Currently active users: 357 Observations added today: 661 Total number of observations: 2315265
You have a guest status
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Webcams 2020

provided by Latvian Fund for Nature

Already for the ninth season (since 2012) Latvian Fund for Nature is providing online webcams for educational and research purposes. In 2020 we have 10 live cameras: at the nests of White-tailed Eagle (2), Eurasian Eagle-owl, Black Stork, Osprey, Goshawk, Lesser Spotted Eagle (2) and Black Kite, as well as at the spawning site of lampreys.

Forum

Forum

Forum

Forum

Forum

Forum

Forum

Forum


 


All cameras

 



Latvian Fund for nature is grateful for your ongoing support - your donations help us to provide the live streams. To donate for support of livestreams you can here: https://ldf.lv/lv/atbalsti-ldf

 


 

WHITE-TAILED EAGLE Haliaeetus albicilla at Durbe

The White-tailed Eagle's nest can be observed live since 2015 and is located in Kurzeme, at Durbe Municipality. This breeding area has been known since 2014. The nest is built on top of an old spruce tree, which was once broken by wind or snow. Several branches have grown around the fracture, forming a fork suitable for building a nest at a height of about 30 metres. The camera was installed on one of the top branches at the end of January 2015. The nest is interesting because it is built in a spruce – the white-tailed eagles rarely choose to nest in spruces –, at the time of its location, this was only the fourth known nest built in a spruce in Latvia. About a half of all white-tailed eagle nests are built in pines, a third in aspens and to a lesser extent in birches, black alders and oaks. In spruces, nests are usually built on such broken ends and are usually located high above the ground.

In 2015, the eagle couple Durbe and Roberts successfully raised one nestling – Durberts. In 2016 and 2017, the residents of the nest changed several times, and breeding was not started in either of the two years. In 2018, a couple of White-tailed Eagles, who resided here since March 2017 and were given the names Milda and Raimis, successfully bred in this nest. They raised two nestlings. After the breeding season, the nest completely collapsed, but the couple of White-tailed Eagles soon began to rebuild it. Also in 2019, the breeding was successful, two eagles hatched and flew out. This year, too, after nesting, the nest completely collapsed. In October, the couple of eagles began construction to restore the nest, which went better this year than the last year. Already the first branches were placed between the main branches and did not slip.

The camera system was installed by Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis and Ģirts Strazdiņš. Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Lex van Drongelen and Jelle Lips have also helped to maintain it.


WHITE-TAILED EAGLE Haliaeetus albicilla in Slītere National Park

The White-tailed Eagle's breeding area at this place has been known since 2010 – initially the eagles nested in an approx. 20 years old artificial nest, then moved and built this nest 200 metres away, where they bred in 2013. For the next five years, the nest was uninhabited, and the place where the birds had moved was unknown. In the winter of 2018/2019, the nest was visited by a couple of Golden Eagles, but one of the birds was incompletely grown-up and breeding was not started in the spring.

The camera system at the nest was installed in early 2019. In the autumn, a couple of White-tailed Eagles started visiting the nest, both birds are without rings, so there is reason to believe that at least one or possibly both eagles are new to the area – in 2013, when successful breeding last happened in this nest, the female was ringed.

The nest is built in a pine tree at a height of about 15 metres, next to it there is a semi-overturned pine tree, which rubs against the nest tree in windy weather, creating a squeaking noise. For this reason, the microphone is not placed near the nest, as in other cases, but slightly away, on a branch. As a result, the sounds from the nest are not so intimate.

This is one of the two White-tailed Eagle areas that has been known in the territory of Slītere National Park (in the third area the nest was once just outside the park). We believe that the birds are feeding both at the sea and inland.

The camera system was installed at the nest by Jānis Ķuze and Jānis Rudzītis. Thanks to Helmuts Hofmanis for his help at maintaining the system!


EURASIAN EAGLE OWL Bubo bubo

The live camera at the nest in Kurzeme was placed in 2017. This breeding area of a Eurasian Eagle-owl has been known since 1998, when a natural nesting site was found on the ground. After several times the Eurasian Eagle-owls failed to nest on the ground, Juris Lipsbergs built an artificial nest in a spruce tree, about 10 metres high. The nest is so large that an adult human can curl up in it. The camera mounted at the nest has advanced technical features – it can be adjusted remotely and provides night vision using infrared light.

From 2013 to 2017, nesting in this nest was successful every season. In 2017, we were able to watch live as a couple of Eurasian Eagle-owls (Bubo and Bo) raised three nestlings. In 2018 and 2019, breeding did not take place, although the male regularly visited the nest.

The camera system was installed by Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis and Pēteris Daknis. Juris Lipsbergs and Andris Avotiņš Jr. have also helped to maintain it.


BLACK STORK Ciconia nigra

This nest in Sigulda Municipality was found two years before the camera was installed, and the first season, about which we have full information, is that of 2017, when four nestlings hatched, and three grew up.

This breeding area has been known for a long time. The previous nest nearby has been known since at least 1982 and was used until 2005, when it was predated by a marten. Probably already then the birds moved to this nest. The nest as such is a very typical Black Stork nest – on the side branch of a pine tree, 1.8 m from the trunk, however, a bit unusual is that it is in the middle of the surrounding tree crowns – about 18 metres high, rather than hidden under the crowns. The location of the camera sensor at this nest is also unusual, as it is not located at the tree trunk, but on a branch behind the nest. It is so that the sun would not shine in the camera all day – because the branch of the nest faces almost exactly to the south.

The nest is situated in a very real boreal forest with decently old pines (could be between 150 and 200 years old) and spruces. Therefore, it will not be a great surprise if several species of owls (for example, Ural Owl) and Spotted Nutcracker will be noted in the camera by voice or in person.

