Currently active users: 199 Observations added today: 28 Total number of observations: 584726
You have a guest status

New webcams 2015 HERE!







White-tailed Eagle

The nest of White-tailed eagles is located near Lake Lubāns (E part of Latvia), in breeding territory that is known since 2010. In the following two years this nest was not productive – in 2011 it was occupied but empty (most probably eggs were not laid), while in 2012 breeding was unsuccessful – in June remains of eggs were found in the nest bowl. In 2013 breeding was finally successful and two youngsters have left the nest. Later in the autumn birds began to prepare for the next breeding season – nest crown was supplied with branches and decorated with fresh conifer twigs.

During the coldest winter time adult eagles left their breeding area to look for food elsewhere - perhaps to areas where there was open water available with fish and waterfowl, or some place where they scavenged at some dead animal. This year at the nest for the first time they returned on 10th of February and at that time nest was already equipped with surveillance camera system. Soon we learned that the male is ringed - initial ring colour readings allowed to conclude that the bird is of Lithuanian origin and hatched in 2007, therefore, is a relatively young (sea eagles usually start to breed at the age of five years). On 3rd of March we managed to read the left leg ring number (V506 ) and thus found out that the eagle is ringed as a chick in the nest on 4th of June, 2007, in the north eastern part of Lithuania, in surroundings of Lake Sartai, about 120 kilometres from its current nesting site.

Female eagle is non-ringed, so the origin of this bird is not known to us. Both birds are well distinguishable not only by the rings (or lack of them), but also by the size - like with most other birds of prey, female is considerably larger than male. This difference is very obvious at times when both birds are next to each other.

In Latvia White-tailed eagles usually lay eggs in the first decade of March (there are 1-3 eggs in the clutch), so this pair can be regarded as a rather late breeder - the first of the two eggs was laid only on the 24th of March. The average hatching time for this species is 38 days, so we can expect that the first chick could hatch around the 1st May.

The users of Forum named birds as Lubāna (female, as from the nearby lake) and Sartas (male, according to its Lithuanian origin and name of lake close to its hatching place).

The building of surveillance system was supported by the VAS LVRTC (JSC "Latvian State Radio and Television Centre ") and e – Paraksts (e-Signature), as well as "Apavi 40+" and guest house "Zvejnieki” in Īdeņa. Valuable assistance in building and maintenance of system was provided by Jānis Rudzītis, Jānis Kažotnieks and Elvijs Kantāns. System was partly built by the use of hardware that was obtained in frames of project “Eagles cross borders” (Estonian-Latvian cross border programme ESTLAT).

Text by Jānis Ķuze


Osprey nest that we can watch in our computer screens, is located in the southeastern part of Latvia in surroundings of town of Viesīte. It is known since 2008 but was built most probably already couple of years before that. Breeding success in this breeding territory has been quite good - only one year (in 2009) breeding was not successful, in other years at least one youngster has left the nest. In 2013 Ospreys in the nest raised three chicks, it should be noted that both of the adults were not ringed.

Webcam system at the nest was built in the 21st of March 2014, before the birds returned from their wintering areas. During the camera installation it was noticed that nest has partly collapsed during the winter, so it was decided to strengthen it with artificial support. The first Osprey (supposedly female) at the nest was observed on 3rd of April (this year it was the earliest known record of this species in Latvia), on coming week it was waiting for the arriving of its mate. While the real partner delayed, nest was visited by strangers, most probably the migrating birds - on 5th of April came color-ringed bird (on left leg red plastic ring with white numerals 083) – this eagle was ringed as a chick in the nest in year 2010, some  40 km SE from its recent observation place. On 7th of April another bird came, it has a metal ring on the left leg), while on 9th of April bird with a metal ring on right leg visited the nest. Later in the same day a non-ringed bird arrived (most probably the original partner) and both birds begun intensively to work on nest reconstruction.

The Forum users at have named the birds Lauma (female) and Pērkons (male).

The building of surveillance system was supported by the VAS LVRTC (JSC "Latvian State Radio and Television Centre ") and e – Paraksts (e-Signature), as well as "Apavi 40+" and guest house "Zvejnieki” in Īdeņa. Valuable assistance in building and maintenance of system was provided by Jānis Rudzītis, Aina Everte, Aldis Veinštoks, Jānis Paegļkalns and Vigonts Kuklis. System was partly built by the use of hardware that was obtained in frames of project “Eagles cross borders” (Estonian-Latvian cross border programme ESTLAT).

Text by Aigars Kalvāns and Jānis Ķuze

Black stork

This nest of Black stork is located in northern Kurzeme (NW part of Latvia). Nest is known since 2012, when it was productive (3 chicks left the nest) and the same results were recorded there one year later as well. This year (situation as on 17th of April) nest has been visited only by lonely adult male and it happened on 5th, 6th and 12th of April.

The building of surveillance system was supported by the VAS LVRTC (JSC "Latvian State Radio and Television Centre ") and e – Paraksts (e-Signature), as well as "Apavi 40+". Valuable assistance in building and maintenance of system was provided by Jānis Rudzītis and Helmuts Hofmanis.

Text by Jānis Ķuze

Please look in our forum!


