Aktīvie lietotāji: 121 Kopējais novērojumu skaits: 1872620
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Par putnu fotografēšanas ētiku – kas atrodas aiz bildes?
Pievienots 2014-05-09 15:41:24

Putnu fotografēšana ir kļuvusi par mūsu ikdienu. Vēl pirms divdesmit gadiem Latvijā ar to nodarbojās saujiņa cilvēku, kas bija šīs nodarbes fanātiķi. Dažiem no tiem foto ķīmijas sagatavošana, filmu attīstīšana un bilžu kopēšana paņēma tikpat daudz, ja ne vēl vairāk laika, kā pati iešana dabā, lai putnus fotografētu. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies – pateicoties straujajai tehnikas attīstībai, šodien putnotāji lieto pat tādus terminus kā  phonescoping jeb telefonskopija – kvalitatīvus putnu attēlus ir iespējams iegūt pat ar mobilajā telefonā iebūvētām kamerām, fotografējot caur putnu vērošanas teleskopu! Tas viss ir padarījis putnus pieejamākus, kā jebkad iepriekš un – liek mums būt arvien atbildīgākiem, šīs iespējas izmantojot!


Foto: Tom Olliver / flickr.com

Pirms runāt par putnu fotografēšanas ētiku, vajadzētu tikt skaidrībā, kāpēc šī tēma vispār ir aktuāla un kādēļ to skatīt atsevišķi no putnu vērošanas, kas tāpat pēdējo desmit gadu laikā ir jūtami pieņēmusies spēkā. Problēma slēpjas apstāklī, ka labu attēlu iegūšanas nolūkā putnu fotogrāfi parasti cenšas putniem tikt pēc iespējas tuvāk, kas bieži beidzas ar putnu iztraucēšanu. Šāda traucēšana putniem var beigties ar barošanās vai atpūtas vietas pamešanu vai sliktākajā gadījumā pat ar nesekmīgu ligzdošanu, ja bildēts pie ligzdas. Augot putnu fotogrāfu saimei, nekritiskas to darbības rezultātā populārās putnu vērošanas vietās putniem var tikt radīts pastāvīgs traucējums, kas var novest pat pie te rodamās putnu daudzveidības un (caurceļošanas laikā) vienlaikus uzturošos putnu skaita samazināšanās.

Lai gan Latvijā putnu fotografēšanas popularitāte pēdējos gados ir būtiski augusi, mēs joprojām atpaliekam no rietumu Eiropas, kur putnu vērotāju un fotogrāfu skaits ir krietni lielāks un arī par šo nodarbju ētiskajiem aspektiem ir sākts runāt jau sen. Labu ieskatu par to guvu šī gada aprīlī, viesojoties pie kolēģiem Skotijā, kur man bija retā izdevība piedalīties jaunu dzeltenknābja gārgaļu ziemošanas vietu meklēšanā. Braucot pa vienu no Hebridu salām, vietējie putnotāji mums parādīja vietu, kur kūdrainā tīrelī šopavasar bija uzturējusies, iespējams, uz ligzdošanu sataisījusies baltā pūce, ko šopavasar bija paspējuši apskatīt daudzi vietējie putnu vērotāji. Putns esot pazudis pēc tam, kad to iztraucējuši četri nu jau vietējo putnotāju vidū nelāgu slavu iemantojuši putnu fotogrāfi, kas izkārtojušies ķēdē briduši pāri tīrelim, putnu ik pa laikam izceļot, lai to varētu fotografēt lidojumā. Biju spiests noklausīties ļoti neglaimojošos visai putnu fotogrāfu saimei veltītos epitetos – putnu bildētājiem liekoties, ka noteikumi uz tiem neattiecas un bieži gadoties tā – jo pazīstamāks fotogrāfs, jo nelāgākā izpausmē šādu attieksmi varot sagaidīt. Dažiem liekoties, ka salīdzinot ar putnu vērotājiem, putnu fotogrāfi ir “īpaša šķira” ar īpašām atlaidēm. Uz jautājumu, kā šādas problēmas tiek risinātas, tika atbildēts – rakstot par to presē un nosaucot negodprātīgos bildētājus vārdā... Redaktoriem savukārt esot iespējams šādi sašmucējušos autoru bildes ignorēt, jo zinošiem lasītājiem neesot prieka no “asiņainiem” attēliem un konkrētās salas putnotāju auditorija uzvertu šo baltās pūces attēlu parādīšanos presē kā sarkanas lupatas karināšanu buļļa deguna galā.

Tā kā pats sevi zināmā mērā pieskaitu pie putnu fotogrāfu sabiedrības, dzirdētais man lika aizdomāties par gadījumiem, kad atsevišķu bildētāju dēļ nepelnīti var tikt diskreditēta visa putnu fotogrāfu cunfte. Pārcilāju atmiņā gadījumus, kad ar kaut ko līdzīgu bija nācies saskarties Latvijā un pārdomāju arī pats savu attieksmi – vai tiešām vienmēr esmu rīkojies tikai tā, kā vajadzētu un nevis tā, kā ir vieglāk? Un vai varētu būt, ka šādas problēmas ir raksturīgas visur citur, bet tikai ne pie mums? Laikam jau nē.

Domāju, ka grēkošanai pret galveno putnu vērošanas (un arī fotografēšanas) principu – “vēro (bildē), bet netraucē” ir vairāki iemesli, kas turklāt bieži darbojas kopā. Pirmais, kas kļūst īpaši nozīmīgs, paplašinoties putnu bildētāju lokam – putnu fotografētāji dažkārt nepazīst putnus, ko bildē. Ar sugas pazīšanu parasti ir par maz – ir labi jāpārzina tās uzvedības nianses dažādās sezonās, kas ne tikai palīdz tikt pie labiem attēliem, bet arī palīdz saprast, kurā brīdī varbūt nejauši piedzīvoto izdevību neizmantot, lai “modelim” nenodarītu ļaunumu un nevainīgu putnu fotografēšanu nepārvērstu par “iešanu pāri līķiem”. Ja pieminētie baltās pūces bildētāji būtu lietas kursā par situācijas būtību – pūces dzenāšanu “ligzdošanas sezonas laikā pa piemērotu biotopu”, iespējams, arī viņu attieksme būtu savādāka.

Otra diemžēl arī plaši izplatīta problēma, uz ko manu uzmanību savulaik vērsa skotu dabas fotogrāfs Nials Benvī  (Niall Benvie), ir oportūnisms. Tā vietā, lai katra sev interesējošā motīva iegūšanai gatavotos ar vislielāko rūpību, izraugoties un iekārtojot bildēšanas vietas un būvējot slēpņus, kas dotu iespēju bildēt putnus, tos netraucējot, putnu fotogrāfi pārāk bieži paļaujas uz gadījumu – cerību vienkārši “pieiet tuvāk,” piemēram, ķīvīšu vai dzelteno tārtiņu baram uz lauka. Šāda attieksme ar ļoti labiem attēliem atmaksājas reti un parasti beidzas ar putnu iztraucēšanu. 

Savulaik ievērojama daļa no publicētajām putnu fotogrāfijām bija tapusi pie ligzdām. Tā, neapšaubāmi, bija salīdzinoši vienkārša iespēja nokļūt putniem fotografējamā attālumā, ko daļēji varēja attaisnot ar tā laika fotogrāfijas tehniskajām iespējām. Lai gan putnu ligzdošanas uzvedība ir ļoti būtisks to dzīves aspekts, lielais risks, kādam tiek pakļauts dējums vai mazuļi, kā arī salīdzinoši vieglais veids, kā tikt pie šādiem attēliem, rada tiem zināmu “negatīvu pievienoto vērtību”. Kā spilgtākos ligzdu bilžu piemērus atceros divus, pāris gadus atpakaļ redzētus Velsā izdotā dabas aizsardzībai veltītā bukletā. Tajos bija redzamas uz ligzdām sēdošas purva pūce un kuitala – nolūkā tikt pie vēlamā bildēšanas rakursa, fotogrāfs bija izcirpis ligzdu piesedzošo zāli, tādējādi atklājot perējošos putnus pilnā augumā! Lai gan Latvijā tik brutālus fotografēšanas piemērus pēdējā laikā nav nācies redzēt, trenētu aci uzreiz uzmanīgu dara tuvplāna attēli ar uztrauktiem, zemu lidojošiem un parasti uz zemes ligzdojošiem putniem. Reiz man tika rādīti šādi zivju gārņa attēli un manas aizdomas apstiprinājās, redzot sērijas nākošos kadrus – gārņa ligzdu ar tikko šķīlušamies mazuļiem. Vai tas nozīmē, ka fotografēt putnus pie ligzdām būtu slikti? Atbilde, protams, nav viennozīmīga – no tā, ka bildēsiet mājas strazdu barojam mazuļus putnu būrī pie mājas sienas, visticamāk, liela nelaime neradīsies. Tomēr jāņem vērā, ka fotografēšana pie ligzdas uzliek ļoti lielu atbildību, jo dažkārt pat salīdzinoši īss traucējums var novest pie ligzdas pamešanas un neviens, pat ne vislabākais kadrs, nav tā vērts. Savu putnu fotogrāfa gaitu sākumā vairākas reizes tiku fotografējis putnus pie ligzdām un pārliecinājos par to, ka nemitīgā uztraukuma par tēmu “vai mana klātbūtne nenodarīs ko sliktu” rezultātā no šādas putnu fotografēšanas bija visai maz prieka, arī tad, ja iegūtie kadri bija salīdzinoši labi. 

Putnus fotografējot, kameras slēdzi var nospiest dažādu iemeslu dēļ – sākot ar ornitofaunistiska retuma dokumentēšanu un fotografēšanu tikai sava prieka pēc un beidzot ar profesionālu nodarbi. Katram no šiem piemēriem ir sava specifika, tādēļ vienas receptes – kā bildēt putnus, nodarot tiem pēc iespējas mazāku traucējumu – ieteikšana nebūt nav viegla. Man aktuāli liekas pazīstamā Ziemeļamerikas putnu fotogrāfa Artūra Morisa ieteiktie vienkāršie pamatprincipi (Morris A. 1998. The art of bird photography. Amphoto books, New York.), kurus ievērojot risks, ka putniem tiks radīts būtisks traucējums, tiek samazināts līdz minimumam.

- Fotografējot putnus, vienmēr jāpatur prātā, ka jūsu radītā traucējuma rezultātā putni var pamest savas barošanās, atpūtas vai pat ligzdošanas vietas. Centieties radīt pēc iespējas mazāku ietekmi;

- Jums ir jāpazīst putni, ko fotografējat. Pazīstot to uzvedību, ķermeņa valodu un saucienus, jūs zināsiet, vai mēģinājums piekļūt vēl tuvāk ir pieļaujams.

- Iespēju robežās centieties nefotografēt putnus pie ligzdas – jūsu radītais traucējums var novest pie ligzdas pamešanas; pat īslaicīga perējošā putna nodzīšana no ligzdas un ligzdas atsegšana var novest pie tā, ka to izposta plēsēji;

- Fotografējot putnus publiski zināmās un bieži apmeklētās vietās, paturiet prātā, ka putnus var vēlēties apskatīt vai fotografēt arī citi putnu vērotāji vai fotogrāfi.

Domāju, ka uzskaitīto pamatprincipu saraksts nebūt nav jāuztver kā kaut kas galīgs – daudzi no mums to noteikti varētu papildināt ar sevis varbūt jau ilgstoši praksē ievērotiem, nerakstītiem noteikumiem.

Jo ilgāk nodarbosieties ar putnu bildēšanu, jo vairāk putnu fotogrāfijās ieraudzīsiet arī no tā, kas paliek aiz kadra. Kādā brīdī tas pat var sāk traucēt – aiz dziedoša putna attēla pamanīsiet provocēšanas atskaņotāju, blakus zīlītēm uz zara redzēsiet barotavu, bet aiz lieliska ķīvītes lidojuma tuvplāna pamanīsiet turpat blakus zālē paslēpušos mazuli. Tomēr to, vai putnu attēli nav tapuši putniem “nedraudzīgā veidā”, bieži var pateikt tikai un vienīgi pats autors. Tādēļ labākais, ko katrs no mums var darīt, ir izvērtēt pašiem savu pieredzi un pārskatīt sava darba metodes, ja tās rada šaubas. Un – kas ir tikpat svarīgi – sākt runāt par putnu fotografēšanas ētiku tāpat, kā runājam par tehniku vai jebko citu, kas ir būtiski putnu bildēšanas ikdienā. Labāk par to sākt runāt pašiem, nevis piedzīvot savu baltās pūces gadījumu, kas putnu bildētāju tēlu var sabojāt uz ilgu laiku.


Jānis Ķuze, janis.kuze@ldf.lv
Oriģinālā publicēts LOB žurnāla „Putni dabā” 2007. gada 2./3. numurā. Pārpublicēts ar nelieliem autora ieviestiem labojumiem.



Dabasdati.lv forums

Apspried redzēto www.dabasdati.lv/forums!

Dabasdati.lv forumā esat aicināti arī uz sarunām par savvaļas augu un dzīvnieku novērojumiem dabā, dabas foto un arī citām ar dabu un tās vērošanu saistītām tēmām. 

Pēdējie novērojumi
Erinaceus sp. - 2024-04-27 ligausis
Gallinago gallinago - 2024-04-27 Ornitologs
Strix aluco - 2024-04-27 Ornitologs
Strix aluco - 2024-04-27 Ornitologs
Phoenicurus ochruros - 2024-04-27 Ornitologs
Phoenicurus ochruros - 2024-04-27 Ornitologs
Larus argentatus - 2024-04-27 Ornitologs
Nezināms
Ignotus
@ Kambars
Pēdējie komentāri novērojumiem
felsi 27.aprīlis, 20:39

Pievienoju mikroskopiju.


Rallus 27.aprīlis, 19:45

Labi, ka droši varējāt no tilta nobraukt. Apsveicu, vērtīgs novērojums!


cielava 27.aprīlis, 19:35

Es tā sapratu, bet neiedomajos, ka var norādīt vienkārši putns. Paldies!


IlzeP 27.aprīlis, 19:19

Plēsējs ir domāts zīdītājs


Irbe 27.aprīlis, 19:03

Varbūt


IlzeP 27.aprīlis, 18:37

Paldies, Artur!


felsi 27.aprīlis, 18:23

Pievienoju mikroskopiju.


ekologs 27.aprīlis, 18:19

Apšu lielais lapgrauzis (Chrysomela populi) :)


cielava 27.aprīlis, 17:33

https://youtu.be/AfYUnnNIEug?feature=shared


Vīksna 27.aprīlis, 14:37

Paldies !


ekologs 27.aprīlis, 13:43

Kapračvabole (Nicrophorus sp.) :)


ekologs 27.aprīlis, 13:39

Strautene (Plecoptera sp.) :)


ekologs 27.aprīlis, 12:04

Parastais krupis (Bufo bufo) :)


ekologs 27.aprīlis, 11:52

Sveķu platsmeceris (Platyrhinus resinosus).


Mežirbe777 27.aprīlis, 11:21

Lobaria pulmonaria (ĪA Biotopu speciālists).


ekologs 27.aprīlis, 10:23

Iespējams, ka kāds no Longitarsus sp.


ekologs 27.aprīlis, 10:09

Manuprāt Svītrainais spradzis (Phyllotreta nemorum).


ekologs 27.aprīlis, 10:03

Līķvabole (Phosphuga atrata) :)


a.b 27.aprīlis, 09:42

Laikam tiešam. Paldies, izlabošu.


Irbe 27.aprīlis, 09:36

Manuprāt koku čipste


Ziemelmeita 27.aprīlis, 09:17

Paldies, Gaidi, par labojumu.


Ziemelmeita 26.aprīlis, 21:42

Paldies,Margarita.


Irbe 26.aprīlis, 21:34

Vidējais dzenis


Ziemelmeita 26.aprīlis, 20:36

Paldies,Margarita.


Irbe 26.aprīlis, 20:35

Tā kā vistu vanags...


spiigana 26.aprīlis, 19:42

Ir, bet, tā kā neatpazinu, nevarēju arī apgalvot, ka biotops piemērots ligzdošanai.


Ziemelmeita 26.aprīlis, 17:09

Paldies,Ilze, par palīdzību noteikšanā.


IlzeP 26.aprīlis, 14:42

Vai šeit nav pazīme D? Putns dziedāja?


Irbe 26.aprīlis, 12:10

Peļkājīte


IlzeP 26.aprīlis, 12:07

Edmunds Račinskis sliecas domāt, ka tomēr ziemeļu.


Ivars Leimanis 26.aprīlis, 10:24

Mitra - tāpēc nav sprogaina.


Osis 26.aprīlis, 08:30

Paldies Edgar!


Vīksna 25.aprīlis, 23:38

Paldies !


felsi 25.aprīlis, 22:20

Pievienoju mikroskopiju.


Ziemelmeita 25.aprīlis, 20:45

Paldies,Edgar!


Ziemelmeita 25.aprīlis, 20:43

Paldies,Ivar, pārāk gluda priekš Ulota izskatijās.


IlzeP 25.aprīlis, 19:50

Pēc eksperta domām, ausis atgādina akmeņu caunu.


mufunja 25.aprīlis, 19:50

Varbūt tā Lamproderma arcyrioides


pustumsa 25.aprīlis, 18:30

Paldies.


Ivars Leimanis 25.aprīlis, 17:38

Ulota intermedia


Mežirbe777 25.aprīlis, 17:07

Paldies par padomu!


Ziemelmeita 25.aprīlis, 16:46

Raivo, šita nav mēles dižvālene. Mēles dižvālene aug uz augsnes. Uz zariņiem aug dobā stobrene (Macrotyphula fistulosa) un arī greizā stobrene (Macrotyphula fistulosa var. contorta).


Vīksna 25.aprīlis, 15:42

Paldies !


Vīksna 25.aprīlis, 15:19

Šo vietu 2016 g. arī speciālistu grupa apsekoja. Bez dižkokiem tur vēl diezgan resni ozoli, labas kritalas,vietām pamitrs, ziemzaļā kosa. Kartē Ozols vēl uzrādās, ka aizsargājams. Jau redzēju, ka kautkas sarkans krāsots, un mežsargs teica, ka pašvaldība pārdevusi šo mežu, paredzēts nozāģēt. Tāda te aizsardzība !


Ziemelmeita 25.aprīlis, 14:10

Paldies,Dāvi.


davis_wi 25.aprīlis, 13:38

Šajā gadījumā, es jau noziņoju, bet tas bija vairāk nākotnes vārdā :)


davis_wi 25.aprīlis, 13:37

D pazīmi gan jau varētu likt


Ziemelmeita 25.aprīlis, 13:05

Ar citām vietām ir ok, bet tieši ši vieta nav kā kartē. Karjeru sen vairs neizmanto, tas tagad ir jau aizaugošs dīķis. Mēģināšu ziņot autoriem.


Ziemelmeita 25.aprīlis, 13:01

Paldies,Inita! Laikam blakus bilde uzspiedusies.


davis_wi 25.aprīlis, 12:15

Ja karte nav pareiza, aicinu ziņot kartes autoriem. Vislabāk caur BalticMaps ziņošanas rīku.


IlzeP 25.aprīlis, 11:34

Vai droši, ka pupuķis? Noteikts tikai pēc balss?


Inita 25.aprīlis, 09:20

Viena piepe iemaldījusies...


Inita 25.aprīlis, 09:20

Viena sklerotīnijas bilde iemaldījusies...


Vīksna 24.aprīlis, 23:10

Paldies !


finesse 24.aprīlis, 22:49

Paldies, Uldi, par komentāru, ir izlabots uz Novērots .


Ziemelmeita 24.aprīlis, 22:41

Paldies,Margarita. Kā man jūk tie strazdi….


Irbe 24.aprīlis, 22:37

Melnais


Lietuviete 24.aprīlis, 22:31

Paldies!


Irbe 24.aprīlis, 22:27

Kuitala?


nekovārnis 24.aprīlis, 22:24

Varētu būt Bembidion lampros/properans.


ekologs 24.aprīlis, 22:04

Manuprāt Skrejvabole (Bembidion lampros).


roosaluristaja 24.aprīlis, 21:48

"B" šeit nav pamatots. Zivjērgļi var lidot baroties vairākus kilometrus prom no ligzdas un acīmredzams, ka pie šī dīķīša nav sugai piemērots ligzdošanas biotops


Ziemelmeita 24.aprīlis, 21:20

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.aprīlis, 21:19

Paldies,Uldi. Sāks darboties statusa maińa, nomainīšu.


roosaluristaja 24.aprīlis, 21:10

Tikai te jau droši var likt pazīmi "D" nevis "N"


roosaluristaja 24.aprīlis, 21:08

Pelēkā. Viss pareizi.


marta.got 24.aprīlis, 13:44

Ok, paldies par info. :)


Miksrieksts 24.aprīlis, 10:24

Gļotpūpēži. Tās nav sēnes, bet gan gļotsēnes.


IlzeP 24.aprīlis, 10:18

Diemžēl vienīgā iespēja ir novērojumu dzēst un pievienot no jauna pareizajā vietā. (Kad būsim pārgājuši uz jauno platformu, varēs vienkārši pārbīdīt punktu.)


IlzeP 24.aprīlis, 10:16

Jā, šobrīd ir problēma gan ar statusu nomaiņu, gan (varbūt vēl turpinās) arī ar novērojumu pievienošanu ar foto. Tiek risināts.


marta.got 24.aprīlis, 10:14

Paldies par piezīmi, skatos,ka šai gadījumā kļūdaini esmu atzīmējusi punktu kartē. Kā es varu veikt korekciju? Ligzda atradās Katlakalna mežā.


Ivars Leimanis 24.aprīlis, 09:31

Oi, jā, aizmirsu, ka sugu var nomainī pats. Atvainojiet!


KristianaO 23.aprīlis, 23:16

Liels paldies par atbildi :)


Ziemelmeita 23.aprīlis, 22:21

Statusu nevar nomainīt, rāda,ka nav opcijas.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 22:20

Paldies,Margarita un Uldi. Pievienoju bildi kāds tas karjers izskatās. Tas gals,kur uzturējas putni, ir tīrāks, bet karjers pamazām aug ciet. Bija arī gaigalas. Bildes gan sliktas,pagaidām nav tik jaudīga kamera.


VijaS 23.aprīlis, 22:05

Njā, statusu nomainīt nav opcijas...


VijaS 23.aprīlis, 22:03

Augšanas veids cieši kopā un koši dzeltenais tonis vairāk raksturīgs tādām sugām kā, piemēram, nelīdzenā pilienīte vai nolīdzinātā bumbulīte. Pilnīgi izslēgt daudzveidīgo pilienīti pēc bildēm vien arī nevar, taču tā šķiet daudz mazāk ticama versija. Tās ir ļoti līdzīga izskata sugas, kuras tā "uz aci" ne vienmēr izdodas precīzi noteikt. :)


roosaluristaja 23.aprīlis, 22:03

Bŗūnkaklis Latvijā ir samērā rets ligzdotājs. Ligzdo aizaugošos ezeros vai dīķos. Šāds karjers nav sugai piemērota ligzdošanas vieta. Tā kā šajā gadījumā pazīme "B" nav pamatota, bet man nez kāpēc neizdodas to nomainīt uz "N".


Irbe 23.aprīlis, 21:57

Brūnkaklis http://www.putni.lv/aytfer.htm


Irbe 23.aprīlis, 21:53

Peļu klijāns


Ziemelmeita 23.aprīlis, 21:47

Paldies, par labojumu,


Ziemelmeita 23.aprīlis, 21:37

Paldies, Ilze.


IlzeP 23.aprīlis, 21:30

Dziedātājstrazds ir vienīgais mežastrazds, kas vienu un to pašu dziesmas frāzi atkārto vairākas reizes pēc kārtas, tad tāpat nākamo u.t.t.


IlzeP 23.aprīlis, 21:28

Nomainīju. Bet pats to arī var izdarīt.


IlzeP 23.aprīlis, 21:26

Vai droši, ka vālīšu?


Ziemelmeita 23.aprīlis, 20:53

Paldies, Margarita un Uldi, mēģinu iemācīties pazīt dziesmas, bet vēl stipri jūk.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 20:51

Paldies, Margarita.


roosaluristaja 23.aprīlis, 20:49

Dziesma noteikti ir dziedātājstrazda


Irbe 23.aprīlis, 20:46

Vai redzēts melnais? Izklausās pēc dziedātāja.


Irbe 23.aprīlis, 20:38

Lielais čak-čak ir melnais mežastrazds, un mazais pik-pik ir sarkanrīklīte


Karīna 23.aprīlis, 20:25

Mjā. Diemžēl fotopierādījumu nav. Tuvākajā siltajā dienā jāaizbrauc vēlreiz.


mufunja 23.aprīlis, 20:24

Paldies Vija :)


Ivars Leimanis 23.aprīlis, 19:54

Lūdzu administratorus šo nomainīt uz U.intermedia.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 19:50

Paldies,Uldi.


VijaS 23.aprīlis, 19:45

Tipiskās elateras - tinumā divi pavedieni. :)


roosaluristaja 23.aprīlis, 19:36

Jā, dzied sarkanrīklīte un žubīte, sauciens ir melnā mežastrazda, ja pareizi saklausīju


mufunja 23.aprīlis, 17:28

Tas būs lieliski.Paldies Julita :)


. 23.aprīlis, 15:08

Super!


Vīksna 23.aprīlis, 15:01

Paldies !


Vīksna 23.aprīlis, 13:42

Bez bildes pievienojas, un tad no jauna jāiet un jāpievieno bilde.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 09:53

Tas gan, ka bildes neiet ievadot novērojumu, bet bez bildēm pievienotu novērojumu atverot smuki ielādējas.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 09:51

Man bildes visas aizgāja, bet nevar nevar nomainīt statusu. Neiet ne no datora, ne planšetes, ne telefona.


Vīksna 23.aprīlis, 09:46

Šo bildi likās, ka iepriekš liku, bet ka nav, tad par jaunu pie vecā novērojuma pievienojās. Bet jaunus novērojumus varbūt bez bildēm iet, nezinu, bet bilde nelādējas.


IlzeP 23.aprīlis, 08:37

Labrīt, ziņošu programmētājam.


felsi 22.aprīlis, 22:38

Pievienoju mikroskopiju.


Vīksna 22.aprīlis, 20:38

Itkā šodien bija laiks, bet nevienu novērojumu nevar pievienot ar bildēm.


carbo 22.aprīlis, 19:32

Yes, the wings were pointed, but the flight indeed reminded me that of Goshawk...


carbo 22.aprīlis, 18:55

It's what I was going for as second thought. Thanks!


carbo 22.aprīlis, 18:54

OK thanks Edgars!


carbo 22.aprīlis, 17:58

After reviewing the pictures, now hesitating between Meadow Pipit and Tree Pipit (it was silent).


carbo 22.aprīlis, 17:37

Bad picture, from far, cropped to max. First ID was Falcon sp., when it was closer. But it seemed big, and had a distinctive flapping-gliding alternate flight. I would got for Peregrine Falcon, but not too sure.


adata 22.aprīlis, 16:57

Šī varētu būt sēne - villainā pūklodīte.


Vīksna 22.aprīlis, 14:18

Paldies !


davis_wi 22.aprīlis, 13:46

Paldies, Uldi! Šis manā pieredzē bija netipisks sauciens, turklāt izdvests bez provocēšanas, tāpēc cerēju, ka būs kaut kas cits...


ekologs 22.aprīlis, 13:23

Ūdensstrupaste (Arvicola terrestris) :)


nekovārnis 22.aprīlis, 09:58

Paldies, Uģi! :)


VijaS 22.aprīlis, 09:37

Kaut kāds DD gļuks, bilde saglabājusies ar svešu vārdu. Vajadzētu izdzēst un pievienot pa jaunam.


Kiwi 22.aprīlis, 08:20

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


roosaluristaja 22.aprīlis, 07:29

Jā, mātīte. Tēviņš gan arī reizēm mēdz izdot līdzīgus saucienu. Par dziesmu to gan nevar saukt. Tie ir kontaktsaucieni


ekologs 22.aprīlis, 00:15

Skaidrs. Paldies, Uģi! :)


CerambyX 21.aprīlis, 23:51

Iespējams, bet pēc foto no trichopterus (vai vēl kādām līdzīgām sugām, piemēram, mollicomus) droši vien būs grūti atšķirt.


CerambyX 21.aprīlis, 23:45

omissa arī līdzīgi kā sylvestris ar dzeltenu seju, tad šeit ar atkrīt.


ekologs 21.aprīlis, 22:15

Protams teorētiski, bet varbūt Barypeithes pellucidus?


Ireena 21.aprīlis, 22:13

Pārējās bildes ir no tām pašām pusēm, neko citu tur saskatīt nevar.


ekologs 21.aprīlis, 22:12

Jā, vēl Dolichovespula omissa, bet nu, jā rokās būtu vieglāk:)


CerambyX 21.aprīlis, 21:27

Dolichovespula jau būs gan - attālums starp acu apakšējo malu un žokļu pamatni cik var saskatīt ir visai liels (parastajām Vespula sugām - vulgaris/germanica tā atstarpe ļoti šaura, acis šķiet ļoti tuvu žokļu pamatnei). D.sylvestris nebūs, jo tai sugai parasti (kaut ir variācija) seja ir visai dzeltena, bez tik izteiktas tumšas joslas. Tad nu tur paliek adulterina (parazītiska suga - sejas plāksnītes/clypeus apakšējie stūri ļoti asi, izvirzīti, to te tā attēlā grūti saskatīt) un saxonica/norwegica. Pēdējās divas visai līdzīgas, kaut parasti norwegica pirmo vēdera posmu sānos brūni plankumi. Ja man būtu jāsaka, teiktu ka visticamāk šī varētu būt Dolichovespula saxonica, kaut tas tā tīri pēc teorijas - tikai pēc attēla var būt grūti ar 100% pārliecību pateikt.


CerambyX 21.aprīlis, 21:19

Kaut kas uz Barypeithes sp. pusi.


Osis 21.aprīlis, 21:04

Paldies Uldi!!!


Osis 21.aprīlis, 21:03

Paldies Uldii!!


IlzeP 21.aprīlis, 21:01

Jā, nokļūdījos, spārnu apakšas zīmējums (gaišinot) samulsināja. Bet ir jau, ir, vanaga "formāts".


Edgars Smislovs 21.aprīlis, 20:47

Sarkankakla un kādas citas zoss hibrīds! Ja ir vēl bildes, vēlams pievienot.


zane_ernstreite 21.aprīlis, 20:39

Kaut ne zivjērglis, tik un tā paldies visiem iesaistītajiem! ))


Ziemelmeita 21.aprīlis, 19:02

Izdzēsu, tas ir iemakdijies, kātińpiepe ir citā novērojumā.


guta7 21.aprīlis, 18:57

Paldies, Uldi! Aizdomas bija, bet nebiju pārliecināta.


roosaluristaja 21.aprīlis, 18:49

Augšējais attēls ir iemaldījies no citurienes. Tā nav tauriņpiepe


roosaluristaja 21.aprīlis, 18:44

Godīgi sakot man arī izskatās pēc vistiķa


mufunja 21.aprīlis, 17:10

Paldies Uldis :)


forelljjanka 21.aprīlis, 16:26

Manuprāt,vistu vanags.;)


zane_ernstreite 21.aprīlis, 14:16

Paldies, Meinard, par versiju un, Ilze, par apstiprinājumu!


ekologs 21.aprīlis, 13:38

Jo ilgāk skatos, jo dziļāk mežā:) :) :) Lai jau paliek Vespidae sp.


Aleksandra 21.aprīlis, 12:58

Paldies, Uldi!


ekologs 21.aprīlis, 12:42

Mh... Tomēr nav viennozīmīgi par Meža lapseni...... Kāda no Dolichovespula sp. gan ir.


ekologs 21.aprīlis, 12:20

Manuprāt Meža lapsene (Dolichovespula sylvestris).


ekologs 21.aprīlis, 11:59

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


gunitak 21.aprīlis, 11:42

Paldies!


Meinards D. 21.aprīlis, 10:56

Zivjērglis?


Meinards D. 21.aprīlis, 10:47

Paldies.


Vīksna 21.aprīlis, 00:14

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 23:50

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 22:34

Pamīšlapu pakrēslīte, Chrysosplenium alternifolium.


Kiwi 20.aprīlis, 17:33

Paldies, Marek!


Kiwi 20.aprīlis, 17:32

Paldies, Vija!


Kiwi 20.aprīlis, 17:32

Paldies par sugas noteikšanu, Artur un Marek!


Kiwi 20.aprīlis, 17:31

Paldies, Ansi!


ekologs 20.aprīlis, 15:47

Nevarētu būt Gonia ornata?


CerambyX 20.aprīlis, 14:49

Ok, paskatīšu - noteikti dažus varēs vēl 'ielabot' :)


nekovārnis 20.aprīlis, 14:35

Uģi, ja Tev vēl kāds "noteiktāks" Leiopus kaut kur aizķēries tad varbūt pārliec. Domāju šiem fenoloģiju/izplatību taisīt (cik nu varēs:)) gan kopējo - kā līdz šim, gan (daudz/maz noteiktajiem) atsevišķi.


nekovārnis 20.aprīlis, 13:20

Pyrochroa sp. Melngalvas vai sarkangalvas ugunsvabole.


meža_meita 20.aprīlis, 11:02

Liels paldies Ansim!


ekologs 20.aprīlis, 09:50

Skrejvabole (Pterostichus niger) :)


felsi 20.aprīlis, 09:29

Varbūt tie gali notrūkuši, jo gļotsēne pārziemojusi no rudens, man tādi bijuši dažām trihijām.


VijaS 20.aprīlis, 07:54

Jā, gali tiešām jocīgi, tādus agrāk, šķiet, neesmu redzējusi. Paņemšu.


Irbe 19.aprīlis, 23:47

Klijāns


dziedava 19.aprīlis, 22:41

Es vairs no gluduma neko nesaprotu, vairākām man it kā gludi, bet ja saspringst, it kā ir asumi, nu nevar saprast.


dziedava 19.aprīlis, 22:39

Visvairāk mulsina elateru gali, tādi dīvaini. Paņem svētdien līdzi, ja nu būšu.


felsi 19.aprīlis, 22:38

Man liekas, ka pareizi.


VijaS 19.aprīlis, 22:34

Neatgādina tipiskās nolīdzinātās pilienītes, un elateras gludas. Cerams, noteicu pareizi.


felsi 19.aprīlis, 22:11

Pievienoju mikroskopiju.


VijaS 19.aprīlis, 21:21

Jā, taisnība, krāsas piefiksēju. :) Man šī izrādās pirmā greizā pilienīte, visas iepriekšējās ( nu labi, nav jau tādu daudz :D) ir bijušas spuraingreizās. Jauna suga manā sarakstā. :D


dziedava 19.aprīlis, 21:16

Te ir arī tās tipiskās krāsas, par ko es Tev kkad runāju - sporas dzeltenīgas, elateras sarkanīgas.


VijaS 19.aprīlis, 21:09

Paldies, Julita! :) Priecājos, ka sanāca kas cits sākotnēji domātās T. varia vietā. :)


dziedava 19.aprīlis, 20:54

Piekrītu


ekologs 19.aprīlis, 20:40

Dižzirneklis (Pisaura mirabilis) :)


Osis 19.aprīlis, 20:38

Paldies Edgar!


VijaS 19.aprīlis, 20:16

Elateras ar bumbuļiem, bet citādi gludas. Man sanāk greizā pilienīte.


Amanda 19.aprīlis, 20:04

Niedru lija


VijaS 19.aprīlis, 18:48

Tieši tā, elateras šai sugai ir ļoti raksturīgas. :)


ivars 19.aprīlis, 17:53

Niedru stērste.


dziedava 19.aprīlis, 16:26

Apskatīju paraudziņu, nemikroskopēju. Pēc ārējā izskata plus Tavas mikroskopijas izskatās pareizi noteikts.


Osis 19.aprīlis, 16:21

Paldies Margarita!


ligausis 19.aprīlis, 16:03

O! Tas gan interesanti.


Irbe 19.aprīlis, 14:49

Žubīte M


Linards Dedzis 19.aprīlis, 14:20

Paldies Ansi par sugu noteikšanu! :)


dziedava 19.aprīlis, 12:14

Pirmā piegājienā man ar šķita, ka nav tās joslas, ņēmu vēl un atradu. Nu īsti jau nav citu variantu ar tumšām sporām. Nu vai arī mums jauna suga zinātnei :))


IlzeP 19.aprīlis, 10:32

Paldies! Bildē tomēr labāk redzams, nekā video. Domāju, ka jūras ērglis.


IlzeP 19.aprīlis, 10:30

Kamēr Diāna skatās, ielaboju datumus. Vai pareizi?


IlzeP 19.aprīlis, 10:29

Paldies, laikam jau būs gan.


Vīksna 19.aprīlis, 10:27

Vispār šajā nelielajā mežā bija tikai dažas vecākas audzes, pārsvarā izcirtumi, jaunaudzes. Bet 2 gados vēl pāri 20 izcirtumus uztaisīja ar privātiem kopā.Tikko aprīlī vēl privātie nozāģēja.Tā te vairākus mežus izzaģē, veco mežu vairs nav, vai nu dažos metros kāds koks.


sandis 19.aprīlis, 00:27

Jā, šī ir tā pati apse. Es šīs arī mikroskopēju ar domu par Physarum ovisporum, bet - tu arī redzēji sporu attēlus, tur to gaišo svītru pāri sporai neredz. Droši vien jau tā pati suga, kas Tev, jāmēģina vismaz dažām sporām to gaišo svītru dabūt.


guta7 18.aprīlis, 23:53

Paldies, Astra, par palīdzību!


JurisKluss 18.aprīlis, 22:53

Paldies


Ziemelmeita 18.aprīlis, 22:51

Veca melnā samtpiepe


Amanda 18.aprīlis, 22:42

Baltā cielava


Linards Dedzis 18.aprīlis, 21:43

Paldies par labojumu Ansi!


guta7 18.aprīlis, 21:03

Paldies par sūnu noteikšanu!


dziedava 18.aprīlis, 20:13

Tas objekts bija ciets?


dziedava 18.aprīlis, 19:54

mana hipotēze Lamproderma pulchellum, mikrofoto: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3646995462226952


mufunja 18.aprīlis, 18:19

Paldies Julita. ES viņu redzēju.


dziedava 18.aprīlis, 17:58

Marina, varbūt var noderēt Edvīna Lamproderma lapa, varbūt nezini tādu: https://artsdatabanken.no/Pages/329136/Haglslim


Edgars Smislovs 18.aprīlis, 17:57

Jāpapildina piezīmes, bez detalizēta noteikšanas apraksta vai/un foto, nav pierādāms


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts