Aktīvie lietotāji: 407 Šodien ievadītie novērojumi: 2 Kopējais novērojumu skaits: 2283936
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
2016. gadā Dabasdati.lv ziņoto piepju un klājenisko sēņu atklājumi
Pievienots 2017-03-16 20:57:31

2016. gadā Dabasdatos bija īpaši daudz sēņu ziņojumu. Ja no Dabasdatu pirmssākumiem līdz 2015. gada beigām pavisam kopā bija 2278 sēņu ziņojumi (tostarp noteiktas piepes - ap 400 ziņojumos), tad vienā pašā 2016. gadā sēnes ziņotas 3432 reizes (pusotrreiz vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā), tostarp piepes - gandrīz 1400 ziņojumos (3,5 reizes vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā). Turklāt ziņojumu kvantitātei pievienojusies arī kvalitāte - starp 2016. gada ziņojumiem ir pat 8 Latvijā jaunas piepju un klājenisko sēņu sugas (ieskaitot vienu varietāti) un 25 piepju sugas, kas 2002. gadā atzītas par ļoti retām (atrasto ļoti reto piepju sarakstu skat. raksta beigās).

Par lielo aktivitāti lielākoties jāpateicas Ivaram Leimanim, viņš atklājis arī visas zemāk minētās Latvijai jaunās sugas. Paldies arī Ingunai Riževai, Valdai Ērmanei, Gaidim Grandānam, Uldim Ļoļānam u.c. par aktīvu iesaistīšanos meklēšanā un U. Ļoļānam arī par aktivitāti citu ziņoto sugu noteikšanā!

Pirms ķerties pie sugām, vispirms par aktīvāko šīs jomas sēņotāju - kā tas nākas, ka viens cilvēks, kas tikai pēdējos gados nopietnāk pievērsies piepēm un klājeniskajām sēnēm, viena gada laikā atklājis gan vairākas Latvijai jaunas sugas, gan veselu rindu ļoti reti sastopamās!

Ivars Leimanis ir mežu taksators un meža biotopu eksperts. 2012. gadā, iegūstot eksperta sertfikātu īpaši aizsargājamo meža biotopu jomā, viņš vēlējās padziļinātāk izpētīt dabisko mežu biotopu specifiskās sugas un sāka ar piepēm. Taču rezultātā ne tikai labāk iepazina Latvijā oficiālās DMB specifiskās sugas, bet arī jaunas, Latvijā līdz šim neatrastas sugas, kuras Somijā jau sen izmanto bioloģiski daudzveidīgu, saimnieciskās darbības neskartu vai maz ietekmētu, vērtīgu meža biotopu identificēšanā. Līdzās internetā atrodamajai informācijai Ivars izmanto arī sēņu noteicēju - L. Ryvarden, I. Melo, T. Niemelä "Poroid Fungi of Europe" (Synopsis Fungorum, Volume 31). Darba dēļ dabā sanāk iet daudz, piem., 2016. gadā vairāk nekā 80 dienas jeb 1/5 daļa gada tikusi pavadīta mežā, t.sk. ložņājot gar kritalām un pētot sēnes uz tām. Tas varētu būt vairāk nekā tiem Latvijas mikologiem, kuru darbs lielā mērā saistīts ar atrašanos telpās. Latvijā vispār ir tikai viens nopietns piepju speciālists - Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere, tāpēc jauniem atklājumiem būtiski, ka iesaistās arī varbūt ne tik lieli speciālisti, toties aktīvi dabā gājēji. Ivara gadījumā būtiski arī, ka gandrīz visi apsekojamie meži ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, kas palielina iespējas atrast arī retākas sugas.

Zemāk par 2016. gadā noteiktām Latvijai jaunām un dažām citām ļoti retām piepju un klājenisko sēņu sugām, mazliet ieskatoties arī atklājumu tapšanā. Par to, kuras sēnes tad vispār ir piepes un kuras nav, var lasīt rakstā "Vai piepes ir skaistas? Un garšīgas!" (2016.).

Ievadam par vienu jau agrāk zināmu, bet skaistu sugu. Medainā antrodija Latvijā sastopama ļoti reti, aug uz vecākām lapu koku kritalām, īpaši uz apsēm. Klājeniska balta līdz dzeltenbrūna piepe ar palielām porām, var atgādināt medus kāri, tāpēc arī nosaukta par medaino.


Medainā antrodija Antrodia mellita. Foto: I. Leimanis

Pilsrundāles - Mazmežotnes ekspedīcijas laikā 2016. gada oktobrī (ekspedīcijas laikā 10 dalībnieku sastāvā tika pētītas sēnes un sūnas šajos mežos) arī tika atrasta piepe ar lielām porām un kopskats arī atgādināja medus kāri, tāpēc sākotnēji tā tika noteikta kā medainā antrodija. Vēlāk Ivars Leimanis noskaidroja, ka sarkanbrūnais tonis un poru baltās maliņas vairāk atbilst sugai Ceriporiopsis pseudogilvescens, kas pēdējos gados izdalīta kā sveķainās smalkpiepītes varietāte Ceriporiopsis resinascens var. pseudogilvescens. Šāda varietāte Latvijā tika konstatēta pirmoreiz un līdz šim tā ir vienīgā atradne. Arī sveķainās smalkpiepītes pamatsuga Ceriporiopsis resinascens, kas ir bez izteiktām baltām poru malām, Latvijā sastopama reti.


Sveķainās smalkpiepītes varietāte Ceriporiopsis resinascens var. pseudogilvescens. Foto: J. Kluša

Piepe Anomoporia bombycina Ivaram bija viena no sapņu sugām, iepriekš redzēta tikai internetā un grāmatā - gaiša lavandas līdz brūni violetas krāsas plāna, klājeniska piepe. Pasaulē sastopama ļoti reti, Zviedrijā un Norvēģijā apdraudēto sugu kategorijā, taču atrasta arī blakus - Igaunijā. Gribējās atrast arī Latvijā. 2016. gada maijā Raiskuma pagastā tika atrasta pirmoreiz, taču Ivaru īpaši sajūsmināja otrais - decembrī Priekuļos atrastais eksemplārs, kas bijis īpaši skaists, izteikti lavandas krāsā. Abas atradnes atrastas vecos skujkoku mežos uz vecas skujkoka kritalas. Līdz 2017. gadam vienīgās zināmās sugas atradnes Latvijā.


Piepe Anomoporia bombycina, 2016. gada decembra atradums. Foto: I. Leimanis

Savukārt, kad Ivars mežā pirmoreiz ieraudzīja spulgpiepi Inonotus leporinus, uzreiz bijis skaidrs - tas ir kaut kas neredzēts - samērā plānas vēdekļveida cepurītes ar brūnu, samtainu līdz matainu virspusi. Šīs spulgpiepes parasti aug grupās cita virs citas uz nokaltušu egļu stumbru lejasdaļas. Piepe izrādījās ziemeļu suga, tāpēc citur Eiropā ļoti reta. Somijā tā tiek uzskatīta par vecu un saimnieciskās darbības maz ietekmētu mežu indikatorsugu. Latvijā 2016. gadā Ivars šo sugu atrada divās vietās - Līgatnes pagastā un Siguldā, Krimuldas mežaparkā. Iepriekš suga Inonotus leporinus Latvijā nebija konstatēta.


Spulgpiepe Inonotus leporinus. Labajā pusē - tipiska šo piepju augšanas vieta - egles stumbra lejasdaļa. Foto: I. Leimanis

Zemāk redzamo sēni atrodot, Ivaram uzreiz bijis skaidrs, ka tā ir kāda no flēbijām Phlebia sp., taču viņam nezināma. Klājeniskā, balti sarkanbrūnā sēne, kas sākumā apaļa, bet ar laiku, saplūstot vairākiem augļķermeņiem, izplūst, izrādījās Phlebia rufa. Centrā tās krāsa intensīvāka, sarkanoranža un brūna. Līdzīga ir arī flēbija Phlebia centrifuga, tās krokojums ir starains no centra uz malām, vecumā kļūst pumpains; tai nereti ir sarkana maliņa, kādas nav P. rufa. Savukārt P. rufa krokojums ir vairāk vai mazāk labirintveida un ar nelīdzenu virsmu - labirinta sienas ir nevienādā augstumā. Turklāt jāņem vērā, ka P. rufa aug uz dažādu lapukoku kritalām, bet P. centrifuga - tikai uz eglēm.

Līdz 2017. gadam Latvijā zināmas divas Phlebia rufa atradnes (atklātas 2015. un 2016. gadā), abas Ivara atrastas un noteiktas.


Flēbija Phlebia rufa. Mazajā attēlā salīdzinājumam - jauna flēbija Phlebia centrifuga; tā ir dabisku mežu biotopu speciālā biotopu suga ar ļoti augstu vērtību. Foto: I. Leimanis

Citai flēbijai - Phlebia serialis - Somijas veco un saimnieciskās darbības maz ietekmēto priežu mežu indikatorsugu sarakstā bijusi laba fotogrāfija, kas Ivaram iespiedusies atmiņā. Tā ir plāna klājeniska dzeltenoranža sēne, kas aug uz skujkoku kritalām un var klāt lielus laukumus to apakšpusē. Tāpēc, mežā ieraugot ķieģeļoranžīgo klājumu uz vairākām priežu kritalām, no vienas puses licies, ka ir īstā suga, bet no otras puses šķitis, ka tas atkal būtu pārāk neticami, jo Latvijā tāda suga līdz šim nebija konstatēta, turklāt te uzreiz uz vairākām kritalām. Tomēr katram gadījumam Ivars sēni nofotografēja. Vēlāk, rūpīgāk izpētot sēnes aprakstus, secinājis, ka Phlebia serialis tomēr esot viegli atpazīstama un ar citām nesajaucama. Pagaidām Latvijā zināma tikai šī viena atradne.


Flēbija Phlebia serialis uz priedes kritalas. Foto: I. Leimanis

Līdzīgi kā ar iepriekš aprakstīto, arī ar Cystostereum murrayi Ivars bija jau iepriekš iepazinies literatūrā, ievērojis, ka šī suga iekļauta saimnieciskās darbības neskartu mežu indikatorsugu sarakstā, kā arī Zviedrijā iekļauta apdraudēto sugu sarakstā, tāpēc iepazinies rūpīgāk ar pieejamām sēnes fotogrāfijām. Kad 2016. augustā ieraudzījis to mežā, aizdomas par īsto sugu radās uzreiz, ko pēc tam mājās arī apstiprināja. Cystostereum murrayi ir uz kritalām augoša balta vai gaiši brūna klājeniska sēne, kam var būt kokosriekstu smarža. Līdz šim Latvijā Ivara atrastā ir vienīgā zināmā šīs sugas atradne.


Sēne Cystostereum murrayi uz egles kritalas mizas. Foto: I. Leimanis

Savukārt, mežā ieraugot sēni Crustoderma dryinum, bijis otrādi - Ivars secinājis, ka tā ir iepriekš neredzēta, nepazīstama. Crustoderma dryinum ir koši dzeltena līdz dzeltenbrūna klājeniska sēne, bieži ar bumbuļveidīgiem izaugumiem. Svaiga ir vaskaina, bet izkalstot kļūst plēkšņaina. Biežāk sastopama uz skujkoku kritalām. Latvijā suga atklāta 2009. gadā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā uz ēkas griestu sijām, taču abas Ivara 2016. gada atradnes, atšķirībā no pirmās, auga mežā. Šīs trīs arī ir vienīgās zināmās sugas atradnes Latvijā. Zviedrijā un Norvēģijā tā iekļauta apdraudēto sugu sarakstā.


Sēne Crustoderma dryinum egļu mežā uz egles kritalas. Foto: I. Leimanis

Balteni Skeletocutis brevispora Latvijā 2016. gadā Ivars ne tikai atklāja, bet atrada pat 5 vietās. Visas atradnes ietilpst GNP teritorijā, egļu - priežu mežos. Skeletocutis brevispora ir balta līdz bāli dzeltena klājeniska piepe. Vietām želejveidīga, plāna (līdz 1-2 mm), ar daudz sīkām porām. Aug uz pavecām egles kritalām, nereti uz tumšbrūnās cietpiepes, kas palīdz sugas identificēšanā.


Baltene Skeletocutis brevispora uz tumšbrūnās cietpiepes Phellinus ferrugineofuscus. Foto: I. Leimanis

Kopā ar Ivaru 2016. gada augustā apsekojot dižkokiem bagātā Krimuldas mežaparka sēnes, ievērojām arī daudzas neparastas un agrāk neredzētas vai retas, tostarp arī milzu piepi, kas pēc formas atgādināja cepurīšu sēni, taču apakšā tai bija lielas poras. Sēne gan bija diezgan paveca, ne pirmā svaiguma un krāšņuma, toties iespaidīgi liela - 52x37x25 cm un arī auga blakus dižpriedei. Ar Diānas Meieres palīdzību, atmetot Ivara pirmās divas hipotēzes, un vietā izvirzot trešo, nonāca arī līdz piepes identifikācijai - Bondarzewia mesenterica, jauna suga Latvijā. Šobrīd Latvijā vienīgā zināmā atradne. Interesanti, ka šīs sugas tālākās ziemeļu atradnes Eiropā līdz šim bija zināmas tikai Polijas dienvidos.


Ivars Leimanis un piepe Bondarzewia mesenterica. Foto: J. Kluša, I. Leimanis

Tālāk vēl pāris ļoti retas sugas, kas gan nav 2016. gada atklājums.

Sēni Pseudomerulius aureus Dabasdati.lv 2016. gada augustā ieziņoja Diāna Meiere kā Latvijā 2. zināmo atradni. Pateicoties šim ziņojumam, sekoja vēl vairāki zeltaini skaistās klājeniskās sēnes ziņojumi, ko ieziņoja Ivars Leimanis (4 atradnes), Inguna Riževa un Līga Strazdiņa. Tas varētu liecināt, ka sēne nav tik ļoti reta, cik, par spīti skaistumam, neievērota, jo bijusi nezināma.


Sēne Pseudomerulius aureus. Foto: I. Riževa, D. Meiere

Vienreiz 2015. gadā Gaidim Grandānam un divreiz 2016. gadā Valdai Ērmanei izdevās atrast divgadīgo šķeltpori, kam līdz tam bija zināma tikai viena atradne, atrasta 1998. gadā. Brūna, daivaina piepe ar savdabīgu poru rakstu cepurītes apakšā.


Divgadīgā šķeltpore Abortiporus biennis. Foto: V. Ērmane

Sarainā gļotzobe ir ļoti skaista sēne, kam augšpuse izskatās saraina, jaunām sēnēm cepurītes malas - baltām resnām bārkstīm, bet zem cepurītes - adatiņas kā smalkas lāstekas. Aug uz apsēm, vītoliem, alkšņiem, bērziem - uz kritalām vai dzīviem kokiem to bojājuma vietās. Aug vecos, saimnieciskās darbības maz ietekmētos mežos. Cieši saistīta ar mitrām un ēnainām vietām. Latvijā sastopama ļoti reti.


Sarainā gļotzobe Gloiodon strigosus no augšas un sāna. Foto: I. Leimanis

Gaidim Grandānam pa vienai reizei 2015. un 2016. gadā izdevies atrast Latvijā reti sastopamo biezo slāņpiepi, kas ir dabisku mežu biotopu speciālā biotopu suga. Tā ir bieza balta klājeniska piepe ar dzeltenbrūnām malām, arī paliekot vecāka, bojājumu vietās kļūst dzeltenīga.


Biezā slāņpiepe Perenniporia subacida. Foto: G. Grandāns

Izskatot Diānas Meieres "Latvijas piepju konspektā" (2002) kā ļoti reti sastopamas atzīmētās piepes (36 sugas no pavisam minētajām 149 piepju sugām), 2016. gadā Dabasdatos no tām ziņotas sekojošas 24 sugas (jāņem vērā, ka nosacīti liels ziņojumu skaits ne vienmēr nozīmē, ka suga visā Latvijā pa šo laiku kļuvusi plaši sastopama; iespējams, tā ir salīdzinoši bieži sastopama tikai tajā apkārtnē, kuru rūpīgāk apseko attiecīgais ziņotājs, bet citur Latvijā joprojām reta):

  • divgadīgā šķeltpore Abortiporus biennis (V. Ērmane - 2 ziņojumi 2016. gadā),
  • kokvilnas antrodija Antrodia gossypium (I. Leimanis - 2),
  • ābeļu antrodija Antrodia malicola (I. Leimanis - 1),
  • medainā antrodija Antrodia mellita (I. Leimanis - 2),
  • citrondzeltenā antrodīte Antrodiella citrinella syn. Flaviporus citrinellus (I. Leimanis - 6),
  • kāriju aporija Aporpium canescens syn. Elmerina caryae (Vēsma Vijupe - 1),
  • purpura smalkpiepe Ceriporia purpurea (I. Leimanis - 2),
  • Lindblada diplomitopore Cinereomyces lindbladii (I. Leimanis - 5),
  • rožainā apmalpiepe Fomitopsis rosea (G. Grandāns - 13, I. Leimanis - 10, U. Ļoļāns - 5, Anete Pošiva-Bankovska - 1),
  • egļu sētaspiepe Gloeophyllum abietinum (I. Leimanis - 1),
  • laškrāsas zeltpore Hapalopilus aurantiacus (I. Leimanis - 2),
  • košā zeltpore Hapalopilus croceus (I. Leimanis - 3, V. Ērmane - 1),
  • piepju jungūnija Junghuhnia pseudozilingiana (G. Grandāns - 1, I. Leimanis - 1),
  • pūkainā mīkstpiepe Oligoporus ptychogaster (I. Leimanis - 2, I. Riževa - 2, J. Kluša - 1),
  • trīsšķautņu onnija Onnia triquetra (I. Leimanis - 1),
  • tumšbrūnā cietpiepe Phellinus ferrugineofuscus (G. Grandāns - 15, I. Leimanis - 14, U. Ļoļāns - 3, J. Kluša - 1),
  • melnsvītras cietpiepe Phellinus nigrolimitatus (I. Leimanis - 3),
  • sārtā mīkstpiepe Rhodonia placenta (G. Grandāns - 1, J. Kluša - 1, I. Leimanis - 1),
  • melnējošā cietpore Rigidoporus crocatus (J. Kluša - 1, I. Leimanis - 8),
  • pelēkā baltene Skeletocutis carneogrissea (I. Leimanis - 3, I. Riževa - 1),
  • gludā baltene Skeletocutis lenis syn. Sidera lenis (I. Leimanis - 5),
  • smirdīgā baltene Skeletocutis odora (I. Leimanis - 2),
  • zvaigžņu baltene Skeletocutis stellae (I. Leimanis - 3),
  • garenporu tauriņpiepe Trametes gibbosa (J. Kluša - 1).

Interesants atradums ir bijis arī Didzim Jurciņam, ko Ivars pēc foto noteica kā Aporpium macroporum, bet to vajadzētu pārbaudīt ar paraugu.
Lielākā daļa citu minēto sugu ir droši noteiktas; dažas, kas ar lielu pārliecību ir noteiktas tikai pēc fotogrāfijām, tomēr varētu gadīties sajauktas ar kādu citu līdzīgu sugu, taču ar lielu varbūtību tāpat retas.
Būtiski piebilst, ka gandrīz visas šīs ļoti retās sugas atrastas ļoti labos, mežsaimnieciskās darbības maz ietekmētos, faktiski par īpaši aizsargājamiem atzīstamos biotopos. Un galvenokārt tāpēc tās arī ir retas, jo šādu biotopu kļūst arvien mazāk.
Jebkurā gadījumā ziņojumi Dabasdatos palīdz labāk izvērtēt, vai par ļoti retām uzskatītās sugas patiešām ir tik retas, tāpēc joprojām gaidīti arī jauni ziņojumi gan par retām, gan par pašam nezināmām sugām - varbūt izrādās kas rets un vērtīgs?

Mazliet vairāk ar Dabasdatos ziņotajām ļoti retajām sugām var iepazīties raksta pilnajā versijā http://dziedava.lv/.

Paldies Ivaram Leimanim par palīdzību raksta tapšanā!


Julita Kluša, dziedava.lv

P.S. Kaut būtu vairāk tādu cilvēku, kas gatavi mesties jaunā lauciņā ar tādu aizrautību un atdevi, pavelkot līdzi un izglītojot arī citus interesentus - kā Ivars to ir darījis gan Dabasdatu ietvaros, gan pāris jau notikušās ekspedīcijās; iedzīvinot Dabasdatos līdz tam knapi dzīvību velkošo piepju un tām līdzīgu sēņu sadaļu! :)
 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros

Pēdējie novērojumi
Homalia trichomanoides - 2026-02-21 DainisGeo
Pseudoamblystegium subtile (syn. Amblystegium subtile, Serpoleskea subtilis) - 2026-02-19 DainisGeo
Chironomidae sp. - 2024-05-24 Vīksna
Alces alces - 2026-02-16 guta7
Cladonia fimbriata - 2026-02-20 guta7
Bucephala clangula - 2026-02-20 guta7
Sitta europaea - 2026-02-20 dekants
Nezināms
Ignotus
@ Ievucis
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ziemelmeita 20.februāris, 07:46

Paldies,Ansi!


Vīksna 20.februāris, 00:05

Paldies !


dziedava 19.februāris, 22:14

Jauki, ka apskatīta arī gļotsēne. :) Šai sugu grupai elateras noteikšanā ir svarīgākas par sporām, jāredz raksts un elateras gals, cik garš tas ir.


Durkts 19.februāris, 16:56

ja ir kāds imm, tad to norādu. ja nav norādīts - tad visi ad putni. paldies.


dziedava 19.februāris, 15:40

Te domāts ķērpis? Kāpēc tāds dīvains statuss?