Recent reports
Odonata sp. - 2018-08-15 meža_meita
Odonata sp. - 2018-08-15 meža_meita
Circus pygargus - 2018-08-05 Andrejs
Odonata sp. - 2018-08-15 meža_meita
Circus pygargus - 2018-08-04 Andrejs
Anser sp. - 2018-08-12 Andrejs
Anser sp. - 2018-08-11 Andrejs
Ciconia nigra - 2018-08-15 Gaidis Grandāns
Cygnus cygnus - 2018-08-15 Gaidis Grandāns
Oxythyrea funesta - 2018-08-15 Matrus
Agathomyia wankowiczii - 2018-08-15 dziedava
Betula sp. - 2018-08-15 meža_meita
Odonata sp. - 2018-08-01 jolantan
Araneae sp. - 2018-07-18 jolantan
Lasius fuliginosus - 2018-08-15 Matrus
Araneae sp. - 2018-07-17 jolantan
Lepidoptera sp. - 2018-07-18 jolantan
Araneae sp. - 2018-07-19 jolantan
Calidris alpina - 2018-08-11 Edgars Smislovs
Anas crecca - 2018-08-11 Edgars Smislovs
Motacilla alba - 2018-08-11 Edgars Smislovs
Mergus merganser - 2018-08-11 Edgars Smislovs
Lasiommata megera - 2018-08-13 IlzeP
Falco subbuteo - 2018-08-11 megere
Quercus robur - 2018-08-15 dziedava
Juncus articulatus - 2018-08-14 kamene
Comarum palustre - 2018-08-14 kamene
Salix aurita - 2018-08-14 kamene
Nardus stricta - 2018-08-14 kamene
Numenius arquata - 2018-08-15 Platacis
Tetrao urogallus - 2018-08-13 arda29
Neomys fodiens - 2018-08-11 anthicus
Helix pomatia - 2018-08-15 anthicus
Charadrius morinellus - 2018-08-14 Rallus 5
Peltis grossa - 2018-08-10 felsi
Aglais urticae - 2018-08-10 felsi
Orthetrum cancellatum - 2018-08-13 vigulis
Sympetrum vulgatum - 2018-08-13 vigulis
Issoria lathonia - 2018-08-10 felsi
Sympetrum flaveolum - 2018-08-10 felsi
Ramalina fraxinea - 2018-08-10 felsi
Lichenes - 2018-08-10 felsi
Lichenes - 2018-08-10 felsi
Lichenes - 2018-08-10 felsi
Araneae sp. - 2018-08-14 lolitapetkevica
Anthus pratensis - 2018-08-14 Igors
Saxicola rubetra - 2018-08-14 Igors
Camptogramma bilineata - 2018-08-14 lolitapetkevica
Geometridae sp. - 2018-08-14 lolitapetkevica
Circus pygargus - 2018-08-14 Igors 1
Falco vespertinus - 2018-08-14 Igors
- 2018-08-14 lolitapetkevica
Lepidoptera sp. - 2018-08-14 lolitapetkevica
Linaria cannabina - 2018-08-14 Igors
Pernis apivorus - 2018-08-14 Igors
Falco subbuteo - 2018-08-14 Igors
Lanius collurio - 2018-08-14 Igors
Mergus merganser - 2018-08-14 Igors
Charadrius hiaticula - 2018-08-14 Igors
Pluvialis squatarola - 2018-08-14 Igors
Larus marinus - 2018-08-14 Igors
Larus fuscus fuscus - 2018-08-14 Igors
Hymenoptera sp. - 2018-08-14 Aigars
Aquila pomarina - 2018-08-14 Rallus
Sturnus vulgaris - 2018-08-14 Rallus
Meles meles - 2018-08-14 Rallus
Sturnus vulgaris - 2018-08-14 Rallus
Vanellus vanellus - 2018-08-14 Rallus
Falco tinnunculus - 2018-08-14 Rallus
Cygnus cygnus - 2018-08-14 Rallus
Dryocopus martius - 2018-08-14 Rallus
Grus grus - 2018-08-14 Rallus
Falco tinnunculus - 2018-08-14 Rallus
Turdus merula - 2018-08-14 Rallus
Cygnus olor - 2018-08-14 Rallus
Circus aeruginosus - 2018-08-14 Rallus
Anas platyrhynchos - 2018-08-14 Rallus
Egretta alba - 2018-08-14 Rallus
Columba palumbus - 2018-08-14 Rallus
Columba oenas - 2018-08-14 Rallus
Streptopelia turtur - 2018-08-14 Rallus
Streptopelia turtur - 2018-08-14 Rallus
Vanellus vanellus - 2018-08-14 Rallus
Pluvialis apricaria - 2018-08-14 Rallus
Streptopelia turtur - 2018-08-14 Rallus
Cyanistes caeruleus - 2018-08-14 Rallus
Ciconia ciconia - 2018-08-14 Rallus
Gallinago gallinago - 2018-08-14 Rallus
Columba oenas - 2018-08-14 Rallus
Aquila pomarina - 2018-08-14 Rallus
Garrulus glandarius - 2018-08-14 Rallus
Vanellus vanellus - 2018-08-14 Rallus
Turdus pilaris - 2018-08-14 Rallus
Turdus viscivorus - 2018-08-14 Rallus
Turdus iliacus - 2018-08-14 Rallus
Poecile palustris - 2018-08-14 Rallus
Shizophyllum commune - 2018-07-01 AgneseS
Anas crecca - 2018-08-14 Rallus
Calidris alpina - 2018-08-14 Rallus
Charadrius hiaticula - 2018-08-14 Rallus
Alauda arvensis - 2018-08-14 Rallus
Coturnix coturnix - 2018-08-14 Rallus
Anguis fragilis - 2018-08-02 AgneseS
Lasius fuliginosus - 2018-08-14 Formicadae
Araneus quadratus - 2018-08-14 AgneseS
Vanessa atalanta - 2018-08-14 Mierss
Aglais urticae - 2018-08-14 Mierss
Larus canus - 2018-08-14 Mierss
Sterna hirundo - 2018-08-14 Mierss
Vanessa atalanta - 2018-08-14 Mierss
Pica pica - 2018-08-14 Rallus
Accipiter gentilis - 2018-08-14 Rallus
Oenanthe oenanthe - 2018-08-14 Rallus
Anser anser - 2018-08-14 Rallus
Grus grus - 2018-08-14 Rallus
Columba palumbus - 2018-08-14 Rallus
Emberiza schoeniclus - 2018-08-14 Rallus
Grus grus - 2018-08-14 Rallus
Grus grus - 2018-08-14 Rallus
Circus aeruginosus - 2018-08-14 Rallus
Grus grus - 2018-08-14 Rallus
Vanellus vanellus - 2018-08-14 Rallus
Pluvialis apricaria - 2018-08-14 Rallus
Pluvialis squatarola - 2018-08-14 Rallus
Larus canus - 2018-08-14 Rallus
Numenius phaeopus - 2018-08-14 Rallus
Numenius arquata - 2018-08-14 Rallus
Calidris pugnax - 2018-08-14 Rallus
Papilio machaon - 2018-08-14 narcise104
Numenius phaeopus - 2018-08-14 Rallus
Sturnus vulgaris - 2018-08-14 Rallus
Pluvialis apricaria - 2018-08-14 Rallus
Vulpes vulpes - 2018-08-14 Rallus
Vanellus vanellus - 2018-08-14 Rallus
Calidris pugnax - 2018-08-14 Rallus
Passer montanus - 2018-08-14 Rallus
Motacilla flava - 2018-08-14 Rallus
Clavicorona pyxidata - 2018-08-14 he*
- 2018-08-13 he*
@ freimane
Unknown Unknown Unknown Unknown
Recent comments on observations
felsi 15.augusts, 11:05

Paldies Marek!

lolitapetkevica 15.augusts, 10:58


Ansis 15.augusts, 10:50

Apsveicu ar vērtīgo atradumu!

ER 15.augusts, 10:22

Iedzeltenās priežu zāģlapsenes kāpuri?

IevaLeite 15.augusts, 07:49

Bet tas bija viens un tas pats,redzēju aizlidojot

sandis 15.augusts, 01:10

Iespaidīgs bars! Apsveicu ar "self-found" :)

IlzeP 14.augusts, 20:39

Piedošanu, tādā gadījumā mainu sugu atpakaļ :)

forelljjanka 14.augusts, 20:13

Visu vecumu trulīšiem(spalvu tērpos kādi pie mums redzami)uz muguras izteikts zīmējums V burta veidā.Gaišajām tāda nav,tas arī manāmi lielāks par trulīti.Nosacīti pie mums ir divi mazi šņibīši ,trulītis un temminka,tad ir lielais, kas patiešam ir vislielākais(tuvu tam gan jūras)nu un tad pārējie visi līdzīga izmēra.Vēl tāda interesanta nianse,gaišajam šņibītim kājā praktiski nav pakaļējā pirksta.Ja nemaldos ,DDatiem ir šņibīšu noteicējs,lielos vilcienos(ir gan tur pie kā piesieties;))tas varētu palīdzēt.

Bekuvecis 14.augusts, 20:13

Es savukārt nemaz nebiju lāgā ieskatījies trešajā foto - jo jau pirmajos divos uzreiz saskatīju vītenītes! Jā, tās uz celma jānodala nost. Tikai ir visai mazticami, ka tām jelkad izdosies noteikt sugu...

IevaM 14.augusts, 19:50

Jā, te izskatās ir divi dažādi piekūni, pirmajā bildē tiešām purva

Ilona_rasa 14.augusts, 19:17

Paldies, pētīju ilgi, kurš no abiem, bet nu beigās noteicu nepareizi

Ivars L. 14.augusts, 18:33

Nav ķērpis, bet sēne - parastā skaldlapīte.;) Pēdējā bildē blakus sēnei ir arī divi ķērpji: kreisā pusē - rievainā parmēlija, pa labi - plūmju evernija.

W 14.augusts, 18:18

Tātad tās sēnītes uz celma būtu jāliek atsevišķā novērojumā?

forelljjanka 14.augusts, 17:33

Pēc noteicēja(neesmu redzējis;)),meža balodim jābūt izteikti apaļākai(kā jau dobumperētājam),izmērs jau ar nav skaidrs,varbūt lauku tomēr?;)

forelljjanka 14.augusts, 17:26

Tas ,uz izolatora sēdošais, tā kā pēc purva izskatās,savukārt lidojumā aste gara,gara,muguras krāsa nav saprotama...

forelljjanka 14.augusts, 17:14

Būs cits šņibītis-trulītis,juv.putns.;)

IevaM 14.augusts, 16:38

Meža balodis?

Inita 14.augusts, 14:44

Atkal nepaskatījos, ka dažādas sēnes. Divas vītenītes, bet trešā - nē. Trešā varbūt veca pacelmene vai kas uz to pusi.

Aleksandra 14.augusts, 11:09

Paldies, Sandi un Ilze!

Matrus 14.augusts, 10:01

Cits novērojums no šīs vietas bija par mazajiem dūkuriem, droši vien tie paši mazuļi. Labāk šajā novērojumā atstāt gaigalu, bet dūkuru mazuļu bildi pārlikt blakus novērojumā, lai nav divi vienādi ziņojumi.

Ikerti 14.augusts, 08:53

Novērojumu reģistrēju telefonā ,tagad datorā redzu,ka GPS koordinātes nav noteiktas pareizi. Jābūt lielceļam otrā pusē, krietni iekšā mežā, novērots priežu-egļu mežā, tuvu robežai starp izcirtumu un mežu. Nebiju pārliecināta, vai tā bija rubeņu vai medņu vista, bet bija krietna tītara lielumā. Nofotografēt nepaspēju.

IlzeP 14.augusts, 08:33

Tiešām izskatās sašauts (?)

IlzeP 14.augusts, 08:31

Tīri melnbaltais krāsojums kā jūras ķīvītei. Bet vai bez padušu redzēšanas var droši spriest?

IlzeP 14.augusts, 08:29

Pirmajā attēlā esošo gaigalu vajadzētu atdalīt atsevišķā novērojumā. Vai tas ir droši, ka tie ir tieši mazā dūkura mazuļi?

dziedava 14.augusts, 08:29

Ja ieskatās, diezgan bieži sastopama, bet šādus augus nereti kaut kā nepamana :)

OKK 14.augusts, 03:49

Man tikai nav skaidrs, kāpēc Uldis Ļoļāns (roosaluristaja) šo neatķeksēja kā interesanto...

OKK 14.augusts, 03:45

Šis ir 100% "Interesants novērojums", gan 1. reizi DD, gan no "Izplatība un sastopamība : Eiropa, Ziemeļ- un Dienvidamerika, Dienvidāzija, Jaunzēlande. Latvijā reti, atrasts alās." !!!

sandis 13.augusts, 23:59

Parastais sīksamtenis

Liepzieds 13.augusts, 23:29

Arī šeitan bija dzeltenā, nevis pelēkā cielava.

Liepzieds 13.augusts, 23:28

Mans misēklis - nevis pelēkās, bet 4-5 dzeltenās cielavas. (Arī baltās bija, bet tās ir atsevišķā novērojumā.)

Līga Strazdiņa 13.augusts, 23:08

Paldies, Inita!!

forelljjanka 13.augusts, 19:55

4-5 pelēkās cielavas ?;) Gan jau ,ka baltās!

Vīksna 13.augusts, 19:52

Putnu medību sezona sākās ! Bet mūsu pusē zemnieki tāpat gārņus šauj nost. Arī malu zvejnieki muld, ka gārņi viņiem visas zivis aprij.Es gan tikai reizēm dažus gārņus redzu.

Vīksna 13.augusts, 19:40

Paldies !

IevaM 13.augusts, 19:34

Vieta tāda ne pārāk raksturīga rubenim. Kā tika noteikts?

forelljjanka 13.augusts, 17:38

Manuprāt,arī! ;)

felsi 13.augusts, 17:19

Paldies Ivar!

Irbe 13.augusts, 16:47

Manuprāt jūras ķīvīte

Bekuvecis 13.augusts, 16:30

Es tomēr tiecos palikt pie sava: zaru vītenīte, tikai stipri apvītusi. Bija taču pēc vella sauss un karsts! Bet morfoloģija man šķiet viscaur pareizā.

Bekuvecis 13.augusts, 16:22


Matrus 13.augusts, 16:16

Divi mazuļi attēlā nav gaigalas (tie ir ar raksturīgu nokrāsu), droši vien mazā dūkura mazuļi.

Inita 13.augusts, 11:51

Šaubīgais zemespūpēdis Melanogaster ambiquus

Inita 13.augusts, 11:43

Varētu būt liesmenīte Flammulaster sp., bet pārāk liela izskatās.

Inita 13.augusts, 11:37

Domāju, ka lauvu jumtene, ja tik koša!

Inita 13.augusts, 11:32

Lipīgā zaraine Calocera viscosa

Inita 13.augusts, 11:30

Liesmene Gymnopilus sp.

Inita 13.augusts, 11:29

Jumtene Pluteus sp.

Inita 13.augusts, 11:27

Tā uz koka ir jumtene Pluteus sp. Man šķiet, ka tur ir divas dažādas sēnes!

Inita 13.augusts, 11:24

Sārtlapīte Entoloma sp.

Inita 13.augusts, 11:23

Baltā greznulīte Delicatella integrella

Inita 13.augusts, 11:21

Šķiedrgalvīte Inocybe sp.

Inita 13.augusts, 11:17

Noteikti nav vītenīte!

Inita 13.augusts, 11:15

Zvīņainā sīkstene Neolentinus lepideus

Aleksandra 13.augusts, 09:55

Paldies, Marek!

Vīksna 13.augusts, 01:36

Paldies !

Vīksna 13.augusts, 01:35

Paldies !

nekovārnis 13.augusts, 01:08

Izskatās ka Pipiza ģints ziedmuša - iespējams Pipiza austriaca.

dziedava 13.augusts, 00:56

:D Nu skaista tā vazanķe! Mulsina tas koši brūnais kātiņš. Visi materiāli man Rīgā, tāpēc negribas izvirzīt apšaubāmas hipotēzes. Kad tikšu mājās, tad varēšu nopietnāk padomāt. Tagad jāiztiek ar priecāšanos. :)

meža_meita 13.augusts, 00:32

Diemžēl nav, bet to labi atceros, bija skaisti noaugusi lapas mala. Sākumā nodomāju, ka aug tikai uz sūnām. Kad pamanīju, ka aug arī visur citur, nodomāju "nu vazanķe" un aizgāju prom :D

dziedava 13.augusts, 00:05

O, tas interesanti gan! Uz koku lapām foto ir? Meklēju sugu, kas raksturīga tieši sūnām, bet tad jāskata plašāk. :)

Blakts 12.augusts, 23:53

Jā, viss pareizi - bruņublakts Odontoscelis fuliginosa. Varētu būt reta vai nu vismaz reti konstatēta suga Latvijā. Tieši Lilastes pusē šī suga gan ir atrasta - dzelzceļmalā uz DR no Lilastes stacijas.

meža_meita 12.augusts, 23:30

:) Ja noder, bija uzaugušas arī uz citām sūnām un koku lapām.

galochkin 12.augusts, 22:26

Paldies, Laima! Man arī )))

roosaluristaja 12.augusts, 21:48

Izskatās pēc sakņkāta bekas (Boletus radicans). Gan jau Bekuvecis pateiks, vai tā patiesi ir.

Vīksna 12.augusts, 20:57

Paldies !

Vīksna 12.augusts, 20:43

1 augustā 25 vecas un jaunas bārkstainās mušmires tur saskaitīju.Pēc tam sausums, mežos mitrās vietas un grāvji izžuvuši.

dziedava 12.augusts, 20:40

Paldies, apskatīju, bet hipotēzēm īsti neatbilst. Paturēšu prātā un vélāk vēl papētīšu :)

Fuatra 12.augusts, 20:38

līdzīgs ir arī D.sylvicolana, bet mazāks- 5mm un lido jūnijā-jūlijā ?

Laimeslācis 12.augusts, 20:25

Paldies! Iepazinos (izlasīju Uģa Piterāna dabas foto bloga rakstu un izskatīju visus novērojumus DD).

meža_meita 12.augusts, 20:15

Julita, pievienoju tuvāku attēlu.

Martins 12.augusts, 20:08

Novērojums, nenoliedzami ir interesants - sāk iezīmēties regularitāte un tieši tas ir inetersanti. Bet kas ir PapesSpāres? Jauns sākums vai konts, lai bezpersoniski piereģistrētu vienu novērojumu? Lūdzu izskaidrojiet!

Martins 12.augusts, 20:00

Ir brūnā ezerspāre un tieši tā - vecs eksemplārs.

Laimeslācis 12.augusts, 19:49

Paldies, Marita, mēģināšu iepazīties! :)

Vīksna 12.augusts, 19:47

Dēļ darbiem maz sanāca bildēt, un to pašu, daļu tikai ziemā varbūt varēšu DD ielikt.

Mari 12.augusts, 19:32

Vai tikai tā nav visai retā Skolija (Scolia hirta) ?

Vīksna 12.augusts, 18:25

Paldies !

pustumsa 12.augusts, 18:25

Atkal es izgāzos! Paldies par komentāru! Un šis tārtiņš atkal pievienojas Latvijas 100 putniem! Uz valsts svētkiem būs jāpārskaita!

forelljjanka 12.augusts, 18:17

Raksturīga un nesajaucama pazīme gan juv.gan ad.jūras ķīvītei ir melnais laukums spārnapakšā tuvāk ķermenim(saukta arī par padusi).Dzeltenajam tārtiņam tā ir sniegbalta,ārkārtīgi retajam tundras tārtiņam -pelēka(joprojām esmu vienīgais kas Latvijā to Dabā redzējis:D),tāpat pelēka tā ir Pluvialis dominica kurš Latvijā vēl nav konstatēts.Jā,jūras ķīvīte ir tārtiņš.;)

Fuatra 12.augusts, 18:17

paldies, atbilstošs nosaukums

Vīksna 12.augusts, 18:13

Tīruma zilausis.

