Šobrīd aktīvie lietotāji: 308 Šodien ievadītie novērojumi: 42 Kopējais novērojumu skaits: 333678
Jums ir viesa statuss

 

2015. gada tiešraides kameras ŠEIT!

 

    

 

    

 

    

JAUNUMI:


Jūras ērglis

Jūras ērgļa ligzda atrodas Lubāna ezera tuvumā, ligzdošanas rajonā, kas ir zināms kopš 2010. gada. Ligzda, ko varam vērot savos ekrānos, ir atrasta tā paša gada rudenī. Turpmākajos divos gados mazuļi tajā netika izaudzināti – 2011. gadā ligzda bija ērgļu apdzīvota, tomēr tukša (domājams, ka ligzdošana nemaz netika uzsākta), savukārt 2012. gadā jūras ērgļi tajā ligzdoja nesekmīgi – kontrolējot ligzdu jūnijā, laikā, kad tajā vajadzētu būt mazuļiem, tajā tika konstatētas tikai olu čaumalas. 2013. gadā ligzdā beidzot tika izaudzināti divi mazuļi un tā paša gada rudenī putni sāka gatavoties jau nākamajai ligzdošanas sezonai – ligzda tika papildināta ar zariem un pušķota ar svaigām skujām.

Ziemas aukstākajā laikā ērgļu pāris bija aizklīdis barības meklējumos citur – iespējams, uz rajoniem, kur bija pieejams atklāts ūdens ar zivīm un ūdensputniem, vai arī kādu vietu, kur bija atrodams kāds kritis dzīvnieks. Šogad pie ligzdas tie pirmo reizi atgriezās 10. februārī, laikā, kad ligzda jau bija aprīkota ar novērošanas kameru. Drīz uzzinājām, ka tēviņš ir gredzenots – sākotnējie gredzenu krāsu nolasījumi ļāva spriest, ka putns ir Lietuvas izcelsmes un šķīlies 2007. gadā, tātad, ir salīdzinoši jauns (jūras ērgļi parasti sāk ligzdot piecu gadu vecumā). 3. martā izdevās nolasīt arī kreisās kājas gredzena numuru (V506) un tādējādi noskaidrojām, ka šis ērglis ir gredzenots kā mazulis ligzdā 2007. gada 4. jūnijā Lietuvas ziemeļaustrumu daļā Sartai ezera apkārtnē, aptuveni 120 kilometru attālumā no savas tagadējās ligzdošanas vietas. 

Ērgļu mātīte ir negredzenota, tādēļ šī putna izcelsme mums nav zināma. Abi putni ir labi atšķirami ne tikai pēc gredzeniem (vai to trūkuma), bet arī pēc izmēra – līdzīgi kā vairumam citu plēsīgo putnu, arī šai sugai mātītes ir lielākas un pat par ceturtdaļu smagākas par tēviņiem. Šī atšķirība ir ļoti labi redzama brīžos, kad abi putni ir viens otram blakus.

Latvijā jūras ērgļi olu dēšanu parasti sāk marta pirmajā dekādē (dējumā ir 1-3 olas), tādēļ šo pāri varam uzskatīt par vēliem ligzdotājiem - pirmā no divām olām ligzdā tika iedēta tikai 24. martā. Vidējais perēšanas laiks šai sugai ir 38 dienas, līdz ar to varam sagaidīt, ka pirmais mazulis varētu izšķilties aptuveni 1. maijā. 

Dabasdatu foruma lietotāji jūras ērgļus nosaukuši par Lubānu (mātīti) un Sartas (tēviņu; atbilstoši tā lietuviskajai izcelsmei).

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Jānis Kažotnieks un Elvijs Kantāns, kā arī viesu nams „Zvejnieki” Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņā. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze

Zivjērglis

Zivjērgļa ligzda, ko varam vērot savos datora ekrānos, atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā – Viesītes novadā. Tā ir zināma kopš 2008. gada, taču jau iepriekš zināmie ērgļu novērojumi liek domāt, ka tie te ligzdoja jau dažus gadus iepriekš. Ligzdošanas sekmes šajā teritorijā ir bijušas samērā labas – tikai vienu gadu (2009. gadā) ligzdošana nav bijusi sekmīga, pārējos gados izvests vismaz viens mazulis. 2013. gadā zivjērgļi šajā ligzdā izaudzināja trīs mazuļus; jāpiebilst, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

Videonovērošanas sistēma pie ligzdas tika uzbūvēta 21. martā, vēl pirms putnu atgriešanās no ziemošanas vietām. Piekāpjot, tika konstatēts, ka ligzda ziemas laikā ir daļēji nobrukusi, tādēļ tika nolemts to nostiprināt ar mākslīgi veidotu pamatu. Pirmais zivjērglis (domājams, mātīte) pie ligzdas tika novērots 3. aprīlī (tas bija agrākais šogad zināmais šīs sugas novērojums Latvijā), kas turpmāko nedēļu gaidīja pārrodamies savu partneri. Kamēr īstais ligzdas saimnieks kavējās, ligzdā viesojās sveši, domājams, caurceļojoši zivjērgļi - 5. aprīlī novērots putns, kas bija gredzenots, uz kreisās kājas tam bija sarkans gredzens ar baltiem cipariem 083, kas liecināja, ka šis zivjērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2010. gadā aptuveni 40 km DA virzienā no šīs ligzdas. 7. aprīlī ligzdā iegriezās putns, kuram uz kreisās kājas bija metāla gredzens, savukārt 9. aprīlī ligzdā tika novērots putns, kuram metāla gredzens bija uz labās kājas. Tās pašas dienas vakarā ligzdā pārradās negredzenots tēviņš un sākās intensīvs darbs pie ligzdas būvēšanas.

Igauņu dabas ziņu portāla looduskalender foruma lietotāji zivjērgļus nosaukuši par Laumu un Pērkonu.

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Aina Everte, Aldis Veinštoks, Jānis Paegļkalns, Vigonts Kuklis. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

Melnais stārķis

Melnā stārķa ligzda atrodas Kurzemes ziemeļu daļā. Tā ir zināma kopš 2012. gada, kad ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, tikpat daudz jauno putnu ligzdu atstāja arī gadu vēlāk. 

Šogad (laikā līdz 13.04) melnais stārķis ligzdā ir redzēts tikai 5. un 6. aprīlī, abos gadījumos viens putns. 

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis un Helmuts Hofmanis. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze 


 


Pēdējie novērojumi
Pelophylax esculenta - 2016-09-23 Edgars Smislovs
Turdus pilaris - 2016-09-26 eksperts 3
Motacilla alba - 2016-09-26 eksperts 3
Buteo buteo - 2016-09-26 eksperts 3
Grus grus - 2016-09-26 eksperts 3
Scleroderma citrinum - 2016-09-25 dziedava
Fringilla coelebs - 2016-09-26 eksperts 3
Corvus cornix - 2016-09-26 eksperts 3
Sympetrum sanguineum - 2015-08-04 JDreimanis
Reticularia lycoperdon - 2016-09-25 dziedava
Ramaria sp. - 2016-09-25 dziedava
Hypocrea gelatinosa - 2016-09-25 dziedava
- 2016-09-25 dziedava
Skeletocutis nivea - 2016-09-25 dziedava
Antrodia sp. - 2016-09-25 dziedava
Skeletocutis nivea - 2016-09-25 dziedava
Phellinus pini - 2016-09-25 dziedava
- 2016-09-25 dziedava
Junghuhnia nitida - 2016-09-25 dziedava
Antrodia sp. - 2016-09-25 dziedava
Phellinus punctatus - 2016-09-25 dziedava
Emberiza citrinella - 2016-09-25 Matrus
Anser fabalis - 2016-09-25 Matrus
Accipiter nisus - 2016-09-25 Matrus
Calidris alpina - 2016-09-25 Matrus
Panurus biarmicus - 2016-09-25 Matrus
Haliaeetus albicilla - 2016-09-25 Matrus
Lullula arborea - 2016-09-25 Matrus
Tachybaptus ruficollis - 2016-09-25 Matrus
Falco subbuteo - 2016-09-25 Matrus
Circus aeruginosus - 2016-09-25 Matrus
Circus aeruginosus - 2016-09-25 Matrus
Circus aeruginosus - 2016-09-25 Matrus
Aythya marila - 2016-09-25 Matrus
Aythya marila - 2016-09-25 Matrus
Thecla betulae - 2016-09-25 agnese.l
Phleogena faginea - 2016-09-25 dziedava
Datronia mollis - 2016-09-25 dziedava
Gloeoporus taxicola - 2016-09-25 dziedava
Skeletocutis amorpha - 2016-09-25 dziedava
Acronicta rumicis - 2016-09-25 OKK
Anoplotrupes stercorosus - 2016-09-25 OKK
- 2016-09-25 OKK
Phaeolus schweinitzii - 2016-09-25 dziedava
Fuligo muscorum - 2016-09-25 OKK
Stereum hirsutum - 2016-09-25 OKK
Piptoporus betulinus - 2016-09-25 OKK
- 2016-09-25 dziedava
- 2016-09-25 OKK
Aleurochiton aceris - 2016-09-25 dziedava
Skeletocutis amorpha - 2016-09-25 dziedava
- 2016-09-25 nekovārnis
Larus melanocephalus - 2016-09-24 CerambyX
Sylvia atricapilla - 2016-09-25 Rallus
Clavicorona pyxidata - 2016-09-25 nekovārnis
Prunella modularis - 2016-09-25 Rallus
Ichneumonidae sp. - 2016-09-25 nekovārnis
Acronicta rumicis - 2016-09-25 Rallus
Oenanthe oenanthe - 2016-09-25 Mareks Kilups
Limenitis camilla - 2016-09-25 Rallus
- 2016-09-25 Rallus
- 2016-09-25 Rallus
- 2016-09-25 Rallus
Netta rufina - 2016-09-24 CerambyX
Oenanthe pleschanka - 2016-09-24 aer
- 2016-09-25 Rallus
Calidris melanotos - 2016-09-24 CerambyX
Coenonympha arcania - 2016-09-25 Rallus
Cygnus cygnus - 2016-09-04 sandis
Lanius excubitor - 2016-09-04 sandis
Phalacrocorax carbo - 2016-09-04 sandis
Calidris canutus - 2016-09-04 sandis
Hydroprogne caspia - 2016-09-04 sandis
Anas penelope - 2016-09-04 sandis
Tetrao urogallus - 2016-09-24 andrisb
Tetrao tetrix - 2016-09-03 andrisb
Fomitopsis pinicola - 2016-09-25 felsi
- 2016-09-25 felsi
Sarcodon imbricatum - 2016-09-25 felsi
Fuligo muscorum - 2016-09-25 felsi
Columba palumbus - 2016-09-25 Rallus
Alauda arvensis - 2016-09-25 Rallus
Cygnus columbianus bewickii - 2016-09-24 CerambyX
Fuligo candida - 2016-09-24 felsi
- 2016-09-24 felsi
Ganoderma applanatum - 2016-09-24 felsi
Phyllotopsis nidulans - 2016-09-24 felsi
Trametes versicolor - 2016-09-24 felsi
Aegolius funereus - 2016-09-22 Rallus
Vanessa atalanta - 2016-09-25 anitra
Anas acuta - 2016-09-25 Igors
Bombycilla garrulus - 2016-09-24 Gaidis Grandāns
Lestes virens - 2016-09-25 Matrus
Chalcolestes viridis - 2016-09-25 Matrus
Mergus albellus - 2016-09-20 Gaidis Grandāns
Anthus cervinus - 2016-09-19 Gaidis Grandāns
Pluvialis squatarola - 2016-09-25 Igors
Haematopus ostralegus - 2016-09-25 Igors
Phleogena faginea - 2016-09-16 CerambyX
. - 2016-09-25 Igors
Buteo buteo - 2016-09-25 eksperts 3
Parus major - 2016-09-25 eksperts 3
Anser anser - 2016-09-25 eksperts 3
Turdus merula - 2016-09-25 eksperts 3
Garrulus glandarius - 2016-09-25 eksperts 3
Columba livia domestica - 2016-09-25 eksperts 3
Dendrocopos major - 2016-09-25 eksperts 3
Sitta europaea - 2016-09-25 eksperts 3
Pyrrhula pyrrhula - 2016-09-25 eksperts 3
Chloris chloris - 2016-09-25 eksperts 3
Polyommatus icarus - 2016-09-14 Matrus
Poecile montanus - 2016-09-25 Acenes
Picus canus - 2016-09-25 Acenes
Sciurus vulgaris - 2016-09-25 Acenes
Natrix natrix - 2016-09-25 Matrus
Enallagma cyathigerum - 2016-09-25 Matrus
Sympetrum vulgatum - 2016-09-25 Matrus
Sympetrum vulgatum - 2016-09-25 Matrus
Sympetrum vulgatum - 2016-09-25 Matrus
Sympetrum vulgatum - 2016-09-25 Matrus
Gonepteryx rhamni - 2016-09-25 Matrus
Sympecma paedisca - 2016-09-25 Matrus
Rana temporaria - 2016-09-25 Matrus
Colias hyale - 2016-09-25 Matrus
Calopteryx splendens - 2016-09-25 Matrus
Sympecma paedisca - 2016-09-25 Matrus
Pieris rapae - 2016-09-25 Matrus
Lycaena phlaeas - 2016-09-25 Matrus
Lasiommata megera - 2016-09-25 Matrus
Onnia tomentosa - 2016-09-24 Vīksna
Fomitopsis pinicola - 2016-09-24 Vīksna
Phlebia tremellosa - 2016-09-24 Vīksna
Stropharia albocrenulata - 2016-09-24 Vīksna
Gyromitra infula - 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-25 Vīksna
Clavicorona pyxidata - 2016-09-24 Vīksna
Phlebia tremellosa - 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Ganoderma applanatum - 2016-09-24 Vīksna
Phragmatobia fuliginosa - 2016-09-24 Vīksna
Trametes versicolor - 2016-09-24 Vīksna
Vanessa cardui - 2016-09-25 W
- 2016-09-24 Vīksna
Vanessa atalanta - 2016-09-25 W
- 2016-09-24 Vīksna
Parnassia palustris L. - 2016-09-25 runagoze
Calliteara pudibunda - 2016-09-25 runagoze
Clavicorona pyxidata - 2016-09-24 Vīksna
Aurantiporus fissilis - 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Aeshna mixta - 2016-09-25 Edgars Smislovs
Ganoderma applanatum - 2016-09-24 Vīksna
Lycaena tityrus - 2016-09-25 Edgars Smislovs
Calliteara pudibunda - 2016-09-25 W
Stropharia albocrenulata - 2016-09-24 Vīksna
Cygnus cygnus - 2016-09-25 Mierss
Gloeophyllum odoratum - 2016-09-24 Vīksna
Panurus biarmicus - 2016-09-25 Fuatra
Eurhynchium angustirete - 2016-09-24 Vīksna
Gyromitra infula - 2016-09-24 Vīksna
Chalcolestes viridis - 2016-09-25 Fuatra
Clavicorona pyxidata - 2016-09-24 Vīksna
Betula pendula - 2016-09-22 agnese.neija
Phellinus punctatus - 2016-09-24 Vīksna
Pycnoporellus fulgens - 2016-09-24 Vīksna
Antrodia albida - 2016-09-24 Vīksna
Phellinus tremulae - 2016-09-24 Vīksna
Stropharia albocrenulata - 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Betula pendula - 2016-09-22 agnese.neija
Lycogala epidendron - 2016-09-24 Vīksna
Trichia decipiens - 2016-09-24 Vīksna
Betula pendula - 2016-09-22 agnese.neija
Calidris alpina - 2016-09-25 Edgars Smislovs
- 2016-09-24 Vīksna
Picus canus - 2016-09-25 maariite
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Stropharia albocrenulata - 2016-09-24 Vīksna
Inonotus radiatus - 2016-09-24 Vīksna
Bisporella citrina - 2016-09-24 Vīksna
Lipoptena cervi - 2016-09-24 Vīksna
Thuidium tamariscinum - 2016-09-24 Vīksna
Lycoperdons sp. - 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Eurhynchium angustirete - 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Lycogala epidendron - 2016-09-24 Vīksna
Aster salignus - 2016-09-24 Vīksna
Quercus robur - 2016-09-24 Vīksna
Sympetrum sanguineum - 2016-09-25 gunitak
Aeshna cyanea - 2016-09-25 gunitak
Sympetrum sp. - 2016-09-25 gunitak
Dendrocopos major - 2016-09-25 gunitak
Turdus merula - 2016-09-25 gunitak
Cygnus olor - 2016-09-25 gunitak
Anas platyrhynchos - 2016-09-25 gunitak
Phoenicurus ochruros - 2016-09-25 maariite
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Inachis io - 2016-09-25 nekovārnis
- 2016-09-24 Vīksna
Piptoporus betulinus - 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Lycoperdons sp. - 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Crucibulum laeve - 2016-09-24 Vīksna
Fomitopsis pinicola - 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Gymnocarpium dryopteris - 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Eurhynchium angustirete - 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Laetiporus sulphureus - 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
- 2016-09-24 Vīksna
Calliteara pudibunda - 2016-09-24 cielava
Streptopelia turtur - 2016-09-25 cielava
Fulica atra - 2016-09-25 Lienek
Ardea cinerea - 2016-09-25 Lienek
Egretta alba - 2016-09-25 Lienek
Anas platyrhynchos - 2016-09-25 Lienek
Hirundo rustica - 2016-09-25 Rallus
Polygonia c-album - 2016-09-25 Rallus
Gonepteryx rhamni - 2016-09-25 Rallus
Inachis io - 2016-09-25 Rallus
Vanessa atalanta - 2016-09-25 Rallus
Chloris chloris - 2016-09-25 Rallus
Emberiza citrinella - 2016-09-25 Rallus
Fringilla montifringilla - 2016-09-25 Rallus
Picus canus - 2016-09-25 Rallus
Picus canus - 2016-09-25 maariite
Bonasa bonasia - 2016-09-25 dane
Garrulus glandarius - 2016-09-25 Laimeslācis
Nezināms
@ W
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
CerambyX 26.septembris, 13:09

Sarkanā klajumspāre


dziedava 26.septembris, 12:46

Man hipotēze bija Trametes hirsuta, to pārbaudot (vai var būt tik oranža apakša), uzgāju vēl vienu ar tādām pašām problēmām :) https://www.reddit.com/r/mycology/comments/4vkozx/id_request_morphologically_identical_to_hairy/


dziedava 26.septembris, 12:40

Hmm, bet apakša ir pārliecinoši oranža, ne violeta!


dziedava 26.septembris, 12:37

Krimuldā ozolpiepes tik biezā slānī, appētītas no visām pusēm, šite nu ļoti tipisks paskats, izvietojums, tā ka es pat nepārbaudīju, pa gabalu redzams. :D Starp citu, tai mežā turpat netālu redzēju priedi ar cieši blakus vēl dzīvu ozolu, kas apstiprināja hipotēzi, ka te tā augt pārī ir normāli ;)


Ivars L. 26.septembris, 12:37

Ozolpiepes gan izskatās diezgan pārliecinoši un raksturīgi. Tā ka būs vien Tava versija īstā.


Ivars L. 26.septembris, 12:27

Varbūt egļu violetpiepe?


Ivars L. 26.septembris, 12:13

Bet, ja tas tomēr ir priedes celms, tad tās varbūt nemaz nav ozolpiepes, bet kādas no sētaspiepēm (parastās vai ļoti retās egļu), un tā baltā tomēr - pūkainā mīkstpiepe.:))


dziedava 26.septembris, 12:06

Es jau ar sākumā padomāju, ka priedes celms, bet korķainā ozolpiepe?!


Ivars L. 26.septembris, 12:04

Izmērs īsti nav saprotams, bet, ja tās piepes ir līdz 4 cm diametrā, tad pēc izskata ir tās pašas S.nivea.


Ivars L. 26.septembris, 12:02

Ups, neizlasīju Tavas piezīmes. Izskatījās pēc priedes celma. Nu ja ozols, tad Tava versija varētu būt ok.:)


Ivars L. 26.septembris, 11:52

Laikam Skeletocutis nivea


Ivars L. 26.septembris, 11:50

Mana versija - paveca pūkainā mīkstpiepe Postia ptychogaster.


Ivars L. 26.septembris, 11:26

Tā kā spožā jungūnija


Ivars L. 26.septembris, 11:24

Tā kā Antrodiella pallescens


dziedava 26.septembris, 11:03

Pēc kā tad viņas vecas droši atšķirt? Paraudziņš man vēl ir.


Ivars L. 26.septembris, 11:02

Veca, tāpēc tumša.


Ivars L. 26.septembris, 10:54

Ar Ischnoderma arī krāso dziju.


dziedava 26.septembris, 10:49

Paldies! Bija tāda doma, bet likās pārāk tumša..


dziedava 26.septembris, 10:43

Njā, es arī apdomāju Ischnoderma benzoinum versiju, bet laikam jau Ivaram taisnība. Zinot, ka Šveinica filcene ir starp sēnēm, ar ko krāso dziju - pamēģināju, jā, krāso. Pieliku pēdējo foto ar tikko krāsotu baltu dziju :)


roosaluristaja 26.septembris, 10:29

Manuprāt izstieptā sierpiepe.


Ivars L. 26.septembris, 10:24

Domāju, ka parastā datronija.


Ivars L. 26.septembris, 10:19

Pavisam noteikti!


Ivars L. 26.septembris, 10:19

Jā, ir!


Ivars L. 26.septembris, 10:17

Šveinica filcene


Ivars L. 26.septembris, 10:16

Jā, Skeletocutis amorpha.


roosaluristaja 26.septembris, 10:15

Manuprāt, jā.


roosaluristaja 26.septembris, 10:07

Varbūt vecas Ischnoderma benzoinum??


roosaluristaja 26.septembris, 10:02

Piptoporus betulinus.


roosaluristaja 26.septembris, 09:58

oranžā puslocene.


dziedava 26.septembris, 01:42

Šitādas vajag bildēt no abām pusēm, lai droši noteiktu. Bet nu šai gadījumā domāju, ka būs sarainā sīkpiepe Stereum hirsutum


dziedava 26.septembris, 01:36

:) Parasto ragansviestu (ne gluži šo) šur tur it kā ēdot, Latvijā gan par gļotsēņu ēdāju domubiedru grupu neesmu dzirdējusi :)), un ko gan tur niekoties ar tādiem sīkumiem, ja mums ir sēnes, kas apkārt neskraida! :)


OKK 26.septembris, 01:33

Izlasīju, ka gļotsēnes spēj pārvietoties, tāpēc tās ir izmestas no sēņu valsts. Pareizi! Ja esi sēne - nerāpo apkārt pa mežu!


OKK 26.septembris, 01:16

Paldies! Pēc nosaukuma spriežot - ēdama?


dziedava 26.septembris, 01:08

Nav sēne, bet gļotsēne - paciņu ragansviests


OKK 26.septembris, 01:00

Paldies!


OKK 26.septembris, 00:57

Paldies!


CerambyX 26.septembris, 00:53

Meža bambals


CerambyX 26.septembris, 00:53

Skābeņu pelēkpūcītes kāpurs


dziedava 26.septembris, 00:05

Citronu bisporela


dziedava 26.septembris, 00:03

Ir dižskābaržu fleogena, vien parasti tās aug pa vienai, uz viena kātiņa viena galviņa, nevis cieši kopā. Man, arī pie Skrīveriem, gan dīvainības bija vēl izteiktākas: http://dabasdati.lv/lv/observation/7hr96f4utjr83qianfmp50s210/ ko tā īsti arī nespēju izskaidrot.


W 25.septembris, 23:34

Paldies:)


CerambyX 25.septembris, 23:18

Tev tur kaut kāds īpašais tauriņu inkubators, ka tagad rudenī vasaras sugas izlido? :D


eidisss 25.septembris, 23:04

Vainīgs! Nemāku vēl atšķirt.


Rallus 25.septembris, 23:01

Es vairāk pēc tā diždibena līdzības, nezinot īsti vaboles ciklu.


CerambyX 25.septembris, 22:57

Lapgrauzis Galeruca tanaceti. Eļļasvaboles ir daudz lielākas un izteikti pavasara sugas


Rallus 25.septembris, 22:48

ātrs nebija, bet lidoja gan. Pēc tam redzēju ap 15m tālāk, nolaidies, sildījās saulē


Rallus 25.septembris, 22:47

Kāpēc daglā čakstīte, nevis akmeņčakstīte, kas būtu biežāk sastopama. Pazīmes? Foto?


Ansis 25.septembris, 22:41

platlapu knābīte


Ansis 25.septembris, 22:39

Varētu būt dižā ežlape


CerambyX 25.septembris, 22:37

Šis gan septembrim netipiski


Ansis 25.septembris, 22:27

platlapu knābīte


Ansis 25.septembris, 22:26

platlapu knābīte


gunitak 25.septembris, 22:20

Pievienoju vēl vienu bildi.


Rallus 25.septembris, 21:34

Parastā piestenīte


Vīksna 25.septembris, 21:29

Paldies !


Vīksna 25.septembris, 21:27

Paldies !


CerambyX 25.septembris, 21:26

Oho, ja nebūtu foto lidojumā, tad šis putns mani būtu apmānījis - neliels knābis un dzeltenīgais tonis gandrīz kā dzeltenajam tārtiņam!


Rallus 25.septembris, 21:25

Vēls novērojums šsai sugai. Skatījos, bet Austrumu ūbele neizvelk gan.


Rallus 25.septembris, 21:11

rudens bisīte


Rallus 25.septembris, 21:07

Vajadzētu būt rudens bisītei


CerambyX 25.septembris, 20:54

Zaļais dziedātājsienāzis


CerambyX 25.septembris, 20:53

Ja suga zināma, tad droši var uzreiz to sarakstā izvēlēties nevis likt kā 'nezināms' :)


CerambyX 25.septembris, 20:51

Nebūs tauriņa kāpurs. Izskatās, ka zāģlapsenei Cladius grandis


CerambyX 25.septembris, 20:49

Skābeņu pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 25.septembris, 20:49

Nē, mazā madaru sfinga kāpurs - D.porcellus


CerambyX 25.septembris, 20:48

Parastā klajumspāre


CerambyX 25.septembris, 20:46

Racējlapsene Ammophila sp.


CerambyX 25.septembris, 20:46

Kāpurmuša Gymsonoma sp.


CerambyX 25.septembris, 20:42

Sarkanā klajumspāre


CerambyX 25.septembris, 20:41

Kāds no bālganajiem lapsprīžmešiem (Epirritia sp.)


CerambyX 25.septembris, 20:38

Kāds no jātnieciņiem


CerambyX 25.septembris, 20:37

Kāļu baltenis


CerambyX 25.septembris, 20:36

Šādā rakursā īsti vajadzīgās pazīmes (kāju krāsa u.c.) saskatīt nevar.


CerambyX 25.septembris, 20:36

Kāda no zeltpūcītēm (Diachrysia sp.)


CerambyX 25.septembris, 20:35

Parastā otiņaste


CerambyX 25.septembris, 20:33

Zilzaļā dižspāre


CerambyX 25.septembris, 20:33

Cik var saskatīt - sarkanā klajumspāre


CerambyX 25.septembris, 20:33

Briežu kaulmuša jeb briežuts


CerambyX 25.septembris, 20:31

Brūnais zeltainītis


CerambyX 25.septembris, 20:31

Dienvidu dižspāre


CerambyX 25.septembris, 20:31

Lapkoku otiņmūķenes kāpurs


CerambyX 25.septembris, 20:30

Sarkanbrūnā lācīša kāpurs, manuprāt


CerambyX 25.septembris, 20:30

Kāda no makstenēm


CerambyX 25.septembris, 20:27

Suga būs pareizā :) Šī gan nav no tām sugām, kam ir bezspārnu mātītes - šis vienkārši svaigi izkūņojies īpatnis, kam spārni vēl nav iztaisnojušies un sacietējuši.


Edgars Smislovs 25.septembris, 17:51

Parastā ūbele.


Latvju_zēns 25.septembris, 17:43

Lapkoku otiņmūķenes kāpurs


Vīksna 25.septembris, 16:04

Pēc sēnēm kaut vai parastām, vismaz varēs saprast kur vēl ir kaut kāds mežs palicis.


Edgars Smislovs 25.septembris, 16:04

Paldies par noteiktajām sēnēm!


Ivars L. 25.septembris, 15:12

Izskatās, ka vajadzētu būt. Paldies!


Vīksna 25.septembris, 13:37

Man Uģis agrāk līdzīgu tauriņu minējis kā melnraibo ozolu pūcīti,bet salnas tauriņiem ir arī bezspārnu mātītes.


Ivars L. 25.septembris, 12:02

Palīdziet, lūdzu, noteikt šitam tauriņu sugu, ja vien tas ir iespējams.


Vīksna 25.septembris, 11:55

Esot gobu kokpūkaine (Hypsizygus ulmarius).


Vīksna 25.septembris, 10:22

Paldies !


Vīksna 25.septembris, 10:10

Tur superīgs mežs ar lielām kritalām, kādu ozolu.


dziedava 25.septembris, 08:22

Super novērojums, neredzēts! Gļotsēne tā nez vai būs. Aļģe? Sēne? Te vēl jādomā!


OKK 25.septembris, 00:40

Kaut gan, acainais sfings nebūs


dziedava 25.septembris, 00:39

Paldies! :)


OKK 25.septembris, 00:37

Ir ir tauriņa kūniņa, naktstauriņa, varētu būt sfingu dzimta, priežu vai acainais sfings.


Līga Strazdiņa 24.septembris, 23:12

Paldies!


dziedava 24.septembris, 22:19

Ir tāda sēne, kas brūkleņu lapas "pataisa" sarkanbaltas, - saucas brūkleņu eksobazīdija Exobasidium vaccinii. Citiem augiem ir līdzīgas eksobazīdijas, bet citas sugas - katra piemērojusies konkrētajam augam.


dziedava 24.septembris, 22:16

Priekš parastajām Trichia decipiens un Hemitrichia clavata dīvaini, ka nav redzami kātiņi, jo parasti tie tomēr ir saskatāmi, kas rada aizdomas par citu sugu, tomēr domāju, ka būs vien parastās. Abas minētās sugas šajā stadijā gandrīz neatšķiras, visvairāk tās atšķiras jaunas. Tagad būtu jāsagaida sporu stadija - Hemitrichia clavata izlien lielāks sporu mākonītis, Trichia decipiens - mazāks. Un ja tomēr nav ne viena, ne otra, tad sporu stadijā vajadzētu būt pavisam atšķirīgai un viegli nosakāmai formai :)


Vīksna 24.septembris, 22:06

Paldies !


dziedava 24.septembris, 21:35

Domājams, paciņu ragansviests


dziedava 24.septembris, 21:33

Parastais ragansviests


dziedava 24.septembris, 21:32

Gļotsēne Trichia decipiens


Ivars L. 24.septembris, 21:31

Varbūt bifeļādas samtbeka?


Ivars L. 24.septembris, 21:26

Varbūt lāču samtbeka.


dziedava 24.septembris, 21:21

Tu esi vnk fantastiska !!! Atrast sīku sēni kaut kur - nezin kur (bez precīzām koordinātām) - tūlīt pat uz pieprasījuma! Jautājums tagad kūniņu ekspertiem - tā taču ir tauriņa kūniņa, vai ne? :)


Vīksna 24.septembris, 19:54

Julitas sēne Pilsrundālē.


sindi 24.septembris, 16:38

Ticu, ka Tu zini labāk! :) Priekš manis tā joprojām ir tikpat kā ķīniešu ābece. Paldies!


nekovārnis 24.septembris, 16:28

Šī visdrīzāk Nicrophorus investigator. N.vespilloides vālīšu gali melni, N.vespillo stipri ieliekti mugurkāju stilbi.


Wija 24.septembris, 14:58

Paldies!


dziedava 24.septembris, 13:20

Šobrīd (septembrī) kāreiz tās sēnes sāk līst ārā, foto ir jaunas. Augustā meklēju, neredzēju. Pēc tam ilgi turās, līdz pat vasarai (redzēta jūnijā). Te ir tās attīstība, vēlāk galviņas paliek tumšākas, brūnas: http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=1579&ftips1=77


dziedava 24.septembris, 13:17

Dižskābaržu fleogena. Man prieks, ka laiku pa laikam kāds šo sugu ieziņo, jo es gribēju to par Gada sēni, bet mikologi neatbalstīja tādu sīko. Bet man tā šķiet Latvijā nenovērtēta suga - labi atpazīstama, raksturo labus mežus, ir gana reta, vairākās valstīs Sarkanajās grāmatās.


dziedava 24.septembris, 12:31

Tādas baltas žļurgainas koraļveidīgās sēnes, par kurām ir sajūta, ka tās pašas lāga nevar kājās nostāvēt, ir Clavulina rugosa. Konsistence šajā foto izskatās īstā, mani gan mulsina, ka šīs ir tik sazarotas, parasti zaru mazāk. Bet lentārijas gan tās visdrīzāk nav, jo lentārijas akurāt ir tādas cēlas un patstāvīgas, pieturēt neprasās. :)


dziedava 24.septembris, 11:46

Kaut kas uz sēnes Hypoxylon multiforme pusi, bet tā it kā telpiskāka, ne tik plakana, varbūt ir kas cits. Tām cietajām sēnēm uz kritalām ir daudzas līdzīgas sugas.


dziedava 24.septembris, 11:39

Skaists melns klājums :), parasti sanāk redzēt, kad sporas izkaisītas, un tad viss ir sarkans vai oranžs. Ja godīgi, atšķirību starp M. vesparia un M. floriformis īsti neesmu izpratusi. Viena no hipotēzēm ir sporu krāsa - floriformis oranžīgas, bet vesparia - koši sarkanas, šādā foto to tāpat nevar noteikt. Šīs ir vēl pētāmas sugas :)


sindi 24.septembris, 10:11

Paldies, Julita! :)


dziedava 24.septembris, 09:47

Nu man izskatās, ka var pieņemt, ka ir Hymenoscyphus monticola. Tālāk jau būtu jāskatās mikroskopiski. Šādas sēnes nav īpaši pētītas ne LV, ne arī, šķiet, citur tuvākajā apkārtnē. Katrā ziņā šis būs LV pirmais fiksētais šīs sugas novērojums.;) Vispār būtu vērts tādās slapjās vietās uz lapu koku kritalām papētīt, vai vēl kur tādas "podziņas" atrodas, kam kātiņš/apakšpuse nav vienā krāsā ar dzelteno cepurīti, bet gaišāks. Un censties foto uzņemt bez zibspuldzes, citādi grūti saprast. Toņu nianses sēnēm mēdz būt ļoti būtiskas. Tiesa, zinu, ka ne vienmēr aparāts atspoguļo tā, kā ir īstenībā, bet vismaz jāmēģina. :)


roosaluristaja 24.septembris, 08:46

parastā apmalpiepe.


Ivars L. 24.septembris, 01:38

Izskatās, ka ir adatiņas, nevis sašķēlušās poras. Vai tik tomēr nav kaut kas cits? Piemēram, ja tas ir uz apse, tad varētu būt Radulodon eriksonii.


sindi 24.septembris, 00:50

Un vēl vienu, ar tuvplānu no pirmās bildes.


sindi 24.septembris, 00:45

Tonis varbūt nedaudz izmainījies zibspuldzes ietekmē, tādēļ pievienoju vēl vienu bildi, kas ir uzņemta bez zibspuldzes. Vieta mitra, varētu teikt pat slapja - pats krasts, uzreiz blakus ir niedres un tālāk sākas ūdens.


dziedava 23.septembris, 22:55

Gļotsēne tā nav, ir sēne. Vispirms jautājums - tas oranžais tonis ir dabīgs vai izskatās kādu gaismas apstākļu ietekmē? Dzeltenas "podziņas" ar mazu kātiņu uz kritalām parasti pieņem kā sēni citronu bisporellu Bisporella citrina, bet nav tiesa, ka visas sīkās dzeltenās ir šī sēne, ir arī citas līdzīgas sugas. Šajā gadījumā domāju par sēni Hymenoscyphus monticola. Citronu bisporella visa ir vienmērīgi dzeltena, bet sēnei Hymenoscyphus monticola kātiņš ir gaišāks, kā te arī izskatās. Tai būtiski augt uz lapukokiem mitrās vietās. Bērzs puslīdz der (labāk gan patīkot ozoli), un blakus ir ezers. Bija mitra tā vieta?


dziedava 23.septembris, 19:25

Rīt kāreiz sola lietu


Vīksna 23.septembris, 18:53

Tad jau laikam būs jāpameklē. Vienīgi tagad pārāk sauss.


dziedava 23.septembris, 16:54

Tiesa, Latvijā zīdtauriņi droši vien nav, tāpēc būtu nepieciešams dabūt paraudziņu un noskaidrot, uz kā tad te īsti parazitē sēne :)


dziedava 23.septembris, 16:50

Pēc foto spriežot, man izdevies atrast vēl vienu jaunu Cordyceps sugu Latvijā - Cordyceps polyarthra, kam internetā foto biežāk ar syn. Paecilomyces tenuipes un Isaria tenuipes. Parazītiska sēne, kas parazitē uz tauriņu kūniņām. Spriežot pēc internetā pieejamās info, sēne tiek izmantota Ķīnas medicīnā: "Paecilomyces tenuipes is one of the famous Chinese medicinal entomopathogenic fungi that parasites in the lavae of silkworm.". Dānijā - 2 atradnes, Nīderlandē atzīmēta kā ļoti reta, 6 atradnes (no tām 5 pēc 1990 g.); ļoti lielajā Zviedrijas datubāzē nav minēta vispār. Mums interesējošā apkārtnē vairāk datus neizdevās atrast. Valdai Ērmanei - specuzdevums! :) Man ir ievākti eksemplāri, bet nezināju, ka tā ir parazītiska sēne, neesmu rūpīgi rakusies - vajadzētu dabūt paraudziņu ar visu kūniņu apakšā (un foto iesākumam ielikt Dabasdatos:) ). Pilsrundāles mežā, kur staigāju, šī sēne bija ļoti bieži !!! Agrāk, protams, neesmu redzējusi.


JDreimanis 23.septembris, 16:05

Kā kolēģis no blakustelpas ziņo - Baltkrievijā arī piefiksēts, šogad vismaz seši novērojumi https://www.facebook.com/photo.php?fbid=1127878607251195&set=a.1110725265633196.1073741832.100000871989479&=3&theater


Ivars L. 23.septembris, 14:08

Paldies!


CerambyX 23.septembris, 12:23

Kāda no lielzvīņenēm. Latvijas sugu sarakstā it kā ir atzīmēta tikai Lepismachilis notata, bet nezinu vai šī dzimta maz ir tā nopietni pētīta - varbūt ir vēl kādas sugas, kas pie mums varētu būt. Kopumā gan droši vien nav īpaši bieži sastopams radījums - pats ko līdzīgu esmu tikai 3 reizes redzējis.


CerambyX 23.septembris, 12:11

Ok varbūt ar, ka 'dzejošana' droši vien bija epitets par spilgtu un piekrītu, ka tādam enigmātiskam radījumam kāds ir dievlūdzējs atvēlēt vien kādas dažas rindiņas kādā citā rakstā arī nebūtu pienācīgs veltījums, taču joprojām palieku pie viedokļa, ka 10 lapas zinātniskā žurnālā par 6 novērojumiem ir stipri par izvērstu. T.i. manā pirmajā komentārā es vairāk liktu uzsvaru uz 'grūti lasāms' - g.k. piņķerīgās angļu valodas dēļ un ļoti izstieptā izklāsta dēļ. Protams, ja jau recenzenti ir šādu rakstu izlaiduši cauri, tad ko tur daudz es varu teikt - iespēajms, ka neko nesaprotu no zinātniskiem rakstiem :) Bet nu, manuprāt, ja arī kādas jaunas sugas atradumam tiek veltīts atsevišķs raksts, tad tas var būt tikai kā 'Short note' 2lpp (max 4, ja klāt bildes un garāks literatūras avotu saraksts) garumā. Mēģināt izspiest no 6 atradumiem 'zinātnisku pētījumu' ar visām no tā izrietošajām sadaļām (materiāli un metodes, rezultāti, diskusija)... Kā redzams, tad varēt jau var, bet vai vajag? :)


dziedava 22.septembris, 20:51

Interesants skats uz koka stumbra. Tādas oranžas, kam augļķermeņi veidošanās stadijā, grūti noteikt. Pagaidām atstāšu nenoteiktu, vēlāk, kad būs vairāk laika, mēģināšu papētīt, kā tur īsti ir, varbūt var precizēt.


Martins 22.septembris, 20:34

Runājot par to vai dievlūdzēji ir maldu viesi vai pastāvīga populācija - maz ticams, ka pieagušas, apaugļotas mātītes veic simtiem kilometru pārlidojumus un sasniedz Latviju nevainojamā stāvoklī. Interesanti, ka šads jautājums - maldu viesi vai pastāvīga populācija - gadrīz NEKAD netiek apspriests atrodot jaunu vaboļu sugu Latvijai... Ādas krāsai ir nozīme! :)


Martins 22.septembris, 20:29

Nu nevaru atturēties no komentāra! Protams, ir labāki un sliktāki raksti, bet komentārs par "dzejošanu" utt. man nešķiet korekts. Šo rakstu ir recenzējuši un akceptējuši vairāki recenzenti, tostarp arī viens mūsu cienīts un godāts cilvēks. 10 lapas par 6 novērojumiem - laikā, kad cilvēki lasa citu viedokļus un pieņem tos, kā absolūto patiesību (bez faktu pārbaudes un savas analīzes) - nu tā... Tur ~5 lapas būtu jārēķina uz attēlu, karšu un žurnāla formatējuma rēķina. Labi dokumentēti pirmie novērojumi, manuprāt ir labāk, nekā 1 teikums par jaunas sugas atradumu - datums, vieta, eksemplāru skaits, atradējs un... ...viss. Bet OK, mēs esam dažādi - dažādi viedokļi! :)


CerambyX 22.septembris, 13:39

Tādu rakstu biju pat palaidis garām. Tas raksts gan tāds stipri "interesants" - varētu pat teikt, ka grūti lasāms. 10 lapas par 6 novērojumiem sadzejot ir jāprot :D Bet nu katrā ziņā tiešām pastāv pieņēmums, ka dievlūdzēji var pie mums nokļūt dabiskā veidā kā maldu viesi. Vai eksistē pastāvīga populācija? Kas to lai zin - tad vasaras pirmajā pusē jāatrod nepieauguši īpatņi :)


nekovārnis 22.septembris, 13:21

Paldies par saiti! Man šis ar bija pārsteigums, zināju, ka dievlūdzēji sastopami kaut kur Vācijas dienvidos, bet Latvijā...?:)


Nora 22.septembris, 12:43

Šajā rakstā guvu kādu skaidrību :) http://leb.daba.lv/082_KalninsEtall_2012.pdf


tomsendzins 22.septembris, 12:40

Nezināms taurenis.


Nora 22.septembris, 12:01

Par šo man pirmā dzirdēšana, ka Latvijā arī sastopami dievlūdzēji! Dabīgā ceļā ieceļojuši, vai no nebrīves izkļuvuši laukā?


kamene 22.septembris, 11:42

Paldies!


dziedava 22.septembris, 10:02

Droši vien arī šī tad ir samtainā onnija


dziedava 22.septembris, 10:02

Paldies! :)


Ansis 22.septembris, 09:37

Šī ir retāka suga - zilganā baltsamtīte


roosaluristaja 22.septembris, 07:54

Laikam jau egļu cietpiepe (Phellinus chrysoloma).


Vīksna 21.septembris, 22:17

Paldies ! Mums vairāk lapu koki, bet kur ir arī egles vecākas, nu jau vairākās vietās redzu, gan ne bieži.


roosaluristaja 21.septembris, 21:13

Manuprāt samtainā onnija. Dabā nav bijusi iespēja šo sēni redzēt, bet, spriežot pēc internetā pieejamajiem attēliem, vajadzētu būt.


Vīksna 21.septembris, 19:32

Apsveicu !


Fuatra 21.septembris, 18:16

varbūt kazeņu vērpējs


dziedava 21.septembris, 17:51

Vajadzētu būt sekstainajai Geastrum pectinatum, jo izteikts kātiņš zem galviņas


forelljjanka 21.septembris, 17:09

Tiešām pazīme R ?;)Stipri šaubos vai redzēji TO, kas tagad atbilst ELPA-a pazīmei R !:DD Ja nopietni,iet vaļā pillā sparā,vakar Stūrpurva apkaimē varēja dzirdēt 3 no viena punkta,tuvākais bija labi ja 100 m no manis.


dziedava 21.septembris, 13:16

Zilā kāpnīte Polemonium caeruleum, biežāk Latvijas A daļā, citur diezgan reti


dziedava 21.septembris, 12:04

Paldies :)


zemesbite 21.septembris, 11:55

Apsveicu! Urā, Julitai!!!


dziedava 21.septembris, 11:46

Liels un skaists atklājums! Izskatās nezināma.


kamene 21.septembris, 10:45

Paldies!


roosaluristaja 21.septembris, 08:38

Tā tam vajadzētu būt.


Vīksna 20.septembris, 23:04

Mums vakar arī bauroja, tagad klusums. Bet iepriekšējo mednieki jau nošāva.


Vīksna 20.septembris, 22:58

Pilsrundālē tādas līdzīgas paskatīšos. Ir vairākas labas vietas, kur derētu ko pameklēt,kamēr nav izzāģēts,tikai nav laika, jāstrādā.


Vīksna 20.septembris, 22:09

Tad šādām arī apakšas skatīšos. Ja laiks ļaus, tad darbā pusdienā tur aizbraukšu.


dziedava 20.septembris, 22:03

Iespējams, ka riktīgam profam zīmīga, bet iesācējam ir vairākas līdzīgas - onnijas ir piepes, bet ir arī adatiņsēnes visādas, tad pēc apakšas uzreiz droši atšķirotu, piepe vai adatiņsēne. No piepēm vēl Šveinica filcene Phaeolus schweinitzii aug uz skujkoku pamatnēm, arī kaut kādā ziņā līdzīga var būt. Man liekas, ka onnija, bet droši nejūtos, labāk, ja var no visām pusēm apskatīt. :)


Vīksna 20.septembris, 21:56

Paldies !


Vīksna 20.septembris, 21:54

Domāju, ka tik zīmīgas, pat neskatījos.Pie tam vairākās vietās redzētas, kur egles uz zemes aug. Vai tur vairākas sugas ?


felsi 20.septembris, 21:45

Paldies!


Vīksna 20.septembris, 21:40

Paldies !


dziedava 20.septembris, 20:59

Bumbieru-kadiķu rūsas sēne


Vīksna 20.septembris, 18:56

Paldies !


dziedava 20.septembris, 16:13

Varbūt sēne Hypomyces aurantius? Kaut kas uz to pusi ir, lielas pārliecības nav.


dziedava 20.septembris, 14:39

Kāda ir apakšpuse? Varētu būt samtainā onnija


dziedava 20.septembris, 14:35

Man šķiet, samtainā mietene Paxillus atrotomentosus


dziedava 20.septembris, 14:27

Varbūt Thuidium tamariscinum kopā ar Eurhynchium angustirete?


dziedava 20.septembris, 14:25

Manuprāt, ķieģeļsarkanā sērsēne Hypholoma lateritium


CerambyX 20.septembris, 13:40

Kur tad 20. septembrī sugai, kas ziemo Āfrikā un līdz ar to pašreiz ir aktīvā migrācijā, var būt pazīme B?


Irbe 20.septembris, 12:15

Varbūt kajaka jaunulis?


ievag 20.septembris, 10:23

Jā, pārsteigums bija milzīgs, it īpaši zinot, cik cilvēku dienas laikā jau dīķus bija ķemmējuši.


roosaluristaja 20.septembris, 09:47

purpura sīkpiepe


roosaluristaja 20.septembris, 09:42

Akmeņčakstīte.


roosaluristaja 20.septembris, 09:36

gaišā šņibīša jaunais putns.


roosaluristaja 20.septembris, 09:19

Papeļu zvīnene (Pholiota populnea).


Rallus 20.septembris, 06:50

Ieva, ar šo jums tur riktīgi noveicās - dubultot pārsteigumu!


Rallus 20.septembris, 06:41

Ļoti labi foto!


Rallus 20.septembris, 06:38

Bildē stepes lijas T raksturīgie spārnu gali labi redzami. Apsveicams novērojums!


Vīksna 20.septembris, 00:17

Paldies !


CerambyX 20.septembris, 00:12

Skābeņu pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 20.septembris, 00:12

Kāds no jātnieciņiem


CerambyX 20.septembris, 00:12

Racējlapsene Ammophila sp.


CerambyX 20.septembris, 00:12

Kārklu rudenspūcīte


CerambyX 20.septembris, 00:12

Ozolu zaļā vērpējpūcīte


Vīksna 19.septembris, 23:56

Tikai sēnes atlūzas izdevās nobildēt.Cepurītes platums ap 15 cm. Papelēm pāri 3 m apkārtmērs.


CerambyX 19.septembris, 23:22

Parastā ziempūcīte


CerambyX 19.septembris, 23:22

Tinējs Archips podana


CerambyX 19.septembris, 23:20

Te gan to izmēru grūti saprast, bet šķiet ka lielā niedrsakņu pūcīte, kas ir savas 2x lielāka par vairumu Mithymna sp.


CerambyX 19.septembris, 23:18

Kāda no makstenēm


CerambyX 19.septembris, 23:18

Parastā klajumspāre


CerambyX 19.septembris, 23:18

Augšējā attēlā - dzeltenā klajumspāre


CerambyX 19.septembris, 23:17

Astainais zilenītis


CerambyX 19.septembris, 23:17

Lielais ozolu sprīžmetis


CerambyX 19.septembris, 23:15

Sarkanā klajumspāre


CerambyX 19.septembris, 23:15

Zaļā zaigspāre


CerambyX 19.septembris, 23:14

Sarkanā kaljumspāre


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2016
© dabasdati.lv
Saglabāts