Aktīvie lietotāji: 354 Šodien ievadītie novērojumi: 76 Kopējais novērojumu skaits: 362363
Tu neesi reģistrējies

 

2015. gada tiešraides kameras ŠEIT!

 

    

 

    

 

    

JAUNUMI:


Jūras ērglis

Jūras ērgļa ligzda atrodas Lubāna ezera tuvumā, ligzdošanas rajonā, kas ir zināms kopš 2010. gada. Ligzda, ko varam vērot savos ekrānos, ir atrasta tā paša gada rudenī. Turpmākajos divos gados mazuļi tajā netika izaudzināti – 2011. gadā ligzda bija ērgļu apdzīvota, tomēr tukša (domājams, ka ligzdošana nemaz netika uzsākta), savukārt 2012. gadā jūras ērgļi tajā ligzdoja nesekmīgi – kontrolējot ligzdu jūnijā, laikā, kad tajā vajadzētu būt mazuļiem, tajā tika konstatētas tikai olu čaumalas. 2013. gadā ligzdā beidzot tika izaudzināti divi mazuļi un tā paša gada rudenī putni sāka gatavoties jau nākamajai ligzdošanas sezonai – ligzda tika papildināta ar zariem un pušķota ar svaigām skujām.

Ziemas aukstākajā laikā ērgļu pāris bija aizklīdis barības meklējumos citur – iespējams, uz rajoniem, kur bija pieejams atklāts ūdens ar zivīm un ūdensputniem, vai arī kādu vietu, kur bija atrodams kāds kritis dzīvnieks. Šogad pie ligzdas tie pirmo reizi atgriezās 10. februārī, laikā, kad ligzda jau bija aprīkota ar novērošanas kameru. Drīz uzzinājām, ka tēviņš ir gredzenots – sākotnējie gredzenu krāsu nolasījumi ļāva spriest, ka putns ir Lietuvas izcelsmes un šķīlies 2007. gadā, tātad, ir salīdzinoši jauns (jūras ērgļi parasti sāk ligzdot piecu gadu vecumā). 3. martā izdevās nolasīt arī kreisās kājas gredzena numuru (V506) un tādējādi noskaidrojām, ka šis ērglis ir gredzenots kā mazulis ligzdā 2007. gada 4. jūnijā Lietuvas ziemeļaustrumu daļā Sartai ezera apkārtnē, aptuveni 120 kilometru attālumā no savas tagadējās ligzdošanas vietas. 

Ērgļu mātīte ir negredzenota, tādēļ šī putna izcelsme mums nav zināma. Abi putni ir labi atšķirami ne tikai pēc gredzeniem (vai to trūkuma), bet arī pēc izmēra – līdzīgi kā vairumam citu plēsīgo putnu, arī šai sugai mātītes ir lielākas un pat par ceturtdaļu smagākas par tēviņiem. Šī atšķirība ir ļoti labi redzama brīžos, kad abi putni ir viens otram blakus.

Latvijā jūras ērgļi olu dēšanu parasti sāk marta pirmajā dekādē (dējumā ir 1-3 olas), tādēļ šo pāri varam uzskatīt par vēliem ligzdotājiem - pirmā no divām olām ligzdā tika iedēta tikai 24. martā. Vidējais perēšanas laiks šai sugai ir 38 dienas, līdz ar to varam sagaidīt, ka pirmais mazulis varētu izšķilties aptuveni 1. maijā. 

Dabasdatu foruma lietotāji jūras ērgļus nosaukuši par Lubānu (mātīti) un Sartas (tēviņu; atbilstoši tā lietuviskajai izcelsmei).

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Jānis Kažotnieks un Elvijs Kantāns, kā arī viesu nams „Zvejnieki” Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņā. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze

Zivjērglis

Zivjērgļa ligzda, ko varam vērot savos datora ekrānos, atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā – Viesītes novadā. Tā ir zināma kopš 2008. gada, taču jau iepriekš zināmie ērgļu novērojumi liek domāt, ka tie te ligzdoja jau dažus gadus iepriekš. Ligzdošanas sekmes šajā teritorijā ir bijušas samērā labas – tikai vienu gadu (2009. gadā) ligzdošana nav bijusi sekmīga, pārējos gados izvests vismaz viens mazulis. 2013. gadā zivjērgļi šajā ligzdā izaudzināja trīs mazuļus; jāpiebilst, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

Videonovērošanas sistēma pie ligzdas tika uzbūvēta 21. martā, vēl pirms putnu atgriešanās no ziemošanas vietām. Piekāpjot, tika konstatēts, ka ligzda ziemas laikā ir daļēji nobrukusi, tādēļ tika nolemts to nostiprināt ar mākslīgi veidotu pamatu. Pirmais zivjērglis (domājams, mātīte) pie ligzdas tika novērots 3. aprīlī (tas bija agrākais šogad zināmais šīs sugas novērojums Latvijā), kas turpmāko nedēļu gaidīja pārrodamies savu partneri. Kamēr īstais ligzdas saimnieks kavējās, ligzdā viesojās sveši, domājams, caurceļojoši zivjērgļi - 5. aprīlī novērots putns, kas bija gredzenots, uz kreisās kājas tam bija sarkans gredzens ar baltiem cipariem 083, kas liecināja, ka šis zivjērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2010. gadā aptuveni 40 km DA virzienā no šīs ligzdas. 7. aprīlī ligzdā iegriezās putns, kuram uz kreisās kājas bija metāla gredzens, savukārt 9. aprīlī ligzdā tika novērots putns, kuram metāla gredzens bija uz labās kājas. Tās pašas dienas vakarā ligzdā pārradās negredzenots tēviņš un sākās intensīvs darbs pie ligzdas būvēšanas.

Igauņu dabas ziņu portāla looduskalender foruma lietotāji zivjērgļus nosaukuši par Laumu un Pērkonu.

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Aina Everte, Aldis Veinštoks, Jānis Paegļkalns, Vigonts Kuklis. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

Melnais stārķis

Melnā stārķa ligzda atrodas Kurzemes ziemeļu daļā. Tā ir zināma kopš 2012. gada, kad ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, tikpat daudz jauno putnu ligzdu atstāja arī gadu vēlāk. 

Šogad (laikā līdz 13.04) melnais stārķis ligzdā ir redzēts tikai 5. un 6. aprīlī, abos gadījumos viens putns. 

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis un Helmuts Hofmanis. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze 


 


Pēdējie novērojumi
Archiearis parthenias - 2017-03-23 Wija
- 2017-03-04 AfroBrazilian
- 2017-03-04 AfroBrazilian
- 2017-03-04 AfroBrazilian
- 2017-03-04 AfroBrazilian
- 2017-03-04 AfroBrazilian
- 2017-03-04 AfroBrazilian
- 2017-03-04 AfroBrazilian
Alnus incana - 2017-03-04 AfroBrazilian
- 2017-03-09 AfroBrazilian
Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 sandis
Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 sandis
Linaria cannabina - 2017-03-22 sandis
Fringilla coelebs - 2017-03-22 sandis
Corvus frugilegus - 2017-03-22 sandis
Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 Astrantia
Sturnus vulgaris - 2017-03-23 girtsbar
Apis mellifera - 2017-03-23 MartinsM
Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 MartinsM
Branta leucopsis - 2017-03-23 Dižraibais Dzenis
Pica pica - 2017-03-23 bišudzenis
Parus major - 2017-03-23 bišudzenis
Fringilla coelebs - 2017-03-23 megere
Tussilago farfara - 2017-03-23 maariite
Dryocopus martius - 2017-03-23 maariite
Parus major - 2017-03-23 maariite
Buteo buteo - 2017-03-23 megere
Grus grus - 2017-03-23 megere
Buteo buteo - 2017-03-23 maariite
Fringilla coelebs - 2017-03-23 dekants
Cygnus olor - 2017-03-23 Mierss
Pyrrhula pyrrhula - 2017-03-23 bišudzenis
Mergus merganser - 2017-03-23 sejar
Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 nekovārnis
Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 nekovārnis
Turdus pilaris - 2017-03-23 sejar
Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 nekovārnis
Buteo buteo - 2017-03-22 Platacis
Anser fabalis - 2017-03-23 sejar
Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 bišudzenis
Sturnus vulgaris - 2017-03-23 Putnu_Būris
Fringilla coelebs - 2017-03-23 Putnu_Būris
Gonepteryx rhamni - 2017-03-23 nekovārnis
Phalacrocorax carbo - 2017-03-20 Vita Ju
Dendrocopos minor - 2017-03-23 de kje
Emberiza citrinella - 2017-03-21 de kje
Fringilla coelebs - 2017-03-22 de kje
Picus canus - 2017-03-23 dane
Fringilla coelebs - 2017-03-23 mzk.wap
Dryocopus martius - 2017-03-18 anthicus
Alces alces - 2017-03-18 anthicus
Capreolus capreolus - 2017-03-23 girtsbar
Grus grus - 2017-03-23 girtsbar
Grus grus - 2017-03-23 girtsbar
Aythya fuligula - 2017-03-23 Mareks Kilups
Alauda arvensis - 2017-03-23 laaga
Turdus viscivorus - 2017-03-23 eksperts 3
Grus grus - 2017-03-23 eksperts 3
Alauda arvensis - 2017-03-23 eksperts 3
Turdus merula - 2017-03-23 eksperts 3
Anser serrirostris - 2017-03-23 eksperts 3
Dendrocopos major - 2017-03-22 eksperts 3
Cyanistes caeruleus - 2017-03-22 eksperts 3
Anser serrirostris - 2017-03-22 eksperts 3
Grus grus - 2017-03-22 eksperts 3
Cygnus cygnus - 2017-03-22 eksperts 3
Anser albifrons - 2017-03-22 eksperts 3
Anas crecca - 2017-03-23 zais
Fringilla coelebs - 2017-03-23 Astrantia
Sturnus vulgaris - 2017-03-23 Platacis
Erithacus rubecula - 2017-03-23 Aigars
Sturnus vulgaris - 2017-03-23 zais
Alauda arvensis - 2017-03-23 zais
Fringilla coelebs - 2017-03-22 mardzh
Columba palumbus - 2017-03-23 zais
Lepus timidus - 2017-03-23 AAvj
Mergus albellus - 2017-03-22 Fossa
Branta leucopsis - 2017-03-22 Fossa
Sturnus vulgaris - 2017-03-22 Ilona_rasa
Parus major - 2017-03-22 Ilona_rasa
Corvus cornix - 2017-03-22 Ilona_rasa
Anas platyrhynchos - 2017-03-22 Ilona_rasa
Garrulus glandarius - 2017-03-22 Ilona_rasa
Dendrocopos minor - 2017-03-22 Ilona_rasa
Coccothraustes coccothraustes - 2016-04-02 Aceralba
Bombycilla garrulus - 2017-03-22 Carum carvi
Dendrocopos major - 2017-03-19 Carum carvi
- 2017-03-22 Carum carvi
- 2017-03-22 dziedava
Cygnus cygnus - 2017-03-18 Martins
. - 2017-03-19 Martins
. - 2017-03-19 Martins
Grus grus - 2017-03-19 Martins
Cygnus cygnus - 2017-03-19 Martins
Haliaeetus albicilla - 2017-03-19 Martins
Sturnus vulgaris - 2017-03-22 Aceralba
Tetrastes bonasia - 2017-03-22 Gaidis Grandāns
Dryocopus martius - 2017-03-20 Aigars
Garrulus glandarius - 2017-03-20 Aigars
Dryocopus martius - 2017-03-20 Aigars
Regulus regulus - 2017-03-22 Gaidis Grandāns
Cyanistes caeruleus - 2017-03-22 Aigars
Sitta europaea - 2017-03-22 Gaidis Grandāns
Aegithalos caudatus - 2017-03-22 Aigars
Lophophanes cristatus - 2017-03-22 Gaidis Grandāns
Certhia familiaris - 2017-03-22 Gaidis Grandāns
Garrulus glandarius - 2017-03-22 gunitak
Pyrrhula pyrrhula - 2017-03-22 gunitak
Mergus merganser - 2017-03-22 gunitak
Turdus pilaris - 2017-03-22 gunitak
Passer montanus - 2017-03-22 gunitak
Scolopax rusticola - 2017-03-22 Platacis
Brachionycha nubeculosa - 2017-03-22 Vīksna
Erophila verna - 2017-03-22 Vīksna
Tussilago farfara - 2017-03-22 Vīksna
Bubo bubo - 2017-03-21 AAvj
Strix aluco - 2017-03-18 AAvj
Asio otus - 2017-03-18 AAvj
Strix aluco - 2017-03-21 AAvj
Strix aluco - 2017-03-21 AAvj
Strix aluco - 2017-03-21 AAvj
Strix aluco - 2017-03-19 AAvj
Asio otus - 2017-03-19 AAvj
Cygnus cygnus - 2017-03-22 galochkin
Larus ridibundus - 2017-03-22 erts
Strix aluco - 2017-03-19 AAvj
Strix aluco - 2017-03-22 AAvj
Strix aluco - 2017-03-19 AAvj
Pluvialis apricaria - 2017-03-22 Fuatra
Fulica atra - 2017-03-22 Fuatra
Podiceps cristatus - 2017-03-22 Fuatra
Podiceps grisegena - 2017-03-22 Fuatra
Larus ridibundus - 2017-03-22 erts
Larus ridibundus - 2017-03-22 erts
Larus ridibundus - 2017-03-22 erts
Larus ridibundus - 2017-03-22 erts
Grus grus - 2017-03-18 anthicus
Larus ridibundus - 2017-03-22 erts
Larus ridibundus - 2017-03-22 erts
Turdus merula - 2017-03-22 anthicus
Haematopus ostralegus - 2017-03-22 galochkin
Sitta europaea - 2017-03-22 zais
Anas crecca - 2017-03-22 zais
Anas penelope - 2017-03-22 zais
Turdus pilaris - 2017-03-22 vigulis
Chloris chloris - 2017-03-22 vigulis
Turdus merula - 2017-03-22 vigulis
Parus major - 2017-03-22 vigulis
Certhia familiaris - 2017-03-22 vigulis
Cyanistes caeruleus - 2017-03-22 vigulis
Grus grus - 2017-03-22 evaziemele14
Columba livia domestica - 2017-03-22 evaziemele14
Padus avium - 2017-03-22 andis.kalvans
Grus grus - 2017-03-18 Litenesputni
Anser fabalis - 2017-03-18 Litenesputni
Anas platyrhynchos - 2017-03-22 evaziemele14
Grus grus - 2017-03-22 putnologs
Grus grus - 2017-03-22 putnologs
Grus grus - 2017-03-22 putnologs
Falco tinnunculus - 2017-03-22 putnologs
Larus ridibundus - 2017-03-22 putnologs
Nezināms
@ aina
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
lichen_Ro 23.marts, 14:06

Lepraria sp., iespējams Lepraria incana :)


Irbe 23.marts, 11:03

Sējas zoss


Irbe 23.marts, 11:00

Pelēkais strazds


Rolis 23.marts, 10:38

Laipni lūgti Latvijas realitātē! GNP mežus intensīvi cērt jau kopš 90iem gadiem un praktiski vienīgais mežs tur ir palicis pa GNP stingrajām aizsardzības zonām un gravām/upju ielejām. Un tas nav nenotiek tikai GNP, bet arī visās Latvijas ĪADT, kas nav vismaz dabas liegumi vai pārējo zonās, kas arī nav vismaz dabas liegumi. Varu to droši apgalvot, jo gan pats gana esmu atskatījies braukājot pa ĪADT, gan to lieliski ilustrē Natura 2000 monitoringa atskaites manu kolēģu interpretācijā.


dziedava 23.marts, 09:50

Jāni, šajās bildēs ir divas sūnu sugas. Par apakšējo foto malacis - ir pūkcepurene! :) Bet tālāk jau tā atšķiršana ir sarežģītāka, es pati līdz sugai neņemos noteikt.;) Visbiežākā ir lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum. Kas ir šajā foto - to lai kāds gudrāks pasaka. :) Savukārt pirmajā attēlā ir parastā vāverastīte Leucodon sciuroides, kas varētu būt vieglāk atšķirama no citām sugām, tikai jāatceras, ka sausā un mitrā stāvoklī tā atšķirīgi izskatās. 3. foto ir pūkcepurene kopā ar vāverastīti.


dziedava 23.marts, 09:22

Es arī, protams, neko tādu agrāk nebiju redzējusi. Nez cik vispār atradnes varētu būt zināmas? Bet vispār man kā Valdai Ērmanei gribas sākt lamāties - tajā apkārtnē izcirtums pie izcirtuma; pavisam netālu no šīs atradnes ir svaigs izcirtums. Šī ir mikrolieguma suga, tur nevajag veidot mikroliegumu?! Izskatās, ka faktam, ka tas ir GNP, nav pilnīgi nekādas nozīmes, ja tik traka izciršana notiek!


kamene 23.marts, 09:20

Spilventiņu grimmija Grimmia pulvinata kopā ar kādu no šķeltcepureņu Schistidium sugām.


kamene 23.marts, 09:15

Noras vijzobe Syntrichia ruralis var. ruralis.


kamene 23.marts, 09:06

Skaisti! Nekad tādos daudzumos šo sugu neesmu redzējusi.


erts 22.marts, 19:13

3.gadu pēc kārtas atgriezies uz Esplanādes purvāju.


Fuatra 22.marts, 18:49

paldies, vēl dažas vajadzētu noteikt :)


dekants 22.marts, 18:14

Gredzenūbele (un vispār baložveidīgie) ir visticamākais variants, taču gredzenūbele tajā pusē jau pati par sevi būtu interesants novērojums :)


Latvju_zēns 22.marts, 17:22

Varbūt gredzenūbele


gints 22.marts, 17:15

Ūpis pavisam noteikti tas nebija. Paklausījos. Nav "kukū" skaņas.


kamene 22.marts, 09:57

Kāda no bārbulu vai pabārbulu sugām, visdrīzāk - mainīgā pabārbula Didymodon fallax.


kamene 22.marts, 09:35

Parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata.


kamene 22.marts, 09:28

Kāda no īsvācelītēm Brachythecium.


kamene 22.marts, 09:24

Jā, plakanā skrāpīte Radula complanata.


kamene 22.marts, 09:21

Jā, smailā skrajlape Plagiomnium undulatum.


kamene 22.marts, 09:19

Visdrīzāk nelīdzenā īsvācelīte Brachythecium salebrosum.


kamene 22.marts, 09:14

Viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum


kamene 22.marts, 09:13

Slotiņu divzobe Dicranum scoparium


kamene 22.marts, 09:12

Kāda šķībvācelīšu suga, visdrīzāk līklapu šķībvācelīte Plagiothecium curvifolium.


kamene 22.marts, 09:02

Ciprešu hipns Hypnum cupressiforme


roosaluristaja 22.marts, 08:25

Ūpjiem dziedāšana dienas vidū nav diez ko raksturīga. Turklāt biotops tur neizskatās pārāk ūpisks. Diez vai no pāris "ku kū" vispār ir reāli ko izspiest, ja nav ieraksta. Jāsamierinās, ka paliks pie nezināmajiem.


Irbe 22.marts, 07:58

Varbūt jārok pūču virzienā? Ūpja māte izklausās šādi: http://www.xeno-canto.org/348864


Irbe 22.marts, 07:43

Visticamāk dzērve, līdzīgs sauciens te: http://www.xeno-canto.org/345463


roosaluristaja 22.marts, 06:32

Tas tika pārbaudīts, ka tieši brūnkrūtainais? Teorija māca, ka Latvijā daudz biežāk sastopams ir baltkrūtainais. Brunkrūtainais pamatā izplatīts Vidzemes Z un ZA daļa. Ārēji abi ir stipri lidzīgi. Ja neapskata vēderu, praktiski nav atšķirami.


roosaluristaja 22.marts, 06:24

Jā.


sandis 21.marts, 22:51

Forši, paldies, ka kliedēji šaubas! Šī tad būs 168. putnu suga Cēsu pilsētas un 149. - Lauciņu karjera listē :) Nākamais "ķeksis" karjeram būs gana apaļš. Ledus vēl kādu laiku kusīs, pīles vēl "nespīd". Pa to laiku ceru uz kādu meža balodi, kura Cēsīm vēl nav. Karjeram arī mājas zvirbulis derētu :))


Fuatra 21.marts, 22:35

varbūt dzērve


dekants 21.marts, 22:25

Lielais ķīris un pie tam ar gredzenu!


elzaz 21.marts, 22:02

Lielais ķīris


forelljjanka 21.marts, 21:29

Trīspirkstu dzenim var veidot mikroliegumu!!!


ML 21.marts, 21:18

Diemžēl drīz tā vairs nebūs, jo drīzumā tiks pamatīgi izzāģēts.


Rallus 21.marts, 21:04

Sandi, precīzi - Cēsu pilsētas listei tad jauna suga!


Rallus 21.marts, 21:01

Vērtīgs novērojums tik tuvu Priekuļu ciemam. tas jau varētu būt šai sugai pat labs mežs.


Edgars Smislovs 21.marts, 21:00

Tieši šo zosi biju redzējis 19.03. peldējot ezerā. :)


Rallus 21.marts, 20:45

Ticami, ka pieder melnajam mežastrazdam


Rallus 21.marts, 20:42

Ir peļu klijāns, jā.


Rallus 21.marts, 20:40

Labi dokumentēts novērojums ar bildēm!


forelljjanka 21.marts, 20:30

Svētdien sīlis perfekti tēloja zivju gārni,es pat pagājos uz to pusi,ja nu kolonija,labs laiciņš pagāja,kamēr sapratu.Arī sīli var dzirdēt lielos attālumos.Vai arī patiešām gulbji(arī mazais nav izslēdzams) tālumā.Dažreiz pamatīgi jāieklausās lai saprastu -dzērves vai gulbji.


AAvj 21.marts, 19:55

Patiešām, atvainojos, dēļu siena un žogs samulsināja


gints 21.marts, 18:34

Lauku balodis pavisam noteikti, nē. Trešais cilvēks, kas ar ko biju kopā pastaigājoties arī apgalvo, ka Ziemeļu gulbis tas neesot bijis, par 90% saka, ka dzeguze.


dekants 21.marts, 18:05

Otrs variants, kas nāk prātā ir Lauku balodis. Ja pa gabalu dzird, tad iespējams, ka vidu dziesmai nedzird, bet dzird tikai dziesmas sākuma vai beigu "ku-kū" daļu. Tie šobrīd arī sākuši Latvijā dziedāt. http://www.xeno-canto.org/268103


CerambyX 21.marts, 18:05

Sk. kartē kur Eiropas dzeguzes atrodas pašlaik: https://www.bto.org/science/migration/tracking-studies/cuckoo-tracking


gints 21.marts, 17:49

Paldies, Andri! Paklausījos Ziemeļu gulbja saucienus. Mūsu dzirdētajam putnam nebija tik "aizkaukta" balss :) Paklausījos dzeguzes audio failu, sliecos joprojām par labu dzeguzei. Parādīju abus audio failus vēl otram cilvēkam, kas bija turpat pastaigā, vēl viena balss par labu dzeguzei. Aizsūtīšu linku ar Ziemeļu gulbja audio failu vēl trešajam cilvēkam.


sandis 21.marts, 17:25

Paldies, sugu precizēju.


CerambyX 21.marts, 17:22

Droši ka kārklu :)


sandis 21.marts, 17:22

Iemetu aci Sintijas Elfertes lapā - tur šī pazīme nostrādāja, gūglē rādās plašākas variācijas. Dīvaini šī sezona sākusies - salīdzinoši retākie augļkoku un kārklu raibeņi jau redzēti, bet pagaidām neviens parastais nātru raibenis :)


sandis 21.marts, 17:13

Paldies par komentu! To "priekšspārnu punktiņu" pazīmi vajadzētu iegaumēt - vērtīga piezīme :)


nekovārnis 21.marts, 17:09

Nu jā, kaut gan pārskatot lielākus bilžu blāķus guglē - ar tiem punktiņiem mēdz gadīties arī otrādi:) Bet tāpat - balsoju par kārklu:)


nekovārnis 21.marts, 16:52

Es ar par kārklu - augļukoku raibenim tie divi punktiņi uz priekšspārniem pie pleca cik esmu novērojis vairāk vai mazāk saplūduši. Plus vēl arī tumšā josla uz pakaļspārniem vairāk "kārkliska":)


sandis 21.marts, 16:39

Šo bez Uģa palīdzības ar 100% pārliecību noteikt nevaru - kārklu vai augļkoku raibenis? Mārupes novadā laikam ne viens, ne otrs nav novērots, tā ka derētu jebkurš variants. Bildēju no Neriņas otra krasta, tāpēc skata leņķis nav tas labākais. Pats tā kā vairāk uz kārklu raibeni sliecos.


Ivars L. 21.marts, 16:25

Kaut kas no Caloplaca, piem. C.pyracea varētu būt.


dekants 21.marts, 16:18

Ja sīlis aizietu kukū (ko neesmu dzirdējis), tad to nedzirdētu 500m attālumā, bet kaut kur tuvu. Tā kā manuprāt sīlis tas nebija. Dzeguze aizvien šķiet neticama, tādēļ jāpadomā ar ko to vēl varētu sajaukt, ko dzird tik tālu un, kas Latvijā šobrīd pieejams. Kāds īpatnējs Ziemeļu gulbja sauciens tālumā - 800m? Ja tikai 2-3 reiz iesaucās, tad iespējams varētu būt sajaucams. http://www.xeno-canto.org/261482


Mareks Kilups 21.marts, 15:51

šis lielisks novērojums, kas precizē mūsu zināšanas par urālpūces izplatības areāla rietumu robežu.


lichen_Ro 21.marts, 15:17

Anaptichia ciliaris :)


gints 21.marts, 14:31

Starpcitu, vēl viens paziņa apgalvoja, ka dzirdējis vēl 2 dienas agrāk pie Kleistiem.


gints 21.marts, 14:29

Par sīli runājot - paklausījos, pavisam noteikti nebūs bijis. Dzirdējām 2-3x "kukū" skaņas, kas lika nodomāt, ka tā varētu būt dzeguze. Bez manis to dzirdēja vēl 2 cilvēki.


gints 21.marts, 14:25

Putns varēja atrasties aptuveni 500-800m vai nedaudz lielākā attālumā.


Wija 21.marts, 14:13

Paldies!


dekants 21.marts, 12:25

Gint, aptuveni cik tālu no jums putns atradās? Var pamēģināt kartē pamērīt, kur atradāties jūs un jūsuprāt no kurienes (cik tālu) nāca skaņa. Šis būtu svarīgs faktors. Diemžēl, šādus ekstrēmus novērojumus bez pārliecinošiem pierādījumiem (balss ieraksts telefonā, foto fiksācija, pārliecinošs apraksts) neakceptēs. Vieglākais, kas praktiski visiem ir pieejams ir ierakstīt balsi mobilajā telefonā.


Irbe 21.marts, 11:55

Sīļu ķēmošanos (mimicry) var pameklēt šajā lapā http://www.xeno-canto.org/species/Garrulus-glandarius , bet tiešu dzeguzes balss atdarinājumu tur nav.


Arnis2 21.marts, 11:24

Sestdien un svētdien, apsekojot vistu vanaga ligzdas,brīžiem vairs nevarēja saprast , kur bļaustās sīlis vistu vanaga balsī un kur ir pats vistu vanags.


gints 21.marts, 09:40

Balss ieraksts man nav, bet būtu interesanti dzirdēt, kā tad sīlis ķēmojas! Varbūt ir kādam, kas tāds ierakstīts?


kamene 21.marts, 09:27

Jā, parastā ūsaine Cirriphyllum piliferum kopā ar viļņaino skrajlapi. Un tas Kāds ir Austra Āboliņa, jau vairāk nekā gadu citos sūnu laukos...


kamene 21.marts, 09:18

Tāda liela un mitrā vietā - adiantu spārnene Fissidens adianthoides. Redzama arī parastā rožagalvīte un vēl kāda sīkāka sūna.


roosaluristaja 21.marts, 08:10

Manuprāt nošķeltā eksīdija


Mareks Kilups 21.marts, 06:05

pirmais, kas nāk prātā - sīlis ķēmojas?


bišudzenis 20.marts, 23:41

Šis būtu kas ekstrēms. Iesaku paklausīties putnu balss ierakstus. Pirmās dzeguzes atlidos ap 15. Aprīli.


ML 20.marts, 23:04

Tā nu tas laikam sanāk. Ja dārzā ieiet vai ielido kāds dzīvnieks, tad tas ir zoodārzs.


AAvj 20.marts, 22:35

Tiešām zoodārza bilde!?


felsi 20.marts, 21:25

Paldies!


felsi 20.marts, 21:23

Paldies! Interesanti, bet vieta mitra.


Vīksna 20.marts, 21:23

Paldies !


Vīksna 20.marts, 21:21

Paldies !


Fuatra 20.marts, 18:28

liekas, ka parstā ūsaine Es kaifoju par sūnu nosaukumiem - tādi latviski un tēlaini - noras vijzobe, pnuma kažocene, lielā spuraine, parastā ūsaine uttt. , kāds ir piedomājis...


forelljjanka 20.marts, 17:39

Šī nevarētu būt Gada sūna,tikai tāda svaiga ?


forelljjanka 20.marts, 17:31

Šī nevarētu būt sārmotā(pūkcepurene),tāda it kā apsarmojusi ir!? :DDD


forelljjanka 20.marts, 17:26

Pēdējā bildē nevarētu būt zemā pūkcepurene?Pabūros atkal pa Julitas lapu,parasti iebuksēju un neko neatrodu,šoreiz ,liekas,kaut ko uzraku...:D Nu vismaz pūkcepurenes ir ???;)


forelljjanka 20.marts, 17:01

Nevar ielikt sūnas sp.,tāpēc jālieto Nezināms!;)


forelljjanka 20.marts, 16:38

Doma bija tāda,pirmā bilde tuvplāns,otrā kopskats uz koka,tad man tik divas sanāk!:DD Bet ,ja Rolands raksta dažas,tad jau ir vairāk...Tajā pirmajā baltajā substancē otra suga būtu tas zilganzaļais plankums(-mi)? Es jau pat nesapratu kura man jāpagaršo!:DDD P.amara laikam varētu būt tā otrā(biezpienveidīgā)?


lichen_Ro 20.marts, 15:42

Otrs variants var būt Diploschistes :)


lichen_Ro 20.marts, 15:00

Noteikti vairākas sugas, dažas izskatās pēc Pertusaria sp. (varbūt amara, ja ir rūgta) :)


lichen_Ro 20.marts, 14:58

Kāds no briofīliem ķērpjiem/sēnēm :) šie pagaidām stāv tālajā plauktā..


lichen_Ro 20.marts, 14:56

Grūti pateikt, varētu būt Aspicilia sp. :)


lichen_Ro 20.marts, 14:55

Pieļauju, ka Pertusaria sp. :)


Vladimirs S 20.marts, 14:55

Есть ли еще фото этой цапли? Эта птица там сидит регулярно. Мы ее отметили 18.03.2017 Пока только знаем, что последние две цифры кольца 86 и вероятно кольцо не Латвийское.


Siona 20.marts, 14:14

Skaisti, paldies! :)


ivars 20.marts, 13:27

Zaļžubīte.


zemesbite 20.marts, 10:49

Paldies, Marek! Redzēju jau pavasari uz Kolkas pusi ejam! :)


kamene 20.marts, 10:28

Divsmaiļu sekstīte Lophocolea bidentata - ļoti skaists foto.


kamene 20.marts, 10:22

Centrā visdrīzāk skropstainā hedvīgija Hedwigia ciliata, blakus kāda no divzobēm.


kamene 20.marts, 10:17

Gada staipeknis Lycopodium annotinum, jo vālītes pa vienai un bez kātiņa.


kamene 20.marts, 09:50

Tievā gludlape Homalia trichomanoides kopā ar ciprešu hipnu, kādu īsvācelīti un varbūt vēl kādu sugu.


kamene 20.marts, 09:46

Ciprešu hipns Hypnum cupressiforme


kamene 20.marts, 09:44

Smailā skrajlape Plagiomnium cuspidatum


kamene 20.marts, 09:40

Sausienes skrajlape Plagiomnium affine


kamene 20.marts, 09:36

Sporaugs ziemzaļā kosa Equisetum hiemale


Klintslejas 20.marts, 01:21

Šo novērojumu gan pie interesantajiem varētu ielikt. Nebūtu netīšām Mareka komentāru izlasījis, tā arī varbūt būtu palaidis garām gada pirmās spāres novērojuma Dabasdatos faktu. Varbūt nav te daudz kukaiņu vērotāju, bet uzsvērts info par spāru jau iespējamo sastopamību varbūt vēl kādu te varētu interesēt.


Vīksna 19.marts, 22:54

Paldies !


forelljjanka 19.marts, 22:32

Vai tomēr kajaki ?;)


Pūcis 19.marts, 22:13

LOB un Nord University putnu noteikšanas lauka kursu ietvaros


YuJeen 19.marts, 21:53

Paldies!


YuJeen 19.marts, 21:52

Paldies!


felsi 19.marts, 21:43

Paldies, bet nav sarakstā.


Ivars L. 19.marts, 21:27

Heterobasidion annosum


felsi 19.marts, 20:52

Paldies!


Latvju_zēns 19.marts, 20:37

Gaigalu pāris. Varbūt pat pazīmi P arī var likt.


gunitak 19.marts, 20:33

Gaigalas


Edgars Smislovs 19.marts, 20:02

Un vēl Interesants novērojums (agrs pavasara migrants)!


Edgars Smislovs 19.marts, 19:54

Zaļžubīte.


Edgars Smislovs 19.marts, 19:53

Lauku cīrulis.


Edgars Smislovs 19.marts, 19:53

Lauku piekūns.


Edgars Smislovs 19.marts, 19:52

Sila strazds.


Edgars Smislovs 19.marts, 19:51

Sudrabkaijas.


Edgars Smislovs 19.marts, 19:49

Uz bildes sējas zosis.


Edgars Smislovs 19.marts, 19:48

Uz bildes baltpieres zosis.


nekovārnis 19.marts, 19:28

O, pirmā šī gada spāre ar:) Apsveicu! Tad jau drīz arī līdz Kolkai pavasars atnāks:)


nekovārnis 19.marts, 18:50

Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts, Coreus marginatus


Edgars Smislovs 19.marts, 18:24

Uz foto zosis!


forelljjanka 19.marts, 18:03

Oi ,šis labs,bezdelīga,lielā zīlīte,pat dzeltenās stērstes tirkšķis,vītītis(čunčiņš) un t.t.-riktīgs poliglots!


forelljjanka 19.marts, 17:58

Te jau var lietot pazīmi T(ja tie ir divi T)vai P(ja tur bungo pāra T un M),es gan baltmugurdzeņa T no M bungošanas atšķirt neņemos,pieļauju,ka kāds,kas baigi iedziļinājies un analizējis,var!;)


forelljjanka 19.marts, 17:53

Ir baltmugurdzenis!;)


forelljjanka 19.marts, 17:45

Ir ,ir mizložņa,fonā gan nav vālodzes(26.IV !!!;)),tur ir dziedātājstrazds.Kā savulaik teicis CelmiņAgris par dziedātājstrazdu-visu atkārto 2x,un tā arī visvienkāršāk to atškirt no citiem strazdiem,jo tas var dziedāt pilnīgi jebko(savulaik leišu pierobežā laida zaļās dzilnas saucienu,nemaz nerunājot pat mazo ērgli un c.)


Vīksna 19.marts, 17:43

Ko līdzīgu rudenī uz lapām redzēju, tad baltu.. Tikko ieliku bildi.


forelljjanka 19.marts, 17:39

Abi varianti ir reāli!;)45% dārza dodu,55%melngalvas(dēļ tā beigu fragmenta,dārza tomēr vairāk ir klasiķis,melngalvas iepin savā dziesmā jebko,arī pilnu,klasisku dārza dziesmu.Strīdīgos gadījumos vienmēr provocēju ar dziesmu(vienalga kuru no abām sugām)lai apskatītu dziedoni(apsekojot ELPA kvadrātus tas dažreiz ir svarīgi;)).


Ievucis 19.marts, 17:03

Šodien aizgāju apskatīties vēlreiz, pataustīt un nofotografēt. Man šķita, cieti, līdzīgi kā ābolu sēkliņas. Viegli ņemās nost. Tādi tur bija ļoti daudz, un es arī tādus redzēju Vaivaros zem kāda koka nokritušājām lapām.


nekovārnis 19.marts, 16:46

Ugunsvaboles Schizotus pectinicornis kāpurs


laaga 19.marts, 12:32

Nepaspēju pieregulēt uzstādījumus, sanāca tikai šitada miglubilde. Laikam jau sīlis?


Vīksna 19.marts, 12:11

Paldies !


dekants 19.marts, 10:43

Lai droši pateiktu, prasās garāks ieraksts. Pēc šī īsā teiktu, ka dārza. Melngalvas gan jau būtu cepurīti redzējusi, vai dabā dzirdēji ka tā ir melngalvas ķ. dziesma?


Sintija Martinsone 19.marts, 09:18

Vai kādam ir idejas par šo zvēru? Pēc izskata - tumšs ķauķis.


AfroBrazilian 19.marts, 08:28

Pediculus humanus - cilvēka utis.


roosaluristaja 19.marts, 07:17

Bez tumbām manā kriminālajā datorā pagrūti ko saklausīt, bet domāju, ka mizložņa gan.


Vīksna 19.marts, 05:00

Bet kādam pat tik daudz pietiek.


Vīksna 19.marts, 04:59

Kāds no bagātajiem, badīgajiem zemniekiem no kopis meža malu, drīzāk tīrumiem.Turpat arī izzāģētā upes mala.


maariite 19.marts, 00:57

manuprāt, mizložņa


dziedava 18.marts, 23:26

Pieauguši klāt vai noņemami? Mīksti, cieti?


Ievucis 18.marts, 23:05

Paldies!


Ievucis 18.marts, 23:04

Jā, visdrīzāk olu maiss. Pirmo reizi tādu redzēju. :)


Ievucis 18.marts, 23:00

Tie bija uz ļoti daudz un uz dažādām lapām.


dziedava 18.marts, 22:23

Šitie aizdomīgi līdzīgi veidojumiem, ko redzēju pirms vairākiem gadiem, šķiet, arī pavasarī, bet tā arī neizdevās ne noteikt, ne pat meklēšanas virzienu saprast


dziedava 18.marts, 22:21

Zirnekļa olu maiss?? Krusta zirnekļiem ir tādi līdzīgi, var paskatīt googlē: http://www.google.lv/images?hl=lv&q=Araneus%20diadematus%20eggs


dziedava 18.marts, 22:17

Sēnītes, izskatās, kāda no molīzijām Mollisia sp.


dziedava 18.marts, 21:58

Rīt vēl gluži ne, bet, atkarībā no laikapstākļiem, +/- 22. martā ir plānots kaut kur doties. Šis virziens būtu tīri perspektīvs, bet tur ar sab.tr. laikam tikai ar vilcienu līdz Lodei un tad 4km kājām, - citu variantu nav? Ja es beidzot būšu tikusi mežā, tad ar tiem 4km tā būs, kā būs, droši vien iesprūdīšu pie pirmās kritalas līdz vakaram. :D


Ievucis 18.marts, 21:40

Paldies!


Ievucis 18.marts, 21:40

Paldies!


nekovārnis 18.marts, 17:59

Visdrīzāk kāda mīkstspārņa Cantharidae sp kāpurs


nekovārnis 18.marts, 17:57

Zemesblakts Rhyparochromus pini


nekovārnis 18.marts, 17:55

Biešu mārīte, Subcoccinella vigintiquatuorpunctata


roosaluristaja 18.marts, 17:45

parastā plakanpiepe


OKK 18.marts, 17:22

Parastā varde


DanaH 18.marts, 17:07

Paldies, tad jau droši vien būs briedis, jo priekš aļņa izskatījās par mazu, bet mājlopus ar tādu pedikīru bērnībā laukos nemanīju :)


Rallus 18.marts, 17:00

Pievienoju vel vienu pietuvinājumu un pāris biotopa bildes. Ja brauc, rīt vēl būšu te, varu pievienoties sameklēšanai. Citādi koordinātas ir, gan jau vēl ilgāk šīs te paliks. Nekādus paraugus neievācu, ja vajag, to var izdarīt.


dziedava 18.marts, 16:34

Forši, ka izdevās tomēr atkārtoti atrast :), pilnīgi kārdinājums braukt meklēt.


Rallus 18.marts, 16:32

Cope


Rallus 18.marts, 16:29

100 metri nav, bet kādi 15 no iepriekšējās vietas. Grava tā pati, tikai cits novietojums šoreiz. Iepriekšējā vietā 2x pēc kārtas jau neatradu. Bet nu šīs ir praktiski turpat, atradums pie tā paša pirmā.


dziedava 18.marts, 12:24

Šitās man vēl pašai būtu labāk jāapgūst, jo sporu stadijā Hemitrichia clavata ir ļoti līdzīga Trichia decipiens. Tomēr, šķiet, ka pēdējai ir mazāks sporu "mākonītis". Šai es laikam liktu uz Trichia decipiens.


dziedava 18.marts, 12:18

Citur aprakstos egles nav uzsvērtas, galvenais, ka skujkoku meži. Tā ka varbūt ir tāpat, bet interesanti, jo diezgan daudz redzētas, un visur pie eglēm.


dziedava 18.marts, 12:14

Ak, cik skaisti! :) Tā arī ir, kā atzīmēts, ka ap 100m no iepriekšējās vietas, t.i., nav tieši turpat atkārtoti?


Astrantia 18.marts, 11:16

Forša bilde!


forelljjanka 18.marts, 09:55

Šamo jau nu Uģis gan noteiktu!Vaboles kāpurs?


forelljjanka 18.marts, 09:52

Visticamāk-sarkanrīklīte!;)


forelljjanka 18.marts, 09:36

...vai arī alnis.;)


forelljjanka 18.marts, 09:22

Izskatās ,ka briedis,ja nav kāds kritis mājlops!;)


forelljjanka 18.marts, 09:18

Iespējams arī meža cūka,ziemā kad ar barību pašvaki viņām lielais renkulis krāmējās arī no tādiem pikučiem,varbūt kļūdos un tas ir kāds pārnadzis.;)


roosaluristaja 18.marts, 07:38

Jā, vajadzētu tā būt.


felsi 17.marts, 21:56

Paldies!


dziedava 17.marts, 21:51

Tās Hypoxylon sēnes ir grūti nosakāmas, bet varētu būt Hypoxylon howeianum, lazda ir minēta: http://pyrenomycetes.free.fr/hypoxylon//Hypoxylon_howeianum.htm


dziedava 17.marts, 21:45

Neviena algota admina, cik man zināms, te nav, tā ka mēs visi vienādi - kas prot, tas nosaka! Nav ko vainu uzvelt adminiem, tie jau tā dara vairāk nekā citi. Par noteikšanu, protams, prieks arī pēc 5 gadiem :)


forelljjanka 17.marts, 21:36

Kā tur bija:Labs nāk ar gaidīšanu...:DD Ornitoadmini(moderi)nav uzdevumu augstumā!;)Es tikai parasts lietotājs!:)


felsi 17.marts, 21:32

Egles šai mežā nav.


dziedava 17.marts, 21:24

Paldies, tikai nepilnu 5 gadu pacietības un jau noteikta! :))


forelljjanka 17.marts, 21:22

Nejauši uzdūros Nezināmam!;) Visticamākais saimnieks-paceplītis,tas parasti taisa tādu ligzdu ar jumtiņu,līdzīgu meteriālu izmanto mizložņa(samērā lieli žagariņi tik mazam putnam)bet bez jumta.Paceplīša ligzdas materiāls gan ļoti variē,sākot ar tādiem žagariņiem,un beidzot,praktiski tikai no sūnas!


dziedava 17.marts, 19:34

Bet jautājums par eglēm aktuāls - vai tuvumā bija arī egles?


Siona 17.marts, 18:02

Paldies! :)


roosaluristaja 17.marts, 18:02

ķivuļi.


felsi 17.marts, 17:57

Paldies! Tā man bija tikai ideja, jo ko tādu redzu 1.X. Paskatījos fungi.lv un dziedava, Jums taisnība.


Edgars Smislovs 17.marts, 17:13

Paldies! :)


dziedava 17.marts, 15:18

Nē, nav sēne. :) Tā ir gļotsēne ar izbirušām sporām. Tādas dzeltenoranžas ir vairākas. Varētu būt Hemitrichia clavata vai kāda no Trichia sp..


Vucis 17.marts, 15:01

Šitā vārna ir ar ambīcijām! :) Pacelt no zemes - to taču katrs māk! :)))


dekants 17.marts, 13:09

Tiešam komiska bilde un labi notverts mirklis! :)


Matrus 17.marts, 10:29

Lielie ķīri regulāri ziemo Rīgā un apkārtnē (Daugavā līdz 10-15, Jūrmalā - līdz dažiem desmitiem), tāpēc, par (masveida) ķīru atlidošanas datumu tiek uzskatīts laiks, kad vienlaicīgi atlido desmitiem - simtiem īpatņu. To viegli konstatēt, jo šajā laikā ķīri uzreiz tiek novēroti gandrīz pie visiem ūdeņiem (Daugavā, Buļļupē, Juglas ezerā, u.c.). Faktiski pirmie migranti (līdz 10 īpatņiem) novēroti jau februāra beigās, bet nav skaidrs, vai tie nav ziemotāji no piekrastes.


visvaldis.s 17.marts, 09:21

Tas gan labs!


sandis 17.marts, 06:14

Ja runa par pirmajiem "bariņiem", aizvakar (15.03.) ap 9:30 no rīta ap autoostu bija vismaz 10 īpatņi. Speciāli neskaitīju, vienkārši nodomāju - redz' kā, Rīgā jau lielie ķīri parādījušies.


Daknis 17.marts, 02:12

Bilde smieklīga, bet šādiem novērojumiem droši var likt pazīmi G - nes ligzdas materiālu. Šobrīd vārnas to dara. Citādi parastajiem putniem šur tur trūcīgi ar novērojumiem, nesen skatīju, ka, piemēram, mājas balodim pēdējā gada laikā ir tikai padsmit novērojumu, kuri nebūt ne visi nav pierādīta ligzdošana.


Pūcis 16.marts, 23:26

Rotaļājas


roosaluristaja 16.marts, 22:51

Nez vai kaussēnes pēc ziemas paliek melnas. Drīzāk varētu būt melnā pseidoplektānija (Pseudoplectania nigrella). Forma gan īsti neatbilst. Tā tā kā vairāk apaļa ir. Un saistīta ar eglēm.


Vucis 16.marts, 20:25

Pavasaris klāt! :)


CerambyX 16.marts, 20:24

Šai sugai (kārklu raibenim) nepieciešams foto, jo var sajaukt ar citām līdzīgām sugām (augļkoku, parasto nātru un vīksnu raibeni). Kamēr foto nav pievienots (vai nav kāda cita papildus info par novērojuma apstākļiem) pārlieku novērojumu uz līdz suga nenoteiktu dienastauriņu = 'dienastauriņš sp.'.


Vīksna 16.marts, 19:53

No rīta, arī vakarā braucot - tālumā redzams bars putnu uz lauka. Arī daudz baltu, droši vien gulbji.


Ievucis 16.marts, 19:49

Paldies!


Ivars L. 16.marts, 19:39

Paldies!:)


roosaluristaja 16.marts, 19:29

Bilde ir visai miglaina, bet domāju, ka vajadzētu būt dzeltenajai inermīzijai.


Ansis 16.marts, 19:22

Thamnobryum šī nebūs, kaut gan Gaujas sāngravās meklējama pie avotu strautiem, kur daudz lielu laukakmeņu. Bildē varētu būt Oxyrrhynchium hians var. rigidum (kam zariņi no visām pusēm ar lapiņām, apaļi, nevis saplacināti kā tipiskajai sugai; mīl kaļķiem bagātu augsni) vai radniecīgā Eurhynchiastrum pulchellum.


gunitak 16.marts, 19:22

Jā, pirms 2 dienām Juglas ezerā vēl nebija.


Matrus 16.marts, 19:13

Šodien vairākās vietās Rīgā novēroti lielie ķīri - masveida atlidošana! Pērn pirmie bariņi atzīmēti dienu vēlāk - 17.03.2016. Savukārt, vidējais atlidošanas laiks Rīgā ir 18. marts (2004-2017). Pēc nedēļas ķīru būs vairāk un sāksies gredzenu lasīšanas sezona (2-3 nedēļas).


Ansis 16.marts, 18:59

Otra suga bildē visdrīzāk ir mainīgā avotspalve (Palustriella commutata). Scorpidium ir purvu suga, uz šūnakmens nav manīta


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2017
© dabasdati.lv
Saglabāts