Ara 12.augusts, 18:11


pustumsa 12.augusts, 17:44

Nu gan! Es domāju, tārtiņš... Laikam atkal jāiet kursos!

pustumsa 12.augusts, 17:43

Paldies! Tā kā ar elektrību nodeva tas sauciens. Man nav gadījies mežā būt, vairāk pļavā un pie jūras. Bet Seivi ķauķis man arī vēl nebija. Es vēl tikai mācos atpazīt. Paceplīša saucienu tagad zināšu! Paldies!

Laimeslācis 12.augusts, 17:35

Izmocījos, bet palika nenoteikts. Lūdzu palīdzību!

forelljjanka 12.augusts, 17:34

Ēva,domāju,šogad esi pagājusi garām 100-iem paceplīšu!;)Paklausies saucienu un ieej jebkurā mežā ar biezāku pamežu,ja vēl izgāzušās egļu saknes,viņš tur ir un šauj uz Tevi ar savu mazo ložmetēju(brīdinājumsauciens)! ;)

pustumsa 12.augusts, 16:19

Nu re! Arī šis ir labs!

pustumsa 12.augusts, 16:16


Fuatra 12.augusts, 15:04

Apakšējā bildē ar līkšņibīti.

grieze 12.augusts, 15:02

Tegenaria domestica, det.: Inese Cera :)

roosaluristaja 12.augusts, 11:44

Manuprāt uzpūstā saknene (Rhizinba undulata)

IlzeP 12.augusts, 08:03

Vai nevarētu būt Seivi ķauķis netipiskās pozās?

IlzeP 12.augusts, 07:59

Paceplītis gan tas nav. Bet kas tas ir - samulsu...

Laimeslācis 12.augusts, 00:00

O, Paldies, Marek, :) iemetu Googlē - dikti līdzīga, bet interesanti, ko Uģis teiks :)

nekovārnis 11.augusts, 23:10

Vajadzētu būt bruņublaktij Odontoscelis fuliginosa, ja neesmu aizšāvis kaut kur pamatīgi garām:) Jāpagaida Uģa viedoklis.

pustumsa 11.augusts, 22:58

Urrā! + atkal!! Paldies!! Par katru jaunu sugu manā sarakstā man prieks!

pustumsa 11.augusts, 22:57

Super!! Manam simtgades sarakstam + ! Tā jau tā astīte izskatījās cēli gaisā! Paldies!!

pustumsa 11.augusts, 22:55


Jonis 11.augusts, 22:41

Asmalis Ostoma ferruginea.

pustumsa 11.augusts, 22:38


roosaluristaja 11.augusts, 22:34

Jā, patiesi, niedru lijas tēviņš

pustumsa 11.augusts, 22:19

Laikam niedru lija. Pēdējos 2 foto var spārnu krāsu redzēt.

roosaluristaja 11.augusts, 22:13

Zvirbuļvanags tas nekādā gadījumā nav. Pēc tādiem attēliem sugu precīzi neriskēšu noteikt.

roosaluristaja 11.augusts, 21:12

Viena no ežgalvītēm (Sparganium)

Laimeslācis 11.augusts, 20:51

Paldies, Voldemār, par komentāru! Izložņāju pa internetu pie visādam vabolēm, bet ka tā ir blakts, neienāca prātā. Viņa dabā izskatījās pilnīgi melna, samtaina.

Mari 11.augusts, 20:41

Man šķiet, ka Brūnā ezerspāre, bet tāda ļoti tumša. Varbūt vecs īpatnis?

W 11.augusts, 20:11


Aceralba 11.augusts, 19:40


Aceralba 11.augusts, 17:39


lichen_Ro 11.augusts, 16:50

Cladonia macilenta

lichen_Ro 11.augusts, 16:49

Ir Evernia mesomorpha :)

Kukainis 11.augusts, 16:06

Ļoti interesanta blakts. Es jau biju gatavs nosaukt par Coptosoma, bet tie matiņi traucē, nepieciešams UP komentārs, viņam ir noteicēji.

Laimeslācis 11.augusts, 13:57

:)) Kā man patīk šitās bildes!! :))

Laimeslācis 11.augusts, 13:53

Jā dadžu :)

de kje 11.augusts, 12:01

paldies Edgar!

Karmena 11.augusts, 09:06

Paldies, Marek!

Jonis 11.augusts, 08:34

Kaut kādas bruņutis.

Mari 11.augusts, 07:02

Paldies par komentāriem, sapratu, ka naktstauriņ i- tas nemaz nav vienkārši :) Man tas pagaidām ir absolūti tumšs lauciņš.Lai nu paliek Amphipyra sp., Paldies, Marek!

LailaG 10.augusts, 23:54

Paldies,Marek,šādu brīnumu redzēju pirmo reizi.Gana liels.

nekovārnis 10.augusts, 23:31

Tajā poļu tauriņlapā A.berbera izplatība iekrāsota gandrīz tikpat smuki kā A.pyramidea - no Eiropas pietrūkst tik Norvēģija un Īrija. Jā, tas nosaukums berbera uzvedina domu par migrantu, bet pie tik karstas vasaras... Diemžēl tādus resursus par tās vai citas sugas novērojumiem un izplatību Latvijā vēl neesmu iemācījies atrast - parasti ja kaut ko atrodu, tad pagalam fragmentāru - meklēšanā ieguldītais laiks parasti neatmaksājas.

Rallus 10.augusts, 23:15

Marek, ne par to - skatījos, ka tā Berberu plakanpūcīte nav DD sarakstā, bet Zviedrijā konstatēta biežāk, minēts arī, ka izplatās uz Z. Domāju, ka ir kādi saraksti vai Entomoloģijas biedrības publikācijas, ko vnk. nezinu, bet Tev kaut kur pieejams. Ok

nekovārnis 10.augusts, 23:12

Andri, tik tālu manas zināšanas naktstauriņu jomā nesniedzas:) Vispār pagaidām naktstauriņiem ķeros klāt tikai tad, ja ir kādas izteiktākas pazīmes - šajā gadījumā sarkanie apakšspārni. > Latvia > Noctuidae (šajā gadījumā). Tālāk ar izslēgšanas metodi nonācu līdz Amphipyra sp. un te arī manas zināšanas izbeidzās:) Tālāk nododu stafeti naktstauriņos par mani zinošākiem ļaudīm, tai skaitā Tev.

Ivars L. 10.augusts, 22:01

Uz lapu koka kritalas būs cita mīkstpiepe - pelēkā mīkstpiepe, Postia tephroleuca. Izskats arī vairāk atbilst šai sugai.

MJz 10.augusts, 21:48

Neko daudz par spārēm nezinu, bet domājams, ka šis vēl ir interesants novērojums.

MJz 10.augusts, 21:42

Pēc Oskara teiktā - labākā sezona ir bijusi 1989.gadā, kad tika noķerti 5 īpatņi. Šo gan varbūt jāpārprasa Agrim Celmiņam.

MJz 10.augusts, 21:41

Oskars Keišs, Māris Jaunzemis, Ance Priedniece.

LailaG 10.augusts, 18:27

Paldies,Marek,par labojumu!

Pēteris 10.augusts, 18:19


Aceralba 10.augusts, 18:09


gunitak 10.augusts, 18:03


Mareks Kilups 10.augusts, 17:21

malači! labi jums tur iet! cik ir vienas sezonas rekords?

W 10.augusts, 16:59


Ivars L. 10.augusts, 14:28

Domāju, ka veca Fomitopsis pinicola.

Ivars L. 10.augusts, 14:27

Jā, alkšņu spulgpiepe.

Latvju_zēns 10.augusts, 13:48

Interesants novērojums - trešais grīšļu ķauķis šogad.

dziedava 10.augusts, 13:46

Skatos tagad citur uz vertkāla stumbra ko ļoti līdzīgu - ka tik nav alkšņu spulgpiepe

roosaluristaja 10.augusts, 11:56

Ja tās cepurītes arī pieder šai piepei, tad Phellinus ferruginosus nekādā gadījumā nav. Un vispār Ph. ferruginosus normāli nav drupena.

roosaluristaja 10.augusts, 11:53

Ļoti šaubos. Manuprāt veca Fomitopsis pinicola.

OKK 10.augusts, 11:53

Amphipyra pyramidea

Gaidis Grandāns 10.augusts, 11:14

Phellinus ferruginosus?

Rallus 10.augusts, 10:55

Marek, vai tā Berberu plakanpūcīte vispār Latvijā ir sastopama, daudz zināmu novērojumu?

Aleksandra 10.augusts, 10:48

Paldies, Ilze un Uldi!

Jonis 10.augusts, 10:30

Rāceņu balteņu Pieris rapae klubiņš.

Jonis 10.augusts, 10:29

Izskatās pēc apskriduša kāļu balteņa Pieris napi.

IlzeP 10.augusts, 07:09

Pievienoju datu bāzei. Skaists latviskais nosaukums :)

IlzeP 10.augusts, 07:04

Vai nebūs tomēr pļavas?

Aleksandra 10.augusts, 01:08

Albīns eksemplārs (varbūt ir interesants novērojums?)

Aleksandra 10.augusts, 01:04

Gatavojas ziedēt augustā. Iespējams, laika apstākļi izjaukuši ritmu.

alisija220alisija0alise 09.augusts, 23:57

Paldies par labojumu! Visticamāk Chrysolina fastuosa

alisija220alisija0alise 09.augusts, 23:54

Paldies par labojumu!

nekovārnis 09.augusts, 23:09

Manuprāt plakanpūcīte - vai nu Amphipyra pyramidea vai Amphipyra berbera.

Bekuvecis 09.augusts, 22:41

Patiesībā šeit ir tas retais gadījums, kad pēc augtenes var droši pateikt, kura no divām vizuāli neatšķiramām sugām: Coprinopsis lagopus.

KM 09.augusts, 22:21

Paldies par ieteikumu, nogādāšu paraugus uz muzeju tuvākajā laikā.

W 09.augusts, 20:20

Paldies, Edgar!

Bekuvecis 09.augusts, 19:31

Šīs sugas augļķermeņu izskats ļoti mainās attīstības gaitā. Atpletušās sēnes (kā šeit) izskatās pilnīgi citādas nekā jaunas.

Bekuvecis 09.augusts, 19:12

Man neizskatās ne pēc Elaphomyces sp., ne pēc Rhizopogon sp. Jā, varētu būt kāda Tuber sp., ja vien tā granulārā struktūra iekšpusē ir PAREIZAJĀ veidā granulāra. Diemžēl tā redzama neskaidri, būtu vajadzīgs labs šķērsgriezuma foto. Bet vislabāk un visdrošāk - aizgādāt paraugu uz Dabas muzeju Diānai Meierei. Viņa ir mūsu vienīgā pazemes sēņu speciāliste.

forelljjanka 09.augusts, 18:47

Dumbrcālim protams ir ļoottii bagātīgs saucienu arsenāls,vairāki no tiem ir līdzīgi pelēkvaigu dūkura saucienam.Piemēram "kviekšana"ar krītošo intonāciju nebūt nav brīdinājuma sauciens,kā daudzi domā,tā drīzāk ir komunikācija starp tuvumā esošiem sugasbrāļiem.Savukārt pelēkvaigu dūkuris aprīļa otrā pusē var būt jebkur,ūdens dziļums vai biezs niedrājs(protams ūdenim tur jābūt)nevar būt arguments-te tie nevar būt.Var ,un kā vēl:Zvārdes bij.poligona bebraines,sekli Sātiņu dīķi,Liepājas ezers galu galā.Vai ligzdos,tas cits jautājums,bet var arī ligzdot.Pelēkvaigu dūkuri šovasar bija izligzdojuši dīķeļos pie Karaļkalna Aglonas pusē,nu ,vismaz konkrētājā kur uzturējās pull ,nebija dziļš,viss ūdensaugos.Savukārt Vītiņu pļavās dažus gadus atpakaļ jūras ērglis plūca cekuldūkuri,nav jau šim kur sprukt,ūdens vasarā reti kur dziļāks par pusmetru,bet dzīvo.Konkrētajā novērojumā varbūt apšaubāms ir statuss,bet tā-Rīgai pāri un garām aizmigrē tukstošiem pelēkvaigu dūkuru.;)

CerambyX 09.augusts, 18:15

Nē nu citreiz jau gadās dzirdēt/redzēt kādu putnu tur kur tam it kā nevajadzētu būt - viss jau ok, tā var gadīties, jo putni māk lidot un jebkas var principā parādīties jebkur. Tad (vismaz man) parasti pirmais jautājums ir pašam sev - vai tas ko es redzu/dzirdu tiešām ir tas ko es domāju? Ja tomēr sākotnējā versija tomēr ir pareiza (gadās jau, ka tomēr nav - rūpīgi ieskatoties/ieklausoties atklājas patiesība), tad censtos šo novērojumu pienācīgi dokumentēt (foto/audio ieraksts), lai nebūtu nekādu šaubu (nedz pašam, nedz citiem). Ja dokumentēt neizdodas (piemēram, putns jau aizlidojis vai saucienus atkārtoti neizdod), tad nu teorētiski jau pietiktu arī ar precīzu un pilnīgu novērojuma aprakstu, bet nu tas jau tad atkarīgs no katra konkrētā vērotāja pieredzes, pārliecības, ambīcijām utt. Piemēram, es tādos gadījumos (kad 'it kā ir', bet nav dokumentēts) novērojumu 'aizairēju miskastē', jo parasti rodas kaut kādas šaubas, jo kļūdīties jau var jebkurš (t.i. runa nav par 100% pārliecinošiem novērojumiem, kā, piemēram, ja te pelēkvaigu dūkuri būtu redzēti vizuāli). Tā ka atbilde uz jautājumu principā slēpjas noteikšanas pārliecībā. Es ieteiktu vienmēr tomēr būt maksimāli kritiskiem, maksimāli (saprāta robežās, protams) sevi neticēt un uzdod sev papildus jautājumus un, ja kaut kas neštimmē, tad labāk novērojumu nereģistrēt. Tas vismaz mans piegājiens, kā rezultātā gribētos domāt, ka maksimāli tiek samazināts kļūdu skaits. Protams, jā - līdz ar to miskastē iekrīt arī kāds % patiesu un teorētiski pareizi noteiktu novērojumu, bet labāk tā, kā 'ēterā aiziet' neliels % muļķību.

Arnis2 09.augusts, 17:31

Gribētos saprast, vai tad , ja Andris būtu atpazinis saucienus, bet nebūtu tos reģistrējis, jo biotops, redz, nav īstais, vai tad šāda rīcība būtu bijusi pareizāka?

W 09.augusts, 17:30


CerambyX 09.augusts, 16:02

Platknābis un prīkšķe tur jau gan ir daudz 'tipiskāka' suga (salīdzinoši ar pelēkvaigu dūkuri) pavasara migrācijas laikā - nelielā skaitā, protams, bet pat man (kas Daugavgrīvu apmeklē samērā neregulāri, vairāk rudens pusē) ir tur abām sugām pavasarī bijuši vismaz pāris novērojumi (tā no atmiņas, ja vajag precīzi tad jāmeklē novērojumi rokā). Tā ka šo sugu klātbūtne kā papildus arguments pelēkvaigu dūkura eksistencei tajā dienā diez vai ir :)

Matrus 09.augusts, 15:46

Punkts stāv uz peļķes pie ceļa, kuru var labi pārskatīt, ja balss bija no peļķes aiz niedrāja - pēdējos gados to vairākas reizes izstaigāju, tur dziļums ir visai neliels, max kadi 20-40cm, vasara pelke pilniba izzust. Dukurim varetu but pa seklu un ar visai ierobežotu zivju daudzumu. 1991. gadā 3. ezers, kur ilgstosi uzturejas viens paris, bija pa vidu apm. 80 cm dzils (laiku pa laiku gajam sim ezeram pari, veicot udensputnu ligzdu meklesanu). Ja nav citu pieradijumu, tad sis noverojums ir nepietiekami dokumentets, nemot vera zinasanas par pasreizejo sis sugas sastopamibu Riga.

Matrus 09.augusts, 15:35

Vismaz 29, liels skaits rudens migrantiem un reti iekšzemē!

dekants 09.augusts, 15:32

Piekrītu, ka netipiska vieta. Vai varēja būt, ka piemirsies sauciens? Drīzāk, ka nē, bet noteikti var gadīties. Tas, ka apkārt bija dažādas palielas peļķes, to gan atceros. Vai varēja dūkuris migrācijā piestāt? Iespējams. Arī platknābis un prīkšķe nemaz tur nav tik tipiska. "Pāris" kā ligzdotājs piekrītu, ka tur gan nebūtu piemērots. Kā jau minēju šodien vairs precīzi konkrēto novērojumu neatceros (nevaru atsaukt atmiņā un iztēloties dziesmu, kuru dzirdēju), tādēļ drīzāk uzticētos tā brīža vērtējumam. Netipiska vieta un nevaru vairs to nekādīgi pamatot (putnus neredzēju), tādēļ pieņemu, ka citi savās datu atlasēs to neizmantos vai atzīmēs kā šaubīgu. Žēl, ka vairs nevar tajā brīdi atgriezties vēlreiz.

roosaluristaja 09.augusts, 15:31

Vēl ir tādi jumjupūpēži (Rhizopogon). Normālā paskatā viņi galīgi neizskatās pēc šiem, bet vecumā visādi var būt.

roosaluristaja 09.augusts, 15:27

Man arī ir versija, ka tas varētu būt kaut kas no Tuber ģints. Granulāra melna struktūra it kā vairāk norāda uz briežtrifelēm (Elaphomyces). Bet briežtrifelēm parasti nav tik neregulāra forma. Pazemes sēnēs galīgi neesmu speciālists. Jāpagaida kompetentāku cilvēku domas.

KM 09.augusts, 15:14

Izskatās pēc tādām kā trifelēm. Iekšpusē struktūra granulāra, melnā krāsā.

roosaluristaja 09.augusts, 15:05

Ja tās patiešām ir sēnes, varētu būt kaut kas interesants.

Matrus 09.augusts, 14:21

Augusta pirmajā dekādē jūras žagatas pamet Daugavas baseinu. Novērot šādus migrantus iekšzemē ir liela veiksme, visai interesants novērojums!

Matrus 09.augusts, 14:15

Pelekvaigu dukuris Daugavgrivas lieguma noverots vien 1991. gada, kad pavasari (aprili un maija) kadu menesi divi putni uzturejusies 3. ezera. Citur Riga so sugu noveroju paris reizes Daugava pie Kengaraga, vairakkart (1990. gadu sakuma) Darzinu atteka un vienu reizi Kisezera. Apzimeta vieta Daugavgrivas lieguma visai netipiska sai sugai.

Arnis2 09.augusts, 14:14

Īsti nezinu, kāds biotops pavasarī pelēkvaigu dūkurim būtu vajadzīgs, bet šopavasar pie paša niedrāja, mazliet gan uz kreiso pusi no punkta , ilgstoši bija liela ūdens peļķe.Vismaz šajā pavasarī tur bija sugas, kas citkārt tur nav tik bieži sastopamas.

