Aktīvie lietotāji: 171 Šodien ievadītie novērojumi: 6 Kopējais novērojumu skaits: 2243079
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
2016. gadā Dabasdati.lv ziņoto piepju un klājenisko sēņu atklājumi
Pievienots 2017-03-16 20:57:31

2016. gadā Dabasdatos bija īpaši daudz sēņu ziņojumu. Ja no Dabasdatu pirmssākumiem līdz 2015. gada beigām pavisam kopā bija 2278 sēņu ziņojumi (tostarp noteiktas piepes - ap 400 ziņojumos), tad vienā pašā 2016. gadā sēnes ziņotas 3432 reizes (pusotrreiz vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā), tostarp piepes - gandrīz 1400 ziņojumos (3,5 reizes vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā). Turklāt ziņojumu kvantitātei pievienojusies arī kvalitāte - starp 2016. gada ziņojumiem ir pat 8 Latvijā jaunas piepju un klājenisko sēņu sugas (ieskaitot vienu varietāti) un 25 piepju sugas, kas 2002. gadā atzītas par ļoti retām (atrasto ļoti reto piepju sarakstu skat. raksta beigās).

Par lielo aktivitāti lielākoties jāpateicas Ivaram Leimanim, viņš atklājis arī visas zemāk minētās Latvijai jaunās sugas. Paldies arī Ingunai Riževai, Valdai Ērmanei, Gaidim Grandānam, Uldim Ļoļānam u.c. par aktīvu iesaistīšanos meklēšanā un U. Ļoļānam arī par aktivitāti citu ziņoto sugu noteikšanā!

Pirms ķerties pie sugām, vispirms par aktīvāko šīs jomas sēņotāju - kā tas nākas, ka viens cilvēks, kas tikai pēdējos gados nopietnāk pievērsies piepēm un klājeniskajām sēnēm, viena gada laikā atklājis gan vairākas Latvijai jaunas sugas, gan veselu rindu ļoti reti sastopamās!

Ivars Leimanis ir mežu taksators un meža biotopu eksperts. 2012. gadā, iegūstot eksperta sertfikātu īpaši aizsargājamo meža biotopu jomā, viņš vēlējās padziļinātāk izpētīt dabisko mežu biotopu specifiskās sugas un sāka ar piepēm. Taču rezultātā ne tikai labāk iepazina Latvijā oficiālās DMB specifiskās sugas, bet arī jaunas, Latvijā līdz šim neatrastas sugas, kuras Somijā jau sen izmanto bioloģiski daudzveidīgu, saimnieciskās darbības neskartu vai maz ietekmētu, vērtīgu meža biotopu identificēšanā. Līdzās internetā atrodamajai informācijai Ivars izmanto arī sēņu noteicēju - L. Ryvarden, I. Melo, T. Niemelä "Poroid Fungi of Europe" (Synopsis Fungorum, Volume 31). Darba dēļ dabā sanāk iet daudz, piem., 2016. gadā vairāk nekā 80 dienas jeb 1/5 daļa gada tikusi pavadīta mežā, t.sk. ložņājot gar kritalām un pētot sēnes uz tām. Tas varētu būt vairāk nekā tiem Latvijas mikologiem, kuru darbs lielā mērā saistīts ar atrašanos telpās. Latvijā vispār ir tikai viens nopietns piepju speciālists - Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere, tāpēc jauniem atklājumiem būtiski, ka iesaistās arī varbūt ne tik lieli speciālisti, toties aktīvi dabā gājēji. Ivara gadījumā būtiski arī, ka gandrīz visi apsekojamie meži ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, kas palielina iespējas atrast arī retākas sugas.

Zemāk par 2016. gadā noteiktām Latvijai jaunām un dažām citām ļoti retām piepju un klājenisko sēņu sugām, mazliet ieskatoties arī atklājumu tapšanā. Par to, kuras sēnes tad vispār ir piepes un kuras nav, var lasīt rakstā "Vai piepes ir skaistas? Un garšīgas!" (2016.).

Ievadam par vienu jau agrāk zināmu, bet skaistu sugu. Medainā antrodija Latvijā sastopama ļoti reti, aug uz vecākām lapu koku kritalām, īpaši uz apsēm. Klājeniska balta līdz dzeltenbrūna piepe ar palielām porām, var atgādināt medus kāri, tāpēc arī nosaukta par medaino.


Medainā antrodija Antrodia mellita. Foto: I. Leimanis

Pilsrundāles - Mazmežotnes ekspedīcijas laikā 2016. gada oktobrī (ekspedīcijas laikā 10 dalībnieku sastāvā tika pētītas sēnes un sūnas šajos mežos) arī tika atrasta piepe ar lielām porām un kopskats arī atgādināja medus kāri, tāpēc sākotnēji tā tika noteikta kā medainā antrodija. Vēlāk Ivars Leimanis noskaidroja, ka sarkanbrūnais tonis un poru baltās maliņas vairāk atbilst sugai Ceriporiopsis pseudogilvescens, kas pēdējos gados izdalīta kā sveķainās smalkpiepītes varietāte Ceriporiopsis resinascens var. pseudogilvescens. Šāda varietāte Latvijā tika konstatēta pirmoreiz un līdz šim tā ir vienīgā atradne. Arī sveķainās smalkpiepītes pamatsuga Ceriporiopsis resinascens, kas ir bez izteiktām baltām poru malām, Latvijā sastopama reti.


Sveķainās smalkpiepītes varietāte Ceriporiopsis resinascens var. pseudogilvescens. Foto: J. Kluša

Piepe Anomoporia bombycina Ivaram bija viena no sapņu sugām, iepriekš redzēta tikai internetā un grāmatā - gaiša lavandas līdz brūni violetas krāsas plāna, klājeniska piepe. Pasaulē sastopama ļoti reti, Zviedrijā un Norvēģijā apdraudēto sugu kategorijā, taču atrasta arī blakus - Igaunijā. Gribējās atrast arī Latvijā. 2016. gada maijā Raiskuma pagastā tika atrasta pirmoreiz, taču Ivaru īpaši sajūsmināja otrais - decembrī Priekuļos atrastais eksemplārs, kas bijis īpaši skaists, izteikti lavandas krāsā. Abas atradnes atrastas vecos skujkoku mežos uz vecas skujkoka kritalas. Līdz 2017. gadam vienīgās zināmās sugas atradnes Latvijā.


Piepe Anomoporia bombycina, 2016. gada decembra atradums. Foto: I. Leimanis

Savukārt, kad Ivars mežā pirmoreiz ieraudzīja spulgpiepi Inonotus leporinus, uzreiz bijis skaidrs - tas ir kaut kas neredzēts - samērā plānas vēdekļveida cepurītes ar brūnu, samtainu līdz matainu virspusi. Šīs spulgpiepes parasti aug grupās cita virs citas uz nokaltušu egļu stumbru lejasdaļas. Piepe izrādījās ziemeļu suga, tāpēc citur Eiropā ļoti reta. Somijā tā tiek uzskatīta par vecu un saimnieciskās darbības maz ietekmētu mežu indikatorsugu. Latvijā 2016. gadā Ivars šo sugu atrada divās vietās - Līgatnes pagastā un Siguldā, Krimuldas mežaparkā. Iepriekš suga Inonotus leporinus Latvijā nebija konstatēta.