In 2018, breeding was successful – the couple had four nestlings, all of which fledged successfully. In 2019, the male did not find a partner and nesting did not take place.

The camera system was installed with the participation of Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis and Māris Strazds. Special thanks to arborist Eduards Ozoliņš.


OSPREY Pandion haliaetus

The nest observed in the camera is located in Kurzeme – Saldus Municipality. This Osprey breeding area has been known since 1989, when a nest in a beaver’s flooded site was found. In the early 90's an artificial nest was installed in a spruce, unfortunately the tree broke in 1996. After that, the ospreys nested in the beaver habitat in various withered trees.

In November 2007, Aigars Kalvāns installed an artificial nest in a pine tree, which in 2010 was inhabited for the first time by a couple of Ospreys. Unfortunately, breeding was not successful that year. From 2012 to 2015, the nest was inhabited and breeding was successful – three Osprey nestlings were raised in 2012, one in 2013, two in 2014 and three in 2015. In 2016, the nest was inhabited, but breeding was unsuccessful.

In 2017, when an online camera system was installed at this nest, Ospreys bred successfully. In 2018, breeding was started by the same male that breeded here the previous year – Teo – and another female named Tija. Tija laid 3 eggs and started incubating them, but on May 1, the live system was damaged by a thunderstorm and we could not watch further developments in the nest. Teo returned to the nest in 2019, but a couple did not form and breeding did not start.

The camera system was set up by Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis and Aigars Kalvāns, and Jānis Jansons also helped to maintain it.


GOSHAWK Accipiter gentilis

The nest of Goshawk in this place in Riga has been known since 2016 – it is believed that the breeding couple moved here from another nest about 600 metres away. In the immediate vicinity of the nest there are both industrial objects, the sounds of which can often be heard, and private houses. The tree of the nest is located in a small wet area overgrown with weeds and shrubs. The nest is built in a black alder, which grows on the edge of a ditch. The Goshawk has built his dwelling on the remains of a crow's nest. The metal wires twisted in the nest still evidence that the crow was a supporter of durable building materials.

The nest was controlled during this time and the nestlings were ringed in it. This couple, and especially the female, is known among the ornithologists for their special character – she tends to behave particularly aggressively and attack people when they are just approaching the nest. On the other hand, birds are accustomed to people and equipment operating behind the fence in the nearby industrial facility and do not pay attention to them. Interestingly, at the time the female laid her first egg, very close, about 50 m from the nest, a crow couple were building their own nest. Crows are a common food item for Goshawks, but it happens that hawks do not touch other nesting birds near their nest, and they make use of this safety zone.

The camera system was installed by Ģirts Strazdiņš, Arnis Zacmanis and Jānis Rudzītis. Thanks to SIA “Darba Spars” (https://www.darbaspars.lv) for cooperation!


LESSER SPOTTED EAGLE Clanga pomarina - nest in birch (I)

The live Lesser Spotted Eagle's nest in Zemgale has been known since July 2017, when one young bird was found there. It is built in a birch at a height of about 20 metres. Judging by the material of the nest, it is at least five years old (the lower parts are already partially split).

The online camera system at this location was installed in the spring of 2018. Later, during the breeding season, a couple of Lesser Spotted Eagles stayed in the nest, but the breeding did not start. In 2019, breeding was started, the female laid one egg, but it did not hatch.

The camera system at this nest was installed by Jānis Ķuze and Jānis Rudzītis, and Valdis Lukjanovs and Ģirts Strazdiņš also helped to maintain it.

The operation of the live camera at the Lesser Spotted Eagle’s nest is provided by the Latvian Fund for Nature within the project "Ensuring the Protection of the Lesser Spotted Eagle in Latvia" (LIFE AQPOM), financially supported by the European Commission's LIFE+ program and co-financed by the Latvian Environmental Protection Fund.


LESSER SPOTTED EAGLE Clanga pomarina - nest in spruce (II)

The nest is situated in the western end of Zemgale. It was found in 2018.

The nest is built in a spruce at a height of 17 metres, on a stable three-pronged branch. In terms of location, it can be assessed as a typical Lesser Spotted Eagle's nest – about half of all Lesser Spotted Eagle's nests in Latvia are located in spruces, and a large part of them is built in the places, where the branches have formed several new tops at the trunk fracture. Judging by the size of the nest and the condition of the material, the nest is at least five years old.

In 2019, the nest delighted the audience with a harmonious nesting – a couple of eagles, Anna and Andris, raised one nestling, who grew calmly, in conditions of abundance of food and fledged successfully.

The camera system at this nest was installed by Jānis Ķuze and Jānis Rudzītis. Thanks for support to Jānis Kažotnieks and Renāte Kviese!

The operation of the live camera at the Lesser Spotted Eagle’s nest is provided by the Latvian Fund for Nature within the project "Ensuring the Protection of the Lesser Spotted Eagle in Latvia" (LIFE AQPOM), financially supported by the European Commission's LIFE+ program and co-financed by the Latvian Environmental Protection Fund.


BLACK KITE Milvus migrans

This live nest is located in the Black Kite breeding area, which has been known since 2011. Previously, the birds nested in another nest, but this one, built in an old birch, was found in 2017. Both in the year of its discovery and in the following two years, the kites successfully bred in this nest.

As is typical of kite, the nest is richly decorated with man-made "decorations" – plastic films, rags and pieces of rope, and pieces of plastic film have also fallen to the ground under the nest.

The live camera system at the nest was built at the end of March, the first bird arrived in the nest on the afternoon of April 6.

The camera system was built by Jānis Ķuze and Jānis Rudzītis, with the participation of Pēteris Daknis, Aleksejs Šarīpins and Renāte Kviese. Thanks to Aigars Kalvāns for information about the history of the nest population.

 


 

 


HISTORY

2015
2016
2017
2018
2019

 

 


SUPPORTERS

Streaming: 

Financial and technical support, 4G routers:

System configuration:

 

  

PRIVATE DONATIONS

 

 

Recent reports
Spinus spinus - 2026-03-22 EL
Spinus spinus - 2026-03-22 EL
Chloris chloris - 2026-03-22 EL
Fringilla coelebs - 2026-03-22 EL
Fringilla coelebs - 2026-03-22 EL
Fringilla coelebs - 2026-03-22 EL
Parus major - 2026-03-22 EL
Unknown
Ignotus
@ anthicus
Recent comments on observations
Ziemelmeita 27.aprīlis, 00:04

Diemžēl nenobrieda. Izmests nav, atgriezīšos no ceļojuma vēl papētīšu, varbūt tomēr kādu bumbiņu var atrast daudz maz skatāmu.


guta7 26.aprīlis, 20:23

Julita, paldies par ieguldījumu gļotsēņu noteikšanā!


adata 26.aprīlis, 19:25

Skaidrs...


dziedava 26.aprīlis, 19:13

Kopš es pievērsu uzmanību augšanas laikiem, ļoti daudz kas paliek vieglāk, jo daudz kam laiki nepārklājas, plus vēl kādas pazīmes.


dziedava 26.aprīlis, 19:12

Apkaklīte te nav tik svarīga, te pietiek ar to, ka redz perīdija paliekas uz galviņas un paskatās, kāds mēnesis :). Jūlijā tās aug uz urrā, un lampītes tad neaug


adata 26.aprīlis, 19:05

Paldies, Julita, un to perīdija apkaklīti uz kātiņa var saskatīt tikai mikroskopā? Ar lupu laikam nē.


dziedava 26.aprīlis, 18:02

Šis bija otrs atliktais [un aizmirstais] paraugs. Hipotēze apstiprināta :)


dziedava 26.aprīlis, 17:53

Šis laikam tāds starpposms, ko es no foto pagaidām neizšķiršos noteikt. Drīzāk H.calyculata


dziedava 26.aprīlis, 17:50

Nu tātad apkakles palampītei mēdz būt tik gara kājiņa :)


dziedava 26.aprīlis, 17:44

Ahā, interesanti, ka es šo un vēl vienu jau biju nolikusi sev blakus šodien mikroskopēt, bet aizmirsu ;)))


adata 26.aprīlis, 17:37

Julita, šai ir aizsūtīts paraugs.


dziedava 26.aprīlis, 16:40

Jo tad šī būtu jauna suga Latvijai


dziedava 26.aprīlis, 16:04

Hmm, šī īpatnēja. Izskatās pēc kocītes, bet tai nevajadzētu būt perīdija paliekām. Garkājas lampīte jūlijā neaug, arī kājiņa par tievu. Jūlijā aug apkakles palampīte, bet tai šķiet nemēdz būt tik gara kājiņa.


dziedava 26.aprīlis, 15:48

?


mufunja 26.aprīlis, 15:20

Es paskatīšos


mufunja 26.aprīlis, 15:06

Varbūt man ir daļa no parauga, man jāaplūko:)


dziedava 26.aprīlis, 14:47

Tā arī netika apskatīta?


dziedava 26.aprīlis, 14:38

Šīs tā arī palika nemikroskopētas?


dziedava 26.aprīlis, 14:01

Ja tas paraugs vēl saglabājies, tad man to vajadzētu dabūt drošai sugas apstiprināšanai. Sīkajai lākturītei ir daudz vairāk mezglu, bet spradzeņu lākturītei mezgli platāki.


dziedava 26.aprīlis, 12:56

Droši kocītes, nevis cilindrītes? Foto saprast nevar


dziedava 26.aprīlis, 12:52

Foto gan vajadzēja


dziedava 26.aprīlis, 12:50

Varbūt Comatricha laxa. Ja būtu labāki foto, varbūt varētu droši pateikt.


dziedava 26.aprīlis, 12:13

Foto :(


dziedava 26.aprīlis, 12:05

Ja garums vismaz 2 mm, tad C.nigra


dziedava 26.aprīlis, 11:43

Nav pat foto :(


VijaS 25.aprīlis, 19:39

Paldies, Julita, par visiem labojumiem! :)


dziedava 25.aprīlis, 18:29

Skaitās sugu grupa. Varbūt kādreiz sadalīs un varēs pārskatīt, jo kapilīcijs ar kārpām nav tipisks.


adata 25.aprīlis, 18:24

Paldies, Julita, par šo - tā arī es domāju, un par visām citām līdz šim noteiktajām!


dziedava 25.aprīlis, 17:39

P.ovisporum tas tiešām nebija, tur nu Edvīnam bija taisnība. Jā, kvalitatīva mikroskopija ir svarīga.


dziedava 25.aprīlis, 15:17

Pēc mikroskopijas arī nešaubīga olīšu aplocīte :)


dziedava 25.aprīlis, 13:49

Vai nav pārāk izstieptas priekš denudata


dziedava 25.aprīlis, 13:38

sardelīšu būtu izlocītas, bet te garas un paralēlas vālītes


dziedava 25.aprīlis, 11:47

Neesmu droša, ka 2. foto ir tā pati suga. Ja nu traumēta


KURSA1 25.aprīlis, 11:12

Kaimiņi apzāģēja koku un ligzda palika tik uz viena zara. Atlidoja stārķi un ligzda apgāzās. Tagad tiek veidota jauna. Vai ir kāda instance kas šādas apzāģēšanas liedz?


CerambyX 25.aprīlis, 10:59

19. un 20. aprīli novērots arī Zviedrijā (19. datumā pie Stokholmas kau tkur) - nez vai baigi varēs salīdzināt pēc foto vai ir tas pats putns, bet ļoti iespējams? Datumi atbilstu. It kā tas pats putns esot Zviedrijā redzēts arī pagājušogad, jo nu vismaz šogad 20. aprīlī redzēts tajā pašā ezerā, kur 2025. gadā (tāpat cik saprotu 2025. gadā tas paspēja izceļoties arī pa Somiju un Norvēģiju, laikam arī Poliju).


dziedava 25.aprīlis, 10:58

Ķeizariskā vai sardelīšu sprodzīte, neizslēdzot iespēju, ka ar tik staipīgu kapilīciju ir kāda vēl neaprakstīta suga


Vīksna 25.aprīlis, 10:57

Ozolu vērpējsprīžmetis, Biston strataria.


dziedava 25.aprīlis, 09:45

Uz to pusi ir, bet augļķermeņi dikti izlocīti. Drīzāk teiktu, ka no vēl neaprakstīto sugu grupas


dziedava 25.aprīlis, 09:41

Jā, tikai nebiju pamanījusi


Rallus 24.aprīlis, 23:33

Vai var, lūdzu, par šo novērojumu ko vairāk uzrakstīt? Tomēr ļoti iespaidīgi izcelt ko tādu, kur iepriekšējais novērojums bijis tik 19.gs.


V.Grigorjevs 24.aprīlis, 15:55

lb. kāja tomēr drīzāk izskatās pēc "zils virs melna" (+krāsas nodilums), tad LV.


V.Grigorjevs 23.aprīlis, 23:43

cik saprotu pēc krāsu shēmas, gredzenots Igaunijā, dzimis 2010 g.? (abas kājas zils virs alumīnija (?))


dziedava 23.aprīlis, 22:14

Ja uz beigta koka, tad ticamākā laikam ir B.affinis var. microspora, lai gan tā aug uz mizas. Bet varbūt tieši apakšā gļotsēnēm ir kādi mizas fragmentiņi?


adata 23.aprīlis, 21:14

Julita, nē, šīs nebija.


dziedava 23.aprīlis, 21:08

Šīs nevarētu būt sūtītas?


Ziemelmeita 23.aprīlis, 20:55

Paldies,Uģi!


dziedava 23.aprīlis, 20:50

It kā varētu būt C.oregana, bet granulām jābūt 2-3,5 mkm. Te granulas nav mērītas, bet, salīdzinot ar sporām, šķiet, ka ir mazākas, tomēr grūti pateikt.


dziedava 23.aprīlis, 20:20

Es arī uz to ceru. Un grāmata būs viens solis tajā virzienā. :) Gatavojot grāmatu, pati daudz ko jaunu ievēroju.


mufunja 23.aprīlis, 20:12

Paldies, Julita, par tik lielisku darbu. Varbūt kādreiz es iemācīšos atpazīt pat visvienkāršākos bez mikroskopa :)


mufunja 23.aprīlis, 18:46

Es neatceros :(


mufunja 23.aprīlis, 18:44

Julita, sauss alksnis.


dziedava 23.aprīlis, 16:02

Šim paraugs man nav sūtīts?


mufunja 23.aprīlis, 15:54

Atradīšu paraugu un uztaisīšu.


mufunja 23.aprīlis, 15:51

Tur to bija tik daudz un dažādās brieduma pakāpēs:(


dziedava 23.aprīlis, 14:50

Tai vajadzētu būt B.panicea, vajadzēja vismaz vienā foto fokusu uz sporu virsmas rakstu, jo sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām. Te tās neredz.


dziedava 23.aprīlis, 14:02

Augšējos 2 foto drīzāk kāda cita suga


dziedava 23.aprīlis, 13:19

Dīvaini, ka te nevar saskatīt nekādu rakstu sporām. Ļoti gaišas, mazas sporas būtu S.axifera, bet tai parasti ārējais tīkliņš bez āķīšiem, kas te ir saskatāmi. Ārējais tīkliņš ar āķīšiem ir S.pallida var. rubescens, bet tai sporas 6-7,5 mkm, it kā par lielu, Bet ja sporām tīkliņš, tad pēc garuma derētu S.hyperopta var. landewaldii, kam ir arī āķīši tīkliņam. Tomēr sporu rakstu parasti izdodas saskatīt.


dziedava 23.aprīlis, 13:07

Jā, ļoti tumša, tomēr tonis sarkanīgs un sporas atbilst.


dziedava 23.aprīlis, 11:14

Baltajai krāterītei arī var būt dzeltens kodols. Atšķiras no zeltkodola krāterītes ar lieliem kapilīcija mezgliem (zeltkodola krāterītei tie ir mazi)


dziedava 23.aprīlis, 09:50

Mana saprašana ir par vāju un līdz DD pārejai laika ir sasodīti maz :(. Ieliku lielajā FB grupā, ja nu.. https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4332142870378871


Eggy 23.aprīlis, 08:57

Lauzts spārns, uzturas šajā vietā jau vairākas dienas.


dziedava 23.aprīlis, 07:57

Jā, Iveta, te jautājums ir, vai dzīvs.


mufunja 23.aprīlis, 07:41

Noteikti alksnis. Neesmu pārbaudījis, vai tas ir dzīvs vai nē.


mufunja 23.aprīlis, 07:31

Koks bija dzīvs, to es atceros. Mežs bija blīvs, pārsvarā alksnis. Mitrs, netālu no upes.


adata 23.aprīlis, 07:25

Manā skatījumā tas ir, ja ne alksnis, tad lapu koka noteikti.


mufunja 23.aprīlis, 07:23

Nevarēju uzņemt labāku fotoattēlu. Viss ir tik gaišs:(


IlzeP 23.aprīlis, 07:01

Kas ar šo ir domāts? Lūdzu skaidrojumu.


dziedava 22.aprīlis, 20:44

Pēc Nannengas P.albescens var būt viena perīdija kārta, ja maz kaļķa. Varbūt tas ir šis gadījums. Kad tikšu pie datora, papētīšu vēl vācu noteicēju un savu mikroskopiju. Paraugu arī pie sevis atradu.


dziedava 22.aprīlis, 20:26

Nezinu, kāpēc šis nav izskatīts kā pēcsniedzīte. 24. marts pavasarī, kad bija daudz sniega. Pēc sporām varētu atbilst divas sugas - Physarum alpinum un Physarum albescens. Abām minētas 2 perīdija kārtas, bet redzu tikai vienu plānu, dzeltenu. Šīm sugām maz foto, bet esošajos arī tās divas kārtas nav uzskatāmi. Kopskats mēdz būt tik dažāds, ka grūti pateikt, cik šis atbilst.


dziedava 22.aprīlis, 17:11

Te arī būtu svarīgi zināt, vai dzīvs koks, un vai tur bija mežs. Netradicionāls sporu izmērs.


mufunja 22.aprīlis, 16:15

Par alksni neko nevaru teikt, nepievērsu uzmanību :(


dziedava 22.aprīlis, 15:55

Izskatīju zinātnē aprakstītās Badhamia. Un Badhamiopsis. Tuvākā izskatās Badhamiopsis nivisimulans, kam raksturīgas ciešas grupas uz dzīviem kokiem (bet vai šis ir dzīvs?). Sporas līdzīgas, bet te raksturīgas arī dažas ļoti ovālas un lielas sporas, kādas foto neredz, bet varbūt ir? Un jābūt ar gaišu līniju pāri, to pagaidam neatradu. Bet tonis un kārpas līdzīgas. Izmēram būtu jabūt (10-)11-14 mkm vai ovālām garākām. Es teiktu, ka šai līdzīga, bet cita suga. Bet citu man piedāvājumā pagaidām nav. Pēdējā foto teiktu, ka sporas negrupējas, tad atkrīt B.juliae. Bet tikko pamanīju priekšpēdējo foto un tagad man nav pārliecības, grupējas vai nē.


dziedava 22.aprīlis, 14:31

Un ja ir Badhamia, tad vajag arī uz stikliņa bez virsstikliņa mazos palielinājumos (lai nesaslapina okulāru) paskatīties, vai sporas negrupējas, pa divi vai vairāk. Te sporas izskatās ļoti apaļas, drīzāk negrupējas, bet paskatīties tāpat ir vērts.


mufunja 22.aprīlis, 14:29

Tas auga mežā uz atklāta pakalna, garajā zālē. Es to pārlaidu ar roku un tikai tad pamanīju.Ja atradīšu paraugu, nolikšu.


dziedava 22.aprīlis, 14:23

Oho! Tas ir pat vēl interesantāk. Man likās, ka egle. Sporas tumšas, ar tādu izmēru (9,5-11mkm) ātrumā neatrodu. B.panicea būtu gaišas sporas, B.affinis var. microspora - 8-10 mkm. Tas auga uz dzīva alkšņa? Jāpapēta Kuhnt.


dziedava 22.aprīlis, 13:59

Šīs ļoti interesantas, žēl, ka pamanīju tikai tagad. Sporas ļoti lielas, 12-14 mkm kopā ar citām redzamām pazīmēm atbilstu tikai Physarum vernum, bet pēc foto nav droši noteikt, vai Physarum vai Badhamia, tāpat nevar saskatīt, vai sporām ir tumšāku kārpu grupas. Auga mežā vai pļavā? Tipiskās, mums zināmās zāļu sugas ir ar mazākām sporām. Bet P.vernum tipiski ir pēcsniedzīte. Tomēr tiek apgalvots arī, ka tā ir sugu grupa, kas ietvertu ne tikai pēcsniedzītes. Bet “vernum” tomēr nozīmē pavasari, bet jūnijs kā pavasaris ir nosacīti. Vārdsakot, šo paraugu būtu bijis vērts rūpīgāk papētīt.


mufunja 22.aprīlis, 13:33

Es tā nedomāju. Tas aug uz alkšņa. Tas drīzāk izskatās pēc Badhamia.


dziedava 22.aprīlis, 13:17

Izskatās, ka redzami arī tukši “trauciņi”.


dziedava 22.aprīlis, 13:13

Teorētiski iespējama P.corticalis forma bez vāciņa. Atradās tikai daži eksemplāri zem apses mizas, pārsvarā sīki. Pagaidām atstāšu nenoteiktu. Kapilīcijs arī ļoti tievs.


dziedava 22.aprīlis, 13:00

Tā kā tūlīt pārvāksimies, kaut kādu nosaukumu jāpiešķir jau tagad. Vēlāk varēs mainīt, ja nu kas noskaidrosies.


dziedava 22.aprīlis, 10:50

Šo vajadzētu šonedēļ mikroskopēt! Physarum cf. diderma?


W 21.aprīlis, 21:32

Paldies, Ansi:)


W 21.aprīlis, 21:31

Paldies, Julita:)


dziedava 21.aprīlis, 19:43

Ļoti līdzīga ir Macbrideola herreraem bet tai kājiņas apakša būtu sarkana.


erihir 21.aprīlis, 18:45

Paldies, of course, did not check moult when I uploaded photo.


dziedava 21.aprīlis, 15:47

Marina, šo novērojumu vajag sadalīt, vai arī pēdējos divus foto izdzēst


dziedava 21.aprīlis, 15:44

Ja ir kājiņa, tad teiktu, ka T.decipiens


dziedava 21.aprīlis, 15:20

Man šobrīd ir hipotēze, ka uz masu tādas ir H.decipiens, un ar zināmu piepūli uz sporām tīkliņu saskatītu (ne vienmēr viegli). Tā saucamās krāterformas, vai, es drīzāk pieturētos pie olīvkrāsas pilienīšu nosaukuma, ir retāk, mazākās grupiņās, zemākas, apaļākas un zaļganākas. Un sporām ir izteiksmīgas kārpas, ne neskaidrs tīkliņš vai kārpas.


dziedava 21.aprīlis, 15:14

Grūti saskatīt, bet man izskatās, ka elaterām ir divi vaļīgi vijumi. Tad ir T.varia. Ja būtu vairāk nekā divi vijumi, tad teiktu, ka H.karstenii.


dziedava 21.aprīlis, 13:46

Pētu atškirības T.contorta un H.karstenii. Nebiju agrāk pievērsusi uzmanību, ka uzsvars mēdz būt uz faktu, ka T.contorta ir vienkāršas elateras, bet H.karstenii - sazarotas. Mēs šķirojam - gludas un tādas kā izplūkātas. Te ir skaidri gludas, tātad pēc mūsu dalījuma - T.contorta, bet ir sazarotas, tātad varētu būt arī H.karstenii ;). Cik lasīju, diskusijās ir teikts, ka greizajai ir daudz varietāšu, tās mēdz būt strīdīgi izdalītas. Bet nu pagaidām atstāšu pie “gludajām”, jo vismaz mūsu šķirojumā pie H.kastenii neiederas


kamene 21.aprīlis, 11:50

Paldies, Ansi!


Ziemelmeita 21.aprīlis, 10:38

Paldies,Ansi, par sugu noteikšanu.


nekovārnis 21.aprīlis, 07:26

Paldies, Julita! :)


Vīksna 20.aprīlis, 22:45

Paldies !


tomhi 20.aprīlis, 22:42

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:40

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:33

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:16

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:15

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:14

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:12

Flowers and leaves definitely G. densiflora


dziedava 20.aprīlis, 22:10

Tomēr vēl būs pēcsniedzīte! :)


dziedava 20.aprīlis, 22:09

Šī jau ir labi nosakāma :)


tomhi 20.aprīlis, 22:07

Flowers definitely G. densiflora.


tomhi 20.aprīlis, 22:03

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:01

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:59

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:59

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:58

Flowers and leaves definitely G. densiflora


Ivetta 20.aprīlis, 21:24

Paldies, Uģi!


guta7 20.aprīlis, 21:14

Tad būs jādodas ievākt.


dziedava 20.aprīlis, 19:25

Paldies, Uldi!


Vīksna 20.aprīlis, 17:17

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 16:47

Paldies !


zemesbite 20.aprīlis, 15:22

Paldies, Julita!


Ansis 20.aprīlis, 15:04

Zirņu rūsas (Uromyces pisi-sativi) bojāts augs.


Mežirbe777 20.aprīlis, 14:28

Pietuvinot "Jāņa sētas" karti pietiekami tuvu, konkrētā tirdzniecības ķēde ir nosakāma :D Jā, šajā gadījumā tā ir Maxima.


IlzeP 20.aprīlis, 11:45

Es arī samulsu...


IlzeP 20.aprīlis, 09:03

Vai šī arī no Maximas?


dziedava 20.aprīlis, 08:25

Kaut kas sajaukts? Domāts Pulmonaria saccharata?


dziedava 20.aprīlis, 08:23

Interesanti, ka 5 km no manas kapu atradnes, tikai otrpus Daugavai. Nez, sīkpapardes tādu attālumu var pārvarēt, vai tās tomēr ir pilnīgi nesaistītas atradnes?


KM 20.aprīlis, 01:05

Negaidīju ko tādu šeit atrast. Viens pudurītis pilnziedā, dažus metrus tālāk viens mazāks, vēl tikai sāk ziedēt. Atradne kāpas virspusē, nekur apkārt neesmu manījis neko tamlīdzīgu, netālu notiek mežistrāde.


V.Grigorjevs 19.aprīlis, 23:51

Esmu to redzējis daudzas reizes un vienmēr uzskatījis par diezgan izplatītu augu, nezināju, ka tas izrādās rets.


dziedava 19.aprīlis, 23:19

Tad ir neparasti! Ievākta?


DaceK 19.aprīlis, 23:15

Jā, diemžēl ir tikai šī viena bilde.


Amanda 19.aprīlis, 21:43

Vidējais dzenis


Amanda 19.aprīlis, 21:42

Jūras ērglis


Amanda 19.aprīlis, 21:40

3 un 4 attēlā vidējais dzenis.


Ansis 19.aprīlis, 21:24

Baltsvītru miežabrālis - Phalaris arundinacea fo. picta


Ziemelmeita 19.aprīlis, 20:55

Paldies,Ansi!


Ansis 19.aprīlis, 20:46

Tās vītola saknes, ne sūna.


dziedava 19.aprīlis, 20:04

Dzīva?


guta7 19.aprīlis, 17:05

Jā, dzeltena.


guta7 19.aprīlis, 17:04

Noteikti nē.


guta7 19.aprīlis, 17:02

Lapukoka.


VitaS 19.aprīlis, 15:18

Pieliku arī foto.


dziedava 18.aprīlis, 21:07

Paldies!


Ziemelmeita 18.aprīlis, 21:07

Paldies,Julita! Paraugs ir, jāmeģina atrast brīdis pie mikroskopa.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 21:05

Paldies,Amanda!


Amanda 18.aprīlis, 21:00

Niedru lija


CerambyX 18.aprīlis, 20:19

Jāredz tuvāk (kaut vai izkadrēts šis pats attēls) - varbūt tumšā eļļasvabole (Meloe proscarabaeus)


Ivars Leimanis 18.aprīlis, 11:21

Varbūt Metzgeria conjugata?


Aleksejs Šarīpins 17.aprīlis, 23:37

3CY


VijaS 17.aprīlis, 22:18

Nē, nenobrieda līdz sporām, nesaglabāju.


VijaS 17.aprīlis, 22:16

Nē, nav gan.


Bekuvecis 17.aprīlis, 15:43

Pilnīgi noteikti P.cornucopiae. Papildu apsvērums - dēļ gadalaika: no Latvijā konstatētajām sānausēm tikai šī suga mēdz dažkārt (dažviet) augt arī agrā pavasarī (jo ir īpatnēja "divsezonu" sēne - sk. senes.lv). Aprīļa vidus ir par agru pat otrajai pavasarīgākajai sānausei - aizsegtajai (P.calyptratus). Turklāt tai gar cepurīšu malām būtu lapiņas segušā plīvura paliekas.


roosaluristaja 17.aprīlis, 14:20

Iespējams, tā ir


InŠu 17.aprīlis, 11:47

Es teiktu, ka Pleurotus cornucopiae: Cepurītes krāsa tik gaiši bēša nav pat vairākkārt salušām P.osteatus, bet šīs ir svaigi izaugušas. Lapiņas izteikti vērstas uz leju un veido kātiņa apakšā neregulāru rakstu, ko sauc par "anastomozes" tīklu.


dziedava 17.aprīlis, 11:36

Priekš aurantiaca galīgi neatbilst jaunu augļķermeņu krāsa (kam sākumā jābūt zaļgani dzelteniem). Variants ir C.intricata, bet te mikroskopijā grūti saskatīt brīvo galu skaitu mezglos, tāpēc ātrumā droši noteikt nevaru.


dziedava 17.aprīlis, 09:06

Tādi ļoti cieši lieli klājieni nav raksturīgi daudzveidīgajai, drīzāk kāda cita no pilienīšu dzimtas; būtu jāmikroskopē, jāskata sporu raksts.


mufunja 17.aprīlis, 09:01

Trichophaeopsis bicuspis


mufunja 17.aprīlis, 09:00

Gnomonia gnomon


dziedava 17.aprīlis, 08:59

Man kaut kā neizskatās pēc T.varia. Pēc pēdējā foto spriežot, - varētu būt paraugs?


dziedava 17.aprīlis, 08:55

Jā, šis novērojums ļoti interesants. Žēl, ka nav skaidra plazmodija piederība.


dziedava 17.aprīlis, 08:45

Nav pārliecības, ka te ir divi vijumi elaterai


VitaP. 16.aprīlis, 21:16

Mežiņā pie mājām, kļavā ieurbtā caurumā (sulām).


adata 16.aprīlis, 20:57

Paldies, Julita!


Siona 16.aprīlis, 20:55

Oij, tur pie vainas būs resni pirksti.. un netīšam uzklikšķinājies uz konkrētas sugas.. henotēku sugas pavisam noteikti neuzņemtos noteikt :D Paldies! :)


erihir 16.aprīlis, 19:46

Yes, and I am very embarrased by this simple mistake...I did not check my first impression properly which I should have done.


erihir 16.aprīlis, 19:44

Paldies, and sorry! I am struggling with latin-Latvian, species is of course leucopsis.


dziedava 16.aprīlis, 19:27

Edvīns nokomentēja, ka interesanti, bet viņš esot ceļojumā, tāpēc nevar šobrīd iedziļināties. Nu tātad vismaz acīmredzami tur nekas nešķiet :)


dziedava 16.aprīlis, 17:18

Uz kā auga?


Mežirbe777 16.aprīlis, 16:16

Paldies par vērību! Protams, ka tā ir C.brachypoda! Acu gaišumam kvalitatīvs miegs par sliktu nenāktu :D


dziedava 16.aprīlis, 13:25

Jāatdala, gan jau nav parastais


dziedava 16.aprīlis, 13:22

Nav izjukusi piepe?


Lietuviete 16.aprīlis, 11:24

Trešais simbols nav zināms.


Vladimirs S 16.aprīlis, 10:57

Gredzenošanas datums: 23.05.2025 Gredzenošanas vieta: Anniņmuižas mežā, Imantā, Rīgā Vecums: pull, Tēviņš Gredzenotājs: Imants Jakovļevs


Ziemelmeita 16.aprīlis, 09:04

Paldies, Julita, par skaidrojumu.


meža_meita 16.aprīlis, 09:00

Noteikti nav Chaenotheca stemonea. Tā ir ar zaļu laponi, brūnu sporu masu.


meža_meita 16.aprīlis, 08:57

Raivo, nebūs Chaenotheca furfuracea, bet gan C.brachypoda (dabisku mežu indikatorsuga). C.furfuracea ir ar izteiktu laponi, daudz lielāki aķ un košāk zaļa krāsa


dziedava 16.aprīlis, 08:32

Vismaz vienai bildei mikroskopijā vajadzētu pielikt kādu mērogu, lai var saprast, kā mērīts, un samērīt, ja kas pietrūkst. O.persimile tipiski uz eglēm neaug, tāpēc pētu, vai nav noteikšanas kļūda. O.favogineum aug uz eglēm, tai mikroskopijā svarīga pazīme ir elateru platums, kas pārsniedz 6 mkm. Te elateras izskatās platas, bet "uz aci" noteikt platumu grūti. Vizuāli jau baigi medaino neatgādina, bet tur jau arī krustojumi iespējami. ja aug uz egles, tad gribas saprast, kāpēc.


dziedava 16.aprīlis, 07:40

Ivetai taisnība. Vēl vairāk. Sistemātiķi nesen ir atklājuši, ka pilienīšu un sprodzīšu dzimtas ir ļoti līdzīgas, tāpēc tur vajadzētu veikt revīziju, kas tur kurā dzimtā īsti ir. Bet sēnēm jau sen viss skaidrs - pilienīšu daudzgalves mierīgi dzīvojas gan pa pilienīšu, gan sprodzīšu dzimtas gļotsēnēm :D. Tā ka ne tikai uz bumbulītēm, bet arī uz sprodzītēm tās iespējams novērot :).


BI 15.aprīlis, 23:11

Jābūt vēl vienam simbolam, kas lasās perpendikulāri redzamajiem!


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:54

Tad jau iespējams ka medainā arī apaug. Es arī īsti nezinu vai tā ir.


adata 15.aprīlis, 20:48

Hmm, pilienīšu dzimta vien ir, par to nebiju aizdomājusies. Ko Julita teiks?


adata 15.aprīlis, 20:44

Skaista! Šķiet, sporu masa varētu būt dzeltena.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:43

Man arī tā izskatījās, bet vai medainā bumbulīte mēdz apaugt ar pilienīšu daudzgalvi? Tas man lika domāt par kādu no pilienītēm.


CerambyX 15.aprīlis, 20:41

Varbūt arī Poecilus versicolor


adata 15.aprīlis, 20:35

Teiktu, ka medainā bumbulīte. Redz vertikāli izstieptus augļķermeņus (ne pilienveida).


dziedava 15.aprīlis, 13:47

Paraugs vēl ir?


dziedava 15.aprīlis, 13:37

Bet ievākts jau nav? Vērtīgs, jo ar attīstību


dziedava 15.aprīlis, 11:35

Paldies par paraugiem!! Šorīt mikroskopēju un apkopojumu ieliku lielajā grupā, visvairāk cerot, ka Edvīns kaut kad paskatīsies: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4324306857829139/


Ziemelmeita 14.aprīlis, 17:31

Paldies,Julita! Tajā laika vēl nedarbojos ar mikroskopu, iespejams ir sūtīts paraugs, bet skaidri neatceros. Pie manis nav.


adata 14.aprīlis, 14:07

Pirmā bilde- šūnu daudzpilīte (sporu mākonis sarkans un staipās), otrā un trešā - kazeņu daudzpilīte (gara kāja, sporu mākonis brūns).


dziedava 14.aprīlis, 09:20

Lasu un nesaprotu, par kādu "tumšo mezglu izvietojumu" es runāju, jo šobrīd saskatu meridiānu tīkliņu, turklāt jaunākas izskatās melnas, kas viss būtu raksturīgs C.cancellata, bet ne C.piriformis, kas jauna ir zilgana. Protams, paraugā to būtu vislabāk apskatīt (vai varētu būt pie manis?)


IlzeP 14.aprīlis, 08:03

Gredzenots kā pieaudzis putns 14.11.2021. Gdynia: Skwer Plymouth, POMORSKIE, POLAND.


IlzeP 14.aprīlis, 07:59

Pēc foto noteica Valdis Pilāts. Balts vēders kā klaidoņpelei, svītra pār muguru - svītrainā.


Ziemelmeita 13.aprīlis, 17:33

Paldies,Ansi!


adata 13.aprīlis, 15:36

Nu gan! Tātad paraudziņi, lai cik pašam reizēm liktos slikti esam, nav bezcerīgi. Jāvāc. Apbrīnojami, kā tādās drupačās, nesaskatot pašu augļķermeni (vai tā paliekas), var atrast sporas!


BI 13.aprīlis, 12:28

Dāņu gan attēlā ir skaidrs V17P. Tam ir bagātīga vēsture šajā vietā 2019, 2020, 2021, 2022, 2024, 2025 un jau arī šogad.


dziedava 13.aprīlis, 11:45

Šis man pašai sanāca pārsteigums. Ievācu paraugu ar domu "varbūt tur ir gļotsēne", dodot varbūtību apmēram pusprocentu, ka ir. Bet no mikroskopijas starp galīgi vecām sporām izdevās atrast ne tikai dažas labas, bet, galvenais, arī perfektus kapilīcija fragmentus, no kura suga, vēl kopā ar sporu pazīmēm, nosakāma nešaubīgi.


IlzeP 13.aprīlis, 09:09

Varu šeit mainīt atpakaļ uz lāci, bet zinu, ka lāču pētnieki šo novērojumu (bez pierādījumiem) tālāk neizmantos.


zane_ernstreite 13.aprīlis, 08:11

Paldies, Julita, par apstip[rinājumu!


dziedava 13.aprīlis, 06:30

Jā, būs trāpīts :))


ligausis 12.aprīlis, 23:31

Kāpēc nenoteikts? Ja cilvēki knapi paspēja izvairīties no avārijas? Visi sēdošie mašīnà skaisti redzēja làci. Tie ir mani draugi.


zane_ernstreite 12.aprīlis, 21:18

Jā, tūlīt to arī daru, jau procesā )))


dziedava 12.aprīlis, 21:15

Ja novērojumu neliek caur aplikāciju, tad bildes jāpievieno pēc tam. T.i., tagad.


a.b 12.aprīlis, 21:04

Gredzenošanas vieta: Bišumuiža, Rīga Gredzenošanas datums: 22.05.2025


a.b 12.aprīlis, 21:03

Gredzenošanas vieta: Lejastiezumi, Kuldīga Gredzenošanas datums: 06.07.2019 Gredzens: LVR ET8431 Krāsu gredzens: 7G8


Amanda 12.aprīlis, 19:40

Peļu klijāns


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
This site is supported by the European Union through European Social Fund within the project “Advocacy of public interests for conservation of biological diversity” implemented by the Latvian Fund for Nature. The subactivity is administered by the State Chancellery in cooperation with the Society Integration Fund.
Saved