CerambyX 09.augusts, 13:56

Tāpēc jau jautāju, ka dumrcāļi tur pavasarī 'kviec' visapkārt 'biezā slānī'. 24. aprīlī arī Andris dumbrcāli te nav ziņojis, kaut gan pavasrī tur Daugavgrīvā, putnu torņa apkārtnē, pastāvot mazliet ilgāku laiku (minūtes 15-30, un tā kā tajā dienā Andris ir ziņojis 40 citas sugas - tātad bijus ne gluži 5 minūšu pastaiga, bet pavadīts ilgāks laiks), parasti nevar nedzirdēt. Un atzīmētais punkts ir tāds, ka nu tur, manuprāt, nav pat pelēkvaigu dūkurim īsti kur peldēt. Papildus moments tāds, ka 2018. gadā pirms šī datuma dumbrcāļus Andris nav ziņojis - iespējams pa ziemu aizmirsies sauciens/kvieciens un dzirdētais asociējies ar pelēkvaigu dūkuri... Katrā ziņā, manuprāt, te 99% ir dzirdēts dumbrcālis ne pelēkvaigu dūkuris.

dekants 09.augusts, 13:55

Labs jautājums! Vairs gan precīzi neatceros, bet šķiet, ka ar grupiņu vēl piestājām klausīties viņu kviekšanu.

Irbe 09.augusts, 13:49


CerambyX 09.augusts, 13:47

Tīteņu sfings

IlzeP 09.augusts, 13:17

Ja paliekam pie principa, ka katras sugas pirmo ziņojumu DD atzīmējam kā interesantu, tad šis tāds ir. Man gan vismaz uz dārzbērgļiem un citām nesavvaļas sugām to negribētos attiecināt, jo Dabasdati tomēr ir savvaļas sugu novērojumu portāls.

Sintija Martinsone 09.augusts, 08:39

Šajā vietā ir daudz dumbrcāļa novērojumu, paša Andra.

dziedava 09.augusts, 00:10

Paldies, tad nav gluži parastā salvija no dārza izbēgusi! :)

Ansis 08.augusts, 23:59

Birztalas jeb stepes salvija. Pie mums tā ir rets ieceļotājs no Eiropas kontinentālās DA daļas, atrodama sausās pļavās, gar dzelzceļiem. Dabas Datos pirmais šīs ģints ziņojums ;)

AAvj 08.augusts, 22:42

Olas taču ir no izēstas ligzdas - plēsējs nosmulējis. Es par gaigalu.

CerambyX 08.augusts, 22:00

Tiešām pelēkvaigu dūkuris tur, Daugavgrīvas niedrājā? Nav kaut kas sajaukts? Dumbrcālis varbūt domāts?

pustumsa 08.augusts, 21:47


Liepzieds 08.augusts, 21:25

Paldies, sadalīšu divos novērojumos. Kompānija man arī lika pasmaidīt un atsauca atmiņā padomju laiku čehu multeni par melno un balto sunīti - Stremjanku un Makaronu :)

Fuatra 08.augusts, 21:10

paldies, nezināju, ka ir arī suņkumelītes ;)

Liepzieds 08.augusts, 21:07

Google piedāvātās gaigalu olas izskatās vienlaidus krāsā; šīm bija sīki, brūni lāsumiņi. Kaut gan vispār Alūksnes ezerā gaigalas esot. Atradu tādā kā mežājā-briksnājā starp diviem ezeriem, zem palielas egles. Tuvākie koki apkārt arī egles.

IevaM 08.augusts, 20:50


roosaluristaja 08.augusts, 20:10

Spriežot pēc lapām, šai vajadzētu būt nesmaržīgajai suņkumelītei nevis ilzītei. Nezālēs gan nejūtos pārak zinošs.

Edgars Smislovs 08.augusts, 20:09

Bija gan jaunais CALALP, gan CALMEL.

Matrus 08.augusts, 19:50

Visai operatīvi atbildēja un ir iegūta zinātniskā informācija pētniekiem!

IlzeP 08.augusts, 19:02

Ticamības līmeni redz administratori.

Astrantia 08.augusts, 18:23

Saņēmu atbildi no Somijas. Kaija ir gredzenota 11.07.2017. Tuusniemi apvidū, kā jauns putns.

lolitapetkevica 08.augusts, 16:48


Mierss 08.augusts, 15:40

Paldies !

Bekuvecis 08.augusts, 13:17

P.S. Ja uzradusies vēl viena balss par Polyporus badius, tad uzskatām, ka arī tā - droši! :)

Bekuvecis 08.augusts, 13:14

Jauka kompānija! :) Pa labi - retā un aizsargājamā koraļļu dižadatene (pilnīgi droši), pa kreisi - ne tik retā kastaņbrūnā kātiņpiepe, jau krietni paveca (ne pilnīgi droši, jo nav apakšpuses foto). Lai abām piešķirtu šīs sugas, novērojums acīmredzot jāsadala divos.

roosaluristaja 08.augusts, 13:10

Tumšā ir Polyporus badius. Gaišā īsti nevar saprast. Iespējams, Hericium coralloides

lolitapetkevica 08.augusts, 11:45


lolitapetkevica 08.augusts, 11:41


roosaluristaja 08.augusts, 11:34

Otrajā attēlā stumbra apakšā ir melnās dzilnas kalumi. Bet koku ir kalis arī trīspirkstu dzenis.

Rallus 08.augusts, 09:45

Lai arī pagājušā gada novērojums, šis bija āķīgi - tā salocīto atkarināto spārnu poza vedināja domāt par "Angle Shades", bet izrādījās "Small Angle Shades" - aprakstā tas ir minēts, bet noteicēja bildēs nebūtu aizdomājies. Protams, ka krāsojums arī atbilstošs. Paldies par erudīcijas bagātināšanu šajā jomā.

Rallus 08.augusts, 09:39

Tik agri reģionā (ieskaitot Igauniju) šī suga vēl nebija atrādījusies! Kā paliek ar to vienu jauno parasto šņibīti, ko ziņojāt 265 putnu barā. Vai tas tad arī ir vai sākotnēji šis tika nosaukts par jauno un, analizējot bildes tad nonākts pie cita secinājuma?

Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2018
This site is supported by the European Union through European Social Fund within the project “Advocacy of public interests for conservation of biological diversity” implemented by the Latvian Fund for Nature. The subactivity is administered by the State Chancellery in cooperation with the Society Integration Fund.