Šobrīd aktīvie lietotāji: 339 Šodien ievadītie novērojumi: 69 Kopējais novērojumu skaits: 201740
Jums ir viesa statuss

2015. gada tiešraides kameras ŠEIT!

 

    

 

    

 

    

JAUNUMI:


Jūras ērglis

Jūras ērgļa ligzda atrodas Lubāna ezera tuvumā, ligzdošanas rajonā, kas ir zināms kopš 2010. gada. Ligzda, ko varam vērot savos ekrānos, ir atrasta tā paša gada rudenī. Turpmākajos divos gados mazuļi tajā netika izaudzināti – 2011. gadā ligzda bija ērgļu apdzīvota, tomēr tukša (domājams, ka ligzdošana nemaz netika uzsākta), savukārt 2012. gadā jūras ērgļi tajā ligzdoja nesekmīgi – kontrolējot ligzdu jūnijā, laikā, kad tajā vajadzētu būt mazuļiem, tajā tika konstatētas tikai olu čaumalas. 2013. gadā ligzdā beidzot tika izaudzināti divi mazuļi un tā paša gada rudenī putni sāka gatavoties jau nākamajai ligzdošanas sezonai – ligzda tika papildināta ar zariem un pušķota ar svaigām skujām.

Ziemas aukstākajā laikā ērgļu pāris bija aizklīdis barības meklējumos citur – iespējams, uz rajoniem, kur bija pieejams atklāts ūdens ar zivīm un ūdensputniem, vai arī kādu vietu, kur bija atrodams kāds kritis dzīvnieks. Šogad pie ligzdas tie pirmo reizi atgriezās 10. februārī, laikā, kad ligzda jau bija aprīkota ar novērošanas kameru. Drīz uzzinājām, ka tēviņš ir gredzenots – sākotnējie gredzenu krāsu nolasījumi ļāva spriest, ka putns ir Lietuvas izcelsmes un šķīlies 2007. gadā, tātad, ir salīdzinoši jauns (jūras ērgļi parasti sāk ligzdot piecu gadu vecumā). 3. martā izdevās nolasīt arī kreisās kājas gredzena numuru (V506) un tādējādi noskaidrojām, ka šis ērglis ir gredzenots kā mazulis ligzdā 2007. gada 4. jūnijā Lietuvas ziemeļaustrumu daļā Sartai ezera apkārtnē, aptuveni 120 kilometru attālumā no savas tagadējās ligzdošanas vietas. 

Ērgļu mātīte ir negredzenota, tādēļ šī putna izcelsme mums nav zināma. Abi putni ir labi atšķirami ne tikai pēc gredzeniem (vai to trūkuma), bet arī pēc izmēra – līdzīgi kā vairumam citu plēsīgo putnu, arī šai sugai mātītes ir lielākas un pat par ceturtdaļu smagākas par tēviņiem. Šī atšķirība ir ļoti labi redzama brīžos, kad abi putni ir viens otram blakus.

Latvijā jūras ērgļi olu dēšanu parasti sāk marta pirmajā dekādē (dējumā ir 1-3 olas), tādēļ šo pāri varam uzskatīt par vēliem ligzdotājiem - pirmā no divām olām ligzdā tika iedēta tikai 24. martā. Vidējais perēšanas laiks šai sugai ir 38 dienas, līdz ar to varam sagaidīt, ka pirmais mazulis varētu izšķilties aptuveni 1. maijā. 

Dabasdatu foruma lietotāji jūras ērgļus nosaukuši par Lubānu (mātīti) un Sartas (tēviņu; atbilstoši tā lietuviskajai izcelsmei).

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Jānis Kažotnieks un Elvijs Kantāns, kā arī viesu nams „Zvejnieki” Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņā. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze

Zivjērglis

Zivjērgļa ligzda, ko varam vērot savos datora ekrānos, atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā – Viesītes novadā. Tā ir zināma kopš 2008. gada, taču jau iepriekš zināmie ērgļu novērojumi liek domāt, ka tie te ligzdoja jau dažus gadus iepriekš. Ligzdošanas sekmes šajā teritorijā ir bijušas samērā labas – tikai vienu gadu (2009. gadā) ligzdošana nav bijusi sekmīga, pārējos gados izvests vismaz viens mazulis. 2013. gadā zivjērgļi šajā ligzdā izaudzināja trīs mazuļus; jāpiebilst, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

Videonovērošanas sistēma pie ligzdas tika uzbūvēta 21. martā, vēl pirms putnu atgriešanās no ziemošanas vietām. Piekāpjot, tika konstatēts, ka ligzda ziemas laikā ir daļēji nobrukusi, tādēļ tika nolemts to nostiprināt ar mākslīgi veidotu pamatu. Pirmais zivjērglis (domājams, mātīte) pie ligzdas tika novērots 3. aprīlī (tas bija agrākais šogad zināmais šīs sugas novērojums Latvijā), kas turpmāko nedēļu gaidīja pārrodamies savu partneri. Kamēr īstais ligzdas saimnieks kavējās, ligzdā viesojās sveši, domājams, caurceļojoši zivjērgļi - 5. aprīlī novērots putns, kas bija gredzenots, uz kreisās kājas tam bija sarkans gredzens ar baltiem cipariem 083, kas liecināja, ka šis zivjērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2010. gadā aptuveni 40 km DA virzienā no šīs ligzdas. 7. aprīlī ligzdā iegriezās putns, kuram uz kreisās kājas bija metāla gredzens, savukārt 9. aprīlī ligzdā tika novērots putns, kuram metāla gredzens bija uz labās kājas. Tās pašas dienas vakarā ligzdā pārradās negredzenots tēviņš un sākās intensīvs darbs pie ligzdas būvēšanas.

Igauņu dabas ziņu portāla looduskalender foruma lietotāji zivjērgļus nosaukuši par Laumu un Pērkonu.

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Aina Everte, Aldis Veinštoks, Jānis Paegļkalns, Vigonts Kuklis. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

Melnais stārķis

Melnā stārķa ligzda atrodas Kurzemes ziemeļu daļā. Tā ir zināma kopš 2012. gada, kad ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, tikpat daudz jauno putnu ligzdu atstāja arī gadu vēlāk. 

Šogad (laikā līdz 13.04) melnais stārķis ligzdā ir redzēts tikai 5. un 6. aprīlī, abos gadījumos viens putns. 

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis un Helmuts Hofmanis. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze 


 


Pēdējie novērojumi
- 2014-04-20 Vīksna
Bufo calamita - 2014-07-27 Vīksna
Poecile palustris - 2016-02-12 maariite
Dendrocopos medius - 2016-02-14 moris22
Passer domesticus - 2016-02-14 gunitak
Parus major - 2016-02-14 gunitak
Dendrocopos leucotos - 2016-02-14 gunitak
Turdus merula - 2016-02-14 gunitak
Parus major - 2016-02-14 gunitak
Castor fiber - 2016-02-13 AinisP
Vulpes vulpes - 2016-02-13 AinisP
Lepus europaeus - 2016-02-13 AinisP
Capreolus capreolus - 2016-02-13 AinisP
Dendrocopos leucotos - 2016-02-14 zemcha
Buteo buteo - 2016-02-13 AinisP
Sturnus vulgaris - 2016-02-13 AinisP
- 2015-10-24 dziedava
Aegithalos caudatus - 2016-02-14 Ilze_Sa
Daphne mezereum - 2016-02-14 Dzidra
Dendrocopos major - 2016-02-14 Ara
Parus major - 2016-02-14 Osis
Dryocopus martius - 2016-02-14 ER
Vulpes vulpes - 2016-02-14 Ara
Tetrao tetrix - 2016-02-14 LiDre
Ardea cinerea - 2016-02-14 madara8048
Ardea cinerea - 2015-06-21 Rallus
Dendrocopos medius - 2013-03-30 Rallus
Caprimulgus europaeus - 2013-06-21 Rallus
Picoides tridactylus - 2013-03-30 Rallus
Jynx torquilla - 2013-04-28 Rallus
Picus canus - 2013-05-01 Rallus
Cygnus olor - 2013-05-26 Rallus
Dryocopus martius - 2013-04-20 Rallus
Dendrocopos minor - 2013-04-13 Rallus
Larus canus - 2013-04-21 Rallus
Bucephala clangula - 2013-05-18 Rallus
Sylvia communis - 2013-06-14 Rallus
Oenanthe oenanthe - 2013-06-01 Rallus
Cyanistes caeruleus - 2016-02-14 Ara
Sitta europaea - 2016-02-14 Ara
Strix aluco - 2016-02-14 vigulis
Buteo buteo - 2016-02-11 Rallus
Buteo lagopus - 2016-02-11 Rallus
Mergus merganser - 2016-02-14 Anete PB
Mergus merganser - 2016-02-14 Anete PB
Turdus merula - 2016-02-13 Osis
Emberiza citrinella - 2016-02-14 Osis
Erithacus rubecula - 2016-02-14 CerambyX
Chloris chloris - 2016-02-13 Matrus
Periparus ater - 2016-02-14 Matrus
Anas platyrhynchos - 2016-02-13 Matrus
Dryocopus martius - 2016-02-13 Matrus
Capreolus capreolus - 2016-02-13 Osis
Plagiomnium undulatum - 2016-02-13 Jalmars
Bucephala clangula - 2016-02-13 Jalmars
Mergus merganser - 2016-02-13 Jalmars
Larus marinus - 2016-02-13 Jalmars
- 2014-05-22 Vīksna
- 2014-08-24 Vīksna
- 2014-05-23 Vīksna
Lasius fuliginosus - 2014-04-20 Vīksna
- 2014-04-20 Vīksna
- 2014-06-27 Vīksna
- 2014-05-12 Vīksna
- 2014-06-08 Vīksna
- 2014-06-08 Vīksna
Polygonia c-album - 2014-06-08 Vīksna
- 2014-06-29 Vīksna
- 2014-05-15 Vīksna
Sympetrum flaveolum - 2014-06-29 Vīksna
Sympetrum flaveolum - 2014-06-29 Vīksna
Ardea cinerea - 2016-02-13 Anta.S.
Phalacrocorax carbo - 2016-02-13 Anta.S.
Cygnus olor - 2016-02-13 Anta.S.
Buteo buteo - 2016-02-13 Seruka
Bucephala clangula - 2016-02-13 Seruka
Mergus merganser - 2016-02-05 erts
Calidris alba - 2008-08-14 nekovārnis
Dendrocopos major - 2016-02-13 girtsbar
Buteo buteo - 2016-02-13 Aleksandrs Matvejevs
Bubo bubo - 2016-02-13 Anda
Corvus corax - 2016-02-13 Rallus
Nezināms
@ Arturidzhan
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
Anete PB 14.februāris, 15:55

Es šodien gribēju šo pašu gaigalu nofotografēt un ievietot, bet bija par tālu - izrādās, novadnieki jau pacentušies :) Manuprāt, tas ir viens un tas pats putns, reizēm barojas šinī vietā, reizēm arī nedaudz uz leju pa Daugavu.


Anete PB 14.februāris, 15:51

Atkal sanāca dubultā pievienot, lūdzu izdzēst šo novērojumu!


gunarsp 14.februāris, 15:06

Sugas nosaukumu jānomaina atbilstoši Aiņa komentāram! Gunārs


nekovārnis 14.februāris, 14:05

Pārskatot savus pagājušā gada novērojumus par šo - ziedmušu Eristalis tenax uznākušas šaubas. Diemžēl pašam pagaidām pieejama informācija tikai par pusi no Latvijas Eristalis sugām.


Matrus 14.februāris, 09:54

Jebkurā gadījumā šis ir interesants novērojums! Vēsturiski, pirms tika uzbūvēta Rīgas HES, melnspārnu kaijas nelielā skaitā (līdz 40 īpatņiem vienlaikus) regulāri ziemoja Daugavā pie Ķeguma HES (novērojumi 1960/61. un 1961./62. g. ziemas sezonās: Виксне 1963). Pēc Rīgas HES uzbūvēšanas 1970. gados, ziemojošo koncentrācija tiek atzīmēta Daugavā pie Dārziņiem, bet tālāk gar Daugavu novērojumu ir maz.


dziedava 14.februāris, 09:47

Viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum. Mitrām vietām raksturīga, paliela, viļņainām lapiņām. Šo tiešām var iegaumēt.


forelljjanka 14.februāris, 08:37

Būs melnspārnu,primāro lidspalvu baltie gali samērā labi redzami(baltijas reņģu tādā attālumā varētu neredzēt vispār,vai tikai nojaust),kājas nav izteikti dzeltenas,drīzāk netīri rozā(kā arī L.marinus jābūt(gadās arī dzeltenīgas)),ad.reņģu acs drīzāk gaiša,gaišāka kā melnspārnu(te gan tālu,grūti novērtēt).Vēl ,jebkura vecuma reņģeni nodod tās stāja,atšķirībā no citām,rodas iespaids,ka kājas tai novietotas tuvāk galvgalam,tā tur ķermeni paralēli zemei,kā stiprā vējā!;)


Vīksna 14.februāris, 02:46

Viņam galva tur ir, vai kāds apēdis ?


Vīksna 14.februāris, 01:10

Bet šai uz dzeltena fona melnas strīpas.


CerambyX 14.februāris, 01:08

Ziedmuša Volucella pellucens


Vīksna 14.februāris, 01:08

Šai lapsenei izskatās dzeltenas svītras.


Vīksna 14.februāris, 01:06

Liels paldies par nosaukumiem ! Šim vēl nav.


CerambyX 14.februāris, 00:46

Šī kaut kā paskrējusi garām - būs dienvidu dižspāre, jā.


Vīksna 14.februāris, 00:32

Šai kaut kas tā kā savādāk izskatās nekā Dienvidu spārei un nav pierakstīs.


CerambyX 14.februāris, 00:13

Kārtējais vilkzirneklis


CerambyX 14.februāris, 00:13

Krusta zirneklis Araneus quadratus


CerambyX 14.februāris, 00:12

Brūnais viršu sprīžmetis (Ematurga atomaria) - abi īp viena suga.


CerambyX 14.februāris, 00:12

Zāļsvilnis Ostrinia nubilalis


CerambyX 14.februāris, 00:11

Šķiet riteņzirneklis Larinioides cornutus


CerambyX 14.februāris, 00:09

Ugunsspāre - nesajaucama suga.


CerambyX 14.februāris, 00:09

Mārītes kāpurs (pa labi)


CerambyX 14.februāris, 00:08

Kāds no vilkzirnekļiem (Lycosidae)


Vīksna 14.februāris, 00:08

Šai vēl uz spārniem dzelteni pleķi, tai gandrīz nebija.


CerambyX 14.februāris, 00:08

Mēslmuša Scatophaga stercoraria


CerambyX 14.februāris, 00:08

Smecernieks Lixus iridis


CerambyX 14.februāris, 00:08

Ozolu stūrspārnis (Macaria alternata)


CerambyX 14.februāris, 00:07

Kāda no lēcējblaktīm (Saldidae)


CerambyX 14.februāris, 00:06

Tā kā mēslmuša Scatophaga stercoraria


CerambyX 14.februāris, 00:05

Arī dzeltenā klajumspāre


CerambyX 14.februāris, 00:05

Ādgrauzis Dermestes murinus


CerambyX 14.februāris, 00:05

Kaut kas no zāģlapsenēm (Tenthredinidae)


CerambyX 14.februāris, 00:04

Šī dzeltenā klajumspāre (Sympetrum flaveolum) - izteikti dzeltenīgi laukumi pakaļspārnu pamatnē.


CerambyX 14.februāris, 00:04

Pūkbite Nomada sp.


CerambyX 14.februāris, 00:04

Kāpurs kaut kam zāģlapseņveidīgam.


CerambyX 14.februāris, 00:03

Kaut kas cikāžveidīgs - nepieaudzis īp.


CerambyX 14.februāris, 00:03

Kāda no kāpurmušām (Tachinidae)


CerambyX 13.februāris, 23:58

Kaut kas no koklapsenēm (Argidae) - Arge nigripes vai kaut kas uz to pusi.


Vīksna 13.februāris, 23:56

Iepriekšējā gada dabūju, bet vai to, ne citu ?


CerambyX 13.februāris, 23:55

Kāds no vilkzirnekļiem (Lycosidae)


CerambyX 13.februāris, 23:55

Dižzirneklis Pisaura mirabilis


CerambyX 13.februāris, 23:54

Skaidrs, pagaidām gan īsti nevaru ar atkost kam šis kāpurs pieder :)


CerambyX 13.februāris, 23:53

Manuprāt zeltvēdera mūķenes (Euproctis chrysorrhoea) kāpurs - reta suga.


Vīksna 13.februāris, 23:44

Vajadzētu būt vēl bildēm, jāpameklē.


Vīksna 13.februāris, 23:42

Varbūt Dienvidu dižspāre ?


CerambyX 13.februāris, 23:33

Šajā sugu pārī gan tas nosaukums 'lielā klajumspāre' nedaudz maldinošs, jo diži lielāka par citām klajumspārēm šī suga nemaz nav :) Šajos attēlos diemžēl nevar redzēt sejas zīmējumu, kas varētu palīdzēt nosvērt kausus par labu kādai no sugām.


CerambyX 13.februāris, 23:31

Uz usnēm un tām radniecīgiem augiem vairogvabolēm patīk jā. Bet nu droši vien tad jāpaliek pie Cassida sp. :)


Vīksna 13.februāris, 23:14

Tad vēl lielāka iespēja ko jaunu nobildēt. Arī savvaļas bitēm. Ja vairāk attēlu būs, jau varēs salīdzināt un varbūt kaut ko noteikt.


Vīksna 13.februāris, 23:03

Čemurziedis redzu, pie meža vairāk Sibīrijas latvāņi, pastinaki kur sausāks.


Vīksna 13.februāris, 22:57

Pārāk lielas nav, bet uz to laiku tādas dzeltenas tur lidinās. Un paldies par nosaukumiem. Viena savādāka paliela spāre, raiba un kaut kādas lapsenes- kaut kur atpakaļ vēl palika nepierakstīts.


Vīksna 13.februāris, 22:51

Gar dārza malu varbūt kāda usne, pļavas pastinaki tur auga.


CerambyX 13.februāris, 22:50

Svilnis Aglossa pinguinalis


CerambyX 13.februāris, 22:48

Kazrožu sfinga kāpurs


CerambyX 13.februāris, 22:48

Te būtisks būtu barības augs - ātri varētu sašaurināt potenciālo sugu loku, kam tas kāpurs pieder :)


CerambyX 13.februāris, 22:47

Sīksisenis Tetrix sp.


CerambyX 13.februāris, 22:47

Lapgrauža kāpurs, iespējams Chrysomela sp.


CerambyX 13.februāris, 22:46

Lielā ķērpjlācīša kāpurs


CerambyX 13.februāris, 22:45

Lielā salnsprīžmeša kāpurs


CerambyX 13.februāris, 22:45

Lēcējzirnekļi Salticus sp.


CerambyX 13.februāris, 22:44

Parastās otiņastes kāpurs


CerambyX 13.februāris, 22:44

Tievvēderlapsene Gasteruption jaculator


CerambyX 13.februāris, 22:43

Te divi dažādi - pirmajā pelēkais ķērpjlācītis (Pelosia muscerda), otrajā - ošu ķērpjlācītis (Eilema griseola)


CerambyX 13.februāris, 22:42

Bērzu vērpējsprīžmeša kāpurs


CerambyX 13.februāris, 22:40

Manuprāt pundurvērpējs Meganola albula


CerambyX 13.februāris, 22:33

Vienraga briežvabole


CerambyX 13.februāris, 22:32

Lēcējzirneklis Heliophanus sp.


CerambyX 13.februāris, 22:31

Šis ar samulsināja. Klajumspāre noteikti, bet jautājums starp parasto Sympetrum vulgatum vai lielo S.strioatum.


CerambyX 13.februāris, 22:20

Plankumainā spāre


CerambyX 13.februāris, 22:20

Ar tādām mušām vienkāršajām, kas ar neko īpašu neatšķiras te Dabasdatos grūti - nav neviens speciālists, kas varētu tās mēģināt noteikt. Nesaku, ka nevajag tāpēc pievienot, bet nu tālāk par 'Divspārnis Diptera sp.' vairumā gadījumu tad nebūs iespējams tikt. Tad nu cerībā, ka kādreiz uzrodas kāds spečuks, kas tās bildes varētu kaut kad paskatīt.


CerambyX 13.februāris, 22:18

Agrā smaragdspāre - svaigs eksemplārs.


CerambyX 13.februāris, 22:18

Ozolu zaļais tinējs (Tortrix viridana)


CerambyX 13.februāris, 22:17

Sarkanā klajumspāre


CerambyX 13.februāris, 22:17

Dievidu dižspāre


CerambyX 13.februāris, 22:17

Lielā sarkanace


CerambyX 13.februāris, 22:17

Sliecos domāt, ka melnūsainais pļavas resngalvītis.


CerambyX 13.februāris, 22:16

Zilzaļā dižspāre


CerambyX 13.februāris, 22:16

Pļavas vēršacītis


CerambyX 13.februāris, 22:15

Vairogblakts Eurydema oleracea


CerambyX 13.februāris, 22:15

Vistuvākais variants, manuprāt, cikādiņa Evacanthus interruptus - tai gan pamattonis koši dzeltens nevis tāds sarkanīgs, bet iespējams tomēr pastāv kaut kāda mainība arī šajā pazīmē (melnais zīmējums katrā ziņā ir diezgan mainīgs).


CerambyX 13.februāris, 22:12

Papuves raibenis


CerambyX 13.februāris, 22:12

Kāda no zilspāru (Calopteryx) mātītēm. Te tā šaubos - spārnu tonis tā apmēram pa vidu starp abām sugām.


CerambyX 13.februāris, 22:08

Vairogvaboles (Cassida sp.) kāpurs. Barības augs iespējams varētu samazināt potenciālo sugu loku.


CerambyX 13.februāris, 22:08

Uff, šis galīgi samulsināja. Vabole jā, bet nespēju pat saprast pie kuras dzimtas šo piesliet - tā kā kaut kas no sprakšķiem/māņsprakšķiem, bet tiešām īsti līdz galam nesaprotu uz ko es skatos :D


CerambyX 13.februāris, 22:06

Kāds no slaidzirnekļiem (Tetraganthidae)


CerambyX 13.februāris, 22:06

Man domāt, ka Eiropas krūmgliemezis (Bradybaena fruticum)


CerambyX 13.februāris, 21:02

cr-birding.org gaišā šņibīša gredzenu projektus sūta meklēt uz http://www.waderstudygroup.org/projects/colour-marking/the-register/ - bet nu tur pabūros, bet neko jēdzīgu neatradu :D


nekovārnis 13.februāris, 20:53

Paldies! Skatos, ka nogredzenots no vienas vietas:) Nemaz i nepamanīju, toreiz droši vien bildēju pa labi un pa kreisi un tad mājās iesviedu mapē pie bridējiem.


forelljjanka 13.februāris, 20:43

Gaišais šņibītis,iespējams pēc krāsu kombinācijas var atrast kad un kur gredzenots.;)


nekovārnis 13.februāris, 20:30

Vai no šāda gredzenota putna foto var kaut kādu info izvilināt? Atradu vecajās mapēs - 2008. gads 14.augusts.


Bekuvecis 13.februāris, 15:13

Vēl papētīju uzticamās Tīmekļa vietnēs, kāda izskatās ēzeļu ausene, uzņēmta ar zibspuldzi (pats no tās izvairos). Visdrīzāk jau šī vien būs...


Sintija Martinsone 13.februāris, 12:06

Gribu ziņot par vēl vienu labojamu lietu dabasdatos - ļoti bieži, ievadot precīzu skaitu, piemēram, no 9 līdz 9, novērojumā parādās: 1-9. Tikai vēlreiz verot vaļā novērojumu un labojot, var panākt, ka parādās precīzs skaits.


roosaluristaja 13.februāris, 11:43

Šitā manuprāt ir plankumainā dzegužpirkstīte.


roosaluristaja 13.februāris, 11:42

Pēc zieda un vārpas formas varētu būt Dactylorchiza baltica.


Vīksna 12.februāris, 21:10

Es no tām sēnēm maz jēdzu, bet internetā skatoties zaķu ausene mazāk iekrokota izskatās. Un līdzīgas pie Rundāles pils redzētas. Mežā, kas bildē bija izteikti dzeltena, tāpēc jau nobildēju, ka likās neredzēta.


forelljjanka 12.februāris, 17:21

Cik nu atceros(sen atpakaļ ziņoju DDatos par līdzīgu Sātiņos)līdzīga ir zaķu ausene Otidea leporina.;)


Ivars L. 12.februāris, 16:48

Ups! Tev taisnība! Liels paldies! :)


dziedava 12.februāris, 16:38

Domāju, ka tā ir alkšņu sīkpiepe Stereum fasciatum, kritalas suga arī tam piekrīt. Raibā tauriņpiepe ir ar porām apakšā, bet sīkpiepēm (kas nav piepes) apakšas gludas, bez redzamām porām (te ir ēnā, bet izskatās, ka tā arī ir). No augšpuses abas ļoti līdzīgas, ne velti angliski raibo tauriņpiepi sauc "Turkey Tail" (tītara aste), bet alkšņu sīkpiepi - "False Turkey Tail" jeb par neīsto tītara asti.


Ivars L. 12.februāris, 15:10

Kuras ir līdzīgās sugas, ar ko var sajaukt?


Bekuvecis 12.februāris, 10:59

Tieši tā - varbūt ir ēzeļu ausene, varbūt nav. P.S. "Slānis" Tērvetē ir "biezs" tikai vienā konkrētā vietā (~1 ha) un tikai retos gados.


Vīksna 11.februāris, 23:28

Vismaz krāsa tāda bija -gaiši dzeltena.


roosaluristaja 11.februāris, 20:49

Izskatās pēc ēzeļu ausenes (Otidea onotica). Tā gan skaitās baigi retā suga. Varbūt tomēr nav. Biotops un augšanas laiks gan arī atbilst. Tērvetē, kas nav tālu, augot biezā slānī.


forelljjanka 11.februāris, 17:23

Šis gan interesants!Vienkārši barojās vai varbūt T uzdziedāja?Varbūt vajadzēja paprovocēt ar balss ierakstu ? Priežu krustknābja ligzdošana Latvijā,ja neko nejaucu,pierādīta nav daudzus gadus !


Ivars L. 11.februāris, 17:09

Labojums: šī tomēr visticamāk būs bijusi uz skuju koka, un līdz ar to - sīkā baltene, kas ir visai bieži sastopama suga.


Nora 11.februāris, 16:04

Bilžu pievienošanai tagad vajadzētu strādāt!


zemesbite 11.februāris, 13:55

Izdevās! :)


zemesbite 11.februāris, 13:51

Nē, 133 KB.


Nora 11.februāris, 11:32

Nē :) Vietas vēl ir gana!


CerambyX 11.februāris, 11:09

Cietais disks pilns? :)


Nora 11.februāris, 09:14

Izskatās, ka problēma ar bilžu pievienošanu ne tikai caur lietotni, risinām problēmu.


Vīksna 10.februāris, 23:46

Jā tā ir, ka nevar bildes pievienot. Man to bilžu diezgan, tad ne tik svarīgās pamēģināju, bet nekā.


sandis 10.februāris, 23:30

Interesants novērojums!


bišudzenis 10.februāris, 23:02

Iespējams attēla apjoms par lielu.


Vīksna 10.februāris, 22:50

Es arī mēģināju kaut ko pievienot, bet nekas nesanāk. Varbūt tāpēc šodien tukšs.


zemesbite 10.februāris, 21:27

Mēģināju citu bildi, bet tā arī nepievienojas, varbūt jādzēš tas novērojums.


zemesbite 10.februāris, 21:13

Nepievienojas, bet mēģināšu vēl..


zemesbite 10.februāris, 21:09

Ai, atvainojos! Tūlīt pievienošu!


dziedava 10.februāris, 20:55

Mārīt, šeit kaut kas nezināms palicis bez foto.


zemesbite 10.februāris, 20:46

Paldies par sūnu noteikšanu! Ar sūnām es kā Blaumanis ar datoru - uz jūs. Bet jāsāk mācīties...:)


dziedava 10.februāris, 17:34

Varbūt medainā antrodija Antrodia mellita?, liekas vislīdzīgākā - arī balti dzeltena. Mežs - sauss priežu mežs ar lapukoku paaugu.


Vīksna 10.februāris, 17:15

Paldies !


dziedava 10.februāris, 17:12

Sūnām, ķērpjiem, domāju, ir vērts bildēt ko tādu, ko dabā esi iemanījusies jau atšķirt - redzi, ka atšķiras no citiem ar kaut ko specifisku, bet nezini, kā to sugu sauc. Tad arī lielāka varbūtība, ka pēc foto varēs noteikt. Vēl vērts aprakstīt, kādā vietā aug, uz kā.


Vīksna 10.februāris, 17:04

Paldies ! Nu gan ņemšanās, lai to visu noteiktu. Pat nesaprotu, kā vēl pāri 500 sūnu un ķērpju var atšķirt. Tāpēc nezinu ko no tā īsti bildēt. Ar kukaiņiem savādāk. Dzīvnieku bilžu Top apvērsumu uztaisīju,joka pēc, starp suņiem, kaķiem kukaiņus ieliku, lai izglītojas.


dziedava 10.februāris, 15:34

Ar tādiem līkiem stumbriņiem droši vien īlenveida kladonija Cladonia coniocraea.


Vīksna 10.februāris, 14:45

Paldies visiem par nosaukumiem.


Ansis 10.februāris, 14:43

Slotiņu divzobe - Dicranum scoparium (zaļā pa vidu) un platlapu knābīte - Eurhynchium angustirete (dzeltenīgā, gar malām).


Ansis 10.februāris, 14:40

Parastais vāverhipns - Sciuro-hypnum oedipodium, visnotaļ tipiskā paskatā - cinīšos uz kāda trūdoša koka gabala, celma. Nelīdzenā īsvācelīte ir līdzīga, bet ar īsākiem zariņiem; ciprešu hipns parasti būs uz dzīviem kokiem, augstāk.


Ansis 10.februāris, 14:31

Lielā greizkausīte - Plagiochila asplenioides


Ansis 10.februāris, 14:28

noras vijzobe - Syntrichia ruralis; parasti aug uz sausas smilts augsnes, retāk uz koku mizas


Ansis 10.februāris, 14:23

viļņainā lācīte - Atrichum undulatum


Ansis 10.februāris, 14:22

Dižā ežlape - Thuidium tamariscinum, jo ir trīs pakāpju zarojums, pārējām 3 pie mums augošajām ežlapēm zarojums parasti divu pakāpju. Stāvainei būtu vairāk brūnās krāsas, ko redzētu gan stumbram gan zariņiem; ežlapei zariņi ir zaļi.


Ansis 10.februāris, 14:15

Lielā greizkausīte - Plagiochila asplenioides, kopā ar lapu sūnām, dižo ežlapi - Thuidium tamariscinum un viļņaino skrajlapi - Plagiomnium undulatum.


Ansis 10.februāris, 14:10

Manuprāt adiantu spārnene - Fissidens adianthoides. Ja būtu lapas gala makrofotofrāfija, tad pēc lapas malas zobiņu formas viegli varētu izšķirties vai īvlapu vai adiantu spārnene. Adiantu spārnene ir liela izmēra tai vairāk kā 10 lapiņu pāri, bet īvlapu spārnenei līdz 10 lapiņu pāriem uz stiebriņa; adiantu spārnene parasti aug uz kūdrainas augsnes, uz koku stumbru pamatnēm (bildē uz trūdoša zara), bet īvlapu spārnene uz minerālaugsnes.


Ansis 10.februāris, 13:40

Viļņainā konusgalvīte - Conocephalum salebrosum, kopā ar lapu sūnām, viļņaino skrajlapi - Plagiomnium undulatum un platlapu knābīti - Eurhynchium angustirete.


Ansis 10.februāris, 13:35

Izskatās, ka vairzaru pellija - Pellia endiviifolia.


Ansis 10.februāris, 13:27

Varētu būt vidējā skrajlape - Plagiomnium medium.


Ansis 10.februāris, 13:22

Jauna trauslā pūslīšpaparde - Cystopteris fragilis. Ja aizdomas par sīkpapardi, vajag apskatīt lapas apakšpusi, vai veidojas sori - jauniem augiem sori vēl nebūs, bet pieaugušām pūslīšpapardēm sori apaļi, sīkpapardēm šauri, gari.


Vīksna 10.februāris, 13:13

Kādu dienu noziedošu un aizčāpošu, kur tiešām āpši dzīvojot, jau vairākus gadu desmitus. Ar kādu svaigāku bildi tad vietu atzīmēšu.


Ansis 10.februāris, 12:50

Dižā ežlape - Thuidium tamariscinum, visnotaļ tipiskā izskatā.


roosaluristaja 10.februāris, 12:44

Ja alu daudz, tad autori ir āpši. Lapsām dzīvošana komūnās nav raksturīga. Taču tagad tur iespējams arī kāda lapsu ģimene dzīvo. Pēc darbības pēdām var mēģināt noteikt (sūdi, atstāti kauli, paša dzīvnieka pēdas, mati utml.).


dziedava 10.februāris, 12:40

Bet tādi minējumi ļoti labi parāda noteikšanas vājās vietas, līdzīgās sugas utml. :)


Anete PB 10.februāris, 12:26

/noplātu rokas/ Laikam vēl jāpasēž mežā ar sūnu grāmatiņu rokā, pirms pēc bildes mēģināt noteikt :D


dziedava 10.februāris, 12:10

Pilnīgi noteikti nav ciprešu hipns. Domāju, ka tā ir kāda no īsvācelītēm Brachythecium sp., minējums (tikai minējums), ka Brachythecium salebrosum. Ciprešu hipnam nav raksturīgs tāds tonis, nav balti lapu galiņi. Sporu vācelītes hipnam garenas ieliektas, bet te ir tādas vairāk apaļīgas.


Astrantia 10.februāris, 11:59

Neizdodas pievienot foto. Mēģināšu vēlāk


Vīksna 10.februāris, 11:37

Paldies !


Ansis 10.februāris, 11:16

Jādomā ka tā ir krāšņā lāčsūna - Polytrichastrum formosum.


Ansis 10.februāris, 10:18

Izskatās pēc parastās ūsaines - Cirriphyllum piliferum, jo sūnas dzinuma galā ir redzami no dzinuma ass atstāvoši, tievi bezkrāsaini lapu gali - "ūsas". Zaļkāte ir ar lielākām, izliektām lapām un izskatās resnāka, dažāda garuma resniem sānzariem, un lapu galos tai nekad nebūs "ūsas". Straussūnai būtu daudz vairāk sānzaru.


Anete PB 10.februāris, 10:02

Ciprešu hipns Hypnum cupressiforme


dziedava 10.februāris, 09:05

Starainā flēbija, Phlebia radiata


Anete PB 09.februāris, 22:38

Izskatās pēc pagarinātā grīšļa Carex elongata


Anete PB 09.februāris, 22:05

Varētu būt arī ežlape, bet pēc kā tieši bildē atšķirt?


dziedava 09.februāris, 22:02

Domāju, ka nē, tai vajadzētu būt kādai no ežlapēm Thuidium sp. Kura tieši - nepateikšu.


Anete PB 09.februāris, 21:43

Īvlapu spārnene Fissidens taxifolius


Anete PB 09.februāris, 21:35

Spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens


dziedava 09.februāris, 21:29

Parastā punktlape, Rhizomnium punctatum


dziedava 09.februāris, 21:27

Lielā spuraine, Rhytidiadelphus triquetrus


forelljjanka 09.februāris, 19:29

Statuss precīzi rakstīts tā:RM-redzēti nesen izvesti mazuļi(ligzdguļiem-tikai nepilnīgi apspalvojušies,ar īsām astēm). Lēmums ,cik daudz ir nesen, jāpieņem katram pašam izejot no savu zināšanu bagāžas,tomēr saistībā ar ELPA,jābūt stiprai pārliecībai,ka konkrētā suga ligzdojusi konkrētajā kvadrātā. Katrā ziņā, neapskaužu cilvēkus kam viss šitas jāfiltrē!:D Mūsdienu tehnoloģijas ir labas lietas,infa gāžas čupām,tikai...;)


Nora 09.februāris, 19:07

Paldies par komentāriem, secināju, ka arī caur IPhone bilde neaiziet līdz DD. Nodota ziņa programmētājam un cerams, ka drīz tas tiks atrisināts!


Anete PB 09.februāris, 16:43

Būs tomēr antrodija - papētīju apkārtējās piepes, tās bija tādas pašas, bet dzeltenbālā tonī, šīm vai nu apgaismojums tāds, ka izskatās rozīgi pelēkas, vai arī no vecuma mainījušas krāsu.


maariite 09.februāris, 16:00

Varētu būt Thuidium tamariscinum, bet neesmu droša.


Anete PB 09.februāris, 15:23

Pievienojos tiem, kam ar Android neielādējas bildes. Mēģināju abējādi - gan bildēt no aplikācijas, gan izvēlēties no galerijas; novērojums reģistrējas, bildes nē.


Vīksna 09.februāris, 14:35

Tāpēc jau derētu vismaz to mikroliegumu saglabāt. Kad apkārt būs nozāģēts, vismaz tur varēs ligzdot. Tur vakar varbūt parasto liju redzējām. Paziņa ar tālskati skatoties domā ,.ka lija. Es par kaiju noturēju, tik balta izskatījās. Diez briežus, zaķus arī ziņot. Mūsu pusē reti var manīt,vēl stirnas vairāk.


roosaluristaja 09.februāris, 14:00

Te gan jau, ka nekas no likuma viedokļa nav pārkāpts. Pēc noteikumiem ir jāatstāj koki ligzdām virs 50cm diametrā un koku grupa ap tām. Ļoti maz ticams, ka kāds tur vēl ligzdos, bet tādi nu tie normatīvie akti ir. Kam tā ligzda bijusi, grūti teikt. Varbūt peļu klijāna, bet iespējams arī nē. Ja kāds no cirtējiem to arī zināja, gan jau klusēs kā Rihards Zorge.


roosaluristaja 09.februāris, 13:52

RM ligzdbēgļiem, piemēram, pīļveidīgajiem vispār ir slidens jēdziens, pat, ja sīkie nav diez ko lieli. Ja es redzu kādā ūdenstilpnē gaigalu vai lielo gauru ar sīkajiem, ir iespējams, ka tie izšķīlušies tās krastā, bet varbūt arī ceļojoši kādu kilometru no kaut kurienes. Šai gadījumā nedomāju, ka obligāti jāievieš kāda papildus kategorija, jo tiešām cilvēks, kas nav speciālists, ne vienmēr var izvērtēt, vai RM konkrētajā gadījumā ir atbilstošs, vai nē. Pietiktu, ja būtu detalizēts novērojuma apraksts, vai fotogrāfijas, uz kuru pamata speciālisti var pieņemt lēmumu. Attiecīgi, ja papildinformācijas nav, tad novērojuma kategorija jāpazemina uz B vai N.


Mareks Kilups 09.februāris, 13:44

jāfiltrē nost (un vismaz jāpārbauda) pēc sezonas neatbilstošie/šaubīgie.


roosaluristaja 09.februāris, 13:43

Ar to vēl nepietiek, lai atceltu MKL statusu. Ja tas ir zaudējis nozīmi konkrētajai sugai, jāizvērtē, vai tur nav sastopami citi aizsargājami biotopi un sugas, kam būtu izveidojumi mikroliegumi (MK Noteikumu Nr.940 61. un 62. punkts). Tikai tad, ja tur patiešām nav nekā aizsargājama, statusu var atcelt.


dekants 09.februāris, 12:43

Ok, paldies par komentāru. Izdomāsim kā šo atrisināt. Iespējams jāpievieno atzīme, lai novērojums netiek ieskaitīts Putnu Atlantam. Iespējams citiem vēl kādi varianti?


Matrus 09.februāris, 12:31

Lidojošie jaunie putni nav mazuļi, status varētu būt "perējums ar jaunajiem putniem" vai "jaunie putni". Ja paskatīties novērojumu atlasi, tad ar mazuļu statusu atzīmē gan gulbju jaunos putnus februārī, gan zīriņus un melnspārnu kaijas piekrastē, gan cekulpīļu mātīšu bariņu augustā. Svarīgi apkopot un noteikt LV ligzdojošo putnu sugu ligzdošanas fenoloģiju (jauno putnu migrācijas/pārvietošanas sākumu), lai jaunos mazos dūkurus vai ūdensvistiņas augustā, kad jaunie putni no savām ligzdošanas vietām izklīst pa apkārtni, nepieskaitītu pie noteiktas vietas dzimušajiem. Arī ziemeļu un paugurknābja gulbju perējumi sāk lidot jau augustā-septembrī un nav nekādas garantijas, ka oktobrī kādā dīķī novērots perējums būs vietējais, nevis atlidojis no kaut kurienes.


Nora 09.februāris, 12:26

kad mēģina pievienot, vai fočēt caur app, kas notiek - izmet laukā?


Nora 09.februāris, 12:25

Kāds telefons un operētājsistēmas versija? Var arī e-pastā.


IevaM 09.februāris, 12:23

Man foto nepievienojas arī tad, ja izvēlos bildēt caur aplikāciju. Jau telefonā esošas bildes nepievieno jau sen, to pat nemēģinu.


dekants 09.februāris, 11:50

Man ar caur Android neiet - nevar pievienot bildi. Līdzīgi bija agrāk, ka izvēlās foto no galerijas un tiec izmests no lietotnes. Ja caur lietotni fotogrāfē, tad strādā.


dekants 09.februāris, 11:50

Cilvēks bez padziļinātas izpētes nezina kādos gadījumos redzot mazuļus ar vecākiem var likt "RM" un kādos nevar. Tādēļ no novērotāja puses viss izdarīts pareizi - mazuļi ir, vecāki arī ir. Cita lieta, ka šī nav pareizi interpretēta pazīme, ja lietotājs speciāli ziņo putnu atlantam (kur domāti nesen izvesti mazuļi). Tas pats ar pazīmi "Teritoriāla uzvedība", šo pazīmi izmanto daudzi lietotāji putniem, kuri vienā teritorijā uzturas ilgāku laiku un ir migranti (ārpus ligzdošanas laika), kaut atlanta sakarā šai pazīmei ir specifisks pielietojums "Ligzdošanas laikā pastāvīga teritorija, par ko liecina putna uzvedība, piemēram, tēviņa dziesma vismaz vienu nedēļu".


Nora 09.februāris, 11:29

Vai aprakstīsi lūdzu sīkāk, kas par problēmu uz dabasdati@ldf.lv? Vai bildi pievieno, vai nē, vai izmet no aplikācijas utt. Tad komunicēju tālāk ar programmētāju vai app izstrādātāju.


IevaM 09.februāris, 11:06

Kārtējo reizi gļuko aplikācija. Foto bija, bet acīmredzot nepievienojās. Tehniķi, lūdzu komentāru un palīdzību!


dziedava 09.februāris, 10:20

Ja tie 2,05m ir korekti mērīts apkārtmērs šaurākajā vietā līdz 1,3m augstumam, tad ķirsis varētu būt starp LV 20 resnākajiem (apzinātajiem); resnākie ir ar >3m apkārtmēru. Šai vietā līdz šim tāds nebija apzināts; paldies par info!


Sintija Martinsone 09.februāris, 09:45

Mikrolieguma statusu var atcelt tikai ar īpašu lēmumu, ja eksperts ir konstatējis, ka teritorija neatgriezeniski ir zaudējusi savu nozīmi konkrētās sugas aizsardzībā.


roosaluristaja 09.februāris, 09:13

Ja tāds būtu diametrs, apkārtmēram vajadzētu pārsniegt 6m. Retais ozols tādu spēj sasniegt.


Matrus 09.februāris, 08:52

Status nav pareizs, mazuļi ir domāti nelidojošie pull, bet šie - lidojoši jaunie putni (juv). Pat tulkojot šo statusu krievu valodā ir tas pats - птенцы или родители с птенцами - pilnīgi neatbilstošs status lidojošajiem jaunajiem zīriņiem, kuri kopā ar vecākiem nolidojuši vairākus simtus kilometrus no ligzdošanas vietām.


dziedava 09.februāris, 00:02

Diametrs vai apkārtmērs? Vajag zināt koka stumbra apkārtmēru 1,3m augstumā.


Solweiga10 08.februāris, 23:49

Paldies! :)


dekants 08.februāris, 21:42

Šo no mazā baltā gārņa nomainu uz "Putns Aves sp." nepietiekamas informācijas dēļ.


dekants 08.februāris, 21:41

Paldies par komentāriem. Statuss pareizs, bet atlantam pierādīta ligzdošana nebūs.


forelljjanka 08.februāris, 20:33

Arī (RM) izmantošanai ELPA prasa plašāku skaidrojumu,visas Latviju caurceļojošās kaijas ir gan ar mazuļiem,gan tos baro,turpina barot arī Lietuvā,Polijā,Dānijā un t.t.


forelljjanka 08.februāris, 20:28

Cekulzīriņi(tāpat kā vairums caurceļojošo kaiju sugu) baro jaunos putnus vasaras otrā pusē no Ainažiem līdz Papei,tas gan nekādā mērā nepierāda to ligzdošanu Latvijā!;) Pazīme (JB)prasa plašāku skaidrojumu tieši izmantošanai ELPA!


Gaidis Grandāns 08.februāris, 20:00

Latvijas piekrastē jūlija vidū var redzēt Igaunijas cekulzīriņus. Šai sugai pierādīta ligzdošana būtu tikai atrasta ligzda ar olām vai lidspēju neieguvuši mazuļi. Man Nagļu dīķos aptuveni šajā laikā ir trāpījušies arī lielie zīriņi ar mazuļiem ko intensīvi baroja.


Vīksna 08.februāris, 19:46

Šodien speciāli biju aizbraukusi uz Pilsrundāli un aizgāju līdz putnu mikroliegumam. Man no mežiniekiem jau teica, ka melnais stārķis tur vairs neligzdo, arī mazais ērglis maina ligzdas. Pavasarī vienu palielu ligzdu atradām, bet tagad izjukusi, arī melnā stārķa puspuvusi. 'Bet tālāk mežā jau izcirtumi uztaisīti ap 2 palielām ligzdām, un vēl 1 ko iepriekš redzējām vairs nav, nozāģēta. Bet vispār vēl viena nav ko redzējām. Varbūt arī kraukļiem kāda bija. Pie mikrolieguma arī lapkoku praulgrauža atradne un 3- 4 m ozoli. Vēlāk ielikšu ligzdu bildes.


dekants 08.februāris, 19:45

Igor, šī būtu pirmā pierādītā ligzdošana cekulzīriņam. Ir citiem komentāri, kā interpretēt šo novērojumu?


dekants 08.februāris, 19:41

Igor, vai izdevās redzēt, ka cekulzīriņš aiznes barību mazuļiem? Pēc putni.lv "... atsevišķi īpatņi novērojami arī vasaras vidū, tomēr ligzdošana Latvijā nekad nav konstatēta."


dziedava 08.februāris, 19:36

Paldies! :)


Ivars L. 08.februāris, 19:34

A.albida poras ir 1-3 mm lielas, A.macra - 2 līdz 3 poras uz 1mm, un dažas var būt lielākas. Bet Tev taisnība - A.albida ir raksturīgi variējošs poru izmērs, uz slīpa substrāta bieži līkumotas un iegarenas. Tā ka, visticamāk, ši ir A.albida.


dziedava 08.februāris, 19:22

Šis tiešām ir līdzīgāks! Nez kādas ir drošas noteikšanas pazīmes?


Ivars L. 08.februāris, 19:19

Varbūt šis ir kaut kāds Cylindrobasidion?


dziedava 08.februāris, 19:16

Iepriekšējo komentāru varēji nedzēst - nebija par ļaunu atgādināt sev arī Cylindrobasidium eksistenci ;)


Ivars L. 08.februāris, 19:14

Stereum rugosum ir vislīdzīgākais.


dziedava 08.februāris, 19:14

Njā, to par porām droši vien uz vietas jāpēta, tagad var tikai minēt. Kāda tad ir atšķirība abām sugām pēc porām? A.macra nezināju, ņemšu vērā arī tādas eksistenci, googlē gan tā izskatās glītāka, simetriskāka nekā A.albida un manējā, bet varbūt tikai izskatās.


Ivars L. 08.februāris, 18:55

Kopumā izskatās, ka varētu būt A.albida. Bet uz apses var būt arī līdzīgā A.macra.


Ivars L. 08.februāris, 18:26

Cik lielas bija poras, vai to skaits uz mm?


dziedava 08.februāris, 18:20

Nemāku es noteikt sugu kritalām bez mizas :(. Tajā vietā auga priedes, bērzi un apses.


Anete PB 08.februāris, 18:11

Nē, dabā arī bija rozīga nokrāsa. Paskatīšos uz tām cepurīšu virspusēm, kad sanāks atkal iet garām.


Ivars L. 08.februāris, 18:10

Uz kādas koku sugas ?


dekants 08.februāris, 17:56

Pamanīju šo novērojumu. Viktoram šis ir vienīgais novērojumus. Bez papildziņām, jānomaina uz lielo balto gārni vai putns aves?


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2016
© dabasdati.lv
Saglabāts