Šobrīd aktīvie lietotāji: 40 Kopējais novērojumu skaits: 329459
Jums ir viesa statuss

 

2015. gada tiešraides kameras ŠEIT!

 

    

 

    

 

    

JAUNUMI:


Jūras ērglis

Jūras ērgļa ligzda atrodas Lubāna ezera tuvumā, ligzdošanas rajonā, kas ir zināms kopš 2010. gada. Ligzda, ko varam vērot savos ekrānos, ir atrasta tā paša gada rudenī. Turpmākajos divos gados mazuļi tajā netika izaudzināti – 2011. gadā ligzda bija ērgļu apdzīvota, tomēr tukša (domājams, ka ligzdošana nemaz netika uzsākta), savukārt 2012. gadā jūras ērgļi tajā ligzdoja nesekmīgi – kontrolējot ligzdu jūnijā, laikā, kad tajā vajadzētu būt mazuļiem, tajā tika konstatētas tikai olu čaumalas. 2013. gadā ligzdā beidzot tika izaudzināti divi mazuļi un tā paša gada rudenī putni sāka gatavoties jau nākamajai ligzdošanas sezonai – ligzda tika papildināta ar zariem un pušķota ar svaigām skujām.

Ziemas aukstākajā laikā ērgļu pāris bija aizklīdis barības meklējumos citur – iespējams, uz rajoniem, kur bija pieejams atklāts ūdens ar zivīm un ūdensputniem, vai arī kādu vietu, kur bija atrodams kāds kritis dzīvnieks. Šogad pie ligzdas tie pirmo reizi atgriezās 10. februārī, laikā, kad ligzda jau bija aprīkota ar novērošanas kameru. Drīz uzzinājām, ka tēviņš ir gredzenots – sākotnējie gredzenu krāsu nolasījumi ļāva spriest, ka putns ir Lietuvas izcelsmes un šķīlies 2007. gadā, tātad, ir salīdzinoši jauns (jūras ērgļi parasti sāk ligzdot piecu gadu vecumā). 3. martā izdevās nolasīt arī kreisās kājas gredzena numuru (V506) un tādējādi noskaidrojām, ka šis ērglis ir gredzenots kā mazulis ligzdā 2007. gada 4. jūnijā Lietuvas ziemeļaustrumu daļā Sartai ezera apkārtnē, aptuveni 120 kilometru attālumā no savas tagadējās ligzdošanas vietas. 

Ērgļu mātīte ir negredzenota, tādēļ šī putna izcelsme mums nav zināma. Abi putni ir labi atšķirami ne tikai pēc gredzeniem (vai to trūkuma), bet arī pēc izmēra – līdzīgi kā vairumam citu plēsīgo putnu, arī šai sugai mātītes ir lielākas un pat par ceturtdaļu smagākas par tēviņiem. Šī atšķirība ir ļoti labi redzama brīžos, kad abi putni ir viens otram blakus.

Latvijā jūras ērgļi olu dēšanu parasti sāk marta pirmajā dekādē (dējumā ir 1-3 olas), tādēļ šo pāri varam uzskatīt par vēliem ligzdotājiem - pirmā no divām olām ligzdā tika iedēta tikai 24. martā. Vidējais perēšanas laiks šai sugai ir 38 dienas, līdz ar to varam sagaidīt, ka pirmais mazulis varētu izšķilties aptuveni 1. maijā. 

Dabasdatu foruma lietotāji jūras ērgļus nosaukuši par Lubānu (mātīti) un Sartas (tēviņu; atbilstoši tā lietuviskajai izcelsmei).

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Jānis Kažotnieks un Elvijs Kantāns, kā arī viesu nams „Zvejnieki” Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņā. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze

Zivjērglis

Zivjērgļa ligzda, ko varam vērot savos datora ekrānos, atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā – Viesītes novadā. Tā ir zināma kopš 2008. gada, taču jau iepriekš zināmie ērgļu novērojumi liek domāt, ka tie te ligzdoja jau dažus gadus iepriekš. Ligzdošanas sekmes šajā teritorijā ir bijušas samērā labas – tikai vienu gadu (2009. gadā) ligzdošana nav bijusi sekmīga, pārējos gados izvests vismaz viens mazulis. 2013. gadā zivjērgļi šajā ligzdā izaudzināja trīs mazuļus; jāpiebilst, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

Videonovērošanas sistēma pie ligzdas tika uzbūvēta 21. martā, vēl pirms putnu atgriešanās no ziemošanas vietām. Piekāpjot, tika konstatēts, ka ligzda ziemas laikā ir daļēji nobrukusi, tādēļ tika nolemts to nostiprināt ar mākslīgi veidotu pamatu. Pirmais zivjērglis (domājams, mātīte) pie ligzdas tika novērots 3. aprīlī (tas bija agrākais šogad zināmais šīs sugas novērojums Latvijā), kas turpmāko nedēļu gaidīja pārrodamies savu partneri. Kamēr īstais ligzdas saimnieks kavējās, ligzdā viesojās sveši, domājams, caurceļojoši zivjērgļi - 5. aprīlī novērots putns, kas bija gredzenots, uz kreisās kājas tam bija sarkans gredzens ar baltiem cipariem 083, kas liecināja, ka šis zivjērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2010. gadā aptuveni 40 km DA virzienā no šīs ligzdas. 7. aprīlī ligzdā iegriezās putns, kuram uz kreisās kājas bija metāla gredzens, savukārt 9. aprīlī ligzdā tika novērots putns, kuram metāla gredzens bija uz labās kājas. Tās pašas dienas vakarā ligzdā pārradās negredzenots tēviņš un sākās intensīvs darbs pie ligzdas būvēšanas.

Igauņu dabas ziņu portāla looduskalender foruma lietotāji zivjērgļus nosaukuši par Laumu un Pērkonu.

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis, Aina Everte, Aldis Veinštoks, Jānis Paegļkalns, Vigonts Kuklis. Sistēmas uzbūvēšanai nepieciešamais aprīkojums ir iegādāts Igaunijas – Latvijas programmas ESTLAT projekta „Ērgļi pāri robežām” ietvaros. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

Melnais stārķis

Melnā stārķa ligzda atrodas Kurzemes ziemeļu daļā. Tā ir zināma kopš 2012. gada, kad ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, tikpat daudz jauno putnu ligzdu atstāja arī gadu vēlāk. 

Šogad (laikā līdz 13.04) melnais stārķis ligzdā ir redzēts tikai 5. un 6. aprīlī, abos gadījumos viens putns. 

Novērošanas sistēmas izvietošanu pie šīs ligzdas ir atbalstījusi VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un e-Paraksts, kā arī „Apavi 40+”. Atbalstu sistēmas uzbūvēšanā un uzturēšanā ir sniedzis Jānis Rudzītis un Helmuts Hofmanis. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Teksts: Jānis Ķuze 


 


Pēdējie novērojumi
Sympetrum vulgatum - 2016-08-28 felsi
Cicindela hybrida - 2016-08-25 Gaidis Grandāns
- 2016-08-25 Gaidis Grandāns
Lycaena phlaeas - 2016-08-25 Gaidis Grandāns
Inachis io - 2016-08-25 Gaidis Grandāns
Pieris napi - 2016-08-25 Gaidis Grandāns
- 2016-08-29 Mimi Serada
Emberiza citrinella - 2016-08-30 eksperts 3
Columba livia domestica - 2016-08-30 eksperts 3
Trifolium fragiferum - 2016-08-30 erts
Motacilla alba - 2016-08-30 eksperts 3
Ciconia ciconia - 2016-08-30 eksperts 3
Accipiter nisus - 2016-08-30 eksperts 3
Melolontha melolontha - 2016-05-10 nekovārnis
- 2016-08-30 Daiga
Agelena labyrinthica - 2016-08-11 Alīnaa
Pentatoma rufipes - 2016-08-27 anthicus
Pentatoma rufipes - 2016-08-30 anthicus
- 2016-08-30 Daiga
- 2016-08-30 IlzeP
Tipulidae sp. - 2016-08-29 Alīnaa
Smerinthus ocellata - 2016-08-29 Alīnaa
- 2016-08-29 Ivars L.
Motacilla flava flava - 2016-08-27 Matrus
Tringa nebularia - 2016-08-27 Matrus
Columba oenas - 2016-08-27 Matrus
Carduelis carduelis - 2016-08-27 Matrus
- 2016-08-29 Ivars L.
Gallinago gallinago - 2016-08-27 Matrus
- 2016-08-29 Ivars L.
Oligoporus caesius - 2016-08-29 Ivars L.
Phellinus ferrugineofuscus - 2016-08-29 Ivars L.
- 2016-08-29 Ivars L.
Egretta alba - 2016-08-30 bišudzenis
Egretta alba - 2016-08-30 bišudzenis
Phellinus chrysoloma - 2016-08-29 Ivars L.
Perenniporia medulla-panis - 2016-08-29 Ivars L.
Cygnus cygnus - 2016-08-30 bišudzenis
Hapalopilus aurantiacus - 2016-08-29 Ivars L.
Capreolus capreolus - 2016-08-29 anthicus
Ciconia ciconia - 2016-08-24 gunitak
Pernis apivorus - 2016-08-25 Flora
Pluvialis apricaria - 2016-08-27 Matrus
Alcedo atthis - 2016-08-27 Matrus
Columba livia domestica - 2016-08-27 Matrus
Dryocopus martius - 2016-08-27 Matrus
Nucifraga caryocatactes - 2016-08-27 Matrus
Falco subbuteo - 2016-08-30 IevaM
Papilio machaon - 2016-08-29 Jalmars
Lacerta vivipara - 2016-08-29 Jalmars
Boloria selene - 2016-08-27 Jalmars
- 2016-08-27 Jalmars
Arcyria sp. - 2016-08-27 Jalmars
Oxythyrea funesta - 2016-08-23 Jalmars
Coenonympha pamphilus - 2016-08-23 Jalmars
Pieris rapae - 2016-08-23 Jalmars
- 2016-08-23 Jalmars
- 2016-08-27 Diāna
Delichon urbicum - 2016-08-30 eksperts 3
Sturnus vulgaris - 2016-08-30 eksperts 3
Corvus corax - 2016-08-30 eksperts 3
Corvus cornix - 2016-08-30 eksperts 3
Grus grus - 2016-08-30 eksperts 3
Accipiter nisus - 2016-08-30 eksperts 3
Nezināms
@ IlzeP
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
Ivars L. 31.augusts, 00:48

Šī, Gaida Grandāna atrastā piepe, tomēr īpaši jāizceļ. Sugas otrais atradums Latvijā. Iepriekš atrasta 1998.gadā.


Ivars L. 31.augusts, 00:16

Šitā arī varētu būt nevis kļavu apaļpore, bet izstieptā sierpiepe Tyromyces fissilis (syn. Aurantiporus fissilis).


Ivars L. 30.augusts, 23:56

Varētu būt arī ne kļavu apaļpore, bet, piemēram, izstieptā sierpiepe Tyromyces fissilis (Aurantiporus fissilis).


felsi 30.augusts, 22:52

Paldies! Uz vītola.


felsi 30.augusts, 22:41

Paldies! Sadalīšu divos ziņojumos.


Edgars Smislovs 30.augusts, 22:11

Interesants novērojums!


forelljjanka 30.augusts, 20:25

Kāda no sānpeldēm.;)


Mimi Serada 30.augusts, 19:03

Skata pa gabalu nav, pievienoju to kas ir. Pabakstīju ar kociņu - tāda mazliet pašķidra masa, liekas, ka ragansviests bija biezāks...


goba 30.augusts, 18:33

Paldies, bet nē paldies!


IlzeP 30.augusts, 16:08

Knābis pieder trulītim, bet kas ir knābī?


IlzeP 30.augusts, 16:02

Un kas ir tas, kas šņibītim knābī - kaut kāds vēžveidīgais?


dziedava 30.augusts, 14:48

Par šo vēl jāpadomā. Mazliet līdzīgi plazmodijs izskatās arī zaļganajai fizārai Physarum virescens, kas pavisam cita ģints! Varbūt ir vēl kādi foto? Skats pa gabalu vai vnk no citas puses?


dziedava 30.augusts, 14:43

Nē nē, koniskā gļotsēne sporu mākonīšus neveido, tādus sārtus cilindriskus sporu mākonīšus veido arcīrijas Arcyria sp. Kad būs laiks, paskatīšu, vai var precizēt sugu.


dziedava 30.augusts, 14:19

Skaistas gan! It kā celms būtu izgreznojies uz kādiem svētkiem :)


dziedava 30.augusts, 13:08

Šķiet, tur ir ne tikai gļotsēne - koka mati Stemonitis sp. sporu stadijā, bet vēl trešā suga - pelējums uz gļotsēnes. ;)


dziedava 30.augusts, 13:06

Paldies par atbildi!


Ivars L. 30.augusts, 12:05

Noteikta pareizi!


Iveta K 30.augusts, 11:54

Izlabošu. Paldies!


Bekuvecis 30.augusts, 10:38

Gana droši šobrīd var pateikt tikai vienu: kāda no Pseudocraterellus spp. Šī ģints Latvija ir pilnīgā novārtā. Līdz 2012.g. pat tika hroniski putrota pelēkā gailene (P. cinereus, pa vecam Cantharellus cinereus) ar viļņoto pataureni (P. sinuosus). Nekādi nav izslēgta vēl kādas Pseudocraterellus spp. pārstāves klātbūtne Latvijā. Cita starpā, manā fotoarhīvā esošās P. sinuosus no dažām vietām šķiet aizdomīgi atšķirīgas. Taču aizvien nav laika iedziļināties.


kamene 30.augusts, 09:50

Domāju, ka pareizi - Tanacetum parthenium, meiteņu zeltpīpene. Rets dārzbēglis.


Jonis 30.augusts, 09:28

Te ir divas sugas saliktas. Pirmajā bildē (sarkana spāre uz rūtaina dvieļa) ir sarkanā klajumspāre - kājas melnas. Otrajā bildē (dzeltena spāre) es redzu, ka kājas ir ar dzeltenu svītru un uz sejas ir melnās "ūsas", tāpēc, manuprāt, tā ir parastā klajumspāre Sympetrum vulgatum.


Jonis 30.augusts, 09:24

Rāceņu baltenis.


Diāna 30.augusts, 08:49

Bildē bez Pseudomerulius aureus ir arī otra - tas Julitai!


Diāna 30.augusts, 08:48

galerijā diez kāpēc rādās suga - sarainā rūsassēne - administratoriem darbiņš lūdzu :-)


Diāna 30.augusts, 08:45

Sēne, bet jāņogu želeja nebūs :-) Tā ir viena no brūnzobēm (Hydnellum), sugas noteikšanai precīzi ir jāpagaršo - rūgta vai nē!


Diāna 30.augusts, 08:42

Parastā apmalpiepe - ļoti bieži sastopama suga


IlzeP 30.augusts, 08:03

Jauki!


Ivars L. 30.augusts, 01:53

Kāda koka suga? Ja uz ozola, tad - ozolu cietpiepe Phellinus robustus.


girtsbar 29.augusts, 23:05

Paldies!


Jonis 29.augusts, 22:23

Stipri velk uz lielās krāšņvaboles Chalcophora mariana izskreju.


nekovārnis 29.augusts, 22:14

Paldies par info! Par paralēlajām rievām N.germinyi internetā uzgāju - pārējais jauns:)


Jonis 29.augusts, 22:08

Ir palustris. Vēl labas pazīmes ir 1) dubultojusies skutelārā svītra - slīpā svītriņa, kura it kā savieno pirmo svītru ar otro svītru uz segspārniem; 2) izteikti dobjais segspārnu svītru punktējums, kurš segspārnu pēdējā ceturtdaļā gandrīz izzūd. Otrai sugai ar sarkanajiem stilbiem - N.germinyi - segspārnu punktējums ir vienmērīgāks un izteikts visā segspārnu garumā, skutelārā svītra parasti nav dubultojusies, pieres rievas paralēlas.


nekovārnis 29.augusts, 22:01

Jā, otru tik mellu es guglē atras nevarēju:)


Jonis 29.augusts, 21:58

Stipri izskatās pēc Amara fulva.


Jonis 29.augusts, 21:50

Labais! :)


IlzeP 29.augusts, 20:42

Dabā neizmērīju. Mērot attiecīgu garumu uz foto vāciņa, sanāk 9-10 mm


Edgars Smislovs 29.augusts, 20:36

Laikam svilpis.


Jonis 29.augusts, 20:26

Cik mm pa garenisko asi tur varēja būt?


Jonis 29.augusts, 20:22

Un kāpēc ne lielā klajumspāre? Ne seju, ne ģenitālijas redzēt nevar, tik vien kā dzeltenās strīpas uz kājām. :)


AAvj 29.augusts, 20:12

Protams, Madonā neligzdo tikai lielie ķīri, bet melngalvas kaijas gan tur nav redzētas. Cāļus atšķirt, loģiski, neprotu. Tiesa, gredzens jau nav nolasīts - nevar apgalvot, ka tiešām "Madoniete".


IlzeP 29.augusts, 20:01

Lūdgums izdzēst iemaldījušos trulīti!


Carum carvi 29.augusts, 17:59

Paldies!


IlzeP 29.augusts, 17:39

Alu pūcīte


nekovārnis 29.augusts, 16:54

Par šiem diviem gāršas samteņu novērojumiem tas pats jautājums. Gāršas samteņu lidošanas laikam bija jābeidzas pirms mēneša.


nekovārnis 29.augusts, 16:51

Vai droši, ka šajā un iepriekšējā novērojumā lielais meža resngalvītis? Tā kā par vēlu.


nekovārnis 29.augusts, 16:45

Mazais viršu zilenītis


nekovārnis 29.augusts, 16:43

Paldies!:)


nekovārnis 29.augusts, 16:41

Violetais zeltainītis


nekovārnis 29.augusts, 16:38

Parastais zeltainītis


nekovārnis 29.augusts, 16:34

Lielais atraitnīšu raibenis


nekovārnis 29.augusts, 16:32

Pirmajā bildē šķiet lielais atraitnīšu raibenis, otrajā parastais pļavraibenis


kamene 29.augusts, 16:26

Paldies!


nekovārnis 29.augusts, 16:21

Brūnvālīšu raibenis


nekovārnis 29.augusts, 16:18

Parastais zeltainītis


nekovārnis 29.augusts, 16:13

Lielais meža resngalvītis


gunitak 29.augusts, 15:56

Paldies!


kamene 29.augusts, 14:44

Brīnumsmuks!


Matrus 29.augusts, 14:38

Parastā klajumspāre


Aldimaa 29.augusts, 14:16

Jā, uz to pusi ir. Nu visticamāk tad kāda liga uzklupusi sēnei, paldies :)


dziedava 29.augusts, 14:05

Man pašai ir tajā pašā gadā 9 dienas vēlāk bildēts ļoti līdzīgs foto; toreiz apsalušas šķita ticamākais variants, katrā ziņā izskatījās traumētas, ne normālā krāsā: http://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=17069


Bekuvecis 29.augusts, 14:00

Ir dzīslkāta beka. Patālu no jūrmalas kāpām! Taču nekādi ne pārsteigums, jo akurāt pirms pāris dienām pa citu kanālu pienāca ziņa par bagātīgu atradni (vair. desmiti eks.) pie Salaspils - izstrādātā kūdras purvā.


Aldimaa 29.augusts, 14:00

Sals vēl nebija bijis, lapukoku scečtursēnes bij tīri prišas, tāpat kā ziedaugiem vēlajiem vēl neapsalušas lapas.


sindi 29.augusts, 13:44

Bālā mušmire?


Jonis 29.augusts, 13:32

Šīs ģints spradžu noteikšanai visdrošākā pazīme ir tēviņu ģenitālijas, jo dzeltenā svītra var būt mainīga pazīme. Bez ģenitāliju preparēšanas droši var noteikt P. armoraciae, kurš ir izteikti druķīgs un ar gandrīz pilnīgi dzelteniem segspārniem. Vēl neko preparēt nebūs nepieciešams P.vittula, ja tas tiks noķerts uz sava barības auga - šī ir vienīgā Latvijās sastopamā Phyllotreta suga, kura barojas ar graudzālēm nevis krustziežiem.


sindi 29.augusts, 13:29

Paldies!


Jonis 29.augusts, 13:26

Kāpostu baltenis.


Jonis 29.augusts, 13:23

Klajumspāre sp. Lai šīs pavisam droši līdz sugai varētu noteikt, vajag arī bildi profilā.


Jonis 29.augusts, 13:22

Izskatās pēc stipri noskranduša lielā meža raibeņa Argynnis paphia.


dziedava 29.augusts, 13:21

Man šķiet kāda apsalusi vai kā citādi traumēta lentārija, Lentaria sp. Sugu gan neriskēšu minēt.


Jonis 29.augusts, 13:20

Parastā klajumspāre Sympetrum vulgatum


Jonis 29.augusts, 13:15

Skujkoku sarkanais koksngrauzis.


Aldimaa 29.augusts, 13:09

Sēņu zinātāji! Kas ar šo, lūdzu? Palikusi nezināma..


Jonis 29.augusts, 13:08

Parastais nātru raibenis.


Ansis 29.augusts, 10:48

Domāju ka tas nav skaistais augstiņš, bet gan čemuru augstiņš. Jo 1. fotografētais augs atzied pēc nopļaušanas, pieņemot zarotāku izskatu, un tam jau paguvušas atmirt apakšējās lapas. 2. stublāja lapas olveidīgi lancetiskas, ar labi redzamām sānu dzīslām (skaistajam augstiņam lapas ir šaurākas lineāri lancetiskas, ar gandrīz nemanāmām sānu dzīslām).


Rekmanis 29.augusts, 09:50

Šis izskatās ļoti līdzīgs variants tavam putnam http://www.artportalen.se/Image/1641871


Carum carvi 29.augusts, 06:16

Paldies!


dziedava 28.augusts, 23:31

saldsaknīte


dziedava 28.augusts, 23:13

Interesanta versija, bet par tādas sugas eksistenci Latvijā man datu nav. Drīzāk tā varētu būt parastais ragansviests Fuligo septica. Ja gribētu pierādīt, ka tā tomēr nav, tad jāvēro, par ko attīstās - vai veidojas atsevišķi augļķermeņi (kā, piem., Physarum), vai tāpat paliek viena masa, kas tikai ar laiku apvelkas ar plānu dzeltenu kārtiņu, kā parastajam ragansviestam.


Carum carvi 28.augusts, 22:49

Physarum polycephalum?


dziedava 28.augusts, 22:03

Paldies! :) Skaista tiešām bija ļoti!


Bekuvecis 28.augusts, 21:56

Samtainā spīgulīte (Psathyrella lacrymabunda). Izcili skaists eksemplārs!


Bekuvecis 28.augusts, 21:48

Ja pareizi pūš vējš un arī citi apstākļi labvēlīgi saliekas - pārlidos! :) Bet bieži vien transportē cilvēks (vai nu sporas, vai micēliju) - augsnē pie augu saknēm u.tml.


Carum carvi 28.augusts, 21:47

Paldies!


felsi 28.augusts, 21:38

Man liekas, ka. Rudens taurene Cratarellus cornucopioides


dziedava 28.augusts, 21:36

Jauki :). Nez kā tām sēņu sporām - pārlidot Gauju laikam nekādu problēmu?


dziedava 28.augusts, 21:34

Aveņu gļotsēne


felsi 28.augusts, 21:26

Paldies!


Bekuvecis 28.augusts, 21:18

Būs pareizi! Trešā DROŠI zināmā atradne Latvijā. Starp citu, otrā ir uzieta ļoti nesen un ļoti tuvu šai: 10. augustā Gaujas pretējā krastā (mazliet uz augšu). Vēl divas izskatās diezgan varbūtīgas, tomēr foto nav tik pārliecinoši kā šis (Liepājā, Bīriņos). Sīkāk. http://www.senes.lv/species/latvija/xerocomus_pruinatus.htm


felsi 28.augusts, 12:08

Paldies!


felsi 28.augusts, 12:05

Paldies!


felsi 28.augusts, 12:05

Paldies!


felsi 28.augusts, 12:04

Paldies! Tad jau dzeltenā krāsu variācija.


dziedava 28.augusts, 09:15

Ceru, ka Bekuvecis komentēs, ja izrādīsies, ka nav pareizi noteikta. :)


roosaluristaja 28.augusts, 09:04

sarkanā mušmire.


roosaluristaja 28.augusts, 08:59

Viena no atmatenēm.


roosaluristaja 28.augusts, 08:53

Egļu rudmiese.


roosaluristaja 28.augusts, 08:52

Phellinus sp. Ticams, ka Phellinus nigricans.


roosaluristaja 28.augusts, 08:47

Manuprāt kaut kāda celmene. Ja ir citas versijas, būšu priecīgs uzklausīt.


dziedava 28.augusts, 08:24

Šis dzeltenais ir plazmodijs, augļķermeņiem esot violetīga nokrāsa. Jāteic, pati dabā esmu redzējusi tikai plazmodiju, būtu interesanti redzēt, kā tas attīstās. Varbūt tumšās krāsas dēļ augļķermeņi grūtāk ievērojami? Dzeltens jau spīd pa gabalu! Ieteiktu purvā pameklēt arī augļķermeņus, kāda tad ir tā krāsa :) Te var redzēt šīs gļotsēnes attīstību: http://www.myxomycetes.wolf-5.cyberdusk.pl/index.php?wyb=gal&rodzaj=Badhamia&gat=1 bet te tas posms starp dzeltens - tumšs izkrīt, kaut kādai pārejai vēl būtu jābūt (?)


kamene 28.augusts, 07:44

Paldies! Interesanti, kas viņai ir violets?


felsi 27.augusts, 23:14

Paldies!


felsi 27.augusts, 23:13

Paldies! To es zinu, laikam uzspiedās ne tas , ko domāju.


felsi 27.augusts, 23:11

Paldies!


felsi 27.augusts, 23:10

Paldies!


roosaluristaja 27.augusts, 22:57

Jā, domāju, ka tā ir.


roosaluristaja 27.augusts, 22:49

Domāju, ka diezgan droši Peziza repanda.


roosaluristaja 27.augusts, 22:42

Kaussēne. Domāju, ka Peziza badia.


roosaluristaja 27.augusts, 22:35

Bērzu beka šī gan nav.


roosaluristaja 27.augusts, 22:33

Parastā zvīņene neeksistē. Domāju, ka šī ir spurainā. Nu jā, viņa ir parasta.


felsi 27.augusts, 20:55

Paldies!


dziedava 27.augusts, 20:49

sēne Sebacina incrustans


cygnologs 27.augusts, 19:04

Var jau būt, ka gredzenota Madonā lielo ķīru kolonijā. Bet vai tajā bija arī citas kaiju sugas bez lieliem ķīriem jāprasa A.Avotiņam jun, jo viņš tur gredzenoja. Dzeltenus plastmasas kājas gredzenus lielo ķīru mazuļiem liekam dažādās vietās Latvijā.


roosaluristaja 27.augusts, 17:59

Šī man tā kā izskatās pēc krāšņās tīmeklenes (Cortinarius elengatior).


gunitak 27.augusts, 17:59

Paldies!


roosaluristaja 27.augusts, 17:42

Visticamāk jau, ka peļu klijāns, bet vairākām sugām "lielās ligzdas" var izskatīties līdzīgas. Bez saimnieka klātbūtnes īpašnieku droši nevar pateikt.


roosaluristaja 27.augusts, 17:36

Izskatās pēc panteru mušmires.


Edgars Smislovs 27.augusts, 17:31

Šie būs Krīkļi.


Vīksna 27.augusts, 17:10

Paldies !


roosaluristaja 27.augusts, 16:57

Manuprāt kaut kādi cietpūpēži.


roosaluristaja 27.augusts, 16:45

Šitie nav pūpēži, bet kaut kādas celmeņveidīgas sēnes.


roosaluristaja 27.augusts, 16:32

parastā apmalpiepe


Martins 27.augusts, 16:04

Zaļā dižs pārējo vai zaļā upju spāre?


roosaluristaja 27.augusts, 14:59

Jā, apmēram tā viņa barošanās pēdas izskatās.


dziedava 27.augusts, 14:53

Egle gan, vai ta jautājumu nesaprati :)


CerambyX 27.augusts, 14:42

Manuprāt, ka tā ir egle.. :)


nekovārnis 27.augusts, 13:06

Paldies!:)


CerambyX 27.augusts, 12:56

Tā kā zeltpūcīte Diachrysia chrysitis


Vīksna 27.augusts, 12:32

Paldies !


CerambyX 27.augusts, 12:22

Brūnā mizpūcīte


CerambyX 27.augusts, 12:19

Cik var saskatīt - sarkanā kaljumspāre


CerambyX 27.augusts, 12:18

Bērzu sirpjspārnis gan


Vīksna 27.augusts, 12:08

Paldies !


CerambyX 27.augusts, 11:44

Kāds no jātnieciņiem


CerambyX 27.augusts, 11:43

Dārzeņu dārzpūcītes kāpurs


CerambyX 27.augusts, 11:43

Kazeņu vērpēja kāpurs


CerambyX 27.augusts, 11:34

Lapseņzirneklis


Vīksna 27.augusts, 10:55

Nav pierakstīts, bet citur līdzīgs atzīmēts kā vilkābeļu vērpējs.


dziedava 27.augusts, 10:10

Gļotsēne Badhamia lilacina, tieši purvos nereti.


CerambyX 27.augusts, 01:06

Ošu ordeņpūcīte


CerambyX 27.augusts, 00:15

Tāda brūnāka kā ierasts, bet šķiet vītolu ordeņpūcīte


CerambyX 27.augusts, 00:13

Vīksnu lapsprīžmetis


CerambyX 27.augusts, 00:12

Gan jau ar linu krāšņpūcīte


CerambyX 27.augusts, 00:12

Drīzāk dūkstu madaru lapsprīžmetis


CerambyX 27.augusts, 00:10

Tumšā cekulpūcīte


CerambyX 27.augusts, 00:10

Melnā mežpūcīte


CerambyX 27.augusts, 00:09

Tinējs Acleris laterana


CerambyX 27.augusts, 00:09

Zāļsvilnis Evergestis pallidata


CerambyX 27.augusts, 00:09

Tinējs Epiblema foenella


CerambyX 27.augusts, 00:08

Domāju, ka linu jā


Rallus 26.augusts, 22:55

Nu bez attēla jau vēl tas, ko redzēji uz vietas un salīdzinājumā ar līdzās esošām sugām.


Rallus 26.augusts, 22:52

Akmeņtārtiņš iekšzemē noteikti 'būtu interesants. Dūņšņibītis ir viena no tām bridēju sugām, ko relatīvi nesen izslēdza no OFK ziņojamo sugu saraksta. Skaidrs, ka tagad informācijas, novērojumu ir vairāk. Ar visu to - nav tik daudz to novērojumu. Igaunija līdzīgi monitorē šo joprojām kā relatīvi retu caurceļotāju. DD var arī to neatzīmēt, kā interesantu.


Matrus 26.augusts, 22:20

Pēc kādiem kritērijiem dūņšņibīša augusta novērojumi ir interesanti? Regulāri sastopama suga piekrastē, īpaši augusta! Drīzāk akmeņtārtiņa iekšzemes novērojums ir atzīmēšanas vērts...


Matrus 26.augusts, 22:13

Kajaks


CerambyX 26.augusts, 22:06

Mazais viršu zilenītis


CerambyX 26.augusts, 22:05

Noras samtenis


Vīksna 26.augusts, 22:03

Paldies !


OKK 26.augusts, 22:00

Paldies!


OKK 26.augusts, 21:59

Paldies!


CerambyX 26.augusts, 21:57

Šķiet, ka Calodromius spilotus


Gaidis Grandāns 26.augusts, 21:55

Nopietnāk pētot attēlus neesmu drošs vai šis putns ir "tīra" melngalvas kaija. Iespējams, hibrīds ar lielo ķīri. Pagaidām neesmu "ievācis" vairāk pierādījumu, bet UK putnu vērotāja Lee Evana īss komentārs: "An odd-looking bird in the images, Looks like a Black-ed x Mediterranean Gull hybrid but it has a yellow ring so should be traceable".


roosaluristaja 26.augusts, 21:55

parastā sērpiepe.


CerambyX 26.augusts, 21:54

Brūnais zeltainītis


CerambyX 26.augusts, 21:53

Manuprāt, ka kajaks jā


CerambyX 26.augusts, 21:35

Šis man šķiet tas pats nodilušais sārtbrūnās zaigpūcītes īp., kas iepriekšējā bildē


CerambyX 26.augusts, 21:34

Liepu dzeltenpūcīte


CerambyX 26.augusts, 21:33

Kartupeļu lakstpūcīte


CerambyX 26.augusts, 21:33

Vilkābeļu vērpējs


Rallus 26.augusts, 21:23

Tātad otrais, kam piedēvēju alkšņu (vispirms lielais, tad tagad bērzu - nu jāgaida vēl trešais:)


Rallus 26.augusts, 21:22

Tās te daudz, jāielāgo tās visādās variācijas. Tāpat kā tiem Šaurspārnu kazeņu lapsprīžmešiem - šķita, ka vismaz 3 dažādas sugas, bet var variēt gan krāsās, gan līniju biezumā...