CerambyX 18.februāris, 23:44

Vērīgi pamanīts - tiešām izskatās, ka nebūs icarus. Pēc lidošanas laika it kā varētu būt tikai agestis (priekš artaxerces tipiski daudz par vēlu).


CerambyX 18.februāris, 23:43

Jā, varētu būt, ka mazāk tipisks artaxerxes (parasti jau tas 2. plankums dauz izteiktāk nobīdīts). Jāatzīmē, ka retu reizi var būt arī aberanti icarus īpatņi, kam priekšspārna pamatnē nemaz nav tas melnais plankums. Tie citreiz stirpi mulsinoši izskatās.


ekologs 18.februāris, 20:00

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Vladimirs S 18.februāris, 17:31

Gredzens: DEH ZH84409 Vecums: 2y Gredzenošanas datums: 05.01.2019 Gredzenošanas vieta: Unseburg, Salzlandkreis, Sachsen-Anhalt, Germany Koordinātas: 51°56'00" N 11°31'00" E


Vladimirs S 18.februāris, 17:27

Gredzena pārbaude: NOS 6H28332 Suga: Acanthis flammea flammea Vecums: 2y+ Gredzenošanas datums: 11.07.2019 Gredzenošanas vieta: Ådnøya (Norway, Hordaland, Lindås) Koordinātas: 60°44'49" N 05°02'42" E


Vīksna 18.februāris, 09:45

Paldies !


ArnitaP 18.februāris, 09:09

Paldies!


BI 18.februāris, 08:13

Jā, abi putni arī pagājušajā gadā tajā rajonā dzīvoja


žurciņš_4 18.februāris, 00:31

Nav P. icarus. Varētu būt Aricia artaxerxes vai A. agestis, jo nav unf šūnas plankuma un augšējo trīs unh postdiskālo plankumu rindā 2. plankums atrodas tuvāk pirmajam un ir nobīdīts uz leju.


toms.b 18.februāris, 00:03

Vai fonā redzamajam kreves ķērpim varētu noteikt sugu?


žurciņš_4 17.februāris, 22:35

Izskatās pēc Aporia crataegi kūniņas.


žurciņš_4 17.februāris, 22:32

Bet tas attiecas uz P. icarus. Tā varētu būt arī Aricia artaxerxes, taču bez augšpuses īsti atšķirt nevar. Katrā ziņā tas nav P. icarus.


žurciņš_4 17.februāris, 22:10

Piekrītu Vitai. Jo A. agestis sugai nav unf šūnas plankuma, savukārt P. icarus tas ir. Tāpat A. agestis gadījumā augšējo trīs unh postdiskālo plankumu rindā otrais plankums atrodas tuvāk pirmajam un ir nedaudz nobīdīts uz leju.


VitaS 17.februāris, 22:00

Šis ļoti izskatās pēc Aricia agestis.


adata 17.februāris, 21:04

Šīm redzama raksturīgā krāsu maiņa vienkopus - balta-dzeltena-brūna, aug bariņos, bet ne ciešos klājienos.


IlzeP 17.februāris, 19:14

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Kāds no sermuļu dzimtas ir, tiktāl taisnība, bet, lai vairāk ko pateiktu, vajadzētu mērogu un info par sniega dziļumu un irdenumu. Cauna tā vismazāk izskatās…"


Siona 17.februāris, 18:58

Kurai putnu sugai/ putnu sugām varētu būt raksturīgi atstāt šādus caurumus sniegā? Apkārt nebija nopēdots..


Indulis Martinsons 17.februāris, 17:34

Paldies par Jūsu palīdzību sugas noteikšanā!


Indulis Martinsons 17.februāris, 15:52

Lūdzu, orintologu padomu sugas noteikšanā, jo pašam nav nepieciešamo zināšanu. Mana versija, ka šis ir zvirbuļu vanags (Accipiter nisus).


Osis 17.februāris, 10:19

Šoreiz nebūs - ieliku vēl vienu bildi ar domu, ka būs labāk / datorā bildes ar sarkaniem/rozā knābjiem - ielieku šeit un foto baigi nokompresējās


MJz 17.februāris, 09:18

Trešā no labās izskatās pēc Kanādas zoss.


ArnitaP 16.februāris, 17:15

Paldies!


ArnitaP 16.februāris, 16:53

Vai tās varētu būt caunas pēdas?


Antarktīda 16.februāris, 07:01

Paldies


ekologs 15.februāris, 23:48

Lūšu pēdas tās nav. Manuprāt, lapsas pēdas.


ekologs 15.februāris, 23:44

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Vīksna 15.februāris, 22:52

Paldies !


Mežirbe777 15.februāris, 22:39

Hipotētisks Mycocalicium subtile. Būtu jāiegūst papildus objektīvi dati.


dziedava 15.februāris, 21:35

Tas gan vairāk minējums, jo rozīgs sākums var būt arī Hemitrichia karstenii, kas agrāk skaitījās T.contorta varietāte


ArnitaP 15.februāris, 20:29

Vai pēdējais foto, ko pievienoju, kaut ko dod?


IlzeP 15.februāris, 20:13

Vispirms jau pēdām vajadzētu mērogu, lai kaut ko varētu saprast.


meža_meita 15.februāris, 17:16

Paldies Julita!


ArnitaP 15.februāris, 16:47

Vai tās varētu būt lūšu pēdas?


Amanda 13.februāris, 22:36

Peļu klijāns


ekologs 13.februāris, 21:13

Te izskatās pēc vidējās spīļastes (Apterygida media).


Vīksna 13.februāris, 21:02

Paldies !


ekologs 13.februāris, 21:01

Slaidzirneklis (Pachygnatha degeeri).


ekologs 13.februāris, 20:58

Krabjzirneklis (Xysticus cristatus).


Vīksna 13.februāris, 16:34

Paldies !


mufunja 13.februāris, 15:22

Paldies, Uldis. Man šķiet, ka tā ir apse.


Sintija909 13.februāris, 10:13

Putniņš ielidoja logā, bet atžirga un aizlidoja. Apkārtnē bija dzirdami citi ( nedzirdētas balsis). Krāsa pelēkbrūna.


roosaluristaja 13.februāris, 09:24

Ja tas ir uz apses, varētu būt Punctularia strigosozonata


ekologs 12.februāris, 23:35

Tinējs (Apotomis sororculana).


ekologs 12.februāris, 23:32

Tinējs (Dichrorampha simpliciana).


ekologs 12.februāris, 23:26

Kruzuļzirneklis (Dictyna arundinacea).


ekologs 12.februāris, 23:22

Lēcējzirneklis (Attulus terebratus).


ekologs 12.februāris, 23:19

Garkājods (Tipulidae sp.).


dziedava 12.februāris, 22:07

Mikroskopēju. Šis mazliet sarežģīts gadījums, jo raksturīgas sugas pazīmes ir uz galviņas (raksts), bet galviņa ir izsporojusies un rakstiņš nav saskatāms. Mikroskopiski gari elateru gali liecina par iespējamām divām sugām - T.botrytis un T.ambigua. Pēc sarkanīgās krāsas galviņai, elateras bez bumbuļveida paresninājumiem un kopējā garuma vajadzētu būt sugu grupas pamatsugai T.botrytis.


ArnitaP 12.februāris, 18:23

Paldies!


mufunja 12.februāris, 17:32

Paldies Julita.


Mežirbe777 12.februāris, 17:24

Šis ir krietni padzīvojis Fomitiporia robusta eksemplārs. I.dryadeus būtu atšķirīgs augļķermeņa izskats un dzīvotne. Suga var tikt konstatēta pie dižozolu pamatnēm.


ArnitaP 12.februāris, 16:37

Vai tā varētu būt Inonotus dryadeus? Aug uz ozola. Mazie bumbuļi, vadoties pēc krāsas, varētu būt jaunie augļķermeņi.1.foto - piepes augšpuse, 2.foto - piepes apakšpuse.


dziedava 12.februāris, 11:45

Sporas ļoti lielas, bet ar nepārprotamām tumšāku kārpu grupām, kas raksturīgas sugai ar mazākām sporām - D.minus. Tā kā sporu rakstam noteikšanā ir lielāka nozīme nekā izmēram, tad mainu nosaukumu. Iespējams, bijusi traucēta attīstība (kaļķa jau arī maz), tad sporas var būt lielākas, - nekāds brīnums traucētai attīstībai nebūtu, jo novērots novembrī, kamēr tipiski aug augustā-septembrī.


dziedava 12.februāris, 10:10

Tā kā uz sūnām ir divi līdzīgi varianti, ko var noteikt tikai mikroskopējot (varbūt kādreiz arī pēc lieliem tuvplāniem, bet ne šādiem foto), tad ieviesu sugu pāri šādiem gadījumiem - ar mazu melnu kājiņu un "cukurotu" galviņu.


dziedava 12.februāris, 09:53

Ak, mans 2019. gada naivums! Piedod, Evita, bet no šāda foto līdz sugai noteikt nevarēs.Šķiet pat, kājiņa varētu arī nebūt melna, bet balta, tad būtu jāizskata kāda pumpurītes Physarum sp. versija.


dziedava 11.februāris, 21:35

Mikroskopēju. Nekā jauna, viss apstiprinās. :)


DainisGeo 11.februāris, 21:30

O, interesanti! Paldies!


Vīksna 11.februāris, 20:50

Paldies !


dziedava 11.februāris, 20:06

Bija tāda, kā domāts, bet ļoti labi, ka dažviet mazliet pajukusi - šķiet, pirmoreiz varēju tik labi izpētīt atsegušās kolumellas, tā ka paraugs labi noderēja! :)


Edgars Smislovs 11.februāris, 16:24

Gredzens: LVR HT12103 Suga: Larus argentatus Atrašanas datums: 07.02.2026 Atrašanas vieta: Ustka, POMORSKIE, POLAND Koordinātas: 54°35'21" N 16°51'25" E 54.589027 16.857068 Atrašanas apstākļi: ring number of metal ring read. Atradējs: Andrzej Demczak


Ivars Leimanis 11.februāris, 16:13

Kalnu stāvdivzobe, Orthodicranum montanum (syn. Dicranum montanum)


Vīksna 11.februāris, 13:34

Paldies !


ekologs 11.februāris, 07:40

Kāda no sēņmīļiem (latridiidae sp.).


ekologs 11.februāris, 07:31

Pēc bildes, izskatās, ka varētu būt Dumbrainis (Cyphon padi).


ekologs 10.februāris, 22:50

Zaļais krustazirneklis (Araniella cucurbitina).


Vīksna 10.februāris, 11:04

Paldies !


Vīksna 10.februāris, 11:02

Paldies !


CerambyX 10.februāris, 08:57

Vajadzētu būt tā kā Pterostichus vernalis


ekologs 09.februāris, 22:48

Hm.... Kāda no Harpalus sp.?


Mežirbe777 09.februāris, 22:17

Uz Salix sp. lapām hipotētiski der Melampsora caprearum, bet viena bilde šādā gadījumā nav pierādījums. Nepieciešams vairāk info, lai izslēgtu citus variantus.


