No septiņām Latvijas Dabas fonda (LDF) pieslēgtajām ligzdu tiešraidēm šogad sekmīga ligzdošana notika divās ligzdās. Mazuļus izaudzināja Durbes jūras ērgļu pāris un mazie ērgļi eglē Zemgalē. Bija unikāla iespēja vērot, kā jūras ērgļi uzbūvē ligzdu "no nulles" un kā savu sabrukušo ligzdu atjauno melnais stārķis. Šogad pirmo reizi LDF nodrošināja arī zemūdens tiešraidi no nēģu nārsta vietas.

Jūras ērgļi

Visvairāk skatītā ligzda ir kļuvusi par LDF tiešraižu atpazīstamības simbolu. Tiešraide darbojas kopš 2015. gada. Ligzdas rajonu kopš 2016. gada apdzīvo jūras ērgļi Milda un Raimis. 2018. gada sezonā pāris ligzdoja pirmo reizi un izaudzināja divus mazuļus. Ligzdošanas beigu posmā esošā ligzda pilnībā izjuka.

Šī ligzdošanas sezona sākās 2018. gada nogalē, kad jūras ērgļu pāris uzsāka jaunas ligzdas būvniecību. Pirmais zars jaunajai ligzdai tika atnests 27. septembrī. Sākotnēji visi atnestie zari noslīdēja, taču drīz ērgļiem izdevās novietot pirmo šķērszaru un turpmākā būvniecība noritēja veiksmīgi. 27. janvārī ērgļi uzsāka pārošanos, taču, pretēji cerētajai agrajai ligzdošanai, trīs olas tika iedētas tikai 10., 13. un 17. martā. Mazie izšķīlās 17. un 18. aprīlī. Trešā ola neizšķīlās. Ērglēnu līdzīgais vecums noteica pietiekoši līdzīgu spēku samēru, arī barības bija pietiekoši. Vecākais mazulis ligzdā dominēja, tomēr agresija bija normas robežās. Abi izlidoja attiecīgi katrs savā 78. dzīves dienā.

No mazuļu izšķilšanās līdz izlidošanas dienai tika piegādātas 233 barības vienības. 198 (85%) barības vienības atnesa Raimis, 34 (15%) – Milda, vienas zivs nesējs netika identificēts. No visām pārtikas piegādēm 220 (94%) bija zivis, 2 putni, 8 zīdītāji vai zīdītāju daļas; 3 reizes atnestā pārtika nav identificēta. Vidējais pārtikas piegāžu skaits dienā – 2,9.

Arī šogad pēc ligzdošanas ligzda pilnībā sabruka. 2. oktobrī ērgļu pāris uzsāka ligzdas atjaunošanas būvdarbus, kas šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, veicās labāk. Jau pirmie atnestie zari tika ievietoti starp pamatzariem un nenoslīdēja.

Mazuļi Rika un Miks, māte Milda piegādā zivi. 2019. gada 17. maijs. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazie ērgļi eglē

Otra populārākā ligzda šajā sezonā priecēja skatītājus ar harmonisku ligzdošanu. Pētnieki ligzdu atrada 2018. gadā, tiešraidi no tās vērojām pirmo gadu, tā tika nodrošināta projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros. Ligzdojošo mazo ērgļu pārim skatītāji deva vārdus Anna un Andris.

Vienīgā ola tika izdēta 8. maijā, mazulis izšķīlās 15. jūnijā. Tas, ka ligzdā sākotnēji bija tikai viens ērglēns, aiztaupīja skatītājiem nepatīkamās kainisma epizodes. Mazulis auga mierīgi, barības pārpilnības apstākļos. Uztraucoša epizode bija tikai 10. un 11. jūlijā, kad mātīte uz diennakti pameta ligzdu. Mazulis bija tikai 25 dienas vecs. Domājams, ka iemesls bija cilvēka radīts traucējums. Netipiski tik maziem ērglēniem, bērnam izdevās pašam saplēst un apēst tēva nestās peles. Jaunais ērglēns izlidoja 65. dzīves dienā, pēc tam vēl dažas nedēļas atgriezās ligzdā, lai saņemtu pārtiku no vecākiem.

Anna ar mazuli Grinču 2019. gada 4. jūlijā. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazie ērgļi bērzā

Pētnieki atrada šo ligzdu 2017. gadā, tiešraidi no tās vērojām otro gadu. Arī tiešraide no šīs ligzdas nodrošināta projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros.

Pagājušajā vasarā ligzdas rajonā uzturējās mazo ērgļu pāris, taču ligzdošana nenotika.

Šogad ērgļu pāris, kuriem skatītāji deva vārdus Laura un Rūdis, uzsāka ligzdošanu. Vienīgā ola tika izdēta 7. maijā. Inkubācija ritēja mierīgi un cerīgi, taču, kad pagāja maksimālais perēšanas termiņš, kļuva skaidrs, ka ola neizšķilsies. Iemesls nav zināms.

22. jūnijā pētnieki veica eksperimentu, kura gaitā mazo ērgļu ligzdā tika ievietots pirms dažām dienām izšķīlies mazulis. Tas bija jaunākais no citas divu ērglēnu ligzdas, kuram bija nolemta noknābšana kainisma dēļ. Diemžēl eksperiments bija neveiksmīgs un mazulis gāja bojā.

Mazie ērgļi Laura un Rūdis 2019. gada 18. maijā. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ūpji

Šī ūpju ligzdošanas teritorija zināma kopš 1998. gada. Tiešraide no ūpja ligzdas uzsākta 2017. gadā, kad pāris sekmīgi ligzdoja un izaudzināja trīs mazuļus. 2018. gada martā mātīte pazuda un ligzdošana netika uzsākta.

Šī gada sākuma ziemas mēnešos ligzdā bieži bija redzams ūpju tēviņš Bubo, kurš centās sasaukt partneri. Pievilināšanai uz ligzdu tika nesti un tajā atstāti medījumi. Bubo pūles nevainagojās panākumiem, tuvumā netika manīta neviena mātīte.

Pēc pārtraukuma vasarā ūpis oktobrī atkal palaikam sācis apmeklēt ligzdu.

Tēviņš Bubo 2019. gada 25. februārī. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi

Tiešraidē skatāmās ligzdas pamatni zivjērgļu teritorijā, kas zināma kopš 1989. gada, uzstādīja Aigars Kalvāns 2007. gada novembrī. Kamera pie ligzdas uzstādīta 2017. gadā, kad zivjērgļu pāris sekmīgi ligzdoja, izlidoja divi mazuļi. 2018. gadā ligzdošana bija nesekmīga.

Šajā sezonā ligzdas saimnieks Teo no ziemošanas ieradās 2. aprīlī, bet iepriekšējos gados ligzdojošā mātīte no migrācijas neatgriezās. 26. aprīlī rajonā ieradās 2017. gadā Alūksnes apkārtnē kā mazulis gredzenota mātīte V28. Mātīte V28 (Vita) uzturējās ligzdas rajonā līdz jūlija beigām, Teo visu vasaru apgādāja Vitu ar zivīm un izrādīja iniciatīvu pāroties, taču mātīte neizrādīja atsaucību. Interesanti arī tas, ka Teo līdz pat augustam nesa zarus un atjaunoja ligzdu, kura tika uzkrauta tik augsta, kā nekad agrāk. 9. augustā kamera bija izslēgta. Atslēgšanas dienas rītā Teo vēl bija redzams ligzdā.

Zivjērgļi Teo un Vita 2019. gada 28. maijā. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi

Melno stārķu ligzdošanas iecirknis Siguldas novadā zināms kopš 1982. gada, kamera uzstādīta 2018. gadā.

Pagājušā gadā melno stārķu ligzdošana šeit bija sekmīga – vecāki izaudzināja četrus mazuļus.

Šogad tēviņš, saukts Kaupo, no ziemošanas atgriezās 7. aprīlī. Skatītājiem bija unikāla iespēja tiešsaistē vērot, kā Kaupo dažu nedēļu laikā atjaunoja savu iepriekšējās sezonas beigās gandrīz pilnībā sabrukušo ligzdu. Diemžēl savu pērnā gada partneri viņš nesagaidīja. 28. aprīlī ligzdā ieradās jauna mātīte (pēc Māra Strazda viedokļa 2 vai 3 gadus veca), taču, uzkavējusies tikai dažas dienas, mātīte ligzdas rajonu pameta. 30. maijā ligzdā atkal ieradās (tā pati vai cita) mātīte un palika kopā ar Kaupo līdz jūlija sākumam. Pats Kaupo ligzdu pēdējo reizi apmeklēja augusta sākumā.

Melnais stārķis Kaupo kopā ar partneri 2019. gada 4. jūlijā. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vistu vanagi

Rīgas pievārtē esošā vistu vanagu ligzdošanas teritorija zināma kopš 1993. gada. Tiešraide no ligzdas uzsākta šogad, taču šajā sezonā ligzda palika neapdzīvota.

Aprīlī-maijā ligzdu apmeklēja četri dažādi vistu vanagi – divi otrā gada putni, no kuriem viens gredzenots, un divi pieauguši putni, no kuriem arī viens gredzenots. Jūnija sākumā kamera tika demontēta.

Viens no vistu vanagiem, kas apmeklēja ligzdu. 2019. gada 23. maijs. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zemūdens kamera Raķupē

Pirmā LDF izveidotā zemūdens kamera Raķupē sniedza iespēju vērot strauta nēģu nārstu un citus ūdens iemītniekus. Bija arī negaidīti pārsteigumi – 25. maijā pa upīti gar kameru aizgāja ūdrs, bet 27. maijā, iebāzis galvu ūdenī, sevi atrādīja melnais stārķis. Kamera tika izslēgta jūnija vidū.

Rauda Raķupē 2019. gada 23. maijā. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Anda Balode

2019-11-14

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.