Aktīvie lietotāji: 449 Šodien ievadītie novērojumi: 293 Kopējais novērojumu skaits: 2171386
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

 

2015. gada tiešraides kameras ŠEIT!

 

    

 

    

 

    

JAUNUMI:


Jūras ērglis

Jūras ērgļa ligzda atrodas Lubāna ezera tuvumā, ligzdošanas rajonā, kas ir zināms kopš 2010. gada. Ligzda, ko varam vērot savos ekrānos, ir atrasta tā paša gada rudenī. Turpmākajos divos gados mazuļi tajā netika izaudzināti – 2011. gadā ligzda bija ērgļu apdzīvota, tomēr tukša (domājams, ka ligzdošana nemaz netika uzsākta), savukārt 2012. gadā jūras ērgļi tajā ligzdoja nesekmīgi – kontrolējot ligzdu jūnijā, laikā, kad tajā vajadzētu būt mazuļiem, tajā tika konstatētas tikai olu čaumalas. 2013. gadā ligzdā beidzot tika izaudzināti divi mazuļi un tā paša gada rudenī putni sāka gatavoties jau nākamajai ligzdošanas sezonai – ligzda tika papildināta ar zariem un pušķota ar svaigām skujām.

Ziemas aukstākajā laikā ērgļu pāris bija aizklīdis barības meklējumos citur – iespējams, uz rajoniem, kur bija pieejams atklāts ūdens ar zivīm un ūdensputniem, vai arī kādu vietu, kur bija atrodams kāds kritis dzīvnieks. Šogad pie ligzdas tie pirmo reizi atgriezās 10. februārī, laikā, kad ligzda jau bija aprīkota ar novērošanas kameru. Drīz uzzinājām, ka tēviņš ir gredzenots – sākotnējie gredzenu krāsu nolasījumi ļāva spriest, ka putns ir Lietuvas izcelsmes un šķīlies 2007. gadā, tātad, ir salīdzinoši jauns (jūras ērgļi parasti sāk ligzdot piecu gadu vecumā). 3. martā izdevās nolasīt arī kreisās kājas gredzena numuru (V506) un tādējādi noskaidrojām, ka šis ērglis ir gredzenots kā mazulis ligzdā 2007. gada 4. jūnijā Lietuvas ziemeļaustrumu daļā Sartai ezera apkārtnē, aptuveni 120 kilometru attālumā no savas tagadējās ligzdošanas vietas. 

Ērgļu mātīte ir negredzenota, tādēļ šī putna izcelsme mums nav zināma. Abi putni ir labi atšķirami ne tikai pēc gredzeniem (vai to trūkuma), bet arī pēc izmēra – līdzīgi kā vairumam citu plēsīgo putnu, arī šai sugai mātītes ir lielākas un pat par ceturtdaļu smagākas par tēviņiem. Šī atšķirība ir ļoti labi redzama brīžos, kad abi putni ir viens otram blakus.

Latvijā jūras ērgļi olu dēšanu parasti sāk marta pirmajā dekādē (dējumā ir 1-3 olas), tādēļ šo pāri varam uzskatīt par vēliem ligzdotājiem - pirmā no divām olām ligzdā tika iedēta tikai 24. martā. Vidējais perēšanas laiks šai sugai ir 38 dienas, līdz ar to varam sagaidīt, ka pirmais mazulis varētu izšķilties aptuveni 1. maijā. 

Dabasdatu foruma lietotāji jūras ērgļus nosaukuši par Lubānu (mātīti) un Sartas (tēviņu; atbilstoši tā lietuviskajai izcelsmei).

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Jānis Kažotnieks un Elvijs Kantāns, kā arī viesu nams „Zvejnieki” Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņā. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze

Zivjērglis

Zivjērgļa ligzda, ko varam vērot savos datora ekrānos, atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā – Viesītes novadā. Tā ir zināma kopš 2008. gada, taču jau iepriekš zināmie ērgļu novērojumi liek domāt, ka tie te ligzdoja jau dažus gadus iepriekš. Ligzdošanas sekmes šajā teritorijā ir bijušas samērā labas – tikai vienu gadu (2009. gadā) ligzdošana nav bijusi sekmīga, pārējos gados izvests vismaz viens mazulis. 2013. gadā zivjērgļi šajā ligzdā izaudzināja trīs mazuļus; jāpiebilst, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

Videonovērošanas sistēma pie ligzdas tika uzbūvēta 21. martā, vēl pirms putnu atgriešanās no ziemošanas vietām. Piekāpjot, tika konstatēts, ka ligzda ziemas laikā ir daļēji nobrukusi, tādēļ tika nolemts to nostiprināt ar mākslīgi veidotu pamatu. Pirmais zivjērglis (domājams, mātīte) pie ligzdas tika novērots 3. aprīlī (tas bija agrākais šogad zināmais šīs sugas novērojums Latvijā), kas turpmāko nedēļu gaidīja pārrodamies savu partneri. Kamēr īstais ligzdas saimnieks kavējās, ligzdā viesojās sveši, domājams, caurceļojoši zivjērgļi - 5. aprīlī novērots putns, kas bija gredzenots, uz kreisās kājas tam bija sarkans gredzens ar baltiem cipariem 083, kas liecināja, ka šis zivjērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2010. gadā aptuveni 40 km DA virzienā no šīs ligzdas. 7. aprīlī ligzdā iegriezās putns, kuram uz kreisās kājas bija metāla gredzens, savukārt 9. aprīlī ligzdā tika novērots putns, kuram metāla gredzens bija uz labās kājas. Tās pašas dienas vakarā ligzdā pārradās negredzenots tēviņš un sākās intensīvs darbs pie ligzdas būvēšanas.

Igauņu dabas ziņu portāla looduskalender foruma lietotāji zivjērgļus nosaukuši par Laumu un Pērkonu.

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Aina Everte, Aldis Veinštoks, Jānis Paegļkalns, Vigonts Kuklis. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

Melnais stārķis

Melnā stārķa ligzda atrodas Kurzemes ziemeļu daļā. Tā ir zināma kopš 2012. gada, kad ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, tikpat daudz jauno putnu ligzdu atstāja arī gadu vēlāk. 

Šogad (laikā līdz 13.04) melnais stārķis ligzdā ir redzēts tikai 5. un 6. aprīlī, abos gadījumos viens putns. 

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis un Helmuts Hofmanis. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze 


 


Pēdējie novērojumi
Hippolais icterina - 2025-06-01 Liepzieds
Arabidopsis arenosa (syn. Cardaminopsis arenosa) - 2025-06-01 bitene
Hippolais icterina - 2025-06-01 Liepzieds
Tingis ampliata - 2025-06-01 nekovārnis
Saxifraga tridactylites - 2025-06-01 bitene
Crex crex - 2025-06-01 dace_bio
Viola sp. - 2025-06-01 bitene
Nezināms
Ignotus
@ Ievucis
Pēdējie komentāri novērojumiem
Aleksejs 01.jūnijs, 11:28

Kā ir noteikta suga? Varbūt peļu klijāns?


Vīksna 01.jūnijs, 11:05

Paldies !


dziedava 01.jūnijs, 11:02

Ai, cik žēl. Bija tiešām oranžs?


mufunja 01.jūnijs, 10:27

Julita, to droši vien apēda kukaiņi, vai arī to nogāza lietus. Nekas vairs nav palicis pāri.:(:(


Ziemelmeita 01.jūnijs, 09:41

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 01.jūnijs, 09:39

B.bohemicus


nekovārnis 01.jūnijs, 09:36

Šis tā kā pēc Leiopus nebulosus izskatās.


adata 01.jūnijs, 07:33

Paldies, Vija! Tāda doma man bija, domāju, pavērošu vēl sudrabainu apvalciņu drošībai. Stiklaino kājiņu pamanīju.


zemesbite 31.maijs, 23:52

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 31.maijs, 23:48

Paldies,Uģi, par labojumiem!


edge 31.maijs, 23:48

Mārtiņš izanalizējis visas bildes.


Ziemelmeita 31.maijs, 23:47

Paldies,Marek, par labojumiem!


nekovārnis 31.maijs, 23:20

Rāceņu vai kāpostu baltenis


W 31.maijs, 23:08

Marek, paldies!


P.Timoščuks 31.maijs, 23:03

Jā, visticamāk, paldies!


CerambyX 31.maijs, 22:31

Grūti saskatīt, bet izskatās sīks - varbūt tomēr Grammoptera ruficornis?


Amanda 31.maijs, 21:15

Lielie ķīri


Ivars Leimanis 31.maijs, 21:05

Man izskatās, ka lēverainums tāds paknaps. Ko Tu teiktu par Lophozia ventricosa?


Irbe 31.maijs, 19:51

Niedru lija


zemesbite 31.maijs, 19:39

Paldies, Kārli!


zemesbite 31.maijs, 19:31

Paldies, Raivo!


zemesbite 31.maijs, 19:27

Paldies, Uģi!


Gaidis Grandāns 31.maijs, 19:11

Aizdomas, ka novērojuma vieta nav precīzi atzīmēta


Pūcis 31.maijs, 18:11

Kļūda, ievadot datus…


ekologs 31.maijs, 18:06

Jā, ļoti iespējams :)


gunitak 31.maijs, 17:52

Liels paldies!


Amanda 31.maijs, 17:46

Ceru ķauķis


Lemmus 31.maijs, 17:37

Tas bija viens no variantiem. :)


dziedava 31.maijs, 16:15

Oho! Vispirms te jāsaprot, vai sporu mākonis viegli nāk no kausiņa (tad armijā sporu stadijā vajadzētu būt arī tukšiem kausiņiem), vai arī stingri turas iekšā. Izskatās apaļīgas, tas ir neparasti.


dziedava 31.maijs, 16:05

Paldies, Renāt!


Amanda 31.maijs, 15:23

Varbūt egļu krustknābis


Amanda 31.maijs, 15:20

Mizložņa


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:30

Šķiet B.humilis, jo krūšu vidū novērojama tumšs laukums, kas B.muscorum nav raksturīgi un matini uz vēdera ir ar izteiktākiem rudākiem akcentiem nekā tas būtu B.muscorum.


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:13

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:12

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:11

Varam redzēt, ka krūtis ir piesātināti oranžīgas un bez sirmajiem matiņiem krūšu malās. Varētu šķist, ka tēviņam ir koši blondi mati, bet tā ir gaismas spēle. Uz vēdera tergītiem arī neredzās tumšas svītras kā, piemēram B.humilis un nav rudu, sirmu matiņu klājuma kā B.pascuorum. Pats vēdera gals ir balts, tātad noteikti B.hypnorum. :)


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:06

B.vestalis būtu daudz ar piesātinātāku dzelteno krāsu gan uz krūtīm, gan vēdera tergītiem. Pļavā kad manīts parasti izceļas uz B.bohemicus fona. Šī domāju tieši būs B.bohemicus


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:54

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:54

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:53

Šeit ir samērā grūti pateikt. Lielākā iespēja, ka redzam B.hortorum vai arī B.ruderatus, tomēr nevar arī atmest B.barbutellus (būtu labi redzēt kājas). Iespējams kāds zinošāks ar savu aci spēs nodalīt.


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:23

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:23

Visticamāk B.campestris tēviņš


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:21

Šķiet būs B.pascuorum


Ivetta 31.maijs, 10:24

Paldies, Uģi, par noteiktajiem!


Kārlis Levinskis 31.maijs, 09:44

Ja skatās uz kolorītu, matiņu garumu un pakaļējām kājām (neizskatās, ka būtu putekšņu vācelītes) domāju, ka visticamāk varētu būt B.bohemicus. Bet, lai noteiktu uz 100% labākais būtu redzēt vēdera galiņu.


dziedava 31.maijs, 09:42

Paldies, Raivo! :)


Arnis2 31.maijs, 08:10

Tā ir Sēlija:)


Mareks Kilups 31.maijs, 07:18

izskatās, ka pelēkās apgūst arī Latgali!


Ziemelmeita 31.maijs, 06:45

Paldies par labojumiem, Uģi!


Ziemelmeita 31.maijs, 06:43

Paldies, Raivo!


Mežirbe777 31.maijs, 03:19

Parmelia sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 03:18

Hypogymnia physodes (+ iespējams lihenofīlā sēne)


Mežirbe777 31.maijs, 03:13

Physconia distorta


Mežirbe777 31.maijs, 03:10

Usnea hirta


Mežirbe777 31.maijs, 03:07

+ Par H.physodes


Mežirbe777 31.maijs, 03:06

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 03:05

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 03:02

Physconia distorta


Mežirbe777 31.maijs, 03:00

Tas taču Stereocaulon sp. ! Superskaists :)


Mežirbe777 31.maijs, 02:55

Platismatia glauca


Mežirbe777 31.maijs, 02:52

Parmelia sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 02:51

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:50

Ramalina fraxinea


Mežirbe777 31.maijs, 02:47

Hypogymnia physodes


Mežirbe777 31.maijs, 02:44

1.Foto E.prunastri un H.physodes / 2. P.sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 02:41

Hypogymnia physodes


Mežirbe777 31.maijs, 02:39

Lecanactis abietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:34

Hypogymnia tubulosa


Mežirbe777 31.maijs, 02:30

Ramalina fastigiata


Mežirbe777 31.maijs, 02:28

Caloplaca flavorubescens


Mežirbe777 31.maijs, 02:27

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:22

Chaenotheca ferruginea


Mežirbe777 31.maijs, 02:17

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:16

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:14

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:14

2. Foto centrā ir pārliecinoša Calicium salicinum :)


Mežirbe777 31.maijs, 02:12

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:08

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:01

Caloplaca flavorubescens


Mežirbe777 31.maijs, 01:53

Chaenotheca ferruginea


Mežirbe777 31.maijs, 01:52

Izteiksmīga Platismatia glauca :)


Mežirbe777 31.maijs, 01:48

Ramalina fraxinea


Mežirbe777 31.maijs, 01:44

Būs vien C.furfuracea, morfoloģija var variēt :)


Mežirbe777 31.maijs, 01:40

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 01:38

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 01:37

2. Foto krāšņa Physcia caesia. Pirmais foto neatbilstošs.


Mežirbe777 31.maijs, 01:35

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 01:33

2. Foto noteikti ir C.phaeocephala ( ĪA suga ) 1.visticamāk Calicium viride


Mežirbe777 31.maijs, 01:25

Drīzāk Hypogymnia tubulosa :)


Mežirbe777 31.maijs, 01:18

Maldinoša Parmelia sulcata?


CerambyX 31.maijs, 01:17

Visticamāk Scolopostethus grandis


Mežirbe777 31.maijs, 01:04

+ Par P.distorta


Mežirbe777 31.maijs, 01:00

Chrysothrix candelaris


Mežirbe777 31.maijs, 00:57

Ramalina farinacea


Mežirbe777 31.maijs, 00:53

Ļoti jau līdzīga Reichlingia leopoldii, bet Renāte lai dod galavārdu. Šo vēl nav sanācis sastapt.


Mežirbe777 31.maijs, 00:37

Peltigera rufescens


Mežirbe777 31.maijs, 00:34

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 00:33

Platismatia glauca


Mežirbe777 31.maijs, 00:30

Xanthoria candelaria


Mežirbe777 31.maijs, 00:27

Savādas formas Flavoparmelia caperata? Noteikti kas interesants :)


Mežirbe777 30.maijs, 23:30

Ar lielu varbūtību Lachnellula resinaria.


dziedava 30.maijs, 19:47

Rūsgans var būt arī pa malām, pakāje


Mari 30.maijs, 19:43

Nāksies vēlreiz šo apciemot :)


dziedava 30.maijs, 19:13

Tad ir neparasti. Varbūt parastais gļotpūpēdis, varbūt kāda vēl neaprakstīta suga :). Būtu interesanti mikroskopiski pārliecināties, vai atbilst parastajam.


dziedava 30.maijs, 19:11

Super! No retā gala un salīdzinoši ļoti agri!


dziedava 30.maijs, 19:06

Būtu labi, ja izdotos kaut ko rūsganu novērot, lai apstiprinātu hipotēzi :). Jo ar tiem dzeltenajiem līdz galam nav skaidrības, jā.


dziedava 30.maijs, 19:04

Vajadzētu palikt rūsganam. Pavasarī aug rūsganais ragansviests, kas ir dzeltens ar rūsganiem pleķiem, var palikt viss rūsgans, vai tikai kādas rūsganas iezīmes.


W 30.maijs, 19:01

Paldies, eksperti - Marek, Uģi, Artur!


Mari 30.maijs, 18:58

3., 4., 5., foto 29. maijā. Sanācis ragansviests :) Tikai kāds? Parastais?


FunnyFox 30.maijs, 18:54

Man likās dzeltens arī dabā.


dziedava 30.maijs, 18:37

Šobrīd noteikti jāglabā mitrumā, varbūt var pat īslaicīgi ūdenī ielikt, lai uzņem pietiekami mitruma. tad var pusaizvērtā kastītē uz mitrām salvetēm, bet jāskatās, lai ir mitrums.


Mari 30.maijs, 18:33

Es domāju, ka jā - baltie attīstībā :)


Mari 30.maijs, 18:32

Mīksti, gļotaini, paņēmu paraudziņu, baidos vai nobriedīs mājas apstākļos....


Mari 30.maijs, 18:31

1. foto 27. maijā; 2., 3., 4. un 5. foto 29. maijā.


dziedava 30.maijs, 18:30

Oho, tie brūnie varētu būt baltie attīstībā?! Mīksti? Šobrīd nav ideju, ļoti interesanti


Eggy 30.maijs, 16:36

Paldies!


ivars 30.maijs, 16:33

Niedru lija.


mufunja 30.maijs, 16:15

Paldies Arturs


ekologs 30.maijs, 15:54

Melndzeltenā sēņmārīte (Psyllobora vigintiduopunctata).


ekologs 30.maijs, 15:52

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


dziedava 30.maijs, 11:59

Tik dzeltens? Vai tikai tā izskatās?


Vīksna 30.maijs, 08:42

Paldies !


Vīksna 30.maijs, 08:40

Paldies !


ekologs 30.maijs, 08:37

Domas vedina uz pazemes kameni (Bombus subterraneus), bet, tas ir tikai pieņēmums :)


CerambyX 30.maijs, 08:35

O, forši - jauni atradumi prom no zināmajām Zemgales vietām. Interesanti, ka, ņemot vērā sugas izplatību Igaunijā, tad teorētiski Latvijā būtu jābūt arī Vidzemē un droši vien arī vēl citur. Tagad īstais laiks meklēt! :)


guta7 30.maijs, 08:07

Vakar viņu bija diezgan daudz, pat vairāk, nekā atzīmēju.


guta7 30.maijs, 08:04

Paldies par skaidrojumu! Noderīgi.


ekologs 30.maijs, 08:04

Mīkstspārnis (Cantharis livida).


guta7 30.maijs, 08:02

Paldies ar labojumu, Uģi!


ekologs 30.maijs, 08:02

Manuprāt, tīruma kamene (Bombus pascuorum).


ekologs 30.maijs, 07:59

Zeltastes mūķene (Euproctis similis).


ekologs 30.maijs, 07:55

Krāšņblakts (Corizus hyoscyami).


ekologs 30.maijs, 07:54

Ošu pļavraibeņa kāpurs (Euphydryas maturna).


ekologs 30.maijs, 07:44

Tumšā ēnvabole (Melandrya dubia).


ekologs 30.maijs, 07:33

Plakanis (Uleiota planata).


ekologs 30.maijs, 07:29

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


CerambyX 30.maijs, 01:01

Labi 'nokartēti' šīs sugas atradumi Ziemeļgaujā šogad! :)


CerambyX 30.maijs, 01:00

Ja bija tāds izteikti liels, tad sanguineus priežu mežos būs tipiskākā suga


Vīksna 30.maijs, 00:33

Senāk bija labs sēņu mežs, arī melnais stārķis dzīvoja. Tagad pat visas vecāko audžu atliekas izzāģētas, daļa vidējo audžu nozāģētas vai izretinātas, izbraukātas, vietām briesmīgas vēžas, dažus atstātos kokus vējš izgāzis.Postaža kā pēc kara un vērtīgais sabojāts


mufunja 29.maijs, 20:27

mēģināšu :)


dziedava 29.maijs, 20:17

Oho, šo būtu jāvēro..


ekologs 29.maijs, 16:04

Ou, jā...:) Paldies par labojumu, Uģi :)


inita_h 29.maijs, 14:36

Paldies!


dziedava 29.maijs, 14:30

Paldies, Ivar, būtu jau jauki! :) Līdzīga ir.


ekologs 29.maijs, 14:06

Marek, Uģi, paldies!


Ivars Leimanis 29.maijs, 13:27

Lophozia guttulata


copmen 29.maijs, 13:25

Varbūt kāds zin, kāpēc pienene tāda? Trīs tādas ieraudzīju.


Liepzieds 29.maijs, 09:22

Vai šī būtu pūces atrija?


Liepzieds 29.maijs, 09:21

Vai tīruma vijolīte?


nekovārnis 29.maijs, 09:03

Manuprāt drīzāk Dermestes laniarius


nekovārnis 29.maijs, 08:56

Šī manuprāt prauleņa Platycerus caprea mātīte. P.caraboides priekškrūšu vairoga punktējums blīvāks, vienmērīgāks.


nekovārnis 29.maijs, 08:29

Otrajā foto rievainais skujkoku koksngrauzis, Asemum striatum


ekologs 29.maijs, 07:38

Šis varētu būt egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus).


ekologs 29.maijs, 07:34

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


ekologs 28.maijs, 23:07

Pētereņu sfings (Hemaris tityus).


Vīksna 28.maijs, 20:26

Naktstauriņš - sfings, varbūt pētereņu, līdzīgs arī sausseržu, speci vairāk zin.


a.b 28.maijs, 20:23

Visi trīs vienādi balti ?


a.b 28.maijs, 20:23

Baltais taču ?


AtisL 28.maijs, 18:28

Mazākais apakšā.


a.b 28.maijs, 18:00

Vīsi ļoti līdzīgi. Kurš no četriem ir zīda?


W 28.maijs, 17:50

Uģi, paldies!


spiigana 28.maijs, 14:09

Aizmugurējai kājai palielinot izskatās, ka gredzenam cipari 20, 29 vai 28, bet skaidri diemžēl neredz nevienā bildē.


spiigana 28.maijs, 13:05

Nu jā, laikam vēlamo pieņēmu par esošo, lielo nekad neesmu satikusi, kamēr ar brūnajām pilni faili... Paldies!


ekologs 28.maijs, 12:38

Joslainais ādgrauzis (Dermestes lardarius).


kamene 28.maijs, 10:34

Paldies, Mārtiņ, par sarkanacēm!


kamene 28.maijs, 10:26

Paldies!


Vīksna 28.maijs, 10:08

Paldies !


ekologs 28.maijs, 09:41

Lapgrauzis (Gonioctena viminalis).


ekologs 28.maijs, 09:39

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


Vīksna 28.maijs, 09:38

Paldies !


zane_ernstreite 28.maijs, 08:40

Arī par šo paldies!


zane_ernstreite 28.maijs, 08:40

Ak tā, paldies, Uģi!


megemege 28.maijs, 00:11

27.05. plkst. 18:47 novērots ligzdā viens peļu klijāna mazulis. Brīdi pat likās, ka ligzdā vēl viens kustas, bet 100% pārliecība nebija. Pievienotas bildes.


ekologs 27.maijs, 23:06

Ok, skaidrs! Paldies arī par pārējiem labojumiem :)


zemesbite 27.maijs, 22:49

Paldies, Uģi!


Martins 27.maijs, 22:41

Limax ater nebūs - tā suga var būt no sarkanas lidz melni, taču kopumā vienkrāsaina. Šim eksemplāram labi redzami melnie plankumi un svītras, kas raksturīgi L.cinereoniger.


dekants 27.maijs, 22:18

Lielajai čakstei sakļauta aste (sēžot) no apakšpuses viscaur balta. Brūnajai čakstei astes galā plata, melna svītra.


Ivars Leimanis 27.maijs, 22:09

Es jau neko! Skaidrs, ka ekspertiem ir labi zināms, kapēc kāds kukaiņa novērojums uzskatāms par interesantu. Es tikai arī sagribēju to uzzināt. :) Paldies, Uģi, par infu!


CerambyX 27.maijs, 21:57

drīzāk melanarius


CerambyX 27.maijs, 21:53

Suga tai vabolei, kas pa labi :)


CerambyX 27.maijs, 21:51

Dytiscus sp. ir, bet ne marginalis


CerambyX 27.maijs, 21:51

Man ar pēc Andrena vaga izskatās, pat ja varbūt tāds nedaudz vēlāks īpatnis (visbiežāk suga agrāk pavasarī - pat martā, bet g.k. aprīlī).


Ziemelmeita 27.maijs, 21:40

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 27.maijs, 21:35

Paldies,Artur un Uģi!


CerambyX 27.maijs, 21:33

Šī teorētiski 'vieglāk' atrodama suga (dzīvo uz pēterenēm saulainās un sausākās vietās), bet tikai 2013. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēta, kas acīmredzot pēdējos 5-7gados diezgan izplatījusies. Droši vien kaut kad drīz varbūt arī sasniegs tādu 'biežumu' (vismaz ziņoto novērojumu skaita ziņā), ka varēs pie interesantajiem arī neatzīmēt, bet pagaidām jau, manuprāt, ir labi izcelt, lai pievērstu uzmanību šīs sugas atradumiem.


Ivars Leimanis 27.maijs, 21:21

Tas pats interesantums - "Salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Maz novērojumu tāpēc izplatība un fenoloģija neskaidra."?


Ziemelmeita 27.maijs, 21:18

Paldies,Artur,par sugu noteikšanu!


Mari 27.maijs, 21:11

Mēģināšu apsekot pēc pāris dienām :)


dziedava 27.maijs, 21:05

Oho, interesanti, kas tur izaugs


ekologs 27.maijs, 21:04

Manuprāt, melnā mežaskudra tā nebūs. Vairāk uz tumšās koksnes skudras pusi, bet te vēl kādam jāpaskatās.


Eggy 27.maijs, 20:47

Paldies!


ekologs 27.maijs, 20:41

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


Ziemelmeita 27.maijs, 20:35

Paldies,Artur!


ekologs 27.maijs, 20:28

Mazais priežu smecernieks (Hylobius pinastri).


ekologs 27.maijs, 20:20

Vītolu koksngrauzis (Lamia textor).


Ziemelmeita 27.maijs, 20:10

Paldies,Artur!


ekologs 27.maijs, 20:08

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


Ziemelmeita 27.maijs, 18:03

Paldies,Artur!


mufunja 27.maijs, 14:21

Paldies Arturs :)


ekologs 27.maijs, 13:42

Brūnā smilšvabole (Cicindela hybrida).


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts