05.04.2026.
04.04.2026.
03.04.2026.
02.04.2026.
01.04.2026.
31.03.2026.
30.03.2026.
29.03.2026.
28.03.2026.
27.03.2026.
26.03.2026.
25.03.2026.
24.03.2026.
23.03.2026.
22.03.2026.
21.03.2026.
20.03.2026.
19.03.2026.
17.03.2026.
16.03.2026.
15.03.2026.
14.03.2026.
13.03.2026.
12.03.2026.
11.03.2026.
10.03.2026.
09.03.2026.
08.03.2026.
07.03.2026.
06.03.2026.
05.03.2026.
04.03.2026.
03.03.2026.
02.03.2026.
01.03.2026.
28.02.2026.
27.02.2026.
26.02.2026.
25.02.2026.
24.02.2026.
22.02.2026.
21.02.2026.
20.02.2026.
19.02.2026.
17.02.2026.
16.02.2026.
15.02.2026.
13.02.2026.
12.02.2026.
11.02.2026.
10.02.2026.
09.02.2026.
08.02.2026.
07.02.2026.
05.02.2026.
04.02.2026.
03.02.2026.
02.02.2026.
01.02.2026.
31.01.2026.
30.01.2026.
29.01.2026.
27.01.2026.
26.01.2026.
25.01.2026.
24.01.2026.
23.01.2026.
22.01.2026.
21.01.2026.
20.01.2026.
19.01.2026.
18.01.2026.
17.01.2026.
16.01.2026.
14.01.2026.
13.01.2026.
12.01.2026.
11.01.2026.
10.01.2026.
09.01.2026.
08.01.2026.
07.01.2026.
06.01.2026.
Pilienīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Trichiaceae sp. -> Daudzveidīgā pilienīte Trichia varia
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Kazeņu daudzpilīte Metatrichia floriformis
Sudrabkaija Larus argentatus -> Lielais ķīris Larus ridibundus
Augs (nenoteikts) -> Bastarda tūsklape Petasites hybridus
Sēne (nenoteikta) -> Koksnene (nenoteikta) Hypoxylon sp.
Lauku lija Circus cyaneus -> Niedru lija Circus aeruginosus
Lija Circus sp. Circus sp. -> Sarkanā klija Milvus milvus
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Pilienīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Trichiaceae sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Cukurīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Didymiaceae sp. (Diderma sp., Didymium sp. etc.)
Nežinomas Ignotus -> Parastā saldsaknīte Polypodium vulgare
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Dzelksnīte (nenoteikta) Badhamia sp.
Kuitala Numenius arquata -> Kuitala sp. Numenius sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Plaisājošā pilienīte (plašā nozīmē, līdzīgo grupa) Trichia botrytis (sensu lato)
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Pūkainā mīkstpiepe Postia ptychogaster (syn. Oligoporus ptychogaster)
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Gļotpūpēdis (nenoteikts) Reticularia sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Nežinomas Ignotus
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Bumbulīte (nenoteikta) Oligonema sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Trauslais gļotpūpēdis Reticularia jurana
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Saplacinātā kūlīte Symphytocarpus flaccidus
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Tumsnējā vālenīte (šokolādes gļotsēne) Stemonitis fusca
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Cilindrīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Stemonitidaceae sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Pumpurīte (nenoteikta) Physarum sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Oranžā aveņgļotsēne Tubifera montana
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Neievērotā cilindrīte Stemonitopsis hyperopta
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Ragansviests (nenoteikts) Fuligo sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Parastā aveņgļotsēne Tubifera ferruginosa
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Paciņu ragansviests / trauslā lāsenīte Lignydium muscorum / Leocarpus fragilis
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Violetā šūnaine Siphoptychium violaceum
Kukainis (nenoteikts) -> Koksnesmuša (nenoteikta) Xylophagidae sp.
Ūdensmērītājs (nenoteikts) Gerridae sp. -> Ūdensmērītājs Gerris lateralis Gerris lateralis
Zoss Anser sp. Anser sp. -> Meža zoss Anser anser
Cietpiepe (nenoteikta) Phellinus sp. -> Parastā cietpiepe Phellinus igniarius (iesk. Phellinus alni, Phellinus nigricans)
Putns (nenoteikts) Aves sp. -> Žubīte Fringilla coelebs
Dzenis/dzilna (nenoteikts) Picidae sp. -> Dzenis Dendrocopos sp. Dendrocopos sp.
Baltvaigu zoss Branta leucopsis -> Baltpieres zoss Anser albifrons
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Daudzveidīgā pilienīte Trichia varia
Maldinošā / krāterformas pilienīte Hemitrichia decipiens / Trichia crateriformis -> Maldinošā pilienīte Hemitrichia decipiens (syn. Trichia decipiens)
Cilindrīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Stemonitidaceae sp. -> Krēpjainā kūlīte Symphytocarpus amaurochaetoides
Mazā/sūnu cukurīte Didymium minus/melanospermum -> Mazā cukurīte Didymium minus
Garozas olīte Diderma crustaceum -> Iebrūnā olīte Diderma subviridifuscum
Cilindrīte (nenoteikta) Stemonitopsis sp. -> Smita vālenīte (šokolādes gļotsēne) Stemonitis axifera var. smithii
Gļotsēne (nenosakāma) Myxomycetes sp. (undeterminable) -> Sēne (nenoteikta)
Pumpurīte (nenoteikta) Physarum sp. -> Plaissporu pumpurīte Physarum ovisporum
Pumpurīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Physaraceae sp. -> Pumpurīte (nenoteikta) Physarum sp.
Vilkpienaine (nenoteikta) Lycogala sp. -> Sārtsporu vilkpienaine Lycogala roseosporum
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Paciņu ragansviests Lignydium muscorum (syn. Fuligo muscorum)
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Pumpurīšu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Physaraceae sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> krādzīte (nenoteikta) Clastoderma sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Pelēkbaltā pumpurīte Physarum leucophaeum
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Olīvsporu sveķenīte Enteridium olivaceum (syn. Licaethalium olivaceum)
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Melnā plaispika Amaurochaete atra
Melnā mežaskudra Formica fusca -> Mežskudra Formica sp. Formica sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Ķērpis (nenoteikts) Lichenes
Depresārijs (nenoteikts) Depressariidae sp. -> Depresārijs Semioscopis avellanella Semioscopis avellanella
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Pilienīte (nenoteikta) Hemitrichia sp., Trichia sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Sēne (nenoteikta)
Dienas plēsīgais putns (nenoteikts) Accipitriformes/Falconiformes sp. -> Peļu klijāns Buteo buteo
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Vīnogķekaru dzelksnīte Badhamia utricularis
Augs (nenoteikts) -> Blīvguma cīrulītis Corydalis solida
Augs (nenoteikts) -> Kālija sālszāle Salsola kali
Augs (nenoteikts) -> Savvaļas burkāns Daucus carota
Augs (nenoteikts) -> paprastoji blindė Salix caprea
Augs (nenoteikts) -> Zirgu āboliņš Trifolium medium
Graudzāle (nenoteikta) -> Slotiņu ciesa Calamagrostis epigejos subsp. epigejos
Paparde (nenoteikta) -> Parastā sievpaparde Athyrium filix-femina
Augs (nenoteikts) -> Pavasara ūdenīte Callitriche verna (syn. Callitriche palustris)
Pūkainā bērzu pūcīte Brachionycha nubeculosa -> Depresārijs Semioscopis oculella Semioscopis oculella
Bite (nenoteikta) Apidae sp. -> Smilšbite Andrena clarkella Andrena clarkella
Sprīžmetis (nenoteikts) Geometridae sp. -> Apšu pavasarsprīžmetis Archiearis notha
Augs (nenoteikts) -> Forbes zilsniedzīte Scilla forbesii
Bite (nenoteikta) Apidae sp. -> Smilšbite Andrena vaga Andrena vaga
Naktstauriņš (nenoteikts) -> Pūkainā bērzu pūcīte Brachionycha nubeculosa
Augs (nenoteikts) -> Tumšais lakacis Pulmonaria obscura
Paparde (nenoteikta) -> Dzeloņainā ozolpaparde Dryopteris carthusiana
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Cukurīte (nenoteikta) Didymium sp.
Sējas zoss Anser fabalis -> Baltpieres zoss Anser albifrons
Putns (nenoteikts) Aves sp. -> Zivjērglis Pandion haliaetus
Putns (nenoteikts) Aves sp. -> Mednis Tetrao urogallus
Sēne (nenoteikta) -> Stumbru cietsēne Jackrogersella multiformis (syn. Hypoxylon multiforme)
Putns (nenoteikts) Aves sp. -> Lielais dumpis Botaurus stellaris
Sēne (nenoteikta) -> Sēne Hypoxylon fuscum Hypoxylon fuscum
Piepe (nenoteikta) Polypores sp. -> Dzeltenā tauriņpiepe Trametes ochracea
Piepe (nenoteikta) Polypores sp. -> Ogļmelnā grubulene Kretzschmaria deusta
Sīkpiepe (nenoteikta) Stereum sp. -> Ādainā zīdpiepe Byssomerulius corium (syn. Meruliopsis corium)
Piepe (nenoteikta) Polypores sp. -> Lakas plakanpiepe Ganoderma lucidum
Fuksa dzegužpirkstīte Dactylorhiza fuchsii -> Odu gimnadēnija Gymnadenia conopsea
Putns (nenoteikts) Aves sp. -> Pīle (nenoteikta) Anas sp.
Fuksa dzegužpirkstīte Dactylorhiza fuchsii -> Sniegbaltā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata subsp. transsilvanica
Putns (nenoteikts) Aves sp. -> Sudrabkaija Larus argentatus
Plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata subsp. maculata -> Asinssarkanā dzegužpirkstīte Dactylorhiza cruenta
Lampīte (nenoteikta) Lamproderma sp. -> Tīklotā lampīte Lamproderma arcyrioides
Zoss Anser sp. Anser sp. -> Baltvēderis Mareca penelope
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Konglomerāta pumpurīte Physarum conglomeratum
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Sarkankārpainība (nenoteikta) Nectria/Neonectria sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Lampīte (nenoteikta) Lamproderma sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Sprodzīte (nenoteikta) Arcyria sp., Heterotrichia sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Melnā kocīte Comatricha nigra
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Baltais ragansviests Fuligo septica var. candida
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Vāles / apkaklītes pilienīte Hemitrichia clavata / H. calyculata
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Bēšā sprodzīte Heterotrichia obvelata (syn. Arcyria obvelata)
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Sprodzīte (pelēka, sarkana; nenoteikta) Arcyria sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Dzeltenbrūnā olīte Diderma ochraceum
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Zaļganā pumpurīte Physarum virescens
Putns (nenoteikts) Aves sp. -> Dziedātājstrazds Turdus philomelos
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Nokarenā pumpurīte Physarum album
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Maldinošā pilienīte Hemitrichia decipiens (syn. Trichia decipiens)
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Apkakles palampīte Collaria arcyrionema
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Tīklotā lākturīte Cribraria cancellata
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Aveņgļotsēņu dzimtas gļotsēne (nenoteikta) Tubiferaceae sp.
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> De Barī (bumbuļkāta) krādzīte Clastoderma debaryanum
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Pelēcīgā sprodzīte Arcyria cinerea
Gļotsēne (nenoteikta) Myxomycetes sp. -> Cilindrīte (nenoteikta) Stemonitopsis sp.
zaļš un zils augšā, uz kreisās kājas abiem baltajiem gredzeniem bij kaut kāda kaslīte.
Nav dzelksnīte, jo starp kaļķainajiem mezgliem ir kapilīcija pavedieni bez kaļķa. Ja ir kājiņas un sporas tumšas ar gaišu līniju, tad jābūt Physarum notabile
Meža zosis
Varētu būt lazda, sazāģēti sprunguļi zemē.
H.fuscum, ja uz lazdas
Paldies, Julita!
Mēģināšu to vēlreiz apskatīt.
Derētu kāds biotopa foto, ja būtu, vai vismaz apraksts
Man pēkšņi radās ideja - vai tur bija nu ļoti mitrs mikroklimats, egle ar melnalksni? Hipotētiski tādas dzeltenas var būt Diachea muscorum. Te bilde ir mazliet līdzīga: https://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Craterium_muscorum,_Trawscoed,_North_Wales,_Aug_2016_-_Flickr_-_janetgraham84.jpg
Tie laikam tie sēra izgulsnējumi, nezinu, kur tādus likt
Paldies, tad jau viss sakrīt :)
Versija ticama, bet reiz mēs tā kļūdījāmies ar Landevalda cilindrīti, kas arī līdzīgi pēc saplacinātās kūlītes izskatījās
Šobrīd divas versijas - Physarum psittacinum un P.braunianum. Bez paraudziņa te skaidrīzā netiks, bet biotops interesants
Satrūdējusi kritala mežā, nav dēļi. Iespējams, egle, jauktu koku mežs.
Sporas izskatās ļoti gaišas, varbūt nenobriedušas. Es laikam pēc kāda laiciņa mēģinātu vēlreiz mikroskopēt. Tajā pašā laikā sporu izmēri priekš T.contorta ir pamazi (ja tipiski ir 11-14 mkm, te ir knapi 11 mkm)
Šo vēlāk būs jāpapēta vēl. Vienā kompaktā paraudziņā, bija arī tipiskais staipīgais režģīša kapilīcijs, bet sporas kaut kāds hibrīds ar smalku tīkliņu, ko nevienai sugai pagaidām nevaru piesaistīt. Varbūt arī ir hibrīds.
Šūnaine, jo uz virsmas tādas kā šūniņas. Uz kā auga? Izskatās pēc dēļiem.. Vajadzētu būt egles kritalai
Paldies,Uği, par skaidrojumu.
Nu jā, 3. attēlā var saskatīt galvas priekšā arī tādu kā 'āmurveida' izaugumu, kas raksturīgs Xylophagus. Kāpuri arī dzīvo zem mizas - bieži tieši zem nokaltušu priežu mizas.
Visdrīzāk Koksnesmušas Xylophagus sp. kūniņa
Jā, zem mizas uz nokaltušas priedes.
Kaut kāda kūniņa, bet grūti saprast - jāredz tuvāk. Katrā ziņā ne tīkllapsenes kūniņa. Kur atradās? Zem mizas?
Liepu mežs vidēja vecuma,skrajš un sauss,bet vērtīgs ( ar zaļās divzobes atradnēm),piemistrojumā ozoli. Mežaudze kopumā diezgan atklāta,nekur nebija biezoknis.:)
Ja novērojums ielikts ne no aplikācijas, tad foto vajag pievienot pēc tam, t.i., tagad.
Gredzenošanas datums: 20.06.2020 Gredzenošanas vieta: Klaipėda - Kiaulės Nugaros sala, Lithuania Koordinātas: 55°39'30" N 21°08'15" E 55.6583 21.1375
Gredzenošanas datums: 29.01.2024 Gredzenošanas vieta: Konstanz / Bodensee Koordinātas: 47°39'00" N 09°11'00" E
Ja ir atmiņas, tad kāds tas liepu mežs bija? Vecs un vērtīgs? Skrajš, sauss? Atradums bija meža biezoknī vai drīzāk malā, skrajā vietā, laucē, pie takas?
Paraudziņa nodošanas ātruma cena. Šis man nedeva mieru, jo sarežģīta (reta) suga bija noteikta tikai no ārējām pazīmēm. Un nemieram bija pamats - iekšējās pazīmes parādīja to, ko ārējās nevarēja (un no foto vien tāpat jaunu sugu neapstiprinātu). 2021. gadā bija pasaulē retās Diderma subviridifuscum uzlidojums. Pirmais pie manis nonāca Astras Kalves paraugs, no kura tika noteikta jauna suga LV, kuru Astra novēroja 8. oktobrī. Tad pie manis nonāca Ausmas Pirogas paraugs, kas bija novērots agrāk - 12. septembrī. Un tikai tagad man nonāca Tavs paraugs, kas bija novērots tā paša 2021. gada 7. septembrī - visagrāk no visiem trim, bet visvēlāk pie manis. Būtu uzreiz man nodevusi, būtu sugas atklājēja ;)
Varbūt kāds ir pētījis šo plēsēju izplatību, kur viņi ir ieviesušies un sākuši vairoties? Grūti saprast, no kurienes tāds uzradies pie mana purva, bet ļoti biedējoši, tur vēl mēģina dzīvot gan irbes, gan slokas, gan mērkazas. Rubeni jau otro gadu purvā nedzirdu, nezinu, protams, vai ūdele vainīga...
Tev bija taisnība, nebija neievērotā, bet Smita vālenīte, kas reti tiek noteikta :)
Julitai taisnība, sēne. Pieskaroties vālītes put, kātiņos nelūzt.
Ātrā mikroskopija nav pretrunā ar Symphytocarpus amaurochaetoides, bet sapratu, ka vajag rūpīgāku mikroskopiju, kam šobrīd nav laika.
Jā, mikroskopiskās pazīmes atbilst. Bet ir arī novērojums martā, - tātad labi saglabājas. Decembrī gan jau nebija augšanas laiks. Ja oktobrī aug, tik divi mēneši bija jāiztur :)
Ļoti jauks paraugs. Nemikroskopēju (ceru kādreiz..), bet pēc ārējām pazīmēm izskatās pārliecinoši :)
Physarum leucophaeum pēc kopskata ļoti ticama versija
Labs. Nez vai ievākts?! Vēl Didymium serpula izskatīšanā
Jā, varbūt zeltmatu Physarum flavicomum
Man velk uz lākturītēm (Cribraria)
Tā kā te principā dublējas C.nigra novērojums, tikai ar pelējumu, tad man šķiet jēgpilnāk to nomainīt kā ķērpi, kas fonā ļoti smuks, kazi nosakāms.
Šobrīd varu iedomāties 2 variantus - melnā plaispika Amaurochaete atra vai parastais gļotpūpēdis Reticularia lycoperdon. Pēc izmēra, augšanas laika un augšanas uz apstrādāta koka atbilst abas.
Uz piepes tātad bija sēnes. Tumšās, manuprāt, arī drīzāk sēnes.. Tā kā puslīdz droši te ir par sēnēm, tad uz tām arī mainu.
Ja tā vieta bija ar ļoti mitru mikroklimatu, tad es teiktu, ka Diderma ochraceum
T.varia?
Var būt arī kādas pangas
Paldies, Guna! :)
Ļoti labi, paldies, interesanti. Tad jau tiksim skaidrībā!
Paldies, Marita!
Nūsūtīju ziņu Jāņasētai.
Julita, paldies par skaidrojumu un milzīgo ieguldījumu, palīdzot noteikt un izprast gļotsēnes!
Mazais dzenis :)
https://dabasdati.lv/lv/observation/hht5arpjoeq3pn021jtivg1qa7/ Iespējams, ka 03.04.26 nobildēju to pašu pāri. Cerēsim, ka tik tiešām noligzdos, bet šogad jau droši vien par vēlu, varbūt nākamgad...
Mazais ērglis ?
Paldies Ansim!
Julitas, šai paņemts paraugs, diezgan izsporojies. Un tai otrai līdzīgajai, kam ieziņots novērojums, arī. Pārliecinājos, ka tiešām egles kritalas. Bet tādu gļotsēņu diezgan daudz, vai uz katras egles kritalas, daudzās vietās stumbram, tagad dzeltenos sporu mākoņus labi redz.
Domāju to Sorocybe resinae, ja tā, tad esmu soli tuvāk mērķim, nu zinu, kā izskatās un kur meklēt. Gļotsēnītes klāt gan nebija.
Man tieši šodien telefonā aplikācijas karte nestrādā (arī gan dzēsu, gan restartēju, nekā). Aizgāju uz mežu, un - aplauziens. Planšetē strādā, tagad jāmēģina trāpīt pareizie punkti. Kad nav, izjūtam kā pietrūkst... Laikam tālrunī vaina...
Cik atceros, tāda klasiska kritala tur nebija, bet kaut kādas pussatrunējušas skaidas, zariņi un tml.
Byssonectria sp. Pēc šādiem attēliem grūti precīzi pateikt B.terrestris vai B.fusispora
Esmu izdarījusi visu iespējamo - atjauninājusi telefona iestatījumus, izdzēsusi un ielādējusi vēlreiz aplikāciju, neveras vaļā un viss.
Uz kā auga? Uz kritalas? Ja to, protams, var atcerēties :))
Laikam jau tā sanāk, lai arī šai sugai lielas atšķirības no Lamproderma nigrescens nav. Kājiņas šķiet īsākas.
Jautājums par virzieniem - no apakšas uz augšu vai no augšas un leju ir lasītas krāsas. Varētu būt 2019. gada mazulis pie Strutreles muižas, varētu būt raidītājs uz muguras
Paldies,Julita,par labojumiem un precizējumiem!
Paraugs ir vāji nobriedis. Salīdzinot ar iepriekšējiem atradumiem, tas atgādina Lamproderma arcyrioides.
No foto īsti nevar saprast - sporas tiešām pēc gļotsēņu sporām izskatījās? Ja sēne, kāpēc tikai vienu sugu izskatīt? Svarīgākais vispirms saprast, vai sporu izskats ir gļotsēnīgs vai sēnīgs. Tiešām ir tīkliņš? Es ar savu redzi varu arī neredzēt, bet nu saskatīt no raksta es nevaru vispār neko. Avenes man īsti arī neatgādina. Nelasot diskusiju, izdomāju, ka jābūt sēnei. Kā saka - atbilde slēpjas iekšās :). Ja gļotsēne - kāds ir kapilīcijs?
Varbūt Ph.album, bet dikti skaists paraugs, pārbaudīšu
Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!
Paldies! :)
Jā, mežs vecs un interesants arī sēņu ziņā, vismaz 2020.gadā tā bija. Jācer, ka pa šo laiku nav izcirsts.
Domāju, ka jā.
Tās kārtīgās armijas rindās un blīvās čupiņas auga vienā vietā?
Un, jā, visi varētu būt viena suga.
Būtu noderējis kopskats ar visu celmu, lai redzams, kā novietots, bet hipotēze ļoti ticama. Ja es redzētu kopskatu, iespējams, varētu arī uz to mainīt sugas nosaukumu
Šis interesants. Uz sausām priedes kritalām rozā mazi līdzīga izskata augļķermeņi maijā aug divām citādi atšķirīgām sugām (dažādās dzimtās) - melnajai plaispikai Amaurochaete atra un trauslajam gļotpūpēdim Reticularia jurana. Pēc sīkām mikropazīmēm (foto nav redzama pat ne sīka balta pakāje ap augļķermeni, un uz virsmas ar lielu piepūli var ja ne saskatīt, tad iztēloties tīklotu virsmas rakstu) izšķīros par biežāko no abām - melno plaispiku, kas tipiski aug samērā atklātās, skrajās vietās, t.sk. nesenos izcirtumos.
Paldies, interesanti! Pats mežs - vecs? Jo līdz šim šī suga atrasta tikai izcilos, vecos mežos.
Paldies, Edgar!
* Jāatceras, ka angļu 'Black-headed Gull' jeb burtiski tulkojot 'melngalvas kaija' ir Lielais Ķīris (Chroicocephalus ridibundus). Ja bieži izmanto dažādus resursus (noteicējus u.c.) angļu valodā, tad var reizēm būt 'sajukums' (pašam tā ir gadījies, gan pretējā virzienā - esmu nosaucis melngalvas kaiju angliski par 'Black-headed Gull', kaut angliski tā ir 'Mediterranean gull').
Retu putnu sugu gadījumā (melngalvas kaija joprojām tāda ir) vajadzētu mēģināt iegūt fotoattēlu (ideālā variantā) vai, ja tas nav iespējams, tad vismaz aprakstīt redzētās pazīmes un novērošanas apstākļus (cik ilgi redzēts, ko putns darīja, kāda optika izmantota utt.). Lielie ķīri jau kaut kādā ziņā līdzīgi. Šāds 'tukšs' novērojums, manuprāt, nav 'akceptējams' kā melngalvas kaijas novērojums.
Foto diemžēl nav, bet , cik atceros, auga uz horizontāla paveca nozāģēta celma virsmas. Mežs - jauktu koku, tāda reljefaina vieta :)
Domāju, ka nav gļotsēne
Ja būs paraugs, tad pārbaudīšu, vai nav Ph.leucopus
Par melno nav pārliecības, vai tā nav cieta sēne, bet tām rozā vajadzētu būt aveņgļotsēnēm
No esošajām plaispiku ģints sugām tuvākā pēc izmēriem sanāk Amaurochaete comata, kaut arī šī sanāk mazāka.
Ā, cik saprotu, šim vēl ir kāda kripata no parauga?! Bez kapilīcija būtu jābūt Licea, bet sporas galīgi ne no tā gala. Amaurochaete drīzāk, bet kapilīcijam jābūt. Tur vnk viss atlikums jāsmērē pa stikliņu - neko zaudēt īsti nevar - vai nu tā kko nosaka, vai paliek nenoteikts. Nu ja tas kriksītis parauga vispār saglabājies.
Paldies, Raivo! Ar acu gaišumu man arvien sliktāk, bet mikroskops palīdz. Jā, gribēju teikt, ka paraugam, ja vien nav kāda jutīga atradne, kurai drīkst ievākt tikai mazu gabaliņu, vērts ievākt lielāku gabalu, jo gļotsēnēm patīk kompānija. Un mikroskopa mazajos palielinājumos ar sānu papildus apgaismojumu ir vērts rūpīgi "izstaigāt" visu paraugu. Arī ķērpjus un interesantas sīksēnītes tā var atrast, ko dabā nepamanītu. Ar kriksītēm ir dažādi - pirmās es tā arī tikai citu sugu paraugos pamanīju, bet vēlāk redzēju arī dabā kriskīšu plantācijas - ja to ir daudz, tad var pamanīt jau dabā. Uz sūnām gan ir ekstrēms gadījums, dabā droši nepamanītu, arī eksemplāra noņemšana no sūnas nebija pārāk veiksmīga, tāpēc par noteikšanu mazliet šaubos (sporām mazliet cits tonis). Bet pagaidām citas hipotēzes nav (un konkrētā eksemplāra arī vairs ne).
Brīnišķīga vērība! Līdz 0,3mm būtnes ieraudzīšanai vēl tomēr acu gaišums nesniedzas :D Reizēm pirms parauga apskates gaismas mikroskopā tas tiek pavērots arī stereo mikroskopā, tātad gļotsēņu gadījumā ir vērts pievērst padziļinātu vērību arī blakus augošām sugām. Jāmēģina atrast arī patvaļīgi! Vienīgā patiesi sīkā gļotsēne, kura ir tikusi apzināti meklēta ir B.minutissima, ar 40x lupu pārlūkojot novelliju audzes. Par kriksītēm pašlaik varu teikt - ievākt protu, tomēr pamanīt gan vēl ne.. Paldies, Julita!
Vienā bildē varbūt baltu dibenu redz...
Tad mainām sugu uz S. difformis?
Sporu izmērs?
Protams, mikroskopiski derētu pārbaudīt
Es arī šīs neesmu atkodusi, bet tam ir zināms pamats. Nesen Norvēģijas gļotsēņu eksperts Edvīns man atsūtīja materiālu par šo sugu grupu (medainā, nelīdzenā, nolīdzinātā pilienīte), kur, piemēram, pētījumā par kā medainā vai nolīdzinātā noteiktās sugas ~30% (!!!) bija "starpsugas", kurām daļa no pazīmēm atbilda vienai sugai, daļa pazīmju - otrai sugai, tai skaitā - ārēji nav redzami izstiepti augļķermeņi (par ko Iveta raksta), bet mikroskopiski atbilst medainajai. Un otrādāk.
Ja ir kaut kas atmiņā vai foto aizķēries, tad priecātos uzzināt, uz kā auga, kādā vietā, jo suga arī pasaulē reta
Šo mēs neatpazinām, jo suga atklāta tikai 2022. gadā, bet tās sporas ar apaļajiem "dobumiem" šai sugai ir tik ļoti raksturīgas! Viss pārējais arī kā no topošās grāmatas :))
Paraudziņš ir. Tikai kur? :)
Visdrīzāk kocītes (Comatricha), bet pagaidām tā pārliecinoši suga rokā nedodas. Novērojums interesants. Varbūt ar laiku nāks skaidrība :)
Ņemot vērā, ka purvā, tai vajadzētu būt potenciāli aizsargājamajai sugai
Gļotsēņu atslēga man piedāvāja konkrētu sugu - Physarum leucophaeum (ņēmu vērā arī lapkoku klātbūtni). Ar pārsteigumu konstatēju, ka arī kopskats sugai ļoti labi atbilst. Lai arī šīs no mikroskopējamām, un it kā kkas līdzīgs var būt "viss kas", baigi jau velk uz to, ka atslēgai taisnība, jo citām līdzīgajām pilnais komplekts arī manā galvas datubāzē, ne tikai atslēgā, īsti neatbilst.
Tur varētu būt pat vairākas sugas
sēne
Man šis vairāk izskatās pēc nepilnīgas attīstības (stūrainās sporas arī no tā), tāpēc smalkas detaļas var nebūt precīzas. Priekš Diderma spumarioides atbilst ne tikai pakāje un sporu izmērs, bet arī tipiskais augšanas laiks augustā. Tas, kas mulsina, ir minētā priede, jo citos šīs sugas novērojumos priede nav minēta, un mežs tipiski vairāk nemorāls.
Šai sugai prasās foto vai noteikšanas pazīmju aprakstu. Vai tomēr nebūs lielais ķīris?
Paldies, Ansi!
Parastā zalktene! ;)
Ragansviests nevar būt, jo sastāv no skaidrām grupiņām ar mazumiņiem. Mazumiņi diemžēl ir loti jauni, tāpēc vismaz es nespēju saskatīt, vai tie ir tikai apaļīgi (kas vilktu uz zaļgano pumpurīti), vai jau sākuši stiepties garumā (t.i. augstumā) - tad būtu kkas no cilindrīšu dzimtas.
Varbūt arī tā. Ierakstīt nepaguvu..
Mazais dzenis.Agrākajam novērojumam Latvijā nepietiks.;)
Paldies par manu aizdomu apstiprināšanu! :D Tātad gļotsēņu intuīcija nav nemaz tik zemā līmenī.. Jāturpina meklēt retāki taksoni!
Paldies par paraugu! Paraugā augļķermeņi gan bija ļoti cieti, līdz galam nenobrieduši. Jauna eksemplāra krāsa var būt nozīmīga noteikšanā, bet svarīgi arī nobriedināt (turot mitrākā vietā), citādi perīdiju noņemt mikroskopēšanai ir praktiski neiespējami. Šajā gadījumā mazu gabaliņu izdevās atmiekšķēt un nodabūt, kas sarežģītākos gadījumos varētu būt nepietiekami. Pēc izmēra un perīdija pazīmēm te varētu būt divi varianti L.irregularis un L.epidendrum, kas esot viens no grūtāk atšķiramajiem sugu pāriem. L.epidendrum vairāk raksturīgi, kā es tos saucu, pārstaipi uz augļķermeņa virsmas, kas te ir ļoti labi redzami, tāpēc izšķīros par parastāko sugu.
Paldies, Artur! :)
Manuprāt, koku kamene (Bombus hypnorum).
Jauks atradums! Kājiņas rakstītais un attēlotais garums arī mani samulsināja, un nav pirmā reize, kad Julitai kādā paraugā izdodas atrast jauku kriksīti!
Man jau šķiet, ka cenšanās tikt pie nosaukuma bijusi tik veiksmīga, ka neredzu pat vajadzību mikroskopēt :), apskatīju tikai tuvplānā un pamērīju garumu (kas te nebija), bet kājiņa ir proporcionāli gara (nevis īsa, kā rakstīts), kas arī redzams 1.-2.foto. Bet interesantākais te ir cits - uz sūnas atradās arī jauka kriksīte, kuru ielikšu atsevišķā novērojumā. Ieteiktu nākmreiz nejauši ievākt mazliet vairāk eksemplāru, ne vienu vien. :D
Jā, būtu jauki, ņemot vērā, ka nu jau skaidrāk iezīmējas, uz kā meklēt, un manējais atradums nemaz nebija vēl riktīgi izsporojies, lai arī nobriedis, tā ka arī domāju, ka noteikti cerības vēl ir. Pat šķita, ka manā gadījumā bija arī jaunāki eksemplāri, bet tad atkal sašaubījos, vai tie nav caurspīdīgi-baltgani sveķu pilieni. Ja ir pa vienam gab., tad pārliecība dabā nepavisam nav liela. Varbūt svarīgākais ir ne egles dzīvīgums, bet micēlijs, kas radies uz sveķiem, kas, savukārt, rodas no dzīvām eglēm. Tādā gadījumā drošs fakts ir tikai tas, ka eglei ir jābūt bijušai dzīvai :D. Līdzīgi esmu atradusi arī zeltpūšļu pilienīti Hemitrichia sordivesiculosa, kas raksturīgi aug uz dzīviem lapukokiem, bet es to atradu uz nesen lūzušas apses kritalas. "Dzīva vai nesen dzīva" - varbūt tā var saukt to vajadzīgo statusu.
Pieņemot, ka uz egļu sveķainām rētām, tad Sarea difformis (Fr.) Fr. . Protams, vislabāk šādus būtu noteikt balstoties uz mikro pazīmēm.
Konkrētā egle vēl joprojām vilka dzīvību, lai gan rētas bija ekstensīvas un noklāja visu stumbru vismaz līdz 2,5m H. Piekrītu, ka aprakstos minētas dzīvu egļu sveķainas rētas, lai gan raksturīgais melnais micēlija tīklojums novērojams arī uz nokaltušiem stumbriem, kamēr vien ir atbilstoši apstākļi tā eksistencei.. Joprojām neesmu atmetis entuziasmu atrast vēl kādu sugas atradni, tuvākajās dienās tiks apsekoti kārtējie biotopi.
Raivo, "Tava" egle bija dzīva vai beigta? Es tagad domāju par savu atradumu, kuras dzīvotni man nebija laika kārtīgi papētīt, bet man tobrīd pašsaprotami šķita, ka egle ir beigta, bet tagad sāku domāt, ka runa taču bija par dzīvu (?) egļu sveķu rētām. Kā bija Tavā gadījumā?
Jā!
Tik skaisti izkritusi no kausiņiem!
Jā, Iveta, bija staipīgas.
Pēc staipīgajiem kapilīcija pavedieniem un dzeltenās krāsas teiktu, ka režģa gļotsēne.
Vai aplikācija ir atjaunināta?
Aplikācija man jau kādu laiku neveras vaļā, bet šodien no kompja karte raustās un neļaujas bīdīties. Tādēļ arī precīzāku vietu ielikt neizdevās.
Apsveicu :)
Paldies par iedziļināšanos, Julita! Ceru, ka izdosies tikt pie pārliecinošas taksona piederības! Par pilienīti dzīvoju pilnīgā pārliecībā, ka jābūt DD. Tomēr nebija gan, tagad pievienoju. Reizēm mobilajā aplikācijā ir problēmas ar novērojuma sūtīšanu, ja i-neta pārklājums ir neeksistējošs. Pats centos nonākt pie taksona, tomēr nesekmīgi, nav vēl tādas pieredzes. Ceru, ka laikam ejot tāda radīsies :D
Super! Apsveicu, ka tiešām izdevās atrast! Suga noteikti ir izteikti prasīga un kaprīza pret mikro-dzīvotni. Šis arī ir no tāda dabiskāka meža stūrīša, ne gluži no stādītas egļu monokultūras.. Iedvesma atrast vēl kādam pietiekami vērīgam pētniekam ar gaišām acīm un lupu..
Paldies, Uģi!
Meža tilbīte
Bet vēlreiz par šo runājot, ir Polyschismium grupa, kas mums Latvijā nav bijusi, tāpēc tur jāpapēta rūpīgāk, jo uzreiz nav skaidrs, vai galviņas izskats ir traumēta parasta suga, vai tipiskāka cita suga ģintī, kas mums nav bijusi un tāpēc nepazīstam.
Raivo, šo mikroskopēju, ir līdzīgs Diderma tigrinum, bet es vēl pārskatīšu variantus. Taču jautājums ir par trešo paraugu - pilienīti 8.03.2026., ko nevaru Dabasdatos atrast (tajā datumā no gļotsēnēm tikai purpura lākturīte). Vai sajaukts datums, vai nav Dabasdatos vispār? Man pirms mikroskopēšanas vajag, lai novērojums ir dabasdatos, lai es redzu foto dabā un varu uzreiz rakstīt mikroskopēšanas piezīmes, un piereģistrēt sev, kur Dabasdatos viss apraksts ir atrodams.
Varētu būt Reticularia lycoperdon
Paldies, Mārīt! Nu īsti nevar :D. Kamēr nemikroskopēju, pārliecības nebija. Normāli būtu, ja tādi augtu čupiņā (un tā tiem vajadzētu augt), tad būtu ieraugāms un saprotams. Bet nu viens gab. ir tā kā ir. :) Laimējās! Paldies Raivo, kurš ierādīja, tieši uz kādiem kokiem jāmeklē.
Vai dieniņ, kā tādu kunkulīti var ieraudzīt! Lieliski! :)
Liels paldies par paraugu! Mikroskopēju, viss kārtībā, kapilīcijs ir un suga pareiza. :) Un kā jau ir gadījies - tikko saņemu un apskatu paraugu, tā uzreiz ekspedīcijā izdodas atrast arī pašai (1 gab. augļķermeni :D). Ir pilnīgi droši, Raivo, bez Tava atraduma es arī nebūtu atradusi, jo uzmanību pievērsu, ka egle bija tieši tāda pati - slīpa un melna, tāpēc īpašs paldies par biotopa un substrāta bildēm! Kad ieraudzīju koka atbilstību, tad meklēju, kamēr atradu. :)
Artur, Uģi, paldies!
Pēc kā noteicāt, ka zaļā, nevis pelēkā? Zaļā dzilna ir ļoti reta. Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm
Pēdējā foto zobiņi labi redzami.
Koksngrauzis (Obrium cantharinum).
Liels paldies, Edgar, par sugas noteikšanu!
Paldies par skaidrojumu. Ilgi cīnījos, lai tiktu skaidrībā.
Ok. Marek, Uģi, paldies!
Medainajai svarīgi, lai augļķermeņi būtu vertikāli garāki izstiepti, ne apaļi. Te nevar izslēgt nelīdzeno pilienīti, jo augļķermeņi izskatās apaļi, pēc sporu mākoņa abas līdzīgas.
Izskatās ok priekš caprea, jā
Paldies, kāpurs nokrita, vēl bildes dabūt nesanaca.
Jā, grūti saprast, bet vismaz R.inqisitor tas nav.
Vienīga bilde. Pietuvināju šo pašu, bet nekas īpaši labāks nav.
Šis neizskatās pēc R.inqisitor kāpura. Varbūt kāda tuvāka bilde?
Varbūt ir, neņemos apgalvot.
Vai tik nebūs medainā bumbulīte? Augļķermeņi vertikāli izstiepti, sporu mākonis ciešā klājienā.
Raibās kosas aprakstā minēts: "No citām kosām viegli atšķirama pēc īlensmailajiem maksts zobiņiem ar gaišu malu." Tas būtu tas, ko redz pēdējā attēlā?
Uģi, vari lūdzu uzmest savu aci? Mēs ar Mareku te punktējumu skatāmies un sākotnējais P. caraboides pārtop par P. caprea. Kādas ir Tavas domas?
Iespējams peļu klijāna ligzda, kurš tur blakus cīnījās ar vārnām
Šķiet plucināja vistu no blakus esošās mājas pagalma
Vai nebūs parastais nātru raibenis? Lielais nātru raibenis ir migrants (Latvijā neziemo), kas sāk ierasties aprīlī/maijā.
Lielais meža raibenis sāk lidot ap jāņiem :)
Strautene (Plecoptera sp.).
Gredzens HA39.922. Aizsūtīšu kolēģiem.
Iespējams, ka medainā bumbulīte, ja augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, vienādi plati, ne pilienveida. Te tā izskatās.
Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis).
Paldies Amanda!
Tumšās pīles
S.gracilis/hyperopta, būtu skaidrāk jāredz sīkās sporas
Piekrītu Julitai, gļotsēni neatgādina.
Vairāk tā kā pēc sēnes - fleogenas izskatās..
Paldies,Ivar!
Ticamāk kalnu divzobe Orthodicranum montanum.
Tā tas ir, Ainār. Bet Baltkrievijas punkts tāpat nepārmigrēsies uz Ornitho portālu. Īsti nezinu, ko ieteikt.
Igor, man nav īsti skaidrs, ko šim novērojumam nozīmē kartē atliktais punkts? No Jūsu rakstītās piezīmes saprotu, ka putns gājis bojā Baltkrievijā. Tad jau mirušā putna novērojuma punktam būtu jāatrodas tur! Ja punkts paliek Teiču purvā, tad tas nozīmē, ka tieši tur atrasts beigts klinšu ērglis.
Jā! :)
Spriežot pēc googles, C.nigra dažādiem cilvēkiem tiešām varētu būt dažādi pazīstams, man laikam gan ir tikai viena, gļotsēniskā, asociācija ;)
Mani vienmēr samulsina šis tik pazīstamais saīsinājums - C. nigra - attiecībā uz gļotsēnēm :)
Vai tiešām pelēkais tāds koks un tik agri zied ?
C.nigra tā izjukt kā alta nemaz nespēj. Kaut ko te jāizvēlas, izvēlos retāko.
Sējas zosis
Paldies, Renāte!
Macrogastra borealis (latesriata)
Macrogastra ventricosa.
Chaenotheca furfuracea (L.) Tibell
Visticamāk domāta Byssonectria terrestris, tomēr ir arī līdzīgās. Būtu svētīgi pārbaudīt mikro pazīmes. Citādi tā iznāk zīlēšana, nevis sugas noteikšana. :D
BE98514
Skaistie pavasara ziediņi :))
Tā ir tipiska pavasara sēne (ne gļotsēne), tikai uzreiz neatceros nosaukumu, ja vien tur tagad nebija vairāki varianti iespējami
Tāds melnā tonis jau noformējušām bumbiņām nav raksturīgs mālkrāsas lākturītei C.argillacea, drīzāk tāds varētu būt pat jaunajai purpura lākturītei C.purpurea. Droši pateikt no šādas stadijas šobrīd es nevaru.
Tev varētu būt interesanti patiešām atrast N.laevis :). Varbūt jau esi skatījies myx.dk, - šī suga atrasta tikai 10 valstīs, un arī Latvijā ir retākā no šīs grupas - tikai 7 vietās atrasta. Pavāc gludākos un dzeltenākos, varbūt izdodas :). gbif.org Nannengaella laevis vispār nav, jo ģints mainīja nosaukumu salīdzinoši nesen, vēl nav pārgājuši uz jauno, un attiecīgi tur esošās 30 Fuligo laevis atradnes nav īsti korekts ieskats, jo Nannengaella laevis ziņojumu tur nav (Latvijai tur vajadzētu būt, jo manā publikācijā bija).
Un, jā, F.intermedia plazmodijs ir krēmkrāsas, un tāds te arī ir.
Lai arī Edvīns šo ir skatījis, nesen viņš ir teicis, ka ragansviestus īpaši nav pētījis, turklāt tieši par F.intermedia man stāv atmiņā, ka viņš to vai nu neatzīst, vai īsti nav redzējis, tāpēc pieļauju, ka viņš to varētu arī labi nezināt. Tā kā pati atradu tādu, kas, manuprāt, pēc visām pazīmēm atbilst F.intermedia, tad salīdzināju ar šo, un man izskatās abi ļoti līdzīgi gan pēc iekšējām struktūrām (kā cieši daudzi augļķermeņi kopā sablīvēti), gan pēc sporām (ar izteiktām mazākām un lielāku, treknāku kārpu grupām). Un lai vai kā, šai ir lielākas sporas nekā F.septica tipiski ir (6-9 mkm un 9-11 mkm tomēr nav gluži tas pats, pat ja "9" pārklājas). Un vācu noteicējā tulkojumā par F.intermedia atradumu teikts "Nobriedušas ētālijas bija veidojušās ar vai bez garozas, un pēdējā gadījumā bieži bija rozā krāsā." - un te ir tas rozā gadījums. Turklāt F.intermedia nereti aug uz dzīviem augiem (un sūnas tādas ir). Tā ka es tomēr palieku pie F.intermedia viedokļa.
Paldies, Julita! Kļuvu erudītāks par šo trīs sugu grupu :) Uz apšu sausokņiem diezgan bieži šīs un līdzīgās tiek pamanītas, tomēr reti tiek ievāktas..
Šī būs no Entomobryomorpha kārtas.
Aizmirsu piebilst, - lai dzīvi vēl vairāk sarežģītu, visas trīs minētās ragansviestu sugas var augt uz vienas un tās pašas apses kritalas, tāpēc, ja ir dažādi augļķermeņi, ir vērts pavākt vairākus paraugus, jo īpaši, jo noteikšanai pietiek ar sporām. Un tai pašā laikā var gadīties, ka ir dzelteni un brūni, lielāki un mazāki, vairāk un mazāk grubuļaini augļķermeņi, un tie visi izrādās F.luteonitens :) Pieļauju, ka ar pieredzi tomēr iespējams uztrenēt aci un atšķirt sugas jau dabā. Pati šobrīd trenējos - mēģinu uzminēt un mājās pārbaudīt. Bieži izdodas, tomēr pagaidām ne vienmēr.
Šī ir laba suga ar āķīgām sporām. Dziedavā diemžēl ir pirmo atradumu mikroskopijas, nevis labākās, jo šobrīd spēki tiek veltīti grāmatai, ne veco foto nomaiņai ar jauniem. Nannengaella laevis sporas ir apaļas un blīvi un vienmērīgi kārpainas, bet vienā pusē gaišākas (ja nebūtu vienā pusē gaišākas, tad sporas būtu kā Fuligo leviderma).. Fuligo luteonitens sporas ir apaļas un ovālas, kārpas izvietotas nevienmērīgi(!), skraji. Paralēli tam var būt arī vienā pusē gaišākas. Tādējādi akcents primāri ir uz "ovālas, ar nevienmērīgi izvietotām kārpām", un tikai tad, ja tas neizpildās, resp., ir apaļas ar vienmērīgām kārpām, tad skatās, vai nav vienā pusē gaišākas. Šajā novērojumā var redzēt ovālas sporas ar skrajām, nevienmērīgi izvietotām kārpām, tātad F.lutonitens. Augļķermeņu krāsa savā ziņā ir iemesls, kāpēc katram gadījumam visi tml. atradumi tiek mikroskopēti - N.laevis jeb gluddzeltenais biežāk tiešām ir dzeltens, diezgan vienmērīgi gluds un gaiši dzeltens. F.luteonitens kā būtiskāko pazīmi esmu atzinusi virsmas grubuļainumu, nereti atgādina paugurus - augšā - lejā un atkal augšā. Bet krāsa ir tā, kas mēdz maldināt, jo šī suga mēdz būt gan brūna, gan tīri dzeltena, tādējādi pēc krāsas svārstās starp gludo ragansviestu F.leviderma un gluddzelteno ragansviestu N.laevis.
Izskatās, atradne atzīmēta neprecīzi - priežu mežā, kas neatbilst foto redzamajai vietai - pļavā.
uz kārkliem
uz ozola.
Sveiciens! Tiem, kuri ir lūguši piesaistīt novērojumus un es neesmu atbildējusi - lūdzu, mazliet paciešaties, jo atklājās problēma, ka daļa novērojumu nepiesaistās. Šo varēšu risināt pēc Lieldienām.
Par saitēm - nē, domāju, ka tādā veidā nestrādās vis.
Paldies! Atcerējos, ka agrāk bija runa, ka Ornitho strādās arī "vecie" Dabasdatu linki, resp., novērojumu ar veco linku varēs atvērt jaunajā sistēmā. Vai tā būs?
Jā, jau pārnesto novērojumu izmaiņu pārnešanai ir veikti sagatavošanās darbi, kas nebūt neesot vienkārši.
Bet visu jau pārmigrēto novērojumu labojumi (sugu un statusu maiņas, komentāri, piezīmes), kas pēc tam veikti tepat vecajā vidē, jaunajā vidē arī pāries?
Jā, plānojam nodrošināt tiešraidi un ierakstu.
Ļoti priecāšos par iespēju klausīties attālināti, vai ierakstu pēc tam, vismaz par gļotsēnēm.
Domāju doties, tikai uz sākumu gan nevaru paspēt ar autobusu aizbraukt. Vismaz apmācība par jauno platformu vēlāk.
Tāpēc jau es uzsvēru - īsus kopsavilkumus. Nez vai mums ir vairāk par 15 aktīvu sugu grupu, 10 min. katrai ir tikai 150 min. - 2,5 stundas veltīt tam, lai atskatītos uz aizejošo Dabasdatu 15+ gadiem, manuprāt, galīgi nav daudz. Un 2,5 h ne (..)
Paldies, Julita! Ziņojumus par visām grupām gan būtu sarežģīti iekļaut, tad jau vairākas dienas sanāktu :) Es varētu apkopot pavisam īsu statistiku par grupām.
Paldies, Ilze! Protams, ceru pagūt arī uztaisīt kādu īsu pārskatu par gļotsēnēm un to ziņotājiem visā Dabasdatu laikā, un šādā sanāksmē būtu ļoti labi, ja tādi būtu visām sugu grupām - ja jau liels posms mums noslēdzas. Kaut (..)
Vēl strādājam - gan mūsu pusē, gan šveiciešu. Drīzāk aprīlis, nekā marta beigas. Jāsagaida, kad darbi ar mūsu aplikācijām būs pabeigti un vajadzīgie datu lauki katrai sugu grupai pieejami jaunajā portālā. Būs laika periods, kad v (..)
Bet kad tad īsti notiks tā pāreja uz ornitho?
Ir gadījies baudīt nevis nogatavinātas, bet purvā uzreiz tīri lasītas gatavas, kas traukā jau saspiežas gandrīz "putrā". Tām uzber nedaudz cukura un tad līdz vārīšanai nenonāk - tur ledusskapī un tik leksē :)
Paldies, Julita, par acīgumu! Pie viena pamanīju un izlaboju vēl vienu kļūdu (nezinu, kā man birstošā kriksīte bija pieskaitījusies vilkpienainēm).
Paldies, Ilze, par ne vieglo apkopojumu! Jāpalabo, ka dzintaraino vilkpienaini atrada Ansis Opmanis. Par vilkpienaiņu u.c. pētījumiem 2025. gadā tikko stāstīju Mikologu biedrības pasākumā; ja interesē, to var noskatīties un noklausīties (..)
Pie ziemojošu putnu kartēm, man jau tomēr šķiet, ka neapšaubāmus pavasara migrantus tomēr vajadzēja kaut kā atfiltrēt (vai nu vismaz izcelt savādākā krāsā kartē).
Var sastap Lasius u.c. ģints skudru pūžņos. Pie mums novēroti melno skudru (Lasius niger) pūžņos.
Paldies, sapratu! Nez kāpēc biju ieciklējusies tikai uz meža skudrām.
P.S. "...dzīvesveids ir saistīts AR skudrām un to ligzdām".
Skudru circenīša (Myrmecophilus acervorum) dzīvesveids ir saistīts skudrām un to ligzdām. Kā jau tas parasti ir, tad dažādu skudru sugas mitinās arī cilvēku dārzos, - zem akmeņieņ, dēļiem, arī augsnē, līdz ar to, ir iepējama varb (..)
Vai pareizi sapratu, ka šie mazie circenīši sastopami arī dārza augsnē, ne tikai pie vai ap skudru pūžņiem?
Bet pavasarī, kad lapas plaukst un zied - viss mežs smaržo un īsta mežu, upju rota, kur lakstīgalas un citi putni dzied. Izcērtot pamežu, upes malas, ko plāno - kādam varbūt vieglāk staigāt, naudas maks biezāks, bet apkārtne arvien tuk (..)
Bieži veido grūti caurejamus brikšņus pamežā.
Iveta, tipiskā gadījumā tiešām var atpazīt, bet kā jau teju ar jebkuru sugu - vienmēr tas tā nav. Tipiski vīnogķekaru dzelksnīte aug kritalas sānā, un tad izstiepjas garas kājiņas. Bet ja gadās uzaugt uz līdzenākas virsmas, tad kā (..)
Tā rīkojās mana vecāmāte, bet es biju pārāk maza, lai iedziļinātos niansēs, domāju, ka jā :)
Prieks redzēt, ka attēlā 3 tiešam ir Rangia cuneata. Bet bildē 1 tomēr ir Potamocorbula amurensis. Jā, šī suga pie mums ir atrasta, skat. manu ziņojumu: https://www.facebook.com/groups/868059920335559/permalink/2139862909821914/ Ir tais (..)
Atbildi uz komentāru, lūdzu, skatīt tekstā.
Es gan cietās, sārtās lasu kanniņā un vāru, kādas ir, bet dzintarainās pa taisno mutē :) Vai no nogatavinātām sanāk labāks ievārījums?
Interesanti, Marek! Nezināju, ka tās sauc arī par plocenēm. Lācenes lasa pusgatavas un liek uz auduma gatavoties līdz tās kļūst dzintaraini caurspīdīgas, tad lieto. Diemžēl pat neatceros, kad esmu tās ēdusi. :)
Interesanti, līdz šim domāju, ka kolembolas mēdz būt tikai garenas:)
Bildēs ir nevis Rangia cuneata, bet Potamocorbula amurensis.
(..)
Paldies, Baiba!
Ziedus var atšķirt. Vīrisķajos putekšņlapas, sievišķajos auglenīca. Pēc lapām vien nevarēs atšķirt. Marekam nepiekrītu . Daudziem vārdiem nav ne vainas, un oga skaista un garda.
Tā jau nav nekād lācen, tā i plocen. Og ar ret riebīg garš, bet i cilvēk, kam ļot garšo :)
Kā dabā var atšķirt, vai tas ir vīrīšķais vai sievišķais augs (ja nav/vēl nav augļu)?
Vienmēr esmu bijusi par koku stādīšanu, un, kā visi praktiskie latvieši, to arī daru. Iztīrot kārklu brikšņus un apaugums īpašumā, savai jubilejai par godu iestādīju attiecīgu skaitu eglīšu, nu jau tām 25 gadi. Ir ko vērot! Tiek (..)
Paldies, Julita! :)
Paldies Ilzei par apkopojumu un ne vieglo visa uzraudzīšanas darbu! Lai šis gads būtu vieglāks par iepriekšējiem! :)
Liels paldies ! Jo mājās pie barotavas caur logu tomēr tuvāk un ātrāk var nobildēt sugas, kad pietiekoši gaisma. Arī iepriekš uz mežu kilometriem ejot rets putns trāpījās, vēl no medniekiem (šaudās) jābaidās, ne zvēriem.
Jā, var bildēt visas trīs dienas vienā vietā. Bet sacensību rezultātos ieskaitīs tikai vienu dienu - ar lielāko ziņoto sugu skaitu.
Šodien lietus, apmācies dienas pirmajā pusē un pie mājas bildētie vairums nu tā, izņemot pelēko dzilnu. Un lielu gabalu noejot nevienu putnu neredz, vēl ciematā mazliet. Vai visas 3 dienas var arī bildēt no vienas vietas sugas ? Es gan j (..)
Vladimirs ar dēlu tiešām malači, zinoši, smukas bildes, vēl man putnu nosaukumus pieraksta.
Ceļmalās ceļa daļa bieži nošķeldo ja kas aug, vai zemnieki nozāģē.
Sveiciens! Termokameras, termobinokļi un termo monokļi putnu vērošanā kļūst populārāki. To priekšrocība ir palīdzēt ātrāk atrast putnu. Taču pēc tam tas tāpat tiek noteikts arī vizuāli ar binokļa vai teleskopa palīdzību. Ievies (..)
Tātad izturīgākie gauskāji jau pielāgojušies sliktākai videi, bet ar parastiem gaužām bēdīgi, un indes laikam nevienam nepatīk, izņemot daļu zemnieku. Vismaz senāk indētie ceļi kā ķīselis bija, ar riteni rudenī nepabrauks, bet, (..)
Neesmu nekad ar aci (lupu) saskatījusi, bet neesmu arī ļoti, ļoti meklējusi :) Tīri teorētiski pie mums ir tās sugas, kas ap to milimetru izaug.., bet varbūt nav pietiekami daudz meklētāju! Tā divmilimetrīgā ir Gienesa rekorda ieguvē (..)
Pie mums arī lielākie gauskāji, jeb tikai sīkie,( ja nav mikroskops) ? Vismaz kādu kolembolu reizēm ar telefonu var nobildēt. Un kā tas viss pēc ikgadējām tīrumu indēšanām, cik daudz izdzīvo ?
Ja katru dienu tos pašus putnus drukāt nav problēma, tad kā vienā dienā vairākas reizes no vienas vietas zīlītes ziņot, kā šeit ? Tad jau pa reizei nobildētu sīli vai zvirbuli diezvai būs pārspīlēts.Un pārējam pusi no puspensijas (..)
Vai ir atļauts izmantot termokameru?
Itkā nez cik jau putnus skatos, bet tikai parstākos atšķiru, ja skaidri redzu. Kur nu vēl viņu dažādās balsu variācijas.Arli purva un pelēko zīlīti atstāju citiem noteikt, kur nu vēl visādi ķauķi un pārējie..Augi vairāk, bet vair (..)
Paldies, Jāni (Foreļjanka)!
Te jānošķir divas lietas.Ziņojumi kas domāti LLPA,ELPA,LZPA ,un vienkārši putnu ziņojumi.Tā nu ir sanācis ,ka caur DDatiem tiek ziņoti putni visiem šiem atlantiem ,kur nu vēl gada īsākā diena,Torņu cīņas,putnu ralliji,arī tur bezm (..)
Jums Sintija ganrīz katram novērojumam ir bildes, no 2012 g. liekat, vēl mācījusies. Par tiem lauku zvirbuļiem kas man te katru dienu tusē, vienkāršāk vienu novērojumu pa gadu ielikt, bet reizēm sanāk nobildēt.
Domāju, ka viennozīmīgas atbildes par ziņošanas biežumu nav. Tā pat tie, kas datus izmantos saviem pētījumiem, tos tīrīs un paņems to, ko viņiem vajag.
Hm.. tā vispār ir interesanta tēma. Būtu vērtīgi zināt kāda ornitologa viedokli par to, cik bieži vajadzētu no vienas un tās pašas vietas ziņot par vienu un to pašu sugu. Šis jautājums arī mani šad un tad nodarbina!!
Te varbūt ir vienkāršākas sugas, bet katru dienu tuvējo vārnu vai zīlīti ziņot, lai vairāk novērojumu savāktu ? Ja vēl būtu bilde, ko apskatīt.
Fotogrāfiju nepieciešamība jau ir ļoti atkarīga no ziņojuma specifikas - katram lauku zvirbulim un sīlim jau obligāti bilde nav nepieciešama, retumiem un grūtāk nosakāmām sugām, protams, vajag, lai tā pavisam droši! :) Es, piemēram (..)
4
1
dziedava 
5-Apr-2026 20:18:21
5-Apr-2026 15:48:17
5-Apr-2026 15:02:38
05.aprīlis, 20:50
04.aprīlis, 14:41
02.aprīlis, 20:37
