Aktīvie lietotāji: 214 Šodien ievadītie novērojumi: 1670 Kopējais novērojumu skaits: 1883609
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Māris Strazds par gaidāmo melno stārķu mazuļu gredzenošanu un gredzenošanas nozīmi putnu pētniecībā un aizsardzībā
Pievienots 2015-06-12 11:34:13

Putnu gredzenošana kā pētīšanas metode ir zināma mazliet vairāk nekā 100 gadus, kad dāņu skolotājs Mortensens aplika mājas stazdiem alumīnija gredzenus, lai noskaidrotu, vai tie ir tie paši putni, kas katru gadu atgriežas viņa mājās. Ir zinātnes vēsturnieki, kas uzskata, ka tikai tajā brīdī ornitoloģija kļuva par īstu zinātni. Par tādu, kam ir pašai sava pētniecības metode.

Stārķēni, 11. jūnijs.

Pateicoties gredzenošanai, pētnieki varēja atšķirt putnu individuāli un pētījumi ieguva pavisam citas perspektīvas. Varēja noskaidrot kurp putni lido, cik ilgu laiku prasa pārlidojumi, cik ilgi tie dzīvo un daudzus citus saistītus jautājumus. Gadu gaitā ir uzkrāts ļoti plašs materiāls par daudzu sugu migrāciju ceļiem un ziemošanas vietām, un absolūti lielākā daļa šo zināšanu balstās tikai uz gredzenotu putnu atkārtotām kontrolēm. Lai cik "nepraktisks" daudziem varētu šķist šādu zināšanu kopums, ir situācijas, kad tās pēkšņi sāk interesēt visus - (it īpaši politiķus un mediju pārstāvjus), piemēram, kad farmācijas industrija ar mediju palīdzību uzpūš putnu gripas briesmas, ir labi zināt, vai jebkādi putni šādā vai tādā virzienā, (kā tiek pārvietots bīstamais vīruss) vispār lido. Vai, daudz biežāk un gandrīz visiem lidmašīnu lietotājiem ir svarīgi, lai lidmašīnu maršruti nešķērsotu putnu migrācijas trases laikā un telpā. Tā kā (atcerieties skolā mācīto fiziku!) sadursmes spēks uz abām tajā iesaistītajām pusēm iedarbojas vienādi, un spēks ir par kārtu vairāk atkarīgs no sadursmes subjektu ātruma, 200 g smaga kaija uz daudzas tonnas smagu pasažieru laineri iedarbojas ar apmēram 9 tonnu lielu spēku. Pietiekami, lai tas slikti beigtos jebkurai lidmašīnai...

Spārnu vingrināšana, 11. jūnijs.

Klasiskajai gredzenošanai tomēr ir kāds būtisks trūkums - visu informāciju, kas rakstīta uz gredzena, iespējams iegūt tikai tad, kad putns atkal nonācis cilvēku rokās. XX gs. pirmajā pusē, kad galvenā pētniecības metode bija putnu šaušana, atradumi krājās samērā ātri un par medījamām sugām to daudzums ātri vien sasniedza dažāda veida analīzei nepieciešamus apjomus, kamēr par retām un apdraudētām sugām, vai, vēl lielākā mērā par sīkajiem putniem, tādā veidā uzkrāto zināšanu apjoms ilgi saglabājās nepietiekams.

Nākamā revolūcija bija tādu gredzenu izgudrošana, kurus iespējams nolasīt no attāluma, putnu nenoķerot. Vispirms tika izmantoti dažādu krāsu gredzeni, kas speciālos pētījumos ļāva putnus iezīmēt tā, lai tos varētu atšķirt pēc dažādas krāsu gredzenu kombinācijas. Šādiem pētījumiem ejot plašumā, plaši sāka lietot gredzenus ar burtu un ciparu kodiem, kuri gredzenam ir uzrakstīti no divām vai trim pusēm, tā lai gredzena saturs pilnībā ir redzams no jebkuras vienas puses (un putnam nav "jāapiet apkārt", lai gredzenu izlasītu). Šādu gredzenu lietošanas efektivitāti ievērojami palielināja ļoti plašā interese par putnošanu kā par vaļasprieku un kvalitatīvas optikas (un fototehnikas) pieejamība, kas ievērojami atvieglo gredzenu nolasīšanu.

Lai gan melnais stārķis ir liels putns, tā dzīves veida dēļ vēl līdz XX gs. 90. gadiem tā bija viena no vissliktāk zināmajām Eiropas lielo putnu sugām. Koordinēta šī putna izpēte Eiropā sākās tikai pēc Ķemeros notikušās starptautiskās konferences 1993. gadā, kad Eiropas valstīs sāka mērķtiecīgi gredzenot melnos stārķus, izmantojot krāsainus no attāluma nolasāmus gredzenus ar vienotu kodu sistēmu. Valsti apzīmē pirmais burts uz gredzena (lasot no apakšpuses) un Latvijai tas ir 0 (Igaunijai 7, bet Lietuvai - V). Kopš 1993. gada ar krāsainiem gredzeniem Latvijā ir apgredzenots vairāk par 1100 melno stārķu.

Apkopojot informāciju par gredzenu nolasījumiem, kas veikti gan svarīgākajā stārķu atpūtas vietā gāju ceļā uz Āfriku - Izraēlā, gan jebkur citur, kur redzēti putni ar gredzeniem, zinām visu, ko šobrīd varam pateikt par putnu atgriešanos vai neatgriešanos pie dzimtajām ligzdām, par pirmās ligzdošanas vecumu un attālumu no dzimtās ligzdas, par mirtstību un citiem svarīgiem dzīves aspektiem. Latvijā visi gredzenotie mazuļi ir arī mērīti un svērti, un tas, savukārt, ļāvis noteikt lielākas daļas putnu dzimumu (dzimumu noteikšanas pareizība lielai daļai putnu ir pārbaudīta, veicot papildus analīzi ar DNS marķieriem, ko iegūst no vienas izrautas spalvas).

Tikai tā mēs zinām, ka tēviņi cenšas atgriezties un ligzdot dzimtās ligzdas apkārtnē, vai pat tajā, bet mammas dodas prom (no 60 līdz 300 un, iespējams, pat >1000 km no dzimtās ligzdas). Tikai pateicoties šiem mērījumiem, ir konstatēta pagaidām neizskaidrota atšķirība jauno putnu mirstībā pirmajā gadā pēc ligzdas atstāšanas - mammas iet bojā daudz vairāk, nekā tēviņi. Iespējams, ka skaidrojums ir saistīts ar ķermeņa svaru, kas mātītēm ir vidēji par 10% mazāks un, gadījumā, ja ietekmi izraisa piesārņojums (hlororganiski savienojumi vai dzīvsudrabs, vai citi, pagaidām nezināmi savienojumi un to kombinācija), kas iedardojas pēc "sliekšņa principa" - ietekme sāk izpausties, pārsniedzot noteiktu piesārņojuma līmeni uz svara kilogramu, mātītēm šis līmenis tiek sasniegts ātrāk, un viņas cieš daudz vairāk. Gredzenu nolasījumi gāju trasē liecina arī to, ka kaut kas (slikts) ir noticis aptuveni pēdējo desmit gadu laikā. Ja 1996. gadā no 86 apgredzenotiem jaunajiem putniem Izraēlā tajā pašā rudenī tika redzēti 18 (gandrīz 20%) un redzēto putnu dzimuma īpatsvars bija tāds pat, kā ligzdās, tad 2014. gadā no vairāk nekā 100 apgredzenotajiem putniem Izraēlā tika redzēts tikai viens - un arī tikai pateicoties GPS raidītājam, kas ļāva putnu atrast. Tā kā raidītāji tomēr ir ļoti dārgs izpētes veids, gredzenošana savu nozīmi nezaudē joprojām un situācijas kritiskuma apzināšanai svarīgs ir gan katrs apgredzenots putns (ar pilnu "pasi" par tā stāvokli un dzimumu), gan vēl vairāk - katrs nolasīts gredzens, vienlaga vai putns ir atrasts beigts, vai, vēl vairāk - ja tas redzēts dzīvs un ar atkārtotu nolasījumu palīdzību putna gaitām ir iespējams sekot visa mūža ilgumā.

Pagaidām vēl abiem mazuļiem divu dienu vecuma atšķirība ļauj tos atšķirt tāpat, bet putniem pieaugot vizuālā atšķirība pazudīs un tad tikai gredzenu numuri ļaus pateikt, kurš ir kurš. Mērījumi ļaus pateikt arī putnēnu dzimumu un, tikko novērtējums tiks veikts, darīsim to zināmu arī stārķu dzīves vērotājiem. Ceram arī uz stārķu dzīves vērotāju atsaucību gredzenotu putnu kontrolēs, pievēršot uzmanību redzēto putnu kājām un ziņojot par putniem, kurus izdotos redzēt kaut kur "dzīvajā".

Māris Strazds

Redakcijas piezīme: melno stārķu Zīles un Ozola mazuļu gredzenošana gaidāma piektdienas (12. jūnija) pēcpusdienā.

Pēdējie novērojumi
Corvus corone cornix - 2024-05-02 dekants
Pica pica - 2024-05-02 dekants
Turdus philomelos - 2024-05-02 dekants
Motacilla alba - 2024-05-02 dekants
Locustella luscinioides - 2024-05-02 dekants
Emberiza schoeniclus - 2024-05-02 dekants
Fringilla coelebs - 2024-05-02 dekants
Nezināms
Ignotus
@ Jonis
Pēdējie komentāri novērojumiem
laumae 02.maijs, 18:47

Paldies par precizējumu, Marek! Nebiju droša.


zane_ernstreite 02.maijs, 18:15

Paldies, Uģi!


dekants 02.maijs, 17:57

Ok, paldies par neatlaidību :) Apstrādājot audio un klausoties uz austiņām var labi dzirdēt. Jā, tā būs urālpūce, līdzīgi kā šeit: https://xeno-canto.org/467453


ekologs 02.maijs, 17:36

Ampedus ir, bet vai balteatus, šaubos. Uz segspārnu apakšējās daļas nav tumšā plankuma, pleķa.


Arciiitis 02.maijs, 16:58

P.s. Laukirbei dziesma pārsvarā ir čerkstoša. Šīs skaņas vairāk šalcošas, rejošas. Pašsaprotami, ka ierakstā nav iespējams dzirdēt to, ko var novērot ar ausīm dzīvajā.


Arciiitis 02.maijs, 16:54

Lūdzu koncentrējamies tikai uz skaņām, kuras dzirdamas norādītajos laikos, jo par pārējo putnu dziesmām te diskusija vispār nav., No kuras sekundes/kurās tieši jūs saklausāt, ka iedziedas laukirbe? Vai visos norādītajos laikos? Ja ne visos, tad ko jūs dzirdat pārējos? Paldies par pamatojumu.


dekants 02.maijs, 16:27

Kā jau Edgars nomainīja un Edmunds komentēja, tad ierakstā pamatā ir dziedātājstrazds + dziedātājstrazda uztraukuma saucieni + tad iedziedas laukirbe + beigās arī peļu klijāns un pelēkā vārna.


Arciiitis 02.maijs, 16:15

Ierakstā varētu būt dzirdami Urālu pūces saucieni. Varbūt kāds pieredzējušāks putnu draugs var pakomentēt? Te links: https://xeno-canto.org/899658


Kristers K 02.maijs, 14:32

Gaiša akmencakstīte?


Gaidis Grandāns 02.maijs, 13:53

Manuprāt, nevar izslēgt bikšaino klijānu.


raoz 02.maijs, 12:38

Peļu klijānus redzu bieži, šis bija daudz lielāks.. Bet nu.. Varbūt.. .


Inita 02.maijs, 10:21

Es teiktu, ka drusku nepareiza Gyromitra gigas. G.fastigiata nepazīstu, salīdzinot foto līdzība ir. Jāmikroskopē! Pēc foto vien jaunu sugu Latvijai nevajadzētu reģistrēt. Vai ir ievākta?


Vīksna 02.maijs, 10:10

Paldies !


mufunja 02.maijs, 09:35

Es arī neatradu.Šis ir mans minējums. Ļoti līdzīgs aprakstam. Discina fastigiata,Helvella fastigiata.


nekovārnis 02.maijs, 09:17

Telpās vai dabā? Interesē vai varēs izmantot arī fenoloģijai :)


nekovārnis 02.maijs, 09:11

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 02.maijs, 09:11

Paldies, Edgar! :)


andrisb 02.maijs, 08:47

Paldies!


ekologs 02.maijs, 07:53

Man tās drusku tumsnējas kājas likas aizdomīgas un tā ievērojami uzkrītoša gaišā vidus svītra uz segspārniem.


CerambyX 02.maijs, 07:43

Manuprāt Badister sodalis :)


CerambyX 02.maijs, 07:36

O super, beidzot ir Dabasdatos! Man pašam vēl nav sanācis atrast.


Lemmus 02.maijs, 00:11

3.foto augšpusē īssetas nekera Neckera pennata


VijaS 01.maijs, 22:02

Pēc manas saprašanas jā.


ekologs 01.maijs, 22:01

Skrejvabole (Carabus sp.), bet dēļ foto kvalitātes, jatājums paliek, Skrejvabole Carabus granulatus vai Carabus cancellatus :)


dziedava 01.maijs, 21:58

Tu raksti tā, it kā es pazītu apmalpiepi. Tā ir neiegaumējama suga. 2. foto visas būtu apmalpiepes?


Dzeerve 01.maijs, 21:45

Paldies! :)


Ansis 01.maijs, 21:03

Vai šī nav aizlidojusi no novērojuma vietas? (vajadzētu izlabot)


VijaS 01.maijs, 20:45

Punkts kartē ir pareizs? Tevi no turienes neizmeta? :)


IlzeP 01.maijs, 20:37

Vai nav kāds sinonīms? Initas sarakstā neatrodu.


angel 01.maijs, 20:33

Paldies!


VijaS 01.maijs, 20:30

Tā pati parastā apmalpiepe, tik forma īpatnējāka...


VijaS 01.maijs, 20:26

Dažādlapu sekstīte.


Ziemelmeita 01.maijs, 20:26

Paldies,Ilze! Tagad zināšu, jau vakar klausijos, bet neizdevās ierakstīt.


VijaS 01.maijs, 20:25

Tievā gludlape.


IlzeP 01.maijs, 20:24

Tas "žēlais" pīkstiens ir svirlītim (sauciens).


VijaS 01.maijs, 20:21

Cerams, nekļūdos :)


VijaS 01.maijs, 20:14

Visticamāk tā - kausiņi apaļīgi un diezgan līdzenām malām.


nekovārnis 01.maijs, 19:38

Šis tā kā mazais tritons, bet tajā pašā dīķī var būt arī lielie. Tie ir krietni lielāki un skatoties no augšas melni.


mufunja 01.maijs, 15:34

Gyromitra fastigiata


marsancija 01.maijs, 13:12

Lai jau tā būtu, man vilku novērojumu pietiek, nav pirmais un noteikti ne pēdējais. Vienkārši zinu, ka šajā apkaimē nav lielu suņu, bet vilku gan drīz būs vairāk kā cilvēku. Jā, pēdu svītru šajā gadījumā redzēt nevarēja, jo tikai dažas iemītas dubļos, pārējās zālē, arī ekskrementu tuvumā nebija. Gāju kopā ar pieredzējušu mednieku.


marsancija 01.maijs, 12:45

Paldies Ansim par manu kļūdu labojumiem!


Pēteris 01.maijs, 11:53

Pateicos!


Gaidis Grandāns 01.maijs, 11:22

Droši vien sajaukta suga ievadot novērojumu. Purva zīlīte?


Vīksna 01.maijs, 10:46

Paldies !


ekologs 01.maijs, 10:19

Paldies, Ilze! :)


IlzeP 01.maijs, 10:19

Sugu pievienoju


IlzeP 01.maijs, 10:16

Paldies, Ansi!


ekologs 01.maijs, 10:04

Manuprāt Skrejvabole (Acupalpus meridianus).


ArmandsR 01.maijs, 09:54

Paldies par precizējumu!


nekovārnis 01.maijs, 09:46

Tomēr domāju ka praulenis Platycerus caprea - priekškrūšu vairogs ļoti izklaidus punktēts ar lieliem tukšiem laukumiem. Žokļu iekšpuse te pagrūti saskatāma, šķiet vaboles kāja apakšā.


nekovārnis 01.maijs, 09:31

Šis no tiem neizprotamajiem - pēc žokļu formas vairāk pēc P.caraboides, bet priekškrūšu vairoga punktējums drīzāk pēc P.caprea. Ar prauleņiem diezgan bieži tā - grozi uz visām pusēm, bet nevar saprast :)


ekologs 01.maijs, 09:15

Grūti saskatīt augšžokli, bet domas vedina, ka tas ir Zilais praulenis (Platycerus caraboides). Ko Mareks domā?


ekologs 01.maijs, 08:58

Skrejvabole (Amara sp.).


ekologs 01.maijs, 08:36

Paldies par labojumu, Marek! :) Palaidu garām.


Ziemelmeita 01.maijs, 08:35

Paldies,Marek.


nekovārnis 01.maijs, 08:26

G.viminalis kājas melnas


guta7 01.maijs, 08:26

Paldies par labojumu, kļūda ievadot.


roosaluristaja 01.maijs, 08:12

Ligzda apsē. Neliela. Ligzdā 1 ad.


Ziemelmeita 01.maijs, 08:02

Paldies,Ansi, par visiem labojumiem.


Ziemelmeita 01.maijs, 07:57

Paldies,Ansi. Vietu zinu, ievākšu.


ekologs 01.maijs, 07:51

Lapgrauzis (Gonioctena sp.) :)


Ansis 01.maijs, 07:33

Jāprasa Agnesei - viņa tai pusē mēdz atrast piramidālos cekuliņus un melnās dedestiņas; var būt tā ziņas nokļuvušas līdz cirviotu kartēm


Ansis 01.maijs, 06:48

Ja iespējams, šo vajadzētu ievākt mikroskopisko pazīmju pārbaudei.


Irbe 30.aprīlis, 23:56

Foto žubīte


Osis 30.aprīlis, 22:06

Paldies Edgar par komentāru!


ekologs 30.aprīlis, 21:28

Manuprāt Amara aenea.


ekologs 30.aprīlis, 21:19

Manuprāt Heliophanus flavipes. Sugu izvēlnē sugas nav.


IlzeP 30.aprīlis, 21:03

Skaitu un foto arī - reta suga, derētu pierādījumi par vairākām.


Ziemelmeita 30.aprīlis, 19:38

Paldies,Uģi par labojumu.


Antarktīda 30.aprīlis, 18:06

Es domāju,ka tai zosu bāra bija vairākas šādas zosis,bet jāpēta bildes. Vai pievienot katru atsevišķi? Vai tikai skaitu?


dekants 30.aprīlis, 15:34

Pupuķis ierakstā ir foršs :)


IlzeP 30.aprīlis, 11:56

Jānis: "Jā, pēdas nospiedums ar cimdu formāli atbilst neliela vilka pēdas nospiedumam, bet izpaliek taisnais pēdu virknējums. Ja pēdas būtu izsekotas lielāku gabalu (parasti prasība ir vismaz 0,5km), tad varētu saprast, kas un cik tur ir gājuši. "


Ziemelmeita 30.aprīlis, 11:47

Paldies,Marek.


KrisVi 30.aprīlis, 11:35

vizuāli šoreiz nav redzēta. vieta - lai arī tur ir mājas numurs, neviens tur nekad nav dzīvojis, ēku nav, viss zemes gabals aizaudzis ar krūmiem un kokiem, kas pāriet tādā pašā ar krūmiem un kokiem aizaugušā pašvaldības zemes gabalā. vismaz pēdējos 3 gadus vālodze ir ligzdojusi tajā zaļajā pleķī, precīzu vietu nezinu, ir redzēta, regulāri dzirdēta, ir novērots arī, ka bērnus izved. patiesībā sākumā gribēju ierakstīt lakstīgalas dziesmu, kad izdzirdēju vālodzi pat sākumā nenoticēju, jo mājas strazds arī regulāri atdarina vālodzes svilnienus. tomēr šeit vālodzes dziesma ir garāka, kā arī dziedāja tā aptuveni 15min ar nelieliem pārtraukumiem


IlzeP 30.aprīlis, 10:58

Pajautāšu Jānim. Bet manuprāt tajā 1. bildē dzīvnieks ir tā atspēries, ka spilventņi izvērsti uz sāniem, un nevar saprast. Bet, cik zinu, vispār pēc pēdām vilku ir ļoti grūti no dažām suņu šķirnēm atšķirt, neesmu pārliecināta, vai vienmēr darbojas princips ar novelkamu līniju aiz pirmajiem spilventiņiem.


IlzeP 30.aprīlis, 10:53

Attēlos baltpieres. Piezīmēs arī jāizlabo.


guta7 30.aprīlis, 10:37

Ok. Ne vienmēr mežā ir līdzi mērāmais, tāpēc pievienoju cimdu. Varu nākošreiz izlikt zariņu starp spilventiņu nospiedumiem. Kas vēl būtu nepieciešams?


Cardinal 30.aprīlis, 09:31

Inocybe sp?


paliec 30.aprīlis, 09:27

šis varētu būt vai nu Fruticicola fruticum vai Arianta arbustorum mazulis. vēl ir pārāk mazs, lai varētu noteikt.


Ziemelmeita 30.aprīlis, 08:32

Paldies,Marek.


Irbe 30.aprīlis, 08:13

Varbūt bikšainais?


Irbe 30.aprīlis, 08:01

Varbūt bija domātas baltpieres?


Irbe 30.aprīlis, 07:57

Foto nebūs stērste


IlzeP 30.aprīlis, 07:25

Pēc attēliem noteica Jānis Ozoliņš.


IlzeP 30.aprīlis, 07:24

Jānis Ozoliņš komentē, ka sugas noteikšanai labāk fotografēt pēdas apakšpusi.


IevaM 30.aprīlis, 07:23

Īsknābja zoss


IlzeP 30.aprīlis, 07:23

Jānis Ozoliņš domā, ka attēlā redzamas lapsas.


IlzeP 30.aprīlis, 07:22

Jānis Ozoliņš neakceptē - nav nekā raksturīga.


IlzeP 30.aprīlis, 07:22

Jānis Ozoliņš neakceptē - nav nekā raksturīga.


IlzeP 30.aprīlis, 07:21

Jānis Ozoliņš neakceptē - nav nekā raksturīga.


IlzeP 30.aprīlis, 07:20

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Neredzu neko raksturīgu, nav info par tālāku pēdu izsekošanu".


IlzeP 30.aprīlis, 07:19

Vai novērotājai ir pieredze lūša balss atpazīšanā?


IlzeP 30.aprīlis, 07:15

Jānis Ozoliņš šīs neakceptē kā lūša pēdas. Ļoti izplūdušas, grūti nosakāmas.


IlzeP 30.aprīlis, 07:14

Jānis Ozoliņš šo neakceptē par lūša pēdu.


IlzeP 30.aprīlis, 07:12

Vai redzētas tikai pēdas? Jānis Ozoliņš šīs neatzīst par lūša pēdām.


IlzeP 30.aprīlis, 07:00

Var pazīt pēc spalvainajām kājām, salīdzinoši (ar klijānu) vienmērīgi brūnā apakšpuses krāsojuma u.c.


Antarktīda 30.aprīlis, 06:58

pedējā bildē, zoss kreisajā malā


dziedava 30.aprīlis, 00:47

Paldies, Ansi! Ar tādiem noliektiem galiem nebūtu ienācis prātā.


bišudzenis 29.aprīlis, 23:48

vieta netipiska Vālodzei. vai vizuāli redzēta?


nekovārnis 29.aprīlis, 22:59

Manuprāt apaļvabole Lamprobyrrhulus nitidus


Ilgonis 29.aprīlis, 21:35

bilde ne tur ieskrējusi


Osis 29.aprīlis, 20:48

Paldies Marek!!


marsancija 29.aprīlis, 20:46

Paldies Marekam un Ilzei par sugu precizēšanu!


Vīksna 29.aprīlis, 20:46

Paldies !


AZandovs 29.aprīlis, 20:37

Paldies!


Ziemelmeita 29.aprīlis, 20:24

Paldies,Ansi.


zane_ernstreite 29.aprīlis, 19:59

Paldies, Edgar! Kaut ko neizpētīju līdz galam.


Ansis 29.aprīlis, 19:54

Tur viņa aug daudz! Šis vīrišķais augs ar putekšņlapu spurdzēm; sievišķo augu ziedi neuzkrītošāki, sarkani.


Ansis 29.aprīlis, 19:51

Kļavai ir vairākas formas ar sārtām lapām, dažas drīz pēc plaukšanas top zaļas, bet citām lapu sārtums saglabājas visu vasaru.


Ilgonis 29.aprīlis, 19:45

paldies, nekad nebiju redzējis


nekovārnis 29.aprīlis, 18:46

Iespējams Evarcha ģints lēcējzirneklis, mātīte.


Amanda 29.aprīlis, 18:32

Varbūt mazais ērglis


Vīksna 29.aprīlis, 18:24

Paldies !


nekovārnis 29.aprīlis, 18:12

Pēc ūsu posmu proporcijām drīzāk M.atomarius


nekovārnis 29.aprīlis, 18:01

Iespējams :)


Vīksna 29.aprīlis, 17:35

Klijāns vai ērglis, pa gabalu ne pārāk liels ? Iepriekš gan vārna ko lielu dzina prom. Mežs pamatīgi izzāģēts un vēl tagad privātajam notika mežizstrāde.


IlzeP 29.aprīlis, 17:21

Dziesma vai saucieni? Aplikācija vienmēr jālieto piesardzīgi - tikai komplektā ar zināšanām.


IlzeP 29.aprīlis, 17:18

Paldies! Medni, ko var paņemt rokā, saucu par traku.


IlzeP 29.aprīlis, 17:16

Būs vien jāievilina tajā mežā gļotsēņu komanda :)


ekologs 29.aprīlis, 15:05

Nav kāda no Margarinotus sp.?


MT 29.aprīlis, 14:49

Ļoti agresīvs nebija.


zane_ernstreite 29.aprīlis, 13:40

Ak tā. Paldies, re kā neieskatījos kārtīgi!


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 13:36

Bildē visi mazie ķīri.


Dainis_Trušelis 29.aprīlis, 13:17

Izcēlu māti no ligzdas


jsobolenkova 29.aprīlis, 13:04

Dzirdēts un identificēts izmantojot "Merlin" aplikāciju


Ziemelmeita 29.aprīlis, 11:55

Paldies,Ivar.


BI 29.aprīlis, 11:41

Nezinu vai "traks", bet gredzenojot ņemts ar rokām un tagad kontrolējot izskatās līdzīgi.


VijaS 29.aprīlis, 11:33

Te ir kopā divas sugas. Sarkanīgā labajā pusē ir šūnu daudzpilīte. Ar dzelteno kreisajā pusē jau ir sarežģītāk - varētu būt kāda no pilienītēm Hemitrichia vai Trichia, taču mulsina staipīgie sporu mākoņi... Vajadzētu paraudziņu.


IlzeP 29.aprīlis, 11:06

Vija, vai vari, lūdzu, uzmest aci arī šai? https://dabasdati.lv/lv/observation/3fefa11f4add72b6b93ebfb19da09bbf/


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 11:03

Kalnu stāvdivzobe Orthodicranum montanum (syn. Dicranum montanum). https://www.zora.uzh.ch/id/eprint/204123/1/dicranum_montanum_swissbryophytes_20210324.pdf


IlzeP 29.aprīlis, 10:33

Agrākais novērojums pavasarī, ja neskaita tos gadījumus, kad ziemojuši un nākuši pie barotavām. Vai suga droši noteikta?


Ziemelmeita 29.aprīlis, 09:33

Paldies,Vija.


VijaS 29.aprīlis, 09:32

Kazeņu daudzpilītēm tonis oranžīgāks, garākas kājiņas un galviņas diezgan apaļīgas. Šūnu daudzpilītes ir sarkanīgākas, kājiņas tām nav tik izteiktas, un galviņas izstieptas, sakārtotas tādā kā buntītē, tāpēc pēc sporu izbiršanas kausiņi ir dziļāki un veido sakopojumu, kas izskatās pēc medus šūnām. Un tipiska šūnu daudzpilītes pazīme - sporu masa ir staipīga. To arī te var redzēt - izskatās kā notecējušas :).


IlzeP 29.aprīlis, 08:19

Ar kādu tehniku var šādu dabūt?


IlzeP 29.aprīlis, 08:15

Interesanti! Ilmār, vai šis ir no "trakajiem medņiem", kas bijis pērn saķerts un apgredzenots?


IlzeP 29.aprīlis, 08:14

Paldies par skaidrojumu!


IlzeP 29.aprīlis, 08:12

Ir, ir!


Vīksna 29.aprīlis, 00:27

Paldies !


Vīksna 29.aprīlis, 00:17

Paldies !


Vīksna 28.aprīlis, 23:33

Paldies !


MT 28.aprīlis, 23:32

Paldies par informāciju!


nekovārnis 28.aprīlis, 23:12

Smecernieks, iespējams Hypera sp.


ekologs 28.aprīlis, 23:05

Jā, arī:)


BI 28.aprīlis, 23:03

Gredzenots 21.04.2023. 17 km attālumā


nekovārnis 28.aprīlis, 23:01

Vai arī L.paraplecticus. Noderētu foto no augšas.


ekologs 28.aprīlis, 22:54

*paspici


ekologs 28.aprīlis, 22:53

Tādi paspuci segspārnu gali. Līdzīgi kā Lixus iridis.


RedStar7 28.aprīlis, 22:44

Rīgas putnu cīņās. Dzirdēta balss, vizuāli netika redzēts, bet dzirdēja visa komanda - 4 cilvēki un ne pirms, ne pēc tam sīļa tuvumā nebija.


ekologs 28.aprīlis, 22:40

Bet nu uz pareizo pusi gāju:)


ekologs 28.aprīlis, 22:39

Rakstīju Notoxus, jo Aderus DD-os nevarēju atrast. Latvisko nosaukumu arī ne to iepinu :(


Ziemelmeita 28.aprīlis, 22:32

Paldies,Uģi.


marsancija 28.aprīlis, 22:30

Paldies!Tā jau domāju.


marsancija 28.aprīlis, 22:24

Šķiet, ka viens putns sēž ligzdā un apkārtnē riņķoja otrs.


marsancija 28.aprīlis, 22:15

Ceru, ka nekļūdos. Vai tomēr nav?


anthicus 28.aprīlis, 22:03

Galīgi nevar pēc šis bildes sugu pateikt. Pazīmes nav saskatāmas.


anthicus 28.aprīlis, 21:56

Ir Aderus populneus


marsancija 28.aprīlis, 21:54

Parastais lāčpurns?


nekovārnis 28.aprīlis, 21:54

Izskatās ka Aderus populneus (Aderidae), kas tas pats Notoxus populneus vien ir. Vismaz kur skatos A.populneus rādās. Diemžēl fauna-eu.org pēdējā laikā nedarbojas - to izmantoju kā pēdējo instanci :) Rīt būšu mājās, tad paskatīšos vēl.


ekologs 28.aprīlis, 21:42

Māņspīdulis (Rhizophagus sp.). Iespējams Māņspīdulis (Rhizophagus perforatus).


ekologs 28.aprīlis, 21:35

Marek, Uģi, ko Jūs teiksiet? Manuprāt Ložņvabole (Notoxus populneu).


Vīksna 28.aprīlis, 21:22

Paldies !


ekologs 28.aprīlis, 21:20

Manuprāt Piepjmīlis (Leiestes seminiger).


ekologs 28.aprīlis, 21:19

Sēņgrauzis (Mycetophagus fulvicollis).


ekologs 28.aprīlis, 20:46

Manuprāt kāds no Sakņgraužiem (Hylastes sp.).


kirsisnelsons 28.aprīlis, 20:19

Sveiki ! Jā, sapratu, bet es to arī redzēju.


Ziemelmeita 28.aprīlis, 19:32

Paldies,Margarita.


Irbe 28.aprīlis, 19:31

Ir


Irbe 28.aprīlis, 19:28

Šķiet, dziedātājs


Irbe 28.aprīlis, 19:19

Cekuldūkuris


grieze 28.aprīlis, 17:10

Vai ir pārliecība, ka balsi neatdarina mājas strazds?


Lietuviete 28.aprīlis, 16:23

Paldies!


Irbe 28.aprīlis, 16:14

Zivjērglis


Osis 28.aprīlis, 16:10

Paldies Artur!!!!


gints 28.aprīlis, 15:33

oh, wow, liels paldies! :)


ekologs 28.aprīlis, 14:27

Strautene (Plecoptera sp.)


ekologs 28.aprīlis, 14:25

Sarkankrūšu līķvabole (Oiceoptoma thoracicum).


ekologs 28.aprīlis, 14:08

Airvabole (Acilius sp.).


Zane Dāvidsone 28.aprīlis, 12:42

Turpat bija gan viens gan otrs, izlabošu bildi


Marjory 28.aprīlis, 12:38

Ligzda atrodas uz staba.


Amanda 28.aprīlis, 12:38

Varbūt Lielais piekūns


ekologs 28.aprīlis, 12:38

Vara krāsas lauku skrejvabole (Poecilus cupreus).


Ziemelmeita 28.aprīlis, 12:29

Paldies,Evita. Šitā varētu būt jauna? Uz tā paša akmens bija tumšāka un ar skropstińām, ko ierakstīju kā skropstaino hedvīgiju. Varbūt ar to nokłūdijos.


Irbe 28.aprīlis, 12:21

Foto, iesējams, vistu vanags


Dzeerve 28.aprīlis, 12:14

Paldies! :)


ekologs 28.aprīlis, 11:29

Stepes lija (Circus macrourus).


dziedava 28.aprīlis, 10:32

Domāju, ka suga noteikta pareizi! :) Augšējā foto augšā redzams "pārstaips" - izstiepts sporu mākonis. Šūnu daudzpilīte no kazeņu daudzpilītes atšķiras ar to, ka sporu mākonis ir ļoti staipīgs, ko te arī var redzēt.


Irbe 28.aprīlis, 10:10

Varbūt šāda? https://www.oiseaux.net/photos/lars.petersson/pallid.harrier.2.html


Osis 28.aprīlis, 10:10

Paldies Artur un Ilze!


gints 28.aprīlis, 09:26

Vai šī varētu būt lauku lija vai pļavu lija?


Vīksna 28.aprīlis, 09:11

Paldies !


nekovārnis 28.aprīlis, 09:00

Spriežot pēc tumšajām ūsām un priekškrūšu vairoga+vispārējā krāsojuma manuprāt E.fieberi.


felsi 27.aprīlis, 20:39

Pievienoju mikroskopiju.


Rallus 27.aprīlis, 19:45

Labi, ka droši varējāt no tilta nobraukt. Apsveicu, vērtīgs novērojums!


cielava 27.aprīlis, 19:35

Es tā sapratu, bet neiedomajos, ka var norādīt vienkārši putns. Paldies!


IlzeP 27.aprīlis, 19:19

Plēsējs ir domāts zīdītājs


Irbe 27.aprīlis, 19:03

Varbūt


IlzeP 27.aprīlis, 18:37

Paldies, Artur!


felsi 27.aprīlis, 18:23

Pievienoju mikroskopiju.


ekologs 27.aprīlis, 18:19

Apšu lielais lapgrauzis (Chrysomela populi) :)


cielava 27.aprīlis, 17:33

https://youtu.be/AfYUnnNIEug?feature=shared


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts