Šobrīd aktīvie lietotāji: 23 Šodien ievadītie novērojumi: 53 Kopējais novērojumu skaits: 91408
Jums ir viesa statuss


 

    

 

    

 

    

JAUNUMI:


Jūras ērglis

Jūras ērgļa ligzda atrodas Lubāna ezera tuvumā, ligzdošanas rajonā, kas ir zināms kopš 2010. gada. Ligzda, ko varam vērot savos ekrānos, ir atrasta tā paša gada rudenī. Turpmākajos divos gados mazuļi tajā netika izaudzināti – 2011. gadā ligzda bija ērgļu apdzīvota, tomēr tukša (domājams, ka ligzdošana nemaz netika uzsākta), savukārt 2012. gadā jūras ērgļi tajā ligzdoja nesekmīgi – kontrolējot ligzdu jūnijā, laikā, kad tajā vajadzētu būt mazuļiem, tajā tika konstatētas tikai olu čaumalas. 2013. gadā ligzdā beidzot tika izaudzināti divi mazuļi un tā paša gada rudenī putni sāka gatavoties jau nākamajai ligzdošanas sezonai – ligzda tika papildināta ar zariem un pušķota ar svaigām skujām.

Ziemas aukstākajā laikā ērgļu pāris bija aizklīdis barības meklējumos citur – iespējams, uz rajoniem, kur bija pieejams atklāts ūdens ar zivīm un ūdensputniem, vai arī kādu vietu, kur bija atrodams kāds kritis dzīvnieks. Šogad pie ligzdas tie pirmo reizi atgriezās 10. februārī, laikā, kad ligzda jau bija aprīkota ar novērošanas kameru. Drīz uzzinājām, ka tēviņš ir gredzenots – sākotnējie gredzenu krāsu nolasījumi ļāva spriest, ka putns ir Lietuvas izcelsmes un šķīlies 2007. gadā, tātad, ir salīdzinoši jauns (jūras ērgļi parasti sāk ligzdot piecu gadu vecumā). 3. martā izdevās nolasīt arī kreisās kājas gredzena numuru (V506) un tādējādi noskaidrojām, ka šis ērglis ir gredzenots kā mazulis ligzdā 2007. gada 4. jūnijā Lietuvas ziemeļaustrumu daļā Sartai ezera apkārtnē, aptuveni 120 kilometru attālumā no savas tagadējās ligzdošanas vietas. 

Ērgļu mātīte ir negredzenota, tādēļ šī putna izcelsme mums nav zināma. Abi putni ir labi atšķirami ne tikai pēc gredzeniem (vai to trūkuma), bet arī pēc izmēra – līdzīgi kā vairumam citu plēsīgo putnu, arī šai sugai mātītes ir lielākas un pat par ceturtdaļu smagākas par tēviņiem. Šī atšķirība ir ļoti labi redzama brīžos, kad abi putni ir viens otram blakus.

Latvijā jūras ērgļi olu dēšanu parasti sāk marta pirmajā dekādē (dējumā ir 1-3 olas), tādēļ šo pāri varam uzskatīt par vēliem ligzdotājiem - pirmā no divām olām ligzdā tika iedēta tikai 24. martā. Vidējais perēšanas laiks šai sugai ir 38 dienas, līdz ar to varam sagaidīt, ka pirmais mazulis varētu izšķilties aptuveni 1. maijā. 

Dabasdatu foruma lietotāji jūras ērgļus nosaukuši par Lubānu (mātīti) un Sartas (tēviņu; atbilstoši tā lietuviskajai izcelsmei).

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Jānis Kažotnieks un Elvijs Kantāns, kā arī viesu nams „Zvejnieki” Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņā. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze

Zivjērglis

Zivjērgļa ligzda, ko varam vērot savos datora ekrānos, atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā – Viesītes novadā. Tā ir zināma kopš 2008. gada, taču jau iepriekš zināmie ērgļu novērojumi liek domāt, ka tie te ligzdoja jau dažus gadus iepriekš. Ligzdošanas sekmes šajā teritorijā ir bijušas samērā labas – tikai vienu gadu (2009. gadā) ligzdošana nav bijusi sekmīga, pārējos gados izvests vismaz viens mazulis. 2013. gadā zivjērgļi šajā ligzdā izaudzināja trīs mazuļus; jāpiebilst, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

Videonovērošanas sistēma pie ligzdas tika uzbūvēta 21. martā, vēl pirms putnu atgriešanās no ziemošanas vietām. Piekāpjot, tika konstatēts, ka ligzda ziemas laikā ir daļēji nobrukusi, tādēļ tika nolemts to nostiprināt ar mākslīgi veidotu pamatu. Pirmais zivjērglis (domājams, mātīte) pie ligzdas tika novērots 3. aprīlī (tas bija agrākais šogad zināmais šīs sugas novērojums Latvijā), kas turpmāko nedēļu gaidīja pārrodamies savu partneri. Kamēr īstais ligzdas saimnieks kavējās, ligzdā viesojās sveši, domājams, caurceļojoši zivjērgļi - 5. aprīlī novērots putns, kas bija gredzenots, uz kreisās kājas tam bija sarkans gredzens ar baltiem cipariem 083, kas liecināja, ka šis zivjērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2010. gadā aptuveni 40 km DA virzienā no šīs ligzdas. 7. aprīlī ligzdā iegriezās putns, kuram uz kreisās kājas bija metāla gredzens, savukārt 9. aprīlī ligzdā tika novērots putns, kuram metāla gredzens bija uz labās kājas. Tās pašas dienas vakarā ligzdā pārradās negredzenots tēviņš un sākās intensīvs darbs pie ligzdas būvēšanas.

Igauņu dabas ziņu portāla looduskalender foruma lietotāji zivjērgļus nosaukuši par Laumu un Pērkonu.

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Aina Everte, Aldis Veinštoks, Jānis Paegļkalns, Vigonts Kuklis. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

Melnais stārķis

Melnā stārķa ligzda atrodas Kurzemes ziemeļu daļā. Tā ir zināma kopš 2012. gada, kad ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, tikpat daudz jauno putnu ligzdu atstāja arī gadu vēlāk. 

Šogad (laikā līdz 13.04) melnais stārķis ligzdā ir redzēts tikai 5. un 6. aprīlī, abos gadījumos viens putns. 

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis un Helmuts Hofmanis. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze 


 


Pēdējie novērojumi
Ciconia ciconia - 2014-07-30 elvitaergle
Ciconia ciconia - 2014-07-30 elvitaergle
Ciconia ciconia - 2014-07-30 elvitaergle
Pernis apivorus - 2014-07-30 Mareks Kilups
- 2014-07-30 agnese.l
Phylloscopus trochiloides - 2014-07-23 Rallus
Psophus stridulus - 2014-07-27 Rallus
Buteo buteo - 2014-07-27 Rallus
Coracias garrulus - 2014-07-27 Rallus
Falco tinnunculus - 2014-07-27 Rallus
Larus argentatus - 2014-07-27 Rallus
Cuculus canorus - 2014-07-27 Rallus
Lanius excubitor - 2014-07-27 Rallus
Lullula arborea - 2014-07-27 Rallus
Papilio machaon - 2014-07-27 Rallus
Papilio machaon - 2014-07-21 Rallus
Cicindela campestris - 2014-05-18 Matrus
Serinus serinus - 2014-07-30 Rallus
Acrocephalus arundinaceus - 2014-07-30 Rallus
Panurus biarmicus - 2014-07-30 Rallus
Egretta alba - 2014-07-30 Rallus
Vanellus vanellus - 2014-07-30 Rallus
Charadrius dubius - 2014-07-30 Rallus
Actitis hypoleucos - 2014-07-30 Rallus
Calidris temminckii - 2014-07-30 Rallus
Charadrius hiaticula - 2014-07-30 Rallus
Tringa totanus - 2014-07-30 Rallus
Tringa glareola - 2014-07-30 Rallus
Calidris alpina - 2014-07-30 Rallus
Gallinago gallinago - 2014-07-30 Rallus
Tringa ochropus - 2014-07-30 Rallus
Calidris ferruginea - 2014-07-30 Rallus
Tringa nebularia - 2014-07-30 Rallus
Philomachus pugnax - 2014-07-30 Rallus
Sympetrum striolatum - 2014-07-26 Matrus
Cicindela hybrida - 2014-07-26 Matrus
Cicindela hybrida - 2014-07-26 Matrus
Cicindela hybrida - 2014-07-26 Matrus
Pieris napi - 2014-07-26 Matrus
Monotropa hypopitys - 2014-07-02 Dzidra
Aphantopus hyperantus - 2014-07-26 Matrus
Coenonympha pamphilus - 2014-07-26 Matrus
Gonepteryx rhamni - 2014-07-26 Matrus
Inachis io - 2014-07-26 Matrus
Inachis io - 2014-07-26 Matrus
Coenonympha pamphilus - 2014-07-26 Matrus
Erythromma viridulum - 2014-07-26 Matrus
Erythromma najas - 2014-07-26 Matrus
Erythromma viridulum - 2014-07-26 Matrus
Cygnus cygnus - 2014-07-29 AinisP
Egretta alba - 2014-07-29 AinisP
Acrocephalus scirpaceus - 2014-07-29 Igors
Ochlodes sylvanus - 2014-06-21 Mo
- 2014-07-28 Martins
Bembix rostrata - 2014-07-26 Matrus
Trichodes apiarius - 2014-06-28 Mo
Nezināms
@ putnuverotajs
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
CerambyX 30.jûlijs, 14:13

Tegenaria ģints zirnekļa tēviņš. Tādi arī Latvijā mīt


aina 30.jûlijs, 12:22

varētu būt atvests ar treileri no Anglijas. nezinu ko darīt- atlaist brīvībā vai nospiest?


Bekuvecis 30.jûlijs, 10:18

Šķiet, būs bijusi dzeltenā receklene (Tremella mesenterica).


Bekuvecis 30.jûlijs, 10:05

Tā būs bijusi smadzeņveida receklene (Tremella encephala). Pagaidām vienīgais zināmais atradums Kurzemē, ja neskaita pašu jūras piekrasti.


CerambyX 29.jûlijs, 22:48

Zeltgalvīšu zeltainītis


CerambyX 29.jûlijs, 22:48

Racējlapsene Ammophila sp.


CerambyX 29.jûlijs, 22:47

Baltās pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 29.jûlijs, 22:46

Zeltgalvīšu zeltainītis


CerambyX 29.jûlijs, 22:45

Skujkoku sarkanais kosngrauzis


CerambyX 29.jûlijs, 22:45

Zilzaļā dižspāre


CerambyX 29.jûlijs, 22:45

Pļavas vēršacītis


CerambyX 29.jûlijs, 22:45

Pļavas vēršacītis


CerambyX 29.jûlijs, 22:43

Pelēkās dakšastes kāpurs


CerambyX 29.jûlijs, 22:42

Kāds no viršu zilenīšiem


CerambyX 29.jûlijs, 22:42

Pa kreisi - lielais meža resngalvītis, pa labi - ziedmuša Volucella bombylans


CerambyX 29.jûlijs, 22:39

Bišu skudrulītis


Martins 29.jûlijs, 22:30

Ja jautājums ir par spāru sarakstu, tad ir. Atsūti e-pastu (jautājumu) uz: martins.kalnins@biology.lv


Divpēdis 29.jûlijs, 21:32

Paldies par noteikšanu! Pasūtīju beidzot arī spāru grāmatu;) Kādam nav rezervē ekseļa fails ar latīnisko/ latvisko nosaukumu tulkojumiem? Pretī varu piedāvāt dienas tauriņu sarakstu, kuru tepat pa vienam vien sakopēju kopā


Matrus 29.jûlijs, 10:17

Domajams, ka tiesi atputnieku del snibisi vietam koncentrejas lielaka skaita.


sandis 29.jûlijs, 09:36

Izskatās, ka ģirliči Valmierā nav nekāds retums. Varētu būt pat vairāki ligzdojoši pāri? Gaidu to brīdi, kad kāds parādīsies arī Cēsīs :)


sandis 29.jûlijs, 09:30

Negribētos, ka šis novērojums paslīd garām nepamanīts. Vismaz man līdz šim tik lielu šņibīšu baru nebija gadījies redzēt :)


CerambyX 28.jûlijs, 22:46

Kazrožu mežpūcīte (Xestia baja)


CerambyX 28.jûlijs, 20:29

Vai Latvijā ar KM nelieto zilus gredzenus ar baltiem cipariem? Par aktuālajām burtu/ciparu kombinācijām gan nez. Te ar kaut kād lapa par jūraskraukļu gredzeniem: http://cormorants.freehostia.com/co_rings/cormo_cr_project1.htm


Igors 28.jûlijs, 19:50

http://www.crb-photoguide.com/phaca.htm


paliec 28.jûlijs, 13:11

Gludais vārpstiņgliemezis Cochlodina laminata


Matrus 28.jûlijs, 12:09

Kur sis juras krauklis gredzenots?


IevaM 27.jûlijs, 21:09

es tikai šogad šo tauriņu iemācījos :)


visvaldis.s 27.jûlijs, 20:05

Paldies! Nezināju par sezonālajām atšķirībām.


IevaM 27.jûlijs, 19:33

mazais nātru raibenis


ER 27.jûlijs, 15:50

Protams, šīgada putns, taču vairs ne tikko izvests jaunulis; varbūt no pirmā perējuma (zivju dzenīšiem gadā parasti trīs pa septiņiem cāļiem katrā). Pazīmes: melns, vēl paīss knābis, tumšas kājas un zilganu raibumu josla pāri krūtīm.


Matrus 25.jûlijs, 14:25

Interesanti, ka maza sarkanace arpus zinamajam Rigas atradnem nekur citur nav atrasta, kaut gan speciali pern mekleta Jelgavas un Bauskas rajonos, ka ari citas udenstilpes Riga... Pieversiet uzmanibu sai sugai!


CerambyX 25.jûlijs, 13:52

Tinējs Epiblema foenella


CerambyX 25.jûlijs, 13:51

Svilnis Hypsopygia costalis


jumts 25.jûlijs, 11:25

Paldies!


Mimi Serada 25.jûlijs, 10:28

Paldies!


CerambyX 25.jûlijs, 08:58

Lielā plakanpūcīte


CerambyX 25.jûlijs, 08:57

Dzeltenā grīšļu pūcīte


CerambyX 24.jûlijs, 23:19

Jā, abos novērojumos tiešām vīķu zilenīši - šeit tēviņš, bet otrā mātīte.


CerambyX 24.jûlijs, 22:43

Ziedmuša Chrysotoxum bicinctum


Fracmatic 24.jûlijs, 16:24

Paldies! :) Būs jāpaeksperimentē ar gaismekļiem, kamēr vēl tie tauriņi tādi aktīvi. Un jauki, ka Dabasdatos gaidāms arī kāds teksts par to lietu ;)


Ivars L. 24.jûlijs, 10:32

Jā, laikam gan. Paldies par labojumu.


CerambyX 24.jûlijs, 08:01

Polistes nimpha


CerambyX 24.jûlijs, 08:00

Polistes nimpha


CerambyX 24.jûlijs, 08:00

Polistes nimpha


CerambyX 24.jûlijs, 07:57

Polistes nimpha


CerambyX 24.jûlijs, 07:40

Tuvākajās dienās mēģināšu kādas rindas uzrakstīt te Dabasdatos. Bet iesākumā principā der jebkāds ņiprāks gaismas avots - teiksim kāda 150W spuldze. Balts palags un tauriņi lidos. :) Protams, ja tā nopietnāk pieiet tai lietai, tad svarīgi kādu gaismas spektru spuldze izstaro (daļa no redzamā gaismas spektra tauriņiem zināmā mērā ir vienaldzīga) - attiecīgi ir dažādās gana īpašas lampas, kas ir piemērotākas, bet tur atkal sarežģītāka uzstādīšana (gluži nevar iespraust pa taisno kontaktā).


Fracmatic 24.jûlijs, 01:49

Šis ir vienkārši sexīgs. :) Laikam kādreiz jāizmēģina tā gaismošanas lieta. Ir svarīgi, kādu gaismu izmanto?


Fracmatic 24.jûlijs, 01:47

Šo gribētu satikt. Asociējas ar ahātu.


jumts 23.jûlijs, 22:06

Ai, ko es muldu, krāsu atšķirības tik pat kā nekādas. :D Manās bildēs viņš tik tāds gaišāks izskatās.


jumts 23.jûlijs, 21:59

Tomēr tā krāsu atšķirība starp abiem ir diezgan manāma. Poļu lapā īsti nevarēju saprast.


IevaM 23.jûlijs, 21:55

laba galerija :)


CerambyX 23.jûlijs, 20:27

Domāju, ka skrejvabole Limodromus assimilis


CerambyX 23.jûlijs, 20:20

Tīklspārnis Drepanopteryx phalaenoides


jumts 23.jûlijs, 16:31

Man jau likās tā šaubīgi, jo abi ļoti līdzīgi. Tā kā paldies par labojumu, ņemšu vērā! :)


CerambyX 23.jûlijs, 16:18

Šī ir otra suga - Pheosia gnoma. Gaišais ķīlītis spārnam galā izteikti balts, resns un īss. Otrai sugai tas brūngans, šaurāks un gandrīz 2x garāks. Mazliet vēlāk ielikšu bildes abām sugām - ar vakar atlidoja pie gaismas. Parasti man P.gnoma ir vairākumā - apmēram 5:1, bet tas jau droši vien arī no biotopa kur gaismo atkarīgs.


zemesbite 23.jûlijs, 12:14

Paldies! :)


zemesbite 23.jûlijs, 12:13

Paldies! :)


Zane 23.jûlijs, 01:04

Zāļsvilnis Udea prunalis


Zane 23.jûlijs, 00:37

Tinējs Celypha striana


CerambyX 22.jûlijs, 23:16

Šķiet, ka zaigkode Nemophora metallica


CerambyX 22.jûlijs, 23:15

Koskngrauzis Leptura quadrifasciata


CerambyX 22.jûlijs, 23:15

Zilzaļā dižspāre


CerambyX 22.jûlijs, 23:14

Pēc tām melnajām cakainajām līnijām spriežot, tā kā ošķērpju koksprīžmetis (Cleorodes lichenaria)


CerambyX 22.jûlijs, 23:11

Zaļganais zaigspārnis


CerambyX 22.jûlijs, 23:10

Īsspārnis Ontholestes tesselatus


CerambyX 22.jûlijs, 23:09

Zāļsvilnis Udea lutealis


CerambyX 22.jûlijs, 21:23

Šķiet svilnis Ostrinia nubilalis


CerambyX 22.jûlijs, 21:21

Neīstā augsnes pūcīte (Axylia putris)


CerambyX 22.jûlijs, 21:21

Tinējs Epiblema foenella


Igors 22.jûlijs, 19:52

Cik es redzēju un dzirdēju , sarkanas klijas paši izgāztuve nebarojas, viņi uzbrukt kajakiem un citam kaijam un atņem barību. Līdzīgi, kā to dari klijkaijas


forelljjanka 22.jûlijs, 17:52

Ja par izgāztuvēm var nosaukt,pie lopkautuvēm izvietotās blakusproduktu krautuves,gan melnās ,gan sarkanās klijas barojas tajās jau vairākus gadu desmitus!;)Arī Grobiņas izgāztuvē abas sugas ir diezgan parasta parādība!Nav tak noslēpums,abu sugu racions ir gana plašs,sākot ar medijumu un beidzot ar maitēšanu,nesmādējot arī zivis.Pagaidām vienīgajā pierādītajā ligzdvietā (domāju Kurzemē ligzdo vismaz vēl 3-4 pāri)sarkanā pamatā čeko šosejas malas, meklēdama notriektus putnus un dzīvniekus.


Igors 22.jûlijs, 17:19

Vācija, netālu no Štutgarte, augustā 2008g. izgāztuve barojas vismaz 6. sarkanas lijas. Kā man paskaidro tas ir parastais gadījums.


Matrus 22.jûlijs, 12:44

Loti labi, ka ir precizaki dati par agrakajiem sadiem noverojumiem! Dazu desmitu gadu laika vairakas putnu sugas pakapeniski izmainija savu uzvedibu un paradijas lielaka skaita izgaztuves. Piemeram, baltais starkis 1980-1990. gados izgaztuves netika manits, bet ap kadu 2004.g. (varbut agrak, jaskatas pierakstos) pirmie noveroti, bet paslaik Rumbula jau lielaki bari regulari koncentrejas.


enesija 22.jûlijs, 11:57

Aculepeira sp., Araneidae


dziedava 22.jûlijs, 11:52

Citronu bisporella nebūs gan, visdrīzāk izskatās pēc gļotsēnes - ragansviesta. Vai bija tāda žļurga?


Rallus 22.jûlijs, 11:28

Man gan arī sanācis redzēt melno kliju pirms gada putnu rallija laikā pie Pentuļiem, Vārves pagasta izgāztuves tiešā tuvumā. Taču visi iepriekšējie Getliņu apmeklējumi - šādu skatu nebija nācies redzēt, tas tiešām.


žubīte 22.jûlijs, 10:57

Arī mana novērotā 15.05.2014. lidoja visdrīzāk tieši no Litenes atkritumu poligona,jo attālums pa gaisu aptuveni 2 km un virziens tieši no turienes.


Gaidis Grandāns 22.jûlijs, 10:45

Nu nebūs jau nu gan, Ruslan, pirmais melno kliju barošanās gadījums LV izgāztuvēs! Getliņos gan varētu būt jauna suga....Tikko ieliku savus novērojumus no Demenes un Grobiņas izgāztuvēm (bija "paslīdējuši garām" DD). Šeit vēl viens, kas nav publicēts DD: 13.07.2013.Melnā klija: 1 barojoties pie Litenes atkritumu poligona, Gulbenes nov. (E.Kantāns)/litenesputni.lv. Jautājums gan par to vai šie ir kaut kur apkārtnē ligzdojoši putni vai tomēr konkrētajā gadā neligzdojoši/nesekmīgi ligzdojoši putni.


Matrus 22.jûlijs, 09:15

Varbut pirmais sis sugas barosanas gadijums Latvijas izgaztuves?


Daiga 22.jûlijs, 07:24

Paldies! Tādu nebiju iepriekš redzējusi. Latvijasdaba.lv raksta, ka "Latvijā retumis Baltijas jūras un Rīgas līča krastā vai tā tiešā tuvumā."


CerambyX 21.jûlijs, 21:39

Ir ir īstais! :) Šis tāds diezgan bieži sastopams - iepriekšējā bija daudz foršāka suga. Gaidam nākamo :D


MJz 21.jûlijs, 20:23

Vai ir šī suga? Kārtējais ūsainis man pie darba durvīm.


gunarsp 21.jûlijs, 19:01

Manuprāt ziemeļu sikspārņa jaunulis. Gunārs Pētersons


CerambyX 21.jûlijs, 13:10

Izmēra ziņā jau sīkspāri ne ar ko citu sajaukt nevar, bet nu otrajā kadrā pavisam noteikti Lestes sp. mātīte, kas ir gandrīz 2x lielāka. Abos pārējos kadros jau viss ok - sīkspāres :)


Rallus 21.jûlijs, 06:51

Dēļ spārnu garuma? Izmēra ziņā bija ļoti neliela - te pietrūkst mēroga gan. Pielieku vienu individuālu T īp vēl. Ir vēl 2 citu pāru bildes.


CerambyX 20.jûlijs, 23:42

Otrajā attēlā gan Lestes sp.


W 20.jûlijs, 13:57

Tā varētu būt piecdaivu mātere(Leonurus quinquelobatus)? Sarakstā nav atrodama.


dziedava 20.jûlijs, 08:50

Visdrīzāk jūrmalas augstiņš Centaurium littorale. Atšķirībā no čemuru augstiņa tam lapām 1-3 dzīslas (foto izskatās, ka ir 1 dzīsla; čemuru augstiņam - 3-7 dzīslas), arī ziedu izvietojums dažādā augstumā (čemuru augstiņam - vienādā augstumā). Nu un piejūras smiltis jūrmalas augstiņam piemērots biotops. Piejūrā var augt arī skaistais augstiņš, bet tam lapām jābūt 5 neskaidrām dzīslām (te tiešām izskatījās pēc 1 skaidras dzīslas) un pie zemes nav lapu rozetes (foto ir).


sandis 20.jûlijs, 01:22

Paldies par šo versiju! Spalvas garums - 11 cm, un par mīkstu es to nesauktu :) Sloka tiešām varētu būt ticams variants, šajos mežos esmu viņas redzējis. Arī googlē līdzīgu spalvu foto atradu.


Fracmatic 20.jûlijs, 00:59

Piemīlīgs radījums. Paldies, ar piederības noteikšanu! :)


Fracmatic 20.jûlijs, 00:56

Paldies! Šis mani interesēja-pati nevarēju atrast sugu. :)


sandis 20.jûlijs, 00:43

Skatījos arī uz šo poļu lapā, bet pēc tur ieliktajām bildēm nebiju pārliecināts. Pēc googles attēliem spriežot, šķiet, ka Sciota rhenella tiešām būs īstais


CerambyX 20.jûlijs, 00:34

Interesanta muša - kāda no zirnekļmušām (Acroceridae). Sugu droši vien nav vērts mēģināt minēt, bet kaut kas no Ogcodes ģints ir visai līdzīgs.


sandis 20.jûlijs, 00:27

Aha, paldies par šo piezīmi! Izmantoju tiešām poļu lapu, bet nevarēju iedomāties, ka tur pūcītes meklējamas pie dažādām dzimtām. Ņemšu vērā.


CerambyX 20.jûlijs, 00:26

Tinējs Celypha rivulana


CerambyX 20.jûlijs, 00:24

Kāda no mīkstblaktīm (Miridae sp.)


CerambyX 20.jûlijs, 00:24

Kāda no mīkstblaktīm (Miridae sp.)


CerambyX 20.jûlijs, 00:23

Vairogblakts Eysarcoris aeneus


sandis 20.jûlijs, 00:22

Jā, laikam gan zvirbuļvanags


CerambyX 20.jûlijs, 00:21

Kāda no laupītājmušām


CerambyX 20.jûlijs, 00:21

Kāds no Oedemera ģints māņkoksngraužiem


CerambyX 20.jûlijs, 00:20

Šķiet sausleju zāļpūcīte (Mythimna ferrago)


CerambyX 20.jûlijs, 00:18

Jā, T.senex


CerambyX 20.jûlijs, 00:17

Dārzu joslpūcīte (Noctua pronuba)


CerambyX 20.jûlijs, 00:17

Līdzīgākais ko varu izdomāt - plūmju pelēkpūcītes (Acronicta strigosa) kāpurs


CerambyX 20.jûlijs, 00:13

Svilnis gan, bet tādu īsti nepazīstu. Varbūt Sciota rhenella


CerambyX 20.jûlijs, 00:02

Gaišpelēkā vīķpūcīte (Lygephila pastinum). Ja izmanto poļu lapu, tad jāvērš uzmanība, ka neliela daļa pūcīšu (ordeņpūcītes, sviļņpūcītes un vēl šis tas) tur ir Erebidae dzimtā. Laikam tas tā pēc kādas svaigākās un modernākās sistemātikas. Turpat arī lācīši un mūķenes. Tāda savdabīga dzimta, ko te DabasDatos neatzīstam :)


CerambyX 20.jûlijs, 00:00

Vai ne zvirbuļvanaga t? Padusē it kā manāms krūšu rudais tonis. Pēc figūras ar tāds uz smalko pusi.


Siona 19.jûlijs, 21:29

TIk daudz līdzīgu sugu! :) Paldies!


Mimi Serada 19.jûlijs, 00:25

Šovakar atlidoja vēl viens M.wauaria ar gaišāku krāsojumu. Paldies par noteikšanu!


jumts 18.jûlijs, 23:03

Jā, viena no šīm. Paldies! Arī par iepriekšējiem priekšā teicieniem, paldies! :)


CerambyX 18.jûlijs, 22:29

Kāda no gartaustmakstenēm (Leptoceridae) - droši vien Mystacides sp.


CerambyX 18.jûlijs, 22:25

Brūnā smiltājvabole (Serica brunnea)


CerambyX 18.jûlijs, 22:25

Svilnis Oncocera semirubella


CerambyX 18.jûlijs, 22:19

Tādā dīvainā rakursā (šķiet tāds strupāks kā vajadzētu), bet domāju, ka svilnis Aphomia sociella - tēviņš


CerambyX 18.jûlijs, 22:10

Lapgrauzis Galeruca tanaceti


CerambyX 18.jûlijs, 22:09

Anomala dubia


CerambyX 18.jûlijs, 21:41

Ceru ķauķis


Mimi Serada 18.jûlijs, 20:51

Paldies!


CerambyX 18.jûlijs, 20:36

Zāļsvilnis Chrysoteuchia culmella


CerambyX 18.jûlijs, 20:36

Zāļsvilnis Chrysoteuchia culmella


CerambyX 18.jûlijs, 20:36

Arī Nomophila noctuella


CerambyX 18.jûlijs, 20:35

Sarkandzīslu klajumspāre būtu forši :) Bet būs melnā klajumspāre - krūšu sāni ar raksturīgu melnu centrālo joslu ar diviem dzelteniem punktiem.


CerambyX 18.jûlijs, 20:34

Pūcīte Eucarta virgo - samērā nesens ienācējs Lv faunā (ja pareizi atceros, tad 2007. vai 2008. gadā, bet varu arī kļūdīties), taču ir diezgan strauji izplatījusies un nekāds lielais retums vairs neskaitās.


forelljjanka 18.jûlijs, 17:42

Pirmām kārtām kaut ko mērogam prasās! ;)Varētu būt sloka!;) Pūcēm tie raibumi liekas citādāki,bet to var pateikt arī spalvu pačamdot,pūcēm tās ,arī lidspalvas,ir ļoti mīkstas.Dzeguzes rudā forma ar liekas ka nē...


Siona 18.jûlijs, 09:39

Paldies! :)


Siona 18.jûlijs, 09:38

Paldies! :)


Mimi Serada 17.jûlijs, 23:40

Paldies!


Zane 17.jûlijs, 23:26

Visticamāk, ka bērzu pundurvērpējs, Nola aerugula


Zane 17.jûlijs, 23:03

Dzeltenā grīšļu pūcīte, Rivula sericealis


Zane 17.jûlijs, 22:58

Ozolu vērpējs, Lasiocampa quercus


Siona 17.jûlijs, 18:49

Cik noprotu, varētu būt kāds Nolidae sp. pārstāvis?!


CerambyX 17.jûlijs, 16:18

Meža zilenītis


Fracmatic 17.jûlijs, 16:16

Man arī ļoti patīk šie foto :)


jumts 17.jûlijs, 15:34

Hehe, taisnība! Kkā biju iedomājies, ka zilenīšiem mātītes arī zilas, tāpēc tos pat neuztvēru par variantiem. :)


ilzuks 17.jûlijs, 15:30

Skaisti!


jumts 17.jûlijs, 15:28

Nē, diemžēl šī vienīgā. Bija jāsteidzas uz vilcienu, tāpēc neskrēju viņam pakaļ, kad aizlidoja.


CerambyX 17.jûlijs, 14:28

Katrā ziņā dīvains - mazo vijolīšu purvraibeni tā īpaši ar neatgādina. Var pat gadīties, ka kaut kāds parastais purvraibenis ar daudz izteiktāku melno zīmējumu kā ierasts.


CerambyX 17.jûlijs, 14:20

Kāds no viršu zilenīšiem


CerambyX 17.jûlijs, 14:20

Nav kāds attēls no apakšpuses? Tā uz pirmā acu uzmetiena gandrīz vai uz lielā vijolīšu purvraibeņa pusi.


CerambyX 17.jûlijs, 13:55

Koksngrauzis Stenurella melanura


CerambyX 17.jûlijs, 13:55

Ō, laba suga! :)


Fracmatic 17.jûlijs, 12:45

Paldies, par info! :)


Mimi Serada 17.jûlijs, 11:29

Diemžēl neatradu kā izlabot kļudu - protams, šīs ir sisenis Acrididae sp.


Siona 17.jûlijs, 08:22

Paldies! :)


Siona 17.jûlijs, 08:22

Paldies! :)


Elfiņš 17.jûlijs, 07:40

Kārklu raibenis - kājas gaišākas par spārna pamatni.


Fracmatic 17.jûlijs, 01:00

Gan jau kārklu raibenis, bet tā kā nezinu, kā pēc spārnu apakšpuses (augšpusi neatceros) atšķirt no augļkoku raibeņa, nemaz nemēģināšu.


Rekmanis 17.jûlijs, 00:57

Šamējie jau ir līkšņibīši, nevis lielie.


CerambyX 17.jûlijs, 00:34

Tumšzilā krāšņspāre (bij atzīmēta kā zilganā) - piedod Andri, atņemu laikam Tev ķeksi :)


CerambyX 17.jûlijs, 00:22

Pieņemu, ka te domāta zilzaļā dižspāre (Aeshna cyanea), kam mātītes tiešām zaļas, nevis zaļā dižspāre (A.viridis).


CerambyX 16.jûlijs, 23:13

Tā viņi dara jā :) Lidojumā šo ar esmu reiz noturējis par jātnieciņu.


IlzeP 16.jûlijs, 23:03

Un es biju pārliecināta, ka plēvspārnis. Kā viņš mani apšmauca :)


CerambyX 16.jûlijs, 22:04

Puplakšu pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 16.jûlijs, 22:00

Lukstu čakstīte


CerambyX 16.jûlijs, 21:59

Kāda no dzelkņmušām Stratiomyidae


CerambyX 16.jûlijs, 21:59

Tā gan :)


CerambyX 16.jûlijs, 21:57

Vītolu slaidkoksngrauzis (Necydalis major) - forša suga! :)


CerambyX 16.jûlijs, 21:55

Tā ar ir - interesanti, ka laikam sanāk pirmais novērojums DD Kurzemē :) Līdz šim iepriekšējie tikai Vidzemes pusē


IevaM 16.jûlijs, 19:21

pēc noteicēja sila brūnulis :)


Siona 16.jûlijs, 18:59

Liekas, ka varētu būt daudzziedu ūdenīte! :) Liels paldies! :)


Siona 16.jûlijs, 18:53

Jā, nepieaudzis pavisam noteikti, antenas gan garas :) Paldies!


Siona 16.jûlijs, 18:51

Paldies! :)


IlzeP 16.jûlijs, 17:31

Euthrix potatoria ?


ER 16.jûlijs, 14:58

Paldies, protams!


Elfiņš 16.jûlijs, 14:49

Apšu raibenis (Limenitis populi)


CerambyX 16.jûlijs, 11:00

Tā arī ir :)


dziedava 16.jûlijs, 09:48

Man izskatās pēc raibspārņa Zygaena sp. kokona, no kura jau izlidojis tauriņš, atstājot tajā aizķērušos kūniņas apvalku.


dziedava 16.jûlijs, 09:45

Kāda no ūdenītēm Callitriche sp.


CerambyX 16.jûlijs, 00:28

Criocephalus rusticus


CerambyX 16.jûlijs, 00:28

Spondylis buprestoides


CerambyX 15.jûlijs, 23:40

Pēc Andra Piterāna komentāra - par 90% Therion circumflexum


Divpēdis 15.jûlijs, 23:32

Vakar pa ceļam piebraucu paskatīties uz saviem tārpiņiem. Ceturto arī atradu. Tagad zinu, kas ir mauragas. Un ka arī Linneja laika večiem nopietna humora izjūta bijusi. Tātad - pielieku bildīti, kur viņi dzīvo: pašā ceļa malā, metrus piecus pirms lielās caurtekas, kreisajā pusē. Tikai lūdzu nejaukt šitos mūkus kopā ar salātiem!;)


sandis 15.jûlijs, 22:55

Pardon, kaut kā pat neiedomājos, ka jāpārbauda citi "melnbaltie" varianti :)


CerambyX 15.jûlijs, 22:40

Laikam ir ar dārzu joslpūcīte - tā jau diezgan mainīga izskata suga. Citas Noctua ģints sugas tomēr mazliet savādākas.


CerambyX 15.jûlijs, 22:36

Sausseržu raibenis


CerambyX 15.jûlijs, 20:52

Kāda no ķērpjutīm. Rādas, ka nepieaudzis īpatnis


CerambyX 15.jûlijs, 20:52

Lapgrauzis Cryptocephalus sp. Tur vairākas šādas zaļas sugas (sericeus, aureolus, hypochaeridis), kas ļoti grūti atšķiramas.


CerambyX 15.jûlijs, 20:51

Kāds no jātnieciņiem. No sērijas Pimpla sp., bet nu to, protams, pēc šādām bildēm grūti ar garantiju apgalvot.


CerambyX 15.jûlijs, 20:50

Parastā klajumspāre


CerambyX 15.jûlijs, 20:49

Komposta degunradžavabole - mātīte


sandis 15.jûlijs, 19:51

O, tad jau man tiešām paveicies. Piestāju tajā vietā, lai apsekotu stārķu ligzdu. Kad grasījos braukt prom, zefīrs man burtiski no alejas kokiem virsū uzkrita un kādu brīdi tāds pusnoģībis rāpoja pa ceļu. Tā kā tuvojās mašīna, nācās to ar pirkstu pabakstīt, lai lido prom. Beigās arī saņēmās un aizlidoja :)


Siona 15.jûlijs, 10:15

Glīti kāpuri viņām, liels paldies (un arī par pārējiem paldies)! :)


CerambyX 15.jûlijs, 00:58

Vasaras zaigspāre


CerambyX 15.jûlijs, 00:57

Plankumainā spāre


CerambyX 15.jûlijs, 00:57

Priežu sprīžmetis


CerambyX 15.jûlijs, 00:56

Sarkanā klajumspāre


CerambyX 15.jûlijs, 00:56

Knaibļspāre - tēviņš


CerambyX 15.jûlijs, 00:49

Koksngrauzis Leptura quadrifasciata


CerambyX 15.jûlijs, 00:47

Jātnieciņš


CerambyX 15.jûlijs, 00:45

Māņkoksngrauzis Anogcodes sp. Mātītēm jāredz vēdera krāsojums - melns vai oranžs.


CerambyX 15.jûlijs, 00:44

Ziedmuša Volucella pellucens


CerambyX 15.jûlijs, 00:44

Nodilis balandu lapsprīžmetis (Pelurga comitata)


CerambyX 15.jûlijs, 00:41

Antenu vālīšu gali apakšpusē oranži - tad jau brūndzeltenais pļavas resngalvītis


CerambyX 15.jûlijs, 00:40

Jā, Cepaea hortensis. C.nemoralis lūpa (čaulas ieejas ārmala) parasti ir tumša - biežāk sastopamajai gaiša.


CerambyX 15.jûlijs, 00:39

Nepieaugušas sarkanblaktis


CerambyX 15.jûlijs, 00:38

Kāļu baltenis


CerambyX 15.jûlijs, 00:38

Es balsoju par G.pyraliata


CerambyX 15.jûlijs, 00:36

Piekrītu par H.fasciaria


CerambyX 15.jûlijs, 00:34

Kādas vairogvaboles Cassida sp. kāpurs.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2014
© dabasdati.lv
Saglabāts