Ūdensstrazds. Foto: Tom Marshall/rspb-images.com.
Ūdensstrazdi lielākā skaitā Latvijā sastopami gada aukstajos mēnešos, kad šie Skandināvijā ligzdojošie putni ierodas pie mums pārziemot un nereti novērojami barojamies pie straujām, neaizsalušām upēm. Tomēr atsevišķi pāri Latvijā sastopami arī pavasarī un vasaras sākumā – ūdensstrazdu pētnieks Edgars Dzenis lēš, ka pēdējos gados mūsu valstī ligzdo aptuveni pieci šo putnu pāri.
Ūdensstrazdu ligzdas pie mums līdz šim atrastas galvenokārt pie ļoti tīrām, dabiskām upēm, kur šiem putniem ir pietiekami daudz barības – dažādu ūdenskukaiņu, un piemērotas vietas ligzdošanai – iežu atsegumi vai nišas tiltos, slūžās un līdzīgās vietās. Ne mazāk svarīgi, lai upē būtu pietiekami augsts ūdens līmenis ne tikai pēc pavasara paliem, bet arī vasaras sākumā.
„Latvijā ligzdojošos ūdensstrazdus tomēr nevar uzskatīt par nometniekiem, jo, kā liecina dati, ūdensstrazdi pēc ligzdošanas kopā ar šā gada jaunajiem putniem pamet Latviju un dodas ziemeļu virzienā. Tādēļ jūlijā un augustā līdz šim nav saņemts neviens ziņojums par mūsu valstī novērotiem ūdensstrazdiem,” norāda Edgars Dzenis.
Vidēji maija sākumā Latvijas ūdensstrazdu ligzdās no olām šķiļas mazuļi, kas pēc pāris nedēļu uzturēšanās ligzdā to pamet maija beigās. Laiks, kad ligzdā ir mazuļi, ir vislabākais ūdensstrazdu ligzdu meklēšanai, jo šai laikā viens vai abi pāra putni aktīvi baro mazuļus, un ir upē vieglāk pamanāmi, salīdzinot ar olu perēšanas laiku.
Edgars Dzenis aicina maijā apmeklēt ūdensstrazdiem piemērotas upes tiltu, slūžu un atsegumu tuvumā un ziņot par atrastām ūdensstrazdu ligzdošanas vietām uz e-pasta adresi: edgars-d@inbox.lv. Šajā gadījumā būtiski, lai ziņojumi nebūtu publiski pieejami un netiktu traucēta putnu ligzdošana, citiem interesentiem tūrisma nolūkos apmeklējot ligzdas.
Ūdensstrazda ligzda. Foto: Edgars Dzenis.
Ūdensstrazda ligzda. Foto: Edgars Dzenis.
Kur meklēt ūdensstrazda ligzdu?
Ūdensstrazda ligzda izskatās līdzīga paceplīša ligzdai, tikai attiecīgi lielāka. Tā ir no sūnām, sausas zāles un paparžu lapām veidota bumba 20 – 30 cm diametrā ar 5 – 6 cm diametra ieeju no sāna. Parasti iebūvēta kādā nišā, tāpēc ligzdas apaļā forma parasti ir grūti konstatējama.
„No savas ūdensstrazdu ligzdu meklēšanas pieredzes varu piebilst, ka ūdensstrazda uzvedība ligzdošanas laikā ļoti atšķiras no tās, kādu esam pieraduši vērot ziemā,” stāsta Edgars Dzenis. „Vasarā, ligzdošanas laikā, ūdensstrazds upē ir ievērojami grūtāk pamanāms. Iztraucēts tas veic garus pārlidojumus un vēlāk, pat rūpīgi izbradājot upi, vairs nav atrodams. Arī tiešā ligzdas tuvumā vai izbiedēts no ligzdas, ūdensstrazds parasti pazūd no novērotāja redzeslauka, un neizrāda uztraukuma pazīmes, pretēji citiem putniem, kas pie ligzdas mēģina uzbrukt vai aizvilināt traucētāju.”
Ligzdu ūdensstrazdu pāris Latvijas apstākļos parasti būvē divu veidu vietās. Daļa ligzdu Latvijā ir atrastas dabīgās smilšakmens vai dolomīta atsegumu nišās, biežāk atsegumu augšējā daļā. Visas atrastās ligzdas ir bijušas ļoti labi nomaskētas, un vienmēr atradušās tuvu salīdzinoši strauji tekošam ūdenim.
Otra daļa Latvijas ūdensstrazdu ligzdu ir atrastas cilvēka veidotās būvēs – tiltu un slūžu nišās. Parasti uzreiz zem tilta vai slūžu pārseguma, retāk – nišā būves sienā. Divas ligzdas izdevies atrast arī zem zāles ciņa slūžu kanāla stāvajā krastā, tieši blakus kanāla betona sienas galam, stāsta Edgars Dzenis.
Ūdensstrazdi var ligzdot arī īpaši šiem putniem paredzētos būrīšos, kas Latvijā izlikti zem daudziem piemērotiem tiltiem. Galvenokārt būrīši izlikti ar mērķi piedāvāt putniem nakšņošanas vietas ziemā, bet dažos būrīšos ūdensstrazdi arī ligzdo.
„Saistībā ar ūdensstrazdu ligzdošanas uzvedību esam novērojuši vēl kādu interesantu faktu. Cik gadījies redzēt, ligzdu aprīlī parasti būvē abi pāra putni. Turpretī maijā, gredzenojot mazuļus ligzdā, parasti pie ligzdas tiek novērots vairs tikai viens pāra putns – mazuļus baro tikai mātīte, bet tēviņš ligzdas apkārtnē, pat gaidot ilgu laiku, nav novērojams,” stāsta Edgars Dzenis. „Pastāv nepārbaudīta hipotēze, ka ap olu perēšanas beigu laiku vai mazuļu šķilšanās laiku tēviņš ligzdu pamet, un dodas uz Skandināviju, kur ar citu mātīti vēlreiz veido pāri un šeit arī palīdz mātītei izbarot mazuļus.”
Dabasdati.lv forums
Vēro mazā ērgļa lizgdu www.pomarina.lv un apspried redzēto www.dabasdati.lv/forums
Dabasdati.lv forumā esat aicināti arī uz sarunām par savvaļas augu un dzīvnieku novērojumiem dabā, dabas foto un arī citām ar dabu un tās vērošanu saistītām tēmām.