Spulgpiepe Inonotus leporinus. Labajā pusē - tipiska šo piepju augšanas vieta - egles stumbra lejasdaļa. Foto: I. Leimanis

Zemāk redzamo sēni atrodot, Ivaram uzreiz bijis skaidrs, ka tā ir kāda no flēbijām Phlebia sp., taču viņam nezināma. Klājeniskā, balti sarkanbrūnā sēne, kas sākumā apaļa, bet ar laiku, saplūstot vairākiem augļķermeņiem, izplūst, izrādījās Phlebia rufa. Centrā tās krāsa intensīvāka, sarkanoranža un brūna. Līdzīga ir arī flēbija Phlebia centrifuga, tās krokojums ir starains no centra uz malām, vecumā kļūst pumpains; tai nereti ir sarkana maliņa, kādas nav P. rufa. Savukārt P. rufa krokojums ir vairāk vai mazāk labirintveida un ar nelīdzenu virsmu - labirinta sienas ir nevienādā augstumā. Turklāt jāņem vērā, ka P. rufa aug uz dažādu lapukoku kritalām, bet P. centrifuga - tikai uz eglēm.

Līdz 2017. gadam Latvijā zināmas divas Phlebia rufa atradnes (atklātas 2015. un 2016. gadā), abas Ivara atrastas un noteiktas.


Flēbija Phlebia rufa. Mazajā attēlā salīdzinājumam - jauna flēbija Phlebia centrifuga; tā ir dabisku mežu biotopu speciālā biotopu suga ar ļoti augstu vērtību. Foto: I. Leimanis

Citai flēbijai - Phlebia serialis - Somijas veco un saimnieciskās darbības maz ietekmēto priežu mežu indikatorsugu sarakstā bijusi laba fotogrāfija, kas Ivaram iespiedusies atmiņā. Tā ir plāna klājeniska dzeltenoranža sēne, kas aug uz skujkoku kritalām un var klāt lielus laukumus to apakšpusē. Tāpēc, mežā ieraugot ķieģeļoranžīgo klājumu uz vairākām priežu kritalām, no vienas puses licies, ka ir īstā suga, bet no otras puses šķitis, ka tas atkal būtu pārāk neticami, jo Latvijā tāda suga līdz šim nebija konstatēta, turklāt te uzreiz uz vairākām kritalām. Tomēr katram gadījumam Ivars sēni nofotografēja. Vēlāk, rūpīgāk izpētot sēnes aprakstus, secinājis, ka Phlebia serialis tomēr esot viegli atpazīstama un ar citām nesajaucama. Pagaidām Latvijā zināma tikai šī viena atradne.


Flēbija Phlebia serialis uz priedes kritalas. Foto: I. Leimanis

Līdzīgi kā ar iepriekš aprakstīto, arī ar Cystostereum murrayi Ivars bija jau iepriekš iepazinies literatūrā, ievērojis, ka šī suga iekļauta saimnieciskās darbības neskartu mežu indikatorsugu sarakstā, kā arī Zviedrijā iekļauta apdraudēto sugu sarakstā, tāpēc iepazinies rūpīgāk ar pieejamām sēnes fotogrāfijām. Kad 2016. augustā ieraudzījis to mežā, aizdomas par īsto sugu radās uzreiz, ko pēc tam mājās arī apstiprināja. Cystostereum murrayi ir uz kritalām augoša balta vai gaiši brūna klājeniska sēne, kam var būt kokosriekstu smarža. Līdz šim Latvijā Ivara atrastā ir vienīgā zināmā šīs sugas atradne.


Sēne Cystostereum murrayi uz egles kritalas mizas. Foto: I. Leimanis

Savukārt, mežā ieraugot sēni Crustoderma dryinum, bijis otrādi - Ivars secinājis, ka tā ir iepriekš neredzēta, nepazīstama. Crustoderma dryinum ir koši dzeltena līdz dzeltenbrūna klājeniska sēne, bieži ar bumbuļveidīgiem izaugumiem. Svaiga ir vaskaina, bet izkalstot kļūst plēkšņaina. Biežāk sastopama uz skujkoku kritalām. Latvijā suga atklāta 2009. gadā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā uz ēkas griestu sijām, taču abas Ivara 2016. gada atradnes, atšķirībā no pirmās, auga mežā. Šīs trīs arī ir vienīgās zināmās sugas atradnes Latvijā. Zviedrijā un Norvēģijā tā iekļauta apdraudēto sugu sarakstā.


Sēne Crustoderma dryinum egļu mežā uz egles kritalas. Foto: I. Leimanis

Balteni Skeletocutis brevispora Latvijā 2016. gadā Ivars ne tikai atklāja, bet atrada pat 5 vietās. Visas atradnes ietilpst GNP teritorijā, egļu - priežu mežos. Skeletocutis brevispora ir balta līdz bāli dzeltena klājeniska piepe. Vietām želejveidīga, plāna (līdz 1-2 mm), ar daudz sīkām porām. Aug uz pavecām egles kritalām, nereti uz tumšbrūnās cietpiepes, kas palīdz sugas identificēšanā.


Baltene Skeletocutis brevispora uz tumšbrūnās cietpiepes Phellinus ferrugineofuscus. Foto: I. Leimanis

Kopā ar Ivaru 2016. gada augustā apsekojot dižkokiem bagātā Krimuldas mežaparka sēnes, ievērojām arī daudzas neparastas un agrāk neredzētas vai retas, tostarp arī milzu piepi, kas pēc formas atgādināja cepurīšu sēni, taču apakšā tai bija lielas poras. Sēne gan bija diezgan paveca, ne pirmā svaiguma un krāšņuma, toties iespaidīgi liela - 52x37x25 cm un arī auga blakus dižpriedei. Ar Diānas Meieres palīdzību, atmetot Ivara pirmās divas hipotēzes, un vietā izvirzot trešo, nonāca arī līdz piepes identifikācijai - Bondarzewia mesenterica, jauna suga Latvijā. Šobrīd Latvijā vienīgā zināmā atradne. Interesanti, ka šīs sugas tālākās ziemeļu atradnes Eiropā līdz šim bija zināmas tikai Polijas dienvidos.


Ivars Leimanis un piepe Bondarzewia mesenterica. Foto: J. Kluša, I. Leimanis

Tālāk vēl pāris ļoti retas sugas, kas gan nav 2016. gada atklājums.

Sēni Pseudomerulius aureus Dabasdati.lv 2016. gada augustā ieziņoja Diāna Meiere kā Latvijā 2. zināmo atradni. Pateicoties šim ziņojumam, sekoja vēl vairāki zeltaini skaistās klājeniskās sēnes ziņojumi, ko ieziņoja Ivars Leimanis (4 atradnes), Inguna Riževa un Līga Strazdiņa. Tas varētu liecināt, ka sēne nav tik ļoti reta, cik, par spīti skaistumam, neievērota, jo bijusi nezināma.


Sēne Pseudomerulius aureus. Foto: I. Riževa, D. Meiere

Vienreiz 2015. gadā Gaidim Grandānam un divreiz 2016. gadā Valdai Ērmanei izdevās atrast divgadīgo šķeltpori, kam līdz tam bija zināma tikai viena atradne, atrasta 1998. gadā. Brūna, daivaina piepe ar savdabīgu poru rakstu cepurītes apakšā.


Divgadīgā šķeltpore Abortiporus biennis. Foto: V. Ērmane

Sarainā gļotzobe ir ļoti skaista sēne, kam augšpuse izskatās saraina, jaunām sēnēm cepurītes malas - baltām resnām bārkstīm, bet zem cepurītes - adatiņas kā smalkas lāstekas. Aug uz apsēm, vītoliem, alkšņiem, bērziem - uz kritalām vai dzīviem kokiem to bojājuma vietās. Aug vecos, saimnieciskās darbības maz ietekmētos mežos. Cieši saistīta ar mitrām un ēnainām vietām. Latvijā sastopama ļoti reti.


Sarainā gļotzobe Gloiodon strigosus no augšas un sāna. Foto: I. Leimanis

Gaidim Grandānam pa vienai reizei 2015. un 2016. gadā izdevies atrast Latvijā reti sastopamo biezo slāņpiepi, kas ir dabisku mežu biotopu speciālā biotopu suga. Tā ir bieza balta klājeniska piepe ar dzeltenbrūnām malām, arī paliekot vecāka, bojājumu vietās kļūst dzeltenīga.


Biezā slāņpiepe Perenniporia subacida. Foto: G. Grandāns

Izskatot Diānas Meieres "Latvijas piepju konspektā" (2002) kā ļoti reti sastopamas atzīmētās piepes (36 sugas no pavisam minētajām 149 piepju sugām), 2016. gadā Dabasdatos no tām ziņotas sekojošas 24 sugas (jāņem vērā, ka nosacīti liels ziņojumu skaits ne vienmēr nozīmē, ka suga visā Latvijā pa šo laiku kļuvusi plaši sastopama; iespējams, tā ir salīdzinoši bieži sastopama tikai tajā apkārtnē, kuru rūpīgāk apseko attiecīgais ziņotājs, bet citur Latvijā joprojām reta):

  • divgadīgā šķeltpore Abortiporus biennis (V. Ērmane - 2 ziņojumi 2016. gadā),
  • kokvilnas antrodija Antrodia gossypium (I. Leimanis - 2),
  • ābeļu antrodija Antrodia malicola (I. Leimanis - 1),
  • medainā antrodija Antrodia mellita (I. Leimanis - 2),
  • citrondzeltenā antrodīte Antrodiella citrinella syn. Flaviporus citrinellus (I. Leimanis - 6),
  • kāriju aporija Aporpium canescens syn. Elmerina caryae (Vēsma Vijupe - 1),
  • purpura smalkpiepe Ceriporia purpurea (I. Leimanis - 2),
  • Lindblada diplomitopore Cinereomyces lindbladii (I. Leimanis - 5),
  • rožainā apmalpiepe Fomitopsis rosea (G. Grandāns - 13, I. Leimanis - 10, U. Ļoļāns - 5, Anete Pošiva-Bankovska - 1),
  • egļu sētaspiepe Gloeophyllum abietinum (I. Leimanis - 1),
  • laškrāsas zeltpore Hapalopilus aurantiacus (I. Leimanis - 2),
  • košā zeltpore Hapalopilus croceus (I. Leimanis - 3, V. Ērmane - 1),
  • piepju jungūnija Junghuhnia pseudozilingiana (G. Grandāns - 1, I. Leimanis - 1),
  • pūkainā mīkstpiepe Oligoporus ptychogaster (I. Leimanis - 2, I. Riževa - 2, J. Kluša - 1),
  • trīsšķautņu onnija Onnia triquetra (I. Leimanis - 1),
  • tumšbrūnā cietpiepe Phellinus ferrugineofuscus (G. Grandāns - 15, I. Leimanis - 14, U. Ļoļāns - 3, J. Kluša - 1),
  • melnsvītras cietpiepe Phellinus nigrolimitatus (I. Leimanis - 3),
  • sārtā mīkstpiepe Rhodonia placenta (G. Grandāns - 1, J. Kluša - 1, I. Leimanis - 1),
  • melnējošā cietpore Rigidoporus crocatus (J. Kluša - 1, I. Leimanis - 8),
  • pelēkā baltene Skeletocutis carneogrissea (I. Leimanis - 3, I. Riževa - 1),
  • gludā baltene Skeletocutis lenis syn. Sidera lenis (I. Leimanis - 5),
  • smirdīgā baltene Skeletocutis odora (I. Leimanis - 2),
  • zvaigžņu baltene Skeletocutis stellae (I. Leimanis - 3),
  • garenporu tauriņpiepe Trametes gibbosa (J. Kluša - 1).

Interesants atradums ir bijis arī Didzim Jurciņam, ko Ivars pēc foto noteica kā Aporpium macroporum, bet to vajadzētu pārbaudīt ar paraugu.
Lielākā daļa citu minēto sugu ir droši noteiktas; dažas, kas ar lielu pārliecību ir noteiktas tikai pēc fotogrāfijām, tomēr varētu gadīties sajauktas ar kādu citu līdzīgu sugu, taču ar lielu varbūtību tāpat retas.
Būtiski piebilst, ka gandrīz visas šīs ļoti retās sugas atrastas ļoti labos, mežsaimnieciskās darbības maz ietekmētos, faktiski par īpaši aizsargājamiem atzīstamos biotopos. Un galvenokārt tāpēc tās arī ir retas, jo šādu biotopu kļūst arvien mazāk.
Jebkurā gadījumā ziņojumi Dabasdatos palīdz labāk izvērtēt, vai par ļoti retām uzskatītās sugas patiešām ir tik retas, tāpēc joprojām gaidīti arī jauni ziņojumi gan par retām, gan par pašam nezināmām sugām - varbūt izrādās kas rets un vērtīgs?

Mazliet vairāk ar Dabasdatos ziņotajām ļoti retajām sugām var iepazīties raksta pilnajā versijā http://dziedava.lv/.

Paldies Ivaram Leimanim par palīdzību raksta tapšanā!


Julita Kluša, dziedava.lv

P.S. Kaut būtu vairāk tādu cilvēku, kas gatavi mesties jaunā lauciņā ar tādu aizrautību un atdevi, pavelkot līdzi un izglītojot arī citus interesentus - kā Ivars to ir darījis gan Dabasdatu ietvaros, gan pāris jau notikušās ekspedīcijās; iedzīvinot Dabasdatos līdz tam knapi dzīvību velkošo piepju un tām līdzīgu sēņu sadaļu! :)
 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros

Pēdējie novērojumi
Arthonia spadicea - 2025-06-14 Mežirbe777
Xylobolus frustulatus - 2025-06-14 Mežirbe777
Alleniella complanata (syn. Neckera complanata) - 2025-06-14 Mežirbe777
Lejeunea cavifolia - 2025-06-14 Mežirbe777
Dicranum viride - 2025-06-14 Mežirbe777
Bactrospora dryina - 2025-06-14 Mežirbe777
Vulpes vulpes - 2025-09-30 Gobi
Nezināms
Ignotus
@ zemesbite
Pēdējie komentāri novērojumiem
Mari 30.septembris, 21:50

Versija - Irdenā sprodzīte (A.denuata)


dziedava 30.septembris, 16:08

Paldies! Tātad tomēr nav dzīva.


IlzeP 30.septembris, 15:44

(Ārkārtīgi retajām) zaļajām vārnām jau vajadzētu būt prom. Balss apraksts atgādina sīli.


Mari 30.septembris, 15:42

Nokaltis lielas apses vertikāls stumbenis (diezgan augsts, nevaru pateikt cik m, varbūt kādi 6)


dziedava 30.septembris, 15:02

Marita, tā apse bija dzīva, uz kuras sūnām novērota?


nekovārnis 30.septembris, 10:15

Diez vai šis būs nācis no gatera :) Suga reta un lokāla - zināma no Gaujas un Abavas senlejām, kā arī Daugavpils apkārtnes.


Durkts 30.septembris, 08:58

ja blakus gateris, tad jau grauzēji arī tiek pievesti :)


dziedava 29.septembris, 21:20

Jā, es par Tavu jau biju pieņēmusi lēmumu par Physarum oblatum, kam ir daudzveidīgas izpausmes, bet pirms gala vārda vēl paņēmu Maritas, kas šķita līdzīgs, bet ar baltu kāju, kas gan neiederētos pie oblatum. Nu un tā jūsu kopdarbs kopā ar Nannengu aizveda līdz rezultātam :)). Šitie dzeltenie ir Dievišķi no skata, bet velnišķīgi priekš noteikšanas.


VijaS 29.septembris, 21:00

Paldies, Julita, par rūpīgo detektīva darbu! Priecājos, ka Tev izdevās aizrakties līdz sugai :D


megemege 29.septembris, 21:00

Dzirdēta balss.


dziedava 29.septembris, 20:49

Marita, esi iedzīvojusies pie labiem mežiem, tagad tā tik jāturpina uz priekšu, sezona vēl nav galā :))


Mari 29.septembris, 20:35

Super! Paldies, Julita, par fantastiski lielo darbu un pacietību sugas noteikšanā! :))


Vladimirs S 29.septembris, 20:21

Lielais piekūns pēc balss? Kļūda ar sugu vai statusu?


Vladimirs S 29.septembris, 20:18

Audio failu var pievienot kartes kreisajā apakšējā stūrī.


dziedava 29.septembris, 18:33

Nu jūs, Marita un Vija, esat vnk malači - ja būtu tikai vienai no jums, es laikam līdz sugai neaizrāpotu. Atslēgas aizveda neceļos, šī suga man pat nebija izskatīšanā. Bet apmierinoša varianta nebija. Ķēros beigās pie Nannengas un tur aizveda uz pareizo sugu. To, ka abas viena suga, lai arī kājiņas katrai citā krāsā, pateica sporas - pārāk jau līdzīgas bija :). Un te viscaur - gan balts, gan dzeltens iespējams. Bet kamēr rāpoju pa nepareiziem ceļiem, pierakstīju iespējamos līdzīgos variantus, kas varbūt var noderēt citreiz. Ir vairākas līdzīgas sugas, kam galviņa dzeltena. Te atlasītas līdzīgākās (ko izdevās atrast), salīdzinu sporu izmērus, rakstu, kapilīcija mezglus un kājas krāsu visām. Physarum albesces izrādās pēcsniedzīte, to neapskatu. Šajā novērojumā: apaļa galviņa, sporas 10-12 µm, dīgļa poras puse gaišāka; kapilīcija mezgli balti un dzelteni, kāja dzeltena, dzeltenoranžīga. Citas vizuāli līdzīgas sugas ar kārpainām sporām: Craterium aureum 8-10µm, mezgli dzelteni, kāja sarkanoranža vai sarkanbrūna, galviņa drīzāk vertikāli garena, kaut var būt apaļa Physarum melleum 7,5-10 µm, ar tumšāku kārpu grupām; mezgli balti vai gaiši olīvdzelteni; kāja balta, var būt oranžīga, brūngana Physarum flavidum 11-13 µm, mezgli balti vai krēmkrāsas, kāja brūngana (oranžbrūna, sarkanbrūna), bet galviņa ar oranžsarkanu apakšu Physarum citrinum 8-12 µm, bet ar tumšākām kārpu grupām (Stephenson: 8-10µm; tumšākas grupas nav minētas), mezgli spilgti dzelteni, kāja dzeltena, apakšā oranžbrūna Physarum oblatum 9-12 µm, dažreiz ar kārpu grupām vai ar gaišāku dīgļa poras pusi, mezgli balti un dzelteni; kāja oranžbrūna līdz sarkanbrūna; bet galviņas apakša tumšāka (oranž- vai sarkanbrūna) Physarum auripigmentum (8-)9-10(-11) µm, mezgli spilgti dzelteni, kāja oranžsarkana


Osis 29.septembris, 18:31

Paldies Edgar!


dziedava 29.septembris, 14:40

Interesants vērojums, ka aug atkal, vienu gadu izlaižot!


dziedava 29.septembris, 11:55

Oho! Ceru, ka ievāci? Atslēga piedāvā krēpjaino kūlīti (Symphytocarpus amaurochaetoides), pēc sporām viegli varētu pārbaudīt


Ziemelmeita 29.septembris, 11:14

Paldies,Marek! Paldies arī Uģim. Šis būtu palicis manā arhīvā kā A.tabacicolor. Tagad,kad zinu,kas šī par sugu,redzu atšķirību.


Mari 29.septembris, 09:19

O, kāds priecīgs pārsteigums! Paldies, Iveta! Paldies, Julita! Latviskais nosaukums tiešām atbilstošs - tādi sīki bruņurupucīši :D


adata 29.septembris, 07:47

Apsveicu! Apbrīnojamas spējas atradējam šo pamanīt un Mātei Dabai to visu ietilpināt 1mm!!!


dziedava 29.septembris, 07:44

Ļoti ticami, ka plakancaurā cukurīte Didymium serpula. Vismaz manējā akurāt tā izskatījās. Ļoti viegli mikroskopiski pārbaudīt - starp sporām ir tādas kā gigantiskas sporas (vesicle), kas savienotas ar kapilīciju.


adata 29.septembris, 07:40

Apsveicu! Un nosaukums vispār ļooti atbilstošs izskatam!


nekovārnis 29.septembris, 07:14

O! Foršs atradums Ziemeļgaujā! :)


dziedava 28.septembris, 23:16

Vajadzētu būt aveņgļotsēnei, bet, lai noteiktu līdz sugai, vajadzētu vismaz redzēt, vai sastāv no skaidri nodalāmām vālītēm. Un ja ne, tad jāmikroskopē nobriedušu (šī vel tāda nav).


dziedava 28.septembris, 22:44

Apsveicu, Marita! Ļoti veiksmīgs atradums! Un labi, ka paraugs nonāca pie manis, jo skaldnes izrādījās ļoti tumšas (malas raksts gandrīz nesaskatāms), nācās caurskatīt vairākus noteicējus, un labi, ka paraugs bija pa rokai pašai apskatīt.


dziedava 28.septembris, 22:40

Sandis ir dzīvs! Tieši pirms pāris dienām pieminējām. Divi jautājumi: 1) Kā izdevās atrast/ievērot?! 2) Ko darīt ar latvisko nosaukumu? Mūsu latviskošanas pasākumā šī suga bija jau ieguvusi latvisko - tīklsporu krāterīte, bet pa šo laiku nomainījusies ģints. Tā kā mēs pirms tam neesam sākuši lietot to kā krāterīti, tad varētu pārlikt atbilstoši ģintij par vizulīti. Man personīgi vairāk līdzinās krāterītei :). Bet galavārds autoram - kā saukt?


Ivars Leimanis 28.septembris, 21:31

Paldies, Renāt, interesantas versijas. Man šķiet, ka tās abas tā kā vairāk uz augsnes aug (vismaz Bryoclavula dryalisepiplutea vienīgā atradne Eiropā (Nīderlandē) ir uz augsnes). Šī uz kritalas auga (vainīgs, neesmu piezīmēs aprakstījis substrātu).


meža_meita 28.septembris, 20:39

Vēl ir versijas Multiclavula vernalis, Bryoclavula dryalisepiplutea.


adata 28.septembris, 20:11

Paciņu ragansviests?


adata 28.septembris, 20:08

Pavisam jauna, bet jau redz formējamies lāsīšu izskatā.


sandis 28.septembris, 12:13

Cēsīm jauna suga – Diachea dictyospora (syn. Craterium dictyosporum) :)


dziedava 28.septembris, 10:21

Pa tādu gabalu grūti saskatīt. Varbūt trauslā lāsenīte?


dziedava 28.septembris, 10:14

Skaldnes izrādās ļoti tumšas. Ja skaldņu skaits varētu būt 6+, tad velk uz Licea testudinacea, bet to līdz galam turpināšu domāt vēlāk.


dziedava 28.septembris, 09:26

Ir smukas tumšākas kārpu grupas :)


Divpēdis 28.septembris, 08:56

Paldies, Uģi!


Mari 28.septembris, 08:48

Sporas 7-8 mkm


Mari 28.septembris, 07:48

Žākle ābelei nebija traumēta, bet tā kā koks ir ļoti vecs, varbūt mizas virsējās nedzīvās plēksnes rada beigtā koka efektu. Vai arī šī gļotsēne aug arī uz dzīviem kokiem :)


VijaS 27.septembris, 23:35

Jā, tā vajadzētu būt. Izdevās arī izķidāt kolumellu, tikai bildes gan nav diez cik veiksmīgas. Man liekas, ka nav īsti pareizi attīstījies, jo ir daudz ļoti gaišu sporu, kam arī kārpas, šķiet, nav noformējušās. Iespējams, tāpēc arī ir tās tumšās - pietrūcis kaļķa..


čūskis 27.septembris, 22:31

Kāds būs atvedis no Kurzemes un izlaidis dabā.


BI 27.septembris, 21:36

Latvia Riga EM091, 31.07.2009. tēviņš, mazulis, Kalvene


Matrus 27.septembris, 20:49

Latvia Rīgā EM901 - jāprasa ziņas LGC, jo tas nav no Rīgas paugurknābja gulbjiem.


dziedava 27.septembris, 20:39

Tas nav čupačupa? Mans vākums ar 3 galviņām aizlidoja pa gaisu un piezemējās netīrākajā vietā ;D, izdevās atrast tikai divas [netīras] galviņas - viena dzeltena, otra tumši brūna. Pagaidām nesaprotu, kāpēc ir divi krāsu varianti. Izmērs abām vienāds.


gunitak 27.septembris, 19:55

Paldies!


ekologs 27.septembris, 19:53

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


dziedava 27.septembris, 17:15

Ikri


adata 27.septembris, 16:33

Šis interesants, gļotsēne diez vai... Vai kādu bumbiņu nemēģinājāt pārspiest?


Ivars Leimanis 27.septembris, 15:39

Melnā samtpiepe


vigulis 27.septembris, 14:30

Uz trupējuša koka, pa daļai smiltīs kāpās. Piekopoju bildi. Sākumā pagāju garām, likās mandarīna miza.


dziedava 27.septembris, 12:39

Jā, Marita, elateras interesantas, un vispār šī suga raksturīga beigtiem kokiem. Vai ābele žāklē bija traumēta?


dziedava 27.septembris, 12:37

Katrā ziņā purvā uz sfagniem, atrodot ko košās krāsās, noteikti vajadzētu iespējami uzturēt mitrumu, lai pagūst nobriest līdz galam, tur potenciāli visādi, arī neapzināti brīnumi var būt


dziedava 27.septembris, 12:35

Oho! Paldies, Iveta, ka ievēroji. Jācer, ka nobrieda.. Bet purvā uz sfagniem vajadzētu būt kam citam, ne tīģerītim, jo tas tomēr mežos uz kritalām.


adata 27.septembris, 12:19

Man izskatās, pie tam ļoti ticami, kā tā ir gļotsēne. Pēc plazmodija kāda tīģerkrāsas pārslainīte.


Mari 27.septembris, 11:55

Elateras gan tādas interesantas.


dziedava 27.septembris, 10:52

Atrasts uz smiltīm? Vai nav iespējams izkadrēt tā, lai ir redzams lielāks palielinājums augļķermenim?


Edgars Smislovs 26.septembris, 21:30

LR EM 09..


adata 26.septembris, 20:17

Paldies, Mārtiņ!


Ziemelmeita 26.septembris, 19:33

Paldies,Mārtiņ!


CerambyX 26.septembris, 15:39

Droši vien Choerades sp.


artis113 26.septembris, 08:52

Paldies!


adata 26.septembris, 08:20

Dzeltenās smalkās ir sēne, citronu bisporella.


adata 26.septembris, 08:00

Visticamāk gludais ragansviests. Parastais gļotpūpēdis būtu ar baltu -pelēku apvalciņu.


adata 26.septembris, 07:56

Šādā stadijā abas izskatās vienādi oranžas, lai noteiktu, kura īsti, jāmikroskopē sporu stadijā.


adata 26.septembris, 07:53

Jā, tā ir koraļļu dižadatene.


ekologs 25.septembris, 20:31

Makstene (Trichoptera sp.).


artis113 25.septembris, 20:27

Vai tā varētu būt koraļļu dižadatene?


ekologs 25.septembris, 17:05

Gadījumos, kad sikspāŗnis ir novārdzis, tas, lai atgūtu spēkus, var vairākas dienas pavadīt vienā vietā. Protams, daba neizslēdz arī bojāeju, diemžēl.


SilvitaK 25.septembris, 16:06

Paldies par atbildi, Artur Bilert! Diemžēl sikspārnis ir jau vismaz nedēļu pie ēkas, kolēģis bija redzējis jau pirms manis. Kamēr esmu darbā, uzmanu lai kaijas nav tuvumā, bet brīvdienās droši vien tiks apēsts. Iespējams, ka viņš nevar sakoncentrēties uz pārcelšanos kaut kur citur, jo pa dienu ir gaišs un vakarā ieslēdzas apgaismojums, viņam ir 24 stundu gaisma. Izskatās, ka ir nolēmis te pārziemot, jo jumts ir virs galvas.


ekologs 24.septembris, 17:36

Manuprāt, daudzveidīgā mārīte (Harmonia axyridis).


ekologs 24.septembris, 17:30

Šis, cik foto ļauj redzēt, manuprāt, ir divkrāsainais sikspārnis (Vespertilio murinus). Dotajā gadījumā neko nevajag darīt. Pašļaik sikspārņiem ir migrācijas laiks. No Latvijā 16 konstatētajām sikspārņu sugām aptuveni puse dodas prom uz siltākām valstīm un aptuveni puse paliek pie mums. Dotajā brīdi promlidotāji, veicot garus pārlidojumus, var kaut kur, arī redzamās vietās, pie ēku sienām u.c., pārlaist dienu, lai atgūtu spēkus. Dažreiz šādi sikspārņi var būt pat ļoti novārguši. Arī palicēji var mainīt savas teritorijas, nakšņošanas un ziemošanas vietas, t.i., veikt nelielas iekšzemes migrācijas. Visi sikspārņi vēl ir salīdzinoši aktīvi, jo aktīvi ir arī kukaiņi.


Ivars Leimanis 24.septembris, 17:02

rūgtā mīkstpiepe


Ivars Leimanis 24.septembris, 16:57

Maigā mīkstpore Leptoporus mollis


Ivars Leimanis 24.septembris, 16:55

Mainīgā mīkstpiepe


Ivars Leimanis 24.septembris, 16:54

Pilienu mīkstpiepe


dziedava 24.septembris, 15:17

Paldies, Ansi! Tad te ir tieši tas pats sugu pāris, kas Medoles strautā


Ansis 24.septembris, 15:13

Otra suga, lapu sūna, ir Hygroamblystegium tenax


Divpēdis 23.septembris, 22:21

Paldies, Artūr!:)


adata 23.septembris, 16:16

Gada staipeknis.


Durkts 23.septembris, 14:29

man ir bijis, ka sīlis atdarina vālodzi....


Bekuvecis 23.septembris, 12:22

Beidzot taču arī DabasDatos jāpieņem, ka Hypsizygus = kokpūkaine. Nav ko atsaukties uz veco Initas doto sarakstu, ja jaunajā bazīdijsēņu konspektā figurē gobu kokpūkaine, nevis gobu čemurpūkaine (plakumainās kokpūkaines tur, saprotams, nav - akurāt šeit iztirzātā iemesla dēļ).


Igors 23.septembris, 05:20

Šī ir jaunais stepes piekūna Altaja pasuga Falco cherrug altaica. true ns aizlidoja no "Vitasfera putnu" audzētavas Maskavas apgabalā. Tur tiek audzēta Altaja piekūna pasuga un pēc tam palaista atpakaļ savvaļā Altaja un Sajānu kalnos. Informācija no Igora Karjakina (RRRCN) https://naturepeople.ru/tpost/sty7ms0l81-ekspeditsiya-po-sohraneniyu-i-monitoring?amp=true https://zapovednik-khakassky.ru/news/v-respublikah-hakasiya-i-tyiva-v-dikuyu-prirodu-vyipuskayut-50-redkih-sokolov-balobanov-21562.html


ekologs 22.septembris, 22:05

Tur ir divas, ārēji ļoti līdzīgas un līdz ar to vizuāli grūti atšķiramas sugas, t.i., O. armadillo un O. pseudonothus. Par. O. armadillo varu arī kļūdīties, bet pašlaik sliecos uz šo sugu. Pareizi jau būtu atstāt kā ir, t.i., Otiorhynchus sp., ja nu vien kāds vēl piekrīt manam pieņēmumam :) Ilze, paldies par sugas pievienošanu! Vismaz turmāk būs :)


IlzeP 22.septembris, 20:56

Sugu sarakstam pievienoju. Vai droši, ka šis ir tas?


IlzeP 22.septembris, 20:52

Sīkpiepe laikam nav piepe. Kā ar šo paliek?


adata 22.septembris, 17:06

Citronu bisporella.


mufunja 22.septembris, 15:38

Paldies Julita :)


dziedava 22.septembris, 09:38

Paldies, Raivo un Iveta! :) Jā, es biju domājusi vairāk no personiskās pieredzes, bet par Nostoc interesanti, to es nudien bieži neredzu. Ivetas kartupeļu lauki arī varētu būt atslēga - ar tādiem man diemžēl vispār nav nekāda sakara, un svešos kartupeļu laukos arī neiešu meklēt.;)


Ilsek 22.septembris, 09:20

Paldies par labojumu


Kiwi 22.septembris, 08:54

Paldies, Edgar! Aizdomas bija, bet dikti slapjš un beigts...


MJz 21.septembris, 23:13

Tas nav lielais piekūns. Audzētāju bēglis.


guta7 21.septembris, 22:02

Laikam būs lauku piekūns, spriežot pēc krāsojuma. Psldies par palīdzību noteikšanā.


Amanda 21.septembris, 21:45

Mazais ērglis


Amanda 21.septembris, 21:43

Parastie šņibīši


Amanda 21.septembris, 21:42

Mazais ērglis


ekologs 21.septembris, 21:42

Manuprāt, Otiorhynchus armadillo. Sugu izvēlnē tāda nav.


zemesbite 21.septembris, 21:39

Paldies, Marek!


adata 21.septembris, 21:14

Šādā stadijā vēl nevar pateikt, par ko izveidosies, būtu vērtīgi pavērot, kā mainās krāsa un kā formējas augļķermeņi. Varētu būt kāds paciņu ragansviests.


eurycercus 21.septembris, 21:03

Ok, paldies!


adata 21.septembris, 21:00

Noteikt, kura ir kura, var mikroskopējot sporu stadijā. Šādā stadijā šīs abas sugas ir ar oranžiem pilieniem.


Gradin 21.septembris, 20:57

Es ar lieku uz lauku piekūnu


Mežirbe777 21.septembris, 20:56

Prieks par atradumu :) Piekrītu, A.agrestis ir vairākkārt atrasta mitros,nenoraktos kartupeļu laukos. Tādas vietas tai tīk.


Acenes 21.septembris, 20:52

Vai tik nav lauku?


Vīksna 21.septembris, 20:48

Paldies !


adata 21.septembris, 20:43

Julita, pateicoties Jūsu diskusijai ar Raivo Ivulānu par neatrastajām ragvācelītēm, devos uz savu dārzu atkārtoti to meklēt. Pirmoreiz to neatpazinu, rokot kartupeļus ( kas šogad mazāki par olu), atradu ričijas, ieziņoju, tad Raivo Ivulāns piebilda, ka tur bildē esot arī ragvācelīte, ieziņoju arī to. Šodien, pārmeklējot, konstatēju, ka te to ir daudz pa vagu malām (kartupeļi lasīti ar dakšām no virsas, tāpēc pārējais nav izvandīts), jā, un kopā ar ričijām. Dārzs šogad man tāds bēdīgs, ko iestādīju, tas traki aizlija, ne ravēts, ne atvagots, savilkās ar nezāli, toties bagāts ar ragvācelīti! Nosaukums jau pats pasaka priekšā, ka jāmeklē arumos...


IlzeP 21.septembris, 20:35

Paldies! X.elegans ir arī GBIF.


angel 21.septembris, 20:09

Liels paldies, Edgar, par noteikšanu! Pirmo reizi tāda gadās!


Kiwi 21.septembris, 18:56

Paldies, Rūta, par sugas noteikšanu!


Kiwi 21.septembris, 18:55

Vija, diezgan paveca bija, varbūt sīkpiepe.


Mežirbe777 21.septembris, 18:22

Taisnība, tas ir sinonīms. Pēc 2003.gada publikācijas suga tika pārvietota šajā ģintī - Rusavskia. Tomēr pašlaik gan Index Fungorum, gan Elurikkus tiek izmantots tieši X.elegans nosaukums.


IlzeP 21.septembris, 15:03

Vai Xanthoria elegans ir sinonīms šim?


Amanda 21.septembris, 14:20

Jūras ērglis


Mežirbe777 21.septembris, 11:46

Literatūrā tiek minēts, ka ragvācelīšu nodalījuma sugām ir simbiotiskas attiecības ar Nostoc aļģēm.Ričijām gan tas tā nav. Tas būtu viens no iespējamiem skaidrojumiem. Kādus diletantiskus minējumus par augšņu apsaimniekošanas režīmiem neizteikšu.


Amanda 21.septembris, 11:36

Gugatnis


Amanda 21.septembris, 11:34

Lauku piekūns


dziedava 21.septembris, 09:28

Bet ar ko šīs vietas, kur ir, atšķiras no tām, kur nav?


Mežirbe777 21.septembris, 09:12

Šī, šķiet, ka ir cimperlīgāka :D Visur, kur redzētas ragvācelītes ir bijušas arī Ričijas, bet otrādi gan nē.


dziedava 21.septembris, 08:17

Nevaru saprast, ko es daru nepareizi, ka vēl ne reizi arumu ragvācelīti neesmu redzējusi. Ričijas protu atrast, tās redzu, bet šo - nekad.


žurciņš_4 21.septembris, 00:57

Paldies, Marek!


Mežirbe777 21.septembris, 00:00

Retās sugas paraugs deponēts LNDM kolekcijā.


Mežirbe777 20.septembris, 23:59

Retās sugas paraugs deponēts LNDM kolekcijā.


Mežirbe777 20.septembris, 23:53

Ja tur būtu ļoti minimāls laukumiņš, protams, nelietu. Šajā gadījumā gan tas bija izglītojošos nolūkos, demostrēt domubiedriem kā vispār darbojas reaģenti. Muižas apkārtnē sugai izteikti vitālas populācijas, uz daudziem kokiem un vairākiem metāla žogiem.


meža_meita 20.septembris, 23:10

Jau gribēju jautāt, kas viņai uzliets virsū, jo skaidrs, ka no ūdens tā nepaliek. Kāpēc lēji, ja zināji, ka tā ir viņa?


adata 20.septembris, 22:34

Daudzveidīgā ksilārija?


dziedava 20.septembris, 21:18

Paldies, Ansi!


dziedava 20.septembris, 21:09

Paldies, Ansi, par bildēm! Nu jau to brūno pat bildēs var saskatīt :))


Ansis 20.septembris, 20:50

Paldies, Julita!


dziedava 20.septembris, 18:34

Atradu labu aprakstu. Tur teikts, ka P.diderma var būt kapilīcija mezgli, kas cieši salipuši, veidojot pseidokolumellu. Domāju, tā ir arī te. Rakstīts, ka aug arī uz mizas, neminot, vai dzīviem kokiem. Domāju, ka pretrunu nav, katrā ziņā šobrīd tā ir vienīgā un gana ticama versija.


dziedava 20.septembris, 18:04

Nebija laika līdz galam rūpīgi izpētīt, bet P.diderma ir ticama versija (sporas mazliet lielākas, ja nav nobriedusi pilnvērtīgi), ja neskaita pseido/kolumellu - tāpēc papētīšu vēlāk vēl. Physarum ir noteikti.


dziedava 20.septembris, 17:18

Ansi, ja Tev ir vēl kādi foto, būtu labi pielikt, lai vairāk info par to, kādā vietā aug un kāda kopējā forma, lai arī pati gļotsēne cauri sēnei maz kur ir redzama.


dziedava 20.septembris, 17:06

Šis bija neparasts paraugs. Noklāts ar biezu pelējuma kārtu un likās bezcerīgs vai vispār nav gļotsēne. Mikroskopija rādīja nepārprotamas gļotsēņu sporas. Šketinot tālāk, varēja tikt pat līdz jaunai sugai.


dziedava 20.septembris, 12:09

Marita, Tu e-pastu izlasīji?


Bekuvecis 20.septembris, 10:45

Ar apskatīšanu izstādē uzmanīgi: vēl vakar vakarā bija nepareizā etiķete! Vai Inita šorīt ir jau paspējusi nomainīt uz 'plankumainā', nezinu.


mufunja 20.septembris, 09:54

to var apskatīt izstādē


Bekuvecis 20.septembris, 09:12

Skaidrojums par plakumaino vs. gobu čemurpūkaini - komentos pie Gunas Taubes ziņojuma 29-Sep-2023, ilustrēti apraksti abām sugām latviski - senes.lv.


adata 20.septembris, 07:56

Ak, steiga! Tiešām gadu nepamanīju!


dziedava 19.septembris, 21:51

Iveta, tas ir 2017. gads :) Bet ir izaudzis. Paraudziņš pie manis. Arī domāju, ka ir dzeltenzaļā, bet vispirms mikroskopiski apskatīšu.


adata 19.septembris, 20:46

Vēl jauns plazmodijs, lai noteiktu. Būtu jāvēro, kas izaug, varētu būt paciņu ragansviests, vai kas cits.


adata 19.septembris, 20:41

Varbūt kāda dzeltenzaļā pumpurīte? Man ar šodien tādas dzeltenas gadījās ieraudzīt, tik kājiņa tievi gara. Jāvēro, kas izaugs.


Ansis 19.septembris, 18:48

Paldies par vērību!


ekologs 19.septembris, 17:13

Agathidium varians?


Ilze Ķuze 19.septembris, 16:43

Man šķiet, ka te domāta birztalas lāpstīte.


ekologs 19.septembris, 14:49

Spīdulis (Glischrochilus grandis).


nekovārnis 19.septembris, 11:06

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 19.septembris, 11:05

Paldies, Rūta! :)


Edgars Smislovs 19.septembris, 10:38

Sēdošais putns ticamāk sarkanrīkles čipste.


andrisb 19.septembris, 08:05

Nebūs gan.


Amanda 18.septembris, 22:22

Peļu klijāns


VijaS 18.septembris, 21:36

7.-9. bildes - pēc piecām dienām. Šobrīd diezgan izmirkusi. Julita, ja godīgi - man jau arī pirmā doma bija - nu ļoti atgādina olītes no Ķērpju meža :D. Un tikai otrā doma - šitajās Lielajās Apsēs parasti kombinācija "balts un nobirās" ir pārslainās cukurītes. Tas tā kā ticamāk. Nu un kaut kad vēlāk vēl radās trešā domā - bet neviens jau nav teicis, ka es te bieži klaiņojot nevarētu "ievazāt" kaut ko jaunu.. :D


VijaS 18.septembris, 20:54

6. bilde - pēc septiņarpus stundām kastītē.


Vīksna 18.septembris, 19:58

Paldies !


adata 18.septembris, 19:11

Daudz nesaprotu, bet šai ir tāds plankumains zīmējums uz cepurītes. Ir arī tāda plankumainā kokpūkaine...


adata 18.septembris, 19:00

Koraļļu dižadatene.


mufunja 18.septembris, 18:29

Gobu kokpūkaine ?


adata 18.septembris, 17:52

Paldies, Raivo un Ivar! Sūnu ieziņoju atsevišķi, un tās ričijas man šķita citādākas, tik īsti nebiju droša. Sadalīšu.


VijaS 18.septembris, 09:23

Parastais plaušķērpis.


Ivars Leimanis 18.septembris, 09:04

Riccia glauca kopā ar R.sorocarpa. 5.bildē - tikai R.sorocarpa.


ekologs 18.septembris, 06:52

Ou, jā! Paldies Amanda! Kļūdiņa ievadot.


Amanda 17.septembris, 22:51

Jūras ērglis


Mežirbe777 17.septembris, 19:29

1. foto kopā ar Anthocerus agrestis :)


dziedava 17.septembris, 18:47

Vizuāli izskatās pēc olīšu aplocītes. :) Nu ja viņai tur patīk, tad patīk uz visādiem substrātiem :))


mufunja 17.septembris, 16:36

Tagat es sāku domāt. bija ļoti blīvs egļu stādījums, un starp tām bija apses, alkšņi un kļavas.


meža_meita 17.septembris, 16:35

Episki, vienkārši wow


dziedava 17.septembris, 16:31

Bet priekš P.diderma mulsina, ka izskatās, ka ir kolumella.


dziedava 17.septembris, 16:21

Tomēr pēc foto ar sporām man ir jautājums, vai mazākās sporas tiešām ir virs 12 mkm? Jo foto izskatās, ka ir arī mazākas, bet tās nav mērītas.


dziedava 17.septembris, 16:11

Cik interesanti! Ja es pareizi saprotu, tad kapilīcijs ir tie baltie "krikumi", kas savienoti ar tieviem pavedieniem jeb kapilīcijs ir ar neregulāriem baltiem mezgliem. Tādā gadījumā tai jābūt pumpurītei (Physarum sp.), kaut arī piekrītu, ka no ārpuses izskatās kā Diderma/Didymium. Sporas ir ar vienu pusi gaišāku - svarīga īpaša pazīme. Ar tādiem parametriem (un divām perīdija kārtām) ir zināma Physarum diderma, bet tai sporas ir mazākas (10-12 mkm) un tā aug uz beigtas koksnes. Ja tas ir dzīvs koks, tad vēl jāizskata kādi dzīvo koku varianti.


mufunja 17.septembris, 15:55

dzīvs alksnis


dziedava 17.septembris, 15:47

Marina, īpaši novērojumiem, ko grūti noteikt, vajag pierakstīt, uz kā auga - vai tas ir dzīvs koks? Varbūt zināma koka suga?


Ziemelmeita 17.septembris, 15:08

Paldies,Rūta!


mufunja 17.septembris, 12:33

Julita, es pievienoju foto


mufunja 17.septembris, 11:56

Piedod, Julita, tas ne vienmēr izdodas. Es ķeršos pie tā tagad.


dziedava 17.septembris, 11:35

Marina, būtu labi atbildēt uz šiem jautājumiem, lai nestāv nenoteikta. Domāju, ka ir D.clavus, bet svarīgas pazīmes te nav redzamas, lai varētu pateikt pavisam droši. Varbūt mikroskopā vienkārši vismaz galviņas apakšu paskatīt, vai vidū ir melna.


mufunja 17.septembris, 11:32

Paldies, Julita. Mani arī mulsināja kāja, bet neko citu neredzēju. Tāpēc es izvēlējos D.radiatum :(Mana neuzmanība. Es vienmēr pārbaudu Dziedava.lv


dziedava 17.septembris, 11:09

Labi, ka te redzams arī kapilīcijs, kas ir caurspīdīgs (nevis brūns, kā D.radiatum). Domāju, ka jābūt D.roanense! Īpaši tā melnā kāja - jo D.radiatum vai nu kājas nav, vai tā ir balta, īsāka. D.roanense galviņa ir arī plakanāka.


dziedava 17.septembris, 10:50

Neteikšu, ka izskatās pēc tipiskas kārpainās mizaines. Bet elateras ir arī ir ļoti svarīgas, svarīgāka pazīme pat pirms sporu virsmas raksta :). Ja elateras "neder", tad jāatmet hipotēze, pat ja viss cits der. Es te vēl pārdomātu citas sugas arī, jo elateru raksts redzams neskaidri, bet tās līnijas potenciāliem vāciņiem liek domāt par biežāko no variantiem.


mufunja 17.septembris, 10:49

Julita, es pievienoju foto


dziedava 17.septembris, 10:47

Te vajadzētu Vijas, scabras ekspertes, viedokli, vai šī izskatās vai neizskatās pēc scabras :). Es pagaidām neesmu "uzķērusi" drošas vizuālās atšķirības pazīmes. Elateras man šķiet abām sugām līdzīgas, scabra arī aug cieši. Es šīm vienmēr primāri skatos sporu rakstu. Būtu jau labi, ja varētu "uzķert" kā atšķirt pēc ārējām pazīmēm.


mufunja 17.septembris, 10:06

Man ir paraugs. Es to šodien apskatīšu. atradu uz skujkoka.


Mari 17.septembris, 09:54

Un vēl, šķita, ka mizainei vajadzētu augt blīvāk.


Mari 17.septembris, 09:53

Paldies, Julita! Jā, elateras bija tās, kas samulsināja, bet par mizaini kaut kā pat neiedomājos :)


Mari 17.septembris, 09:51

Bija jau doma par T.scabru arī, bet tas blīvais, vienmērīgais apaugums, krāsa, elateras veids samulsināja. Jā, ar sporām sapinos pavisam :)


dziedava 17.septembris, 08:33

P.S. Apaugums uz sūnām gan neparasts (un skaists :)), bet nu man sporām izskatās pēc smalka pilnīga tīkliņa


dziedava 17.septembris, 08:29

Kāpēc te radās doma par O.persimile? Tai sporas ir ar saraustītu tīkliņu (acis praktiski nav redzamas, tikai tīkla fragmenti), un apkārt izteiktu gredzenu. Sporu virsmas rakstu praktiski visām sugām ir ļoti svarīgi skatīties, izmērs ir svarīgs, bet otrāmkārtām. Vispirmāmkārtām jācenšas saskatīt sporu rakstu. Te es saskatu smalku tīkliņu ar mazām acīm - tāds raksturīgs T.scabra.


dziedava 17.septembris, 08:20

Tā pilnīgi noteikti nav daudzveidīgā pilienīte. Elateras atbilst mizainei. Ja ieskatās augļķermeņos, tad var ievērot vieglu līniju, kas varētu būt līnija, pa kuru nobriedušām "pa apli" noplīstu vāciņš. Foto vēl nav līdz galam nobriedušas, tāpēc nokritušu vāciņu nav.


Mari 16.septembris, 14:34

Jā, auga uz sūnām apaugušas kritalas, ar tām sporām - ļoti grūti kaut ko jēdzīgu saskatīt .


dziedava 16.septembris, 14:31

Un vēl - uz kāda koka kritalas bija?


dziedava 16.septembris, 14:30

Te var salīdzināt: https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2874&ftips1=96


dziedava 16.septembris, 14:29

Marina, ceru, ka paraugs ir saglabāts, šai noteikti jāmēra sporas. Tik gara kāja D.radiatum nemēdz būt. Izskatās pēc pasaulē ļoti retās Diderma roanense.


Dzeerve 16.septembris, 11:07

Paldies!


dziedava 16.septembris, 10:27

Paldies! Āķīši ir nepārprotami. Bet vispirms jātiek galā ar sporām. Resp., vai ir iespējams atmest Stemonitopsis hyperopta, kurai tīkliņš veidojas no mazām actiņām, kas savienotas ar garākām līnijām? https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26776 Vai arī ir tieši tā? Jo izmēri šai sugai atbilst. Un tonis arī šķiet rozīgs. Bet pēc sporām īsti nevar saprast, bet tās šai sugai ir īpaši raksturojošas. Auga uz sūnām, kas aug uz kritalas?


Mari 16.septembris, 10:00

Ar sporām negāja viegli. Ir sīks neregulārs punktējums (kārpiņas?), brīžiem var "uzķert" tādas kā tīklveida struktūras, korektāks sporu diametrs 6,5-7,0 mkm.


marsancija 16.septembris, 00:07

Gada staipeknis Lycopodium annotinum


zemesbite 15.septembris, 22:34

Paldies, Ansi!


Mari 15.septembris, 22:23

Šķiet, ka āķīši ir.


meža_meita 15.septembris, 20:39

Skaisti, neidomātos šo meklēt uz bērza!


IlzeP 15.septembris, 19:46

Ieva, varbūt vari izkadrēt?


mufunja 15.septembris, 17:44

Diachea subsessilis


dziedava 15.septembris, 17:39

Tiešām fantastiski! Kas ir jaunā gļotsēņu suga?


mufunja 15.septembris, 17:01

Tas ir lieliski. Interesanti, ka gandrīz vienuviet izauga divas jaunas sēņu sugas un jauna gļotsēnes suga.


ekologs 15.septembris, 16:40

Paldies, Uģi!


Mari 15.septembris, 13:10

Paldies, Julita, mēģināšu papētīt :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts