Šobrīd aktīvie lietotāji: 48 Šodien ievadītie novērojumi: 18 Kopējais novērojumu skaits: 92836
Jums ir viesa statuss


 

    

 

    

 

    

JAUNUMI:


Jūras ērglis

Jūras ērgļa ligzda atrodas Lubāna ezera tuvumā, ligzdošanas rajonā, kas ir zināms kopš 2010. gada. Ligzda, ko varam vērot savos ekrānos, ir atrasta tā paša gada rudenī. Turpmākajos divos gados mazuļi tajā netika izaudzināti – 2011. gadā ligzda bija ērgļu apdzīvota, tomēr tukša (domājams, ka ligzdošana nemaz netika uzsākta), savukārt 2012. gadā jūras ērgļi tajā ligzdoja nesekmīgi – kontrolējot ligzdu jūnijā, laikā, kad tajā vajadzētu būt mazuļiem, tajā tika konstatētas tikai olu čaumalas. 2013. gadā ligzdā beidzot tika izaudzināti divi mazuļi un tā paša gada rudenī putni sāka gatavoties jau nākamajai ligzdošanas sezonai – ligzda tika papildināta ar zariem un pušķota ar svaigām skujām.

Ziemas aukstākajā laikā ērgļu pāris bija aizklīdis barības meklējumos citur – iespējams, uz rajoniem, kur bija pieejams atklāts ūdens ar zivīm un ūdensputniem, vai arī kādu vietu, kur bija atrodams kāds kritis dzīvnieks. Šogad pie ligzdas tie pirmo reizi atgriezās 10. februārī, laikā, kad ligzda jau bija aprīkota ar novērošanas kameru. Drīz uzzinājām, ka tēviņš ir gredzenots – sākotnējie gredzenu krāsu nolasījumi ļāva spriest, ka putns ir Lietuvas izcelsmes un šķīlies 2007. gadā, tātad, ir salīdzinoši jauns (jūras ērgļi parasti sāk ligzdot piecu gadu vecumā). 3. martā izdevās nolasīt arī kreisās kājas gredzena numuru (V506) un tādējādi noskaidrojām, ka šis ērglis ir gredzenots kā mazulis ligzdā 2007. gada 4. jūnijā Lietuvas ziemeļaustrumu daļā Sartai ezera apkārtnē, aptuveni 120 kilometru attālumā no savas tagadējās ligzdošanas vietas. 

Ērgļu mātīte ir negredzenota, tādēļ šī putna izcelsme mums nav zināma. Abi putni ir labi atšķirami ne tikai pēc gredzeniem (vai to trūkuma), bet arī pēc izmēra – līdzīgi kā vairumam citu plēsīgo putnu, arī šai sugai mātītes ir lielākas un pat par ceturtdaļu smagākas par tēviņiem. Šī atšķirība ir ļoti labi redzama brīžos, kad abi putni ir viens otram blakus.

Latvijā jūras ērgļi olu dēšanu parasti sāk marta pirmajā dekādē (dējumā ir 1-3 olas), tādēļ šo pāri varam uzskatīt par vēliem ligzdotājiem - pirmā no divām olām ligzdā tika iedēta tikai 24. martā. Vidējais perēšanas laiks šai sugai ir 38 dienas, līdz ar to varam sagaidīt, ka pirmais mazulis varētu izšķilties aptuveni 1. maijā. 

Dabasdatu foruma lietotāji jūras ērgļus nosaukuši par Lubānu (mātīti) un Sartas (tēviņu; atbilstoši tā lietuviskajai izcelsmei).

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Jānis Kažotnieks un Elvijs Kantāns, kā arī viesu nams „Zvejnieki” Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņā. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze

Zivjērglis

Zivjērgļa ligzda, ko varam vērot savos datora ekrānos, atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā – Viesītes novadā. Tā ir zināma kopš 2008. gada, taču jau iepriekš zināmie ērgļu novērojumi liek domāt, ka tie te ligzdoja jau dažus gadus iepriekš. Ligzdošanas sekmes šajā teritorijā ir bijušas samērā labas – tikai vienu gadu (2009. gadā) ligzdošana nav bijusi sekmīga, pārējos gados izvests vismaz viens mazulis. 2013. gadā zivjērgļi šajā ligzdā izaudzināja trīs mazuļus; jāpiebilst, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

Videonovērošanas sistēma pie ligzdas tika uzbūvēta 21. martā, vēl pirms putnu atgriešanās no ziemošanas vietām. Piekāpjot, tika konstatēts, ka ligzda ziemas laikā ir daļēji nobrukusi, tādēļ tika nolemts to nostiprināt ar mākslīgi veidotu pamatu. Pirmais zivjērglis (domājams, mātīte) pie ligzdas tika novērots 3. aprīlī (tas bija agrākais šogad zināmais šīs sugas novērojums Latvijā), kas turpmāko nedēļu gaidīja pārrodamies savu partneri. Kamēr īstais ligzdas saimnieks kavējās, ligzdā viesojās sveši, domājams, caurceļojoši zivjērgļi - 5. aprīlī novērots putns, kas bija gredzenots, uz kreisās kājas tam bija sarkans gredzens ar baltiem cipariem 083, kas liecināja, ka šis zivjērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2010. gadā aptuveni 40 km DA virzienā no šīs ligzdas. 7. aprīlī ligzdā iegriezās putns, kuram uz kreisās kājas bija metāla gredzens, savukārt 9. aprīlī ligzdā tika novērots putns, kuram metāla gredzens bija uz labās kājas. Tās pašas dienas vakarā ligzdā pārradās negredzenots tēviņš un sākās intensīvs darbs pie ligzdas būvēšanas.

Igauņu dabas ziņu portāla looduskalender foruma lietotāji zivjērgļus nosaukuši par Laumu un Pērkonu.

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Aina Everte, Aldis Veinštoks, Jānis Paegļkalns, Vigonts Kuklis. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

Melnais stārķis

Melnā stārķa ligzda atrodas Kurzemes ziemeļu daļā. Tā ir zināma kopš 2012. gada, kad ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, tikpat daudz jauno putnu ligzdu atstāja arī gadu vēlāk. 

Šogad (laikā līdz 13.04) melnais stārķis ligzdā ir redzēts tikai 5. un 6. aprīlī, abos gadījumos viens putns. 

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis un Helmuts Hofmanis. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze 


 


Pēdējie novērojumi
Phoenicurus ochruros - 2014-08-21 amnis
Ciconia nigra - 2014-08-21 amnis
Ciconia ciconia - 2014-08-21 amnis
Columba oenas - 2014-08-21 amnis
Martes martes - 2014-08-13 Aigars
Lanius excubitor - 2014-08-21 Rallus
Falco vespertinus - 2014-08-21 Rallus
Coracias garrulus - 2014-08-21 galochkin
Aix galericulata - 2014-08-20 RedStar7
Charadrius hiaticula - 2014-08-21 erts
Hirundo rustica - 2014-08-20 lilita krieķe
Coccothraustes coccothraustes - 2014-08-21 Rallus
Accipiter nisus - 2014-08-21 Rallus
Ciconia ciconia - 2014-08-21 Rallus
Egretta alba - 2014-08-20 Rallus
- 2014-08-20 Rallus
Tholera decimalis - 2014-08-20 Mimi Serada
Philomachus pugnax - 2014-08-20 Edgars Smislovs
Falco vespertinus - 2014-08-20 Fuatra
Buteo buteo - 2014-08-20 Fuatra
Tetrao urogallus - 2014-08-04 Aigars
Aquila pomarina - 2014-08-18 Aigars
Aquila pomarina - 2014-08-19 Aigars
Aquila pomarina - 2014-08-19 Aigars
Aquila pomarina - 2014-08-19 Aigars
Phalacrocorax carbo - 2014-08-20 Edgars Smislovs
Aquila pomarina - 2014-08-20 Aigars
Falco tinnunculus - 2014-08-20 Aigars
Grus grus - 2014-08-20 Aigars
Tetrao tetrix - 2014-08-20 Aigars
Actitis hypoleucos - 2014-08-20 Edgars Smislovs
Egretta alba - 2014-08-20 ARVILS Blūzmanis
Merops apiaster - 2014-08-19 Vladimirs
Alcedo atthis - 2014-08-20 ARVILS Blūzmanis
Aquila pomarina - 2014-08-20 ARVILS Blūzmanis
Aquila pomarina - 2014-08-20 ARVILS Blūzmanis
Vipera berus - 2014-08-20 Aigars
Upupa epops - 2014-08-20 ARVILS Blūzmanis
Numenius arquata - 2014-08-20 Igors
Oenanthe oenanthe - 2014-08-20 Igors
Sterna caspia - 2014-08-20 Igors
Charadrius hiaticula - 2014-08-20 Rallus
Pluvialis squatarola - 2014-08-20 Rallus
Lutra lutra - 2014-08-20 Rallus
Columba oenas - 2014-08-20 Rallus
Lacerta agilis - 2014-08-20 Rallus
- 2014-08-20 Rallus
- 2014-08-20 Rallus
- 2014-08-20 Rallus
Pernis apivorus - 2014-08-20 Igors
Actitis hypoleucos - 2014-08-19 Rallus
Limosa lapponica - 2014-08-19 Rallus
Gallinago gallinago - 2014-08-19 Rallus
Crex crex - 2014-08-20 Rallus
Nezināms
@ visvaldis.s
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
galochkin 21.augusts, 16:58

Был там сегодня. Видел одну птицу. Окольцованная. Но близко не подпускала, невозможно было прочитать буквы... :(


IevaM 20.augusts, 20:54

Turpat netālu no Knauf rūpnīcas uz vadiem joprojām ir vismaz 3 zaļās vārnas. Ja kādam ir iespēja, paskatieties gredzenus, būtu ļoti vērtīgi nolasīt (teleskopā vai foto).


forelljjanka 19.augusts, 20:28

Kas nu tur par brīnumu?;) Tur tak NEŠAUJ !!! :DDD Domāju ,Sātiņos ar būs tā pavairāk(tur arī nešauj)! ;)


Edgars Smislovs 19.augusts, 12:58

Paldies centīšos! Bet drīz atkal uz skoooooolu! :( :( :(


CerambyX 19.augusts, 08:59

Baltdzīslainā aireņpūcīte


CerambyX 19.augusts, 08:58

Lapgrauzis Chrysolina sturmi


CerambyX 19.augusts, 08:57

Tumšā tilbīte


Gaidis Grandāns 18.augusts, 23:53

Edgars MALACIS! Tā turpināt!


CerambyX 18.augusts, 16:36

Ceriņu sfings


CerambyX 18.augusts, 15:07

Ķērpjuts - iespējams Valenzuela flavidus


CerambyX 18.augusts, 15:02

Mārīte Calvia quatuordecuttata


CerambyX 18.augusts, 15:01

Kādas līķvaboles kāpurs


CerambyX 18.augusts, 15:00

Sarkanspārnis Platycis minutus


CerambyX 18.augusts, 15:00

Neesmu sēņu specs, bet vai tik nebūs lakas plakanpiepe (Ganoderma lucidum)


Bekuvecis 18.augusts, 14:45

Lakas plakanpiepe (Ganoderma lucidum), aizsargājama suga.


dziedava 18.augusts, 00:50

Vārpainā krauklene Actaea spicata


CerambyX 16.augusts, 22:23

Ceļteku raibspārnis - tauriņš :)


jumts 16.augusts, 20:52

Kazrožu sfinga (Deilephila elpenor) kāpurs.


Pēteris 16.augusts, 18:14

Pirmo reizi redzu kāpuru, kurš maina deguna garumu.


Pēteris 16.augusts, 18:12

Domāju, ka tā ir kāda muša.


Bekuvecis 16.augusts, 12:15

Jā, noteikti ir.


roosaluristaja 16.augusts, 07:17

Šitā, manuprāt, ir lapkoku svečtursēne.


roosaluristaja 16.augusts, 07:15

Baigi vēlais perējums, ja vēl tagad pūka nav īsti nogājusi.


Edgars Smislovs 15.augusts, 22:33

Šodien ari uz vadiem sēdēja viens juv putns visdrīzāk taspats.


Wiesturs 15.augusts, 19:23

Orthops kalmii?


Wiesturs 15.augusts, 17:27

Šitā būtu Adelphocoris quadripunctatus?


CerambyX 15.augusts, 14:40

Ķērpjuts Psococerastis gibbosa


CerambyX 15.augusts, 14:35

Šķiet tinējs Ancylis badiana


CerambyX 15.augusts, 14:34

Raibkode Calybites phasianipenella


CerambyX 15.augusts, 14:34

Žodzeņu joslainais lapsprīžmetis


CerambyX 15.augusts, 14:33

Kāda no viendienītēm


CerambyX 15.augusts, 14:33

Acainais lapsprīžmetis


CerambyX 15.augusts, 14:33

Zāļsvilnis Elophila nymphaeata


CerambyX 15.augusts, 14:32

Dzeltenā grīšļu pūcīte


CerambyX 15.augusts, 14:32

Šķiet ceļteku mazsprīžmetis


CerambyX 15.augusts, 14:30

Ievu ordeņpūcīte


CerambyX 15.augusts, 14:30

Tīklkode Argyresthia goedartella


Edgars Smislovs 15.augusts, 12:08

To brīdi tuvumā nebija citu kaiju, viņa viena lidoja garām.


dekants 15.augusts, 09:34

Visu cieņu! Viņu lidojumā pamanīt starp citām kaijām, atšķirt, noorientēties un vēl paspēt ideāli nofotografēt. Malacis!


CerambyX 14.augusts, 19:41

Garlūpas racējlapsene


CerambyX 14.augusts, 19:01

Sarunā ar N.Savenkovu atklājās, ka šis izrādās ir Roeslerstammia erxlebella.


CerambyX 14.augusts, 18:48

Parastās otiņastes kāpurs


CerambyX 14.augusts, 18:47

Ar šķiet kāds no ūdensmīļiem. Helochares sp. vai kaut kas tamlīdzīgs.


CerambyX 14.augusts, 18:44

Ūdensmīlis, iesp. Cercyon ustulatus


CerambyX 14.augusts, 18:34

Kāda no kailvabolēm (Leiodidae sp.)


CerambyX 14.augusts, 18:30

Ievu ordeņpūcīte


CerambyX 14.augusts, 18:30

Jā, H.fuscipes


CerambyX 14.augusts, 18:29

Melnā praulvabole


CerambyX 14.augusts, 18:29

Sarvabole Lagria hirta


CerambyX 14.augusts, 18:29

Saperda carcharias


CerambyX 14.augusts, 18:28

Aha - C.rusticus


Wiesturs 14.augusts, 17:53

Jā, tiešām izskatās, ka tā.


CerambyX 14.augusts, 17:49

Alkšņu pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 14.augusts, 17:44

Es teiktu, ka Chortodes fluxa


Igors 14.augusts, 16:21

Malacis!


CerambyX 14.augusts, 15:32

Izskatās pēc tumšās ķiršu pelēkpūcītes (Acronicta tridens) kāpura. Reta suga!


CerambyX 14.augusts, 15:25

Gandreņu zilenītis nebūs. Droši vien parastais zilenītis, bet, protams, 100% pārliecībai jāredz spārn apakšpuse.


CerambyX 14.augusts, 13:56

2. attēlā - melnā klajumspāre


CerambyX 14.augusts, 13:51

Jā, piekrītu, ka X.xanthographa


CerambyX 14.augusts, 13:44

Super! Apsveicu! :)


sandis 13.augusts, 17:51

Pēc poļu lapas attēliem spriežot, pūcīte Heliothis maritima. Varētu būt šī suga? Pēc izplatības areāla arī atbilst. DD datubāzē sugu neatradu.


W 13.augusts, 08:31

Paldies:)


visvaldis.s 12.augusts, 22:09

Gribas zināt kā sauc šo dīvaini.


Aigars 12.augusts, 21:25

Šis putns, kā mazulis gredzenots 23.05.2014. Meža kapos.


Matrus 12.augusts, 17:13

Aigar, kur šis vistu vanags gredzenots?


Mimi Serada 12.augusts, 11:00

Paldies, man prieks par to!


Bekuvecis 12.augusts, 10:36

Parastie zemestauki (Phallus impudicus) vēl "olas" stadijā.


Bekuvecis 12.augusts, 10:33

Nekādā gadījumā ne ķieģeļsarkanā sērsēne un vispār ne sērsēne. Kas tad - uz sitiena nepateikšu. Mūsu lapiņsēņu speciāliste varbūt varētu.


Bekuvecis 12.augusts, 10:30

Saldā eksīdija (Exidia saccharina). Salda pēc izskata, ne garšas! :)


CerambyX 11.augusts, 20:57

N.Savenkova komentārs - tiešām Perizoma lugdunaria. Laba suga!


W 11.augusts, 17:50

Paldies:)


CerambyX 11.augusts, 14:39

Nebūs gan vabole - kameņlapsene Mutilla europaea :)


Wiesturs 9.augusts, 14:29

Pārskatīju vēlreiz, šitais acīmredzot tad jāmaina uz E. silaceata


galochkin 9.augusts, 12:44

Спасибо больше! Очень рад, что понравилось! :)


IlzeP 9.augusts, 11:58

Paldies, tā jau man likās :)


ER 8.augusts, 21:58

Lieliski foto, apsveicami!


jumts 8.augusts, 18:20

Brīnišķīgas fotogrāfijas! :)


Elfiņš 8.augusts, 17:08

Parastais zeltainītis


IlzeP 7.augusts, 19:56

Šī smilšvabole man atkal pēc noteicēja izskatās pēc jūrmalas, bet vieta atkal nav jūrmala... :)


IlzeP 7.augusts, 19:55

Vai šo pareizi noteicu?


IevaM 6.augusts, 12:25

Protams, varu uz epastu koordinātas aizsūtīt :)


Martins 5.augusts, 20:06

Būtu labi novērojumu vietu precizēt, jo tik plašu teritoriju vienam eksemplāram piedēvēt... Dabas izpētē/aizsardzībā šādu "atradni" grūti izmantot.


IevaM 5.augusts, 12:14

Hmm, sajutos vainīga, ka "turu sveci zem pūra". 2012. gada 24. jūlijā Ādažu poligonā tā pat gada pavasarī kontrolēti dedzinātā virsājā (kurš jau bija gandrīz mežs lielo koku dēļ) redzēju šo pašu vaboli.


visvaldis.s 4.augusts, 12:47

Paldies!


Wiesturs 4.augusts, 00:02

Paldies, tā man pašam arī likās visticamākā.


CerambyX 3.augusts, 23:20

Melnulis Opatrum sabulosum


CerambyX 3.augusts, 22:47

Domāju, ka Abrostola tripartita


CerambyX 3.augusts, 22:39

Nu jā - Acronicta tridens/psi. Tās ar nemāku un nemaz nezinu vai pēc foto var droši atšķirt.


CerambyX 3.augusts, 22:34

Mazais apšu tinējzobspārns (Clostera pigra). Pārējiem laikam nekomentēšu klāt - salikšu tik nosaukumus :)


CerambyX 3.augusts, 22:33

Melnais madaru lapsprīžmetis (Epirrhoe tristata)


CerambyX 3.augusts, 22:32

Spodrā graudzāļu pūcīte (Thalpophila matura)


CerambyX 3.augusts, 15:34

Būs īstā!


Siona 3.augusts, 15:25

Labojums - te viņa tiek saukta par viršu mazo raibpūcīti :)


Siona 3.augusts, 15:23

Izskatās pēc mazās mellenāju pūcītes (Anarta myrtilli) kāpura, bet varbūt ir vēl kāds līdzīgs?


CerambyX 3.augusts, 13:27

Konkrēti spārēm droši vien neatšķiras no citiem kukaiņiem. Kaut kādus attālumus jau tomēr tie veikt spēj un var pieņemt, ka tuvākajā apkārtnē piemērotā biotopā sugai ar jābūt sastopamai. Kas ir "tuvākā apkārtne" protams ir diskutabls jautājums un no sugas atkarīgs (vienai sugai 500m ir nieks, bet citai nepārvarams attālums), bet spāru gadījumā 200m šķiet gauži maz. Šķiet arī abas ūdenstilpes ir savstarpēji savienotas.


jumts 3.augusts, 12:31

Paldies, izlaboju!


Matrus 3.augusts, 12:25

Kadi tad butu kriteriji sparu jaunu atradnu definesana?


CerambyX 3.augusts, 03:17

Otrajā attēlā pareizi - sarkanā klajumspāre. Pirmajā attēlā - parastās klajumspāres


CerambyX 3.augusts, 03:15

Kāpostu baltenis


CerambyX 3.augusts, 03:15

Sirsenis


CerambyX 3.augusts, 03:15

Koksngrauzis Leptura quadrifasciata


CerambyX 3.augusts, 03:14

Brūnā smilšvabole - bieža un plaši izplatīta suga


CerambyX 3.augusts, 03:14

Skābeņu pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 3.augusts, 03:12

Tīklkode Yponomeuta plumbella


CerambyX 3.augusts, 03:10

Priekškrūšu vairoga priekšējais stūris izskatās ar dzletenīgu plankumu (nav gan labākais rakurss) - tātad Buprestis haemorrhoidalis


CerambyX 3.augusts, 03:08

Plakankode Harpella forficella


CerambyX 3.augusts, 03:08

Es teiktu, ka kāpostu baltenis


CerambyX 3.augusts, 03:04

Nezinu gan vai divas vietas 200m attālumā viena no otras būtu saucamas par atsevišķām atradnēm :) Bet tā jau, protams, forši atradumi!


Rallus 2.augusts, 11:25

Šorīt bija ap 1000 putnu tajā pat vietā un ap 500 pie Ainažu mola


CerambyX 2.augusts, 00:44

Šis labs novērojums!


Martins 1.augusts, 23:49

Ir īstais laiks meklēt krāšņvaboles! Dažas reizes esmu bijis un katru reizi no 3-5 sugām! Uz celmiem, stāvošiem, kritušiem kokiem un pat kokmateriālu krautuvju vietās uz mizām, nelieliem zariem.


Martins 1.augusts, 23:31

Tā jau likās, ka bija vēl viens novērojums - Nagļos, zivju dīķos.


Martins 1.augusts, 23:29

Jā, suga izplatās - lēni vai ātri - grūti pateikt. Aktīvo meklētāju maz. Līdz šim Latvijā konstatēta karjerā pie Mazajiem Kangariem, karjerā pie Bauskas, Bilskas pagasta Lobērģī (pļavā) un tagad te (ja vien vēl kādu novērojumu neesmu aizmirsis).


Igors 1.augusts, 23:24

Paldies, salaboju!


Rallus 1.augusts, 22:52

300 līdz 3000 - ļoti plašs vērtējums - bildē jau tuvāk tiem augšējiem cipariem drīzāk...?


CerambyX 1.augusts, 22:43

Parastais zilenītis - priekšpārna pamatnē plankums (tumšbrūnajam nav), tāpat arī pakaļspārna izliektā melno plankumu josla tāda vienmērīga (tumšbrūnajam otrs plankums, skaitot no pakaļējā stūra, tāds stipri izvirzīts tuvāk uz centru).


CerambyX 1.augusts, 22:14

Forši! Laikam jau sāk ar lēnām šī suga izplatīties.


Mimi Serada 1.augusts, 21:19

Piekrītu, paldies!


CerambyX 1.augusts, 20:55

Domāju, ka Archips rosana


CerambyX 1.augusts, 20:40

O jā, sārmeņu resngalvītis! Labs!!! :)


Mari 1.augusts, 14:34

Paldies! :)


Gaidis Grandāns 1.augusts, 11:52

Baltkrievu ornitologs Denis Kitels pirms pāris dienām atradis šo sugu Baltkrievijas ziemeļos, relatīvi netālu no Latvijas robežas. http://florafauna.by/bio/species-log/info/id/31172


CerambyX 1.augusts, 11:02

Jā, parastais purvraibenis


CerambyX 1.augusts, 10:59

Bez šaubām :)


Mari 1.augusts, 08:19

Vai varētu būt Vītolu urbēja (Cossus cossus) kāpurs?


CerambyX 31.jûlijs, 12:53

Ezeru krāšņspāre


CerambyX 31.jûlijs, 12:52

Ezeru krāšņspāre


CerambyX 31.jûlijs, 03:07

Laikam zāļsvilnis Loxostege turbidalis


CerambyX 30.jûlijs, 14:13

Tegenaria ģints zirnekļa tēviņš. Tādi arī Latvijā mīt


aina 30.jûlijs, 12:22

varētu būt atvests ar treileri no Anglijas. nezinu ko darīt- atlaist brīvībā vai nospiest?


Bekuvecis 30.jûlijs, 10:18

Šķiet, būs bijusi dzeltenā receklene (Tremella mesenterica).


Bekuvecis 30.jûlijs, 10:05

Tā būs bijusi smadzeņveida receklene (Tremella encephala). Pagaidām vienīgais zināmais atradums Kurzemē, ja neskaita pašu jūras piekrasti.


CerambyX 29.jûlijs, 22:48

Zeltgalvīšu zeltainītis


CerambyX 29.jûlijs, 22:48

Racējlapsene Ammophila sp.


CerambyX 29.jûlijs, 22:47

Baltās pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 29.jûlijs, 22:46

Zeltgalvīšu zeltainītis


CerambyX 29.jûlijs, 22:45

Skujkoku sarkanais kosngrauzis


CerambyX 29.jûlijs, 22:45

Zilzaļā dižspāre


CerambyX 29.jûlijs, 22:45

Pļavas vēršacītis


CerambyX 29.jûlijs, 22:45

Pļavas vēršacītis


CerambyX 29.jûlijs, 22:43

Pelēkās dakšastes kāpurs


CerambyX 29.jûlijs, 22:42

Kāds no viršu zilenīšiem


CerambyX 29.jûlijs, 22:42

Pa kreisi - lielais meža resngalvītis, pa labi - ziedmuša Volucella bombylans


CerambyX 29.jûlijs, 22:39

Bišu skudrulītis


Martins 29.jûlijs, 22:30

Ja jautājums ir par spāru sarakstu, tad ir. Atsūti e-pastu (jautājumu) uz: martins.kalnins@biology.lv


Divpēdis 29.jûlijs, 21:32

Paldies par noteikšanu! Pasūtīju beidzot arī spāru grāmatu;) Kādam nav rezervē ekseļa fails ar latīnisko/ latvisko nosaukumu tulkojumiem? Pretī varu piedāvāt dienas tauriņu sarakstu, kuru tepat pa vienam vien sakopēju kopā


Matrus 29.jûlijs, 10:17

Domajams, ka tiesi atputnieku del snibisi vietam koncentrejas lielaka skaita.


sandis 29.jûlijs, 09:36

Izskatās, ka ģirliči Valmierā nav nekāds retums. Varētu būt pat vairāki ligzdojoši pāri? Gaidu to brīdi, kad kāds parādīsies arī Cēsīs :)


sandis 29.jûlijs, 09:30

Negribētos, ka šis novērojums paslīd garām nepamanīts. Vismaz man līdz šim tik lielu šņibīšu baru nebija gadījies redzēt :)


CerambyX 28.jûlijs, 22:46

Kazrožu mežpūcīte (Xestia baja)


CerambyX 28.jûlijs, 20:29

Vai Latvijā ar KM nelieto zilus gredzenus ar baltiem cipariem? Par aktuālajām burtu/ciparu kombinācijām gan nez. Te ar kaut kād lapa par jūraskraukļu gredzeniem: http://cormorants.freehostia.com/co_rings/cormo_cr_project1.htm


Igors 28.jûlijs, 19:50

http://www.crb-photoguide.com/phaca.htm


paliec 28.jûlijs, 13:11

Gludais vārpstiņgliemezis Cochlodina laminata


Matrus 28.jûlijs, 12:09

Kur sis juras krauklis gredzenots?


IevaM 27.jûlijs, 21:09

es tikai šogad šo tauriņu iemācījos :)


visvaldis.s 27.jûlijs, 20:05

Paldies! Nezināju par sezonālajām atšķirībām.


IevaM 27.jûlijs, 19:33

mazais nātru raibenis


ER 27.jûlijs, 15:50

Protams, šīgada putns, taču vairs ne tikko izvests jaunulis; varbūt no pirmā perējuma (zivju dzenīšiem gadā parasti trīs pa septiņiem cāļiem katrā). Pazīmes: melns, vēl paīss knābis, tumšas kājas un zilganu raibumu josla pāri krūtīm.


Matrus 25.jûlijs, 14:25

Interesanti, ka maza sarkanace arpus zinamajam Rigas atradnem nekur citur nav atrasta, kaut gan speciali pern mekleta Jelgavas un Bauskas rajonos, ka ari citas udenstilpes Riga... Pieversiet uzmanibu sai sugai!


CerambyX 25.jûlijs, 13:52

Tinējs Epiblema foenella


CerambyX 25.jûlijs, 13:51

Svilnis Hypsopygia costalis


jumts 25.jûlijs, 11:25

Paldies!


Mimi Serada 25.jûlijs, 10:28

Paldies!


CerambyX 25.jûlijs, 08:58

Lielā plakanpūcīte


CerambyX 25.jûlijs, 08:57

Dzeltenā grīšļu pūcīte


CerambyX 24.jûlijs, 23:19

Jā, abos novērojumos tiešām vīķu zilenīši - šeit tēviņš, bet otrā mātīte.


CerambyX 24.jûlijs, 22:43

Ziedmuša Chrysotoxum bicinctum


Fracmatic 24.jûlijs, 16:24

Paldies! :) Būs jāpaeksperimentē ar gaismekļiem, kamēr vēl tie tauriņi tādi aktīvi. Un jauki, ka Dabasdatos gaidāms arī kāds teksts par to lietu ;)


Ivars L. 24.jûlijs, 10:32

Jā, laikam gan. Paldies par labojumu.


CerambyX 24.jûlijs, 08:01

Polistes nimpha


CerambyX 24.jûlijs, 08:00

Polistes nimpha


CerambyX 24.jûlijs, 08:00

Polistes nimpha


CerambyX 24.jûlijs, 07:57

Polistes nimpha


CerambyX 24.jûlijs, 07:40

Tuvākajās dienās mēģināšu kādas rindas uzrakstīt te Dabasdatos. Bet iesākumā principā der jebkāds ņiprāks gaismas avots - teiksim kāda 150W spuldze. Balts palags un tauriņi lidos. :) Protams, ja tā nopietnāk pieiet tai lietai, tad svarīgi kādu gaismas spektru spuldze izstaro (daļa no redzamā gaismas spektra tauriņiem zināmā mērā ir vienaldzīga) - attiecīgi ir dažādās gana īpašas lampas, kas ir piemērotākas, bet tur atkal sarežģītāka uzstādīšana (gluži nevar iespraust pa taisno kontaktā).


Fracmatic 24.jûlijs, 01:49

Šis ir vienkārši sexīgs. :) Laikam kādreiz jāizmēģina tā gaismošanas lieta. Ir svarīgi, kādu gaismu izmanto?


Fracmatic 24.jûlijs, 01:47

Šo gribētu satikt. Asociējas ar ahātu.


jumts 23.jûlijs, 22:06

Ai, ko es muldu, krāsu atšķirības tik pat kā nekādas. :D Manās bildēs viņš tik tāds gaišāks izskatās.


jumts 23.jûlijs, 21:59

Tomēr tā krāsu atšķirība starp abiem ir diezgan manāma. Poļu lapā īsti nevarēju saprast.


IevaM 23.jûlijs, 21:55

laba galerija :)


CerambyX 23.jûlijs, 20:27

Domāju, ka skrejvabole Limodromus assimilis


CerambyX 23.jûlijs, 20:20

Tīklspārnis Drepanopteryx phalaenoides


jumts 23.jûlijs, 16:31

Man jau likās tā šaubīgi, jo abi ļoti līdzīgi. Tā kā paldies par labojumu, ņemšu vērā! :)


CerambyX 23.jûlijs, 16:18

Šī ir otra suga - Pheosia gnoma. Gaišais ķīlītis spārnam galā izteikti balts, resns un īss. Otrai sugai tas brūngans, šaurāks un gandrīz 2x garāks. Mazliet vēlāk ielikšu bildes abām sugām - ar vakar atlidoja pie gaismas. Parasti man P.gnoma ir vairākumā - apmēram 5:1, bet tas jau droši vien arī no biotopa kur gaismo atkarīgs.


zemesbite 23.jûlijs, 12:14

Paldies! :)


zemesbite 23.jûlijs, 12:13

Paldies! :)


Zane 23.jûlijs, 01:04

Zāļsvilnis Udea prunalis


Zane 23.jûlijs, 00:37

Tinējs Celypha striana


CerambyX 22.jûlijs, 23:16

Šķiet, ka zaigkode Nemophora metallica


CerambyX 22.jûlijs, 23:15

Koskngrauzis Leptura quadrifasciata


CerambyX 22.jûlijs, 23:15

Zilzaļā dižspāre


CerambyX 22.jûlijs, 23:14

Pēc tām melnajām cakainajām līnijām spriežot, tā kā ošķērpju koksprīžmetis (Cleorodes lichenaria)


CerambyX 22.jûlijs, 23:11

Zaļganais zaigspārnis


CerambyX 22.jûlijs, 23:10

Īsspārnis Ontholestes tesselatus


CerambyX 22.jûlijs, 23:09

Zāļsvilnis Udea lutealis


CerambyX 22.jûlijs, 21:23

Šķiet svilnis Ostrinia nubilalis


CerambyX 22.jûlijs, 21:21

Neīstā augsnes pūcīte (Axylia putris)


CerambyX 22.jûlijs, 21:21

Tinējs Epiblema foenella


Igors 22.jûlijs, 19:52

Cik es redzēju un dzirdēju , sarkanas klijas paši izgāztuve nebarojas, viņi uzbrukt kajakiem un citam kaijam un atņem barību. Līdzīgi, kā to dari klijkaijas


forelljjanka 22.jûlijs, 17:52

Ja par izgāztuvēm var nosaukt,pie lopkautuvēm izvietotās blakusproduktu krautuves,gan melnās ,gan sarkanās klijas barojas tajās jau vairākus gadu desmitus!;)Arī Grobiņas izgāztuvē abas sugas ir diezgan parasta parādība!Nav tak noslēpums,abu sugu racions ir gana plašs,sākot ar medijumu un beidzot ar maitēšanu,nesmādējot arī zivis.Pagaidām vienīgajā pierādītajā ligzdvietā (domāju Kurzemē ligzdo vismaz vēl 3-4 pāri)sarkanā pamatā čeko šosejas malas, meklēdama notriektus putnus un dzīvniekus.


Igors 22.jûlijs, 17:19

Vācija, netālu no Štutgarte, augustā 2008g. izgāztuve barojas vismaz 6. sarkanas lijas. Kā man paskaidro tas ir parastais gadījums.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2014
© dabasdati.lv
Saglabāts