23.04.2026.
22.04.2026.
21.04.2026.
20.04.2026.
19.04.2026.
18.04.2026.
17.04.2026.
16.04.2026.
14.04.2026.
13.04.2026.
12.04.2026.
11.04.2026.
10.04.2026.
09.04.2026.
08.04.2026.
07.04.2026.
06.04.2026.
05.04.2026.
04.04.2026.
03.04.2026.
02.04.2026.
01.04.2026.
31.03.2026.
30.03.2026.
29.03.2026.
28.03.2026.
27.03.2026.
26.03.2026.
25.03.2026.
24.03.2026.
23.03.2026.
22.03.2026.
21.03.2026.
20.03.2026.
19.03.2026.
17.03.2026.
16.03.2026.
15.03.2026.
14.03.2026.
13.03.2026.
12.03.2026.
11.03.2026.
10.03.2026.
09.03.2026.
08.03.2026.
07.03.2026.
06.03.2026.
05.03.2026.
04.03.2026.
03.03.2026.
02.03.2026.
01.03.2026.
28.02.2026.
27.02.2026.
26.02.2026.
25.02.2026.
24.02.2026.
22.02.2026.
21.02.2026.
20.02.2026.
19.02.2026.
17.02.2026.
16.02.2026.
15.02.2026.
13.02.2026.
12.02.2026.
11.02.2026.
10.02.2026.
09.02.2026.
08.02.2026.
07.02.2026.
05.02.2026.
04.02.2026.
03.02.2026.
02.02.2026.
01.02.2026.
31.01.2026.
30.01.2026.
29.01.2026.
27.01.2026.
26.01.2026.
25.01.2026.
24.01.2026.
23.01.2026.
Lampīte (nenoteikta) Lamproderma sp. -> Tīklotā lampīte Lamproderma arcyrioides
Pumpurīte (nenoteikta) Physarum sp. -> Plaissporu pumpurīte Physarum ovisporum
Zaļziedu naktsvijole Platanthera chlorantha -> Smaržīgā naktsvijole Platanthera bifolia
Putns (nenoteikts) Aves sp. -> Pupuķis Upupa epops
Smaržīgā naktsvijole Platanthera bifolia -> Zaļziedu naktsvijole Platanthera chlorantha
Dzelksnīte (nenoteikta) Badhamia sp. -> Klaipu dzelksnīte Badhamia panicea
Lampīte (nenoteikta) Lamproderma sp. -> Garkājas lampīte Lamproderma columbinum
Dzelksnīte (nenoteikta) Badhamia sp. -> Krumpainā dzelksnīte Badhamia melanospora
Lākturīte (nenoteikta) Cribraria sp. -> Mālkrāsas lākturīte Cribraria argillacea
Lampīte (nenoteikta) Lamproderma sp. -> Glītā lampīte Lamproderma pulchellum
Ragansviests (nenoteikts) Fuligo sp. -> Parastais ragansviests (neprecizēta varietāte) Fuligo septica
Lākturīte (nenoteikta) Cribraria sp. -> Rūsganā lākturīte Cribraria rufa
Kriksīte (nenoteikta) Licea sp. -> Mazā kriksīte Licea minima
Naktsvijole (nenoteikta) Platanthera sp. -> Smaržīgā naktsvijole Platanthera bifolia
Naktsvijole (nenoteikta) Platanthera sp. -> Zaļziedu naktsvijole Platanthera chlorantha
Kocīte (nenoteikta) Comatricha sp. -> Melnā kocīte Comatricha nigra
Krāterīte (nenoteikta) Craterium sp. -> Baltā krāterīte Craterium leucocephalum
Smilšbite Andrena sp. Andrena sp. -> Smilšbite Andrena vaga Andrena vaga
Augs (nenoteikts) -> Tīruma usne Cirsium arvense
Cukurīte (nenoteikta) Didymium sp. -> Melnkājas cukurīte Didymium nigripes
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Cilindrīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Stemonitidaceae sp.
Augs (nenoteikts) -> Birztalas nārbulis Melampyrum nemorosum
Augs (nenoteikts) -> Augstā dižauza Arrhenatherum elatius
Augs (nenoteikts) -> Lauka vībotne Artemisia campestris subsp. campestris
Augs (nenoteikts) -> Sarkanā auzene Festuca rubra
Augs (nenoteikts) -> Raupjā auzene Festuca trachyphylla
Augs (nenoteikts) -> Raibais aklis Galeopsis speciosa
Ežgalvīte (nenoteikta) Sparganium sp. -> Lielā ežgalvīte Sparganium erectum
Augs (nenoteikts) -> Raibspārnmuša Urophora cardui Urophora cardui
Augs (nenoteikts) -> Daudzziedu pamauraga Pilosella floribunda
Vijolīte (nenoteikta) Viola sp. -> Rivina vijolīte Viola riviniana
Vijolīte (nenoteikta) Viola sp. -> Suņu vijolīte Viola canina
Vijolīte (nenoteikta) Viola sp. -> Rupa vijolīte Viola ruppii (syn. Viola montana)
Dadzis (nenoteikts) Cirsium sp. -> Lielais diždadzis Arctium lappa
Augs (nenoteikts) -> Krāšņā telēkija Telekia speciosa
Augs (nenoteikts) -> Galvainā pamauraga Pilosella cymosa subsp. cymosa
Augs (nenoteikts) -> Skarainā dzelzene Centaurea stoebe
Augs (nenoteikts) -> Platlapu dzeguzene Epipactis helleborine subsp. helleborine
Paparde (nenoteikta) -> Melnā ozolpaparde, vīrpaparde Dryopteris filix-mas
Augs (nenoteikts) -> Vasaras jānītis (ziemeļu jānītis) Erigeron annuus
Augs (nenoteikts) -> Zilais daglītis Echium vulgare
Augs (nenoteikts) -> Strēļu pulkstenīte Campanula trachelium
Augs (nenoteikts) -> Pūkainā kazroze Epilobium hirsutum
Cukurīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Didymiaceae sp. (Diderma sp., Didymium sp. etc.) -> Starojošā olīte Diderma radiatum
Augs (nenoteikts) -> Smaržīgā malva Malva moschata
Augs (nenoteikts) -> Bezakotu lāčauza (bezakotu zaķauza) Bromus inermis (syn. Bromopsis inermis)
Bumbulīte (nenoteikta) Oligonema sp. -> Pilienīte (nenoteikta) Hemitrichia sp., Trichia sp.
Augs (nenoteikts) -> Šķeltais aklis Galeopsis bifida
Ragansviests (nenoteikts) Fuligo sp. -> Gludais ragansviests (plašā nozīmē, līdzīgo grupa) Fuligo leviderma, F.laevis, F.luteonitens
Augs (nenoteikts) -> kėstasis vikšris Juncus effusus
Cilindrīte (nenoteikta) Stemonitopsis sp. -> Neievērotā cilindrīte Stemonitopsis hyperopta
Augs (nenoteikts) -> Tīruma tītenis Convolvulus arvensis
Lākturīte (nenoteikta) Cribraria sp. -> Tīklotā lākturīte Cribraria cancellata
Pērkonamoliņš (nenoteikts) Anthyllis sp. -> Jūrmalas pērkonamoliņš Anthyllis maritima
Daudzpilīte (nenoteikta) Metatrichia sp. -> Šūnu daudzpilīte Metatrichia vesparia
Sprodzīte (nenoteikta) Arcyria sp., Heterotrichia sp. -> Ķeizariskā sprodzīte Arcyria imperialis
Augs (nenoteikts) -> Pavasara krustaine Senecio vernalis
Sprodzīte (nenoteikta) Arcyria sp., Heterotrichia sp. -> Sardelīšu sprodzīte Arcyria stipata
Vālenīte (šokolādes gļotsēne) (nenoteikta) Stemonitis sp. -> Tumsnējā vālenīte (šokolādes gļotsēne) Stemonitis fusca
Sprodzīte (nenoteikta) Arcyria sp., Heterotrichia sp. -> Sprogainā sprodzīte Arcyria incarnata
Pilienīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Trichiaceae sp. -> Apkaklītes pilienīte Hemitrichia calyculata
Gļotpūpēdis (nenoteikts) Reticularia sp. -> Parastais gļotpūpēdis Reticularia lycoperdon
Kūlīte (nenoteikta) Symphytocarpus sp. -> Saplacinātā kūlīte Symphytocarpus flaccidus
Aveņgļotsēne (nenoteikta) Tubifera sp. -> Parastā aveņgļotsēne Tubifera ferruginosa
Cukurīte (nenoteikta) Didymium sp. -> Mazā/sūnu cukurīte Didymium minus/melanospermum
Pumpurīte (nenoteikta) Physarum sp. -> Daudzveidīgā pumpurīte Physarum cf. notabile
Olīte (nenoteikta) Diderma sp. -> Starojošā olīte Diderma radiatum
Ragansviests (nenoteikts) Fuligo sp. -> Baltais ragansviests Fuligo septica var. candida
Vilkpienaine (nenoteikta) Lycogala sp. -> Persiku vilkpienaine Lycogala persicum
Pumpurīte (nenoteikta) Physarum sp. -> Nokarenā pumpurīte Physarum album
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Dzelksnīte (nenoteikta) Badhamia sp.
Putns (nenoteikts) Aves sp. -> Cirtainais pelikāns Pelecanus crispus
Dzelksnīte (nenoteikta) Badhamia sp. -> Dzelksnīte, pumpurīte (nenoteikta) Badhamia sp., Physarum sp.
Mizaine (nenoteikta) Perichaena sp. -> Kārpainā mizaine Perichaena corticalis
Mizaine (nenoteikta) Perichaena sp. -> Egļu mizaine Perichaena cf. corticalis
Mizaine (nenoteikta) Perichaena sp. -> Pilienīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Trichiaceae sp.
Mizaine (nenoteikta) Perichaena sp. -> Daudzveidīgā pilienīte Trichia varia
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Sēne (nenoteikta)
Cilindrīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Stemonitidaceae sp. -> Izlocītā ērkulīte Stemonaria irregularis
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Parastais gļotpūpēdis Reticularia lycoperdon
Kocīte (nenoteikta) Comatricha sp. -> Šmaugā kocīte Comatricha alta
Pilienīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Trichiaceae sp. -> Gludā bumbulīte Oligonema affine (syn. Trichia affinis)
Pilienīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Trichiaceae sp. -> Pilienīte (nenoteikta) Hemitrichia sp., Trichia sp.
Pilienīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Trichiaceae sp. -> Nolīdzinātā bumbulīte Oligonema persimile (syn. Trichia persimilis)
Dienastauriņš (nenoteikts) -> Parastais zeltainītis Lycaena phlaeas
Sprakšķis Melanotus castanipes Melanotus castanipes -> Sprakšķis (nenoteikts) Elateridae sp.
Pumpurīte (nenoteikta) Physarum sp. -> Apaļgalvas pumpurīte Nannengaella globulifera (syn. Physarum globuliferum)
Zeltstarīte (nenoteikta) Gagea sp. -> Pļavas zeltstarīte Gagea pratensis
Skābene (nenoteikta) Rumex sp. -> Tankiažiedė rūgštynė Rumex confertus
Augs (nenoteikts) -> Maldu spožlapis Phedimus spurius
Dzegužpirkstīte (nenoteikta) Dactylorhiza sp. -> Fuksa dzegužpirkstīte Dactylorhiza fuchsii
Augs (nenoteikts) -> Fuksa dzegužpirkstīte Dactylorhiza fuchsii
Augs (nenoteikts) -> Lielā dzelzene Centaurea scabiosa
Augs (nenoteikts) -> Kailais tornītis Turritis glabra
Augs (nenoteikts) -> Sārtā bezlape Lathraea squamaria
Parastais ķeģis Acanthis flammea -> Kaņepītis Linaria cannabina
Kocīte (nenoteikta) Comatricha sp. -> Glītā kocīte Comatricha pulchella
Lielā čakste Lanius excubitor -> Akmeņčakstīte Oenanthe oenanthe
Sprodzīte (nenoteikta) Arcyria sp., Heterotrichia sp. -> Pelēcīgā sprodzīte Arcyria cinerea
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Putukrējuma olīte Diderma spumarioides
Sprodzīte (nenoteikta) Arcyria sp., Heterotrichia sp. -> Irdenā sprodzīte Arcyria denudata
Aveņgļotsēne (nenoteikta) Tubifera sp. -> Violetā šūnaine Siphoptychium violaceum
Pilienīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Trichiaceae sp. -> Greizā pilienīte Trichia contorta
Pilienīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Trichiaceae sp. -> Karstena (spuraingreizā) pilienīte Hemitrichia karstenii (syn. Trichia contorta var. karstenii)
Pilienīte (nenoteikta) Hemitrichia sp., Trichia sp. -> Maldinošā pilienīte Hemitrichia decipiens (syn. Trichia decipiens)
Pilienīte (nenoteikta) Hemitrichia sp., Trichia sp. -> Plaisājošā pilienīte (plašā nozīmē, līdzīgo grupa) Trichia botrytis (sensu lato)
Pilienīte (nenoteikta) Hemitrichia sp., Trichia sp. -> Olīvkrāsas pilienīte Trichia decipiens var. olivacea
Pilienīte (nenoteikta) Hemitrichia sp., Trichia sp. -> Daudzveidīgā pilienīte Trichia varia
Greizā pilienīte Trichia contorta -> Karstena (spuraingreizā) pilienīte Hemitrichia karstenii (syn. Trichia contorta var. karstenii)
Odu gimnadēnija Gymnadenia conopsea -> Blīvziedu gimnadēnija Gymnadenia densiflora
Pilienīte (nenoteikta) Hemitrichia sp., Trichia sp. -> Apkaklītes pilienīte Hemitrichia calyculata
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Greizā pilienīte Trichia contorta
Pumpurīte (nenoteikta) Physarum sp. -> Īpašā pumpurīte Physarum straminipes
Pumpurīte (nenoteikta) Physarum sp. -> Karstena (spuraingreizā) pilienīte Hemitrichia karstenii (syn. Trichia contorta var. karstenii)
Pilienīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Trichiaceae sp. -> Mizaine (nenoteikta) Perichaena sp.
Šim paraugs man nav sūtīts?
Atradīšu paraugu un uztaisīšu.
Tur to bija tik daudz un dažādās brieduma pakāpēs:(
Tai vajadzētu būt B.panicea, vajadzēja vismaz vienā foto fokusu uz sporu virsmas rakstu, jo sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām. Te tās neredz.
Augšējos 2 foto drīzāk kāda cita suga
Dīvaini, ka te nevar saskatīt nekādu rakstu sporām. Ļoti gaišas, mazas sporas būtu S.axifera, bet tai parasti ārējais tīkliņš bez āķīšiem, kas te ir saskatāmi. Ārējais tīkliņš ar āķīšiem ir S.pallida var. rubescens, bet tai sporas 6-7,5 mkm, it kā par lielu, Bet ja sporām tīkliņš, tad pēc garuma derētu S.hyperopta var. landewaldii, kam ir arī āķīši tīkliņam. Tomēr sporu rakstu parasti izdodas saskatīt.
Jā, ļoti tumša, tomēr tonis sarkanīgs un sporas atbilst.
Baltajai krāterītei arī var būt dzeltens kodols. Atšķiras no zeltkodola krāterītes ar lieliem kapilīcija mezgliem (zeltkodola krāterītei tie ir mazi)
Mana saprašana ir par vāju un līdz DD pārejai laika ir sasodīti maz :(. Ieliku lielajā FB grupā, ja nu.. https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4332142870378871
Lauzts spārns, uzturas šajā vietā jau vairākas dienas.
Jā, Iveta, te jautājums ir, vai dzīvs.
Noteikti alksnis. Neesmu pārbaudījis, vai tas ir dzīvs vai nē.
Koks bija dzīvs, to es atceros. Mežs bija blīvs, pārsvarā alksnis. Mitrs, netālu no upes.
Manā skatījumā tas ir, ja ne alksnis, tad lapu koka noteikti.
Nevarēju uzņemt labāku fotoattēlu. Viss ir tik gaišs:(
Kas ar šo ir domāts? Lūdzu skaidrojumu.
Pēc Nannengas P.albescens var būt viena perīdija kārta, ja maz kaļķa. Varbūt tas ir šis gadījums. Kad tikšu pie datora, papētīšu vēl vācu noteicēju un savu mikroskopiju. Paraugu arī pie sevis atradu.
Nezinu, kāpēc šis nav izskatīts kā pēcsniedzīte. 24. marts pavasarī, kad bija daudz sniega. Pēc sporām varētu atbilst divas sugas - Physarum alpinum un Physarum albescens. Abām minētas 2 perīdija kārtas, bet redzu tikai vienu plānu, dzeltenu. Šīm sugām maz foto, bet esošajos arī tās divas kārtas nav uzskatāmi. Kopskats mēdz būt tik dažāds, ka grūti pateikt, cik šis atbilst.
Te arī būtu svarīgi zināt, vai dzīvs koks, un vai tur bija mežs. Netradicionāls sporu izmērs.
Par alksni neko nevaru teikt, nepievērsu uzmanību :(
Izskatīju zinātnē aprakstītās Badhamia. Un Badhamiopsis. Tuvākā izskatās Badhamiopsis nivisimulans, kam raksturīgas ciešas grupas uz dzīviem kokiem (bet vai šis ir dzīvs?). Sporas līdzīgas, bet te raksturīgas arī dažas ļoti ovālas un lielas sporas, kādas foto neredz, bet varbūt ir? Un jābūt ar gaišu līniju pāri, to pagaidam neatradu. Bet tonis un kārpas līdzīgas. Izmēram būtu jabūt (10-)11-14 mkm vai ovālām garākām. Es teiktu, ka šai līdzīga, bet cita suga. Bet citu man piedāvājumā pagaidām nav. Pēdējā foto teiktu, ka sporas negrupējas, tad atkrīt B.juliae. Bet tikko pamanīju priekšpēdējo foto un tagad man nav pārliecības, grupējas vai nē.
Un ja ir Badhamia, tad vajag arī uz stikliņa bez virsstikliņa mazos palielinājumos (lai nesaslapina okulāru) paskatīties, vai sporas negrupējas, pa divi vai vairāk. Te sporas izskatās ļoti apaļas, drīzāk negrupējas, bet paskatīties tāpat ir vērts.
Tas auga mežā uz atklāta pakalna, garajā zālē. Es to pārlaidu ar roku un tikai tad pamanīju.Ja atradīšu paraugu, nolikšu.
Oho! Tas ir pat vēl interesantāk. Man likās, ka egle. Sporas tumšas, ar tādu izmēru (9,5-11mkm) ātrumā neatrodu. B.panicea būtu gaišas sporas, B.affinis var. microspora - 8-10 mkm. Tas auga uz dzīva alkšņa? Jāpapēta Kuhnt.
Šīs ļoti interesantas, žēl, ka pamanīju tikai tagad. Sporas ļoti lielas, 12-14 mkm kopā ar citām redzamām pazīmēm atbilstu tikai Physarum vernum, bet pēc foto nav droši noteikt, vai Physarum vai Badhamia, tāpat nevar saskatīt, vai sporām ir tumšāku kārpu grupas. Auga mežā vai pļavā? Tipiskās, mums zināmās zāļu sugas ir ar mazākām sporām. Bet P.vernum tipiski ir pēcsniedzīte. Tomēr tiek apgalvots arī, ka tā ir sugu grupa, kas ietvertu ne tikai pēcsniedzītes. Bet “vernum” tomēr nozīmē pavasari, bet jūnijs kā pavasaris ir nosacīti. Vārdsakot, šo paraugu būtu bijis vērts rūpīgāk papētīt.
Es tā nedomāju. Tas aug uz alkšņa. Tas drīzāk izskatās pēc Badhamia.
Izskatās, ka redzami arī tukši “trauciņi”.
Teorētiski iespējama P.corticalis forma bez vāciņa. Atradās tikai daži eksemplāri zem apses mizas, pārsvarā sīki. Pagaidām atstāšu nenoteiktu. Kapilīcijs arī ļoti tievs.
Tā kā tūlīt pārvāksimies, kaut kādu nosaukumu jāpiešķir jau tagad. Vēlāk varēs mainīt, ja nu kas noskaidrosies.
Šo vajadzētu šonedēļ mikroskopēt! Physarum cf. diderma?
Paldies, Ansi:)
Paldies, Julita:)
Ļoti līdzīga ir Macbrideola herreraem bet tai kājiņas apakša būtu sarkana.
Paldies, of course, did not check moult when I uploaded photo.
Marina, šo novērojumu vajag sadalīt, vai arī pēdējos divus foto izdzēst
Ja ir kājiņa, tad teiktu, ka T.decipiens
Man šobrīd ir hipotēze, ka uz masu tādas ir H.decipiens, un ar zināmu piepūli uz sporām tīkliņu saskatītu (ne vienmēr viegli). Tā saucamās krāterformas, vai, es drīzāk pieturētos pie olīvkrāsas pilienīšu nosaukuma, ir retāk, mazākās grupiņās, zemākas, apaļākas un zaļganākas. Un sporām ir izteiksmīgas kārpas, ne neskaidrs tīkliņš vai kārpas.
Grūti saskatīt, bet man izskatās, ka elaterām ir divi vaļīgi vijumi. Tad ir T.varia. Ja būtu vairāk nekā divi vijumi, tad teiktu, ka H.karstenii.
Pētu atškirības T.contorta un H.karstenii. Nebiju agrāk pievērsusi uzmanību, ka uzsvars mēdz būt uz faktu, ka T.contorta ir vienkāršas elateras, bet H.karstenii - sazarotas. Mēs šķirojam - gludas un tādas kā izplūkātas. Te ir skaidri gludas, tātad pēc mūsu dalījuma - T.contorta, bet ir sazarotas, tātad varētu būt arī H.karstenii ;). Cik lasīju, diskusijās ir teikts, ka greizajai ir daudz varietāšu, tās mēdz būt strīdīgi izdalītas. Bet nu pagaidām atstāšu pie “gludajām”, jo vismaz mūsu šķirojumā pie H.kastenii neiederas
Paldies, Ansi!
Paldies,Ansi, par sugu noteikšanu.
Paldies, Julita! :)
Paldies !
Flowers and leaves definitely G. densiflora
Flowers definitely G. densiflora
Tomēr vēl būs pēcsniedzīte! :)
Šī jau ir labi nosakāma :)
Flowers definitely G. densiflora.
Paldies, Uģi!
Tad būs jādodas ievākt.
Paldies, Uldi!
Paldies, Julita!
Zirņu rūsas (Uromyces pisi-sativi) bojāts augs.
Pietuvinot "Jāņa sētas" karti pietiekami tuvu, konkrētā tirdzniecības ķēde ir nosakāma :D Jā, šajā gadījumā tā ir Maxima.
Es arī samulsu...
Vai šī arī no Maximas?
Kaut kas sajaukts? Domāts Pulmonaria saccharata?
Interesanti, ka 5 km no manas kapu atradnes, tikai otrpus Daugavai. Nez, sīkpapardes tādu attālumu var pārvarēt, vai tās tomēr ir pilnīgi nesaistītas atradnes?
Negaidīju ko tādu šeit atrast. Viens pudurītis pilnziedā, dažus metrus tālāk viens mazāks, vēl tikai sāk ziedēt. Atradne kāpas virspusē, nekur apkārt neesmu manījis neko tamlīdzīgu, netālu notiek mežistrāde.
Esmu to redzējis daudzas reizes un vienmēr uzskatījis par diezgan izplatītu augu, nezināju, ka tas izrādās rets.
Tad ir neparasti! Ievākta?
Jā, diemžēl ir tikai šī viena bilde.
Vidējais dzenis
Jūras ērglis
3 un 4 attēlā vidējais dzenis.
Baltsvītru miežabrālis - Phalaris arundinacea fo. picta
Paldies,Ansi!
Tās vītola saknes, ne sūna.
Dzīva?
Jā, dzeltena.
Noteikti nē.
Lapukoka.
Pieliku arī foto.
Paldies!
Paldies,Julita! Paraugs ir, jāmeģina atrast brīdis pie mikroskopa.
Paldies,Amanda!
Niedru lija
Jāredz tuvāk (kaut vai izkadrēts šis pats attēls) - varbūt tumšā eļļasvabole (Meloe proscarabaeus)
Varbūt Metzgeria conjugata?
3CY
Nē, nenobrieda līdz sporām, nesaglabāju.
Nē, nav gan.
Pilnīgi noteikti P.cornucopiae. Papildu apsvērums - dēļ gadalaika: no Latvijā konstatētajām sānausēm tikai šī suga mēdz dažkārt (dažviet) augt arī agrā pavasarī (jo ir īpatnēja "divsezonu" sēne - sk. senes.lv). Aprīļa vidus ir par agru pat otrajai pavasarīgākajai sānausei - aizsegtajai (P.calyptratus). Turklāt tai gar cepurīšu malām būtu lapiņas segušā plīvura paliekas.
Iespējams, tā ir
Es teiktu, ka Pleurotus cornucopiae: Cepurītes krāsa tik gaiši bēša nav pat vairākkārt salušām P.osteatus, bet šīs ir svaigi izaugušas. Lapiņas izteikti vērstas uz leju un veido kātiņa apakšā neregulāru rakstu, ko sauc par "anastomozes" tīklu.
Priekš aurantiaca galīgi neatbilst jaunu augļķermeņu krāsa (kam sākumā jābūt zaļgani dzelteniem). Variants ir C.intricata, bet te mikroskopijā grūti saskatīt brīvo galu skaitu mezglos, tāpēc ātrumā droši noteikt nevaru.
Tādi ļoti cieši lieli klājieni nav raksturīgi daudzveidīgajai, drīzāk kāda cita no pilienīšu dzimtas; būtu jāmikroskopē, jāskata sporu raksts.
Trichophaeopsis bicuspis
Gnomonia gnomon
Man kaut kā neizskatās pēc T.varia. Pēc pēdējā foto spriežot, - varētu būt paraugs?
Jā, šis novērojums ļoti interesants. Žēl, ka nav skaidra plazmodija piederība.
Nav pārliecības, ka te ir divi vijumi elaterai
Mežiņā pie mājām, kļavā ieurbtā caurumā (sulām).
Oij, tur pie vainas būs resni pirksti.. un netīšam uzklikšķinājies uz konkrētas sugas.. henotēku sugas pavisam noteikti neuzņemtos noteikt :D Paldies! :)
Yes, and I am very embarrased by this simple mistake...I did not check my first impression properly which I should have done.
Paldies, and sorry! I am struggling with latin-Latvian, species is of course leucopsis.
Edvīns nokomentēja, ka interesanti, bet viņš esot ceļojumā, tāpēc nevar šobrīd iedziļināties. Nu tātad vismaz acīmredzami tur nekas nešķiet :)
Uz kā auga?
Paldies par vērību! Protams, ka tā ir C.brachypoda! Acu gaišumam kvalitatīvs miegs par sliktu nenāktu :D
Jāatdala, gan jau nav parastais
Nav izjukusi piepe?
Trešais simbols nav zināms.
Gredzenošanas datums: 23.05.2025 Gredzenošanas vieta: Anniņmuižas mežā, Imantā, Rīgā Vecums: pull, Tēviņš Gredzenotājs: Imants Jakovļevs
Paldies, Julita, par skaidrojumu.
Noteikti nav Chaenotheca stemonea. Tā ir ar zaļu laponi, brūnu sporu masu.
Raivo, nebūs Chaenotheca furfuracea, bet gan C.brachypoda (dabisku mežu indikatorsuga). C.furfuracea ir ar izteiktu laponi, daudz lielāki aķ un košāk zaļa krāsa
Vismaz vienai bildei mikroskopijā vajadzētu pielikt kādu mērogu, lai var saprast, kā mērīts, un samērīt, ja kas pietrūkst. O.persimile tipiski uz eglēm neaug, tāpēc pētu, vai nav noteikšanas kļūda. O.favogineum aug uz eglēm, tai mikroskopijā svarīga pazīme ir elateru platums, kas pārsniedz 6 mkm. Te elateras izskatās platas, bet "uz aci" noteikt platumu grūti. Vizuāli jau baigi medaino neatgādina, bet tur jau arī krustojumi iespējami. ja aug uz egles, tad gribas saprast, kāpēc.
Ivetai taisnība. Vēl vairāk. Sistemātiķi nesen ir atklājuši, ka pilienīšu un sprodzīšu dzimtas ir ļoti līdzīgas, tāpēc tur vajadzētu veikt revīziju, kas tur kurā dzimtā īsti ir. Bet sēnēm jau sen viss skaidrs - pilienīšu daudzgalves mierīgi dzīvojas gan pa pilienīšu, gan sprodzīšu dzimtas gļotsēnēm :D. Tā ka ne tikai uz bumbulītēm, bet arī uz sprodzītēm tās iespējams novērot :).
Jābūt vēl vienam simbolam, kas lasās perpendikulāri redzamajiem!
Tad jau iespējams ka medainā arī apaug. Es arī īsti nezinu vai tā ir.
Hmm, pilienīšu dzimta vien ir, par to nebiju aizdomājusies. Ko Julita teiks?
Skaista! Šķiet, sporu masa varētu būt dzeltena.
Man arī tā izskatījās, bet vai medainā bumbulīte mēdz apaugt ar pilienīšu daudzgalvi? Tas man lika domāt par kādu no pilienītēm.
Varbūt arī Poecilus versicolor
Teiktu, ka medainā bumbulīte. Redz vertikāli izstieptus augļķermeņus (ne pilienveida).
Paraugs vēl ir?
Bet ievākts jau nav? Vērtīgs, jo ar attīstību
Paldies par paraugiem!! Šorīt mikroskopēju un apkopojumu ieliku lielajā grupā, visvairāk cerot, ka Edvīns kaut kad paskatīsies: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4324306857829139/
Paldies,Julita! Tajā laika vēl nedarbojos ar mikroskopu, iespejams ir sūtīts paraugs, bet skaidri neatceros. Pie manis nav.
Pirmā bilde- šūnu daudzpilīte (sporu mākonis sarkans un staipās), otrā un trešā - kazeņu daudzpilīte (gara kāja, sporu mākonis brūns).
Lasu un nesaprotu, par kādu "tumšo mezglu izvietojumu" es runāju, jo šobrīd saskatu meridiānu tīkliņu, turklāt jaunākas izskatās melnas, kas viss būtu raksturīgs C.cancellata, bet ne C.piriformis, kas jauna ir zilgana. Protams, paraugā to būtu vislabāk apskatīt (vai varētu būt pie manis?)
Gredzenots kā pieaudzis putns 14.11.2021. Gdynia: Skwer Plymouth, POMORSKIE, POLAND.
Pēc foto noteica Valdis Pilāts. Balts vēders kā klaidoņpelei, svītra pār muguru - svītrainā.
Nu gan! Tātad paraudziņi, lai cik pašam reizēm liktos slikti esam, nav bezcerīgi. Jāvāc. Apbrīnojami, kā tādās drupačās, nesaskatot pašu augļķermeni (vai tā paliekas), var atrast sporas!
Dāņu gan attēlā ir skaidrs V17P. Tam ir bagātīga vēsture šajā vietā 2019, 2020, 2021, 2022, 2024, 2025 un jau arī šogad.
Šis man pašai sanāca pārsteigums. Ievācu paraugu ar domu "varbūt tur ir gļotsēne", dodot varbūtību apmēram pusprocentu, ka ir. Bet no mikroskopijas starp galīgi vecām sporām izdevās atrast ne tikai dažas labas, bet, galvenais, arī perfektus kapilīcija fragmentus, no kura suga, vēl kopā ar sporu pazīmēm, nosakāma nešaubīgi.
Varu šeit mainīt atpakaļ uz lāci, bet zinu, ka lāču pētnieki šo novērojumu (bez pierādījumiem) tālāk neizmantos.
Paldies, Julita, par apstip[rinājumu!
Jā, būs trāpīts :))
Kāpēc nenoteikts? Ja cilvēki knapi paspēja izvairīties no avārijas? Visi sēdošie mašīnà skaisti redzēja làci. Tie ir mani draugi.
Jā, tūlīt to arī daru, jau procesā )))
Ja novērojumu neliek caur aplikāciju, tad bildes jāpievieno pēc tam. T.i., tagad.
Gredzenošanas vieta: Bišumuiža, Rīga Gredzenošanas datums: 22.05.2025
Gredzenošanas vieta: Lejastiezumi, Kuldīga Gredzenošanas datums: 06.07.2019 Gredzens: LVR ET8431 Krāsu gredzens: 7G8
Peļu klijāns
It kā pēc sila strazda izskatās
Visdrīzāk jau medainā bumbulīte Oligonema favogineum, bet bez mikroskopēšanas, neredzot, vai augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, grūti droši apgalvot.
Paldies, Edgar!
Garkāta agrenīte (Microstoma protractum).
Paldies, priecē gatavība darboties! :) No augošajām tagad jābūt gandrīz tikai pēcsniedzītēm, ja tās ir. Aktīvākā citu sugu augšana sākas tikai jūnija vidū. Šis ir tāds klusais laiks gļotsēnēm. Var vienīgi priecāties par pērnajām, kas labi saglabājušās.
Iveta, izlocītajai ērkulītei sporām nav tīkliņa, te ir. Vismaz par šo sugu ir droši, ka nav. (Pēc ārējā paskata es ar šo versiju izskatīju)
Vēlreiz paldies par iedziļināšanos šajā sfagnu brīnumiņā! Šķiet, ka lai iegūtu sistemātisku pārliecību šādās problēm-situācijās taksons būtu jāliek zem sekvencēšanas adatas :) Mūsdienu mikoloģijā tā kļuvusi teju par ierastu praksi.. Ceru, ka kādreiz arī mums tas nebūs nekas "tāds". Esmu noskaņojies uz aktīvu gļotsēņošanas sezonu, pašlaik gan atrodamo taksonu daudzums neraisa sajūsmu.. Vēlu veiksmīgu darbošanos gļotsēņu jomā!
Izlocītā ērkulīte nevar būt?
Te sporu mākonis ar brīviem galiem, nevis kā kamols, tāpēc nebūs vāles/apkaklītes
Mēģināju ar šo tikt skaidrībā. Specifiski purvainām vietām un sfagniem neko neatradu. Parunāju arī ar mākslīgo intelektu :D. Pašreizējais secinājums, ka kopumā no [man] zināmā apmēram atbilst D.tigrinum, bet nav pārliecības, ka nav kāda man vai zinātnē neaprakstīta suga / varietāte, kas atbilstu precīzāk. Tā ka pēc šībrīža zināšanām lai ir D.tigrinum, un tad jau redzēs, vai ar laiku kas mainīsies. Mūsu straujajos sistemātikas līkločos 100% garantijas nav nekam :)
Žēl, ka pēdas nospiedums nav nofotografēts.
Lai gan lāču tur esot "papilnam", J. Ozoliņš šo iesaka neskaitīt par drošu - tumsa, citi noverotāji...
J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.
Jānis Ozoliņš šo novērtēja kā "izcili pareizu ziņu". No šīs var mācīties, kā fotografēt lāča pēdas.
Šīm paraugs nav saglabājies? Nevaru saprast, vai sporas ir ar tīkliņu no adatiņām, vai ar līnijām. Īsti nesanāk neviena man zināma suga.
Vai fotogrāfijas nav?
Oi, ja vēl dabūtu sabildēt jaunu, sākot no plazmodija, tad jau vispār būtu super :)). Es diezin vai savā atradnē vēl būšu, bet kas zina.
Vāciņi arī dabā neizskatījās plakani, tad jau es būtu mērķējusi uz retāko, plakano mizaini. Mans paraugs arī diezgan izsporojies, bet varbūt vēl ko varēs saskatīt. Nu, intriga šosezon iet un vērot, neticu, ka tajā sporu lērumā nekas neaugs.
Iveta, es nezinu :), tur jau izskatās pēc sporām. Sēnes šobrīd nepētu, nav laika.
Nu vai tad šis nav Sorocybe resinae micēlijs, uz kura mēdz augt gļotsēne?
Staipīgs kapilīcijs esot P.depressa. Bet tai vāciņš ir plakans. Mani eksemplāri jau izsporojušies, bet te foto vāciņi taču nav plakani?! Skatījos Nannengas monogrāfiju, tur pēc atslēgas aizgāja uz cf. P.depressa, t.i., līdzīga plakanajai, ar staipīgu kapilīciju, bet izliektu vāciņu kā kārpainajai. cf nozīmē, ka tāda suga nav oficiāli izdalīta, un nav nekādu attēlu, par foto nerunājot, līdz ar to var tikai minēt, vai Nannega domājusi tādu gadījumu kā mums izskatās. Par paraudziņu esmu gatava saderēt, ka būs tāds pats kā man :), bet interesanti jau būtu kapilīciju paskatīt, vai tieši tāds būtu.
Nu, Julita, ņemot vērā, ka Jūsu šaubas bieži vien rezultējas ar jaunu sugu, arī šoreiz tas nebūtu brīnums. Izsūtīšu drīzumā savu paraugu, ja ne brīvdienās, ta pirmdien noteikti.
Amanda, tas protams man ir skaidrs, ka tā ir sējas zoss, bet kura no viņām? Man tās vairāk izskatās pēc Taigas zosīm.
Viennozīmīgi šī suga! Bildēs redzams, ka vieta tiešām nav sugai tipiska (pēc ģeodatiem vien droši izsecināt tomēr nevar!). Taču uz šādiem pamestiem dzelzceļiem pavasaros dažviet mēdz veidoties ilgmūžīgas peļķes, kuras spēj pamatīgi piesūcināt ar mitrumu vecos trupošos gulšņus. Tāda augtene var šai sugai patikt, pat ja nav dziļi noēnota (kā novērots dažā citā valstī).
Paldies par kameni!
Palieku pie sava, ka sistemātikā T.crateriformis un Trichia decipiens var. olivacea ir sajaukti vienā putrā, pataisot tos par sinonīmiem. Olīvkrāsas pilienīte ir redzēta vairākas reizes, un tai nav izteikts vāciņš, kas noplīst pa apli. Šajā novērojumā to var redzēt. Pēc mikroskopijas sanāk likt pie krāterformas, kaut tā tāda nav.
Pateicoties cien. E. Mūkina komentāram, sapratu, ka ieziņojot neesmu pievienojis foto! Nezinu, kā tas tā sanācis, atvainojos. Tagad laboju. Vieta, manuprāt, ne gluži tipiska -ne tur ļoti mitrs, ne ļoti ēnains.
Aprakstos kārpainajai mizainei figurē ļoti daudzveidīgs kapilīcijs, līdz ar to grūti salīdzināt. Vairāk te ir "uz sajūtām" - jo mēs abas vizuāli atpazinām, ka mums savstarpēji ir viens un tas pats, tātad atšķiras no tipiskā. Plus substrāts - egle
Un, jā, mans atradums arī pie upes!
neatceros, kad tik ļoti nevarējusi sagaidīt mikroskopēšanu savam paraugam, kas identisks ar šo novērojumu. Mizaine ir. Vistuvāk no tā, ko paguvu izpētīt, tiešām kārpainā mizaine, bet kapilīcijs, manuprāt, ir mazliet citādāks, nemaz nerunājot par to, ka tā ļoti daudz un pat staipīgs (kārpainajai kapilīcijs maz un nestaipās). Un Neuberta aprakstā tikko iztulkoju par substrātu "Tā substrāts ir gandrīz tikai lapu koku miza, tikai vienā Picea gadījumā, dažreiz arī uz sūnām". Bet mums abām ir pārliecinošas egles un kopīgs izskats, kas atšķiras no kārpainās, nu neticu, ka varētu būt kārpainā. Ticamāk, ka zinātnei jauna suga :D. bet es vēl papētīšu, varbūt kaut kur tomēr ir kas tāds aprakstīts.
Sējas zosis
Kas par zosi? Interesanti tumšs knābis!
Mazais ķīris
Visi 3 ad
Abi Ad.
man liekas, ka tagad uz visiem laukiem tūkstošiem visādu zosu...
Paldies par stāstu, ļoti interesanti!
thanks again for your photos!
Paldies par labojumu! Dzeltenās sporas samaisija galvu.
2025.gada pavasarī-vasarā neatradu. Skatīšos arī šogad.
Katru dienu uzturas barotavā, kamēr viss no rīta noliktais apēsts .
Bombus rupestris
(..)
Labdien! Reģistrējoties jaunajā portālā, noteikumos norādīts, ka lietotājvārdā nedrīkst būt cipari, simboli un atstarpes, savukārt anketā norādīts, ka lietotājvārds būs epasta adrese. Citu lietotājvārdu izvēlēties iespējas nav (..)
Par saitēm - nē, domāju, ka tādā veidā nestrādās vis.
Paldies! Atcerējos, ka agrāk bija runa, ka Ornitho strādās arī "vecie" Dabasdatu linki, resp., novērojumu ar veco linku varēs atvērt jaunajā sistēmā. Vai tā būs?
Jā, jau pārnesto novērojumu izmaiņu pārnešanai ir veikti sagatavošanās darbi, kas nebūt neesot vienkārši.
Bet visu jau pārmigrēto novērojumu labojumi (sugu un statusu maiņas, komentāri, piezīmes), kas pēc tam veikti tepat vecajā vidē, jaunajā vidē arī pāries?
Jā, plānojam nodrošināt tiešraidi un ierakstu.
Ļoti priecāšos par iespēju klausīties attālināti, vai ierakstu pēc tam, vismaz par gļotsēnēm.
Domāju doties, tikai uz sākumu gan nevaru paspēt ar autobusu aizbraukt. Vismaz apmācība par jauno platformu vēlāk.
Tāpēc jau es uzsvēru - īsus kopsavilkumus. Nez vai mums ir vairāk par 15 aktīvu sugu grupu, 10 min. katrai ir tikai 150 min. - 2,5 stundas veltīt tam, lai atskatītos uz aizejošo Dabasdatu 15+ gadiem, manuprāt, galīgi nav daudz. Un 2,5 h ne (..)
Paldies, Julita! Ziņojumus par visām grupām gan būtu sarežģīti iekļaut, tad jau vairākas dienas sanāktu :) Es varētu apkopot pavisam īsu statistiku par grupām.
Paldies, Ilze! Protams, ceru pagūt arī uztaisīt kādu īsu pārskatu par gļotsēnēm un to ziņotājiem visā Dabasdatu laikā, un šādā sanāksmē būtu ļoti labi, ja tādi būtu visām sugu grupām - ja jau liels posms mums noslēdzas. Kaut (..)
Vēl strādājam - gan mūsu pusē, gan šveiciešu. Drīzāk aprīlis, nekā marta beigas. Jāsagaida, kad darbi ar mūsu aplikācijām būs pabeigti un vajadzīgie datu lauki katrai sugu grupai pieejami jaunajā portālā. Būs laika periods, kad v (..)
Bet kad tad īsti notiks tā pāreja uz ornitho?
Ir gadījies baudīt nevis nogatavinātas, bet purvā uzreiz tīri lasītas gatavas, kas traukā jau saspiežas gandrīz "putrā". Tām uzber nedaudz cukura un tad līdz vārīšanai nenonāk - tur ledusskapī un tik leksē :)
Paldies, Julita, par acīgumu! Pie viena pamanīju un izlaboju vēl vienu kļūdu (nezinu, kā man birstošā kriksīte bija pieskaitījusies vilkpienainēm).
Paldies, Ilze, par ne vieglo apkopojumu! Jāpalabo, ka dzintaraino vilkpienaini atrada Ansis Opmanis. Par vilkpienaiņu u.c. pētījumiem 2025. gadā tikko stāstīju Mikologu biedrības pasākumā; ja interesē, to var noskatīties un noklausīties (..)
Pie ziemojošu putnu kartēm, man jau tomēr šķiet, ka neapšaubāmus pavasara migrantus tomēr vajadzēja kaut kā atfiltrēt (vai nu vismaz izcelt savādākā krāsā kartē).
Var sastap Lasius u.c. ģints skudru pūžņos. Pie mums novēroti melno skudru (Lasius niger) pūžņos.
Paldies, sapratu! Nez kāpēc biju ieciklējusies tikai uz meža skudrām.
P.S. "...dzīvesveids ir saistīts AR skudrām un to ligzdām".
Skudru circenīša (Myrmecophilus acervorum) dzīvesveids ir saistīts skudrām un to ligzdām. Kā jau tas parasti ir, tad dažādu skudru sugas mitinās arī cilvēku dārzos, - zem akmeņieņ, dēļiem, arī augsnē, līdz ar to, ir iepējama varb (..)
Vai pareizi sapratu, ka šie mazie circenīši sastopami arī dārza augsnē, ne tikai pie vai ap skudru pūžņiem?
Bet pavasarī, kad lapas plaukst un zied - viss mežs smaržo un īsta mežu, upju rota, kur lakstīgalas un citi putni dzied. Izcērtot pamežu, upes malas, ko plāno - kādam varbūt vieglāk staigāt, naudas maks biezāks, bet apkārtne arvien tuk (..)
Bieži veido grūti caurejamus brikšņus pamežā.
Iveta, tipiskā gadījumā tiešām var atpazīt, bet kā jau teju ar jebkuru sugu - vienmēr tas tā nav. Tipiski vīnogķekaru dzelksnīte aug kritalas sānā, un tad izstiepjas garas kājiņas. Bet ja gadās uzaugt uz līdzenākas virsmas, tad kā (..)
Tā rīkojās mana vecāmāte, bet es biju pārāk maza, lai iedziļinātos niansēs, domāju, ka jā :)
Prieks redzēt, ka attēlā 3 tiešam ir Rangia cuneata. Bet bildē 1 tomēr ir Potamocorbula amurensis. Jā, šī suga pie mums ir atrasta, skat. manu ziņojumu: https://www.facebook.com/groups/868059920335559/permalink/2139862909821914/ Ir tais (..)
Atbildi uz komentāru, lūdzu, skatīt tekstā.
Es gan cietās, sārtās lasu kanniņā un vāru, kādas ir, bet dzintarainās pa taisno mutē :) Vai no nogatavinātām sanāk labāks ievārījums?
Interesanti, Marek! Nezināju, ka tās sauc arī par plocenēm. Lācenes lasa pusgatavas un liek uz auduma gatavoties līdz tās kļūst dzintaraini caurspīdīgas, tad lieto. Diemžēl pat neatceros, kad esmu tās ēdusi. :)
Interesanti, līdz šim domāju, ka kolembolas mēdz būt tikai garenas:)
Bildēs ir nevis Rangia cuneata, bet Potamocorbula amurensis.
Paldies, Baiba!
Ziedus var atšķirt. Vīrisķajos putekšņlapas, sievišķajos auglenīca. Pēc lapām vien nevarēs atšķirt. Marekam nepiekrītu . Daudziem vārdiem nav ne vainas, un oga skaista un garda.
Tā jau nav nekād lācen, tā i plocen. Og ar ret riebīg garš, bet i cilvēk, kam ļot garšo :)
Kā dabā var atšķirt, vai tas ir vīrīšķais vai sievišķais augs (ja nav/vēl nav augļu)?
Vienmēr esmu bijusi par koku stādīšanu, un, kā visi praktiskie latvieši, to arī daru. Iztīrot kārklu brikšņus un apaugums īpašumā, savai jubilejai par godu iestādīju attiecīgu skaitu eglīšu, nu jau tām 25 gadi. Ir ko vērot! Tiek (..)
Paldies Ilzei par apkopojumu un ne vieglo visa uzraudzīšanas darbu! Lai šis gads būtu vieglāks par iepriekšējiem! :)
Liels paldies ! Jo mājās pie barotavas caur logu tomēr tuvāk un ātrāk var nobildēt sugas, kad pietiekoši gaisma. Arī iepriekš uz mežu kilometriem ejot rets putns trāpījās, vēl no medniekiem (šaudās) jābaidās, ne zvēriem.
Jā, var bildēt visas trīs dienas vienā vietā. Bet sacensību rezultātos ieskaitīs tikai vienu dienu - ar lielāko ziņoto sugu skaitu.
Šodien lietus, apmācies dienas pirmajā pusē un pie mājas bildētie vairums nu tā, izņemot pelēko dzilnu. Un lielu gabalu noejot nevienu putnu neredz, vēl ciematā mazliet. Vai visas 3 dienas var arī bildēt no vienas vietas sugas ? Es gan j (..)
Vladimirs ar dēlu tiešām malači, zinoši, smukas bildes, vēl man putnu nosaukumus pieraksta.
Ceļmalās ceļa daļa bieži nošķeldo ja kas aug, vai zemnieki nozāģē.
Sveiciens! Termokameras, termobinokļi un termo monokļi putnu vērošanā kļūst populārāki. To priekšrocība ir palīdzēt ātrāk atrast putnu. Taču pēc tam tas tāpat tiek noteikts arī vizuāli ar binokļa vai teleskopa palīdzību. Ievies (..)
Tātad izturīgākie gauskāji jau pielāgojušies sliktākai videi, bet ar parastiem gaužām bēdīgi, un indes laikam nevienam nepatīk, izņemot daļu zemnieku. Vismaz senāk indētie ceļi kā ķīselis bija, ar riteni rudenī nepabrauks, bet, (..)
Neesmu nekad ar aci (lupu) saskatījusi, bet neesmu arī ļoti, ļoti meklējusi :) Tīri teorētiski pie mums ir tās sugas, kas ap to milimetru izaug.., bet varbūt nav pietiekami daudz meklētāju! Tā divmilimetrīgā ir Gienesa rekorda ieguvē (..)
Pie mums arī lielākie gauskāji, jeb tikai sīkie,( ja nav mikroskops) ? Vismaz kādu kolembolu reizēm ar telefonu var nobildēt. Un kā tas viss pēc ikgadējām tīrumu indēšanām, cik daudz izdzīvo ?
Ja katru dienu tos pašus putnus drukāt nav problēma, tad kā vienā dienā vairākas reizes no vienas vietas zīlītes ziņot, kā šeit ? Tad jau pa reizei nobildētu sīli vai zvirbuli diezvai būs pārspīlēts.Un pārējam pusi no puspensijas (..)
Vai ir atļauts izmantot termokameru?
Itkā nez cik jau putnus skatos, bet tikai parstākos atšķiru, ja skaidri redzu. Kur nu vēl viņu dažādās balsu variācijas.Arli purva un pelēko zīlīti atstāju citiem noteikt, kur nu vēl visādi ķauķi un pārējie..Augi vairāk, bet vair (..)
Paldies, Jāni (Foreļjanka)!
Te jānošķir divas lietas.Ziņojumi kas domāti LLPA,ELPA,LZPA ,un vienkārši putnu ziņojumi.Tā nu ir sanācis ,ka caur DDatiem tiek ziņoti putni visiem šiem atlantiem ,kur nu vēl gada īsākā diena,Torņu cīņas,putnu ralliji,arī tur bezm (..)
Jums Sintija ganrīz katram novērojumam ir bildes, no 2012 g. liekat, vēl mācījusies. Par tiem lauku zvirbuļiem kas man te katru dienu tusē, vienkāršāk vienu novērojumu pa gadu ielikt, bet reizēm sanāk nobildēt.
Domāju, ka viennozīmīgas atbildes par ziņošanas biežumu nav. Tā pat tie, kas datus izmantos saviem pētījumiem, tos tīrīs un paņems to, ko viņiem vajag.
Hm.. tā vispār ir interesanta tēma. Būtu vērtīgi zināt kāda ornitologa viedokli par to, cik bieži vajadzētu no vienas un tās pašas vietas ziņot par vienu un to pašu sugu. Šis jautājums arī mani šad un tad nodarbina!!
Te varbūt ir vienkāršākas sugas, bet katru dienu tuvējo vārnu vai zīlīti ziņot, lai vairāk novērojumu savāktu ? Ja vēl būtu bilde, ko apskatīt.
1
3
dziedava 
23-Apr-2026 16:13:13
23-Apr-2026 16:03:12
21-Apr-2026 18:18:45
23.aprīlis, 07:01
21.aprīlis, 18:45
09.aprīlis, 19:33
