Šobrīd aktīvie lietotāji: 347 Šodien ievadītie novērojumi: 62 Kopējais novērojumu skaits: 201733
Jums ir viesa statuss
Pēdējie novērojumi
Melnais meža strazds Turdus merula
14-Feb-2016, gunitak
Lielā zīlīte Parus major
14-Feb-2016, gunitak
Eirāzijas bebrs Castor fiber
13-Feb-2016, AinisP
Rudā lapsa Vulpes vulpes
13-Feb-2016, AinisP
Pelēkais zaķis Lepus europaeus
13-Feb-2016, AinisP
Stirna Capreolus capreolus
13-Feb-2016, AinisP
Baltmugurdzenis Dendrocopos leucotos
14-Feb-2016, zemcha
Peļu klijāns Buteo buteo
13-Feb-2016, AinisP
Mājas strazds Sturnus vulgaris
13-Feb-2016, AinisP
24-Oct-2015, dziedava
Garastīte Aegithalos caudatus
14-Feb-2016, Ilze_Sa
Parastā zalktene Daphne mezereum
14-Feb-2016, Dzidra
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
14-Feb-2016, Ara
Lielā zīlīte Parus major
14-Feb-2016, Osis
Melnā dzilna Dryocopus martius
14-Feb-2016, ER
Rudā lapsa Vulpes vulpes
14-Feb-2016, Ara
Rubenis Tetrao tetrix
14-Feb-2016, LiDre
Zivju gārnis Ardea cinerea
14-Feb-2016, madara8048
Zivju gārnis Ardea cinerea
21-Jun-2015, Rallus
Vidējais dzenis Dendrocopos medius
30-Mar-2013, Rallus
Vakarlēpis Caprimulgus europaeus
21-Jun-2013, Rallus
Trīspirkstu dzenis Picoides tridactylus
30-Mar-2013, Rallus
Tītiņš Jynx torquilla
28-Apr-2013, Rallus
Pelēkā dzilna Picus canus
1-May-2013, Rallus
26-May-2013, Rallus
Melnā dzilna Dryocopus martius
20-Apr-2013, Rallus
Mazais dzenis Dendrocopos minor
13-Apr-2013, Rallus
Kajaks Larus canus
21-Apr-2013, Rallus
Gaigala Bucephala clangula
18-May-2013, Rallus
Brūnspārnu ķauķis Sylvia communis
14-Jun-2013, Rallus
Akmeņčakstīte Oenanthe oenanthe
1-Jun-2013, Rallus
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
14-Feb-2016, Ara
Dzilnītis Sitta europaea
14-Feb-2016, Ara
Meža pūce Strix aluco
14-Feb-2016, vigulis
Peļu klijāns Buteo buteo
11-Feb-2016, Rallus
Bikšainais klijāns Buteo lagopus
11-Feb-2016, Rallus
Lielā gaura Mergus merganser
14-Feb-2016, Anete PB
Lielā gaura Mergus merganser
14-Feb-2016, Anete PB
Melnais meža strazds Turdus merula
13-Feb-2016, Osis
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
14-Feb-2016, Osis
Sarkanrīklīte Erithacus rubecula
14-Feb-2016, CerambyX
Zaļžubīte Chloris chloris
13-Feb-2016, Matrus
Meža zīlīte Periparus ater
14-Feb-2016, Matrus
Meža pīle Anas platyrhynchos
13-Feb-2016, Matrus
Melnā dzilna Dryocopus martius
13-Feb-2016, Matrus
Stirna Capreolus capreolus
13-Feb-2016, Osis
Viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum
13-Feb-2016, Jalmars
Gaigala Bucephala clangula
13-Feb-2016, Jalmars
Lielā gaura Mergus merganser
13-Feb-2016, Jalmars
Melnspārnu kaija Larus marinus
13-Feb-2016, Jalmars
22-May-2014, Vīksna
24-Aug-2014, Vīksna
23-May-2014, Vīksna
Spožā skudra Lasius fuliginosus
20-Apr-2014, Vīksna
20-Apr-2014, Vīksna
27-Jun-2014, Vīksna
12-May-2014, Vīksna
8-Jun-2014, Vīksna
8-Jun-2014, Vīksna
Jāņogu raibenis Polygonia c-album
8-Jun-2014, Vīksna
29-Jun-2014, Vīksna
15-May-2014, Vīksna
Dzeltenā klajumspāre Sympetrum flaveolum
29-Jun-2014, Vīksna
Dzeltenā klajumspāre Sympetrum flaveolum
29-Jun-2014, Vīksna
Zivju gārnis Ardea cinerea
13-Feb-2016, Anta.S.
Jūras krauklis Phalacrocorax carbo
13-Feb-2016, Anta.S.
13-Feb-2016, Anta.S.
Peļu klijāns Buteo buteo
13-Feb-2016, Seruka
Gaigala Bucephala clangula
13-Feb-2016, Seruka
Lielā gaura Mergus merganser
5-Feb-2016, erts
Gaišais šņibītis Calidris alba
14-Aug-2008, nekovārnis
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
13-Feb-2016, girtsbar
Peļu klijāns Buteo buteo
13-Feb-2016, Aleksandrs Matvejevs
Ūpis Bubo bubo
13-Feb-2016, Anda
Krauklis Corvus corax
13-Feb-2016, Rallus
Žagata Pica pica
13-Feb-2016, bišudzenis
Baltais stārķis Ciconia ciconia
13-Feb-2016, bišudzenis
Eiropas krūmgliemezis Bradybaena (=Fruticicola) fruticum
13-Jul-2014, Vīksna
Zeltvēdera mūķene Euproctis chrysorrhoea
7-Jun-2014, Vīksna
Pelēkā vārna Corvus cornix
13-Feb-2016, bišudzenis
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
9-Feb-2016, Dāvis Kalmanis
Krauklis Corvus corax
13-Feb-2016, bišudzenis
7-Jun-2014, Vīksna
7-Jun-2014, Vīksna
Melnā dzilna Dryocopus martius
13-Feb-2016, bišudzenis
30-May-2015, Vīksna
21-Jun-2014, Vīksna
Krauklis Corvus corax
13-Feb-2016, bišudzenis
Žagata Pica pica
13-Feb-2016, bišudzenis
Zeltgalvītis Regulus regulus
13-Feb-2016, bišudzenis
Lielā čakste Lanius excubitor
13-Feb-2016, bišudzenis
Pēdējie komentāri
nekovārnis 14.februāris, 14:05

Pārskatot savus pagājušā gada novērojumus par šo - ziedmušu Eristalis tenax uznākušas šaubas. Diemžēl pašam pagaidām pieejama informācija tikai par pusi no Latvijas Eristalis sugām.


Matrus 14.februāris, 09:54

Jebkurā gadījumā šis ir interesants novērojums! Vēsturiski, pirms tika uzbūvēta Rīgas HES, melnspārnu kaijas nelielā skaitā (līdz 40 īpatņiem vienlaikus) regulāri ziemoja Daugavā pie Ķeguma HES (novērojumi 1960/61. un 1961./62. g. ziemas sezonās: Виксне 1963). Pēc Rīgas HES uzbūvēšanas 1970. gados, ziemojošo koncentrācija tiek atzīmēta Daugavā pie Dārziņiem, bet tālāk gar Daugavu novērojumu ir maz.


dziedava 14.februāris, 09:47

Viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum. Mitrām vietām raksturīga, paliela, viļņainām lapiņām. Šo tiešām var iegaumēt.


forelljjanka 14.februāris, 08:37

Būs melnspārnu,primāro lidspalvu baltie gali samērā labi redzami(baltijas reņģu tādā attālumā varētu neredzēt vispār,vai tikai nojaust),kājas nav izteikti dzeltenas,drīzāk netīri rozā(kā arī L.marinus jābūt(gadās arī dzeltenīgas)),ad.reņģu acs drīzāk gaiša,gaišāka kā melnspārnu(te gan tālu,grūti novērtēt).Vēl ,jebkura vecuma reņģeni nodod tās stāja,atšķirībā no citām,rodas iespaids,ka kājas tai novietotas tuvāk galvgalam,tā tur ķermeni paralēli zemei,kā stiprā vējā!;)


Vīksna 14.februāris, 02:46

Viņam galva tur ir, vai kāds apēdis ?


Vīksna 14.februāris, 01:10

Bet šai uz dzeltena fona melnas strīpas.


CerambyX 14.februāris, 01:08

Ziedmuša Volucella pellucens


Vīksna 14.februāris, 01:08

Šai lapsenei izskatās dzeltenas svītras.


Vīksna 14.februāris, 01:06

Liels paldies par nosaukumiem ! Šim vēl nav.


CerambyX 14.februāris, 00:46

Šī kaut kā paskrējusi garām - būs dienvidu dižspāre, jā.


Vīksna 14.februāris, 00:32

Šai kaut kas tā kā savādāk izskatās nekā Dienvidu spārei un nav pierakstīs.


CerambyX 14.februāris, 00:13

Kārtējais vilkzirneklis


CerambyX 14.februāris, 00:13

Krusta zirneklis Araneus quadratus


CerambyX 14.februāris, 00:12

Brūnais viršu sprīžmetis (Ematurga atomaria) - abi īp viena suga.


CerambyX 14.februāris, 00:12

Zāļsvilnis Ostrinia nubilalis


CerambyX 14.februāris, 00:11

Šķiet riteņzirneklis Larinioides cornutus


CerambyX 14.februāris, 00:09

Ugunsspāre - nesajaucama suga.


CerambyX 14.februāris, 00:09

Mārītes kāpurs (pa labi)


CerambyX 14.februāris, 00:08

Kāds no vilkzirnekļiem (Lycosidae)


Vīksna 14.februāris, 00:08

Šai vēl uz spārniem dzelteni pleķi, tai gandrīz nebija.


CerambyX 14.februāris, 00:08

Mēslmuša Scatophaga stercoraria


CerambyX 14.februāris, 00:08

Smecernieks Lixus iridis


CerambyX 14.februāris, 00:08

Ozolu stūrspārnis (Macaria alternata)


CerambyX 14.februāris, 00:07

Kāda no lēcējblaktīm (Saldidae)


CerambyX 14.februāris, 00:06

Tā kā mēslmuša Scatophaga stercoraria


CerambyX 14.februāris, 00:05

Arī dzeltenā klajumspāre


CerambyX 14.februāris, 00:05

Ādgrauzis Dermestes murinus


CerambyX 14.februāris, 00:05

Kaut kas no zāģlapsenēm (Tenthredinidae)


CerambyX 14.februāris, 00:04

Šī dzeltenā klajumspāre (Sympetrum flaveolum) - izteikti dzeltenīgi laukumi pakaļspārnu pamatnē.


CerambyX 14.februāris, 00:04

Pūkbite Nomada sp.


CerambyX 14.februāris, 00:04

Kāpurs kaut kam zāģlapseņveidīgam.


CerambyX 14.februāris, 00:03

Kaut kas cikāžveidīgs - nepieaudzis īp.


CerambyX 14.februāris, 00:03

Kāda no kāpurmušām (Tachinidae)


CerambyX 13.februāris, 23:58

Kaut kas no koklapsenēm (Argidae) - Arge nigripes vai kaut kas uz to pusi.


Vīksna 13.februāris, 23:56

Iepriekšējā gada dabūju, bet vai to, ne citu ?


CerambyX 13.februāris, 23:55

Kāds no vilkzirnekļiem (Lycosidae)


CerambyX 13.februāris, 23:55

Dižzirneklis Pisaura mirabilis


CerambyX 13.februāris, 23:54

Skaidrs, pagaidām gan īsti nevaru ar atkost kam šis kāpurs pieder :)


CerambyX 13.februāris, 23:53

Manuprāt zeltvēdera mūķenes (Euproctis chrysorrhoea) kāpurs - reta suga.


Vīksna 13.februāris, 23:44

Vajadzētu būt vēl bildēm, jāpameklē.


Vīksna 13.februāris, 23:42

Varbūt Dienvidu dižspāre ?


CerambyX 13.februāris, 23:33

Šajā sugu pārī gan tas nosaukums 'lielā klajumspāre' nedaudz maldinošs, jo diži lielāka par citām klajumspārēm šī suga nemaz nav :) Šajos attēlos diemžēl nevar redzēt sejas zīmējumu, kas varētu palīdzēt nosvērt kausus par labu kādai no sugām.


CerambyX 13.februāris, 23:31

Uz usnēm un tām radniecīgiem augiem vairogvabolēm patīk jā. Bet nu droši vien tad jāpaliek pie Cassida sp. :)


Vīksna 13.februāris, 23:14

Tad vēl lielāka iespēja ko jaunu nobildēt. Arī savvaļas bitēm. Ja vairāk attēlu būs, jau varēs salīdzināt un varbūt kaut ko noteikt.


Vīksna 13.februāris, 23:03

Čemurziedis redzu, pie meža vairāk Sibīrijas latvāņi, pastinaki kur sausāks.


Vīksna 13.februāris, 22:57

Pārāk lielas nav, bet uz to laiku tādas dzeltenas tur lidinās. Un paldies par nosaukumiem. Viena savādāka paliela spāre, raiba un kaut kādas lapsenes- kaut kur atpakaļ vēl palika nepierakstīts.


Vīksna 13.februāris, 22:51

Gar dārza malu varbūt kāda usne, pļavas pastinaki tur auga.


CerambyX 13.februāris, 22:50

Svilnis Aglossa pinguinalis


CerambyX 13.februāris, 22:48

Kazrožu sfinga kāpurs


CerambyX 13.februāris, 22:48

Te būtisks būtu barības augs - ātri varētu sašaurināt potenciālo sugu loku, kam tas kāpurs pieder :)


CerambyX 13.februāris, 22:47

Sīksisenis Tetrix sp.


CerambyX 13.februāris, 22:47

Lapgrauža kāpurs, iespējams Chrysomela sp.


CerambyX 13.februāris, 22:46

Lielā ķērpjlācīša kāpurs


CerambyX 13.februāris, 22:45

Lielā salnsprīžmeša kāpurs


CerambyX 13.februāris, 22:45

Lēcējzirnekļi Salticus sp.


CerambyX 13.februāris, 22:44

Parastās otiņastes kāpurs


CerambyX 13.februāris, 22:44

Tievvēderlapsene Gasteruption jaculator


CerambyX 13.februāris, 22:43

Te divi dažādi - pirmajā pelēkais ķērpjlācītis (Pelosia muscerda), otrajā - ošu ķērpjlācītis (Eilema griseola)


CerambyX 13.februāris, 22:42

Bērzu vērpējsprīžmeša kāpurs


CerambyX 13.februāris, 22:40

Manuprāt pundurvērpējs Meganola albula


CerambyX 13.februāris, 22:33

Vienraga briežvabole


CerambyX 13.februāris, 22:32

Lēcējzirneklis Heliophanus sp.


CerambyX 13.februāris, 22:31

Šis ar samulsināja. Klajumspāre noteikti, bet jautājums starp parasto Sympetrum vulgatum vai lielo S.strioatum.


CerambyX 13.februāris, 22:20

Plankumainā spāre


CerambyX 13.februāris, 22:20

Ar tādām mušām vienkāršajām, kas ar neko īpašu neatšķiras te Dabasdatos grūti - nav neviens speciālists, kas varētu tās mēģināt noteikt. Nesaku, ka nevajag tāpēc pievienot, bet nu tālāk par 'Divspārnis Diptera sp.' vairumā gadījumu tad nebūs iespējams tikt. Tad nu cerībā, ka kādreiz uzrodas kāds spečuks, kas tās bildes varētu kaut kad paskatīt.


CerambyX 13.februāris, 22:18

Agrā smaragdspāre - svaigs eksemplārs.


CerambyX 13.februāris, 22:18

Ozolu zaļais tinējs (Tortrix viridana)


CerambyX 13.februāris, 22:17

Sarkanā klajumspāre


CerambyX 13.februāris, 22:17

Dievidu dižspāre


CerambyX 13.februāris, 22:17

Lielā sarkanace


CerambyX 13.februāris, 22:17

Sliecos domāt, ka melnūsainais pļavas resngalvītis.


CerambyX 13.februāris, 22:16

Zilzaļā dižspāre


CerambyX 13.februāris, 22:16

Pļavas vēršacītis


CerambyX 13.februāris, 22:15

Vairogblakts Eurydema oleracea


CerambyX 13.februāris, 22:15

Vistuvākais variants, manuprāt, cikādiņa Evacanthus interruptus - tai gan pamattonis koši dzeltens nevis tāds sarkanīgs, bet iespējams tomēr pastāv kaut kāda mainība arī šajā pazīmē (melnais zīmējums katrā ziņā ir diezgan mainīgs).


CerambyX 13.februāris, 22:12

Papuves raibenis


CerambyX 13.februāris, 22:12

Kāda no zilspāru (Calopteryx) mātītēm. Te tā šaubos - spārnu tonis tā apmēram pa vidu starp abām sugām.


CerambyX 13.februāris, 22:08

Vairogvaboles (Cassida sp.) kāpurs. Barības augs iespējams varētu samazināt potenciālo sugu loku.


CerambyX 13.februāris, 22:08

Uff, šis galīgi samulsināja. Vabole jā, bet nespēju pat saprast pie kuras dzimtas šo piesliet - tā kā kaut kas no sprakšķiem/māņsprakšķiem, bet tiešām īsti līdz galam nesaprotu uz ko es skatos :D


CerambyX 13.februāris, 22:06

Kāds no slaidzirnekļiem (Tetraganthidae)


CerambyX 13.februāris, 22:06

Man domāt, ka Eiropas krūmgliemezis (Bradybaena fruticum)


CerambyX 13.februāris, 21:02

cr-birding.org gaišā šņibīša gredzenu projektus sūta meklēt uz http://www.waderstudygroup.org/projects/colour-marking/the-register/ - bet nu tur pabūros, bet neko jēdzīgu neatradu :D


nekovārnis 13.februāris, 20:53

Paldies! Skatos, ka nogredzenots no vienas vietas:) Nemaz i nepamanīju, toreiz droši vien bildēju pa labi un pa kreisi un tad mājās iesviedu mapē pie bridējiem.


forelljjanka 13.februāris, 20:43

Gaišais šņibītis,iespējams pēc krāsu kombinācijas var atrast kad un kur gredzenots.;)


nekovārnis 13.februāris, 20:30

Vai no šāda gredzenota putna foto var kaut kādu info izvilināt? Atradu vecajās mapēs - 2008. gads 14.augusts.


Bekuvecis 13.februāris, 15:13

Vēl papētīju uzticamās Tīmekļa vietnēs, kāda izskatās ēzeļu ausene, uzņēmta ar zibspuldzi (pats no tās izvairos). Visdrīzāk jau šī vien būs...


Sintija Martinsone 13.februāris, 12:06

Gribu ziņot par vēl vienu labojamu lietu dabasdatos - ļoti bieži, ievadot precīzu skaitu, piemēram, no 9 līdz 9, novērojumā parādās: 1-9. Tikai vēlreiz verot vaļā novērojumu un labojot, var panākt, ka parādās precīzs skaits.


roosaluristaja 13.februāris, 11:43

Šitā manuprāt ir plankumainā dzegužpirkstīte.


roosaluristaja 13.februāris, 11:42

Pēc zieda un vārpas formas varētu būt Dactylorchiza baltica.


Vīksna 12.februāris, 21:10

Es no tām sēnēm maz jēdzu, bet internetā skatoties zaķu ausene mazāk iekrokota izskatās. Un līdzīgas pie Rundāles pils redzētas. Mežā, kas bildē bija izteikti dzeltena, tāpēc jau nobildēju, ka likās neredzēta.


forelljjanka 12.februāris, 17:21

Cik nu atceros(sen atpakaļ ziņoju DDatos par līdzīgu Sātiņos)līdzīga ir zaķu ausene Otidea leporina.;)


Ivars L. 12.februāris, 16:48

Ups! Tev taisnība! Liels paldies! :)


dziedava 12.februāris, 16:38

Domāju, ka tā ir alkšņu sīkpiepe Stereum fasciatum, kritalas suga arī tam piekrīt. Raibā tauriņpiepe ir ar porām apakšā, bet sīkpiepēm (kas nav piepes) apakšas gludas, bez redzamām porām (te ir ēnā, bet izskatās, ka tā arī ir). No augšpuses abas ļoti līdzīgas, ne velti angliski raibo tauriņpiepi sauc "Turkey Tail" (tītara aste), bet alkšņu sīkpiepi - "False Turkey Tail" jeb par neīsto tītara asti.


Ivars L. 12.februāris, 15:10

Kuras ir līdzīgās sugas, ar ko var sajaukt?


Bekuvecis 12.februāris, 10:59

Tieši tā - varbūt ir ēzeļu ausene, varbūt nav. P.S. "Slānis" Tērvetē ir "biezs" tikai vienā konkrētā vietā (~1 ha) un tikai retos gados.


Vīksna 11.februāris, 23:28

Vismaz krāsa tāda bija -gaiši dzeltena.


roosaluristaja 11.februāris, 20:49

Izskatās pēc ēzeļu ausenes (Otidea onotica). Tā gan skaitās baigi retā suga. Varbūt tomēr nav. Biotops un augšanas laiks gan arī atbilst. Tērvetē, kas nav tālu, augot biezā slānī.


forelljjanka 11.februāris, 17:23

Šis gan interesants!Vienkārši barojās vai varbūt T uzdziedāja?Varbūt vajadzēja paprovocēt ar balss ierakstu ? Priežu krustknābja ligzdošana Latvijā,ja neko nejaucu,pierādīta nav daudzus gadus !


Ivars L. 11.februāris, 17:09

Labojums: šī tomēr visticamāk būs bijusi uz skuju koka, un līdz ar to - sīkā baltene, kas ir visai bieži sastopama suga.


Nora 11.februāris, 16:04

Bilžu pievienošanai tagad vajadzētu strādāt!


zemesbite 11.februāris, 13:55

Izdevās! :)


zemesbite 11.februāris, 13:51

Nē, 133 KB.


Nora 11.februāris, 11:32

Nē :) Vietas vēl ir gana!


CerambyX 11.februāris, 11:09

Cietais disks pilns? :)


Nora 11.februāris, 09:14

Izskatās, ka problēma ar bilžu pievienošanu ne tikai caur lietotni, risinām problēmu.


Vīksna 10.februāris, 23:46

Jā tā ir, ka nevar bildes pievienot. Man to bilžu diezgan, tad ne tik svarīgās pamēģināju, bet nekā.


sandis 10.februāris, 23:30

Interesants novērojums!


bišudzenis 10.februāris, 23:02

Iespējams attēla apjoms par lielu.


Vīksna 10.februāris, 22:50

Es arī mēģināju kaut ko pievienot, bet nekas nesanāk. Varbūt tāpēc šodien tukšs.


zemesbite 10.februāris, 21:27

Mēģināju citu bildi, bet tā arī nepievienojas, varbūt jādzēš tas novērojums.


zemesbite 10.februāris, 21:13

Nepievienojas, bet mēģināšu vēl..


zemesbite 10.februāris, 21:09

Ai, atvainojos! Tūlīt pievienošu!


dziedava 10.februāris, 20:55

Mārīt, šeit kaut kas nezināms palicis bez foto.


zemesbite 10.februāris, 20:46

Paldies par sūnu noteikšanu! Ar sūnām es kā Blaumanis ar datoru - uz jūs. Bet jāsāk mācīties...:)


dziedava 10.februāris, 17:34

Varbūt medainā antrodija Antrodia mellita?, liekas vislīdzīgākā - arī balti dzeltena. Mežs - sauss priežu mežs ar lapukoku paaugu.


Vīksna 10.februāris, 17:15

Paldies !


dziedava 10.februāris, 17:12

Sūnām, ķērpjiem, domāju, ir vērts bildēt ko tādu, ko dabā esi iemanījusies jau atšķirt - redzi, ka atšķiras no citiem ar kaut ko specifisku, bet nezini, kā to sugu sauc. Tad arī lielāka varbūtība, ka pēc foto varēs noteikt. Vēl vērts aprakstīt, kādā vietā aug, uz kā.


Vīksna 10.februāris, 17:04

Paldies ! Nu gan ņemšanās, lai to visu noteiktu. Pat nesaprotu, kā vēl pāri 500 sūnu un ķērpju var atšķirt. Tāpēc nezinu ko no tā īsti bildēt. Ar kukaiņiem savādāk. Dzīvnieku bilžu Top apvērsumu uztaisīju,joka pēc, starp suņiem, kaķiem kukaiņus ieliku, lai izglītojas.


dziedava 10.februāris, 15:34

Ar tādiem līkiem stumbriņiem droši vien īlenveida kladonija Cladonia coniocraea.


Vīksna 10.februāris, 14:45

Paldies visiem par nosaukumiem.


Ansis 10.februāris, 14:43

Slotiņu divzobe - Dicranum scoparium (zaļā pa vidu) un platlapu knābīte - Eurhynchium angustirete (dzeltenīgā, gar malām).


Ansis 10.februāris, 14:40

Parastais vāverhipns - Sciuro-hypnum oedipodium, visnotaļ tipiskā paskatā - cinīšos uz kāda trūdoša koka gabala, celma. Nelīdzenā īsvācelīte ir līdzīga, bet ar īsākiem zariņiem; ciprešu hipns parasti būs uz dzīviem kokiem, augstāk.


Ansis 10.februāris, 14:31

Lielā greizkausīte - Plagiochila asplenioides


Ansis 10.februāris, 14:28

noras vijzobe - Syntrichia ruralis; parasti aug uz sausas smilts augsnes, retāk uz koku mizas


Ansis 10.februāris, 14:23

viļņainā lācīte - Atrichum undulatum


Ansis 10.februāris, 14:22

Dižā ežlape - Thuidium tamariscinum, jo ir trīs pakāpju zarojums, pārējām 3 pie mums augošajām ežlapēm zarojums parasti divu pakāpju. Stāvainei būtu vairāk brūnās krāsas, ko redzētu gan stumbram gan zariņiem; ežlapei zariņi ir zaļi.


Ansis 10.februāris, 14:15

Lielā greizkausīte - Plagiochila asplenioides, kopā ar lapu sūnām, dižo ežlapi - Thuidium tamariscinum un viļņaino skrajlapi - Plagiomnium undulatum.


Ansis 10.februāris, 14:10

Manuprāt adiantu spārnene - Fissidens adianthoides. Ja būtu lapas gala makrofotofrāfija, tad pēc lapas malas zobiņu formas viegli varētu izšķirties vai īvlapu vai adiantu spārnene. Adiantu spārnene ir liela izmēra tai vairāk kā 10 lapiņu pāri, bet īvlapu spārnenei līdz 10 lapiņu pāriem uz stiebriņa; adiantu spārnene parasti aug uz kūdrainas augsnes, uz koku stumbru pamatnēm (bildē uz trūdoša zara), bet īvlapu spārnene uz minerālaugsnes.


Ansis 10.februāris, 13:40

Viļņainā konusgalvīte - Conocephalum salebrosum, kopā ar lapu sūnām, viļņaino skrajlapi - Plagiomnium undulatum un platlapu knābīti - Eurhynchium angustirete.


Ansis 10.februāris, 13:35

Izskatās, ka vairzaru pellija - Pellia endiviifolia.


Ansis 10.februāris, 13:27

Varētu būt vidējā skrajlape - Plagiomnium medium.


Ansis 10.februāris, 13:22

Jauna trauslā pūslīšpaparde - Cystopteris fragilis. Ja aizdomas par sīkpapardi, vajag apskatīt lapas apakšpusi, vai veidojas sori - jauniem augiem sori vēl nebūs, bet pieaugušām pūslīšpapardēm sori apaļi, sīkpapardēm šauri, gari.


Vīksna 10.februāris, 13:13

Kādu dienu noziedošu un aizčāpošu, kur tiešām āpši dzīvojot, jau vairākus gadu desmitus. Ar kādu svaigāku bildi tad vietu atzīmēšu.


Ansis 10.februāris, 12:50

Dižā ežlape - Thuidium tamariscinum, visnotaļ tipiskā izskatā.


roosaluristaja 10.februāris, 12:44

Ja alu daudz, tad autori ir āpši. Lapsām dzīvošana komūnās nav raksturīga. Taču tagad tur iespējams arī kāda lapsu ģimene dzīvo. Pēc darbības pēdām var mēģināt noteikt (sūdi, atstāti kauli, paša dzīvnieka pēdas, mati utml.).


dziedava 10.februāris, 12:40

Bet tādi minējumi ļoti labi parāda noteikšanas vājās vietas, līdzīgās sugas utml. :)


Anete PB 10.februāris, 12:26

/noplātu rokas/ Laikam vēl jāpasēž mežā ar sūnu grāmatiņu rokā, pirms pēc bildes mēģināt noteikt :D


dziedava 10.februāris, 12:10

Pilnīgi noteikti nav ciprešu hipns. Domāju, ka tā ir kāda no īsvācelītēm Brachythecium sp., minējums (tikai minējums), ka Brachythecium salebrosum. Ciprešu hipnam nav raksturīgs tāds tonis, nav balti lapu galiņi. Sporu vācelītes hipnam garenas ieliektas, bet te ir tādas vairāk apaļīgas.


Astrantia 10.februāris, 11:59

Neizdodas pievienot foto. Mēģināšu vēlāk


Vīksna 10.februāris, 11:37

Paldies !


Ansis 10.februāris, 11:16

Jādomā ka tā ir krāšņā lāčsūna - Polytrichastrum formosum.


Ansis 10.februāris, 10:18

Izskatās pēc parastās ūsaines - Cirriphyllum piliferum, jo sūnas dzinuma galā ir redzami no dzinuma ass atstāvoši, tievi bezkrāsaini lapu gali - "ūsas". Zaļkāte ir ar lielākām, izliektām lapām un izskatās resnāka, dažāda garuma resniem sānzariem, un lapu galos tai nekad nebūs "ūsas". Straussūnai būtu daudz vairāk sānzaru.


Anete PB 10.februāris, 10:02

Ciprešu hipns Hypnum cupressiforme


dziedava 10.februāris, 09:05

Starainā flēbija, Phlebia radiata


Anete PB 09.februāris, 22:38

Izskatās pēc pagarinātā grīšļa Carex elongata


Anete PB 09.februāris, 22:05

Varētu būt arī ežlape, bet pēc kā tieši bildē atšķirt?


dziedava 09.februāris, 22:02

Domāju, ka nē, tai vajadzētu būt kādai no ežlapēm Thuidium sp. Kura tieši - nepateikšu.


Anete PB 09.februāris, 21:43

Īvlapu spārnene Fissidens taxifolius


Anete PB 09.februāris, 21:35

Spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens


dziedava 09.februāris, 21:29

Parastā punktlape, Rhizomnium punctatum


dziedava 09.februāris, 21:27

Lielā spuraine, Rhytidiadelphus triquetrus


forelljjanka 09.februāris, 19:29

Statuss precīzi rakstīts tā:RM-redzēti nesen izvesti mazuļi(ligzdguļiem-tikai nepilnīgi apspalvojušies,ar īsām astēm). Lēmums ,cik daudz ir nesen, jāpieņem katram pašam izejot no savu zināšanu bagāžas,tomēr saistībā ar ELPA,jābūt stiprai pārliecībai,ka konkrētā suga ligzdojusi konkrētajā kvadrātā. Katrā ziņā, neapskaužu cilvēkus kam viss šitas jāfiltrē!:D Mūsdienu tehnoloģijas ir labas lietas,infa gāžas čupām,tikai...;)


Nora 09.februāris, 19:07

Paldies par komentāriem, secināju, ka arī caur IPhone bilde neaiziet līdz DD. Nodota ziņa programmētājam un cerams, ka drīz tas tiks atrisināts!


Anete PB 09.februāris, 16:43

Būs tomēr antrodija - papētīju apkārtējās piepes, tās bija tādas pašas, bet dzeltenbālā tonī, šīm vai nu apgaismojums tāds, ka izskatās rozīgi pelēkas, vai arī no vecuma mainījušas krāsu.


maariite 09.februāris, 16:00

Varētu būt Thuidium tamariscinum, bet neesmu droša.


Anete PB 09.februāris, 15:23

Pievienojos tiem, kam ar Android neielādējas bildes. Mēģināju abējādi - gan bildēt no aplikācijas, gan izvēlēties no galerijas; novērojums reģistrējas, bildes nē.


Vīksna 09.februāris, 14:35

Tāpēc jau derētu vismaz to mikroliegumu saglabāt. Kad apkārt būs nozāģēts, vismaz tur varēs ligzdot. Tur vakar varbūt parasto liju redzējām. Paziņa ar tālskati skatoties domā ,.ka lija. Es par kaiju noturēju, tik balta izskatījās. Diez briežus, zaķus arī ziņot. Mūsu pusē reti var manīt,vēl stirnas vairāk.


roosaluristaja 09.februāris, 14:00

Te gan jau, ka nekas no likuma viedokļa nav pārkāpts. Pēc noteikumiem ir jāatstāj koki ligzdām virs 50cm diametrā un koku grupa ap tām. Ļoti maz ticams, ka kāds tur vēl ligzdos, bet tādi nu tie normatīvie akti ir. Kam tā ligzda bijusi, grūti teikt. Varbūt peļu klijāna, bet iespējams arī nē. Ja kāds no cirtējiem to arī zināja, gan jau klusēs kā Rihards Zorge.


roosaluristaja 09.februāris, 13:52

RM ligzdbēgļiem, piemēram, pīļveidīgajiem vispār ir slidens jēdziens, pat, ja sīkie nav diez ko lieli. Ja es redzu kādā ūdenstilpnē gaigalu vai lielo gauru ar sīkajiem, ir iespējams, ka tie izšķīlušies tās krastā, bet varbūt arī ceļojoši kādu kilometru no kaut kurienes. Šai gadījumā nedomāju, ka obligāti jāievieš kāda papildus kategorija, jo tiešām cilvēks, kas nav speciālists, ne vienmēr var izvērtēt, vai RM konkrētajā gadījumā ir atbilstošs, vai nē. Pietiktu, ja būtu detalizēts novērojuma apraksts, vai fotogrāfijas, uz kuru pamata speciālisti var pieņemt lēmumu. Attiecīgi, ja papildinformācijas nav, tad novērojuma kategorija jāpazemina uz B vai N.


Mareks Kilups 09.februāris, 13:44

jāfiltrē nost (un vismaz jāpārbauda) pēc sezonas neatbilstošie/šaubīgie.


roosaluristaja 09.februāris, 13:43

Ar to vēl nepietiek, lai atceltu MKL statusu. Ja tas ir zaudējis nozīmi konkrētajai sugai, jāizvērtē, vai tur nav sastopami citi aizsargājami biotopi un sugas, kam būtu izveidojumi mikroliegumi (MK Noteikumu Nr.940 61. un 62. punkts). Tikai tad, ja tur patiešām nav nekā aizsargājama, statusu var atcelt.


dekants 09.februāris, 12:43

Ok, paldies par komentāru. Izdomāsim kā šo atrisināt. Iespējams jāpievieno atzīme, lai novērojums netiek ieskaitīts Putnu Atlantam. Iespējams citiem vēl kādi varianti?


Matrus 09.februāris, 12:31

Lidojošie jaunie putni nav mazuļi, status varētu būt "perējums ar jaunajiem putniem" vai "jaunie putni". Ja paskatīties novērojumu atlasi, tad ar mazuļu statusu atzīmē gan gulbju jaunos putnus februārī, gan zīriņus un melnspārnu kaijas piekrastē, gan cekulpīļu mātīšu bariņu augustā. Svarīgi apkopot un noteikt LV ligzdojošo putnu sugu ligzdošanas fenoloģiju (jauno putnu migrācijas/pārvietošanas sākumu), lai jaunos mazos dūkurus vai ūdensvistiņas augustā, kad jaunie putni no savām ligzdošanas vietām izklīst pa apkārtni, nepieskaitītu pie noteiktas vietas dzimušajiem. Arī ziemeļu un paugurknābja gulbju perējumi sāk lidot jau augustā-septembrī un nav nekādas garantijas, ka oktobrī kādā dīķī novērots perējums būs vietējais, nevis atlidojis no kaut kurienes.


Nora 09.februāris, 12:26

kad mēģina pievienot, vai fočēt caur app, kas notiek - izmet laukā?


Nora 09.februāris, 12:25

Kāds telefons un operētājsistēmas versija? Var arī e-pastā.


IevaM 09.februāris, 12:23

Man foto nepievienojas arī tad, ja izvēlos bildēt caur aplikāciju. Jau telefonā esošas bildes nepievieno jau sen, to pat nemēģinu.


dekants 09.februāris, 11:50

Man ar caur Android neiet - nevar pievienot bildi. Līdzīgi bija agrāk, ka izvēlās foto no galerijas un tiec izmests no lietotnes. Ja caur lietotni fotogrāfē, tad strādā.


dekants 09.februāris, 11:50

Cilvēks bez padziļinātas izpētes nezina kādos gadījumos redzot mazuļus ar vecākiem var likt "RM" un kādos nevar. Tādēļ no novērotāja puses viss izdarīts pareizi - mazuļi ir, vecāki arī ir. Cita lieta, ka šī nav pareizi interpretēta pazīme, ja lietotājs speciāli ziņo putnu atlantam (kur domāti nesen izvesti mazuļi). Tas pats ar pazīmi "Teritoriāla uzvedība", šo pazīmi izmanto daudzi lietotāji putniem, kuri vienā teritorijā uzturas ilgāku laiku un ir migranti (ārpus ligzdošanas laika), kaut atlanta sakarā šai pazīmei ir specifisks pielietojums "Ligzdošanas laikā pastāvīga teritorija, par ko liecina putna uzvedība, piemēram, tēviņa dziesma vismaz vienu nedēļu".


Nora 09.februāris, 11:29

Vai aprakstīsi lūdzu sīkāk, kas par problēmu uz dabasdati@ldf.lv? Vai bildi pievieno, vai nē, vai izmet no aplikācijas utt. Tad komunicēju tālāk ar programmētāju vai app izstrādātāju.


IevaM 09.februāris, 11:06

Kārtējo reizi gļuko aplikācija. Foto bija, bet acīmredzot nepievienojās. Tehniķi, lūdzu komentāru un palīdzību!


dziedava 09.februāris, 10:20

Ja tie 2,05m ir korekti mērīts apkārtmērs šaurākajā vietā līdz 1,3m augstumam, tad ķirsis varētu būt starp LV 20 resnākajiem (apzinātajiem); resnākie ir ar >3m apkārtmēru. Šai vietā līdz šim tāds nebija apzināts; paldies par info!


Sintija Martinsone 09.februāris, 09:45

Mikrolieguma statusu var atcelt tikai ar īpašu lēmumu, ja eksperts ir konstatējis, ka teritorija neatgriezeniski ir zaudējusi savu nozīmi konkrētās sugas aizsardzībā.


roosaluristaja 09.februāris, 09:13

Ja tāds būtu diametrs, apkārtmēram vajadzētu pārsniegt 6m. Retais ozols tādu spēj sasniegt.


Matrus 09.februāris, 08:52

Status nav pareizs, mazuļi ir domāti nelidojošie pull, bet šie - lidojoši jaunie putni (juv). Pat tulkojot šo statusu krievu valodā ir tas pats - птенцы или родители с птенцами - pilnīgi neatbilstošs status lidojošajiem jaunajiem zīriņiem, kuri kopā ar vecākiem nolidojuši vairākus simtus kilometrus no ligzdošanas vietām.


dziedava 09.februāris, 00:02

Diametrs vai apkārtmērs? Vajag zināt koka stumbra apkārtmēru 1,3m augstumā.


Solweiga10 08.februāris, 23:49

Paldies! :)


dekants 08.februāris, 21:42

Šo no mazā baltā gārņa nomainu uz "Putns Aves sp." nepietiekamas informācijas dēļ.


dekants 08.februāris, 21:41

Paldies par komentāriem. Statuss pareizs, bet atlantam pierādīta ligzdošana nebūs.


forelljjanka 08.februāris, 20:33

Arī (RM) izmantošanai ELPA prasa plašāku skaidrojumu,visas Latviju caurceļojošās kaijas ir gan ar mazuļiem,gan tos baro,turpina barot arī Lietuvā,Polijā,Dānijā un t.t.


forelljjanka 08.februāris, 20:28

Cekulzīriņi(tāpat kā vairums caurceļojošo kaiju sugu) baro jaunos putnus vasaras otrā pusē no Ainažiem līdz Papei,tas gan nekādā mērā nepierāda to ligzdošanu Latvijā!;) Pazīme (JB)prasa plašāku skaidrojumu tieši izmantošanai ELPA!


Gaidis Grandāns 08.februāris, 20:00

Latvijas piekrastē jūlija vidū var redzēt Igaunijas cekulzīriņus. Šai sugai pierādīta ligzdošana būtu tikai atrasta ligzda ar olām vai lidspēju neieguvuši mazuļi. Man Nagļu dīķos aptuveni šajā laikā ir trāpījušies arī lielie zīriņi ar mazuļiem ko intensīvi baroja.


Vīksna 08.februāris, 19:46

Šodien speciāli biju aizbraukusi uz Pilsrundāli un aizgāju līdz putnu mikroliegumam. Man no mežiniekiem jau teica, ka melnais stārķis tur vairs neligzdo, arī mazais ērglis maina ligzdas. Pavasarī vienu palielu ligzdu atradām, bet tagad izjukusi, arī melnā stārķa puspuvusi. 'Bet tālāk mežā jau izcirtumi uztaisīti ap 2 palielām ligzdām, un vēl 1 ko iepriekš redzējām vairs nav, nozāģēta. Bet vispār vēl viena nav ko redzējām. Varbūt arī kraukļiem kāda bija. Pie mikrolieguma arī lapkoku praulgrauža atradne un 3- 4 m ozoli. Vēlāk ielikšu ligzdu bildes.


dekants 08.februāris, 19:45

Igor, šī būtu pirmā pierādītā ligzdošana cekulzīriņam. Ir citiem komentāri, kā interpretēt šo novērojumu?


dekants 08.februāris, 19:41

Igor, vai izdevās redzēt, ka cekulzīriņš aiznes barību mazuļiem? Pēc putni.lv "... atsevišķi īpatņi novērojami arī vasaras vidū, tomēr ligzdošana Latvijā nekad nav konstatēta."


dziedava 08.februāris, 19:36

Paldies! :)


Ivars L. 08.februāris, 19:34

A.albida poras ir 1-3 mm lielas, A.macra - 2 līdz 3 poras uz 1mm, un dažas var būt lielākas. Bet Tev taisnība - A.albida ir raksturīgi variējošs poru izmērs, uz slīpa substrāta bieži līkumotas un iegarenas. Tā ka, visticamāk, ši ir A.albida.


dziedava 08.februāris, 19:22

Šis tiešām ir līdzīgāks! Nez kādas ir drošas noteikšanas pazīmes?


Ivars L. 08.februāris, 19:19

Varbūt šis ir kaut kāds Cylindrobasidion?


dziedava 08.februāris, 19:16

Iepriekšējo komentāru varēji nedzēst - nebija par ļaunu atgādināt sev arī Cylindrobasidium eksistenci ;)


Ivars L. 08.februāris, 19:14

Stereum rugosum ir vislīdzīgākais.


dziedava 08.februāris, 19:14

Njā, to par porām droši vien uz vietas jāpēta, tagad var tikai minēt. Kāda tad ir atšķirība abām sugām pēc porām? A.macra nezināju, ņemšu vērā arī tādas eksistenci, googlē gan tā izskatās glītāka, simetriskāka nekā A.albida un manējā, bet varbūt tikai izskatās.


Ivars L. 08.februāris, 18:55

Kopumā izskatās, ka varētu būt A.albida. Bet uz apses var būt arī līdzīgā A.macra.


Ivars L. 08.februāris, 18:26

Cik lielas bija poras, vai to skaits uz mm?


dziedava 08.februāris, 18:20

Nemāku es noteikt sugu kritalām bez mizas :(. Tajā vietā auga priedes, bērzi un apses.


Anete PB 08.februāris, 18:11

Nē, dabā arī bija rozīga nokrāsa. Paskatīšos uz tām cepurīšu virspusēm, kad sanāks atkal iet garām.


Ivars L. 08.februāris, 18:10

Uz kādas koku sugas ?


dekants 08.februāris, 17:56

Pamanīju šo novērojumu. Viktoram šis ir vienīgais novērojumus. Bez papildziņām, jānomaina uz lielo balto gārni vai putns aves?


dziedava 08.februāris, 17:53

Šī varētu būt Antrodia albida?


Ivars L. 08.februāris, 17:42

Tas tikai tā izskatās.:))


dziedava 08.februāris, 17:36

Mani atkal mulsina rozā apakšpuse. Vai tas tik tā izskatās?

2016. gada putnu vērošanas janvāra izaicinājums noslēdzies

Noslēdzies 31. dienu ilgušais janvāra putnu vērošanas izaicinājums. Lai arī kaimiņos Igaunijā un Somijā līdzīga ideja no decembra turpinās trīs mēnešu garumā, janvāri var pamatoti uzskatīt par ziemīgāko Latvijas mēnesi. Pagājušā gada janvāra cīņas rezultāti bija tik augstvērtīgi (četri saraksti virs 100, bet 12 – virs 80 sugām!), ka jau iepriekš bija nojaušams – ko tādu atkārtot būs visai sarežģīti. Lai arī gads iesākās daudzsološi – ar trijām brīvdienām, tomēr laikapstākļi gādāja par atbilstošo: stiprs un ilgstošs sals un vietām bieza sniega sega. Tas mazināja iespējas ieraudzīt vēlo migrējošo rudens sugu pārstāvjus: ķīvītes, dzeltenos tārtiņus, mazos gulbjus, vairāku sugu zosis...


2016. gada koks – ošlapu kļava (1)

Latvijas dendrologu biedrība par 2016. gada koku ievēlējusi ošlapu kļavu Acer negundo. Pēdējo gadu plašās invāzijas dēļ ošlapu kļava dendrologu, vides aizsardzības speciālistu un dabas draugu aprindās ir ieguvusi negatīvu slavu, to reizēm visai pamatoti sauc par „jauno latvāni”. Šajā kontekstā dendrologu izvēle pirmajā mirklī var šķist nesaprotama – gada koks tiek izvēlēts jau no 2001. gada – tātad jau sešpadsmito reizi, un vienmēr šo godu izpelnījusies kāda ievērojama savvaļas vai vismaz izcili dekoratīva svešzemju kokaugu suga. Šoreiz Latvijas dendrologu biedrība vēlas sabiedrības uzmanību pievērst tādai koku sugai, kas Latvijā ir invazīva, ar to saistītām problēmām, kā arī iesaistīt sabiedrību šīs...


2016. gada bezmugurkaulnieks – samtērces

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par Gada bezmugurkaulnieku 2016 ir izvēlējusies samtērces Trombidiidae. Šīs ērces (angliski – red velvet mite) ir nelielas, pārsvarā sastopamas uz augsnes virskārtas vai augsnē un bieži ir spilgti sarkanā krāsā. Tās ir sastopamas gan mežos, gan arī augļu dārzos un citos biotopos. Samtērces par gada bezmugurkaulnieku izvēlētas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību neredzamajai un nepazīstamajai dzīvajai dabai mums apkārt. Tāpat kā citām ērcēm, arī samtērcēm ir astoņas kājas, iespējams, tāpēc cilvēki tās nereti uzskata par zirnekļiem. Šīs ērces ir īpaši aktīvas saulainā, siltā laikā, kad viegli ieraugāmas uz augsnes, sūnām vai lapām. Tās nekož un nedzeļ. Gada bezmugurkaulnieks 2016...


Jura Lipsberga grāmatas atvēršanas svētki

Pēc vairākus gadus ilga darba viens no mūsu ornitoloģijas vecmeistariem, bioloģijas zinātņu doktors Juris Lipsbergs ir pabeidzis savu atmiņu stāstu krājumu, kam devis nosaukumu “Klaidonīga putnu pētnieka piedzīvojumi”. Šāda veida darbi “putnu cilvēku” vidē iznāk ļoti reti un sagaidīt ko tādu no viena no Latvijas leģendārākajiem putnu pētniekiem ir īpašs notikums. Grāmatu izdod apgāds “Jumava”, un tās atvēršana notiks 18. februārī plkst. 17.00 Latvijas Dabas muzeja putnu ekspozīcijas zālē. Uz pasākumu tiek aicināti visi interesenti. Apgāds arī informē, ka tā laikā grāmatu būs iespējams iegādāties par īpašu cenu. Būsiet mīļi gaidīti!


Ziemojošo ūdensputnu uzskaite šajā nedēļas nogalē (6)

Šajā nedēļas nogalē, 16. un 17. janvārī, notiks ikgadējā ziemojošo ūdensputnu uzskaite. Lielā daļā Eiropas valstu tā notiks jau 50. reizi. Uzskaite ir svarīgs rīks, lai apzinātu populāciju stāvokli, tāpēc jau otro gadu ir arī valsts monitoringa programmas sastāvdaļa. Ziemojošo ūdensputnu uzskaites mērķis ir novērtēt ūdensputnu populāciju lielumu un sekot to skaita pārmaiņu tendencēm, kā arī noteikt nozīmīgākās putnu pulcēšanās vietas, kam nepieciešama aizsardzība. Krīklis. Foto: A.Kuročkins Šajos centrālajos datumos, vai, ja laika apstākļi neatļaus, iespējami tuvu tiem, plānots apskatīt visu jūras piekrasti un apsekot ap 200 ūdensputnu ziemošanas vietas - dīķus, upes, ezerus. Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ikvienu un īpaši iepriekšējo gadu...




Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2016
© dabasdati.lv
Saglabāts