Vladimirs S 09.februāris, 17:51

Garkaklis vai krīklis, pēc izmēriem varētu noteikt.


ekologs 09.februāris, 17:19

Jā, diezgan līdzīgas, ja neieskatās.


Ivars Leimanis 09.februāris, 16:07

Plakanā skrāpīte


Vīksna 09.februāris, 10:45

Paldies !


Vīksna 09.februāris, 10:44

Paldies !


finesse 09.februāris, 10:34

šis būs vidējais dzenis ;)


CerambyX 09.februāris, 03:14

Synaptus nav tā ka baigi rets, bet g.k. pie ūdeņiem (palieņu pļavās, gar upēm u.c. ūdenstilpēm). Šis būs Athous haemorrhoidalis


ekologs 08.februāris, 22:49

Ko Uģis, Mareks teiks?


Vīksna 08.februāris, 22:47

Tāds tomēr rets minēts, varbūt cits.


Vīksna 08.februāris, 22:42

Paldies !


ekologs 08.februāris, 21:50

Sprakšķis (Synaptus filiformis).


pustumsa 08.februāris, 16:13

Oho!! Un cauri mežiņam gar krastu izgājis! Paldies, Andri! Žēl, ka nesatiku!


Vīksna 08.februāris, 14:10

Paldies !


ekologs 08.februāris, 11:30

Mīkstspārnis (Cantharis rustica).


ekologs 08.februāris, 10:34

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 08.februāris, 10:30

Manuprāt, vientuļā lapsene (Odynerus melanocephalus).


ekologs 08.februāris, 10:21

Zebras lēcējzirneklis (Salticus scenicus).


adata 06.februāris, 20:29

Šis ir vidējais dzenis, dižraibajam būtu melnā svītra zem vaiga.


roosaluristaja 06.februāris, 19:48

Vairāk pēc pelēkās izskatās


Zigurds Krievans 06.februāris, 17:08

Labdien, tas priecē ka gredzenotais putns atradās :) Iepriekš gar to kaudzi biju staigājis, bet neko vairāk kā parastus kūtsmēslus neredzēju. Tagad varbūt kaut ko pieveda, bet bija stiprs sniegs un viss baltā, un neko saskatīt neizdevās. Īpaši traucēt putnus ar negribējās, tā ka pa ātro tikai gar vienu malu nogāju un devos prom. Vienā vietā bija pilns ar kraukļu pēdām, bet tur ar nekā īpaša. Paliks siltāks, cerams sanāks pačekot, ja vēl būs neaizlaidušies.


Vīksna 06.februāris, 12:29

Paldies !


ekologs 06.februāris, 07:35

Jā, Uģim taisnība ir par to apkakli. Paldies! Tinējs jau ir :) Ar melno apkakli var apskatīties Archips spp.


CerambyX 05.februāris, 22:08

Nē, Pandemis sugu kāpuriem nav tāda tumša 'apkaklīte'. Kāda cita suga.


IlzeP 05.februāris, 21:00

Vai mainīt uz šo sugu?


Vīksna 05.februāris, 19:59

Paldies !


ekologs 05.februāris, 19:13

Teiktu, ka mīkstspārnis (Cantharis pellucida).


ekologs 05.februāris, 19:08

Iespējams kāds no Otiorhynchus sp.


ekologs 05.februāris, 19:00

Manuprāt, te kārtējā Orchesella flavescens :)


ekologs 05.februāris, 18:44

Izskatās pēc tinēja (Pandemis heparana) kāpura.


IlzeP 05.februāris, 16:41

Šim tas pats


IlzeP 05.februāris, 16:40

Arī šim nav reģistrējusies vieta.


IlzeP 05.februāris, 16:38

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:37

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:29

Arī šeit tas pats - kaut kāda sistēmas kļūda bijusi.


IlzeP 05.februāris, 16:24

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja vieta zināma, ieziņojiet, lūdzu, vēlreiz, un šo dzēsiet!


Vīksna 05.februāris, 16:19

Paldies !


IlzeP 05.februāris, 16:17

Māri, vai Tu esi ieziņojis vēlreiz pareizajā vietā? Vai šo novērojumu var dzēst? Nevar eksoprtēt uz ornitho, jo "nav" novērojuma vietas.


dziedava 05.februāris, 15:50

Jāteic, ka šogad prioritāri cenšos laiku veltīt grāmatas "bīdīšanai uz priekšu", tāpēc ar mikroskopijām uz priekšu iet lēni, pamazām. Uz galda stāv pēdējie saņemtie paraugi, ko plānots tuvākā laikā apskatīt, bet paralēli grāmatai tas tuvākais laiks nāk lēnām.


dziedava 05.februāris, 15:49

Mikroskopija hipotēzi apstiprināja, paldies par paraugu! :)


Toms Čakars 05.februāris, 15:10

Paldies!


mazais_ezis 05.februāris, 12:47

Peļu klijāns.


Siona 05.februāris, 11:44

Bija uz ozola, jā!


LMM 04.februāris, 23:36

Perpolita, laikam hammonis.


Mežirbe777 04.februāris, 20:44

Paldies! Blakus esošā mūra kroga ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tomēr divas blakus esošās senās koka ēkas tādas nav. Daudzi skaisti retumi bija sastopami.


meža_meita 04.februāris, 20:29

Skaisti! Šo arī esmu redzējusi arī uz citām guļbūvēm, laikam viņai tās ļoti patīk. Žēl gan, ka tik unikāla koka ēka ir pamesta.


Vīksna 04.februāris, 19:12

Tas, ko man likāt atdalīt. Izžuvusi upes gultne ar dažādiem gliemežiem un rokās šī gliemene.


nekovārnis 04.februāris, 19:10

Paldies Artur un Ilze! :)


adata 04.februāris, 18:37

Paldies, Uldi!


IlzeP 04.februāris, 18:29

Viens lieks "t" nosaukumā bija problēma. Bet par sugas pareizību paļaujos uz Jums.


Vīksna 04.februāris, 15:43

Antodonta cygnea nevaru pierakstīt.


Vīksna 04.februāris, 15:38

Paldies !


ekologs 04.februāris, 15:21

Iespējams, kāda no Pogonognatellus sp.


meža_meita 04.februāris, 15:11

Paldies Ilze! Domāju, ka varbūt Spānis.


IlzeP 04.februāris, 14:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:31

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:29

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:22

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:17

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:51

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:48

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:43

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:39

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 11:13

Vai foto nav? Droši vien arī šoreiz pelēkā.


Jānis Ķuze 04.februāris, 11:03

Sveiki! H818 gredzenoju kā jauno putnu ligzdā 10.06.2023. Gulbenes pusē, šis ir pirmais nolasījums. Tik lielā skaitā ziemās reti gadās redzēt (aptuveni 20 gadus atpakaļ pie Dzeldas līdzīgos apstākļos tika uzskaitīti pie 30). Interesanti, kas piesaistīja putnu uzmanību, kaudzē bija kaut kas vairāk par tikai kūtsmēsliem.


Mežirbe777 04.februāris, 00:28

Aktīvajā sezonā noteikti jāievāc un jāpārbauda, aizdomas par Buellia violaceofusca, vai arī Lecanographa (:


Mežirbe777 04.februāris, 00:06

Physcia caesia (Hoffm.) Fürnr.


dziedava 03.februāris, 22:02

Paldies par paraugu! :) Mikroskopēju. Cukurīte ir droši, bet par sugu es vēl papētīšu. Tuvākā man zināmā sanāk Didymium bahiense, kam substrāts atbilst, jo aug uz visādiem augiem, bet tai it kā ir apaļas sporas, bet šīs tādas neregulāras un pat mazliet lauzītas. Jāsaprot, vai tā vnk gadījies, vai nav kādas citas sugas pazīme.


Vīksna 03.februāris, 20:47

Paldies !


IlzeP 03.februāris, 19:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Arianta arbustorum sadēdējusi čaula)


IlzeP 03.februāris, 19:54

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:47

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:46

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:44

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:42

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (nepieaudzis Cepaea sp., varētu būt C. hortensis)


IlzeP 03.februāris, 19:41

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:38

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:36

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:35

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:33

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Oxychilus sp.)


IlzeP 03.februāris, 19:26

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Vīksna 03.februāris, 11:08

Paldies !


Agnese 02.februāris, 14:27

Paldies Edgaram par komentāru! Materiāls ir ievākts un ielikts Dabas muzejas krājumā.


IlzeP 01.februāris, 20:57

Gaigalas mātīte.


Rekmanis 01.februāris, 16:26

Tādu fisciju dabasdatos neatrodu.


Cute Kitten 01.februāris, 13:52

Izskatās pēc baltača, bet nav redzams baltais astes galiņš kurš atradās zem ūdens. Acis izteikti baltas.


Cute Kitten 01.februāris, 12:41

Vai kāds var palīdzēt noteikt vai šis tiešām ir peļu klijāns?


Vīksna 31.janvāris, 16:13

Paldies !


Vīksna 31.janvāris, 14:24

Paldies !


CerambyX 31.janvāris, 12:31

Drīzāk rubiginosa (sevišķi, ja uz kāda ušņ/dadžveidīga Cirisum)


Vīksna 31.janvāris, 12:17

Paldies !


meža_meita 30.janvāris, 22:08

Domāju, ka Physcia dubia


meža_meita 30.janvāris, 22:02

Ar stereokaulona noteikšanu man nekas nesanāk, bet Mužo ksantoparmēlija pārtop par jaunu sugu Latvijā, ieritināto arktoparmēliju Arctoparmelia incurva. Suga pelnījusi atsevišķu novērojumu, ko arī ielikšu. Paldies Ritvar par šo akmeni, bez Tevis šī suga netiktu atrasta :)


svilanei 30.janvāris, 13:45

Domāju, ka Viola canina. Cik var redzēt - izteiktu rozetes lapu nav, tāpēc Rivina vijolīte nebūs. Ziedi gaiši ar gaišu piesi, lieli un augšējās divas ziedlapas pārklājas, lapu forma arī kā Viola canina.


IlzeP 29.janvāris, 15:50

Cita bilde pievienojusies


IlzeP 29.janvāris, 15:49

Vai nav tomēr lauku (cik nu tur var redzēt)?


IlzeP 29.janvāris, 15:47

Attēlā galva izskatās ļoti dīvainā krāsā...


Irbe 29.janvāris, 15:10

2.foto pelēkais strazds


Matrus 29.janvāris, 12:37

Vienu savāca Drauga spārns 28.01.2026.


dziedava 29.janvāris, 12:30

Jā, Iveta, paraugs lai stāv, varbūt kādreiz šo sugu arī sadalīs, jo abi paraugi savstarpēji vizuāli atšķiras. Bet par sūtījumiem esmu ļoti pateicīga, jo vakar ļoti vajadzēja dabūt šīs sugas titulsporu, un šajos paraugos varēju izvēlēties labāko :))


adata 29.janvāris, 11:45

Labi, ka tika zem mikroskopa! Samulsināja tie vertikāli pastieptie augļķermeņi.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts