Sekojošo novērojumu varētu iekļaut pat 2011. - 2015. gadu kopējā topā - ne kā atsevišķu novērojumu, bet kā pārdomas un diskusijas par vairākiem līdzīgiem novērojumiem vairāk nekā 4 gadu garumā! Balti caurspīdīgie recekļi apvienojumā ar sīkajām melnajām lodītēm radīja hipotēzes no recekļainām sēnēm un gļotsēnēm līdz abinieku ikriem, bet gan vienām, gan otrām hipotēzēm allaž bija pretinieki.

2015. gada decembrī Jānis Jansons veica rūpīgāku pētījumu, tāpēc, domājams, varam vienoties, ka šāda izskata veidojumi visdrīzāk ir abinieku, konkrētajā gadījumā - varžu ikri, kas palikuši pāri (vai atvemti) pēc kāda plēsēja maltītes.

Vardes Rana sp. ikri. Foto: Jānis Jansons

Diskusijas beigas līdz ar linkiem uz citām diskusijām par šo tēmu līdz pat 2012. gadam var atrast, sākot no šī novērojuma.

No ikriem pārejot uz citu sugu bērnības stadijām, gribas izcelt novērojumu, kurā redzama vienas sugas kūniņa kopā ar citas sugas kāpuru. Tauriņu kūniņas neizdodas atrast pārlieku bieži, bet te pa to vēl rāpo zeltactiņas kāpurs!

Raibeņa, iespējams, jāņogu raibeņa Polygonia c-album kūniņa kopā ar zeltactiņas Chrysopa sp. kāpuru. Foto: Jeļena Plinta

Lavīnveidīgi internetā parādās ziņojumi par baltiem trausliem matiem, kas, pārsvarā, izauguši uz kritušiem zariņiem laikā, kad temperatūra tikko noslīdējusi zem 0 grādiem. Izrādās, ka tā ir samērā reta dabas parādība, ko mēdz saukt par sarmas ziediem (angliski - Frost flowers). Kokam sasalstot un caur porām izspiežot ūdeni, tas sasalst, veidojot garus pavedienus. Šai parādībai attīstīties palīdzot arī koksnes sēnes Exidiopsis effusa, kā to zem attiecīgā novērojuma precizēja Edgars Mūkins.

Sarmas ziedi. Foto: Juris Kambars.

Vēl starp dīvaināka izskata atradumu ziņojumiem gribas pieminēt dīvaina paskata sēni, kas atgādina sarkanbrūnus pirkstus. Novērota novembra un decembra beigās pāris vietās netālu viena no otras. Pēc pieejamās informācijas G.Grandāna ziņotais ķērpjveida žagarainis varētu būt tikai trešā zināmā vieta Latvijā, kur tāds atrasts! Otrā zināmā atradne arī savulaik atklāta pēc ziņojuma Dabasdatos, jau 2014. gadā, un tai apkārtnē šī sēne aug joprojām, par ko atradēja M.Ramša ziņoja arī 2015. gada decembrī.

Ķērpjveida žagarainis Hypocreopsis lichenoides. Foto: Gaidis Grandāns

Ķērpjveida žagarainis Hypocreopsis lichenoides. Foto: Mārīte Ramša

Pēdējā laikā ievērojami palielinājies dažādu piepju sēņu novērojumu skaits Dabasdatos, par ko liels prieks, turklāt, jo vairāk ziņo, jo lielāka iespēja trāpīties arī kam retākam, kā tas bija arī iepriekšminētajā novērojumā. Tomēr interesentus jābrīdina, ka piepes ir visai sarežģīta sugu grupa, speciālistu tajā ir ļoti maz, tāpēc nezināmas sugas novērojums var ilgstoši palikt nenoteikts, taču tas neizslēdz iespēju ar laiku tikt noteiktam un novērtētam! Ja piepei ir t.s. cepurīte, tad centies to nobildēt gan no augšas, gan no apakšas. Vēlams arī pataustīt, varbūt pat pasmaržot un paskrāpēt - reizēm ir raksturīga krāsas maiņa skrāpējuma vietā. Jo vairāk pazīmju, jo vieglāka noteikšana.

No košākajiem novērojumiem gribas pieminēt koši sarkano kārklu citīdiju, kas šķita reta, bet 2015. gada nogalē un pat vēl decembrī Dabasdatos tika ziņota vairākkārt.

Kārklu citīdija Cytidia salicina. Foto: Sandis Laime

Savukārt sēņu starpsugu attiecību kategorijā jauks novērojums ir par melnām, cietām sēnēm, kas mēdz augt uz kritušiem stumbriem, zariņiem, uz kurām uzaugušas citas sēnes - sīkas (līdz 0,2 mm diametrā) un sarkanas bumbiņas.

Kāda no pirenomicētēm Pyrenomycetes, varbūt Diatrype disciformis, ar pirenomicēšu sarkankārpainību Nectria episphaeria. Foto: Mārīte Ramša

Atgriežoties pie decembrī ziņotajiem dzīvnieku novērojumiem, zemāk daži interesantākie kukaiņu novērojumi.

No decembrī pievienotiem senākiem un siltāka laika novērojumiem - vienā fotogrāfijā trīs dažādas mārīšu sugas.

Mārīte ar diviem punktiņiem - Chilocorus renipustulatus, trīspadsmitpunktu mārīte Hippodamia tredecimpunctata un septiņpunktu mārīte Coccinella septempunctata. Foto: Jeļena Plinta

2015. gadā jau otro gadu bija dienastauriņu vērošanas akcija, bet gribu vērst uzmanību, ka arī naktstauriņi ir skaisti, par ko liecina arī vairāki decembra ziņojumi.

Sārtais ķērpjlācītis Miltochrista miniata. Foto: Viesturs Vintulis

Arī kodes un plakankodes ir naktstauriņi, un arī tuvplānā var būt gluži glīti!

Plakankode Denisia luticiliella. Foto: Uģis Piterāns

No lielākiem dzīvniekiem decembrī veiksmīgi pieķerti vairāki ūdri, ejam ar vienādiem intervāliem cits aiz cita:

Ūdrs Lutra lutra. Foto: Roberts Bluķis

Attiecībā uz putniem kā parasti tikai pāris ļoti subjektīvi interesantākās un ievērotākās fotogrāfijas.

Man šķita interesants putns lidojumā ar galvas pagriezienu.

Lielā čakste Lanius excubitor. Foto: Igors Deņisovs

Domīgais zivju dzenītis.

Zivju dzenītis Alcedo atthis. Foto: Jānis Jansons

Un putns ar zivi knābī. Interesanti, kā autori pie šādiem foto tiek? Ilgstoši sēžot un gaidot?

Jūras krauklis Phalacrocorax carbo. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Ar augu novērojumiem decembrī Dabasdati pārpludināti nebija, tomēr bija arī skaisti un vērtīgi novērojumi.

Te fotogrāfijā atklājas, ka arī dadzis ir skaists:

Dažādlapu dadzis Cirsium heterophyllum. Foto: Viesturs Vintulis

Bet šajā foto - rets un aizsargājams ķērpis - izplestā evernija. It kā vienkāršs pēc skata, bet tai pat laikā smalks un skaists. Lai tāds augtu, vajag īpašus apgaismojuma un mitruma apstākļus, kādu Latvijas mežos palicis maz. Dienas ķērpju grāmatiņā minēts šāds fakts: "visas Latvijā zināmās ķērpja Evernia divaricata atradnes varētu ietilpināt vienā sērkociņu kastītē."

Izplestā evernija Evernia divaricata. Foto: Gaidis Grandāns

Gribētos atzīmēt, ka pat decembrī ir arī viens Gada auga - čemuru palēka novērojums, ko ieziņojis A.Klepers.

Šai sakarā arī neliels apkopojums. Gada augam 2015. gadā Dabasdatos pievienoti 36 novērojumi, no tiem viens - senāku gadu novērojums. Līdz tam, visos iepriekšējos gados kopā ņemot, Dabasdatos bijuši tikai 8 čemuru palēka novērojumi, tāpēc prieks par aktivitāti!

2015. gadā par Gada augu ziņojuši: Andris Klepers, Antra Stīpniece, Jalmars Jesnovskis, Renāte Ondzule, Julita Kluša, Ieva M, Sintija Elferte, Anitra Tooma, Didzis Jurciņš, Guna Roze, Ralfs Pomilovskis, Jana G.-L., Laima Birziņa, Agnese Lagzdiņa un Andris Erts.

Mani personīgi visvairāk aizkustināja J. Jesnovska 18. jūlija novērojums ar saskaitītiem 105 ziedošiem augiem!

Čemuru palēka Chimaphila umbellata novērojumi Dabasdatos 2015. gadā.

Kā redzams Dabasdatu novērojumu kartē, čemuru palēkam pietrūka ziņojumu no D-Kurzemes. Vai tur tāds mūsdienās neaug? Ceru, ka 2016. Gada augam atsaucība nebūs mazāka!

2015. gadā ir ziņoti arī interesanti koki un dižkoki. Decembrī, piemēram, ir interesantas gobas ziņojums:

Parastā goba Ulmus glabra. Foto: Andris Klepers

Jau oktobrī Dabasdatos ienācās ziņojums par lielu smiltsērkšķi, kas pēc sākotnējā ziņojuma - "Lielākais indivīds 91 cm augstumā 1.88m apkārtmērā" pretendēja uz Latvijas lielākā apzinātā smiltsērkšķa titulu. Paldies novērojuma autorei Janai G.-L. par atsaucību, decembrī precizējot savu novērojumu: "Kokam ir trīs stumbri, resnākais 130 cm augstumā ir 115 cm resns".

Ja koks dalās vairākās starās zemāk nekā 1,3 m augstumā, tad kā visa koka apkārtmēru uzskata resnākās staras apkārtmēru 1,3m augstumā. Līdz ar to arī atklātā smiltsērkšķa izmērs, pēc kura tas tiek salīdzināts ar citiem sugas brāļiem un māsām, būtiski samazinājās, taču ar visu to šis smiltsērkšķis ieņem 3.-4. vietu starp visiem Latvijā apzinātajiem smiltsērkšķiem!

Parasti cilvēki pievērš uzmanību dižiem ozoliem, liepām u.c. kokiem, kuru apkārtmēri sasniedz iespaidīgus izmērus, taču ne mazāk interesanti apzināt arī citu sugu rekordistus!

Tā 27. decembrī Uldis Ļoļāns, domājams, atklāja līdz šim lielāko apzināto Latvijas parasto apsi Populus tremula ar 4,15 m apkārtmēru, par ko Dabasdatos ziņoja G.Grandāns.

Parastā apse no svešzemniecēm papelēm mēdz būt grūti atšķirama, īpaši līdzīga tai ir pelēcīgā apse Populus x canescens, ko droši var atšķirt tikai lapu laikā, tomēr tikko atklātā apse aug vietā, kur ir plaši cilvēku neskarti meži, tāpēc varbūtība, ka atrastā ir parastā apse, ir visai liela.

Ziņojumiem Dabasdatos ir viens trūkums - nav iespējams atfiltrēt dižkoku ziņojumus no lapu krāsu maiņas utml. citādiem koku ziņojumiem, tāpēc, lai ziņa par potenciālu dižkoku nepaliktu nepamanīta dižkoku interesentiem, paralēli ziņojumam Dabasdatos vēlams šī novērojuma linku nosūtīt uz e-pastu: drk [at] dziedava.lv.

Vēl pie dižkoku ziņojumiem vēlos atzīmēt arī Edmunda Račinska novembrī ziņoto kadiķi, kura foto nu ir pievienots arī Dziedavas dižo kadiķu kolekcijā http://dziedava.lv/kadiki/. Arī kadiķu ziņojumi joprojām gaidīti!

Biju domājusi šoreiz topā lapsas foto nelikt, nu vismaz ne tam pašam autoram, kam lapsa jau topā bijusi. Bet lai nu būtu - lai labs lēciens un izdevušās [foto] medības mums visiem arī 2016. gadā!

Rudā lapsa Vulpes vulpes. Foto: Viktors Ivanovs

Un jau kā 2016. gada 1. janvāra ziņojumu (un apliecinājumu, ka foto-gads sācies labi) - nespēju neielikt arī šo fotogrāfiju:

Mednis Tetrao urogallus. Foto: Gaidis Grandāns

Apkopoja Julita Kluša, dziedava.lv