Šobrīd aktīvie lietotāji: 106 Šodien ievadītie novērojumi: 16 Kopējais novērojumu skaits: 101905
Jums ir viesa statuss
Pēdējie novērojumi
Egļu krustknābis Loxia curvirostra
6-mar-2015, CerambyX
6-mar-2015, CerambyX
Tumšpelēkā mizpūcīte Lithophane furcifera
6-mar-2015, CerambyX
6-mar-2015, CerambyX
Šneidera mizmīlis Boros schneideri
6-mar-2015, CerambyX
6-mar-2015, CerambyX
Lauku cīrulis Alauda arvensis
6-mar-2015, CerambyX
6-mar-2015, CerambyX
6-mar-2015, CerambyX
Robainais plakanis Dendrophagus crenatus
6-mar-2015, CerambyX
6-mar-2015, CerambyX
6-mar-2015, CerambyX
6-mar-2015, CerambyX
Šneidera mizmīlis Boros schneideri
6-mar-2015, CerambyX
Dzērve Grus grus
6-mar-2015, marccins
Jūras ērglis Haliaeetus albicilla
6-mar-2015, marccins
Dzērve Grus grus
6-mar-2015, zemesbite
Taigas sējas zoss Anser fabalis
6-mar-2015, forelljjanka
Kākaulis Clangula hyemalis
6-mar-2015, Igors
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
6-mar-2015, forelljjanka
Dzērve Grus grus
6-mar-2015, Platacis
Mazais gulbis Cygnus columbianus bewickii
6-mar-2015, forelljjanka
Jūras ērglis Haliaeetus albicilla
6-mar-2015, forelljjanka
Meža zoss Anser anser
6-mar-2015, forelljjanka
Ausainā pūce Asio otus
6-mar-2015, Platacis
Svilpis (sarkankrūtītis) Pyrrhula pyrrhula
6-mar-2015, DD
Krauklis Corvus corax
6-mar-2015, Evahaberkorne
Krīklis Anas crecca
6-mar-2015, editez
Garastīte Aegithalos caudatus
4-mar-2015, dziedava
Stirna Capreolus capreolus
6-mar-2015, bišudzenis
6-mar-2011, dziedava
Bikšainais klijāns Buteo lagopus
6-mar-2015, bišudzenis
Taigas sējas zoss Anser fabalis
6-mar-2015, bišudzenis
Tundras sējas zoss Anser serrirostris
6-mar-2015, bišudzenis
Baltpieres zoss Anser albifrons
6-mar-2015, bišudzenis
Meža zoss Anser anser
6-mar-2015, bišudzenis
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
6-mar-2015, bišudzenis
Ķīvīte Vanellus vanellus
6-mar-2015, bišudzenis
Meža balodis Columba oenas
6-mar-2015, bišudzenis
Peļu klijāns Buteo buteo
6-mar-2015, bišudzenis
Mazais gulbis Cygnus columbianus bewickii
6-mar-2015, bišudzenis
6-mar-2015, bišudzenis
Kajaks Larus canus
6-mar-2015, bišudzenis
Krauķis Corvus frugilegus
6-mar-2015, bišudzenis
Lauku cīrulis Alauda arvensis
6-mar-2015, bišudzenis
Gaigala Bucephala clangula
6-mar-2015, bišudzenis
Meža pīle Anas platyrhynchos
6-mar-2015, bišudzenis
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
6-mar-2015, bišudzenis
Jūras ērglis Haliaeetus albicilla
6-mar-2015, bišudzenis
Lielā čakste Lanius excubitor
6-mar-2015, bišudzenis
Dzērve Grus grus
6-mar-2015, bišudzenis
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
6-mar-2015, bišudzenis
Rudā lapsa Vulpes vulpes
5-mar-2015, GunAmmo
Austrijas agrene Sarcoscypha austriaca
5-mar-2015, GunAmmo
Svilpis (sarkankrūtītis) Pyrrhula pyrrhula
6-mar-2015, Rallus
Melnais meža strazds Turdus merula
6-mar-2015, Rallus
Ķivulis Carduelis spinus
6-mar-2015, Rallus
Sīlis Garrulus glandarius
6-mar-2015, Rallus
Lielā gaura Mergus merganser
5-mar-2015, Rallus
Vidējais dzenis Dendrocopos medius
6-mar-2015, Rallus
Melnā dzilna Dryocopus martius
5-mar-2015, Rallus
Eirāzijas bebrs Castor fiber
5-mar-2015, Rallus
Gaigala Bucephala clangula
5-mar-2015, Rallus
Urālpūce Strix uralensis
5-mar-2015, Rallus
Krauķis Corvus frugilegus
5-mar-2015, Matrus
6-mar-2015, CerambyX
Sīlis Garrulus glandarius
6-mar-2015, Evahaberkorne
Lielā zīlīte Parus major
6-mar-2015, Evahaberkorne
Ūdensstrazds Cinclus cinclus
5-mar-2015, Mari
Pēdējie komentāri
Rallus 6.marts, 20:58

Duivendijks par šo arī tā konkrēti nepasaka. Par svītrojumu kopumā, kas tā arī būtu vairāk jaunajiem.


forelljjanka 6.marts, 18:33

Interesanti kā tur ir ar meža zosu raibo vēderu?Ad.vai tomēr jaunie,T vai M?Otrajā bildē pāris,T viennozīmīgi otrais,vēders balts!Trīs (bija 5-as),vidējai vēders raibs,salīdzinot ar zemāko,drīzāk M vai jaunais.


Rallus 6.marts, 16:52

Cepums!


Rallus 6.marts, 16:51

Ir gan krīkļa M, šķiet, ka būs veiksmīgi pārziemojusi, redzēta tuvumā arī iepriekš.


nekovārnis 6.marts, 15:32

Vai tik ši drīzāk nebūs raibā kapračvabole Nicrophorus vespillo?


bišudzenis 6.marts, 13:32

Nu kā vienmēr šādos apstākļos ar manu foto izvilt nevar. Bet veiksmīgi pamanīju, jo bija vienīgais klibais putns bara malā. Ar gandrīz pilnīgi oranžu knābi un masīvāka par blakus esošajām tundrenēm.


Rallus 6.marts, 13:24

Mārci, kur nedaudz izvērstākas pazīmes, ka taigas?


GunAmmo 6.marts, 13:14

Paldies!


dziedava 6.marts, 13:08

Austrijas agrenes Sarcoscypha austriaca - ļoti biežas pavasara sēnes


dekants 6.marts, 10:56

Nē, nē :) Edmunds arī informēts un šogad tur kārtīgāk pa pablandīšos. Tad (2012. gads?) vēl varēja ziņot kā nereģistrējies lietotājs (ko netīšām izdarīju). Novērojums Madonas rajonā, bet šobrīd nemāku atrast caur atlasi nereģistrētos lietotāju novērojumus.


Rallus 6.marts, 10:17

Šis būtu uzskatāms par pirmo tauriņa novērojumu šogad (tātad interesants novērojums) vai tomēr labāk gaidīt brīvā dabā brīvi lidojošu?


Rallus 6.marts, 10:16

Vai domāji šo zaļās vārnas novērojumu vai kādu citu? Ja jau bija labi nofiksēts, tad ar aprakstu vērts atjaunot vēsturiskos novērojumus.


Elfiņš 6.marts, 10:04

Forši! Jaunā sezona ir sākusies :)


dekants 6.marts, 09:56

Es arī piereģistrējos portālā tieši tādēļ, jo šķiet jūnijā Vidzemē ieraudzīju divas zaļās vārnas, kuras protams arī par nopietinu neņēma :) Dace, gribu teikt, ka viss kārtībā un tāds ir "standarta" sākums, līdz iemācāmies sīki apsrakstīt savus interesantos novērojumus. Liels paldies, Dace, par Jūsu ziņojumu un, lai tas motivē skatīties dabā un, ziņot arī turpmāk! Jūs varat savam novērojumam pierakstīt specifiskāku aprakstu, jeb 'minimālo programmu' kā to aprakstīja Uģis (CerambyX). Papildus būtu vērts pierakstīt arī pulksteņa laiku (vai tas ir 12.00?) un vai visi trīs redzējāt un visi bez šaubām piekrita, ka tas IR baltais stārķis? Kā arī cik jūsu izpratnē ir pāris metru? Uģi, pirktītu Tev. Domājot, ka daudzi šeit piereģistrējas, jo redzējuši ko interesantu. Tādēļ iespējams pat reģistrējoties varētu redzēt kādu īsu informāciju kā jādokumentē interesanti novērojumi, lai cilvēkiem, kas to vērtē tie šķistu ticami. Vai sākumlapā pie "interesantākie novērojumi" var būt mazs teksts ar linku "kritēriji interesantāko novērojumu akceptēšanai".


CerambyX 5.marts, 22:31

Ok, attinot mazliet 'filmu atpakaļ', gribu vērst uzmanību, ka šī diskusija lielā mērā radusies dēļ tā, ka Jūsu novērojumam vitāli trūka viena svarīga sadaļa - novērojuma apraksta. To principā nevajag uztver personīgi - jo laikam jau tikko piereģistrējies lietotājs principā nevar zināt kādi tad ir mūsu, dabasvērotāju aprindās pieņemtie ziņošanas principi. Un kā viens no galvenajiem nerakstītajiem likumiem (it īpaši gadījumos, kad ir runa par kaut kādiem interesantiem novērojumiem) - rūpīga novērojumu dokumentēšana. Ideālā gadījumā tā būtu bilde, bet "minimālā programma" - tas ir pilvērtīgs redzētā novērojuma un tā apstākļu apraksts. Ja nav bildes vai novērojuma apraksta (redzētās putna pazīmes, cik ilgi putns skatīts, no kāda attāluma, ko putns darīja utt. Jo smalkāk, jo labāk), tad nu gribam vai negribam, bet retu putnu vai kādu parastu putnu agrākie/vēlākie novērojumi vienkārši netiks 'akceptēti' un iegrāmatoti vēstures annālēs. Tas ir ne jau tāpēc, ka kāds te būtu baigi augstprātīgs un Jums negribētu ticēt - gribēt jau grib, bet ja sāks ņemt un reģistrēt visus līdzīga veida novērojumus, kur nav zināms nekas par novērojuma apstākļiem, tad ātri vien visa līdzšinējā putnu novērojumu vēsture zaudēs savu jēgu, jo pēc gadiem 30-50-100 neviens vairs nevarēs saprast, kurš novērojums ir bijis reāls, bet kurš kļūdaini noteikts vai izdomāts (pavisam droši, ka ņemot jebkuru novērojumu par pilnu - šādi novērojumi ieviestos. Tepat Dabasdatos vien ir bijušas ziņotas melngalvas kaijas, kas droši vien bijuši lielie ķīri, zaļās dzilnas dzīvo katrā trešajā lauku ciemā utt.). Tā tas vienkārši ir pieņemts (ir protams 101 cita nianse, bet, lai tās apspriestu, varētu visu vakaru rakstīt... :D) Bet, šīs diskusijas rezultātā, principā man ir izkristalizējusies viena lieta, ko Dabasdatos noteikti vajag uzlabot - ja novērotājs grib pievienot kādas sugas ziņojumu, kas atbilstu interesanta novērojuma kritērijiem (nu tur kādu sugu ekstrēmi agrākie novērojumi vai vienkārši ļoti retu sugu novērojumi), tad nebūtu iespējams to pievienot kamēr nav pievienota vai nu bilde, vai atstāti kādi 2-3 teikumi novērojuma piezīmēs (varētu jau tur protams ierakstīt visus aaaaa burtus, bet tad skaidrs - novērojums uzreiz nav ņemams par pilnu). Līdzīga sistēma darbojas 'ķeksētāju' lapā bubo.org, kur, ja Tu gribi kādas valsts savā listē pieķeksēt putnu, kas skaitās tajā valstī retums - Tev obligāti ir jāieraksta kādas piezīmes! Tāda sitēma te Dabasdatos varbūt būtu vajadzīga gan tāpēc, lai tās piezīmes tiešām tiktu rakstītas (tajā skaitā, lai to darītu arī, piemēram, pieredzējušāki putnu vērotāji, kas reizēm to nedara), gan tāpēc, lai tas novērotājs uzzinātu, ka viņa novērojums izrādās ir kaut kas neparasts un 'ekstrēms'. Piemēram, šī tik daudz apspriestā Kuldīgas stārķa novērojuma gadījumā, novērojuma autoram būtu nācies ierakstīt kādas novērojuma piezīmes un mums pārējiem nevajadzētu zīlēt kafijas biezumos, lai izdomātu - bija tas stārķis vai nebija (kā jau minēju - nebūtu pirmais gadījums, kad kāds stārķi sajaucis ar dzērvi vai otrādi. Pašam ir bijusi viena reize, kad ļoti attāli lidojošus putnus zemā vakara gaismā tā arī nespēju noteikt - vai tie baltie stārķi vai dzērves)... Kaut kā tā. Šis tad droši vien mans pēdējais komentārs šajā tēmā - gana daudz esmu muldējis :D


nekovārnis 5.marts, 22:21

Varbūt LOB varēja uzņemt kontaktus ar pašvaldībām tieši šajā sakarā - apzināt tos kūtiņu iemītniekus un gredzenot tos.


nekovārnis 5.marts, 22:17

Aizpagājušo rudeni Melnsila cehā dzīvojās viens stārķis. Pa dienu staigāja pakaļ sargiem, pa nakti kurinātājs nesa katlumājā sildīties. Diemžēl ziemu vēl pirms sniega gāja bojā elektrovados. Tāpat esmu dzirdējis par vēl vienu gadījumu, kad Dundagas novadā nesen stārķis pavadījis ziemu kūtiņā. Talsos kādu laiku gar ezeru klaiņoja viens "reketieris":) Izskatās, ka balto stārķi jau var uzskatīt par puslīdz domesticētu, tāpēc ļoti grūti pateikt, vai putns ieradies no ārzemju ceļojuma vai tāpat izgājis no tuvākas vai tālākas kūtiņas izvingrināt spārnus.


CerambyX 5.marts, 21:57

Jā, dažādu bišveidīgo pie mums vesela jūra - sākot ar visādām smilšbitēm, pūkbitēm un beidzot ar griezējbitēm, slaidbitēm, zīdbitēm utt. :D Katrā no dzimtām vairāki desmitu sugu. Pēc bildēm ne īpaši pateicīga grupa priekš noteikšanas - mataini tie lopiņi un nereti daudzas noteikšanas pazīmes slēpjas zem/starp šiem matiņiem. Tādā dabasdatu formātā varbūt tik kamenes varētu būt 'paceļama' grupa, ko pēc bildēm noteikt, bet tur ar - tikai mātītes var mēģināt noteikt. Darba kamenes (kas ir tās biežāk redzamās) daudzām sugām stipri līdzīgas... Vienu brīdi kko mēģināju tuvāk tās paskatīt (pašam bildēs sabildētas utt.), bet laikam pietrūka pacietības (un labas literatūras) un kamenēm atmetu ar roku :D


Dachuxx 5.marts, 21:54

Es biju tā kas redzēja stārķi 21.februārī (varbūt arī 20.) un tagad ar nepacietību gaidu kad vēl kāds Latvijā redzēs kādu stārķi. Man neienāca prātā ka varētu būt pirmā vai viena no pirmajām. Es neesmu putnu vērotāja un droši vien nemācētu atšķirt balto no parastā zivju gārņa, bet parasto stārķi gan es pazīstu un parasti pavasaros es to gaidu lai pēc ticējumiem noteiktu vai sēdēšu mājās vai ceļošu. Tāpēc es pievērsu uzmanību tikai tam ka šis stārķis ganījās pļavā un tikai pēctam es sāku meklēt internetā informāciju, kad tad viņiem ir jāatgriežas un kam es varu pateikt ko redzēju, es tikai dēļ ši stārķa reģistrējos šajā mējaslapā, jo secināju ka redzēju ko unikālu. Manuprāt cilvēki kuri ikdienā nenodarbojas ar dabas vērošanu nemaz nenojauš, ka ir redzējuši kaut ko retu vai unikālu un nevienam neko neziņo. Rudeņos mums ir pilnas pļavas ar šim putniem un tapēc parats stārķis neizraisa nekādas emocijas.


forelljjanka 5.marts, 21:04

Štrunts par tām ērcītēm,par tām bitēm gan interesanti!Līdz šim bridu pa pļavu pakaļ taureņiem,ja bija bite,uzreiz doma - bitenieka lopiņš,bet ka viņas tik daudz ,kurām ar stropiem nekāda sakara...;)


forelljjanka 5.marts, 20:57

Šodien atkal braucu garām,nebija! :DDD


forelljjanka 5.marts, 20:46

It kā jau klinteniekus ,tāpat kā jurķus ,visriņķī gredzeno ar krāsainajiem,vai arī es kļūdos?Šis tak ir 2 cy,tātad pagaišgad grdzenots,bet tikai metāla gredzens!


forelljjanka 5.marts, 20:43

Jā,nu jaunais jurķis ar grozijās.Arī tas meģināja uzbrukt zosīm.Nesekmīgi!Kad ieraudziju divus ērgļus saķeramies,no sākuma padomāju,jurķis ar manu modeli,piemetu trubu,johaidī,abi klintenieki.Trubā jau varēja gana labi apskatīt,foto gan knapi var atpazīt,ka abi klintenieki.Eh,žēl ka biju bez kompanjona,kamēr nocirtu pa bremžiem,izlēcu,no blakussēdētāja vietas visticamāk izdotos nogāzt sēriju pat uz zemes...Vienalga ,sakarīgākās bildes ,kādas man ir ar klintenieku!;)


Rallus 5.marts, 20:42

Teicami nofiksēts foto turklāt!


CerambyX 5.marts, 20:33

Ekselenti! :) Užavas laukos ne pirmais novērojumus - laikam jaunajiem, neligzdojošajiem ērgļiem tā pavasarī (varbūt rudenī ar?) laba barošanās vieta!


Klintslejas 5.marts, 19:30

Un Amatas gravās ... :)


CerambyX 5.marts, 19:05

Hmm, kuras 400 tad ir tās īsknābja zosis? :) Attēlos redzu tik sējas zosis (izskatās ka g.k. taigas)...


Diāna 5.marts, 13:45

Pēc krāsas uz foto varētu būt liesmainā egļpiepe, bet tā kā sēne ir ļoti veca, tad drīzāk kāda no tauriņpiepēm Trametes


Diāna 5.marts, 13:44

Šveinica filcene Phaeolus Schweinitzii


Diāna 5.marts, 13:43

Uzpūstā saknene Rhyzina undulata


Diāna 5.marts, 13:42

Mainīgā pacelmene Kuehneromyces mutabilis


Diāna 5.marts, 13:41

Varētu būt krokainā purpurlāsene Ascocoryne sarcoides


Diāna 5.marts, 13:39

Šķiet, ka varētu būt Phleogena faginea dižskābaržu fleogēna (aug ne tikai uz dižskābaržiem)


Diāna 5.marts, 13:37

Alkšņu sīkpiepe Stereum fasciatum syn Stereum subtomentosum, aug uz alkšņiem - vai bija alksnis?


Diāna 5.marts, 13:35

Cietpūpēdis Scleroderam


Diāna 5.marts, 13:32

Julita, tā noteikti ir sēra piepe Laetiporus sulphureus


Diāna 5.marts, 13:30

Grūti saprast mērogu, bet ja bija normāli saskatāms bez lupas, tad varētu būt sēne dižskābaržu fleogena Phleogena faginea


Diāna 5.marts, 13:24

Sīkpiepe Stereum, visdrīzāk hirsutum


Diāna 5.marts, 13:23

Parastā apmalpiepe Fomitopsis pinicola


Diāna 5.marts, 13:23

Varētu būt Plicaturopsis crispa


Diāna 5.marts, 13:21

Izskatās pēc Daldinia concentrica, bet tai iekšai vajadzētu būt pildītai, joslainai - varbūt šīs vnk ļoti vecas?


Diāna 5.marts, 13:20

Ja es pareizi nojaušu koka sugu (ozols????) tad piepe varētu būt ozolu cietpiepe Phellinus robustus


Diāna 5.marts, 13:19

Kļavu apaļpore Oxyporus populinus


Diāna 5.marts, 13:18

Cietpiepe Phellinus sp. Kura tieši suga - grūti pateikt


Diāna 5.marts, 13:17

Un es par sugu - Trichaptum abietinum egļu violetpiepe. Kritala izskatās otrādi apgāzta, tāpēc arī piepe gandrīz pilnīgi zaudējusi violeto krāsu....


Diāna 5.marts, 13:14

Domājams, ka šī ir egļu sakņu piepe Hetrobasidion annosum, mežinieku bieds....


Diāna 5.marts, 13:12

Spriežot pēc atrašanas vietas, varētu būt Auricularia mesenterica - parastā jeb ķidu ausaine. Nemaz nav tik parasta, Siguldas gravās diezgan bieži, bet citviet nav redzēta.


Diāna 5.marts, 13:08

Izskatās pēc smirdīgās kārpsēnes Thelephora palmata - ož pēc veciem kāpostiem


Diāna 5.marts, 12:05

Sarainā tauriņpiepe Trametes hirsutus


Diāna 5.marts, 12:03

Parastā cinobrpiepe Pycnoporus cinnabarinus


Diāna 5.marts, 12:02

Alkšņu spulgpiepe Inonotus radiatus - veci eksemplāri, bet joprojām nosakāmi


bišudzenis 5.marts, 08:50

Bet stresam jau nav pamata. Pēcapstrādē šos datus vienmēr var izfiltrēt. Tas, ka šādi novērojumi parādās kā interesanti no PR viedokļa ir ok. Par konkrēto Kuldīgas stārķi - mēs jau klāt nebijām un 100% pateikt, ka cilvēks ir kļūdījies ārī es nevaru.


CerambyX 4.marts, 23:15

Jā, nu Tavu darbošanos es neapskaužu - mēģināt starp visiem ziņojumiem atsijāt "pelavas no graudiem", lai varētu pēc tam arī kaut kādu zinātnisku datu apstrādi veikt... Noteikti nav viegli :) Ok, piekrītu, ka visiem ziņu portālistiem un twitteristiem klāt neizstāvēt - tas fakts. Bet nu šajā gadījumā tas Kuldīgas baltais stārķis bija arī iebiris pie interesantajiem novērojumiem - varbūt mazliet pārsteidzīgi? Ok, ir jau DD jābūt plašākām masām piejamākam portālam, bet kaut kāda zemākā robeža datu kvalitātei, zem.kuras nevajadzētu nolaisties, jau mums te ar ir. Cik augsta/zema tā robeža - var droši vien diskutēt. Bet nu - laikam šovakar gana rakstīts. Jāiet gulēt :D


zemcha 4.marts, 22:48

Laikam jau ne knābja dzeltenoranžais ornaments, ne baltumiņš virs knābja, vidējam putnam, nav uzskatāmi par 100% pierādījumiem.Bet ja tā vizuāli novērtē knābja garumu,tad es nosliecos par labu Taigas s.z.


bišudzenis 4.marts, 22:29

Uģi, par pirmo daļu piekrītu. Kā teikt ar pieredzi 10 gadus reģistrējot un apstrādājot gājputnu datus -visādus brīnumus esmu saklausījies. Nu šogad Lietuvā pirmais stārķis reģistrēts 27. februārī (protams arī bez bildes). attiecībā uz Delfistiem un tam līdzīgiem žurnālistiem - tas nav iespējams kontrolēt. Nevienam no viņiem neinteresē kad patiesībā atlidoja pirmais stārķis, viņiem patīk fakts ka it kā 100% drošu novērojumu speciālisti neatzīst par labu esam.


CerambyX 4.marts, 22:00

Stāsts tas pats - bez detalizētāka novērojuma apraksta, šādu novērojumu ("virs Siguldas lidojis viens baltais stārķis un meklējis ligzdu") iegrāmatot kā agrāko novērojumu es negribētu. T.i. ja novērotājs būtu rakstījis, ka stārķis riņķojis virs galvas kādu daždesmit metru augstumā (10-30m) vairākas minūtes, labos gaismas apstākļos, ir labi apskatīts binoklī un beigās vēl iesēdies ligzdā un klabinājis knābi - ok, tad it kā viss kārtībā. Bet, ja nekādu piezīmju nav un novērojums ralitātē ir bijis, piemēram, lielākā augstumā virs Siguldas pārlidojošs stārķim līdzīgs putns (piezīme - 'meklējis ligzdu' šajā gadījumā neko īsti neizsaka), kas skatīts bez optikas... Nebūtu pirmais gadījums, kad kāds cilvēks, izlasījis, ka Bebrenē novērots pirmais pavasara stārķis, pabāž galvu pa logu, ieraugua kaut ko līdzīgu (piemēram, pārlidojošu dzērvi) un ar sūta ziņu - tikko redzēju stārķi! Man šķiet, ka regulāri līdz ar ziņām par pirmajām pavasara zosīm cilvēki no Rīgas sāk ziņot par zosu kāšiem, kas reāli ir kaiju kāši... :) Tāpat, kad te ieliku ziņu par to jauno sienāža sugu, ko redzēju - ar uzreiz bija ziņa, kur cilvēks pārliecinoši rakstīja, ka arī ir tādu nofotogrāfējis (protams, bija cita - parastāka suga). Ja es sākotnēji arī biju par to, ka nepieredzējušiem novērotājiem vajag vairāk ticēt, tad pēdējos gados esmu savas domas mainījis... Ja nav normāli dokumentēts novērojums vai vismaz pilnvērtīgs un kvalitatīvs novērojuma un tā apstākļu apraksts - atļaušos tos uztvert ar zināmām šaubām. Starp citu, attiecībā uz stārķiem ir jāiemet liels akmens mūsu, Dabasdati.lv dārziņā, jo reāli ziņa par pirmajiem stārķiem Tvnetos u.c. jau aizgāja iepriekš - par šiem aplamajiem un ne līdz 100% ticamajiem ziņojumiem, kas tika pievienoti te februārī... Ja jau kaut kādi žurnālisti uz tādiem novērojumiem pavelkās, tad ir jāseko divtik rūpīgi DD datu kvalitātei... Citādi sanāks tāda blamāža kā šodien - latvijasputni.lv reģistrējis agrāko stārķa novērojumu, kam būtu bijis jāaiziet medijos kā aktuālai pavasara ziņai, bet visos ziņu portālos stārķi izrādās sen jau atlidojuši. Bišk sviests.


roosaluristaja 4.marts, 21:58

Svētdien tur diez vai kaut kas varētu būt mainījies. Svētdien pēc mēneša vai diviem var piekāpt.:)


dekants 4.marts, 21:29

Šovakar uz balto stārķu e-pastu atnāca ziņa, ka virs Siguldas lidojis viens baltais stārķis un meklējis ligzdu (foto novērojumam nav).


sindi 4.marts, 21:17

Svētdien piekāpšu ciemos. Ja nu būs kas mainījies, būs ziņojums! :)


roosaluristaja 4.marts, 21:09

Tā viš i. Bet, ja serveris ietilpīgs, tad jau it kā nav problēmu.


Vladimirs S 4.marts, 20:54

Nedomāju, ka ir vērts pārslogot novērojumus ar daudzajām līdzīgajām bildēm, turklāt sliktās kvalitātes. Uzskatu, ka galvenais ir bilžu kvalitāte un "bildes stāsts", nevis to daudzums. Īpaši tas attiecās uz lietotājiem, kuri fotografē jau daudzus gadus. Labas un interesantas bildes šajā "līdzīgo bilžu apjomā" netiek pamanītas un novērtētas. Izņēmums, protams, ir fotogrāfijām, pēc kurām varētu precizēt sugas noteikšanu.


forelljjanka 4.marts, 20:45

Jāgaida mājās saimnieks!;)Potenciālie -peļu klijāns vai viena no klijām.


CerambyX 4.marts, 20:06

Kāda no kolembolām


roosaluristaja 4.marts, 19:54

Divas kreisajā malā ir meža zosis, trīs labajā - sējas zosis. Tundras vai taigas - neriskēšu minēt.


CerambyX 4.marts, 18:53

Bite kaut kāda no griezējbitēm - varbūt Osmia rufa vai kaut kas tuvu radniecīgs (tajā ģintī Lv vien 10+ sugas). Ērcītes visticamāk kaut kādas specifiskās, kas tik uz šādām bitēm parazitē (pie Osmia rufa internetā atzīmē ērcītes Chaetodactylus osmiae) un medus bitēm nemaz 'nelīp' klāt. Bet nu kopumā jau tās ērcītes un viņām līdzīgie mošķi man diezgan tumša bilde :)


forelljjanka 4.marts, 18:05

Domā biti, vai to kas uz muguras ?;)Medus bite?,tā laikam pareizi,šķirni nepateikšu!;)Uz muguras va tik nav tās ērcītes ,ar kurām biškopji izmisīgi karo...;)


forelljjanka 4.marts, 18:01

Vairāki baltie stārķi ziemoja tepat Lietuvā(Klaipēdas izgāstuvē),gandrīz katru gadu kāds ziemo Latvijā(ne vienmēr labdara kūtiņā;)).Ir jau slidīga tā robeža starp ziemotājiem un pirmajiem(pēdējajiem)migrantiem,pat savlaik uzsāku diskusiju par šo tēmu Forumā,bet tur jau tik ligzdu vērotāji un mēs ar Uģi ieskatāmies...:D


CerambyX 4.marts, 16:03

Sarežģīti jau ir ar tiem ticamības momentiem - ziņotājs ar nezināmu iepriekšēju pieredzi un novērojums no braucošas automašīnas... Manuprāt, mazliet "par īsu", lai to reģistrētu kā absolūti agrāko pavasara novērojumu Lv. Būtu bilde - nav problēmu. Var jau teikt, ka stārķi ne ar ko sajaukt nevar, bet, pēc savas pieredzes skatot, vienkāršam cilvēkam, kas neinteresējas par dabu, daudzas it kā nesajaucamas (mūsu izpratnē) lietas izskatās vienādas. Līdz ar to - vai var izslēgt, ka tā nebija dzērve? Bet par agrajiem stārķu novērojumiem kopumā - pēdējos gados jau pa kādai saujai balto stārķu pārziemo arī R un D-Eiropā. Tādi putnu teorētiski atpakaļ uz ziemeļiem ar var atlidot ātrāk (bet tā tikai spekulācija - to pierādīt var tik nolasot kādus gredzenus vai ar raidītājiem). Protams, tik pat labi tie tiešām ir kādi ziemā cilvēku uzturēti putni, bet to jau arī nevar pierādīt. Tā ka atliek kā agrākos iegrāmatot tos novērojumus, kas ir ticami - no zināma novērotāja, labi dokumentēti vai novērojuma apstākļi ir gana ticami (tātad ne gluži no braucoša auto). Ēst jau gan stārķi tagad jau var ko sagrabināt - pa kādai agrai vardei un pa kādai strupastei jau apkārt "mētājas".


forelljjanka 4.marts, 15:46

Nu jā,kārtība pēc kādas apstiprina agrākos(vēlākos)novērojumus būtu atrunājama.;)Manuprāt,vai nu bildes,kurās suga atpazīstama,vai atpazīstams,ticams ziņotājs(kā šajā gadijumā);).Citādi,esmu braucis ziemā uz balto gārni(izrādijās zivju),MankusAinars uz melrīkles strazdu(izrādijās pelēkais) ,ausainā pūce-ūpis un t.t.Gadās gan patīkāmi izņēmumi,braucām pie brūnkakla gārgales,izrādījas melkakla tikai:D(bij bažas ,ka būs kormorāns vai pat cekuldūkuris!) ;) Vietai ,kur ziņots baisi agrais stārķis,braucu garām 3 X,redzēju tikai lietotas ligzdas! ;)Užavas laukos bij dzērve!:D


dekants 4.marts, 15:28

Kāpēc šis skaitās agrākais novērojums, ja DD diezgan ticami, bet bez bildes par balto stārķi ziņots jau 21.02? Vai šie drīzāk nav kūtī pārziemojušie īpatņi, kuri, jūtot agro pavasari, ir izsprukuši vai pat speciāli palaisti ārā baroties (tikai nez kādu vieglu upuri viņi šobrīd var atrast?).


Ansis 3.marts, 20:43

Visdrīzāk Brachythecium salebrosum - nelīdzenā īsvācelīte; B. rutabulum lapas pamatne būtu vairāk noapaļota un stiebra lapas ir platākas


Laimeslācis 3.marts, 13:52

Paldies par labojumu :)


dziedava 3.marts, 13:47

Tā nav brūnā kaussēne, bet spurdžu ciborija Ciboria amentacea - agra pavasara sēne.


zemcha 2.marts, 23:07

Kreisā pusē Taigas sējas zoss, labajā Tundras sējas zoss. Diemžēl kadru, kur abas blakus lido neatradu, bet šādi arī nav ne vainas salīdzināšanai.


forelljjanka 2.marts, 21:32

Baigi neesmu pētijis(varbūt tāpēc ,ka sugas vizuāli viegli atšķiramas,bērnībā Pleski Papē esmu redzējis),bet cik atceros, gan dziesma, gan saucieni abām sugām ir līdzīgi.Vismaz tie gaišzilās ,kas pieejami manā telefonā viegli būtu sajaucami ar zilzīlītes.Saucienā var saklausīt kaut kādas nianses,bet,neredzot putnu es neņemtos apgalvot,ka esmu dzirdējis gaišzilo.;)


dekants 2.marts, 20:57

Paldies! Jā, tad šī ir interesanta zilzīlīte, jo mugura ar noteikti bija zaļgani dzeltena, nevis zilgani balta.


dekants 2.marts, 20:36

Tie, kas ziņos caur mobilo aplikāciju, tiem vismaz noteikti būs punkts :) Piekrītu, ka no poligona neko daudz ārā neizvilks (ja vispār varēs). Jāmēģina izbīdīt, ka tīklojums aplikācijā rādās vismaz kā informatīvs lielums.


CerambyX 2.marts, 20:34

Ja nu kas, te DutchBirding raksts (http://failiem.lv/u/wwlmnss) par gaišzilo zīlīti un hibrīdiem - par blasi gan nekas diemžēl nav minēts


dekants 2.marts, 20:30

Tikko sapratu, ka tas xeno ieraksts, kas man saglabāts kā gaišzilā patiesībā ir Gaižsilās pasugai - Cyanistes cyanus flavipectus (Yellow-breasted Tit). Tādu brīnumu ar dzeltenbaltām krūtīm tiešām neredzēju :) Vismaz datos saglabāsies kāds citādāks cyanistes ieraksts.


CerambyX 2.marts, 20:23

Nu jā, grūti saprast tos novērojuma apstākļus, ja koka galotnēs lēkājošam putnam zilā galvas virsa redzēta, bet citas pazīmes gan nē... :) Pleskes zīlītes cik attēlos manīts (piemēram: http://www.idre.hu/forum/userpix/92_Lazrcinege_x_kkcinege_hibrid_Parus_cyanus_x_caeruleus_gyrzte_Molnr_Lszl_1.jpg) tomēr 'pa gabalu' izskatās kā gaišzilā zīlīte un tādam putnam ne jau zilā galvas virsa ir pirmais kam vajadzētu 'iekrist' acīs... :) Tagad jau arī, kamēr lapas nav saplaukušas, ir pateicīgi apstākļi tādu, pa zariem lēkājošu, putnu vērošanai. Tā ka jādomā, ka redzētais putns 99% ir bijusi zilzīte. Par dziemas variantiem tad nu atliek pabraukāt pa xeno-canto plašumiem - varbūt starp 600 zilzīlītes balss ierakstiem ir arī kaut kas līdzīgs šim :D


dekants 2.marts, 20:12

Tad kad mašīnā tiešām sapratu, ka sauciens/dziesma saskan ar gaišzilo, tad sāku sevi apšaubīt un smadzenes cenšas izspiest retāko variantu :) Taču kādi 95%, ka apskatītais putns, kurš lēkāja koka galotnē bija tas dziedātājs, un 100% ar zilu galvu. Vienīgi vēl hibrīds (pleskes) (par ko uz vietas neiedomājos), tādēļ īpaši balto vēderu neiedomājos saskatīt (taču šobrīd domāju, ka tas pats varbūt ielektu acīs?).


roosaluristaja 2.marts, 20:01

Nu nez, par zīlītēm es galīgi neinteresējos. Bet manuprāt šitas vispār nav nekāds sauciens, bet kaut kāda dziesmas versija. Zīlīšu (lielās, purva, zilās, pelēkās) dziesmas ir ļoti daudzveidīgas un bez galvenās, klasiskās versijas pastāv daudzas citas. Īpaši tas raksturīgs, protams, lielajai zīlītei, bet citas sugas arī neatpaliek. xeno-canto var, piemēram, paklausīties ierakstus XC204387 un XC204385, kur viens un tas pats putns dzied stipri atšķirīgi. Tā ka, ja zila galva bija redzama, es domāju, ka sapņus par gaišzilo var atmest. Turklāt, Svensona noteicējā ir minēts, ka gaišzilās un zilās zīlītes vokālās izpausmes ir visnotaļ līdzīgas.


nekovārnis 2.marts, 20:00

Noteikti izmantošu šo platformu tauriņu un spāru medībām. Bieži sanāk braucieni Kolka-Roja-Talsi vai Kolka-Dundaga-Talsi. Tad nu varēs pa ceļam izlekt kādā pļaviņā ar domu aizpildīt pēc iespējas vairāk kvadrātu nākotnes tauriņu-spāru atlantiem. Par punktiem - domāju, ka jāskatās uz laukumu-svītru ģeogrāfisko izvietojumu, ja iezīmētais laukums ir pļava kurai pa vidu iet robeža, tad novērojums tādiem tauriņiem visdrīzāk attieksies uz abiem kvadrātiem. Par spārēm pie ezera caur kuru iet kvadrātu robeža neesmu tik drošs.


CerambyX 2.marts, 19:53

Nu un, protams, hibrīd-teoriju ar islēgt nevar. Gan jau Pleskes zīlīte ar var izdvest skaņas, kas atbilst gaišzilās zīlītes saucieniem :)


CerambyX 2.marts, 19:51

Pēc savas pieredzes varu pieminēt, ka no esošajiem datiem kvadrāta nr. visticamāk varēs izvilkt tikai novērojumiem, kas ziņoti kā punkti. Esmu apstrādājis visus DD ziņotos dienastauriņu novērojumus un ir pietiekami daudz gadījumu, kad nav iespējams novērojumu 'piesiet' pat tādai milzīgai teritoriālai vienībai kā novadam... Par 5x5km vadrātu nemaz nerunājot.


CerambyX 2.marts, 19:45

Ko nu vairs, bet ja bija iespēja - bija jābrauc atpakaļ!!! :D Gaišzilā zīlīte tomēr ir ūber-mega-super putns! Sauciens, katrā ziņā izklausās ļoti tuvu īstajam (jāsaka gan, ka līdz šim īsti nebiju tos tā īpaši klausījies) un ko tādu zilzīlītes repuertuārā šķiet neesmu dzirdējis. Atliek tik jautājums - vai tiešām tas putns, ko redzēji binoklī (domāju, ka pietiktu pat ar 0,5sek ilgu sprīdi, lai saprastu, ka tā IR gaišzilā zīlīte) bija tas putns, kurš izdeva šo skaņu... Nebūtu rīt jāstrādā - varētu pat aizbraukt pa to apkārtni pašiverēt :)


dekants 2.marts, 19:09

Š.g. 7.martā, LOB kopsapulcē informēsim par Eiropas putnu atlantu un speciālu ziņošanas platformu DD. Arī šobrīd ziņotie novērojumi DD atlantam derēs un ir ļoti svarīgi. Platforma teorētiski ir pārtaisāma un pielāgojama, piemēram, tauriņu atlantam. Taču noteikti varēs arī no jau esošajiem datiem izvilkt kvadrāta numuru, tādēļ noteikti, galvenais ir ziņot!


forelljjanka 2.marts, 18:43

Paldies,laba ziņa!;)Laika gan nav daudz atlicis,jāsāk ieziņot ligzdojoši kraukļi,jūras ērgļi, nemaz nerunājot par krustknābjiem!:D


Nora 2.marts, 13:39

Tiek izstrādāta speciāla ziņošanas forma putnu atlanta vajadzībām, kaut kad drīzumā vajadzētu būt gatavai. Vairāk gan A.Dekants no LOB zinās teikt :)


forelljjanka 2.marts, 09:56

Forumā aizsāku diskusiju par šo tēmu,ja nu kādam vēl ir ko teikt vai parādīt!;)


forelljjanka 2.marts, 09:56

Forumā aizsāku diskusiju par šo tēmu,ja nu kādam vēl ir ko teikt vai parādīt!;)


nekovārnis 1.marts, 17:40

Paldies!


nekovārnis 1.marts, 17:39

Šīs abas bija mazas un fiksas, noleca zemsedzē un sveiki:( Tikai vienu paspēju divreiz nobildēt. Kādudien mēģināšu atrast to stumbru - ja bija divas, tad varētu būt vēl kāda.


CerambyX 1.marts, 17:31

Kādas pūcītes kāpurs


CerambyX 1.marts, 17:28

Šis mani samulsināja. Kāda no skrejvabolēm, bet tādas gaiši brūnas nav nemaz tik daudz sugas - taču šāda ķermeņa forma īsti nekam neatbilst. Mazliet sliecos domāt, ka tas varētu būt kāds netipiski krāsots īpatnis, bet nu vēl jāpapēta.


CerambyX 1.marts, 17:19

Vairogblakts Elasmostethus interstinctus


CerambyX 1.marts, 17:10

Jā, C.granulatus! :)


Siona 1.marts, 16:07

Uģis līdzīga paskata kāpurus te dēvē par sarkanbrūnā lācīša kāpuriem, varbūt šis arī ir.


Siona 1.marts, 16:03

Izskatās pēc rūsganās peltīgeras (Peltigera rufescens).


CerambyX 1.marts, 14:48

Purva zīlīte - apspalvojumā brūngani toņi, vaiga aizmugurējā daļa arī brūngana, virsknābja pamatnē gaišāks plankums, spārnā nav redzams gaišāks 'panelis' utt.


CerambyX 1.marts, 14:47

Tas otrs, kas nav pelēkais strazds - dižknābis


Elfiņš 28.februâris, 23:03

Tad jau jānovēl veiksme! Galvenais - pēc tam punktiņu kartē nepaslēp ;)


CerambyX 28.februâris, 22:02

Jā, par Nīcgali ar dzirdēju - būs tad jābrauc šopavasar meklēt :) Jo līdz šim domāju, ka Dabasdatos nav neviens 100% veroniku pļavraibeņa ziņojums. Tie divi, kas ir - tādi nepārlicinoši un principā būtu nomaināmi uz 'Pļavraibenis sp.' vai uz parasto pļavraibeni.


CerambyX 28.februâris, 22:00

Tieši tā - P.atrata.


Elfiņš 28.februâris, 11:59

Par Aureliu arī es esmu daudzas reizes galvu lauzījusi un mēģinājusi savās bildēs ko līdzīgu atrast :) Bet pēc Latvijas tauriņu kataloga tā tomēr sanāk tāda Austrumlatvijas suga. Pēc tauriņa apskatīšanas kolekcijā man atmiņā palicis priekšstats, ka tas vairāk līdzinājās mazam baldriānu pļavraibenim nekā parastajam. Veroniku pļavraibenis esot jāmeklē kaut kur Nīcgales apkārtnē (precīzāk gan nezinu) :)


CerambyX 27.februâris, 23:50

O, tad vērtīgi ziņojumi šodien - arī plūmju astainītis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis labi! Pļavas vēršacītim jā - arī pirmais ziņojums Garkalnes novadā. Pirms tam tik Sintijas viens novērojums, kas gan atzīmēts divos novados (Garkalnes/Ropažu) un attiecīgi aizgāja 'Nenosakāma novada' kategorijā.


Wiesturs 27.februâris, 23:42

Ā, maniola jau arī sarakstā nerēgojās. Tā kā sanāk 4 sugas.


Wiesturs 27.februâris, 23:38

Tas, protams, neatvieglos dzīvi atrast vēl kaut ko klāt ;)


Wiesturs 27.februâris, 23:37

Man sanāca, ka jābūt 3 sugām klāt - camilla, eumedon un hippothoe


CerambyX 27.februâris, 23:25

Nu re, Garkalnes novadam ar kāda jauna suga klāt :)


CerambyX 27.februâris, 23:21

Aureliu ar nepazīstu īpaši. Runā, ka visvieglāk to ir aptazīt dabā - izteikti mazāka suga par parasto pļavraibeni un ar ļoti (salīdzinoši) švaku lidojumu, kas nemaz neatgādina pļavraibeņa lidojumu. Idejiski apakšpuse šim izskatās pat tīri labi (līdzīgāka baldriānu pļavraibenim kā parastajam - ārējā), bet tomēr neņemos apgalvot, ka tas ir veroniku pļavraibenis. Kaut kādās bildēs man ar parastajiem pļavraibeņiem tā ārējā maliņa ir oranžīga un tumšāka kā nākamās šūniņas... Raksta, ka mātītēm ir izteiksmīgi oranži palpi (spicumi pie galvas) - parastajiem pļavraibeņiem (un veroniku pļavraibeņa tēviņiem - vairāk tumši). Virspusē tas rūtojums esot vienmērīgāks jeb regulārāks - un ar biezākām šķērslīnijām (tipiskā gadījumā kaut kas pa vidu starp baldriānu un parasto pļavraibeni), bet par cik parastais pļavraibenis tik stipri variē, tad šī pazīme mani ar kaut kā līdz šim nepārliecina. Laikam jāreidz vismaz vienreiz dzīvē pa īstam, lai saprastu tās atšķirības :) Nu ģenitālijas gan, protams, atšķiras nešaubīgi :D


Elfiņš 27.februâris, 22:48

Man arī.


CerambyX 27.februâris, 19:07

Šis man vairāk vīķu zilenīti atgādina?


nekovārnis 27.februâris, 19:03

Paskatījos googlē sarkanbrūnos lācīšus - varbūt atrisinājums meklējams saules trūkumā. Dažkārt fotografējot kādu zvēru no dažādām pusēm pēc tam pats brīnies - vai tiešām tas tajos foto ir viens un tas pats:) Bet nu jā, šim eksemplāram krāsa bildē ir tieši tāda pati kā dabā.


Elfiņš 27.februâris, 18:58

Parastais zilenītis


Elfiņš 27.februâris, 18:57

Acainais raibenis


nekovārnis 27.februâris, 18:35

Diametrs varēja būt ap 1,5 cm.


CerambyX 27.februâris, 18:32

Šis gan tad sarkanbrūnā lācīša kāpurs. Iepriekšējais tad varbūt ar - tik savādākā krāsā kā ierasts.


CerambyX 27.februâris, 18:30

Kāda lācīša kāpurs - tādā interesantā krāsā. Sarkanbrūnie lācīši parasti dzeltenīgi vai tumši, bez tāda sarkanīga toņa. Cik liels apmēram?


Elfiņš 27.februâris, 17:49

Lielais atraitnīšu raibenis


CerambyX 27.februâris, 17:39

Skujkoku ligzdu koksngrauža (Rhagium inquisitor) kāpura iekūņošanās 'ligzda'.


CerambyX 27.februâris, 17:38

Jātnieciņš sp. Pēc bildēm sarežģīti, vai pat neiespējami noteikt.


zemesbite 27.februâris, 14:34

O, tas labi, līdz šim tādu nebiju pamanījusi!:)


CerambyX 27.februâris, 14:28

Sarkanbrūnais lācītis


CerambyX 27.februâris, 14:24

Izskatās, ka tomēr augļkoku raibenis


profesional 27.februâris, 14:09

neticami....


profesional 27.februâris, 14:02

sorry, es nejauši nospiedu:)))))


CerambyX 27.februâris, 14:01

Bezdelīgu piekūnam vismaz mēnesis, pusotrs par agru... :)


Elfiņš 27.februâris, 13:58

Jā, laikam pa ļaunu nebūtu "pačekot" senākos novērumus, vai viss ir korekti, it īpaši, ja ir doma šo informāciju nopietni apkopot un izmantot. Pēdējos gados (pateicoties Tavai aktivitātei) datu kvalitāte daudz labāka :)


CerambyX 27.februâris, 13:52

Kāds no raibspārnodiem Anisopodidae sp.


CerambyX 27.februâris, 13:19

Nu nāksies kādai no sugām no šī novērojuma nozust... :) Paldies, ka papēti kādas kļūdas noteikšanā - kaut kas no 2008-2010. gadiem (bet nu varbūt vēlāk) varētu būt tiešām aizķēries aplams. šobrīd kā reizi cenšos finalizēt Dabasdati.lv datubāzes datus, lai tie visi būtu smuki un glīti uz nākamās tauriņu vērošanas sezonas sākumu (nav jau vairs aiz kalniem!) - tāpēc svētīgi, lai būtu pēc iespējas mazāk noteikšanas kļūdu :)


visvaldis.s 27.februâris, 08:39

Paldies! Dīvaini,ka 20 gadu laikā tas pleķītis ap 3 metru radiusā palicis nemainīgs.


Elfiņš 27.februâris, 07:40

Pirmajā bildē - Kāļu, pārējie - Rāceņu balteņi


Elfiņš 27.februâris, 07:38

Rāceņu baltenis


Elfiņš 27.februâris, 07:37

Kāļu balteņi


Elfiņš 27.februâris, 07:36

Kāļu baltenis


Elfiņš 27.februâris, 07:36

Kāļu balteņi


bišudzenis 26.februâris, 23:54

Droši ka var būt arī dzērves - siluets to neizslēdz. šādā attālumā un apgaismojumā ir ļoti grūti atšķirt (it sevišķi bez optikas). Pieliku piemēru no kāda foruma (skatīt lapas apakšā)- http://forum.planten.de/index.php?topic=45884.0


vanemvakkuri 26.februâris, 22:44

Labāks nekas nav, otrs stārķis drusku ārpus stikla robežām bija, tāpēc nevarēju iedabūt kadrā


Rallus 26.februâris, 22:27

Vai var lūdzu pievienot to foto, pat ja švaks.


žubīte 26.februâris, 20:34

Kādiem astoņiem metriem vajadzētu būt.Viņa mūsu ģimenei katru dienu uzlabo garastāvokli,jo jau aptuveni divus mēnešus sēž šai dobumā jebkuros laika apstākļos un no gaismiņas līdz gaismiņai.No aptuveni 120 reizēm tikai divās viņa nav bijusi savā vietā.


Edgars Smislovs 26.februâris, 20:12

Labs kadrs, paslēpusies : ). Cik augstu ir šis dobums?


CerambyX 26.februâris, 17:26

Ja, kādreiz nākotnē Dabasdatos tiks ieviests kvadrātu tīkls (vai nebija tādas runas saistībā ar Eiropas putnu atlantu?), tad noteikti arī tauriņu/spāru/u.c. ziņā izmantosim to. Kamēr tas vēl nav - pieturēsimies pie novadu sugu sarakstu veidošanas. Tā ka jā - galvenais tik fotogrāfēt un ziņot ;)


nekovārnis 26.februâris, 17:10

Protams, šobrīd var labi iztikt ar ieskatīšanos DD novērojumu atlasē. Tur labi redzami "baltie plankumi":) Tāds kvadrātu tīkls varētu būt kā papildus odziņa asāku sajūtu cienītājiem - sava veida neatklāto vietu izpēte:) Skaitīt spāres un tauriņus - to noteikti ne. Baidos ka nebūs interesanti. Bet reizi mēnesī sabildēt konkrētā vietā visu, kas kustas, un tad visus tos failus nodot pētniekam vērtēšanai - lūdzu! Ka tik ir kāds kas ņem pretim:)


CerambyX 26.februâris, 16:37

Bet aptuvenu priekšstatu kā izskatās Latvijas 5x5km kvadrātu tīkls (vismaz LOB putnu atlantā izmantotais - varbūt ir arī citi veidi kā to Latviju sarūtot) var gūt šeit: http://www.lob.lv/images/atlants/kartes/080806/frcoe_080806.jpg


CerambyX 26.februâris, 16:35

Par spāru atlantu neko daudz nezinu, bet kopumā pagaidām ir pārāk mazs cilvēku resurss, lai kaut kādus kukaiņu atlantus varētu realizēt. Piemēra, tāda ligzdojošo putnu atlanta dalībnieku skaits šķiet mērāms ir 100+ personās (kāds zinātājs var precizēt - LOB lapā vairs to nevar apskatīt). Tauriņu/spāru vērošanai ir mazliet jāuzņem apgriezieni, jāpiepulcē vēl kādi daži desmiti interesentu un tad var mēģināt kaut ko domāt tajā virzienā. Pagaidām, ar esošajiem resursiem būtu grūti iegūt labu 5x5km kvadrātu apsekotību. Galīgus amatierus no malas ar tādā atlantā piesaistīt nebūtu laba doma, jo varētu ciest datu kvalitāte. Tauriņu ziņā šogad un turpmākos gadus būs zināma alternatīva - tauriņu vērošanas akcijas. Mērķis, lai 5 gadu laikā (piemēram, uz 2020. gadu) katrā Latvijas novadā Dabasdati.lv būtu ziņotas vismaz 50 dienastauriņu sugas. Ja dati ir labi, precīzi atzīmēti, pilnīgi (foto, apraksts utt.), tad teorētiski tos nākotnē varēs izmantot, piemēram, pēc koordinātēm piesaistot pie 5x5km kvadrātu tīka. Skaidrs, ka novads izplatības vērtēšanai ir štruntīga vienība - dažādi lielumi utt., bet nu šajā gadījumā tie tiek izmantoti, vienkārši, lai interesentiem viss būtu daudz maz viegli saprotams un varbū tā varam piesaistīt vairāk cilvēkus iesaistīties. 5x5km sarežģītāka un nopietnāka štelle un prasa citu organizēšanas līmeni. Un ar Kolku nemaz nav tik traki. Vismaz no Dabasdati.lv viedokļa tas nemaz nav tik ļoti apsekots rajons, jo maz ir to ziņotāju, kas no Kolkas Dabasdatos ziņotu kādus kukaiņu novērojumus (putnu ziņā, protams, savādāk - tur ziņotāju vismaz pavasara migrācijas laikā pietiek). Lai arī studenti Kolkas apkārtnē pēta, skatās un vēro jau daudzus gadus pēc kārtas, tomēr tā visa informācija 99% gadījumu paliek kaut kur prakses darbu tabulās, kādās stūrī pamestās kolekcijās utml. Vārdu sakot reāli 'uz āru' nenāk. Piemēram, zinu, ka ozolu vērpēji prakses laikā tiek vai ik gadu (pārsvarā pieaugušie īp., bet arī kāpuri), tomēr šis Tavs ziņojums Dabasdatos ir pirmais šīs sugas ziņojums no Kolkas puses :) Tā ka domāju, ka Tev tur ir plašs darba lauks - atliek tik ziņot ;) Dienastauriņi līdz šim Dudagas novadā, piemēram, ir ziņotas 42 sugas (nu varbūt vēl kāda nāks klāt no mana arhīva) - līdz 60 sugām (kas varētu būt sasniedzams skaits) vēl ir ko stiepties :)


Mareks Kilups 26.februâris, 16:32

par sadzīvošanu mana pieredze. daudzus gadus dzīvoja ausainās, bet kaimiņu mājā (300m) meženes. uzlikām būri - meženes pārvācās pie mums, bet ausainās savukārt izvācās no mājas laukā un pēdējos gados izvēlas vārnu ligzdas kkur nostāk no viensētas. attiecīgi distanci tomēr cenšas ieturēt. kā reiz tie paši 300-400m iznāk no tiem maniem gadījumiem.


nekovārnis 26.februâris, 15:57

Paldies! Starp citu runājot par tauriņu-spāru vērošanu - lasīju, ka vienbrīd tika gatavots spāru atlants ar karti sadalītu 5x5 km kvadrātos. Vai tas joprojām vēl aktuāli un vai kaut kas tamlīdzīgs tiek gatavot arī dienas tauriņiem. Jautāju tāpēc, ka Kolkā ir biologu vasaras bāze un daudzas vietas jau diezgan pamatīgi izpētītas savukārt citas nav apsekotas nemaz. Būtu labi ja šīs kartes būtu pieejamas, tad varētu apvienot patīkamo ar lietderīgo un pievērst uzmanību tām vietām par kurām ir mazāk informācijas.


zemcha 26.februâris, 15:49

Paldies par izvērsto pazīmju analīzi, tas ir baigi vērtīgi, jo palīdz ne tik pieredzējušiem patrennēties saskatīt to pašu, ko Tu saskati.


zemcha 26.februâris, 15:35

Pēc šī var secināt, ka Tev fotoaparāts ikdienā dzīvo mašīnā. :) Šādi redzēt vilku un vēl nofočēt ir baigā veiksme, apsveicu! Bet nu kaut kas ar to dzīvnieku nav īsti riktīgi, ja gaišā dienas laikā, skrien pāri ceļam tajā brīdī, kad brauc auto un vēl apstājas tik atklātā vietā, kaut kas neiedomājams. Ja paskatās treilkamerās cik viņi ir tramīgi un bailīgi pat tikai mežā, raustās no katra troksnīša, tad šādai uzvedībai ir kāds interesantāks izskaidrojums, iespējams, ka tas ir saistīts ar meklēšanos vai ko citu.


CerambyX 26.februâris, 15:33

Ozolu vērpēja kāpurs - samērā jauns, laikam 2. stadija.


roosaluristaja 26.februâris, 10:21

Par sadzīvošanu vienā vietā. Tas atkarīgs no tā, kas ir "viena vieta". Ja tas ir kaut kāds neliels parks platībā ap hektāru, tad maz ticams, ka tur dzīvos abas sugas. Bet principā viņas var sekmīgi ligzdot netālu viena no otras. Man parauglaukumā ir bijuši gadījumi, kad izvesti ausainās un meženes perējumi tusējas kādus 300-400m viens no otra. Cik atceros pagāšgad Stāmerienā jau arī mežiņš, kur uzturējās ausainās sīkie bija ļoti tuvu parkam, kur bija meženes pēcnācēji. Par migrāciju vai ziemošanu. Interesanti, ka arī "savējo" ausaino Jaungulbenē es pirmo reizi dzirdēju tieši pagājušajā naktī. Tā ka es vairāk tomēr sliecos domāt par to, ka kaut kāds pirmais migrācijas vilnis ir bijis.


nekovārnis 26.februâris, 09:44

Siltāka ziema varētu nozīmēt arī īsāku migrāciju un līdz ar to arī agrāku atgriešanos. Kolkas pusē, piemēram, šoziem bija ļoti maz ziemojošu ūdensputnu.


žubīte 26.februâris, 09:22

Katru vakaru kuru bija siltāks šai vietā bļaustijās meženes,vakar klusums.Vai tad viņas var sadzīvot vienā un tai pašā vietā?


Mareks Kilups 26.februâris, 09:00

man ar laukos dzīvo ausainās pūces. pēdējos pāris gadus gluži sētā vairs gan ne, jo meženes baigi aktivizējušās. bet pirms tam vienmēr bijušas. es neteiktu, ka varētu pateikt dienu, kad viņa ir atlidojusi. var pateikt dienu, kad sākusi bļaustīties. bet ja viņa pirms tam tur ir mēnesi jau bijusi, klusi sēdējusi savā eglē un pa nakti lidinājusies peles ķerstīdama - es neteiktu, ka to var baigi konstatēt. katrā ziņā nebūtu pareizi izslēgt ziemošanu.šī maiga ziema, kaut kādā nelielā daudzumā jau ausainās tomēr pārziemo. īpaši jau ja starpība ar pērnā gada pirmo konstatējumu ir pusotrs mēnesis!


forelljjanka 25.februâris, 23:05

Pirmie iespaidi no jūras teteru epopejas-labas redzamības apstākļos,lidojumā tumšo no mellās atšķirt elementāri(ja izslēdz citas līdzīgās sugas!):D Pīles lidoja 500-2000 m no krasta.Tumšās līdziniekus izpīpēt nereāli,dažus mello T dabuju apskatīt,lai ieraudzītu pelēko knābja pamatni,tātad,teorētiski pētīt var,bangu pamanītu pilnīgi noteikti,Amērikas visticamāk arī,tikai...Dokumentēt lidojošu caur trubu bezcers,ar fotoaparātu par tālu!;) Akmensragā viens !!! mellās ad.T,Jūrkalnes stāvkrastā dažas tumšās.


žubīte 25.februâris, 23:05

Negribas īsti ticēt,jo viņas dzīvo 200 m man no dzīvokļa logiem,tā kā vakarā logi vaļā es precīzi varu noteikt kad viņa ir aktīva.Katru vakaru esmu ārā būtu dzirdējusi vai redzējusi iepriekš.Un ja būtu cits putns nez vai jau pirmajā dienā sēdētu tajā kokā kur pagājušajā gadā izveda četrus cāļus.


roosaluristaja 25.februâris, 22:57

Riests vilkiem sākas kaut kad janvārī. Bet varbūt arī tagad vēl nav beidzies.


CerambyX 25.februâris, 22:36

Labs kadrs!! :)


forelljjanka 25.februâris, 22:35

Vai tik šamiem tagad nav riests?Katrā ziņā pelēci sen,sen nebiju redzējis...


Mareks Kilups 25.februâris, 22:09

kas zin - varbūt veiksmīgi pārziemojusi, nevis tik nenormāli agri atlidojusi.


CerambyX 25.februâris, 22:04

Kāļu belteņa kūniņa


CerambyX 25.februâris, 22:01

Kārtējais spradzis :) Varbūt kaut kāds Longitarsus sp., bet nu katrā ziņā neesmu spradžu spečuks :) Pēc bildēm ar tā nav tā vieglākā grupa (maigi sakot).


CerambyX 25.februâris, 22:00

Spradzis Phyllotreta sp.


CerambyX 25.februâris, 21:57

Kaut kāds spradzis. Varbūt Chaetocnema sp. vai kaut kas līdzīgs.


CerambyX 25.februâris, 21:55

Stenus ģints īsspārnis. Tur daudz līdzīgu sugu.


CerambyX 25.februâris, 21:55

Kāds no sīksmecerniekiem (Apionidae)


dziedava 25.februâris, 21:42

Daudzgadīgās kaņepenes Mercurialis perennis ziedpumpuri. Vispār jāzied esot aprīlī, un vēl jau tikai pumpuri - interesanti būtu pavērot, kad riktīgi uzziedēs (tas izskatās kaut kā tā: http://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=8298 )


žubīte 25.februâris, 20:56

Vizuāli krēslā nevarēju īsti redzēt virs vai zem.


roosaluristaja 25.februâris, 20:44

Interesants novērojums. Tikai maza nianse. Riesta lidojumu laikā ausainā un purva pūce sit spārnus nevis virs muguras (kā to dara, piemēram, ķīķis), bet gan zem vēdera.


nekovārnis 25.februâris, 19:20

Paldies!


CerambyX 25.februâris, 17:22

Carabus granulatus


bišudzenis 25.februâris, 16:44

Esmu bijis Poosaspea uz putniem 2014 gada rallijā. ļoti labs rags. Lielākā daļa migrantu palido tur tieši garām. Vienkārši caur šo vietu iet lielāks migrācijas ceļš nekā piemēram Kolkā, Ovīšos vai akmeņragā. Vēl viens fakts igaunijā putnus skatās vairāk un to ļoti intensīvi dara arī Somi. tajā argā ir pat kaut kāds projekts, kur katru dienu tika vēroti putni.


Elfiņš 25.februâris, 08:37

Lielais meža resngalvītis


Elfiņš 25.februâris, 08:36

Rāceņu baltenis, mātīte.


Dachuxx 25.februâris, 00:14

Es to redzēju braucot mašīnā pāris metru attālumā alejas malā ganījās pērnajā zālē, mēs bijām trijatā un man patiešām žēl ka neiedomājos nobildēt, es apstulbu no redzētā, jo ir tak februāris. Man jau šķiet ka es to stārķi jau redzēju lidojam 20. februārī pie Ozolu birzs tas ir pāris kilometrus uz Kuldīgas pusi, bet meita mani pārliecināja, ka tā nevar būt un es arī viņai piekritu, jo tas kas lidoja varēja būt arī dzērve vai kas tamlīdzīgs.


nekovārnis 24.februâris, 22:33

Paldies!


forelljjanka 24.februâris, 21:26

Nav man baigās pieredzes ar tām pīlēm,biežāk tumšās redzu Sātiņos kā kur citur!:D Gadās gadi,intereses pēc skaitu cik sugas redzētas, un mello neesmu vispār redzējis.;)Akmensragā tuvu krastam neesmu redzējis vispār,kaut esmu tur salīdzinoši bieži.Varbūt arī tāpēc ,ka lielās migrācijas laikā parasti citas prioritātes(jāguļ Vītiņos,jāķemmē poligons Zvārdē).Tumšās salīdzinoši tuvu esmu redzējis Engurē aprīlī.Mello tik tuvu kā te redzēju pirmo reizi!Savulaik mellās gonkā dabujām Jūrkalnes stāvkrastā,tālu,knapi ar teleskopu.Iespējams posmā virs Ventspils līdz Kolkai...Jāgaida lai sašmucējas ar naftu,tad izkāps krastā!:DD Selgas Liepājā bildētās gan neizskatās sašmucējušās(kaut gan redzēti gan kākauļi,gan lielgauras,gan dažādu sugu kaijas.)


CerambyX 24.februâris, 20:53

Poļu americana arī acīrmedzot tik tālu nav bijusi (varbūt caur teleskou bildēts?) - feisbuka bildes, cerams links strādā arī ne-feisbuka lietotājiem: https://www.facebook.com/media/set/?set=a.683737811733614.1073741842.388622814578450 Pieņemu, ka igauņiem u.c. tā krasta līnijas konfigurācija ir pateicīgāka kā pie mums (leišiem varbūt vienīgi vēl 'bēdīgāk') - vismaz skatot tās bildes no Põõsaspea pagājušā gada uzskaitēm (blogs - http://www.eoy.ee/poosaspea/), izskatās, ka visi putni tur lido stipri tuvu. Kolkā, kur man lielāka pieredze, parasti ir nu tā, ka ja tās Melanitta pīles ir tuvu priekš teleskopa 30x palielinājuma, tad tas jau ir sasniegums :D Tādi fotogrāfējami īpatņi baigi reti tomēr... Atliek tad varbūt Akmeņrags? Tur esmu maz grozījies, bet laikam jau tur viss tomēr lido un peld krietni tuvāk :) Kuras vēl varētu būt vietas, kur mēģināt kādu no šīm sugām izspiest?


forelljjanka 24.februâris, 19:41

Nupat apskatījos,Igaunijā 2014.g. 3!!! americana novērojumi !;)


forelljjanka 24.februâris, 19:33

Nav jau tik dulli ar to americana,vismaz ad.T,šo mello bildēju apm.150-200 m attālumā 200 mm ar 1.4 konvertoru(teorētiski uz FF 560mm,tomēr zinu ,tas tā nestrādā,mazā Oly matrica,mazāk pikseļu...)Ar kādu Marku(D3) ar 400-600mm rori domāju,labos laika apstākļos, knābi varētu izpētit vismaz puskilometra attālumā(kuram tagad nav 400 mm?;)).


