Zaļās vārnas Coracias garrulus mazuļi Garkalnes 19. būrī 14.07.2011. Foto: E. Račinskis. 

Visās trijās Pierīgas vietās zināmo zaļo vārnu ligzdu skaits pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, ko vismaz daļēji var izskaidrot ar pieejamo ligzdvietu skaita pieaugumu (būru izlikšanu). Lielākais ligzdu pieaugums šogad konstatēts Ādažu poligonā, kur 2010. gadā ligzdoja trīs, bet 2011. gadā – jau pieci zaļo vārnu pāri. Pirmo reizi zaļo vārnu ligzdošana Ādažu poligonā mūsdienās pierādīta tikai 2007. gadā.

Zināmo ligzdu skaits Pierīgas mežos. Silakrogā ligzdojošo zaļo vārnu skaits pirms 2003. gada nav zināms, Ādažos pirms 2007. gada zaļās vārnas, iespējams, vispār neligzdoja. Visās trijās vietās populācijas nedaudz palielinājušās, acīmredzot, būru izlikšanas ietekmē.

Vairākums no šogad atrastajām zaļo vārnu ligzdām (23 no 25) bija īpaši šai sugai liktos būros, un tikai divas ligzdas atradās dabiskos dobumos. Pavisam Pierīgā šogad bija 153 būri, visvairāk – Garkalnes apkārtnē (100). No tiem apdzīvoti bija 92 būri (60%), kuros ligzdoja astoņas putnu sugas. Visbiežākais ligzdotājs zaļo vārnu būros bija erickiņš (29 būri), apsteidzot zaļo vārnu un pupuķi, kam šogad bija vienāds apdzīvoto būru skaits (23), kamēr citas sugas lielajos būros ligzdoja retāk – melnais mušķērājs un lielā zīlīte piecos būros, mājas strazds četros, tītiņš divos un meža balodis vienā. 

Garkalnes mežos atrasto zaļo vārnu ligzdu skaits. Notikusi pakāpeniska pārcelšanās no ligzdošanas dabiskajos dobumos uz būriem.

Tāpat kā iepriekšējā gadā, zaļo vārnu apdzīvoto ligzdu koki tika aprīkoti ar metru augstām plastmasas aplocēm aizsardzībai pret caunu postījumiem. Kopā šogad sekmīgas izrādījās 22 no 25 ligzdām, ko var vērtēt kā labu rādītāju. Līdzīgs izvesto perējumu skaits bija arī pērn. Iespējams, ka jaunais pretcaunu līdzeklis ir iedarbīgāks nekā agrāk izmēģinātās šaurās (60 mm) skrejas, kam vismaz daļa zvēru tomēr tiek cauri un izposta ligzdas. 

Zaļās vārnas mazulis ar gravēto gredzenu "FK" no Garkalnes 78. būra 14.07.2011. Foto: E. Račinskis.

Pavisam 2011. gadā apgredzenoti 78 zaļo vārnu mazuļi - par 16 vairāk nekā 2010. gadā, kad tika sasniegts iepriekšējais rekords šīs sugas mūsdienu pētījumu laikā. Garkalnes mežos, kur zaļo vārnu ligzdošanas sekmēm sekots visilgāk, arī vidējais gredzenojamo mazuļu skaits sekmīgā ligzdā izrādījās otrs augstākais aizvadīto 13 gadu laikā - 3,8 mazuļi.

Jau septīto gadu tika turpināti pieaugušo putnu novērojumi pie ligzdām, lai gredzenotajām zaļajām vārnām nolasītu individuālās krāsu gredzenu kombinācijas. Šogad ar vairāku brīvprātīgo palīgu – novērotāju un fotogrāfu - palīdzību dokumentētas un atpazītas 30 pieaugušās zaļās vārnas ar krāsu gredzeniem (pērn 28). Pirmo gadu novērotas ligzdojošās zaļās vārnas ar jaunā parauga gravētajiem krāsu gredzeniem (divi melni burti uz dzeltena pamata), kas sākti likt mazuļiem 2010. gadā. 

Gredzenota pieaugusī zaļā vārna ar barību knābī pielidojam pie ligzdas ar mazuļiem (Garkalnes meži, 22.07.2011.). Foto: S. Rabkevičs.

Šogad pirmo reizi zaļo vārnu ligzdošana vairs netika konstatēta Igaunijā, kur valsts DA daļā netālu no Latvijas robežas vēl 2010. gadā ligzdoja 1-2 pāri. Līdz ar to iespējams, ka šogad Pierīgas zaļās vārnas vismaz Baltijas valstu mērogā kļuva par vistālāk ziemeļos ligzdojošo šīs sugas populāciju. Arī citur uz dienvidiem šī suga mūsdienās kļūst arvien retāka. Lietuvā 2011. gadā bija zināmas tikai astoņas zaļo vārnu ligzdas – piecas valsts dienvidos un trīs ZA daļā. 

Zaļo vārnu skaits un izplatība turpina sarukt arī Polijā – 2010. gadā visā valstī konstatēta tikai 56 pāru ligzdošana, apmēram puse no tiem Polijas DA daļā, kur šogad pierādīta tikai četru pāru ligzdošana, pie tam divi no tiem ligzdoja nesekmīgi. Par līdzīgu stāvokli saņemtas ziņas arī no Baltkrievijas. Kopējais ligzdojošo zaļo vārnu skaita kritums un augošie attālumi starp atlikušajām ligzdošanas vietām vismaz vairāku simtu kilometru attālumā no Pierīgas mežiem turpmāk var nozīmēt sliktas ziņas arī mūsu šķietami stabilajai, bet mazajai populācijai. 

Zaļo vārnu aizsardzības pasākumus un pētījumus Latvijā ar daudzu brīvprātīgo palīgu un novērotāju palīdzību kopš 1998. gada veic Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Šogad zaļo vārnu būru izlikšanu, uzturēšanu un pārbaudes atbalstīja Garkalnes novada dome. Paldies arī visiem novērotājiem, kuri ziņoja par zaļo vārnu sastapšanu portālam DabasDati.lv! Īpaša pateicība personiski visiem, kuri atbalstīja zaļās vārnas 2011. gadā: 
Inese Austruma, Elīna Bauze-Krastiņa, Mārtiņš Bauze-Krastiņš, Daiga Brakmane, Normunds Dzenis, Kaldis Grants, Andres Kalamees, Juris Kazubiernis, Oskars Keišs, Ieva Križevica, Mirdza Krone, Viesturs Ķerus, Ingmārs Ķiecis, Rolands Lebuss, Edgars Lediņš, Pēteris Ločmelis, Sintija Martinsone, Māris Maskalāns, Aivars Petriņš, Ainis Platais, Ivars Podnieks, Sandris Rabkevičs, Toms Račinskis, Valdis Roze, Mudīte Rudzīte, Uldis Saulītis, Raimonds Skrābāns, Vilnis Skuja, Laimonas Šniaukšta, Edgars Stafeckis, Ģirts Strazdiņš, Māris Strazds, Mārcis Tīrums, Anitra Tooma, Elīna Visocka, Normunds Zommers, Artūrs Žaimunds.

Ziņu sagatavoja: E. Račinskis, I. Mārdega.