Zivju ērglis. Foto: Jānis Ķuze

Svētdien, 3. aprīlī Latvijā pamanīts pirmais zivju ērglis, putnu pie Saldus novērojis Jānis Jansons. Zivju ērglis ziemo galvenokārt tropiskajā Āfrikā un ligzdošanas vietās parasti atgriežas aprīlī. Latvijā ligzdo aptuveni 200 pāru šo putnu. Mūsu valsti lielā skaitā caurceļo arī zivju ērgļi, kas ligzdo Skandināvijā.

Pirmais atgriežas zivju ērgļu tēviņš, tas piekārto ligzdu, ja nepieciešams – sāk būvēt jaunu. Mātītes atgriežas nedēļu vai divas vēlāk, un pirmās olas ligzdā var sagaidīt aprīļa beigās, stāsta zivju ērgļu pētnieks Aigars Kalvāns.

Latvijas Dabas fonds kopš 2007. gada īsteno projektu „Zivjērglis”, kura mērķis ir nodrošināt šī putna aizsardzību un izpēti Latvijā. Turpinot projekta darbību, pagājušajā nedēļas nogalē pie vienas no zināmām zivju ērgļa ligzdām pielikta videonovērošanas kamera, ar kuras palīdzību šogad varēs sekot līdzi zivju ērgļa ligzdošanai. Iespējams, maija sākumā sagaidāms pirmais safilmētais materiāls, ar kuru iepazīstināsim arī Dabasdati.lv lietotājus.

Tāpat Aigars Kalvāns šogad aicina pievērst uzmanību zivju ērglim un ziņot par šī putna novērojumiem Dabasdati.lv vai uz e-pastu zivjerglis@ldf.lv. Svarīga ir informācija par ligzdošanas laikā novērotajiem zivju ērgļiem un arī jebkādas ziņas par zināmām ligzdošanas vietām.

Zivju ērgļa ligzdas koks parasti atrodas purvos uz kādas saliņas vai purvmalā, izcirtumos, bebrainēs. Ligzda var atrasties pat ļoti tālu no putna barošanās vietas – ezera, zivju dīķiem, upēm, jūras piekrastes.

Ligzdu zivju ērglis parasti būvē kā cepuri par apkārtējo audzi garāko koku galotnēs - tā, lai no ligzdas būtu laba apkārtnes pārredzamība. Par ligzdas kokiem visbiežāk izvēlas priedes, retāk egles ar nolauztu galotni vai citas koku sugas. Ligzda ir samērā liels lēzens krāvums, kas veidots no sausiem un līkiem zariem. Bieži putns izvēlas arī nokaltušus kokus.

Zivju ērgļa ligzda. Foto:Aigars Kalvāns

Zivju ērglis. Foto:Aigars Kalvāns