Irbe 24.februâris, 19:29

Varbūt noder šī lapa: http://birdingfrontiers.com/2011/06/17/white-winged-scoter-taxonomy/


CerambyX 24.februâris, 18:51

Pie tam pie Polijas krastiem šobrīd dzīvojas Amerikas melnā pīle (M.americana), bet Bangu bīle (M.perspicillata) pagājušogad augustā bija igauņiem - tās tiešām potenciāli varianti! :) Ar M.deglandi un M.stejnegeri, gan švakāk - tās pat Rietumpalearktikā liels retums. Šitās pīles gan varētu būt viens no ļaunākajiem putnu vērotāja 'murgiem' - redzēt pa lielu gabalu, iespējams īslacīgi (garām nolidojošs putns) un nespēt to nofotogrāfēt, lai būtu glīti dokumentēts pirmais sugas novērojums Latvijā :) Labi, bangu pīles tēviņa gadījumā šaubām nevajadzētu būt, bet ar M.americana auzas :D


forelljjanka 24.februâris, 18:43

Kur tad vēl šim lidot?;) Turpat blakus mājas-Putniņi,Cīruļi!:D


forelljjanka 24.februâris, 18:39

Uģis te nesen pacēla diskusiju par taigas/tundras sējas zosu atšķirībām.Paturpinot līdzīgu tēmu gribētu atgādināt par piecu sugu melnajām nirpīlēm,no kurām Latvijā līdz šim konstatētas tikai divas(Lietuvā tāpat,Igaunijā,ja nekļūdos-četras)!!!Vismaz ad.T atšķiršanai normālā attālumā nevajadzētu rasties problēmām,ar M un jaunajiem gan mazliet sarežģītāk...;)Tā kā,atšķirsim Collins-us, atsvaidzināsim atmiņā atšķirības,mellās/tumšās drīz gāzīsies garām un pāri Latvijai tūkstošiem,ja nu šogad...;)


CerambyX 24.februâris, 18:36

gal.ertene :D


CerambyX 24.februâris, 17:18

Es teiktu, ka oranžā gene (Dacrymyces stillatus)


CerambyX 24.februâris, 17:11

Laikam gan, ka impura - spārna gals vismaz tās stipri apaļīgs. M.straminea spicāks.


nekovārnis 24.februâris, 17:06

Paldies!


CerambyX 24.februâris, 16:59

Jā, ērcītes pēc fotoattēliem noteikt nav tā pateicīgākā padarīšana :)


CerambyX 24.februâris, 16:54

Gliemežu skrejvaboles (Cychrus caraboides)


CerambyX 24.februâris, 16:53

Kamielīša kāpurs.


dziedava 24.februâris, 15:38

Bet par tām ērcēm jau laikam neko puslīdz drošu nevar pateikt?


Elfiņš 24.februâris, 12:40

Paldies!


Elfiņš 24.februâris, 12:39

Nja, zinu, izmantoju veco saglabāto maršrutu. Diemžēl vairs precīzi neatceros, kur tieši katrs kukainis bija. Visdrīzāk šis bija savā "klasiskajā novērojuma vietā" Ropažu novadā :)


CerambyX 24.februâris, 11:14

Uff, šis atzīmētais maršruts man netīk - divu novadu robežās :) Fenoloģiskiem datiem novērojums, protams, der.


CerambyX 24.februâris, 11:13

Jūlijvabole


CerambyX 23.februâris, 20:56

Jāsūta Rekmanis izlūkos :)


Rallus 23.februâris, 20:37

Vai labi redzēts, ir kāda bilde? Tik agri pavasarī Latvijā nav bijuši? Varbūt dzērve, tās gan jau ir pa kādai klāt?


Edgars Smislovs 23.februâris, 19:52

Šis ir kaut kāds ķauķītis, Vītītis vai Svirlītis?

Sacensības jauniešiem "Rīgas Putnu izaicinājums"

Pirmo reizi Latvijā skolēnu brīvlaikā 18. martā notiks sacensības jauniešiem “Rīgas Putnu izaicinājums 2015”. To laikā jauniešu komandas no visas Latvijas apmeklēs kontrolpunktus dažādās Rīgas vietās, lai pārbaudītu savas zināšanas par putniem, atjautību un orientēšanās spējas.  “Rīgas Putnu izaicinājumam 2015” aicināti pieteikties 16–21 gadus veci jaunieši no visas Latvijas, kuriem ir interese piedalīties izglītojošās sacensībās, uzzināt kaut ko jaunu un parādīt savu atjautību un zināšanas. Šāda auditorija izvēlēta, lai veicinātu jauniešu interesi par putniem, informētu, kā putniem var palīdzēt un iesaistīties dažādās dabas un vides aizsardzības aktivitātēs. Lai jaunieši varētu sacensībās piedalīties, norises laiks īpaši plānots skolēnu pavasara brīvlaika nedēļā.  Sacensību laikā...


Aicinām uz lekciju par mazajiem ērgļiem

Trešdien, 2015.gada 25. februārī plkst.18:15 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē (Kronvalda bulvārī 4) notiks Latvijas Dabas fonda īstenotā lekcija ciklā „Izvēlies dabas aizsardzību”. Lekcijas norises vieta – 6.auditorija (lielā). Lekcijas tēma: Mazo ērgļu izpētes un aizsardzība Latvijā (lektors: ornitologs Aivars Petriņš). Mazais ērglis. Foto: J.Ķuze. Pēc lektora prezentācijas notiks diskusija un sarunas pie tējas un cepumiem. Plānotais pasākuma ilgums 1,5 stunda. Nākamā lekcija ciklā „Izvēlies dabas aizsardzību” notiks 2015.gada 18.martā, lekcijas tēma – Interneta tiešsaistes kameras pie aizsargājamo putnu ligzdām (lektors - ornitologs Jānis Ķuze). Uz lekcijām laipni gaidīti visi interesenti! Papildu informācija: maija.usca@ldf.lv Maija Ušča, Latvijas Dabas fonds Projekts tiek īstenots ar EEZ finanšu instrumenta 2009-2014 atbalstu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina...


Latvijas Ornitoloģijas biedrībai 30

Latvijas Ornitoloģijas biedrībai (LOB) – lielākajai dabas aizsardzības organizācijai Latvijā – šogad aprit 30 gadu. LOB ir dibināta 1985. gada 17. februārī, piedaloties 76 cilvēkiem LU Bioloģijas institūta telpās (tolaik – Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūts). LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda, ka “tā ir organizācija, kas jau daudz sasniegusi – iemācījusies dzīvot un plānot savu dzīvi patstāvīgi, no nepilna simta biedru izaugusi līdz lielākajai dabas aizsardzības organizācijai Latvijā, uzrunājusi un aizrāvusi arī tos, kas vēl nav kļuvuši par LOB biedriem, bet, pats galvenais, devusi būtisku ieguldījumu Latvijas dabas aizsardzībā, piedaloties īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla Natura 2000 izveidē, rosinot veidot...


Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā

Ar interneta tiešraides kameru novērotā jūras ērgļu ligzda interesē ne tikai tās saimniekus - 16. februārī ligzdas tuvumā uzradās svešs ērglis, kas, pārlidojot ligzdu, izraisīja satraukumu abos tās saimniekos. Video redzams, ka svešais putns pārlido ligzdu divas reizes. Savukārt dienu vēlāk ligzdā rosījās krauklis, kas pārcilāja zariņus un izklājumā esošo sauso zāli. Pie citām ligzdām veikti novērojumi liecina, ka kraukļi mēdz izmantot ērgļu prombūtni, lai no to ligzdām nozagtu zariņus, ko, domājams, izmanto savu ligzdu uzlabošanai. Šis krauklis tomēr aizlidoja tukšā. Tikmēr abi jūras ērgļi savā ligzdā pagaidām uzturas neregulāri. Ligzdas vainags tiek papildināts ar zariem, izklājumā tiek likti...


Latvijas Dabas muzejs aicina piedalīties fotokonkursā „Mans putns 2015”

Latvijas Dabas muzejs aicina piedalīties tradicionālajā fotokonkursā „Mans putns 2015”. Konkursā startē fotogrāfi – amatieri, kuru fotogrāfijās attēloti gan Latvijas, gan svešzemju putni savvaļā un nebrīvē. Fotokonkursa mērķis ir vairot izpratni par putnu daudzveidību, aktualizēt to aizsardzības jautājumus un vērst sabiedrības uzmanību uz dažādo sugu unikālo skaistumu. Fotogrāfijas konkursam jāiesniedz Dabas muzejā līdz šā gada 23. martam vai jānosūta uz Latvijas Dabas muzeju K.Barona 4, Rīga, LV-1050 (pasta zīmogs 23. marts). Ar fotokonkursa „Mans putns 2015” nolikumu aicinām iepazīties muzeja mājaslapā. Iesūtītie darbi tiks vērtēti četrās vecuma grupās – bērni (līdz 14 gadiem), jaunieši (15 - 25 gadi), pieaugušie (26 - 50 gadi)...




Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2015
© dabasdati.lv
Saglabāts