Aktīvie lietotāji: 234 Šodien ievadītie novērojumi: 1480 Kopējais novērojumu skaits: 1871991
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dziedavas Dabasdatu 2015. gada decembra apkopojums ... ar dažiem garākiem komentāriem
Pievienots 2016-01-04 16:33:22

Sekojošo novērojumu varētu iekļaut pat 2011. - 2015. gadu kopējā topā - ne kā atsevišķu novērojumu, bet kā pārdomas un diskusijas par vairākiem līdzīgiem novērojumiem vairāk nekā 4 gadu garumā! Balti caurspīdīgie recekļi apvienojumā ar sīkajām melnajām lodītēm radīja hipotēzes no recekļainām sēnēm un gļotsēnēm līdz abinieku ikriem, bet gan vienām, gan otrām hipotēzēm allaž bija pretinieki.

2015. gada decembrī Jānis Jansons veica rūpīgāku pētījumu, tāpēc, domājams, varam vienoties, ka šāda izskata veidojumi visdrīzāk ir abinieku, konkrētajā gadījumā - varžu ikri, kas palikuši pāri (vai atvemti) pēc kāda plēsēja maltītes.


Vardes Rana sp. ikri. Foto: Jānis Jansons

Diskusijas beigas līdz ar linkiem uz citām diskusijām par šo tēmu līdz pat 2012. gadam var atrast, sākot no šī novērojuma.

No ikriem pārejot uz citu sugu bērnības stadijām, gribas izcelt novērojumu, kurā redzama vienas sugas kūniņa kopā ar citas sugas kāpuru. Tauriņu kūniņas neizdodas atrast pārlieku bieži, bet te pa to vēl rāpo zeltactiņas kāpurs!


Raibeņa, iespējams, jāņogu raibeņa Polygonia c-album kūniņa kopā ar zeltactiņas Chrysopa sp. kāpuru. Foto: Jeļena Plinta

Lavīnveidīgi internetā parādās ziņojumi par baltiem trausliem matiem, kas, pārsvarā, izauguši uz kritušiem zariņiem laikā, kad temperatūra tikko noslīdējusi zem 0 grādiem. Izrādās, ka tā ir samērā reta dabas parādība, ko mēdz saukt par sarmas ziediem (angliski - Frost flowers). Kokam sasalstot un caur porām izspiežot ūdeni, tas sasalst, veidojot garus pavedienus. Šai parādībai attīstīties palīdzot arī koksnes sēnes Exidiopsis effusa, kā to zem attiecīgā novērojuma precizēja Edgars Mūkins.


Sarmas ziedi. Foto: Juris Kambars.

Vēl starp dīvaināka izskata atradumu ziņojumiem gribas pieminēt dīvaina paskata sēni, kas atgādina sarkanbrūnus pirkstus. Novērota novembra un decembra beigās pāris vietās netālu viena no otras. Pēc pieejamās informācijas G.Grandāna ziņotais ķērpjveida žagarainis varētu būt tikai trešā zināmā vieta Latvijā, kur tāds atrasts! Otrā zināmā atradne arī savulaik atklāta pēc ziņojuma Dabasdatos, jau 2014. gadā, un tai apkārtnē šī sēne aug joprojām, par ko atradēja M.Ramša ziņoja arī 2015. gada decembrī.


Ķērpjveida žagarainis Hypocreopsis lichenoides. Foto: Gaidis Grandāns


Ķērpjveida žagarainis Hypocreopsis lichenoides. Foto: Mārīte Ramša

Pēdējā laikā ievērojami palielinājies dažādu piepju sēņu novērojumu skaits Dabasdatos, par ko liels prieks, turklāt, jo vairāk ziņo, jo lielāka iespēja trāpīties arī kam retākam, kā tas bija arī iepriekšminētajā novērojumā. Tomēr interesentus jābrīdina, ka piepes ir visai sarežģīta sugu grupa, speciālistu tajā ir ļoti maz, tāpēc nezināmas sugas novērojums var ilgstoši palikt nenoteikts, taču tas neizslēdz iespēju ar laiku tikt noteiktam un novērtētam! Ja piepei ir t.s. cepurīte, tad centies to nobildēt gan no augšas, gan no apakšas. Vēlams arī pataustīt, varbūt pat pasmaržot un paskrāpēt - reizēm ir raksturīga krāsas maiņa skrāpējuma vietā. Jo vairāk pazīmju, jo vieglāka noteikšana.

No košākajiem novērojumiem gribas pieminēt koši sarkano kārklu citīdiju, kas šķita reta, bet 2015. gada nogalē un pat vēl decembrī Dabasdatos tika ziņota vairākkārt.


Kārklu citīdija Cytidia salicina. Foto: Sandis Laime

Savukārt sēņu starpsugu attiecību kategorijā jauks novērojums ir par melnām, cietām sēnēm, kas mēdz augt uz kritušiem stumbriem, zariņiem, uz kurām uzaugušas citas sēnes - sīkas (līdz 0,2 mm diametrā) un sarkanas bumbiņas.


Kāda no pirenomicētēm Pyrenomycetes, varbūt Diatrype disciformis, ar pirenomicēšu sarkankārpainību Nectria episphaeria. Foto: Mārīte Ramša

Atgriežoties pie decembrī ziņotajiem dzīvnieku novērojumiem, zemāk daži interesantākie kukaiņu novērojumi.

No decembrī pievienotiem senākiem un siltāka laika novērojumiem - vienā fotogrāfijā trīs dažādas mārīšu sugas.


Mārīte ar diviem punktiņiem - Chilocorus renipustulatus, trīspadsmitpunktu mārīte Hippodamia tredecimpunctata un septiņpunktu mārīte Coccinella septempunctata. Foto: Jeļena Plinta

2015. gadā jau otro gadu bija dienastauriņu vērošanas akcija, bet gribu vērst uzmanību, ka arī naktstauriņi ir skaisti, par ko liecina arī vairāki decembra ziņojumi.


Sārtais ķērpjlācītis Miltochrista miniata. Foto: Viesturs Vintulis

Arī kodes un plakankodes ir naktstauriņi, un arī tuvplānā var būt gluži glīti!


Plakankode Denisia luticiliella. Foto: Uģis Piterāns

No lielākiem dzīvniekiem decembrī veiksmīgi pieķerti vairāki ūdri, ejam ar vienādiem intervāliem cits aiz cita:


Ūdrs Lutra lutra. Foto: Roberts Bluķis

Attiecībā uz putniem kā parasti tikai pāris ļoti subjektīvi interesantākās un ievērotākās fotogrāfijas.

Man šķita interesants putns lidojumā ar galvas pagriezienu.


Lielā čakste Lanius excubitor. Foto: Igors Deņisovs

Domīgais zivju dzenītis.


Zivju dzenītis Alcedo atthis. Foto: Jānis Jansons

Un putns ar zivi knābī. Interesanti, kā autori pie šādiem foto tiek? Ilgstoši sēžot un gaidot?


Jūras krauklis Phalacrocorax carbo. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Ar augu novērojumiem decembrī Dabasdati pārpludināti nebija, tomēr bija arī skaisti un vērtīgi novērojumi.

Te fotogrāfijā atklājas, ka arī dadzis ir skaists:


Dažādlapu dadzis Cirsium heterophyllum. Foto: Viesturs Vintulis

Bet šajā foto - rets un aizsargājams ķērpis - izplestā evernija. It kā vienkāršs pēc skata, bet tai pat laikā smalks un skaists. Lai tāds augtu, vajag īpašus apgaismojuma un mitruma apstākļus, kādu Latvijas mežos palicis maz. Dienas ķērpju grāmatiņā minēts šāds fakts: "visas Latvijā zināmās ķērpja Evernia divaricata atradnes varētu ietilpināt vienā sērkociņu kastītē."


Izplestā evernija Evernia divaricata. Foto: Gaidis Grandāns

Gribētos atzīmēt, ka pat decembrī ir arī viens Gada auga - čemuru palēka novērojums, ko ieziņojis A.Klepers.

Šai sakarā arī neliels apkopojums. Gada augam 2015. gadā Dabasdatos pievienoti 36 novērojumi, no tiem viens - senāku gadu novērojums. Līdz tam, visos iepriekšējos gados kopā ņemot, Dabasdatos bijuši tikai 8 čemuru palēka novērojumi, tāpēc prieks par aktivitāti!

2015. gadā par Gada augu ziņojuši: Andris Klepers, Antra Stīpniece, Jalmars Jesnovskis, Renāte Ondzule, Julita Kluša, Ieva M, Sintija Elferte, Anitra Tooma, Didzis Jurciņš, Guna Roze, Ralfs Pomilovskis, Jana G.-L., Laima Birziņa, Agnese Lagzdiņa un Andris Erts.

Mani personīgi visvairāk aizkustināja J. Jesnovska 18. jūlija novērojums ar saskaitītiem 105 ziedošiem augiem!


Čemuru palēka Chimaphila umbellata novērojumi Dabasdatos 2015. gadā.

Kā redzams Dabasdatu novērojumu kartē, čemuru palēkam pietrūka ziņojumu no D-Kurzemes. Vai tur tāds mūsdienās neaug? Ceru, ka 2016. Gada augam atsaucība nebūs mazāka!

2015. gadā ir ziņoti arī interesanti koki un dižkoki. Decembrī, piemēram, ir interesantas gobas ziņojums:


Parastā goba Ulmus glabra. Foto: Andris Klepers

Jau oktobrī Dabasdatos ienācās ziņojums par lielu smiltsērkšķi, kas pēc sākotnējā ziņojuma - "Lielākais indivīds 91 cm augstumā 1.88m apkārtmērā" pretendēja uz Latvijas lielākā apzinātā smiltsērkšķa titulu. Paldies novērojuma autorei Janai G.-L. par atsaucību, decembrī precizējot savu novērojumu: "Kokam ir trīs stumbri, resnākais 130 cm augstumā ir 115 cm resns".

Ja koks dalās vairākās starās zemāk nekā 1,3 m augstumā, tad kā visa koka apkārtmēru uzskata resnākās staras apkārtmēru 1,3m augstumā. Līdz ar to arī atklātā smiltsērkšķa izmērs, pēc kura tas tiek salīdzināts ar citiem sugas brāļiem un māsām, būtiski samazinājās, taču ar visu to šis smiltsērkšķis ieņem 3.-4. vietu starp visiem Latvijā apzinātajiem smiltsērkšķiem!

Parasti cilvēki pievērš uzmanību dižiem ozoliem, liepām u.c. kokiem, kuru apkārtmēri sasniedz iespaidīgus izmērus, taču ne mazāk interesanti apzināt arī citu sugu rekordistus!

Tā 27. decembrī Uldis Ļoļāns, domājams, atklāja līdz šim lielāko apzināto Latvijas parasto apsi Populus tremula ar 4,15 m apkārtmēru, par ko Dabasdatos ziņoja G.Grandāns.

Parastā apse no svešzemniecēm papelēm mēdz būt grūti atšķirama, īpaši līdzīga tai ir pelēcīgā apse Populus x canescens, ko droši var atšķirt tikai lapu laikā, tomēr tikko atklātā apse aug vietā, kur ir plaši cilvēku neskarti meži, tāpēc varbūtība, ka atrastā ir parastā apse, ir visai liela.

Ziņojumiem Dabasdatos ir viens trūkums - nav iespējams atfiltrēt dižkoku ziņojumus no lapu krāsu maiņas utml. citādiem koku ziņojumiem, tāpēc, lai ziņa par potenciālu dižkoku nepaliktu nepamanīta dižkoku interesentiem, paralēli ziņojumam Dabasdatos vēlams šī novērojuma linku nosūtīt uz e-pastu: drk [at] dziedava.lv.

Vēl pie dižkoku ziņojumiem vēlos atzīmēt arī Edmunda Račinska novembrī ziņoto kadiķi, kura foto nu ir pievienots arī Dziedavas dižo kadiķu kolekcijā http://dziedava.lv/kadiki/. Arī kadiķu ziņojumi joprojām gaidīti!

Biju domājusi šoreiz topā lapsas foto nelikt, nu vismaz ne tam pašam autoram, kam lapsa jau topā bijusi. Bet lai nu būtu - lai labs lēciens un izdevušās [foto] medības mums visiem arī 2016. gadā!


Rudā lapsa Vulpes vulpes. Foto: Viktors Ivanovs

Un jau kā 2016. gada 1. janvāra ziņojumu (un apliecinājumu, ka foto-gads sācies labi) - nespēju neielikt arī šo fotogrāfiju:


Mednis Tetrao urogallus. Foto: Gaidis Grandāns

Apkopoja Julita Kluša, dziedava.lv

Pēdējie novērojumi
Parus major - 2024-04-27 Ivo
Potentilla incana (syn. Potentilla arenaria) - 2024-04-27 merged_to_9060
Aves sp. - 2024-04-27 Siona
Troglodytes troglodytes - 2024-04-27 Jānis Ķuze
Fringilla coelebs - 2024-04-27 Jānis Ķuze
Fringilla coelebs - 2024-04-27 Jānis Ķuze
Parus major - 2024-04-27 Jānis Ķuze
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 27.aprīlis, 14:37

Paldies !


ekologs 27.aprīlis, 13:43

Kapračvabole (Nicrophorus sp.) :)


ekologs 27.aprīlis, 13:39

Strautene (Plecoptera sp.) :)


ekologs 27.aprīlis, 12:04

Parastais krupis (Bufo bufo) :)


ekologs 27.aprīlis, 11:52

Sveķu platsmeceris (Platyrhinus resinosus).


Mežirbe777 27.aprīlis, 11:21

Lobaria pulmonaria (ĪA Biotopu speciālists).


ekologs 27.aprīlis, 10:23

Iespējams, ka kāds no Longitarsus sp.


ekologs 27.aprīlis, 10:09

Manuprāt Svītrainais spradzis (Phyllotreta nemorum).


ekologs 27.aprīlis, 10:03

Līķvabole (Phosphuga atrata) :)


a.b 27.aprīlis, 09:42

Laikam tiešam. Paldies, izlabošu.


Irbe 27.aprīlis, 09:36

Manuprāt koku čipste


Ziemelmeita 27.aprīlis, 09:17

Paldies, Gaidi, par labojumu.


Ziemelmeita 26.aprīlis, 21:42

Paldies,Margarita.


Irbe 26.aprīlis, 21:34

Vidējais dzenis


Ziemelmeita 26.aprīlis, 20:36

Paldies,Margarita.


Irbe 26.aprīlis, 20:35

Tā kā vistu vanags...


spiigana 26.aprīlis, 19:42

Ir, bet, tā kā neatpazinu, nevarēju arī apgalvot, ka biotops piemērots ligzdošanai.


Ziemelmeita 26.aprīlis, 17:09

Paldies,Ilze, par palīdzību noteikšanā.


IlzeP 26.aprīlis, 14:42

Vai šeit nav pazīme D? Putns dziedāja?


Irbe 26.aprīlis, 12:10

Peļkājīte


IlzeP 26.aprīlis, 12:07

Edmunds Račinskis sliecas domāt, ka tomēr ziemeļu.


Ivars Leimanis 26.aprīlis, 10:24

Mitra - tāpēc nav sprogaina.


Osis 26.aprīlis, 08:30

Paldies Edgar!


Vīksna 25.aprīlis, 23:38

Paldies !


felsi 25.aprīlis, 22:20

Pievienoju mikroskopiju.


Ziemelmeita 25.aprīlis, 20:45

Paldies,Edgar!


Ziemelmeita 25.aprīlis, 20:43

Paldies,Ivar, pārāk gluda priekš Ulota izskatijās.


IlzeP 25.aprīlis, 19:50

Pēc eksperta domām, ausis atgādina akmeņu caunu.


mufunja 25.aprīlis, 19:50

Varbūt tā Lamproderma arcyrioides


pustumsa 25.aprīlis, 18:30

Paldies.


Ivars Leimanis 25.aprīlis, 17:38

Ulota intermedia


Mežirbe777 25.aprīlis, 17:07

Paldies par padomu!


Ziemelmeita 25.aprīlis, 16:46

Raivo, šita nav mēles dižvālene. Mēles dižvālene aug uz augsnes. Uz zariņiem aug dobā stobrene (Macrotyphula fistulosa) un arī greizā stobrene (Macrotyphula fistulosa var. contorta).


Vīksna 25.aprīlis, 15:42

Paldies !


Vīksna 25.aprīlis, 15:19

Šo vietu 2016 g. arī speciālistu grupa apsekoja. Bez dižkokiem tur vēl diezgan resni ozoli, labas kritalas,vietām pamitrs, ziemzaļā kosa. Kartē Ozols vēl uzrādās, ka aizsargājams. Jau redzēju, ka kautkas sarkans krāsots, un mežsargs teica, ka pašvaldība pārdevusi šo mežu, paredzēts nozāģēt. Tāda te aizsardzība !


Ziemelmeita 25.aprīlis, 14:10

Paldies,Dāvi.


davis_wi 25.aprīlis, 13:38

Šajā gadījumā, es jau noziņoju, bet tas bija vairāk nākotnes vārdā :)


davis_wi 25.aprīlis, 13:37

D pazīmi gan jau varētu likt


Ziemelmeita 25.aprīlis, 13:05

Ar citām vietām ir ok, bet tieši ši vieta nav kā kartē. Karjeru sen vairs neizmanto, tas tagad ir jau aizaugošs dīķis. Mēģināšu ziņot autoriem.


Ziemelmeita 25.aprīlis, 13:01

Paldies,Inita! Laikam blakus bilde uzspiedusies.


davis_wi 25.aprīlis, 12:15

Ja karte nav pareiza, aicinu ziņot kartes autoriem. Vislabāk caur BalticMaps ziņošanas rīku.


IlzeP 25.aprīlis, 11:34

Vai droši, ka pupuķis? Noteikts tikai pēc balss?


Inita 25.aprīlis, 09:20

Viena piepe iemaldījusies...


Inita 25.aprīlis, 09:20

Viena sklerotīnijas bilde iemaldījusies...


Vīksna 24.aprīlis, 23:10

Paldies !


finesse 24.aprīlis, 22:49

Paldies, Uldi, par komentāru, ir izlabots uz Novērots .


Ziemelmeita 24.aprīlis, 22:41

Paldies,Margarita. Kā man jūk tie strazdi….


Irbe 24.aprīlis, 22:37

Melnais


Lietuviete 24.aprīlis, 22:31

Paldies!


Irbe 24.aprīlis, 22:27

Kuitala?


nekovārnis 24.aprīlis, 22:24

Varētu būt Bembidion lampros/properans.


ekologs 24.aprīlis, 22:04

Manuprāt Skrejvabole (Bembidion lampros).


roosaluristaja 24.aprīlis, 21:48

"B" šeit nav pamatots. Zivjērgļi var lidot baroties vairākus kilometrus prom no ligzdas un acīmredzams, ka pie šī dīķīša nav sugai piemērots ligzdošanas biotops


Ziemelmeita 24.aprīlis, 21:20

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.aprīlis, 21:19

Paldies,Uldi. Sāks darboties statusa maińa, nomainīšu.


roosaluristaja 24.aprīlis, 21:10

Tikai te jau droši var likt pazīmi "D" nevis "N"


roosaluristaja 24.aprīlis, 21:08

Pelēkā. Viss pareizi.


marta.got 24.aprīlis, 13:44

Ok, paldies par info. :)


Miksrieksts 24.aprīlis, 10:24

Gļotpūpēži. Tās nav sēnes, bet gan gļotsēnes.


IlzeP 24.aprīlis, 10:18

Diemžēl vienīgā iespēja ir novērojumu dzēst un pievienot no jauna pareizajā vietā. (Kad būsim pārgājuši uz jauno platformu, varēs vienkārši pārbīdīt punktu.)


IlzeP 24.aprīlis, 10:16

Jā, šobrīd ir problēma gan ar statusu nomaiņu, gan (varbūt vēl turpinās) arī ar novērojumu pievienošanu ar foto. Tiek risināts.


marta.got 24.aprīlis, 10:14

Paldies par piezīmi, skatos,ka šai gadījumā kļūdaini esmu atzīmējusi punktu kartē. Kā es varu veikt korekciju? Ligzda atradās Katlakalna mežā.


Ivars Leimanis 24.aprīlis, 09:31

Oi, jā, aizmirsu, ka sugu var nomainī pats. Atvainojiet!


KristianaO 23.aprīlis, 23:16

Liels paldies par atbildi :)


Ziemelmeita 23.aprīlis, 22:21

Statusu nevar nomainīt, rāda,ka nav opcijas.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 22:20

Paldies,Margarita un Uldi. Pievienoju bildi kāds tas karjers izskatās. Tas gals,kur uzturējas putni, ir tīrāks, bet karjers pamazām aug ciet. Bija arī gaigalas. Bildes gan sliktas,pagaidām nav tik jaudīga kamera.


VijaS 23.aprīlis, 22:05

Njā, statusu nomainīt nav opcijas...


VijaS 23.aprīlis, 22:03

Augšanas veids cieši kopā un koši dzeltenais tonis vairāk raksturīgs tādām sugām kā, piemēram, nelīdzenā pilienīte vai nolīdzinātā bumbulīte. Pilnīgi izslēgt daudzveidīgo pilienīti pēc bildēm vien arī nevar, taču tā šķiet daudz mazāk ticama versija. Tās ir ļoti līdzīga izskata sugas, kuras tā "uz aci" ne vienmēr izdodas precīzi noteikt. :)


roosaluristaja 23.aprīlis, 22:03

Bŗūnkaklis Latvijā ir samērā rets ligzdotājs. Ligzdo aizaugošos ezeros vai dīķos. Šāds karjers nav sugai piemērota ligzdošanas vieta. Tā kā šajā gadījumā pazīme "B" nav pamatota, bet man nez kāpēc neizdodas to nomainīt uz "N".


Irbe 23.aprīlis, 21:57

Brūnkaklis http://www.putni.lv/aytfer.htm


Irbe 23.aprīlis, 21:53

Peļu klijāns


Ziemelmeita 23.aprīlis, 21:47

Paldies, par labojumu,


Ziemelmeita 23.aprīlis, 21:37

Paldies, Ilze.


IlzeP 23.aprīlis, 21:30

Dziedātājstrazds ir vienīgais mežastrazds, kas vienu un to pašu dziesmas frāzi atkārto vairākas reizes pēc kārtas, tad tāpat nākamo u.t.t.


IlzeP 23.aprīlis, 21:28

Nomainīju. Bet pats to arī var izdarīt.


IlzeP 23.aprīlis, 21:26

Vai droši, ka vālīšu?


Ziemelmeita 23.aprīlis, 20:53

Paldies, Margarita un Uldi, mēģinu iemācīties pazīt dziesmas, bet vēl stipri jūk.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 20:51

Paldies, Margarita.


roosaluristaja 23.aprīlis, 20:49

Dziesma noteikti ir dziedātājstrazda


Irbe 23.aprīlis, 20:46

Vai redzēts melnais? Izklausās pēc dziedātāja.


Irbe 23.aprīlis, 20:38

Lielais čak-čak ir melnais mežastrazds, un mazais pik-pik ir sarkanrīklīte


Karīna 23.aprīlis, 20:25

Mjā. Diemžēl fotopierādījumu nav. Tuvākajā siltajā dienā jāaizbrauc vēlreiz.


mufunja 23.aprīlis, 20:24

Paldies Vija :)


Ivars Leimanis 23.aprīlis, 19:54

Lūdzu administratorus šo nomainīt uz U.intermedia.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 19:50

Paldies,Uldi.


VijaS 23.aprīlis, 19:45

Tipiskās elateras - tinumā divi pavedieni. :)


roosaluristaja 23.aprīlis, 19:36

Jā, dzied sarkanrīklīte un žubīte, sauciens ir melnā mežastrazda, ja pareizi saklausīju


mufunja 23.aprīlis, 17:28

Tas būs lieliski.Paldies Julita :)


. 23.aprīlis, 15:08

Super!


Vīksna 23.aprīlis, 15:01

Paldies !


Vīksna 23.aprīlis, 13:42

Bez bildes pievienojas, un tad no jauna jāiet un jāpievieno bilde.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 09:53

Tas gan, ka bildes neiet ievadot novērojumu, bet bez bildēm pievienotu novērojumu atverot smuki ielādējas.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 09:51

Man bildes visas aizgāja, bet nevar nevar nomainīt statusu. Neiet ne no datora, ne planšetes, ne telefona.


Vīksna 23.aprīlis, 09:46

Šo bildi likās, ka iepriekš liku, bet ka nav, tad par jaunu pie vecā novērojuma pievienojās. Bet jaunus novērojumus varbūt bez bildēm iet, nezinu, bet bilde nelādējas.


IlzeP 23.aprīlis, 08:37

Labrīt, ziņošu programmētājam.


felsi 22.aprīlis, 22:38

Pievienoju mikroskopiju.


Vīksna 22.aprīlis, 20:38

Itkā šodien bija laiks, bet nevienu novērojumu nevar pievienot ar bildēm.


carbo 22.aprīlis, 19:32

Yes, the wings were pointed, but the flight indeed reminded me that of Goshawk...


carbo 22.aprīlis, 18:55

It's what I was going for as second thought. Thanks!


carbo 22.aprīlis, 18:54

OK thanks Edgars!


carbo 22.aprīlis, 17:58

After reviewing the pictures, now hesitating between Meadow Pipit and Tree Pipit (it was silent).


carbo 22.aprīlis, 17:37

Bad picture, from far, cropped to max. First ID was Falcon sp., when it was closer. But it seemed big, and had a distinctive flapping-gliding alternate flight. I would got for Peregrine Falcon, but not too sure.


adata 22.aprīlis, 16:57

Šī varētu būt sēne - villainā pūklodīte.


Vīksna 22.aprīlis, 14:18

Paldies !


davis_wi 22.aprīlis, 13:46

Paldies, Uldi! Šis manā pieredzē bija netipisks sauciens, turklāt izdvests bez provocēšanas, tāpēc cerēju, ka būs kaut kas cits...


ekologs 22.aprīlis, 13:23

Ūdensstrupaste (Arvicola terrestris) :)


nekovārnis 22.aprīlis, 09:58

Paldies, Uģi! :)


VijaS 22.aprīlis, 09:37

Kaut kāds DD gļuks, bilde saglabājusies ar svešu vārdu. Vajadzētu izdzēst un pievienot pa jaunam.


Kiwi 22.aprīlis, 08:20

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


roosaluristaja 22.aprīlis, 07:29

Jā, mātīte. Tēviņš gan arī reizēm mēdz izdot līdzīgus saucienu. Par dziesmu to gan nevar saukt. Tie ir kontaktsaucieni


ekologs 22.aprīlis, 00:15

Skaidrs. Paldies, Uģi! :)


CerambyX 21.aprīlis, 23:51

Iespējams, bet pēc foto no trichopterus (vai vēl kādām līdzīgām sugām, piemēram, mollicomus) droši vien būs grūti atšķirt.


CerambyX 21.aprīlis, 23:45

omissa arī līdzīgi kā sylvestris ar dzeltenu seju, tad šeit ar atkrīt.


ekologs 21.aprīlis, 22:15

Protams teorētiski, bet varbūt Barypeithes pellucidus?


Ireena 21.aprīlis, 22:13

Pārējās bildes ir no tām pašām pusēm, neko citu tur saskatīt nevar.


ekologs 21.aprīlis, 22:12

Jā, vēl Dolichovespula omissa, bet nu, jā rokās būtu vieglāk:)


CerambyX 21.aprīlis, 21:27

Dolichovespula jau būs gan - attālums starp acu apakšējo malu un žokļu pamatni cik var saskatīt ir visai liels (parastajām Vespula sugām - vulgaris/germanica tā atstarpe ļoti šaura, acis šķiet ļoti tuvu žokļu pamatnei). D.sylvestris nebūs, jo tai sugai parasti (kaut ir variācija) seja ir visai dzeltena, bez tik izteiktas tumšas joslas. Tad nu tur paliek adulterina (parazītiska suga - sejas plāksnītes/clypeus apakšējie stūri ļoti asi, izvirzīti, to te tā attēlā grūti saskatīt) un saxonica/norwegica. Pēdējās divas visai līdzīgas, kaut parasti norwegica pirmo vēdera posmu sānos brūni plankumi. Ja man būtu jāsaka, teiktu ka visticamāk šī varētu būt Dolichovespula saxonica, kaut tas tā tīri pēc teorijas - tikai pēc attēla var būt grūti ar 100% pārliecību pateikt.


CerambyX 21.aprīlis, 21:19

Kaut kas uz Barypeithes sp. pusi.


Osis 21.aprīlis, 21:04

Paldies Uldi!!!


Osis 21.aprīlis, 21:03

Paldies Uldii!!


IlzeP 21.aprīlis, 21:01

Jā, nokļūdījos, spārnu apakšas zīmējums (gaišinot) samulsināja. Bet ir jau, ir, vanaga "formāts".


Edgars Smislovs 21.aprīlis, 20:47

Sarkankakla un kādas citas zoss hibrīds! Ja ir vēl bildes, vēlams pievienot.


zane_ernstreite 21.aprīlis, 20:39

Kaut ne zivjērglis, tik un tā paldies visiem iesaistītajiem! ))


Ziemelmeita 21.aprīlis, 19:02

Izdzēsu, tas ir iemakdijies, kātińpiepe ir citā novērojumā.


guta7 21.aprīlis, 18:57

Paldies, Uldi! Aizdomas bija, bet nebiju pārliecināta.


roosaluristaja 21.aprīlis, 18:49

Augšējais attēls ir iemaldījies no citurienes. Tā nav tauriņpiepe


roosaluristaja 21.aprīlis, 18:44

Godīgi sakot man arī izskatās pēc vistiķa


mufunja 21.aprīlis, 17:10

Paldies Uldis :)


forelljjanka 21.aprīlis, 16:26

Manuprāt,vistu vanags.;)


zane_ernstreite 21.aprīlis, 14:16

Paldies, Meinard, par versiju un, Ilze, par apstiprinājumu!


ekologs 21.aprīlis, 13:38

Jo ilgāk skatos, jo dziļāk mežā:) :) :) Lai jau paliek Vespidae sp.


Aleksandra 21.aprīlis, 12:58

Paldies, Uldi!


ekologs 21.aprīlis, 12:42

Mh... Tomēr nav viennozīmīgi par Meža lapseni...... Kāda no Dolichovespula sp. gan ir.


ekologs 21.aprīlis, 12:20

Manuprāt Meža lapsene (Dolichovespula sylvestris).


ekologs 21.aprīlis, 11:59

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


gunitak 21.aprīlis, 11:42

Paldies!


Meinards D. 21.aprīlis, 10:56

Zivjērglis?


Meinards D. 21.aprīlis, 10:47

Paldies.


Vīksna 21.aprīlis, 00:14

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 23:50

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 22:34

Pamīšlapu pakrēslīte, Chrysosplenium alternifolium.


Kiwi 20.aprīlis, 17:33

Paldies, Marek!


Kiwi 20.aprīlis, 17:32

Paldies, Vija!


Kiwi 20.aprīlis, 17:32

Paldies par sugas noteikšanu, Artur un Marek!


Kiwi 20.aprīlis, 17:31

Paldies, Ansi!


ekologs 20.aprīlis, 15:47

Nevarētu būt Gonia ornata?


CerambyX 20.aprīlis, 14:49

Ok, paskatīšu - noteikti dažus varēs vēl 'ielabot' :)


nekovārnis 20.aprīlis, 14:35

Uģi, ja Tev vēl kāds "noteiktāks" Leiopus kaut kur aizķēries tad varbūt pārliec. Domāju šiem fenoloģiju/izplatību taisīt (cik nu varēs:)) gan kopējo - kā līdz šim, gan (daudz/maz noteiktajiem) atsevišķi.


nekovārnis 20.aprīlis, 13:20

Pyrochroa sp. Melngalvas vai sarkangalvas ugunsvabole.


meža_meita 20.aprīlis, 11:02

Liels paldies Ansim!


ekologs 20.aprīlis, 09:50

Skrejvabole (Pterostichus niger) :)


felsi 20.aprīlis, 09:29

Varbūt tie gali notrūkuši, jo gļotsēne pārziemojusi no rudens, man tādi bijuši dažām trihijām.


VijaS 20.aprīlis, 07:54

Jā, gali tiešām jocīgi, tādus agrāk, šķiet, neesmu redzējusi. Paņemšu.


Irbe 19.aprīlis, 23:47

Klijāns


dziedava 19.aprīlis, 22:41

Es vairs no gluduma neko nesaprotu, vairākām man it kā gludi, bet ja saspringst, it kā ir asumi, nu nevar saprast.


dziedava 19.aprīlis, 22:39

Visvairāk mulsina elateru gali, tādi dīvaini. Paņem svētdien līdzi, ja nu būšu.


felsi 19.aprīlis, 22:38

Man liekas, ka pareizi.


VijaS 19.aprīlis, 22:34

Neatgādina tipiskās nolīdzinātās pilienītes, un elateras gludas. Cerams, noteicu pareizi.


felsi 19.aprīlis, 22:11

Pievienoju mikroskopiju.


VijaS 19.aprīlis, 21:21

Jā, taisnība, krāsas piefiksēju. :) Man šī izrādās pirmā greizā pilienīte, visas iepriekšējās ( nu labi, nav jau tādu daudz :D) ir bijušas spuraingreizās. Jauna suga manā sarakstā. :D


dziedava 19.aprīlis, 21:16

Te ir arī tās tipiskās krāsas, par ko es Tev kkad runāju - sporas dzeltenīgas, elateras sarkanīgas.


VijaS 19.aprīlis, 21:09

Paldies, Julita! :) Priecājos, ka sanāca kas cits sākotnēji domātās T. varia vietā. :)


dziedava 19.aprīlis, 20:54

Piekrītu


ekologs 19.aprīlis, 20:40

Dižzirneklis (Pisaura mirabilis) :)


Osis 19.aprīlis, 20:38

Paldies Edgar!


VijaS 19.aprīlis, 20:16

Elateras ar bumbuļiem, bet citādi gludas. Man sanāk greizā pilienīte.


Amanda 19.aprīlis, 20:04

Niedru lija


VijaS 19.aprīlis, 18:48

Tieši tā, elateras šai sugai ir ļoti raksturīgas. :)


ivars 19.aprīlis, 17:53

Niedru stērste.


dziedava 19.aprīlis, 16:26

Apskatīju paraudziņu, nemikroskopēju. Pēc ārējā izskata plus Tavas mikroskopijas izskatās pareizi noteikts.


Osis 19.aprīlis, 16:21

Paldies Margarita!


ligausis 19.aprīlis, 16:03

O! Tas gan interesanti.


Irbe 19.aprīlis, 14:49

Žubīte M


Linards Dedzis 19.aprīlis, 14:20

Paldies Ansi par sugu noteikšanu! :)


dziedava 19.aprīlis, 12:14

Pirmā piegājienā man ar šķita, ka nav tās joslas, ņēmu vēl un atradu. Nu īsti jau nav citu variantu ar tumšām sporām. Nu vai arī mums jauna suga zinātnei :))


IlzeP 19.aprīlis, 10:32

Paldies! Bildē tomēr labāk redzams, nekā video. Domāju, ka jūras ērglis.


IlzeP 19.aprīlis, 10:30

Kamēr Diāna skatās, ielaboju datumus. Vai pareizi?


IlzeP 19.aprīlis, 10:29

Paldies, laikam jau būs gan.


Vīksna 19.aprīlis, 10:27

Vispār šajā nelielajā mežā bija tikai dažas vecākas audzes, pārsvarā izcirtumi, jaunaudzes. Bet 2 gados vēl pāri 20 izcirtumus uztaisīja ar privātiem kopā.Tikko aprīlī vēl privātie nozāģēja.Tā te vairākus mežus izzaģē, veco mežu vairs nav, vai nu dažos metros kāds koks.


sandis 19.aprīlis, 00:27

Jā, šī ir tā pati apse. Es šīs arī mikroskopēju ar domu par Physarum ovisporum, bet - tu arī redzēji sporu attēlus, tur to gaišo svītru pāri sporai neredz. Droši vien jau tā pati suga, kas Tev, jāmēģina vismaz dažām sporām to gaišo svītru dabūt.


guta7 18.aprīlis, 23:53

Paldies, Astra, par palīdzību!


JurisKluss 18.aprīlis, 22:53

Paldies


Ziemelmeita 18.aprīlis, 22:51

Veca melnā samtpiepe


Amanda 18.aprīlis, 22:42

Baltā cielava


Linards Dedzis 18.aprīlis, 21:43

Paldies par labojumu Ansi!


guta7 18.aprīlis, 21:03

Paldies par sūnu noteikšanu!


dziedava 18.aprīlis, 20:13

Tas objekts bija ciets?


dziedava 18.aprīlis, 19:54

mana hipotēze Lamproderma pulchellum, mikrofoto: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3646995462226952


mufunja 18.aprīlis, 18:19

Paldies Julita. ES viņu redzēju.


dziedava 18.aprīlis, 17:58

Marina, varbūt var noderēt Edvīna Lamproderma lapa, varbūt nezini tādu: https://artsdatabanken.no/Pages/329136/Haglslim


Edgars Smislovs 18.aprīlis, 17:57

Jāpapildina piezīmes, bez detalizēta noteikšanas apraksta vai/un foto, nav pierādāms


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:57

Paldies.Ansi. Parastais ar krāšņo man jūk, tāpat matainais ar kadiķu,


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:51

Paldies,Ansi,


Ansis 18.aprīlis, 17:48

Ar ārzemju un iNaturālista speciālistiem jābūt uzmanīgiem. Viņi pazīst savas zemes sugas, bet Latvija tiem sveša.


aivaram 18.aprīlis, 17:31

Tagad visi var! Atvainojos!


ivars 18.aprīlis, 17:29

Jūras.


IlzeP 18.aprīlis, 17:14

Bez atļaujas nevar.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:07

Paldies,Ansi, par noteikšanu.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:05

Paldies,Ansi. Ne tā bilde pielikusies, bet nu lai paliek, suga ir nomainīta.


adata 18.aprīlis, 16:39

Ļoooti glīta!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts