Šobrīd aktīvie lietotāji: 10 Kopējais novērojumu skaits: 104631
Jums ir viesa statuss
Pēdējie novērojumi
Dzērve Grus grus
25-mar-2015, Fossa
Sniedze Plectrophenax nivalis
25-mar-2015, Fossa
Dzērve Grus grus
25-mar-2015, Fossa
Sējas zoss Anser fabalis
25-mar-2015, Fossa
Lauku cīrulis Alauda arvensis
25-mar-2015, Fossa
Gaigala Bucephala clangula
25-mar-2015, Fossa
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
25-mar-2015, Fossa
Krauķis Corvus frugilegus
25-mar-2015, Fossa
Lauku balodis Columba palumbus
25-mar-2015, Fossa
Kanādas zoss Branta canadensis
25-mar-2015, Fossa
Mazais gulbis Cygnus columbianus bewickii
25-mar-2015, Fossa
Sloka Scolopax rusticola
25-mar-2015, erts
Melnā dzilna Dryocopus martius
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Krauklis Corvus corax
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Vāvere Sciurus vulgaris
26-mar-2015, erts
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Baltā cielava Motacilla alba
26-mar-2015, erts
Mežirbe Bonasa bonasia
26-mar-2015, erts
Egļu krustknābis Loxia curvirostra
26-mar-2015, erts
Urālpūce Strix uralensis
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Meža pūce Strix aluco
26-mar-2015, Platacis
Meža pūce Strix aluco
26-mar-2015, erts
Egļu krustknābis Loxia curvirostra
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Apodziņš Glaucidium passerinum
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Bērzu pavasarsprīžmetis Archiearis parthenias
26-mar-2015, erts
Dziedniecības lakacis Pulmonaria obscura
26-mar-2015, erts
Ķīvīte Vanellus vanellus
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Lauku balodis Columba palumbus
26-mar-2015, Igors
Melnā dzilna Dryocopus martius
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Vistu vanags Accipiter gentilis
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Dziedniecības lakacis Pulmonaria obscura
25-mar-2015, erts
Pļavu čipste Anthus pratensis
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Garastīte Aegithalos caudatus
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Pelēkā dzilna Picus canus
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Vidējais dzenis Dendrocopos medius
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Zīdaste Bombycilla garrulus
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Dzērve Grus grus
26-mar-2015, Evahaberkorne
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Dziedniecības lakacis Pulmonaria obscura
25-mar-2015, erts
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Rakstu ķērpis Graphis scripta
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Lauku lija Circus cyaneus
26-mar-2015, asaris
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Jātnieciņš sp. Ichneumonidae sp.
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Staltbriedis Cervus elaphus
26-mar-2015, asaris
Meža pūce Strix aluco
26-mar-2015, Platacis
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Bikšainais klijāns Buteo lagopus
26-mar-2015, asaris
Lauka skrejvabole Carabus cancellatus
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Raupjā sīkpiepe Stereum rugosum
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
Dziedzerainā eksīdija Exidia glandulosa
26-mar-2015, Gaidis Grandāns
26-mar-2015, forelljjanka
Baltkrūtainais ezis Erinaceus concolor
25-mar-2015, sanchox
26-mar-2015, forelljjanka
Baltais stārķis Ciconia ciconia
25-mar-2015, Aigars
26-mar-2015, forelljjanka
26-mar-2015, forelljjanka
Vilks Canis lupus
26-mar-2015, sanchox
26-mar-2015, forelljjanka
26-mar-2015, forelljjanka
26-mar-2015, sanchox
26-mar-2015, forelljjanka
26-mar-2015, forelljjanka
Meža tilbīte Tringa ochropus
26-mar-2015, sanchox
26-mar-2015, forelljjanka
Peļu klijāns Buteo buteo
26-mar-2015, Igors
26-mar-2015, forelljjanka
26-mar-2015, forelljjanka
26-mar-2015, forelljjanka
26-mar-2015, Igors
26-mar-2015, forelljjanka
26-mar-2015, forelljjanka
Sloka Scolopax rusticola
26-mar-2015, Platacis
Pļavu čipste Anthus pratensis
26-mar-2015, Igors
Mērkaziņa Gallinago gallinago
26-mar-2015, Igors
Baltvēderis Anas penelope
13-mar-2015, roosaluristaja
Lielā čakste Lanius excubitor
26-mar-2015, Igors
Rubenis Tetrao tetrix
24-mar-2015, Alvis Āboliņš
Sila cīrulis Lullula arborea
14-mar-2015, roosaluristaja
Sloka Scolopax rusticola
24-mar-2015, Alvis Āboliņš
Sila cīrulis Lullula arborea
24-mar-2015, Alvis Āboliņš
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
24-mar-2015, Alvis Āboliņš
26-mar-2015, asaris
Lauku balodis Columba palumbus
24-mar-2015, Alvis Āboliņš
Melnā dzilna Dryocopus martius
24-mar-2015, Alvis Āboliņš
Sila cīrulis Lullula arborea
24-mar-2015, Alvis Āboliņš
Krīklis Anas crecca
24-mar-2015, Alvis Āboliņš
Dzērve Grus grus
26-mar-2015, Rallus
Pelēkā dzilna Picus canus
26-mar-2015, roosaluristaja
Meža balodis Columba oenas
26-mar-2015, megere
Baltā cielava Motacilla alba
26-mar-2015, megere
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
26-mar-2015, dekants
Dadzītis Carduelis carduelis
26-mar-2015, dekants
Dzilnītis Sitta europaea
26-mar-2015, dekants
Sīlis Garrulus glandarius
26-mar-2015, dekants
Žubīte Fringilla coelebs
26-mar-2015, jolantan
Meža zīlīte Periparus ater
26-mar-2015, dekants
Žubīte Fringilla coelebs
26-mar-2015, dekants
Lielā zīlīte Parus major
26-mar-2015, dekants
Paceplītis Troglodytes troglodytes
26-mar-2015, dekants
Mizložņa Certhia familiaris
26-mar-2015, dekants
Lauku zvirbulis Passer montanus
26-mar-2015, dekants
Pelēkā vārna Corvus cornix
26-mar-2015, dekants
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
26-mar-2015, dekants
Zaļžubīte Chloris chloris
26-mar-2015, dekants
Žubīte Fringilla coelebs
25-mar-2015, bišudzenis
Baltais stārķis Ciconia ciconia
26-mar-2015, bišudzenis
Baltais stārķis Ciconia ciconia
25-mar-2015, bišudzenis
Žubīte Fringilla coelebs
26-mar-2015, Matrus
Amerikas ūdele Mustela vison
25-mar-2015, DainisKR
Kākaulis Clangula hyemalis
25-mar-2015, DainisKR
Pelēkais zaķis Lepus europaeus
25-mar-2015, DainisKR
Pelēkais zaķis Lepus europaeus
25-mar-2015, DainisKR
Dzērve Grus grus
25-mar-2015, vimba1
Kaņepītis Linaria cannabina
26-mar-2015, roosaluristaja
Baltā cielava Motacilla alba
25-mar-2015, edge
Pēdējie komentāri
roosaluristaja 26.marts, 23:41

Ziemeļniekam dzeltens gredzens. Tad jau nebūs mūsējais.


dziedava 26.marts, 22:47

Drīzāk raupjā sīkpiepe Stereum rugosum, bieži sastopama. Bet uz ozoliem gan nav manīta, kaut var augt uz visādiem.


dziedava 26.marts, 22:42

Gļotsēne Hemitrichia serpula sporu stadijā. :) Nav no biežākajām, bet šausmīgi reta ar gluži ne.


forelljjanka 26.marts, 21:24

Cik liela?Nevarētu būt gliemežu Cychrus caraboides ?


forelljjanka 26.marts, 21:08

Savukārt ši,tās pašas Aneurus laevis nimfa(ja tā pareizi sauc latviski blakts attīstības stadiju)?;)


forelljjanka 26.marts, 21:04

Vai tik ši nav Aneurus laevis ?


roosaluristaja 26.marts, 20:57

Tā vajadzētu būt, bet nu ir jau te arī gudrāki vīri par mani.


forelljjanka 26.marts, 20:49

Nav gadijumā peldblakts Ilyocoris cimicoides(rokos te netā pa blaktīm)? :D


Wiesturs 26.marts, 20:24

Paldies! Tā kā šīs vaboles man vasarā ir katru otro gaismošanas reizi, varbūt Tu vari man atsūtīt īsu info, kas jāskatās? Citādi nekad nespēju to atcerēties. Atceros, ka bija matiņi jāskatās, bet kurai sugai - kur, to gan ne.


forelljjanka 26.marts, 20:17

Vispār man vēl lielāks fēleris,koks nepareizs!!!Tas ir ozols!:O Biju tur šodien atkal,nezinu varbūt nojauca,ka visriņķī guļ apses,vai tas ka praulu kārta tāda dzeltenīgi balta,mizas ar maz,divi lieli gabali,zem kuriem joprojām resnulis guļ,tāpat kā skrejvaboles un jātnieciņi.Vienīgi,praulu kārtā atradu lērumu citus neredzētus mošķus!Apses riņķī daudz, varbūt suga nemainās!;)


Wiesturs 26.marts, 20:15

Paldies! Pieliku vēl vienu bildi, kur tā pazīme labāk redzama.


zemesbite 26.marts, 17:17

Ha-ha-ha!


Laimeslācis 26.marts, 13:07

Statuss! :D :D :D


forelljjanka 26.marts, 10:20

Katrā ziņā būs jāpievērš uzmanība,līdz šim ,kā redzēju naktstauriņu ar zīmīgiem oranžiem pakaļspārniem,tā padomāju-bērzu pavasarsprīžmetis un viss!:D


forelljjanka 26.marts, 10:18

Priekšpārni jau ar pamanāmi atšķiras.Poļu lapā gan foto pētot īsti nesakrīt,tomēr zīmējumā, apšu M spārna priekšdaļas vidū, tas zīmīgais aplītis redzams.Katrā ziņā Latvijā tikai divi varianti,Spānijas/Francijas līdzinieks nebūs!;)


CerambyX 26.marts, 08:58

Kaut kādas dīvaini dziesmu varianti jau laikam dauziem (visiem?) dziedātājputniem. Piemēram, Skrundas dīķos niedru stērstes izpildījumā dzirdēju klusu (dzirdamu līdz ap 10m attālumā), salīdzinoši ilgu (5sek un vairāk) vīterošanu, kas galīgi neasociējās ar niedru stērstes īsto dziesmu :)


Sintija Martinsone 26.marts, 08:41

Vēl varu papildināt, ka žubītei esot arī padziesma, kura biežāk dzirdama agrā pavasarī. Tāda mīksta, burbuļojoša trallināšana, bet ir līdzība ar īsto dziesmu. Pati tādu dabā neesmu dzirdējusi, tikai ierakstā.


CerambyX 25.marts, 22:28

Tas ar košākajām gaišajām joslām - bērzu pavasarsprīžmetis (Archiearis parthenias). Otrs īpatnis tāds vienmuļāks - velk uz apšu pavasarsprīžmeša (A. (=Boudinotiana) notha) pusi, bet nu bērzu pavasarsprīžmešiem ar mēdz būt vienmuļāki eksemplāri. Par labu apšu pavasarsprīžmetim salīdzinoši izteikti ķemmveidīgās un paplatās 'ūsas' - bērzu tās salīdzinoši šaurākas. Raksta arī par atšķirībām pakaļspārna zīmējumā, bet tos te tāpat nevar redzēt.


CerambyX 25.marts, 21:09

Nu tajā attēlā laikam tik tā - dažas sugas ilustratīvi attēlots. Precīzai noteikšanai labāk neizmantot, jo sugu ir krietni vien daudz vairāk par 6 :)


CerambyX 25.marts, 21:04

Tā kā velk uz kāda skudrulīša kāpura pusi, kas lien pa mizgraužu ejām meklējot mizgraužu kāpurus. Bet nu zem oša mizas tur var būt arī kāds cits retāks variants bez mizgraužu skudrulīša. Varbūt vispār kādas citas radniecīgas dzimtas kāpurs... :D


CerambyX 25.marts, 20:55

Mugurpelde - visdrīzāk, ka Notonecta glauca, bet nu varbūt arī kāda cita suga.


CerambyX 25.marts, 20:54

Līķvabole Phosphuga atrata


Siona 25.marts, 20:53

Vienu ūsu tīri labi var redzēt otrajā bildē :) (iet gar augšmalu un krusto pirmo un otro kāju)


Rallus 25.marts, 20:51

Tajā saitē mazliet velk uz Ķīnas versiju Venēcijas karnevālam, taču tieši ievēroju, bildē neredz - bija tādi vairāki radziņi platā lenķī vērsti - visvairāk līdzinājās Nephrotoma virescen. Bet vismaz skaidra ideja, pateicos!


CerambyX 25.marts, 20:49

Sprakšķa kāpurs - šāda formāta mums te iet kā Denticollis linearis.


CerambyX 25.marts, 20:45

Melnuļi Bolitophagus reticulatus - dzīvo piepēs uz bērziem (kas nu tās parastās - posapiepes?)


CerambyX 25.marts, 20:43

Ir C.polita!


CerambyX 25.marts, 20:42

Bet nu labi, ērtības labad atzīmēšu novērojumu kā N.major, lai, ja kāds nākotnē tomēr ņem un atlasa visus vītolu slaidkoksngrauža novērojumus, tad lai šis vismaz tur ar būtu atrodams - pēc tam jau datu atlasītājs pats var domā, vai šis novērojums viņam der vai neder ;)


editez 25.marts, 20:40

Paldies!


forelljjanka 25.marts, 20:34

Vienīgais ticamais(jo tā nav plēšputna ola-pēc formas)-dzērve!


CerambyX 25.marts, 20:29

Te dziļumu nav īsti korekti mērīt, jo pēc 3. attēla skatot, šī ir uz zemes guļoša kritala jau stiprā sadalīšanās pakāpē (mīksts prauls ar hlorociboriju - ja pareizi saskato to zilumu) un koksnes daļa ir jau atdalījusies no mizas - tā ka mērījums neatainos reālo situāciju. Kritalas stāvoklis drīzāk arī liecina par to, ka šī izskreja nav svaiga - N.major tomēr prasās tāda nedaudz cietāka tā koksne, ne tik augstā sadalīšanās pakāpē. Iespējams jau tur vairāki/daudzi gadi pagājuši kopš cauruma saimnieks ir tur grauzies :) Jorpojām nenoliedzu, ka tas nevarētu būt N.major 'rokdarbs', bet pārāk jau daudz 'bet' (manā uztverē - ja kāds cits vēl ir par N.major, tad jau es varu arī, protams, piekāpties), lai to tā ar drošu sirdi par tādu atzīmētu :)


forelljjanka 25.marts, 20:21

Mežirbe tad nebūs,tai ola 2x mazāka!;)Mežirbei arī par agru.Vispār dīvaini,šobrīd olas var būt kādām 3 sugām(krauklis,jūras ērglis,vistu vanags),plēšu olās neesmu īpaši gudrs,jurķim tak tāda bāla,abiem citiem nav tik liela,nebūs tak klinšu ērglis!:D


CerambyX 25.marts, 20:15

Kāda garkājoda kāpurs. Tiem jāskatās sejiņas uz dibengala, lai noteiktu sugas ;) http://www.nhm.ac.uk/natureplus/servlet/JiveServlet/showImage/38-3532-66781/tipulidae+drawings.jpg


dziedava 25.marts, 20:04

Nu tajā materiālā, kas man ir, pievērsta uzmanība tam, ka dziļumam jābūt > 1cm, ar ko atšķiroties no citiem koksngraužiem. Šite likās dziļi, bet nu es jau nezinu, pirmoreiz šādiem caurumiem pievērsos. ;)


Rallus 25.marts, 19:50

Pievienoju vienu iekadrējumu un neasāku apvērsto foto. iespējams, ka tas tad apstiprinātu aizdomas.


editez 25.marts, 19:49

Vai mežirbei varētu būt tik liela ola? Bildē olas čaumala ir lielā vīrieša rokā. Garums apmēram 8 - 9 cm.


editez 25.marts, 19:37

Paldies!


Rekmanis 25.marts, 19:23

Mežirbe


CerambyX 25.marts, 18:35

Hmm, jā - vainīgs. Lasīju aprakstu par šo sugu vienā krievu koksngraužu grāmatā un tur tie 8-10mm bija atzīmēti par kāpuru ejām koksnē nevis pašām izskrejām (caurumiem). Jāmācās labāk lasīt krieviski :D Bet nu nezinu - stāsts jau par to, ka praktiski visiem Lv koksngraužiem ir apaļas izskrejas un neba N.major vienīgā suga, kas var attīstīties uz bērziem... :) Iespējams, ka šī tiešām ir N.major izskreja, bet kā to pierādīt? Līdzīga izmēra apaļi caurumi ir arī lapkoku ragastēm (Tremex fuscicornis) utml. Tā ka nezinu jā... Pēc izskrejām var labi noteikt lielos asmaļus, ja piešaujas, tad arī lielās krāšņvaboles un kādas dažas citas sugas (dižkoksngraužus utml.), bet viss pārējais ir tā - minējumu formātā :)


dziedava 25.marts, 18:03

Un, spriežot pēc foto, galīgi ēnā abas vietas nav, saule tur tiek klāt.


dziedava 25.marts, 18:01

Pievienoju vēl vienu foto, kas droši ir uz bērza kritalas turpat blakus, bet par pirmo droši neatceros, vai tas bija uz kritalas vai ne. Par to izskreju izmēriem, hmm, man esošajā K.Vilka dotajā materiālā teikts, ka "Izskrejas ir pilnīgi apaļas, 5-6 mm lielas." kā man pirmajā izskrejā arī šķiet, ka ir.


CerambyX 25.marts, 15:48

Joprojām par maz informācijas :D Koks daļēji dzīvs vai pilnībā nokaltis? N.major sastopams tikai uz pilnībā atmirušiem kokiem - mirstoši/daļēji nokaltuši neder. Bērzs it kā der (suga principā ir lapkoku polifāgs), bet parasti gan tie mīl nokaltušus alkšņus. Cauruma diametrs ar vai nav par mazu? Tam būtu jābūt ap 8-10mm, bet te pēc pirksta mēroga velk uz ~5mm. Bet varbūt ļoti liels pirksts? :)


dziedava 25.marts, 15:36

Tas gals tāds nesaprotams, pieņēmu, ka tur žokļi ieslēpušies, bet jā, varbūt arī makstnesis. Nez kāpēc uz vietas tā ideja neienāca prātā ..


dziedava 25.marts, 15:32

Bērzs. Bērzu - egļu mežs, pamitrs.


CerambyX 25.marts, 15:26

Tiem parasti vienā galā var labi žokļus redzēt :) Varbūt kāds makstneša (Psychidae) kāpurs?


CerambyX 25.marts, 15:19

Priekš tipiska asmaļa par platu (normāli šaurs un iegarens caurums), bet varbūt vecs caurums un laika gaitā izdrupis? Tik pat labi pavisam kas cits pie vainas - nenosakāms :)


CerambyX 25.marts, 15:18

Uz kāda koka tas? Teorētiski jau varētu būt, bet vienkārši apaļš caurums nav tas pats parocīgākais variants priekš sugas noteikšanas :) Tādus var uztaisīt vēl kāda sauja sugu - jāvērtē tas kompleksi kopā ar biotopu, koka sugu, koka atrašanās novietojumu (ēnā, saulē) u.c. faktoriem.


dziedava 25.marts, 15:08

Varētu būt Chrysopa sp. kāpurs vai tomēr kas cits? Priekš Chrysopa sp. pārāk resns šķiet.


CerambyX 25.marts, 12:44

Ops, kaut gan tagad lasu, ka P.ceramboides var būt arī uz lapkokiem - ts.k. ozolu dobumos. Tā, ka atgriežu sugu atpakaļ uz koksngraužveida praulvaboli - pārāk jau līdzīgi tie kāpuri tiem, kas man un Jānim bildēs :)


CerambyX 25.marts, 12:38

Varbūt ir vēl kādi kadri? Galvenokārt man interesē priekškrūšu vairoga punktējums un vairodziņa forma (ieapaļš vai 5-stūrains). Drīzāk jau ir melnulis Neatus picipes, kas ir tāds ozolu apdzīvotājs, bet jāpārliecinās par 100% :)


CerambyX 25.marts, 12:29

Mjā, biotos it kā galīgi ne priekš P.ceramboides. Ozola dobumā ticamāk variants ir melnā praulvabole - Prionychus ater. Pagājušogad tām kāpurus audzēju, bet neraža, ka aizmirsu nofotogrāfēt - varētu salīdzināt. Bet nu cik atminos, tad pēc skata bija visai līdzīgi. Tas vai no mana tagadējā ievāktā it kā P.ceramboides kāpura izaugs tieši šī suga - arī vēl ir jautājums :)


CerambyX 25.marts, 11:25

Tad jau būs skujkoku ligzdu koksngrauzis.


CerambyX 25.marts, 11:24

Pēc vakardienas, kad Dendrārija apkārtnē mizmīlis atradās manā izpratnē galīgi nepiemērotā biotōpā - bail pat kaut ko teikt :D Gāju tur to visu meža loku no Rudbāržu puses un sākumā jau vairāk tumši tie meži (egle utml.), kas gan neizskatījās piemēroti, bet tuvāk šosejai un Skrundas purva pusei jau palika tā kā labāk. Tā ka teorētiska iespēja noteikti pastāv :)


IevaM 25.marts, 11:10

Interesanti gan :)


IevaM 25.marts, 11:09

Priedes


IevaM 25.marts, 11:08

Priede, upes malas mežs, tāds mētrājs vai lāns, priedes, mazliet egles, mazliet bērzi, diezgan skrajš


IevaM 25.marts, 11:04

Kaut kāds lapukoks, ja pareizi atceros, bērzs


forelljjanka 25.marts, 09:58

Fuj,Uģi,manos''medību' laukos!!! :D Ja pa nopietno,kā Tev liekas,Šneidera mizmīlim tur laikam nav pārāk atbilstošs biotops ?


CerambyX 25.marts, 09:20

Ok, lai iet Tachyta nana - nekas diži cits līdzīgs tiešām neatrodas ;)


CerambyX 25.marts, 09:14

Šie gan jau, ka zem priedes mizas, bet ideālā variantā ar jānorāda atrašanas vieta - nākotnē noderēs! :) Bet pēc 10 gadiem, ja kāds Tev prasīs - neatcerēsies :)


CerambyX 25.marts, 09:13

Zem kāda koka mizas šis? Interesanti salikt kopā - mēdz būt gan uz skukjokiem, gan lapkokiem


CerambyX 25.marts, 09:12

Starp citu - kādi šim novērojuma apstākļi (koks, biotops utt.)?


CerambyX 25.marts, 09:11

Zem kāda koka mizas?


CerambyX 25.marts, 09:07

Ha, šis gan man labs fēleris sanāca! :D Vabole no šitā nu galīgi nekādi nevar sanākt, jo kāpuram dibegalā ir vairāki neīsto kāju pāri, kādu vaboļu kāpuriem nav - tas tač tauriņa kāpurs! :) Laikam dzeltenā krāsa mazliet samulsināja, jo lielie vītolu urbēja kāpuri ir vairāk rozā... Bet apšu urbēja kāpurs gan ir tieši tāds dzeltenīgs! :) Mīkla atrisināta - apšu vērpēja kāpurs :) Suga salīdzinoši retāka kā vītolu urbējs


CerambyX 25.marts, 09:00

Kaut kādi mušu kāpuri - internāts vistuvāk 'zīmē' kādus dzelkņmušu Zabrachia sp. kāpurus. Pats ar tādus zem priežu mizām tagad esmu daudz redzējis (Jānim ar iepriekš bija viens novērojums) - atstās kā dzelkņmuša sp.


visvaldis.s 25.marts, 07:34

Cetraria floerkeana?


Ansis 24.marts, 23:12

parastā skujene - Hippuris vulgaris


visvaldis.s 24.marts, 21:26

Paldies! Tā jau likās.Agresīvs gan!


ER 24.marts, 20:41

Žubīšu tēviņi dzied 1-6 veidu dziesmas katrs. Atšķirības parasti nelielas, bet ir - gan starp dažādām viena putna dziesmām, gan starp dažādiem putniem. Man šobrīd nav pie rokas nopietnāka rakstu avota.


Gaidis Grandāns 24.marts, 20:29

Nu tak klintenieks :) Apsveicu!


Nora 24.marts, 19:39

He, paldies par skaidrojumu :) Tieši pirms šo rakstīju aizdomājos par tiem lieliem/maziem mērogiem, bet tā arī neko neizspriedu un uzrakstīju pēc sajūtas... nepareizi :D turpmāk zināšu!


CerambyX 24.marts, 19:24

Melnulis Uloma rufa


CerambyX 24.marts, 19:23

Skrejvabole - šķiet Calathus sp.


CerambyX 24.marts, 19:23

Līķvabole Phosphuga atrata


CerambyX 24.marts, 19:22

Laikam jau skrejvabole Dromius schneideri


CerambyX 24.marts, 19:19

Koksnesmušas Xylophaga sp. kāpurs


CerambyX 24.marts, 19:13

Sparkšķis galīgi nav - ēnvabole Zilora sp. Tur vajag vai nu stipri labāku bildi vai eksemplāru, lai noteiktu sugu - jebkurā gadījumā gan reta vabole :)


forelljjanka 24.marts, 17:33

Īsspārnis,ar tiem vēl trakāk kā ar sparkšķiem!:D Bet tā,interesanti tak kas zem mizas dzīvo,vai ne?;)


forelljjanka 24.marts, 17:32

Kāds sparkšķis,cik saprotu, no tiem ko esmu atradis,vairumu pēc bildēm nenoteikt!;)


forelljjanka 24.marts, 17:29

Vai tik nav robainais plakanis Dendrophagus crenatus ?;)


forelljjanka 24.marts, 17:26

Varētu būt praulmīlis Pytho depressus.;)


forelljjanka 24.marts, 17:24

Liekas lielais asmalis!;)


forelljjanka 24.marts, 17:18

Nora,pirmajā brīdī liekas neloģiski,bet karte ir liela mēroga kad redzami visādi mazāki objekti,ja nemaldos 1:200 000 un vairāk,vēl ir vidējs un mazs mērogs(piem.karte, kur redzama visa Eiropa, būs maza mēroga.;) Vienvārdsakot,konkrētais vērojums parādīts maza(vai vidēja)ne liela mēroga kartē.;)


dekants 24.marts, 12:59

Edmund, vai žubītēm arī var taisīt dziesmu analīzi? Pagājušogad pamanīju divus dziesmu veidus: viens ir šis (man šķiet retāks), kur pa vidu "īīīī", otrs ir parasts bez šī stieptā "īīī". Vai tās ir tikai variācijas, ko var izpildīt viens putns?


Nora 24.marts, 12:39

Vai apzināti daži novērojumi ieziņoti lielā mērogā?


IevaM 24.marts, 11:38

nav drīzāk pļavas ķirzaka?


Siona 24.marts, 10:05

Paldies par informāciju! :) Jā, ir saskatāms kaut kas, kas līdzinās tai centrālajai iedobītei ;)


CerambyX 23.marts, 22:47

Mīkstspārnis Cantharis livida


CerambyX 23.marts, 22:46

Jā, vai nu Lopheros rubens vai arī Dictyoptera aurora. Jāskatās cik laukumiņos ir sadalīts priekškrūšu vairogs - L.rubens četros laukumiņos, bet D.aurora piecos. Shematiski tas izsktās šādi: http://content31-foto.inbox.lv/albums/c/cerambyx/C/Untitled-1-copy.jpg Te grūti saprast, bet kaut kā man velk uz D.aurora pusi, jo priekškrūšu vairoga centrālajā daļā manuprāt ir nojausma par to iegareno, centrālo laukumu.


CerambyX 23.marts, 22:40

Nicrophorus vespillo


CerambyX 23.marts, 22:39

Kapračvabole Necrodes littoralis


CerambyX 23.marts, 22:39

Sprakšķis Melanotus sp. - tur līdz sugai pēc bildes nenoteikt ;)


CerambyX 23.marts, 22:38

Domāju, ka priežu zāģlapsene Diprion pini


forelljjanka 23.marts, 19:29

It kā jau 'tikai' mājas strazds,bet kas par skaistuli! ;)


Nora 23.marts, 16:26

Paldies, Ansi, par noteikšanu!


ER 23.marts, 15:54

Jā, izklausās pēc lielās čakstes dziesmas.


ER 23.marts, 15:53

Varētu būt lielās čakstes lidojuma sauciens.


bišudzenis 23.marts, 10:21

Beidzot normāli gājputni :)


maariite 23.marts, 09:41

+dažas Tundras sējas zosis.


sandis 23.marts, 01:19

Gribēju par baltvaigu zosīm apjautāties, bet atbilde jau priekšā :)


Ansis 23.marts, 00:17

viļņainā konusgalvīte - Conocephalum salebrosum


Ansis 23.marts, 00:16

trauslā pūslīšpaparde - Cystopteris fragilis


Ansis 23.marts, 00:12

ciprešu hipns - Hypnum cupressiforme


Ansis 23.marts, 00:10

mezglainā gaurenīte - Sagina nodosa


Ansis 23.marts, 00:06

maldu laimiņš - Sedum spurium


Ansis 23.marts, 00:01

Mosanas abēlija - Abelia mosanensis


Rallus 22.marts, 23:15

Neviena pati baltvaigu zoss, kaut Svētē vakardien bija duči.


Rallus 22.marts, 23:14

Tai sējas zosij cits maršruts, taču tādi dīvaiņi gadās. Bija par tālu un īsu, lai iegūtu kādu attēlu, bet vienbrīd doma par sniega zosi nozibēja gan. Jau pēc pāris sekundēm, redzot baltpieres zoss vēderu, viss tapa skaidrs.


forelljjanka 22.marts, 22:51

No 25.02.vismaz līdz 5.03.Užavas laukos uzturējās sējas zoss ar baltām primārajām lidspalvām!;)


sandis 22.marts, 21:38

Ohoo, iespaidīgi skaitļi!


dekants 22.marts, 21:03

Labais! :)


forelljjanka 22.marts, 19:42

Izskatās pēc salakas.Salakas pavasarī masveidīgi dodas nārstot lielajās upēs,Ventā sasniedzot pat rumbu.Iespējams ka dodas nārstot arī mazākās upēs,Starpiņupītē tak slūžas,tad nu zivis tālāk netiek un tiek apēstas.Liepājā pat speciāli svētki par godu salakām(Liepājā sauc arī par stintēm),migrācija sākas jau kad upes aizsalušas vai pat rudenī,tad nu copmaņi velk lomus gan no ledus,gan ar makšķerēm no krasta.Lašveidīgā zivs ar tauku spuru(kā alatai vai sīgai),ir arī ezera forma kas mazāka(piem.Lielajos Latgales ezeros).;)


Mari 22.marts, 17:59

Vai kāds nevarētu izskaidrot no kurienes Starpiņupītes grīvā uzradies tāds lērums zivtiņu ( vakar Edgars Smislovs zivs bildi bija DD ielicis). Šobrīd tur kaijas sarīkojušas īstas gastronomiskas orģijas :)


Rallus 22.marts, 09:53

Nebija drīzāk lauku lija?


Wiesturs 21.marts, 23:58

Jā, paldies, varētu būt, bet ar vabolēm es gandrīz nekad nejūtos pārliecināts.


Siona 21.marts, 21:40

Izskatās pēc sarkanspārņa - Lopheros rubens


Siona 21.marts, 21:32

Baltais spalvspārnis, Pterophorus pentadactyla?!


bišudzenis 21.marts, 19:53

darīts


IevaM 21.marts, 10:30

Laikam aplikācija ielikusi šo novērojumu 2x, lūdzu lieko izdzēst!


ER 20.marts, 23:05

Tieši tā, britu kolonisti savulaik atveda stērstes līdzi. Izrādās, ka mūsdienās NZ ir pat vairāk dialektu, nekā UK. Pētījumi turpinās.


forelljjanka 20.marts, 22:31

Paskatījos vēl to karti-pilna Jaunzēlande ar dažādu dialektu dzeltenajām!!!Visticamāk britu ievestas,nu kā truši Austrālijā!;)


forelljjanka 20.marts, 22:02

Paldies! Šitie gadās samērā bieži,būsim tagad zināt !;)


forelljjanka 20.marts, 21:57

Ja ar krāsām viss kārtībā ,pāris bildēs velk uz vulpinus!Collins jau gan zīmē, ka stepes pasuga mums netrūkst,bet tādi daudz maz tipiski negadās bieži !;)


sandis 20.marts, 21:55

Būs jāsasparojas, nedrīkstam igauņus palaist garām :)) Katrā gadījumā "filoloģiski" ļoti interesants projekts.


ER 20.marts, 20:41

Jā, vismaz es neko vairāk par Somijas stērstēm nezinu. Taču igauņi ir apņēmības pilni šogad vākt stērstes masveidā, izmantojot kaut kādas jaunas viedtālruņu lietotnes, tā ka sāncensība vismaz Baltijā būs. Poļi jau pērn stipri labi nodeva. P.S. Attiecībā uz Latviju yellowhammers.net karte pagaidām nepilnīga - vēlāko daļu no pērnā gada paraugiem vēl neesmu aizsūtījis čehiem.


sandis 20.marts, 19:40

Vai par somu dialektiem zināms tikai tik daudz, cik ielikts yellowhammeru dialektu projekta lapā? Tur jau atkal, spriežot pēc tiem dažiem punktiem kartē, parādās zināma daudzveidība.


ER 20.marts, 19:23

Lielisks darbs, kolēģi! Trīs dienu laikā pa tiešo un caur Dabasdatiem esmu saņēmis dzelteno stērstu dziesmu ierakstus no septiņiem rakstītājiem un 11 jaunām vietām, desmit no tām pilnas un pabeigtas - visas "BC". Labs jaunās sezonas sākuma uzrāviens! Līdz jūlijam varam mierīgi pārspēt pagājušā gada nepilnos 200 paraugus, aizpildīt ne vienu vien tukšo laukumu, un kas zina, ko vēl atklāt. Un, protams, tas viss noderēs arī Eiropas putnu atlantam.


ER 20.marts, 19:16

Taisnība, vēl viens smuks un jauns punkts vecajam labajam "BC" dialektam. Ļoti nacionāla stērstu valsts.


ER 20.marts, 19:12

Labs mēģinājums, Ģirt! Trīs ar pusi pacietīgas minūtes ar vismaz diviem pietiekami skaļiem putniem un bez nevienas pabeigtas dziesmas... Paliek "B..", nezināms. Līdzīgi un vēl trakāk man ir gājis ar jūras ērgļa vebkameras skaņu - cik paklausos un ierakstu datorā no rītiem, pa laiciņam kopš 9. marta, vēl ne reizi tur neesmu dzirdējis nevienu pilnu dziesmu...


ER 20.marts, 19:03

Pateicos par jaunu "BC" dialekta atradni, Andri!


ER 20.marts, 18:59

Jā, leišiem jābūt BE vismaz dienvidu daļā, bet vienā igauņu putnu diskā (Merelinnurahvas, 2012; = jūras putni; meža zosij veltītajā 18. celiņā), klausoties nejauši uzgāju dīvainu dzelteno stērsti, kas dzied sākumā BC, tad pāriet uz BhBl. It kā miksēts tur nekas nav, bet igauņi man joprojām nav ziņojuši par izmeklēšanas rezultātiem. Čehi atbildēja, ka zina tikai vienu citu gadījumu, kad tēviņš dziedājis jaukti divos dialektos.


CerambyX 20.marts, 18:35

Principā domāju, ka diezgan droši, ka Denticollis linearis kāpurs.


CerambyX 20.marts, 18:33

Jāņtārpiņa kāpurs


Edgars Smislovs 20.marts, 18:32

Kļūda - 2015.03.19. Tajā pašā vietā. :)


Edgars Smislovs 20.marts, 18:31

2015.02.19. Tajā pašā vietā.


forelljjanka 20.marts, 17:45

Man jau ar tā likās!;)Skrundas apkārtnes meži laikam tomēr īsti neatbilst palēka tipiskam biotopam,kaut kad būs jāpapēta Lašupes/Dūrupes mežu masīvs,tur medņu liegumā vajadzētu būt atbilstošāks mežs!


Ansis 20.marts, 17:27

Izskatās, ka spēcīgāks brūklenes neziedošais dzinums; brūkleņu zariņi ar ogām, ko parasti fotografē, ir ar mazākām lapām kā neziedošie. Čemuru palēka lapām vajadzētu būt tumšāk zaļā tonī.


forelljjanka 20.marts, 16:40

Oficiālos var redzēt te http://www.yellowhammers.net/recording/full ,leišiem gan jau ka BE kas pilla Polija.Igauņiem,kas to lai zin-rareB varbūt ?


zemcha 20.marts, 15:44

Vai kaimiņiem abi ne BC dialekti ir vienādi vai katram kaut kas cits?


ER 20.marts, 13:48

Patiesībā jau iznākums būtu interesants pat tad, ja citi dialekti pie mums neatrastos. Mēs labi zinātu, ka mūsdienās ir, jo kas zina - ar laiku viss mainās. Bet būt kāds cits dialekts vēl var, kaut vai kā izņēmums. Jā, dārza stērstēm arī ir dažādi dialekti. Iespējams, ka ģeogrāfiskās vienības pat mazākas (dialektu vairāk) nekā dzeltenajai. Tikai šai sugai pagaidām nav vienota starptautiska pētījuma, cik zinu. Sāksim ar Latviju, tas redzēs. Varēs kaut vai ar citām vietām no Xeno-canto.org salīdzināt.


sandis 20.marts, 13:09

Ja leiši un igauņi ir atraduši arī citus dialektus, tad jau tas paliek par "principa jautājumu" - jāatrod mums arī :) Vai dārza stērstu dziesmām arī ir dažādi dialekti? Šķiet, ka vienu ierakstu pērn DD ieliku.


ER 20.marts, 12:15

Liels paldies, Sandi! Visi četri ir dialektu pētījumam lieliski izmantojami ieraksti - visos "BC" dziesmas. Kļūst arvien interesantāk, vai tiešām Latvijas stērstu sabiedrība izrādīsies tik kulturāli viendabīga? Pagaidām neoficiāli, taču zināms, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā jau atrasti divi dažādi dialekti. Tā ka turpinām vākt stērstu dziesmas arī 2015. gadā, un pie izdevības ierakstām arī dārza stērstes.


forelljjanka 20.marts, 08:55

Tātad,tādam svētdienas entomologam kā man nav jēgas iedziļināties-jātnieciņos,sparkšķos,bitēs,mušās;daļā skrejvaboļu un lapgraužu!:D Savukārt,vispatiecīgākie noteikšanai ir taureņi(arī nakts,pat depresārijus pēc sakarīgas bildes izdevies noteikt līdz sugai) un koksngrauži,liekas arī lapsenes!;) Katrā ziņā zemmizas pasaule ir interesanta nekad nevar zināt ko ieraudzīsi...;)


CerambyX 19.marts, 22:51

Šī tiešām varētu būt Pimpla - izskatās, ka būs arī viena no biežākajām jātnieciņu sugām P.rufipes (vai P.instigator agrākā nosaukumā).


CerambyX 19.marts, 22:39

Principā par jātnieciņu noteikšanu pēc bildes ar var aizmirst - jo īpaši šos Ichneumoninae apakšdzimtas, kas pēc ķermeņa formas tādi druknāki :) Ir. protams, kādas atsevišķas raksturīgas sugas, bet vairumā gadījumu daudzas ļoti līdzīgas sugas utt. Varbūt, ka tagad ir ar kādas labākas noteikšanas tabulas uzrakstītas, bet te pirms pāris gadiem mēģināju priekš maģistra darba tos noteikt (ievāktā formā, kam vajadzētu būt 'viegli') pēc viena krievu noteicēja un ātri vien nācās secināt, ka bez minimums kādu 5 gadu pieredzes tur īsti nav ko darīt :) Noteikšanas pazīmes ļoti smalkas, tēviņi/mātītes atšķirīgi, sugu daudz (kopā jātnieciņi Lv >1000 un droši vien pāris/daži simti vēl var nākt klāt, ja nopietni tos kāds pētītu) - galvassāpes garantētas :)


forelljjanka 19.marts, 22:28

Savukār šis līdzīgs Pimpla sp.(ir pat tas baltumiņš kājas locītavā) http://www.arthropodafotos.de/dbsp.php?lang=deu&sc=0&ta=t_43_hym_apo_ich&sci=Pimpla&scisp=sp.


forelljjanka 19.marts, 22:25

Kā vispār ar jātnieciņiem?Tikpat baisi kā ar "parastajām melnajām skrejvabolēm"?:D Tante Gūgle ar neko īpaši nepalīdz,konkrētie man izskatās pēc Ichneumon albiger ,skatijos lapā http://www.arthropodafotos.de/dbsp.php?lang=deu&sc=0&ta=t_43_hym_apo_ich&sci=Ichneumon&scisp=albiger ,tomēr arī tur daudzām bildēm līdz sugai nenonāk! ;)


zemesbite 19.marts, 20:37

Paldies! :)


ER 19.marts, 20:29

Paldies par jaunu stērstu dziesmu atradni! Visos četros ierakstos "BC" dialekts. Varbūt viegli aizdomīgu uz dzirdi to padara tas, ka ierakstošā ierīce (tālrunis?) nogriež augšējās frekvences, neraksta skaņu augstāku par ~7.2..7.3 KHz, un tieši zīmīgā beigu zilbe līdz ar to ir sākumā (frekvencēs virs 7KHz+) mazliet nogriezta. Sonogrammās gan šaubu nav, "BC". Lieliski, šogad turpinām stērstu dziesmu dialektu pētījumu Latvijā! Arī igauņi ir sasparojušies, tā ka būs interesanti. Pie iespējas klāt ņemam arī dārza stērstes. Lai veicas!


CerambyX 19.marts, 20:24

Paturpinot tēmu par Agonum-iem, šodien iemetu aci V.Šmita kolekcijā, kur abas šīs sugas kā reizi bija blakus - http://content3-foto.inbox.lv/albums/c/cerambyx/C/agonum-sexpunctatum-ericeti.jpg Visi A.sexpunctatum bija tipiski divkrāsaini un izteikti lielāki un platāki par vienkrāsainajiem A.ericeti. Tas mērogs blakus īsti precīzs nav, jo lineāls atradās uz kastes stikla - kādi 2mm jāpiemet klāt reālajam izmēram, bet nu vismaz savstarpējais sugu izmērs un proporcijas salīdzināms :)


CerambyX 19.marts, 19:31

Augļkoku! :)


forelljjanka 19.marts, 19:12

Abi bija savās ligzdās,šo izķeksēju tik ārā, lai ērtāk bildēt!;)


zemesbite 19.marts, 18:43

Augļkoku, vai kārklu?


CerambyX 19.marts, 17:39

Kamielīšu kāpuri


CerambyX 19.marts, 17:38

Opā lillā :D Labs!!


CerambyX 19.marts, 17:37

It kā vajadzētu būt tomēr strikti uz lapkokiem, bet ar tiem gan īpaši izvēlīgs nav un tādiem polifāgiem jau reizēm gadās arī 'uzkost' kādu skujkoku ar (pat lapkoku praulgrauzis ir atrasts priedes) :) Tiesa te gan ar jāskatās - vai vabole tur bija ielīdusi tāpat vien paslēpteis (tādam nolūkam jau der jebkāda sprauga) vai arī tā tur sēdēja iekšā tajā savā iekūņošanās ligzdā, kas varētu norādīt, ka tiešām kāpurs pirms tam ir grauzis tieši to koku :)


forelljjanka 19.marts, 17:18

Te,neskatities uz Dziedavas foršo rakstiņu,bikk iebuksēju!:D Ir Gada augs vai tomēr tāda treknāka brūklene?Citi ziemcieši galīgi nelikās līdzīgi,bet palēka bildēs, kuras pētu, visur robiņi tādi izteikti.


forelljjanka 19.marts, 17:15

Jau otro reizi lapkoku ligzdu koksngrauzis(tas tak ir lapkoku?),zem egles mizas.Pirmais bija aizvakar Stūru purva malā.Laikam tā koksne nemaz nav pārāk būtiski kāda.Abās vietās bija pieejami arī nedzīvi lapkoki.


Skorpis 19.marts, 13:11

Papildinājums - 18.martā. 22:00 palaists brīvībā Kronvalda parkā. Uzlidojis kokā un apsēdies.


CerambyX 19.marts, 09:14

Ja ir kādas precizējošas piezīmes novērojumam (vai foto), tad ar lielāko prieku atlikšu atpakaļ uz 'kārklu raibeni' :)


CerambyX 19.marts, 09:12

Parastais zeltainītis visticamāk nebūs gan - tiem pavasara paaudze ātrāk par maiju nelido (DD agrākais ziņojums - 11. maijs). Varbūt kāds no pavasarsprīžmešiem, varbūt kas cits - pārliekam uz tauriņš sp. Jūsu kārklu raibeņa novērojums bez bildes arī principā būtu jāpārliek uz raibenis sp., ja nav piezīmēs norādītas redzētās pazīmes, kas var palīdzēt izvērtēt vai nav bijis tomēr augļkoku raibenis (ļoti līdzīgs) vai parastais nātru raibenis.


CerambyX 19.marts, 09:06

Parastais nātru raibenis


CerambyX 19.marts, 09:06

Kārklu raibenis


CerambyX 19.marts, 09:06

Kārklu raibenis


SELGA 18.marts, 20:50

Jā! Lai gan sākumā barojās ar baltmaizes gabaliņiem un pīlādžogām, tomēr pamata barība ir biezenis no augu eļļas, taukiem ar uzbriedinātu maizi, kukurūzas miltiem/putraimiem, auzu klijām, prosu, auzu pārslām un kas nu no graudaugu izstrādājumiem ir pa rokai. Kopš atradu kukurūzas putraimus un miltus - patiesībā tas ir pilnīgs un galīgs favorīts,- nedaudz uzbriedina, eļļu klāt un nedalīta piekrišana. Pīlādžogas - vitamīni arī visu laiku, katru dienu tiek labprāt uzēstas. Gudrs man tas Melngalvas ķauķis - zin, kā izdzīvot. Pievienoju vēl šodienas bildes, kā viņš sildās saulītē.


Mareks Kilups 18.marts, 14:52

šis un citi pagājušās nakts novērojumi kopā ar Ievu Mārdegu un Mārci Tīrumu.


Siona 18.marts, 10:34

Ixodes ricinus?


Rallus 18.marts, 10:14

Selga, tagad jāsavelk kopā, ko tad viņš ir ēdis pa ziemu - unikāls materiāls LV apstākļos - pirmā ziemojošā melngalvas ķauķa aukstuma pārciešanas diēta.


Siona 17.marts, 22:33

Paldies, kājas tumšas un epipleira arī :)


CerambyX 17.marts, 22:23

Nu paykulli viena no pazīmēm it kā ir tumšākas kājas un tumšas spārnu epipleiras (tā kā spārnu maliņas no apakšpuses: http://idtools.org/id/beetles/diabrotica/images/diabrotica_anatomy_final_sm.jpg), kā jāpēta tēviņiem priekškāju un vidējo kāju pārim paplašināto pēdas posmu apakšpuses (šeit gan pēdas posmi izskatās normāli - būs mātīte). Bet drīzāk jau, ka ir tas pats Colymbetes paykullli


CerambyX 17.marts, 22:18

Sinodendroni (tie gan tā nosacīti izskatās pēc briežvabolēm - tāda miniatūra degunradžvabole) kaut kad maija vidū jau parādās, bet blāvā briežvabole kādu mēnesi vēlāk.


Siona 17.marts, 22:11

Paldies! :) Segspārniem ir burvīgs raksts :) Ir kāds leņķis/ ķermeņa daļa, kas palīdzētu noteikšanā?


CerambyX 17.marts, 21:54

Kaut kāds Colymbetes sp. (segspārniem smalks šķērssvītrojums). Tāds stipri tumšs (kājas ar) - varbūt C.paykulli


forelljjanka 17.marts, 21:54

Kad tur reālāk sastapt pašu vaboli? Nolobot tikai nelielu mizas gabalu un paurķējot praulos atradu 2-us kāpurus,bet tur guļ kļava ap 80 cm.diametrā !Esmu tur samērā bieži(sievas vecāki),interesanti būtu nobildēt,kādu no briežvabolēm esmu redzējis tikai ļoti sen, dienot padumjajā armijā Ukrainā!;)


CerambyX 17.marts, 21:27

Jā, būs vien kādas no briežvaboļu dzimtas vaboļu kāpuriem - vienīgi bez blāvās briežvaboles varianta laikam ir jāapsver arī vienraga briežvaboles (Sinondendron cylindricum) variants .Tai kāpurs līdzīgs (http://www.naturabohemica.cz/wp-content/uploads/2009/03/sinodendron_cylindricum4.jpg) un ar 'garšo' šitādi visādi cietie lapkoki.


CerambyX 17.marts, 20:24

Nū, tā mazliet pietrūkst detalizācijas un rakursi, bet drīzāk teiktu, ka Galerucella lineola, bet varbūt ar ka cita suga - īsti nevaru saskatīt vai segspārnu mala ir vairāk 'saplacināta' kā citām sugām, jeb nav... :) Lai jau paliek Galerucella sp.


forelljjanka 17.marts, 20:04

Uģi,šitādu nevar līdz sugai noteikt? ;)


CerambyX 17.marts, 20:02

Līķvabole Phosphuga atrata


dziedava 17.marts, 19:23

Skaisti, ar visiem ziediem :)


CerambyX 17.marts, 19:19

Tādi punktiņi daudzām Agonum sugām, bet nu jā - jaunais rakurss tiešām velk uz A.sexpunctatum pusi. Bet nu nez - pilnīgas pārliecības nav tā ka, lai pagaidām paliek Agonum sp.


Rallus 17.marts, 19:09

Jā, punkti savādāk izvietoti gan. Latīnisko tad noprecizēju, kā raksti ar galotni -us


forelljjanka 17.marts, 19:05

Bij.Saldus rajonā bēdīgi ar atradnēm,tomēr arī Dūrupes-Lašupes priežu meži(protams ,liela daļa nocirsti)neparādās!;) Sanāks aizbraukt,nāksies pameklēt to Gada augu!;)


forelljjanka 17.marts, 19:00

Varbūt tāpēc ka beigts,mazliet sažuvis un mainījis krāsu ? ;) Nav kādas praulvaboles ?


forelljjanka 17.marts, 18:54

Pievienoju vēl bildi,nav īsti fokusā bet var novērtēt to vairogu.Liekas ka abi gali vienādi!:D Uz segspārniem garenvirzienā ir punktiņu rinda,padomāju no tā radies latīniskais! :D


CerambyX 17.marts, 18:50

Šis interesants ragainis - ar tā uzreiz nenāk prātā, kas tas varētu būt :)


CerambyX 17.marts, 18:48

Sarkana blakts ir, bet sarkanblakts gan nav :) Vairogblakts Eurydema dominulus


dziedava 17.marts, 18:45

Jauki, ka noder :)


CerambyX 17.marts, 18:45

Kaut kāds Phyllobius/Polydrusus sp.


CerambyX 17.marts, 18:44

Pareizi vien ir - C.bipustulatus. Exochomus un Chilochorus ģints mārītes viegli atšķirt pēc segspārnu malām, kas izteikti 'saplacinātas' - tur kaut kādām dīvainām divpunktu mārītēm segspārnu malas normālas :)


CerambyX 17.marts, 18:41

Agonum ir noteikti, bet neesmu pārliecināts vai sexpunctatum - tā suga parasti ir izteikti divkrāsaina (segspārni sarkanīgi, pārējais zaļgans). Pēc biotopa (augstais purvs) velk tad drīzāk uz Agonum ericeti, kas ir tāda tipiska purvu suga. No sexpunctatum atšķiras ar ķermeņa krāsojumu, kas vienkrāsains (pēc noteicēja - vara sarkanīgs vai "bronzīgs"), nedaudz mazāku ķermeņa izmēru (6-7,2mm vs 7-9mm) un priekškrūšu vairogu, kas tā aizmugurējā daļā sašaurinās vairāk kā priekšējā (sexpuntatum abi gali sašaurinās vienādi - te rakurss laikam nav tas labākais, lai to novērtētu). A.sexpunctatum arī izvēlās sausākus biotopus (bieži vien mālainus).


Rallus 17.marts, 18:37

Pamatā baltpieres zosis, vismaz viena tundras sējas zoss seja arī neasa priekšplānā un vēl viena labajā augšējā stūrī.


Rallus 17.marts, 18:29

Vērtīgs raksts. Ieinteresēja tā izplatības karte - jau pirms 30 gadiem tajā pašā vietā jau atradne bijusi. Pievienoju klāt vēl biotopa bildi.


forelljjanka 17.marts, 18:26

Purvā kā jau purvā ,nokaltušu priedīšu netrūka tomēr zemmizas iemītnieku praktiski nebija,visi novērojumi praktiski no vienas priedītes,kas ne ar ko īpašu neizcēlās,tomēr tur -praulmīļi,skrejvabole,sk.ligzdu koksngrauži,šī mārīte.


dziedava 17.marts, 17:46

Par nosaukumu rakstīts pēdējās Vides Vēstīs. :) Rakstā tā iespējamā izcelsme pieminēta vairākās vietās (ne tikai sākumā), var lasīt arī interneta versijā: http://dziedava.lv/vero/vero.php?nos=paleks


Rallus 17.marts, 17:35

Nedaudz liekas tāda koķetēšana tajā nosaukumā "palēks", ne "pelēks" - no vārda palēkties?


dziedava 17.marts, 17:27

Jā, ir čemuru palēks. :)


zemcha 17.marts, 14:13

Tad jau šis novērojums jāliek kā pirmais pavasara migrants, pie interesantajiem stāv ar 16.03 datēts.


CerambyX 17.marts, 12:46

5 ar laikam būs - Oxythyrea funesta (smirdīgā), Tropinota hirta, Cetonia aurata, Liocola marmorata/lugubris (marmora) un Potosia metallica/cuprea [pēdējām divām ģints un sugas nosaukumam gan dažādi varianti]. Plus viena šaubīga suga, kas laikam minēta tik literatūras avotos un ir izslēgta no Lv vaboļu saraksta - Protaetia aeruginosa.


Rallus 17.marts, 11:51

Vāciski būtu "vara" un angliski "olīvzaļā", bet droši vien, ka nav bijusi nevienam vajadzība to izrunāt latviski. Lai gan cik tad te viņu ir Latvijā - kādas 5 rožvaboļu sugas?


CerambyX 17.marts, 11:37

Divpunktu mārīte - viena no krāsu formām

Vārna izēd jūras ērgļa olu (2)

Šorīt (18. martā), izmantojot ligzdas saimnieku prombūtnes brīdi, ligzdā viesojās vārna, kas saknābāja un izēda vienu olu, un, iespējams, sabojāja arī otru. 08:30 ērgļu tēviņš atstāja ligzdu, kas aptuveni septiņas minūtes palika bez pieskatīšanas. Divas minūtes vēlāk tajā, piesardzīgi klusēdama, sāka saimniekot vārna, kas izknāba čaumalā caurumu un izēda olas saturu. Vairāki knābieni tika veltīti arī otrai olai, tomēr pagaidām pilnīgas pārliecības par to, ka tā būtu sabojāta, nav. Otra vārna tikmēr dežurēja netālu esošā ozolā un paspēja ligzdā saimniekojošo putnu pabrīdināt par ērgļu mammas Durbes tuvošanos, kas notika aptuveni piecas minūtes pēc vārnas ierašanās. Līdz ar to ērgļu ģimenes iespējas šajā...


Aicinām uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām

Trešdien, 2015. gada 18. martā plkst. 18:00 Latvijas Dabas muzejā notiks Latvijas Dabas fonda īstenotā lekcija ciklā „Izvēlies dabas aizsardzību”. Lekcijas tēma – Tiešraides kameras pie aizsargājamo putnu – jūras ērgļa, zivjērgļa un melnā stārķa, ligzdām. Uz lekciju laipni gaidīti visi interesenti! Latvijas Dabas fonds tiešraides interneta kameras pie dienas plēsīgo putnu – zivjērgļa un jūras ērgļa, kā arī melnā stārķa ligzdām izvieto jau ceturto gadu. Ar kameru palīdzību ikvienam interesentam portālā dabasdati.lv ir iespēja tiešsaistē sekot līdzi ligzdās notiekošajam – ligzdas veidošanai, olu izdēšanai, perēšanai un mazuļu izvešanai. Lekcijā ornitologs Jānis Ķuze iepazīstinās ar Latvijas Dabas fonda pieredzi tiešraides kameru...


Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola (7)

Jūras ērgļu ligzdā 9. martā plkst. 16:42 ir izdēta pirmā ola. Tagad priekšā stāv aptuveni 38 dienas ilgs perēšanas process, šo darbu veiks galvenokārt ērgļu mamma, tomēr tai piepalīdzēs arī tēviņš. Ar vienas vai divu dienu intervālu varam sagaidīt vēl vienas vai divu olu izdēšanu. Perēšana tomēr tiek uzsākta jau tagad, pēc pirmās olas izdēšanas, tas nozīmē, ka arī mazuļi izšķilsies ar vairāku dienu intervālu un būs vecumā atšķirīgi. Šogad ērgļu pāris ir ievācies jaunā ligzdā un kopš tās būvēšanas uzsākšanas līdz olas izdēšanai ir pagājuši tikai aptuveni divi mēneši – šajā laikā ir uzbūvēts ligzdas vainags, no pērnās zāles veidots...


Sacensības jauniešiem "Rīgas Putnu izaicinājums"

Pirmo reizi Latvijā skolēnu brīvlaikā 18. martā notiks sacensības jauniešiem “Rīgas Putnu izaicinājums 2015”. To laikā jauniešu komandas no visas Latvijas apmeklēs kontrolpunktus dažādās Rīgas vietās, lai pārbaudītu savas zināšanas par putniem, atjautību un orientēšanās spējas.  “Rīgas Putnu izaicinājumam 2015” aicināti pieteikties 16–21 gadus veci jaunieši no visas Latvijas, kuriem ir interese piedalīties izglītojošās sacensībās, uzzināt kaut ko jaunu un parādīt savu atjautību un zināšanas. Šāda auditorija izvēlēta, lai veicinātu jauniešu interesi par putniem, informētu, kā putniem var palīdzēt un iesaistīties dažādās dabas un vides aizsardzības aktivitātēs. Lai jaunieši varētu sacensībās piedalīties, norises laiks īpaši plānots skolēnu pavasara brīvlaika nedēļā.  Sacensību laikā...


Aicinām uz lekciju par mazajiem ērgļiem

Trešdien, 2015.gada 25. februārī plkst.18:15 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē (Kronvalda bulvārī 4) notiks Latvijas Dabas fonda īstenotā lekcija ciklā „Izvēlies dabas aizsardzību”. Lekcijas norises vieta – 6.auditorija (lielā). Lekcijas tēma: Mazo ērgļu izpētes un aizsardzība Latvijā (lektors: ornitologs Aivars Petriņš). Mazais ērglis. Foto: J.Ķuze. Pēc lektora prezentācijas notiks diskusija un sarunas pie tējas un cepumiem. Plānotais pasākuma ilgums 1,5 stunda. Nākamā lekcija ciklā „Izvēlies dabas aizsardzību” notiks 2015.gada 18.martā, lekcijas tēma – Interneta tiešsaistes kameras pie aizsargājamo putnu ligzdām (lektors - ornitologs Jānis Ķuze). Uz lekcijām laipni gaidīti visi interesenti! Papildu informācija: maija.usca@ldf.lv Maija Ušča, Latvijas Dabas fonds Projekts tiek īstenots ar EEZ finanšu instrumenta 2009-2014 atbalstu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina...




Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2015
© dabasdati.lv
Saglabāts