Šobrīd aktīvie lietotāji: 33 Šodien ievadītie novērojumi: 16 Kopējais novērojumu skaits: 93283
Jums ir viesa statuss
Pēdējie novērojumi
Lielais zīriņš Sterna caspia
29-aug-2014, erts
9-aug-2014, janisiv
Gludenā čūska Coronella austriaca
20-aug-2014, dziedava
Priežu krustknābis Loxia pytyopsittacus
29-aug-2014, eidis111
Baltā cielava Motacilla alba
29-aug-2014, eidis111
Lauku balodis Columba palumbus
29-aug-2014, eidis111
Dārza ķauķis Sylvia borin
29-aug-2014, eidis111
Zivju dzenītis Alcedo atthis
29-aug-2014, eidis111
Zaļā vārna Coracias garrulus
28-aug-2014, zemcha
17-aug-2014, dziedava
11-aug-2014, dziedava
4-aug-2014, dziedava
Zivju dzenītis Alcedo atthis
28-aug-2014, Rallus
Akmeņtārtiņš Arenaria interpres
27-aug-2014, Mareks Kilups
Gredzenūbele Streptopelia decaocto
27-aug-2014, Mareks Kilups
Sarkanā klija Milvus milvus
27-aug-2014, Mareks Kilups
Zivju ērglis Pandion haliaetus
26-aug-2014, vimba1
28-aug-2014, visvaldis.s
28-aug-2014, visvaldis.s
28-aug-2014, visvaldis.s
28-aug-2014, visvaldis.s
Lielais nātru raibenis Vanessa atalanta
28-aug-2014, jumts
Melnā dzilna Dryocopus martius
27-aug-2014, Edgars Smislovs
Gliemežu trematode Leucochloridium paradoxum
27-aug-2014, CerambyX
Pelēkais mušķērājs Muscicapa striata
27-aug-2014, CerambyX
Lielais zīriņš Sterna caspia
27-aug-2014, CerambyX
Upes tilbīte Actitis hypoleucos
27-aug-2014, CerambyX
27-aug-2014, CerambyX
Brūnā čakste Lanius collurio
27-aug-2014, CerambyX
Brūnā čakste Lanius collurio
27-aug-2014, CerambyX
Ziemasspāre Sympecma paedisca
27-aug-2014, CerambyX
Mājas strazds Sturnus vulgaris
27-aug-2014, CerambyX
Svītrainā klaidoņpele Apodemus agrarius
27-aug-2014, CerambyX
Cekulzīriņš Sterna sandvicensis
27-aug-2014, Edgars Smislovs
Upes zīriņš Sterna hirundo
27-aug-2014, Edgars Smislovs
Dzeguze Cuculus canorus
27-aug-2014, CerambyX
Baltais stārķis Ciconia ciconia
27-aug-2014, CerambyX
Mazais zīriņš Sterna albifrons
27-aug-2014, Edgars Smislovs
Čuņčiņš Phylloscopus collybita
27-aug-2014, CerambyX
Mazais dūkuris Tachybaptus ruficollis
27-aug-2014, CerambyX
Cekuldūkuris Podiceps cristatus
27-aug-2014, CerambyX
Prīkšķe Anas querquedula
27-aug-2014, CerambyX
Jūras krauklis Phalacrocorax carbo
28-aug-2014, Igors
Jūras žagata Haematopus ostralegus
28-aug-2014, erts
Mērkaziņa Gallinago gallinago
28-aug-2014, erts
28-aug-2014, erts
Zivju ērglis Pandion haliaetus
28-aug-2014, erts
Akmeņtārtiņš Arenaria interpres
28-aug-2014, erts
Smilšu tārtiņš Charadrius hiaticula
28-aug-2014, Igors
Pēdējie komentāri
Rallus 29.augusts, 15:28

Vai kādu vārdu var minēt pie noteikšanas pazīmēm par šo?


ER 29.augusts, 13:49

Vēl viens vērtīgs novērojums. Šis putns te jau vismaz kopš 19. augusta, redzēts un pazīts reizes četras. Sešgadīgs Garkalnes ligzdā gredzenots putns, kas ligzdojis Silakrogā (arī šogad), un tagad uzkrāj spēkus Sauriešu pļavās pirms tālā ceļa uz Āfrikas dienviddaļu.


Rallus 29.augusts, 08:41

Jāni, taisnība. Vēlās nakts paviršums;) Dabā jau, pats zini, vienmēr labāk, nekā attālākas bildes.


ER 29.augusts, 08:21

Paldies, šis ir pilns nolasījums, jo zaļajam gredzenam burtu nav (līdz 2010. gadam liku vienkrāsainus gredzenus). Gredzenota 04.07.2008. Garkalnē, kopš 2010. gada (arī 2014) ligzdoja Silakrogā. Atkārtots nolasījums šogad pie Sauriešiem (sk., piemēram 23. augusta bildi https://twitter.com/dabasSkanas).


ER 29.augusts, 08:11

Thanks for the additional image! It's almost fully readable: black letter code is either "PB" or "PR". Ringed by me in 2013 as a nestling. A slightly different angle on any one of the rings might help to solve that conclusively. Here's my e-mail address, just in case: edmunds at ldf dot lv.


CerambyX 28.augusts, 20:32

Jā, varētu būt - kāpēc gan ne.


Matrus 28.augusts, 20:22

Šogad pāris reizes apsekoju Dārziņu atteku ligzdošanas sezonā, bet mazos dūkurus nemanīju, bet augustā varētu būt arī migrants.


CerambyX 28.augusts, 19:14

Tas pievienošanas datums - novērojuma laiks 4. augusts :)


Remco 28.augusts, 19:06

Yes, a metal ring on the right leg and a yellow plastic one on the left leg. Unfortunately obscured by feathers so could not read them. Now attatched a picture detail. Locally ringed maybe?


Rekmanis 28.augusts, 18:54

Trešais vēlākais Latvijā.


forelljjanka 28.augusts, 11:42

Gonkā gan šitā nedari,tas ir pelēkais mušķērājs 1 cy !!! ;)


Rallus 27.augusts, 23:24

Sarkanrīklīte, jaunais putns.


Laimeslācis 27.augusts, 22:58

Kā var atšķirt sarkano klajumspāri no parastās?


roosaluristaja 27.augusts, 22:45

Jā, izskatās pēc jaunā putna.


Laimeslācis 27.augusts, 22:45

Paldies!


Laimeslācis 27.augusts, 22:37

Paldies!


aina 27.augusts, 22:25

vai dzeguze?


aina 27.augusts, 18:00

Nepareizi esmu norādījusi- protams, ka baltā cielava!:)


zemcha 27.augusts, 14:39

Skaidrs. Sestdien pabraukājos pa Rendas pusi, tur kur pagājušā gadā vienu izdevās nofotografēt, bet nevienu nemanīju. Ievēroju, ka tai vietai un Jaunsauriešu pļavai kopīga iezīme ir tā, ka pļavu škērso vismaz trīs elektro līnijas, kas acīm redzot, viņām ir ļoti pa prātam.


Fuatra 27.augusts, 14:03

Šodien joprojām tepat.


CerambyX 27.augusts, 11:05

Bet vai pelēkā? Baltā cielava pēc krāsojuma ir pelēkākā no visām sugām :) Šajā biotopā (domāju Lubāna apkārtnē pelēkās cielavas nav nekad redzētas) un uzreiz 6 īp. - 99%, ka baltās cielavas :)


Mimi Serada 27.augusts, 10:12

Paldies!!!


CerambyX 27.augusts, 01:40

Drīzāk skābeņu šūpotnis (Triodia sylvina)


CerambyX 27.augusts, 01:39

Varbūt stipri nodilusi Brachylomia viminalis, varbūt kaut kas no Oligia sp. Nez.


CerambyX 27.augusts, 01:36

Domāju, ka mārsilu laukpūcīte (Agrotis vestigialis)


CerambyX 27.augusts, 01:36

Sārtbrūnā zaigpūcīte (Mnio satura)


CerambyX 27.augusts, 01:35

Kazeņu vērpēja kāpurs.


CerambyX 27.augusts, 01:34

Īsspārnis Staphylinus sp. - varētu būt, ka S.caesareus, bet, lai droši atšķirtu no S.dimidiaticornis, jāredz matiņu krāsa galvas aizmugures daļā.


CerambyX 27.augusts, 01:26

Priežu sfinga kāpurs


CerambyX 27.augusts, 01:26

Rožvabole Cetonia aurata. Gaišās joslas gan nav bojājumi, bet sugai raksturīgs 'dizaina elements' :)


CerambyX 27.augusts, 01:25

Lapgrauzis Gastrophysa viridula


CerambyX 27.augusts, 01:24

Kādas no zilspāru (Calopteryx sp.) kāpuriem.


CerambyX 27.augusts, 01:23

Lapseņzirneklis


CerambyX 27.augusts, 01:23

Jauns graudzāļu vērpēja kāpurs


CerambyX 27.augusts, 01:21

Kāda no Amphipoea ģints pūcītēm.


CerambyX 27.augusts, 01:20

Pelēkbrūnais bērzu zobspārnis (Notodonta dromedarius)


CerambyX 27.augusts, 01:20

Tumšbrūnā aireņpūcīte (Tholera cespitis)


CerambyX 27.augusts, 01:19

Abrostola sp. - man vairāk izskatās pēc raibās cekulpūcītes (A.tripartita)


ER 26.augusts, 21:24

Vai redzējāt arī kādu gredzenu? / Could You see any rings?


ER 26.augusts, 21:21

Vecais labais paņēmiens - caur teleskopu no mašīnas. Kowa ar 20-60x tālummaiņu, uzskrūvēts uz durvju stikla ar "Kite" turekli. Neko labāku nezinu.


paliec 26.augusts, 16:18

šis ir mazulis. vai nu Macrogastra ģints vai Clausilia ģints. la noteiktu vajag pieaugušu un redzēt čaulas ieejas veidojumus, kuri mazulim vēl vispār nav izveidojušies. šis ir šā gada mazulis. mēnesi pusotru vecs.


paliec 26.augusts, 16:14

otra iespējamā suga būtu gludais vārpstiņgliemezis - Cochlodina laminata. bet šis izskatās, ka būtu mazāks izmēros, tāpēc es sliecos uz C.orthostoma. visas pārējās LV vārpstiņnieku sugas ir stipri rievainākām čaulām, ar izteiktu ribojumu.


zemcha 26.augusts, 15:07

Edmund, Tu ar teleskopu no mašīnas nolasīji vai ko viltīgāku esi izdomājis?


Rallus 26.augusts, 14:57

Šim tas konuss savādāks un rievains...


Rallus 26.augusts, 14:55

Labi. Kādas idejas par to otru?


paliec 26.augusts, 12:44

šādā rakursā un bez mēroga.... vārpstiņniekus noteikt nevar, bet tā kā čaula gluda un jāizvēlas starp divām sugām, tad es teikšu, ka šis ir Cochlodina ortosthoma - taisnmutes vārpstiņgliemezis...


ER 24.augusts, 17:18

Attēlos jaunais putns, šīgada mazulis ar dzelteno gredzenu uz kreisās kājas. Vakar tur nolasīju gredzenus diviem šādiem jaunuļiem (viens no Garkalnes, otrs no Silakroga), bet tālāk uz vadiem palika vismaz vēl 1 vai 2 citi jaunie.


ER 24.augusts, 17:14

23.08.2014. šajā apkaimē vismaz 6 vai 7 zaļās vārnas uz vadiem virs pļautiem zālājiem, diezgan izklaidus. Četrām teleskopā no mašīnas nolasīju gredzenus. Gan jau gredzenotas arī pārējās, tikai tobrīd bija par tālu no ceļa. Četras nolasītās: 1 ad.+1 juv. no vienas ligzdas Garkalnē, 1 ad. un 1 juv. no divām dažādām ligzdām Silakrogā. Tā ka te jau labu laiku ir īsts, pastāvīgs "salidojums" - barošanās pietura ceļā uz ziemošanas vietām. Interesanti, cik ilgi te vēl uzturēsies. Pats turp augustā vairs netikšu.


ER 23.augusts, 12:25

Visiem zaļo vārnu novērojumiem ārpus ligzdošanas vietām un laikiem iesaku atjaunot publisko pieejamību novērojumu vietām. Lauki pie Sauriešiem izskatās pēc pastāvīgas zaļo vārnu barošanās vietas pa ceļam uz dienvidiem no Pierīgas priežu mežu masīviem. Pagaidām te droši nolasīts tikai viens gredzens. Ļoti noderētu vairāk novērojumu caur teleskopiem un teleobjektīviem!


CerambyX 22.augusts, 23:52

Ošu ordeņpūcīte - viens no lielākajiem mūsu naktstauriņiem. Suga izplatīta samērā bieži - lido vasaras otrajā pusē/septembrī.


roosaluristaja 22.augusts, 17:06

Teritoriāla uzvedība starp 2 TT? Kā tas izpaudās?


Nora 22.augusts, 15:40

Ar interesi vēru vaļā, kas tad par H.sapiens ziņots :) I-netā atradu šos: http://www.copeslietas.lv/site/blogi/1124-varkalu-kanals-vai-licenceta-makskeresana-balelinu-stila-1.htm un http://likumi.lv/doc.php?id=248459 Tā arī nesapratu var vai nevar makšķerēt, kaut zīme jau rāda, ka nevar...


galochkin 22.augusts, 13:24

Diemžēl nē.Putns bija ļoti tālu.


IevaM 22.augusts, 13:16

vai izdevās nolasīt kādu gredzenu? varbūt kādā bildē var?


CerambyX 22.augusts, 08:45

Smirdīgā rožvabole


CerambyX 22.augusts, 08:44

Kazrožu sfinga kāpurs


CerambyX 21.augusts, 23:18

Jā, tas ir milzu kailgliemezis (Limax maximus). Plankumainā mantija ir gana raksturīga pazīme, bet forši, ka ir bilde ar pēdu, kas ir pilnībā balta, jo varbūt mazliet līdzīgajam tumšajam kailgliemezim pēda ir tumša ar gaišu centrālo daļu. Suga nav nekas pārāk rets g.k. sastopama apdzīvotās vietās, dārzos utml. vietās (atšķirībā no tumšā kailgliemeža, kas dzīvo mežos). Protams, par cik pārsvarā aktīvi naktīs, tad varbūt mazāk redzami nekā to patiesībā ir.


Iweta 21.augusts, 22:29

Limax maximus?


Iweta 21.augusts, 22:14

Varbūt tas varētu būt Garden Slug Extended ???


CerambyX 21.augusts, 19:18

Kaut kas no tīklspārņiem Coniopterygidae


galochkin 21.augusts, 16:58

Был там сегодня. Видел одну птицу. Окольцованная. Но близко не подпускала, невозможно было прочитать буквы... :(


IevaM 20.augusts, 20:54

Turpat netālu no Knauf rūpnīcas uz vadiem joprojām ir vismaz 3 zaļās vārnas. Ja kādam ir iespēja, paskatieties gredzenus, būtu ļoti vērtīgi nolasīt (teleskopā vai foto).


forelljjanka 19.augusts, 20:28

Kas nu tur par brīnumu?;) Tur tak NEŠAUJ !!! :DDD Domāju ,Sātiņos ar būs tā pavairāk(tur arī nešauj)! ;)


Edgars Smislovs 19.augusts, 12:58

Paldies centīšos! Bet drīz atkal uz skoooooolu! :( :( :(


CerambyX 19.augusts, 08:59

Baltdzīslainā aireņpūcīte


CerambyX 19.augusts, 08:58

Lapgrauzis Chrysolina sturmi


CerambyX 19.augusts, 08:57

Tumšā tilbīte


Gaidis Grandāns 18.augusts, 23:53

Edgars MALACIS! Tā turpināt!


CerambyX 18.augusts, 16:36

Ceriņu sfings


CerambyX 18.augusts, 15:07

Ķērpjuts - iespējams Valenzuela flavidus


CerambyX 18.augusts, 15:02

Mārīte Calvia quatuordecuttata


CerambyX 18.augusts, 15:01

Kādas līķvaboles kāpurs


CerambyX 18.augusts, 15:00

Sarkanspārnis Platycis minutus


CerambyX 18.augusts, 15:00

Neesmu sēņu specs, bet vai tik nebūs lakas plakanpiepe (Ganoderma lucidum)


Bekuvecis 18.augusts, 14:45

Lakas plakanpiepe (Ganoderma lucidum), aizsargājama suga.


dziedava 18.augusts, 00:50

Vārpainā krauklene Actaea spicata


CerambyX 16.augusts, 22:23

Ceļteku raibspārnis - tauriņš :)


jumts 16.augusts, 20:52

Kazrožu sfinga (Deilephila elpenor) kāpurs.


Pēteris 16.augusts, 18:14

Pirmo reizi redzu kāpuru, kurš maina deguna garumu.


Pēteris 16.augusts, 18:12

Domāju, ka tā ir kāda muša.


Bekuvecis 16.augusts, 12:15

Jā, noteikti ir.


roosaluristaja 16.augusts, 07:17

Šitā, manuprāt, ir lapkoku svečtursēne.


roosaluristaja 16.augusts, 07:15

Baigi vēlais perējums, ja vēl tagad pūka nav īsti nogājusi.


Edgars Smislovs 15.augusts, 22:33

Šodien ari uz vadiem sēdēja viens juv putns visdrīzāk taspats.


Wiesturs 15.augusts, 19:23

Orthops kalmii?


Wiesturs 15.augusts, 17:27

Šitā būtu Adelphocoris quadripunctatus?


CerambyX 15.augusts, 14:40

Ķērpjuts Psococerastis gibbosa


CerambyX 15.augusts, 14:35

Šķiet tinējs Ancylis badiana


CerambyX 15.augusts, 14:34

Raibkode Calybites phasianipenella


CerambyX 15.augusts, 14:34

Žodzeņu joslainais lapsprīžmetis


CerambyX 15.augusts, 14:33

Kāda no viendienītēm


CerambyX 15.augusts, 14:33

Acainais lapsprīžmetis


CerambyX 15.augusts, 14:33

Zāļsvilnis Elophila nymphaeata


CerambyX 15.augusts, 14:32

Dzeltenā grīšļu pūcīte


CerambyX 15.augusts, 14:32

Šķiet ceļteku mazsprīžmetis


CerambyX 15.augusts, 14:30

Ievu ordeņpūcīte


CerambyX 15.augusts, 14:30

Tīklkode Argyresthia goedartella


Edgars Smislovs 15.augusts, 12:08

To brīdi tuvumā nebija citu kaiju, viņa viena lidoja garām.


dekants 15.augusts, 09:34

Visu cieņu! Viņu lidojumā pamanīt starp citām kaijām, atšķirt, noorientēties un vēl paspēt ideāli nofotografēt. Malacis!


CerambyX 14.augusts, 19:41

Garlūpas racējlapsene


CerambyX 14.augusts, 19:01

Sarunā ar N.Savenkovu atklājās, ka šis izrādās ir Roeslerstammia erxlebella.


CerambyX 14.augusts, 18:48

Parastās otiņastes kāpurs


CerambyX 14.augusts, 18:47

Ar šķiet kāds no ūdensmīļiem. Helochares sp. vai kaut kas tamlīdzīgs.


CerambyX 14.augusts, 18:44

Ūdensmīlis, iesp. Cercyon ustulatus


CerambyX 14.augusts, 18:34

Kāda no kailvabolēm (Leiodidae sp.)


CerambyX 14.augusts, 18:30

Ievu ordeņpūcīte


CerambyX 14.augusts, 18:30

Jā, H.fuscipes


CerambyX 14.augusts, 18:29

Melnā praulvabole


CerambyX 14.augusts, 18:29

Sarvabole Lagria hirta


CerambyX 14.augusts, 18:29

Saperda carcharias


CerambyX 14.augusts, 18:28

Aha - C.rusticus


Wiesturs 14.augusts, 17:53

Jā, tiešām izskatās, ka tā.


CerambyX 14.augusts, 17:49

Alkšņu pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 14.augusts, 17:44

Es teiktu, ka Chortodes fluxa


Igors 14.augusts, 16:21

Malacis!


CerambyX 14.augusts, 15:32

Izskatās pēc tumšās ķiršu pelēkpūcītes (Acronicta tridens) kāpura. Reta suga!


CerambyX 14.augusts, 15:25

Gandreņu zilenītis nebūs. Droši vien parastais zilenītis, bet, protams, 100% pārliecībai jāredz spārn apakšpuse.


CerambyX 14.augusts, 13:56

2. attēlā - melnā klajumspāre


CerambyX 14.augusts, 13:51

Jā, piekrītu, ka X.xanthographa


CerambyX 14.augusts, 13:44

Super! Apsveicu! :)


sandis 13.augusts, 17:51

Pēc poļu lapas attēliem spriežot, pūcīte Heliothis maritima. Varētu būt šī suga? Pēc izplatības areāla arī atbilst. DD datubāzē sugu neatradu.


W 13.augusts, 08:31

Paldies:)


visvaldis.s 12.augusts, 22:09

Gribas zināt kā sauc šo dīvaini.


Aigars 12.augusts, 21:25

Šis putns, kā mazulis gredzenots 23.05.2014. Meža kapos.


Matrus 12.augusts, 17:13

Aigar, kur šis vistu vanags gredzenots?


Mimi Serada 12.augusts, 11:00

Paldies, man prieks par to!


Bekuvecis 12.augusts, 10:36

Parastie zemestauki (Phallus impudicus) vēl "olas" stadijā.


Bekuvecis 12.augusts, 10:33

Nekādā gadījumā ne ķieģeļsarkanā sērsēne un vispār ne sērsēne. Kas tad - uz sitiena nepateikšu. Mūsu lapiņsēņu speciāliste varbūt varētu.


Bekuvecis 12.augusts, 10:30

Saldā eksīdija (Exidia saccharina). Salda pēc izskata, ne garšas! :)


CerambyX 11.augusts, 20:57

N.Savenkova komentārs - tiešām Perizoma lugdunaria. Laba suga!


W 11.augusts, 17:50

Paldies:)


CerambyX 11.augusts, 14:39

Nebūs gan vabole - kameņlapsene Mutilla europaea :)


Wiesturs 9.augusts, 14:29

Pārskatīju vēlreiz, šitais acīmredzot tad jāmaina uz E. silaceata


galochkin 9.augusts, 12:44

Спасибо больше! Очень рад, что понравилось! :)


IlzeP 9.augusts, 11:58

Paldies, tā jau man likās :)


ER 8.augusts, 21:58

Lieliski foto, apsveicami!


jumts 8.augusts, 18:20

Brīnišķīgas fotogrāfijas! :)


Elfiņš 8.augusts, 17:08

Parastais zeltainītis


IlzeP 7.augusts, 19:56

Šī smilšvabole man atkal pēc noteicēja izskatās pēc jūrmalas, bet vieta atkal nav jūrmala... :)


IlzeP 7.augusts, 19:55

Vai šo pareizi noteicu?


IevaM 6.augusts, 12:25

Protams, varu uz epastu koordinātas aizsūtīt :)


Martins 5.augusts, 20:06

Būtu labi novērojumu vietu precizēt, jo tik plašu teritoriju vienam eksemplāram piedēvēt... Dabas izpētē/aizsardzībā šādu "atradni" grūti izmantot.


IevaM 5.augusts, 12:14

Hmm, sajutos vainīga, ka "turu sveci zem pūra". 2012. gada 24. jūlijā Ādažu poligonā tā pat gada pavasarī kontrolēti dedzinātā virsājā (kurš jau bija gandrīz mežs lielo koku dēļ) redzēju šo pašu vaboli.


visvaldis.s 4.augusts, 12:47

Paldies!


Wiesturs 4.augusts, 00:02

Paldies, tā man pašam arī likās visticamākā.


CerambyX 3.augusts, 23:20

Melnulis Opatrum sabulosum


CerambyX 3.augusts, 22:47

Domāju, ka Abrostola tripartita


CerambyX 3.augusts, 22:39

Nu jā - Acronicta tridens/psi. Tās ar nemāku un nemaz nezinu vai pēc foto var droši atšķirt.


CerambyX 3.augusts, 22:34

Mazais apšu tinējzobspārns (Clostera pigra). Pārējiem laikam nekomentēšu klāt - salikšu tik nosaukumus :)


CerambyX 3.augusts, 22:33

Melnais madaru lapsprīžmetis (Epirrhoe tristata)


CerambyX 3.augusts, 22:32

Spodrā graudzāļu pūcīte (Thalpophila matura)


CerambyX 3.augusts, 15:34

Būs īstā!


Siona 3.augusts, 15:25

Labojums - te viņa tiek saukta par viršu mazo raibpūcīti :)


Siona 3.augusts, 15:23

Izskatās pēc mazās mellenāju pūcītes (Anarta myrtilli) kāpura, bet varbūt ir vēl kāds līdzīgs?


CerambyX 3.augusts, 13:27

Konkrēti spārēm droši vien neatšķiras no citiem kukaiņiem. Kaut kādus attālumus jau tomēr tie veikt spēj un var pieņemt, ka tuvākajā apkārtnē piemērotā biotopā sugai ar jābūt sastopamai. Kas ir "tuvākā apkārtne" protams ir diskutabls jautājums un no sugas atkarīgs (vienai sugai 500m ir nieks, bet citai nepārvarams attālums), bet spāru gadījumā 200m šķiet gauži maz. Šķiet arī abas ūdenstilpes ir savstarpēji savienotas.


jumts 3.augusts, 12:31

Paldies, izlaboju!


Matrus 3.augusts, 12:25

Kadi tad butu kriteriji sparu jaunu atradnu definesana?


CerambyX 3.augusts, 03:17

Otrajā attēlā pareizi - sarkanā klajumspāre. Pirmajā attēlā - parastās klajumspāres


CerambyX 3.augusts, 03:15

Kāpostu baltenis


CerambyX 3.augusts, 03:15

Sirsenis


CerambyX 3.augusts, 03:15

Koksngrauzis Leptura quadrifasciata


CerambyX 3.augusts, 03:14

Brūnā smilšvabole - bieža un plaši izplatīta suga


CerambyX 3.augusts, 03:14

Skābeņu pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 3.augusts, 03:12

Tīklkode Yponomeuta plumbella


CerambyX 3.augusts, 03:10

Priekškrūšu vairoga priekšējais stūris izskatās ar dzletenīgu plankumu (nav gan labākais rakurss) - tātad Buprestis haemorrhoidalis


CerambyX 3.augusts, 03:08

Plakankode Harpella forficella


CerambyX 3.augusts, 03:08

Es teiktu, ka kāpostu baltenis


CerambyX 3.augusts, 03:04

Nezinu gan vai divas vietas 200m attālumā viena no otras būtu saucamas par atsevišķām atradnēm :) Bet tā jau, protams, forši atradumi!


Rallus 2.augusts, 11:25

Šorīt bija ap 1000 putnu tajā pat vietā un ap 500 pie Ainažu mola


CerambyX 2.augusts, 00:44

Šis labs novērojums!


Martins 1.augusts, 23:49

Ir īstais laiks meklēt krāšņvaboles! Dažas reizes esmu bijis un katru reizi no 3-5 sugām! Uz celmiem, stāvošiem, kritušiem kokiem un pat kokmateriālu krautuvju vietās uz mizām, nelieliem zariem.


Martins 1.augusts, 23:31

Tā jau likās, ka bija vēl viens novērojums - Nagļos, zivju dīķos.


Martins 1.augusts, 23:29

Jā, suga izplatās - lēni vai ātri - grūti pateikt. Aktīvo meklētāju maz. Līdz šim Latvijā konstatēta karjerā pie Mazajiem Kangariem, karjerā pie Bauskas, Bilskas pagasta Lobērģī (pļavā) un tagad te (ja vien vēl kādu novērojumu neesmu aizmirsis).


Igors 1.augusts, 23:24

Paldies, salaboju!


Rallus 1.augusts, 22:52

300 līdz 3000 - ļoti plašs vērtējums - bildē jau tuvāk tiem augšējiem cipariem drīzāk...?


CerambyX 1.augusts, 22:43

Parastais zilenītis - priekšpārna pamatnē plankums (tumšbrūnajam nav), tāpat arī pakaļspārna izliektā melno plankumu josla tāda vienmērīga (tumšbrūnajam otrs plankums, skaitot no pakaļējā stūra, tāds stipri izvirzīts tuvāk uz centru).


CerambyX 1.augusts, 22:14

Forši! Laikam jau sāk ar lēnām šī suga izplatīties.


Mimi Serada 1.augusts, 21:19

Piekrītu, paldies!


CerambyX 1.augusts, 20:55

Domāju, ka Archips rosana


CerambyX 1.augusts, 20:40

O jā, sārmeņu resngalvītis! Labs!!! :)


Mari 1.augusts, 14:34

Paldies! :)


Gaidis Grandāns 1.augusts, 11:52

Baltkrievu ornitologs Denis Kitels pirms pāris dienām atradis šo sugu Baltkrievijas ziemeļos, relatīvi netālu no Latvijas robežas. http://florafauna.by/bio/species-log/info/id/31172


CerambyX 1.augusts, 11:02

Jā, parastais purvraibenis


CerambyX 1.augusts, 10:59

Bez šaubām :)


Mari 1.augusts, 08:19

Vai varētu būt Vītolu urbēja (Cossus cossus) kāpurs?


CerambyX 31.jûlijs, 12:53

Ezeru krāšņspāre


CerambyX 31.jûlijs, 12:52

Ezeru krāšņspāre


CerambyX 31.jûlijs, 03:07

Laikam zāļsvilnis Loxostege turbidalis


CerambyX 30.jûlijs, 14:13

Tegenaria ģints zirnekļa tēviņš. Tādi arī Latvijā mīt


aina 30.jûlijs, 12:22

varētu būt atvests ar treileri no Anglijas. nezinu ko darīt- atlaist brīvībā vai nospiest?


Bekuvecis 30.jûlijs, 10:18

Šķiet, būs bijusi dzeltenā receklene (Tremella mesenterica).


Bekuvecis 30.jûlijs, 10:05

Tā būs bijusi smadzeņveida receklene (Tremella encephala). Pagaidām vienīgais zināmais atradums Kurzemē, ja neskaita pašu jūras piekrasti.


CerambyX 29.jûlijs, 22:48

Zeltgalvīšu zeltainītis


CerambyX 29.jûlijs, 22:48

Racējlapsene Ammophila sp.


CerambyX 29.jûlijs, 22:47

Baltās pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 29.jûlijs, 22:46

Zeltgalvīšu zeltainītis


CerambyX 29.jûlijs, 22:45

Skujkoku sarkanais kosngrauzis


CerambyX 29.jûlijs, 22:45

Zilzaļā dižspāre


CerambyX 29.jûlijs, 22:45

Pļavas vēršacītis


CerambyX 29.jûlijs, 22:45

Pļavas vēršacītis

Lielie baltie gārņi ar krāsainajiem gredzeniem

Lielais baltais gārnis (Egretta alba) kā ligzdotājs Latvijas faunā ienācis salīdzinoši nesen – 20. un 21.gs. mijā. Aptuveni 15 gadu laikā ligzdojošo pāru skaits Latvijā strauji audzis, un šobrīd zināmi ap 200 ligzdojoši lielo balto gārņu pāri. Jau tagad atsevišķās ūdenskrātuvēs (P: Kaņieris, Lubāns) šīs sugas īpatņi tiek novēroti lielākā skaitā nekā zivju gārņi.  Lielais baltais gārnis Latvijā ir maz pētīts, un līdz ar to nav zināmas daudzas lietas par šo sugu, piemēram, kur ir Latvijas gārņu ziemošanas vietas. Latvijā līdz šim ir apgredzenoti mazāk nekā 100 lielie baltie gārņi un saņemta informācija par trīs atradumiem ārpus Latvijas – Beļģijā, Francijā un Polijā. Apgredzenoti...


Sākusi augt gada sēne 2014 - dzīslkāta beka

Dzīslkāta beka (Boletus projectellus) Latvijā pirmo reizi konstatēta pagājušā gada rudenī. To uz Dabas muzeja sēņu izstādi no dažādām jūras piekrastes vietām atnesa vairāki apmeklētāji.  Dzīslkāta beka. Foto: I.Daniele. Tā ir Ziemeļamerikas suga, kas tikai pagājušā gadsimta beigās pamanīta arī Eiropā – konkrēti, Lietuvā, Kuršu kāpā, kur līdz atklājuma publiskošanas brīdim (2007.g.) paspējusi jau pamatīgi izplatīties. Latvijā tā pagaidām atrasta tikai piejūras kāpu zonā, ne tālāk kā 1 km no krasta. Nav ziņu par atradumiem citās Eiropas valstīs. Dzīslkāta beka ir liela stobriņsēne (diametrs 4-20 cm), kurai cepurītes virsmiziņa ir sarkanīgi brūnā krāsā un lēveraini stiepjas pāri malai, un ar garu (līdz pat...


Jauna sienāžu suga Latvijā (3)

12. augustā entomologam Uģim Piterānam Daugavpils novadā, pavisam netālu no Baltkrievijas robežas, izdevās novērot jaunu sienāža sugu - Bicolorana bicolor - Latvijā. U. Piterāns sienāzi novērojis pavisam nejauši - to nofotogrāfējot un mājās vēlāk mēģinot noteikt sugu, izrādījās, ka šī ir jauna suga Latvijā. Uģis stāsta, ka “atradums gan nav nekas sensacionāls, jo suga ir gana plaši izplatīta Centrāleiropā - ziemeļos līdz pat Zviedrijai un teorētiski varēja sagaidīt, ka šī suga ir sastopama arī Latvijā. Lietuvā suga jau ir sastopama gana ilgstoši un apdzīvo specifiskus biotopus - sausus, kserofītiskus zālājus. Ja speciāli nemeklē sugu tam piemērotos biotopos valsts dienvidu daļā,...


Papē atklās pasaulē pirmo migrējošo sikspārņu ķeršanai būvēto murdu

Uzsākot vērienīgu starptautisku sikspārņu izpētes projektu, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģisko pētījumu centrā Papē 19. augustā Latvijas un Vācijas biologi atklās pasaulē pirmo murdu, kas būvēts tieši migrējošo sikspārņu ķeršanai. Tas ļaus sikspārņus noķert lielā skaitā, kas ir izšķiroši svarīgi, lai rastu atbildes uz daudziem līdz šim neatbildētiem jautājumiem gan par šo zīdītāju fizioloģiju, gan ziemošanas vietām.  „Pateicoties putnu gredzenošanai, ornitologi salīdzinoši daudz zina par putnu migrāciju, bet sikspārņu izpēte visā pasaulē vēl ir „bērna autiņos”. Tas daļēji ir tādēļ, ka pasaulē ir maz vietu, kur sikspārņus pietiekamā skaitā var noķert gredzenošanai migrācijas lidojuma laikā. Pape šajā ziņā ir unikāla, jo...


Sestdien Siguldā, Balonu pļavā notiks "Dabas koncertzāle"

Nedēļas nogalē - 9.augustā, Balonu pļavā notiks Dabas koncertzāle, kuras laikā ikviens aicināts doties pārgājienos, iesaistīties izziņas laboratoriju un radošo darbnīcu aktivitātēs, bet, iestājoties tumsai, kļūt par dabas, mūzikas un videomākslas izrādes dalībniekiem, sajūtot dabu sevī un personisko saikni ar dabas skaistumu, varenību un laika plūdumu. Dabas koncertzāles galvenais varonis, kas palīdzēs izdzīvot šo stāstu, šogad būs bruņuzivs Asterolepis ornata jeb Zvaigžņotās zvīņās tērptā. Tā ir „vienaudze” vairāk nekā 400 miljonu gadu vecajiem Gaujas senielejas krastus veidojošajiem smilšakmeņiem. Šie ieži radušies izgulsnējoties un sacementējoties smiltīm un māliem Devona jūras seklūdenī un milzīgu upju deltās, kas senajos laikos bija mūsdienu Latvijas cietzemes...




Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2014
© dabasdati.lv
Saglabāts