CerambyX 26.augusts, 21:18

Sārtbrūnā zaigpūcīte


CerambyX 26.augusts, 21:18

Droši vien stipri nodilusi sārtbrūnā zaigpūcīte


CerambyX 26.augusts, 21:15

Bērzu rudensprīžmetis


CerambyX 26.augusts, 20:57

Šķiet violetbrūnā viršu pūcīte


CerambyX 26.augusts, 20:49

Pūcīte Mythimna albipuncta


CerambyX 26.augusts, 20:49

Lielā piepju kode


CerambyX 26.augusts, 20:49

Lapgrauzis Galeruca tanaceti


CerambyX 26.augusts, 20:48

Mīkstpieņu mūka kāpurs


CerambyX 26.augusts, 20:48

Te tomēr kājas ar dzleteno joslu - tad parastā klajumspāre


CerambyX 26.augusts, 20:47

Sisenis Euthystira brachyptera


CerambyX 26.augusts, 20:47

Parastā klajumspāre


Rallus 26.augusts, 20:45

Pēc pavasara "pīķa" tagad šīm labākais ieklejojumu laiks - http://ornitofaunistika.com/lvp/larmel.htm Lielisks ķēriens, Gaidi!


Rallus 26.augusts, 20:43

Pēc Putni.lv šis ir 10 novērojums Latvijā tikai! http://ornitofaunistika.com/lvp/gypful.htm Veiksmīgi!


Rallus 26.augusts, 20:41

Jaunais putns, turklāt bez gredzeniem.


Igors 26.augusts, 20:15

Countries where ringed: United Kingdom and Ireland. http://cr-birding.org/colourprojects?tid_3=Mediterranean+Gull&tid_2=&tid=All&tid_1=All&tid_4=2743&tid_5=All http://www.crb-photoguide.com/larme.htm


gunitak 26.augusts, 19:40

Paldies!


Matrus 26.augusts, 18:33

Abi gulbji dzimuši 2014. gadā, brālis un māsa, no slavenā 11 mazuļu Ķengaraga perējuma. Dzimusi ligzdā Lucavsalā, tad pārpeldējuši uz Daugavas posmu pie Ķengaraga. Pēdējie novērojumi turpat 12.05.2016. Abi vakardien novēroti Bulduru jūrmalā.


Matrus 26.augusts, 18:24

Paugurknābja gulbis, LREP264, mātīte, dzimusi 2011.g., gredzenota 19.04.2012. Velnezerā, datu bāzē 22 kontroles, pēdējo reizi novērota 06.02.2016. Daugavā pie Ķengaraga. LREM864, tēviņš, dzimis 2011.g., gredzenots 29.01.2012. Dārziņu attekā, datu bāze 121 kontrole, pēdējo reizi novērots 04.02.2016. Daugavā pie Ķengaraga. Pirmais pāra novērojums - 18.11.2014., līdz šim nav ligzdojuši.


forelljjanka 26.augusts, 17:29

...un pagaišināt ar!;) Tāds jocīgs ir.Bezdelīgu krūtis prasītos tumšākas.Kukaiņu savukārt prasītos gaišāka galva,mugura un neizteiktākā"bārda".Par labu bezdelīgu gan runā fakts,ka tajā apkaimē viņiem rudenspusē klasisks tusiņš(MankusAinara bilde putni lv.),redzēti tur daudz un bieži,savukārt kukaiņu tur nekad nav redzēts(ir redzēts pāris ligzdošanas sezonā bet vairāk uz Pampāļu pusi).


kamene 26.augusts, 16:53

Paldies!


roosaluristaja 26.augusts, 15:23

parastā cinobrpiepe.


ivars 26.augusts, 15:09

Es arī teiktu, ka koku. Vienā bildē var drusku redzēt arī nagu.


Fuatra 26.augusts, 15:05

Čipste protams, pļavu vai koku. Nagu neredz, strīpas ne pārāk, knābis padrukns, es teiktu, ka koku. ..:)


Fuatra 26.augusts, 14:57

gaišais ķauķis


Fuatra 26.augusts, 14:35

vels, ka iekritu


nekovārnis 26.augusts, 14:25

Šī pļavas ķirzaka. Diezgan bieži var novērot arī mežos. Sila ķirzakas vairāk tādos izteikti sausās vietās.


dekants 26.augusts, 13:58

Te būtu gadījums, kad pārliecībai prasītos piekūnu izkadrēt tā, lai viņš būtu pa visu bildi.


Aldimaa 26.augusts, 13:11

Paldies!


Aldimaa 26.augusts, 13:11

Digna noteica kā jaunu tumšā kailgliemeža īpatni.


Edgars Smislovs 26.augusts, 12:40

Man liekas ka kukaiņu piekūna jaunais putns.


artisevery 26.augusts, 10:57

Labs mietiņš no kurienes var apkārtni pārraudzīt :D


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2016
© dabasdati.lv
Saglabāts