Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par Gada kukaini 2014 ir izvēlējusies Mannerheima īsspārni Oxyporus mannerheimii, kas ir dažādas cepurīšu sēnes un piepes apdzīvojoša vaboļu suga. Citu sēnēs sastopamo kukaiņu vidū šī suga izceļas ar savu interesanto izskatu un aizsargājamas sugas statusu. Izvēloties Mannerheima īsspārni par Gada simbolu, LEB vēlas pievērst plašākas sabiedrības uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar sēņu lomu dabas daudzveidības saglabāšanā un meža nekoksnes resursu izmantošanā. Ikviens sēņotājs ar saviem novērojumiem var sniegt būtisku ieguldījumu šīs Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās, taču Latvijā joprojām mazizpētītās kukaiņu sugas izpētē.

Gada kukainis - Mannerheima īsspārnis tuvplānā no priekšpuses. Foto: K.Vilks.

Gada kukainis - Mannerheima īsspārnis tuvplānā no sāniem. Foto: K.Vilks.

Mannerheima īsspārnis ir neliela, 7-9 mm gara, spoži melna vabolīte ar slaidu ķermeni un saīsinātiem segspārniem. Šī suga ir nosaukta pazīstama somu kukaiņu pētnieka Kārļa Gustava Mannerheima (1797-1854) vārdā, kura mazdēls Kārlis Gustavs Emīls Mannerheims (1867-1951) savukārt vēlāk kļuva par sesto Somijas prezidentu.

Pirmais, kas parasti pievērš cilvēku uzmanību, ieraugot Mannerheima īsspārni uz kādas baravikas virsmas, ir tā neparastais galvas izskats. Vabolei ir salīdzinoši neproporcionāli liela, gandrīz četrstūraina galva, kas ir tikpat plata kā pārējais ķermenis. Galvas priekšā ir novietots milzīgu žokļu pāris, kas atstāj „līdz zobiem apbruņota" kukaiņa iespaidu. Mannerheima īsspārnim Latvijā ir līdzīgas vēl divas citas, biežāk sastopamas šīs pašas ģints sugas, taču to ķermenis nav vienkrāsaini melns.

Tipiska Gada kukaiņa apdzīvota, lielu dimensiju, veca baravika. Foto: K.Vilks.

Gada kukainis ir sastopams uz dažādām sēnēm, galvenokārt baravikām un bērzu bekām, retāk - piepēm. Tur tas pārtiek no sēņu augļķermeņiem, ar milzīgajiem žokļiem tajos izgraužot tumši iekrāsotas ejas. Mannerheima īsspārnis nav konkurents sēņotājiem, jo apdzīvo jau pāraugušas, vecas un lielas sēnes. Šādās sēnēs parasti ir sastopami sēņodu kāpuri, ko tautā sauc par "sēņu tārpiem", tādēļ sēņotāja grozā šīs sēnes netiek liktas. Visbiežāk Gada kukainis ir atrodams vidēji mitros, ēnainos lapkoku un jauktos mežos ar lielu kritalu un sēņu daudzveidību. Pēdējā desmitgadē Mannerheima īsspārnis Latvijā ir novērots ne vairāk kā desmit vietās - Rīgas, Jelgavas, Gulbenes, Daugavpils apkārtnē, lai gan ir sagaidāms, ka sugas izplatība ir daudz plašāka nekā šobrīd zināms.

Mannerheima īsspārnis ir tikai viena no neskaitāmajām sēnes apdzīvojošajām kukaiņu sugām. Liela sēņu daudzveidība mežā nozīmē arī lielākas iespējas kukaiņu daudzveidībai. Vienlaikus mežos ar lielu sēņu bagātību ir lieliskas iespējas sēņošanai, kas ir nozīmīgs lielas Latvijas iedzīvotāju daļas vaļasprieks un arī iztikas avots. Sēnes ir nozīmīgs un dažkārt nepamatoti zemu novērtēts meža nekoksnes resursu avots - pirms dažiem gadiem Zemkopības ministrijas sagatavotā informācija liecina, ka mežā iegūto nekoksnes produktu kopējā vērtība sastāda 71 miljonu latu, un no šīs summas pusi veido tieši sēnes.

LEB aicina šogad ziņot par novērotiem Mannerheima īsspārņiem, ievietojot informāciju dabas novērojumu dienasgrāmatā dabasdati.lv vai nosūtot to tieši biedrībai uz e-pastiem: kristaps.vilks@lu.lv un raimonds.cibulskis@biology.lv.

Latvijas Entomoloģijas biedrība ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionāļus un amatierus, kuri veic kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku izpēti un veicina reti sastopamu sugu aizsardzību. LEB ir dibināta 1951. gadā un ir vecākā nepārtraukti pastāvošā dabas izpētes biedrība Latvijā. Katru gadu kopš 1999. gada LEB izvirza Gada kukaini, un kopš 2008. gada - arī citus Gada bezmugurkaulniekus ar mērķi izglītot plašāku sabiedrību par Latvijas dabu.

Kristaps Vilks

Latvijas Entomoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs