Jūlijs jau praktiski galā, bet nevarētu teikt, ka šī mēneša laikā būtu bijušas daudz iespēju tā ar pilnu krūti izbaudīt vasarīgu laiku un dotos vērot dienastauriņus. Bet kāds tas laiks mums šovasar ir, tāds nu viņš ir - un nav jau tā, ka tauriņu galīgi nebūtu. Jā, varbūt mazāk kā citus gadus ir, bet - ir! Apbruņojoties ar vērīgu aci un neatlaidību, vēl ir iespējams ieraudzīt un pamanīt gana lielu sugu daudzveidību. Dažām sugām jūlija beigas un augusts pat ir labākais laiks to novērošanai. Šajā rakstā gan par tām pavasara sugām, kam šobrīd sākusi lidot otra paaudze (tātad, ja neizdevās tās pamanīt pavasarī - īstais brīdis mēģināt vēlreiz), gan par sugām migrantiem, kas parasti Latviju vislielākā skaitā sasniedz tieši vasaras otrajā pusē (bet, protams, var būt arī novērojamas gan agrāk, gan vēlāk sezonā). 

Katrai sugai var aplūkot karti ar novadiem kuros līdz šim suga ir ziņota (atceramies - viens no tauriņu vērošanas akcijas mērķiem ir, lai pēc 5 gadiem katrā novadā Dabasdati.lv būtu ziņotas vismaz 50 sugas!), kā arī sugas lidošanas laikus, kas arī veidoti balstoties uz ziņojumiem portālā Dabasdati.lv. Šie dati gan ir aktuāli uz 2014. gada 31. decembri - šajā sezonā ziņotie novērojumi tiks apkopoti un kartes tiks aktualizētas vien šī gada beigās.

Mazais nātru raibenis (Araschnia levana)

Viens no viltīgākajiem Latvijā sastopamajamiem tauriņiem - otrā, vasaras paaudze ir tik atšķirīga no pavasara paaudzes, ka senākos laikos to zinātnieki pat tika aprakstījuši kā atsevišķu sugu! Protams, tiklīdz šo dīvainību iegaumē, mazo nātru raibeni nav grūti atpazīt arī vasaras otrajā pusē - spārnu apakšpuse arī ir stipri līdzīga kā pavasara paaudzei. Suga sastopama ļoti bieži - otrā paaudze pat varbūt daudzskaitlīgāka kā pavasara paaudze. Noteikti būtu jābūt sastopamai ik katrā novadā, jo būsim godīgi - nātru netrūkst nekur Latvijā!    

Krūkļu zilenītis (Celastrina argiolus)

Ja agri pavasarī krūkļu zilenīti ne ar vienu citu sugu sajaukt nevar, jo kādas pāris nedēļas tā vienkārši ir vienīgā dabā redzamā zilenīšu suga, tad otrās paaudzes tauriņi gan starp citiem zilenīšiem prot "nomaskēties" visai labi. Protams, ja tauriņu izdodas labi apskatīt un/vai nofotogrāfēt, tad suga tāpat ir gana raksturīga un nesajaucama, bet tomēr - foto šai sugai būtu stipri vēlams. Vasarā biotopi ir tādi paši kā pavasarī - skraji meži un mežmalas to barības augu (g.k. tie ir krūkļi) tuvumā. 

Parastais zeltainītis (Lycaena phlaeas)

Bieži sastopama zeltainīšu suga, kurai gan līdz šim dabasdati.lv nemaz nav tik daudz novērojumu. Ja pavasara paaudze samērā īslaicīga, tad otrā vasaras paaudze dzīvo gan visai ilgi un atsevišķi eksemplāri novērojami līdz pat samērā vēlam rudenim. Tam par iemeslu varbūt ir apstāklis, ka tauriņi apdzīvo sausus un atklātus biotopus (mazliet līdzīgus kā nākamā suga), kas gan pavasarī, gan rudenī labi uzsilst un nodrošina tauriņiem piemērotāku temperatūru. Lai arī tauriņi šķietami ir visai košs, tomēr nelielā izmēra un straujā lidojuma dēļ nav nemaz tik viegli pamanāmi. 

Brūnais zeltainītis (Lycaena tityrus)

Suga, kas, kā stāsta pieredzējušākie kolēģi, pēdējo desmit vai vairāk gadu laikā ir kļuvusi sastopama daudz biežāk kā agrākos laikos. Mūsdienās to noteikti nevarētu saukt par retumu. Līdzīgi kā citi zeltainīši, to kāpuri barojas ar skābenēm -  g.k. pļavas un mazajām, kas aug sausākos un skrajākos biotopos kā lielās mitrummīlošās skābeņu sugas, kas ir, piemēram, zirgskābeņu zeltainīša barības augs. Tātad suga jāmeklē sausākās pļavās, ceļmalās, dzelzceļmalās utml. vietās.   

Parastais zilenītis (Polyommatus icarus)

Atbilstoši nosaukumam, varētu tiešām būt parastākā no zilenīšu sugām. Sastopama visdažādākajos biotopos, kur vien aug kādas tauriņziežu dzimtas augi - g.k. vanagnadziņi, vīķi vai āboliņi. Tātad tās ir dažādas pļavas, ceļmalas, dzelzceļmalas utt. Otrai paaudzei lidošanas laiks kopumā ilgāks kā pirmajai un atsevišķus īpatņus var novērot līdz pat septembra beigām! Kā jau ar zilenīšiem pierasts - noteikšanai obligāti nepieciešams apskatīt un/vai nofotogrāfēt spārnu apakšpusi, kur slēpjas galvenās sugas noteikšanas pazīmes. 

Astainais zilenītis (Everes argiades)

Tāds nedaudz retāks zilenītis, kas gan varbūt tiek ziņots retāk kā patiesībā tas ir sastopams, jo lidojumā visai viegli var iejukt daudz biežāk sastopamo parasto zilenīšu gūzmā. Abas sugas arī mēdz lidot kopā - pļavās, ceļmalās utml. biotopos, kas bagātīgi ar dažādiem tauriņziežu dzimtas augiem. Spārnu apakšpuse tauriņam tomēr ir visai raksturīga - pamattonis un plankumu izvietojums līdzīgs kā krūkļu zilenītim, bet ar nelielu oranžu laukumu pakaļspārna stūrī, kur svaigiem eksemplāriem redzamas arī nelielas "astītes".  Vasaras otrajā pusē suga sastopama daudz biežāk kā pavasarī, kad iespējams kāda daļa no tauriņiem ir ieceļotāji no dienvidiem, jo suga ir viena no dažām zilenīšu sugām, kam raksturīgi klejojumi Z virzienā. Tas varētu būt iemesls kāpēc atsevišķos gados astainie zilenīši var būt sastopami vairāk kā citos gados. 

Dedestiņu baltenis (Leptidea sinapis)

Viena no dažām Latvijas dienastauriņu sugām, kuras noteikšana patiesībā ir ļoti sarežģīta. Pēdējo gadu pētījumi ir atklājuši, ka Eiropā patiesībā ir sastopamas 3 dažādas dedestiņu balteņu sugas, no kurām divas - Leptidea sinapis un L.juvernica ir sastopamas arī Latvijā. Abas sugas ir tik līdzīgas, ka to 100% droša atšķiršana iespējama vien pēc tauriņu ģenitālijām. Tas savukārt nozīmē, ka pēc fotoattēliem tās praktiski nav iespējams (vai ir ļoti, ļoti grūti) atšķirt - līdz ar to, te portālā dabasdati.lv pagaidām šīs abas sugas atsevišķi izdalījuši neesam un visi ziņotie dedestiņu balteņu būtu jāuztver kā dedestiņu balteņu sinapis/juvernica sugu pāris. 
Kopumā suga Latvijā ir sastopama bieži, bet varbūt dēļ tā, ka lidojumā atgādina citus balteņus, tiek ziņota mazāk kā citas balteņu sugas. Tiesa, ja mazliet piešaujas, tad arī lidojumā to var atpazīt, jo dedestiņu balteņa lidojums ir salīdzinoši lēnāks un neveiklāks kā citiem balteņiem un pats tauriņš arī izskatās smalkāks un trauslāks. 

Čemurziežu dižtauriņš (Papilio machaon)

Čemurziežu dižtauriņš varētu būt viena no sabiedrībā plašāk pazīstamākajām dienastauriņu sugām un diezgan droši - sava iespaidīgā izskata dēļ, viena no redzamākajām un biežāk ziņotajām. Ziņoto novērojumu izplatības karte līdz ar to ir visplašākā no visām sugām un čemurziežu dižtauriņš ir viena no retajām sugām, kura dabasdati.lv ir ziņota vairāk kā 50% novadu! Kopumā noteikti nav reta suga, taču, atskaitot atsevišķus izcilus gadus (piemēram, 2011. gadā vien saņemti gandrīz 80 ziņojumi!), reti kad sastopami lielā skaitā - pārsvarā vien atsevišķi eksemplāri. Nav īpaši raksturīgas lokālas populācijas (ja vien kāds biotops nav izcili piemērots un bagātīgs ar piemērotiem kāpuru barības augiem) - vienu gadu kādā vietā var būt sastopami, bet citu gadu nē. Viena no tām dienastauriņu sugām, ko viegli var atpazīt arī pēc raksturīgajiem kāpuriem.  

Mūru samtenis (Lasiommata megera)

Latvijā reta suga, kura pēdējos gados šķietami kļuvusi biežāka - šogad pavasarī vien 10 novērojumi (iepriekšējos gados dabasdati.lv pavasarī nav tikusi ziņota)! Cerams, ka šī gada otrā paaudze atnesīs kādu novērojumu jaunā, līdz šim nezināmā vietā. Novērojumi pārsvarā valsts centrālajā daļā - Zemgales novados un Rīgas līča piekrastē starp Enguri un Jūrmalu, taču vēsturiski ir zināma arī, piemēram, DA Latvijā, kur dabasdati.lv ietvaros līdz šim suga nav konstatēta. Suga ir siltummīloša un bieži vien izvēlas saulainus, akmeņainus biotopus - dolomītu atsegumus, mūrus, pilsdrupas utml. Ar atvērtiem spārniem sēdošs tauriņš atpazīstams visai viegli, taču lidojumā gan var sajaukt ar kādu no oranžajiem raibeņiem - piemēram, jāņogu raibeni vai parasto nātru raibeni. Jāvērš uzmanība lidojuma manierei, kas ir līdzīga citiem samteņiem - vairāk svaidīga un ne tik ļoti taisna un mērķtiecīga kā raibeņiem.  

Papuves raibenis (Issoria lathonia)

Ne pārāk bieži sastopama suga, kas apdzīvo pārsvarā sausus, skrajus biotopus, kur aug kādas no sauso biotopu vijolītēm - g.k. trejkrāsu (V.tricolor) un tīruma (V.arvensis) vijolītes, kas ir iemīļotākie kāpuru barības augi. Raksturīgas divas paaudzes - vasaras sākumā (maijā) un vasaras otrajā pusē (jūlijā-augustā un līdz pat septembrim). Jāsaka gan, ka ziņoto novērojumu skaits dabasdati.lv pagaidām ir samērā neliels līdz ar to lidošanas laiku grafiks zīmējas samērā neskaidrs. Ir novērojumi gan vasaras vidū, gan vēlu rudenī. Jāatzīmē, ka papuves raibeņi ir arī labi lidotāji un ir pieskaitāmi migrējošajām sugām - attiecīgi varbūt daļa no novērojumiem ir šādu migrantu novērojumi. Katrā ziņā - vasaras otrā puse ir labs brīdis, lai kādā sausā, smilšainā biotopā mēģinātu šo sugu atrast. 

Dadžu raibenis (Vanessa cardui)

Viens no kukaiņu pasaules pazīstamākajām migrantu sugām ar ļoti plašu izplatības areālu - līdz pat pašiem Eiropas ziemeļiem (vienīgā dienastauriņu suga, kas novērota Islandē!). Latvijā ieceļo vasaras sākumā  no Dienvideiropas, kad te mātītes izdēj olas. Jūnijā/jūlijā norit vietējās paaudzes attīstība, kura tad "izlido" jūlija vidū/beigās, kad ir vērojams otrs lidošanas aktivitātes maksimums. Dadžu raibeņus gan var novērot praktiski visu vasaru, jo ik pa laikam no dienvidiem var ielidot arī kādi svaigi īpatņi. Pārziemot mūsu klimatiskajos apstākļos dadžu raibeņi nevar un kopumā tā ir visai siltummīloša suga - līdz ar to ilgāk par septembra vidu šī suga pie mums parasti nav sastopama. 

Pļavas dzeltenis (Colias hyale)

Viena no divām Latvijā biežāk sastopamajām dzelteņu sugām, kas pie mums galvenokārt novērojama vien ieceļojot. Izteikti divi pīķi - parasti nelielā skaitā novērojami jūnija sākumā, bet daudz lielākā skaitā - sākot no jūlija beigām/augusta sākuma. Tiesa novērojumu skaits gadu no gada samērā atšķirīgs un lielāks tas parasti ir karstās vasarās (Ziņojumi dabasdati.lv: 2009 - 2, 2010 - 13, 2011 - 9, 2012 - 0, 2013 - 6, 2014 - 2). Grūti prognozēt cik novērojumu varētu būt šogad - daudz kas atkarīgs varētu būt no gaisa temperatūras augustā. Tauriņi ir lieliski un ļoti aktīvi lidotāji (pēc aktīvās lidošanas manieres labi atšķirami no līdzīgi dzeltenīgajiem krūkļu balteņiem) un sastopami g.k. atklātos biotopos - pļavās, atklātās ceļmalās, dzlezceļmalās utml. Jāpiezīmē, ka ir vērts katru eksemplāru nofotogrāfēt (pat ja tas nozīmē skriešanu tam pakaļ vairākus simtus metru - kā nereti tas gadās), jo no dienvidiem ļoti reti mūsu reģionā ieceļo arī cita līdzīga suga - oranžais dzeltenis (Colias croceus). Lai arī Latvijā šī suga nav manīta jau kādu laiku, tomēr tos regulāri konstatē Somijā - tāpēc šādu iespēju noteikti vērts paturēt prātā. 

Rezēdu baltenis (Pontia edusa)

Rezēdu baltenis ir izteikts migrants, kas Latvijā vien retu reizi (ne katru gadu) ieceļo no Eiropas DA daļas. Parasti šāda ieceļošana notiek karstās vasarās un visbiežāk šāds migrācijas vilnis atnes lielāku skaitu šo tauriņu. Pēdējo 7 gadu laikā rezēdu balteņi dabasdati.lv ziņoti vien 2010. un 2011. gadā. Ņemot vērā šī gada ne pārāk karsto vasaru, varētu it kā prognozēt, ka šis diez vai būs tas gads, kad rezēdu balteņi atlidos līdz Latvijai, taču - nekad nesaki nekad. Ja augustā uz kādu laiku iestāsies īpaši karsts laiks un pūtīs dienvidu vēji - viss ir iespējams. Ja vien uz mirkli nepazib pakaļspārnu zaļganraibais zīmējums, tad lidojumā tauriņi viegli sajaucami ar citiem balteņiem - biežāk sugu izdodas pamanīt barojamies kaut kur uz ziediem. 

Tāds lūk neliels ieskats aktuālajās jūlija beigu/augusta sugās. Tās, protams, nav vienīgās sugas, kas šobrīd novērojamas dabā, jo vēl var sastapt kādus pēdējos vasaras pirmās puses sugu eksemplārus kā arī tagad lidošanas maksimums ir citām vasaras sākumā neredzētām sugām, piemēram, viršu zilenīšiem, Argynnis ģints lielajiem raibeņiem, pļavas rensgalvīšiem u.c. Tā ka nezaudējam entuziasmu - vēl tauriņu vasara nav beigusies!

Uģis Piterāns, Latvijas Entomoloģijas biedrība