Šobrīd aktīvie lietotāji: 59 Kopējais novērojumu skaits: 96427
Jums ir viesa statuss
Pēdējie novērojumi
Cekulpīle Aythya fuligula
22-nov-2014, Алексей
Jūras šņibītis Calidris maritima
22-nov-2014, Igors
Parastais šņibītis Calidris alpina
22-nov-2014, Igors
Mednis Tetrao urogallus
22-nov-2014, Stach
Kaspijas kaija Larus cachinnans
22-nov-2014, CerambyX
Reņģu kaija Larus fuscus
22-nov-2014, CerambyX
Mazā gaura Mergus albellus
22-nov-2014, CerambyX
Baltvēderis Anas penelope
22-nov-2014, CerambyX
Dumbrcālis Rallus aquaticus
22-nov-2014, CerambyX
Mērkaziņa Gallinago gallinago
22-nov-2014, CerambyX
Plukšķis Turdus iliacus
12-nov-2014, Алексей
Lielā gaura Mergus merganser
22-nov-2014, Алексей
Gaigala Bucephala clangula
22-nov-2014, Алексей
Jūras krauklis Phalacrocorax carbo
22-nov-2014, Алексей
Zaļžubīte Chloris chloris
22-nov-2014, dekants
Jūras krauklis Phalacrocorax carbo
22-nov-2014, Алексей
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
18-nov-2014, Rolis
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
16-nov-2014, Rolis
Jūras ērglis Haliaeetus albicilla
16-nov-2014, Rolis
20-nov-2014, DainisKR
Pēdējie komentāri
sandis 21.novembris, 22:47

Paldies! Labs nāk ar gaidīšanu :)


Platacis 21.novembris, 14:27

Skaistas bildes. Ja tā turpināsi, tad arī Ūpi un Svītraino pūci no Tevis sagaidīsim.


sindi 20.novembris, 18:07

Cik skaisti! :)


gudgalf 20.novembris, 10:28

Super bildes!


dziedava 19.novembris, 22:10

Šī ir tāda vieglāk atsķirama suga - starainā flēbija Phlebia radiata - oranžīgi vai brūnganoranži toņi un izskatās, ka tā sēne izstarojas (stiepjas) uz visām pusēm.


Laimeslācis 19.novembris, 20:23

Interesanti:) Paldies:)


Laimeslācis 19.novembris, 19:25

Tiešām dižknābis - paldies par labojumu:). Neievēroju drukno knābīti un samulsināja krāsa, jo saulrietā visi izskatījās vienādi. Sākumā pat nodomāju, ka žubītes.


dziedava 19.novembris, 19:18

Tā ir sēne, varētu būt Hypoxylon fuscum, bet ir samērā daudz tai līdzīgu sugu ar sīkām atšķirības pazīmēm, tāpēc neriskēšu minēt.


Edgars Smislovs 19.novembris, 15:25

Otrajā attēla ir redzams dižknābis.


Fuatra 19.novembris, 15:01

vēl joprojām te, bet nu tikai 34


roosaluristaja 19.novembris, 14:16

Manuprāt nekādu pretrunu te nav. Neēdama nozīmē, ka tai nav dižas barības vērtības, bet nav indīga. Riskētāji var pagaršot un sniegt izjūtu aprakstu, par to, kā garšoja. Kaut gan vārdu salikums "maiga garša" un "neēdama" izklausās jocīgi.


MJz 19.novembris, 13:24

Sugu nevar nomainīt, jo nav sarakstā (nespēju atrast?).


MJz 19.novembris, 13:20

Paldies. Izskatās, ka varētu būt. Saskaņa ar latvijasdaba.lv rakstīto - mīkstums ar vāju gumijas smaržu un maigu garšu. Neēdama. Kā var zināt, ka ir maiga garša, ja sēne neēdama?


dziedava 19.novembris, 08:35

Pēc tās dzeltenās grebenes ir līdzīgs Eriocrania salopiella, vai varbūt vispār nav spalvgalvītis?


sindi 18.novembris, 21:47

Zaļdzeltenā mēslene "Bolbitius vitellinus"?


MJz 18.novembris, 18:26

Nezināma sēne pie murda Papē.


roosaluristaja 12.novembris, 18:54

Jā, šajā ziņā problēmu laikam nav. Ja garša nav lāgā, var izspļaut bez bažām un pārējo izmest aiz stūra.


forelljjanka 12.novembris, 18:08

Tā jau runā,ka uz kokiem augošas sēnes nav indīgas!;) Gadās tikai neēdamas!:DD


forelljjanka 12.novembris, 17:44

Pielikšu arī savu artavu!;) Virsknābja(augšknābja?) pamatnes baltās un gaišbrūnās spalviņas norāda uz citu,bieži sastopamu kovārņa lieluma vārnveidīgo,t.i.sīli ! ;)


zemesbite 12.novembris, 14:04

Smuka! :)


roosaluristaja 12.novembris, 13:02

Pēc tam, kad šīs sēnes tika ievāktas, pagatavotas un veikts ēšanas mēģinājums, tika atklāts, ka nekādas austeru sānauses tās nav, jo viņas bija ļoti negaršīgas. Varbūt kaut kādas pundurkamolenes (Panellus sp.)?


CerambyX 12.novembris, 00:03

Ja tiešām mazs, tad jau vēl variants, ka kovārnis - tam internetā knābja un galvaskausa garumu norāda ap 7cm. Vārnai lielāks par 9cm. Tā ka varbūt ar ka tiešām kovārnis.


sindi 11.novembris, 22:55

Galvaskauss šķiet mazliet par mazu priekš vārnas, taču, spriežot pēc knābja, laikam jāpiekrīt Tavam variantam.


CerambyX 11.novembris, 22:39

Spalva manuprāt ir jūras ērgļa astes spalva.


sindi 11.novembris, 20:46

Skaistulis!


CerambyX 11.novembris, 20:20

Jāsaka gan, ka arī uz foto tā pazīme ir visai 'slidena' un kaut kā ne vienmēr skaidri saprotama - vismaz cik esmu savās bildēs pētījis.. Ne vienmēr tieku par 100% gudrs.


CerambyX 11.novembris, 20:11

Knābis tā kā vārnveidīgajam - vai tik nebūs vien tā pati vārna?


Wiesturs 11.novembris, 19:32

Njā, apskatījos - citas bildes man šitam nav. Nāksies palikt pie sp. Bet paldies, nākamreiz zināšu, kuras detaļas bildēt, šitie man regulāri parādās.


CerambyX 11.novembris, 18:47

Uloma gan. Sugu atšķiršanai jāredz priekškrūšu vairoga aizmugurējā mala - vai tā ir pilnībā ar 'apmalīti' vai centrālajā daļā tādas 'apmalītes' nav. Pēc izplatības un biotopa ticamākais variants ir U.rufa, jo tā biežākā un kāpuri attīstās trupējušā skujkoku (g.k. priežu) koksnē. Otra suga, U.culinaris, ir krietni retāka un attīstās vecu lapkoku trupējošā koksnē.


dziedava 11.novembris, 11:47

Jā, ir!


Mimi Serada 10.novembris, 21:18

Vai tā ir parastā vēršmēlene, Sarcodon imbricatum ?


forelljjanka 9.novembris, 21:00

Piedošanu,ne par tēmu bet-Kas Tev ar trubu ???Zvanu bezcerīgi,e-pastu ar nelasi!!!:O


sanchox 9.novembris, 20:53

Bildes daudz, bet ar redzamu asti no virspuses... pievienoju vienīgo kur daļēji redzama.


MJz 9.novembris, 20:50

ja jau tik vienkārši - tad var arī sugu nomainīt.


forelljjanka 9.novembris, 20:40

Nu,šitas būs vienkārši.;) Okeānā dzīvo tikai vienas sugas vēži-platspīļu! :D Mūspusē vispār tie ievazātie nav vēl manīti,šaurspīļnieki arī maz kur...;)


Rallus 9.novembris, 20:25

Labs! Gan tas, ka tumšās pīles pa Sātiņiem, kas reti iekšzemē, gan dokumentētais fakts! Pēc spīlēm var droši izslēgt šaurspīļu upesvēzi, bet vai platspīļu vai signālvēzis? - krāsu neredz...


MJz 9.novembris, 20:15

Skaits 2 tāpēc, ka redzēju kā tika apēsti 2 gab.


MJz 9.novembris, 20:15

Nez no šādas bildes var pateikt sugu?


CerambyX 9.novembris, 19:46

Varbūt ir vēl kāds fotoattēls? Kur varbūt aste no virspuses redzama?


Rallus 9.novembris, 19:38

Par šo vēlāks krūkļu balteņa novērojums lidojumā novembrī DD bijis tikai viens: http://dabasdati.lv/lv/observation/dd0uqjj4q8cjomshqc0cq0gkn0/


sanchox 9.novembris, 17:49

šodien viens līdzīgs Milzkalnē, ābeļdārža lidinājās, neesmu drošs par sugu/nav bildes lai reģistrētu..


Elfiņš 9.novembris, 10:51

Ņemot vērā novērojuma laiku - augustu, drīzāk saulrozīšu resngalvītis.


Elfiņš 9.novembris, 10:49

Es teiktu, ka pļavas sīksamtenis.


Elfiņš 9.novembris, 10:46

Šis gan izskatās pēc meža zilenīša.


CerambyX 8.novembris, 22:22

Meža zilenītis gan nav - vai nav brūnvālīšu zilenītis? Varbūt ir vēl kāds attēls? :) Otrs variants - drudzeņu zilenītis.


CerambyX 8.novembris, 22:17

Arī sausseržu raibenis


CerambyX 8.novembris, 22:16

Ūsu gali ar 'āķīšiem' - lielais meža resngalvītis


IlzeP 8.novembris, 10:56

Labs! :) Vai bija jāglābjas bēgot? Un kā ar vēl lielākiem dzīvniekiem tajā vietā?


Rolis 8.novembris, 08:04

Noteikti ir sodāms (saskaņā ar likumdošanu nogalināt nedrīkst nevienas sugas pārstāvi un par par medījamās nogalināšanu nevietā un nelaikā ir sods). Domāju, ka ir arī sodītie (pāris gadus atpakaļ palīdzēju policijai ar nošautu putnu fotogrāfiju identifikāciju, viņi gatavojās ierosināt lietu, kurā par vainīgais bija zināms - tas idiots ar savām trofejām bija lepojies sociālajos tīklos). Problēma ir tajā, ka šādus neliešus pie rokas pieķert ir ārkārtīgi grūti - pārsvarā tikai tad, kad atrod izbāzeni mājās vai birojā bez izclsmes dokumentiem.


Matrus 6.novembris, 20:21

Noteikti ka ir, bet Latvija nav prakses sodisanai par nemedijamo putnu nosausanu!


dekants 6.novembris, 19:40

Ouch. Vai tas vispār nav sodāms?


dekants 6.novembris, 10:36

Paldies!


Mareks Kilups 6.novembris, 08:58

žetons: tiktiešām gleznaina, iedvesmojoša bilde!


sandis 6.novembris, 00:10

Cēsu karjerā svētdien arī viena bija nolaidusies (brīvākā brīdi pievienošu novērojumu un bildi). Tāpat kā pāris pirms gada septembrī. Tā ka tiešām - varbūt ne īpaši bieži, bet ar zināmu regularitāti rudens migrāciju laikā ķerras novērojamas arī iekšzemē (neskaitot Rīgas "iekšzemi", kur tās gadījies redzēt pat salīdzinoši bieži).


Matrus 5.novembris, 18:47

Kerras regulari noverotas iekszemes udenos, ipasi rudens migraciju laika (septembris - novembris).


žubīte 5.novembris, 18:14

Es jau pētiju,bet negribējās jau baigi ticēt,ka šī tik tālu no jūras un jau nedēļu uzturas Stāmerienas ezerā.Pagājušajā gadā gadijās līzīgs īpatnis,bet tika nolemts par labu cekulpīlei.


forelljjanka 5.novembris, 17:50

Piekrītu,ķerra gan!Galva smuki apaļa bez vismazākajām pazīmēm uz "čupčiku",knābis pamatīgs šnobels un t.t.;) Baiba,forumā sen atpakaļ uztaisiju veselu nodaļu ar bildēm ,kā abas līdzīgās sugas atšķirt,varbūt noder ?;)Baigi labi arī www.putni .lv ,CelmiņAgris zem sugu bildēm komentē...


roosaluristaja 5.novembris, 14:33

Neesmu baigi gudrs par pīlēm, bet šitā gan vairāk izskatās pēc ķerras M. Liels balts laukums pie knābja, neizskatās baigi tumša, pie auss gaišāks pleķis.


sabulis 5.novembris, 10:36

Paldies par izskaidrojumu!


CerambyX 4.novembris, 21:11

Kāpurmuša Tachina grossa


roosaluristaja 4.novembris, 18:41

Krāsa gan meža pūcei var būt visai dažāda. Ir pelēkā forma, ir rūsganā, katrai formai var būt dažādas krāsas gradācijas. Tā ka krāsu galīgi nevar uzskatīt par izšķirošu faktoru sugas noteikšanai. Meža pūce nav arī diži liela, izmēros tā it nedaudz mazāka par vārnu. Tā ka, ja putns bija gaiši pelēks un izskatījās baigi liels, nav izslēgts, ka tā varēja būt arī urālpūce. Vidzemē šajā gadalaikā tā mierīgi varētu uzturēties ciema nomalē.


Matrus 3.novembris, 21:42

Ļoti interesants un labi dokumentēts novērojums!


Matrus 3.novembris, 21:40

Nu vismaz nav atkal Mangaļsalas mols...)))


CerambyX 2.novembris, 22:22

Vajadzētu būt vidējai klijkaijai -putns drukns un gana masīvs, spārna apakšpusē divi baltie komati.


Vladimirs S 2.novembris, 13:23

Fotoattēlā putns gāja bojā agrāk kā vienu dienu.


Mari 2.novembris, 01:11

Ai, paldies par info! :) Palasīju ar interesi, vismaz tagad skaidrs, kam jāpievērš uzmanība, ja gadīsies sastapties ar lielo čaksti nākotnē. Šim putnam gan sanākušas bildes tikai no apakšas vai sāna, vienu tādu foto ar šķībāku pozu atradu, bet tā kārtīgi tā aste no augšpuses nav redzama navienā bildē


CerambyX 1.novembris, 23:04

Ja nu kas, tad te viens no interneta resursiem, kur var palasīt par homeyeri (beigās arī bilde no Svensona bībeles ar astes zīmējuma salīdzinājumu) - http://birdingfrontiers.com/2010/12/15/sheffields-steppe-shrike-update/ Zviedriem gana regulāri parādās iespējamas homeyeri pasugas lielās čakstes - var papētīt galeriju: http://svalan.artdata.slu.se/birds/gallery.asp?artid=730 Tā ka mums jau ar tām jābūt. Iespējams, ka kādam fotoarhīvā ar kāds tāds aizdomīgs īpatnis slēpjas - ir vērts papētīt bildes :) Galvenais, lai redzams astes/muguras lejasdaļas un spārna zīmējums.


CerambyX 1.novembris, 22:45

Jā nu šitas jau arī homeyeri līdzinieks :D Varbūt ir kāds kadrs (kaut vai štruntīgs), kur asti var redzēt vairāk no virspuses (būtiska malējo astes spalvu pamatne, muguras lejasdaļa)?


CerambyX 1.novembris, 22:43

Pagājušajā decembrī Ādažu-Eimuru laukos ar viens tāds dīvainītis ar smalki šķērssvītrotām krūtīm bija (pievienoju novērojumu) - tas saskatāms gan bija tikai tuvā distancē. Pa gabalu izskatījās vien mazliet pelēcīgāka ķermeņa apakšpuse kā ierasts. Cītīgi studēju pieejamo informāciju par sibiricus, bet īsti gudrs netiku. Čakstu grāmatā bija šķidra info (par citām pasugām daudz vairāk info) - ja pareizi atceros, tad bez raibumiem vēl būtu jābūt arī gaišākai muguras lejasdaļai un baltais laukums spārnā tikai uz primārajām lidspalvām (bet laikam jau nominālajai pasugai variācija gana plaša). Šķiet R-eiropā maz ar tādu pierādītu sibiricus novērojumu (vien pāris)? Kas patiesībā būtu interesanti, jo atminos vienu gana svaigu rakstu, kur bija minēts, ka ja kāds sadūšotos lielās čakstes izskaldīt sugās pēc ģenētikas, tad sibiricus kopā ar Ziemeļamerikas borealis (un varbūt vēl kādu - iespējams mollis vai ko. Precīzi neatceros) aizietu kā atsevišķa suga. Bet diez vai tas tā notiks :D


forelljjanka 1.novembris, 21:25

Nu ,jā,lielo čakstu pasugas...;)Man ir sērija bilžu lidojumā aš no 2009.g.28.novembra,no Liepājas ez.Zirgu salas ar aizdomām uz sibiricus?(raibs vēders kā jaunajam putnam,bet ne jau novembra beigās),bildes pat tīr neko,bet tā ar skaidrībā neesmu ticis!:DD


CerambyX 1.novembris, 20:10

Kļavu zobspārnis


CerambyX 1.novembris, 20:04

Mazliet :D Gan ne šī novērojuma kontekstā, jo sākotnēji novērojums laikam nejauši bija ieklikšķinājies kā brūnā čakste - tāpēc jautājums pēc kāda fotoattēla, jo pēc brūnās čakstes neizskatījās :) Bet tā vispār vakar izgāju cauri DD arhīvā esošajām lielo čakstu bildēm - kādi pāris putni bija ar tādiem milzīgiem baltajiem laukumiem uz spārniem (piemēram: http://dabasdati.lv/lv/image/lr4knbkr7n4evo5v93rvdg9sn2/37974/ - arī muguras lejasdaļa tāda gaiša. Arī te: http://dabasdati.lv/lv/image/efq6oho34jk4qlp16chlubj7d0/51227), bet nekas tāds 100% pārliecinošs. Bet gan jau ka tas homeyeri pie mums ar ieklīst.


forelljjanka 1.novembris, 19:14

Uģi,poļu lapu vai saskatījies?! ;)


CerambyX 1.novembris, 15:29

Varbūt ir vēl kāds fotoattēls?


zemcha 31.oktobris, 19:53

Ok, paldies par viedokļiem, es arī laikam vairāk uz krauķi nosliecos. Attiecībā uz krauķi mani mulsināja, tas, ka viņš bija viens pats, ierasts viņus redzēt kuplākā skaitā. Un, balsi arī neizdevās dzirdēt.


forelljjanka 31.oktobris, 18:15

Dikti jau pēc ši gada krauķa izskatās,knābis nav tik masīvs ,tā izliekums slaidāks kā mellajai.Arī galvas augstā apaļīgā forma par labu krauķim.Bet,nūū,Kolkā protams jāuzmanās!;)


CerambyX 31.oktobris, 18:13

No vienīgā kadra, kur knābis daudz maz redzams, es laikam tomēr liktu uz jauno krauķi. Tam augšknābis (vai virsknābis? Jeb kā to korekti dēvēt? :D) uz galu sašaurinās pakāpeniski un vienmērīgi visā tā garumā. Melnajai vārnai tas sākumā sašaurinās nedaudz, bet uz knābja galu daudz izteiktāk - tuvāk knābja galam veidojas izteiktāks izliekums kā krauķim. Cik var te ko saprast, tad knābis tiešām vairāk atbilstu krauķim. Protams, rakurss nav ideāls - attiecīgi gan knābja formu, gan garumu ar grūti precīzi novērtēt - vairāk tā uz 'izjūtām'. Knābja garums, ņemot vērā, ka galva tomēr ir nedaudz ieslīpi, ar šķiet vairāk atbilst krauķim. Metālisks spīdums spalvām it kā abām sugām. Dabā var palīdzēt arī balss - tās jau abiem atšķirīgas, kaut gan ja apkārt vairāki vārnveidīgie, tad var būt grūti saprast no kura putna tieši nāk balss.


IlzeP 30.oktobris, 23:19

Garausainais sikspārnis. Redzami ausu radziņi, ausis aizbāztas aiz spārniem.


Edgars Smislovs 30.oktobris, 20:07

Čuņčiņš


Edgars Smislovs 30.oktobris, 20:02

Kalnu ķeģis, es vēl tādu sugu neredzēju :)


Edgars Smislovs 30.oktobris, 19:31

Melnais erickiņš


CerambyX 30.oktobris, 16:25

Šis ir kākaulis


CerambyX 30.oktobris, 16:20

Domāju, ka būs vidējā klijkaija - spārnu galos no apakšpuses divi baltie 'komati', drukns ķermenis ar 'resnu vēderu', knābim tumšs tikai galiņš.


sandis 28.oktobris, 23:17

Lieliski kadri, sevišķi pirmais :)


CerambyX 28.oktobris, 21:40

Augļkoku raibenis


visvaldis.s 28.oktobris, 17:03

Iznāk ka šoreiz man paveicies. Paldies!


dziedava 28.oktobris, 10:16

Augs visdrīzāk ir jūrmalā (bet tikai jūrmalā) bieži sastopamā jūrmalas šķēpene Cakile maritima. Taču, ja putnu bildē grib noskaidrot arī augus, tad labāk tos ievietot kā atsevišķu novērojumu tieši ar auga foto; es, piem., putnus parasti "ķeksēju ārā" un DD tos, ne to komentārus nemaz neredzu un, attiecīgi, nevaru atbildēt.


Matrus 24.oktobris, 14:03

Paldies par precizejumu! Sanak, ka putni, kas noveroti peldot vai lidojot jura starp Vecakiem un Mangalsalas molu, tad no Daugavgrivas mola lidz Lielupes grivai formali tiek noveroti LV teritorialajos udenos pie Rigas...


puke 24.oktobris, 13:47

Painteresējos pie zinātāja no Attīstības departamenta. Rīgas robežā ir iekļauti arī Daugavgrīvas un Mangaļsalas moli, kā arī ūdens starp tiem. Respektīvi ja putns novērots uz moliem vai ūdenī starp tiem, tad pieskaitāms pie Rīgas teritorijas, bet no mola novērots putns jūrā - LV teritoriālajiem ūdeņiem.


Matrus 24.oktobris, 13:02

Turpinot administrativas teritorijas temu - vai Daugavgrivas/Mangalsalas moli ir Rigas teritorija? Liekas, ka tomer arpus. Kads teritorials apzimejums butu putnam, kas noverots jura no mola gala? Vai formali tas butu pieskaitams pie Rigas teritorijas, vai pie LV teritorialajos udenos noverotu putnu?


Mareks Kilups 24.oktobris, 11:24

formāli, protams, kamēr putns ir Igaunijā tas ir tur. arī ja novērotājs stāv Latvijā. ja gribam ierakstīt kā vēlu novērojumu Latvijā - jāsēž un jāgaida, kamēr tas, kā Ruslans raksta: "kaut kad lidos uz dienvidiem".


Matrus 24.oktobris, 11:01

Uz vietas LV robezas zimi niedraja varetu redzet, bet es savos pierakstos vienmer rakstu "uz Z no mola" un pierakstu visus putnus, kurus redzu teleskopa lidz talakajam ragam. Manuprat saja gadijuma nav tik butiski, vai putns noverots formali LV teritorija, vai EST... Kaut kad tas lidos uz dienvidiem...


kvilks 23.oktobris, 22:15

Vispārīgs jautājums speciālistiem - kā ir ar novērumiem "uz robežas"? Novērotājs stāv uz Ainažu mola, piemēram, bet putns atrodas EST. Vispārīgs jautājums tātad.


visvaldis.s 23.oktobris, 20:29

Augu gan nepazīstu.


Igors 22.oktobris, 17:29

Jā, jā, Edgars var būt.


Platacis 22.oktobris, 07:48

Super Sandi, vajadzētu uztaisīt kādu kopīgu putnu vērošanu. Starpcitu, nemaz ne tik ļoti starpcitu - obligāti, svētdien 11:00 Tev jāatnāk uz Vienotības telpām. Nekā politiska, vienkārši telpas. Būs 1. sanākšana Cēsu putnu grupai. Parunāsim par to, ko mēs varam darīt putnu jomā Cēsu apkaimē, Rīgas grupas aktīvists izstāstīs kā iet viņiem un Dāvis Drazdovskis mums parādīs skaistas bildītes. Varbūt nobeigumā arī mazliet kopīgi uzskaitīsim putnus kādā Cēsu parciņā. Mārtiņš Platacis 26185356


Edgars Smislovs 21.oktobris, 22:15

Iespējams viens no šiem gugatņiem uzturas kopš (18.10.2014), tādeļ ka kreisā spārna spalvu gali ir aplauzti.


Mari 21.oktobris, 19:28

Ir gan īpaši veiksmīga bilde! (tā ar guļošo vistilbi) Jau kuro raizi atveru un priecājos - gan pats putns amizants, gan fiksētais mirklis!


dziedava 21.oktobris, 15:27

Domāju, ka tiešām ir arī. :)


roosaluristaja 21.oktobris, 14:00

Aiz neko darīt es te bišku pablenzu šādas tādas bildes. Ir versija, ka tā varētu būt sekstainā gailene (Cantharellus tubaeformis).


dziedava 20.oktobris, 22:32

Paldies, biju šo lapu izmantojusi, bet tā nespeciāli uzejot, bet jā, laba, būs biežāk apzināti jāizmanto. :)


Rallus 20.oktobris, 22:23

Jā, nu šo biju acīmredzot pārāk novienkāršojis, ka brūnas piepes uz lazdām ir tikai viena suga...


Rallus 20.oktobris, 22:21

Turklāt koša, skaista, nebija sanācis, šķiet, iepriekš tādu redzēt.


Rallus 20.oktobris, 22:19

Kvalitatīvi veikts indivīdu salīdzinājums ar sejām, knābjiem!!


Rallus 20.oktobris, 22:17

Labākais avots, ko skatos, ir http://www.first-nature.com/fungi - taču šoreiz tas bija neizsvērts ātrs pieņēmums, jo bija dažas neizteiksmīgas bildes no pirmā googlējuma. ja pārbaudu pieminētajā avotā Stereum hirsutum - tīri labi atbilst, nudien = pateicos.


Zane 20.oktobris, 18:38

Graudzāļu vērpējs Euthrix potatoria ♂


dziedava 20.oktobris, 13:51

Klau, balstoties uz kādu info avotu rodas tās hipotēzes par parasto lazdu piepi? Man tā šķiet ir pilnīgi savādāka. Šī visdrīzāk ir sarainā sīkpiepe Stereum hirsutum.


dziedava 20.oktobris, 13:00

Kārklu citīdija Cytidia salicina, nav pārlieku bieži sastopama!


dziedava 20.oktobris, 10:37

Piepes ir slidena tēma, bet šī izskatās drīzāk raupjā sīkpiepe Stereum rugosum


Rallus 19.oktobris, 21:50

Vai nav zeltainā zvīnene? Celmenēm būtu tumšāka ārmala.


Rallus 19.oktobris, 20:48

Tiešām, nu tad vismaz risināts - tā jau arī biežāk sastopama un kā reizi īstais laiks.


Rallus 19.oktobris, 20:41

Nu šis jau patiešām ir varens novērojums! Acīgi un ar precīzu foto-šāviņu. Karjera apkārtnē pavadītais laiks pilnīgi sevi attaisno!


sandis 19.oktobris, 20:28

Pie vakardienas interesantākajiem novērojumiem būtu pievienojams arī Igora Deņisova novērotais jūras šņibītis uz Mangaļsalas mola, kā arī, pēc Agra Celmiņa kritērijiem vērtējot, divi vēli bridējputnu novērojumi - gugatnis Ainažos (Edgars Smislovs) un jūras žagata Lapmežciema apkārtnē (Marita Krūze). Un arī mans pirms divām dienām ieziņotais klinšu ērglis Cēsīs - nu gribas ar to nedaudz palielīties, ko lai dara... Ne jau katru dienu kas tāds mūsu pusē trāpās.


dziedava 19.oktobris, 20:18

Mana hipotēze, ka tā ir veca rudens bisīte Gyromitra infula. Dobais rumpucis noteikti nav, jo tam ir rievains kātiņš, bet šis ir gluds. Savukārt rudens bisīte akurāt uz celmiem un trupošiem kokiem aug. Krāsa var šķist mulsinoša, bet uz vecumu visādi gadās. :) Turklāt kopējais paskats (forma) akurāt kā rudens bisītei.


Rallus 19.oktobris, 18:55

Vai tā varētu būt, ka dobais rumpucis aug uz vecas nogāztas apses stumbra? Vai arī suga noteikta neprecīzi?


dziedava 19.oktobris, 18:15

Paldies!


Rallus 19.oktobris, 17:47

Dzeltenā jā - ar redzamu uzacs svītru - tad jau nominālpasuga M.f.flava.


dziedava 19.oktobris, 17:37

Ir dzeltenā cielava?


Zane 18.oktobris, 13:50

Plebejus sp


Zane 18.oktobris, 13:49

Plebejus sp


Zane 18.oktobris, 13:42

Domāju, ka Argynnis aglaja, parastais perlamutra raibenis


Zane 18.oktobris, 13:11

Brūnvālīšu raibenis Brenthis ino


Zane 18.oktobris, 13:03

Melitaea sp, visticamāk Melitaea athalia (Parastais pļavraibenis)


sanchox 17.oktobris, 23:14

Suni būdā gan nevajadzētu laist līdz to neiztīrat, nav protams 100%, bet ja tas ir kašķis tad būtu jāņem vērā komentārs no e-vides: Kašķis ir ļoti lipīga ādas slimība, mēdz izraisīt Sarcoptes scabiei ērce. Izraisa spēcīgu niezi un kairinājumu. Kasīšanās rezultātā izraisa dzīvnieka spalvu izkrišanu. Tā ir ārstējama slimība, bet ir ļoti lipīga citiem dzīvniekiem un cilvēkiem. Mājdzīvnieku īpašniekiem tiek ieteikts saglabāt dzīvniekus karantīnā, kamēr tas tiek apstrādāts.


roosaluristaja 16.oktobris, 22:56

Neizskatās diez ko veselīgs. Diez vai nākamo pavasari sagaidīs.


dziedava 16.oktobris, 20:52

Šausmīgi reta nav, bet uz ozoliem, un arī ne gluži uz katra. Kādu reizi vai pāris reizes gadā pamanu. :)


zemesbite 16.oktobris, 18:30

Skaisti! :)


Laimeslācis 15.oktobris, 21:03

Nesaprotu, kā piereģistrēt mainītos datus:(


Laimeslācis 15.oktobris, 21:01

Papētiju un domāju, ka tā ir Papeļu zvīnene.


zemesbite 15.oktobris, 20:15

Paldies! Varbūt šai negadījās ozols, tāpēc nācās samierināties ar blīgznu. : ) Nekad nebiju melnkauseni redzējusi, sākumā domāju, ka tās ir divas dažādas sēnes. Vai tā ir bieži sastopama?


dziedava 15.oktobris, 10:55

Vai tik nav kāda vītene Marasmius sp. Varbūt pat zāļu vītene Marasmius graminum


visvaldis.s 14.oktobris, 20:47

Paldies!


dziedava 14.oktobris, 18:48

Arī šī ir parastā piestenīte - tikai jauna!


roosaluristaja 14.oktobris, 17:12

Gan jau, ka parastais matiņgliemezis (Trichia hispida)


roosaluristaja 14.oktobris, 17:04

Raibais vīngliemezis (Arianta arbustorum).


Elfiņš 14.oktobris, 16:34

Paldies, tā varētu būt.


visvaldis.s 14.oktobris, 16:23

Sķiet parastā piestenīte.


dziedava 14.oktobris, 08:36

Varbūt rūsganā zemeszvaigzne Geastrum rufescens?


dziedava 14.oktobris, 08:30

Laikam jau krokainā purpurlāsene Ascocoryne sarcoides


dziedava 14.oktobris, 08:27

Pēc skata tipiska melnkausene Bulgaria inquinans, bet uz blīgznas! Parasti tās aug uz ozoliem, lasīts (bet ne redzēts), ka arī uz bērziem. Vienīgā lapa internetā, kas atsaucas uz šo sēni un vismaz kādu Salix (konkrēti - Salix alba), bija šī: http://waarneming.nl/soort/info/16470 . Tā ka šis man ir pārsteigums!


zemesbite 13.oktobris, 23:58

Kura zemeszvaigzne šī ir?


CerambyX 13.oktobris, 12:57

Zilā kāpnīte?


CerambyX 13.oktobris, 11:00

Parastais zilenītis - vīķu parasti tik vēlu nav sastopami. Parastajam gan vairākas paaudzes gadā - pa kādam eksemplāram arī rudeņos.


CerambyX 13.oktobris, 10:59

Lielais salnsprīžmetis


CerambyX 13.oktobris, 10:58

Šīs ir niedru stērstes.


Mimi Serada 12.oktobris, 21:58

Paldies!


CerambyX 12.oktobris, 21:32

Jā, domāju ka H.rostralis


CerambyX 12.oktobris, 14:23

Skābeņu pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 12.oktobris, 14:22

Skrejvabole Carabus nemoralis


CerambyX 12.oktobris, 13:09

Lielais ozolu sprīžmetis


CerambyX 12.oktobris, 13:08

Dienvidu dižspāre


CerambyX 12.oktobris, 13:07

Lielā madaru sfinga kāpurs


forelljjanka 11.oktobris, 21:45

Pabūros!;)Bildes 1 cy samērā pretrunīgas,īpaši uz piesaukto knābja un kāju krāsu,arī acs strīpa...Projekcija ,jā ok(te ,kaut ar bildes nesliktas ,grūti novērtējama),lidojumā abu sugu jaunie putni pēc baltās strīpas nešķiet atšķirami.It kā atradu vienu zīmigu atšķirību,raibumu izkārtojums un daudzums uz terciārājām lidspalvām,upes to tur vesels lērums,punktainajai vairumā apskatīto bilžu,tikai spalvas galā,dažam mazliet arī sānā.Vēl atliek Xeno balsis paklausīties (un nokačāt telefonā;)).


forelljjanka 11.oktobris, 20:51

Andri,jāatzīst ka Tev ir taisnība!;) Spārnu baltā strīpa galīgi nav tipiska(nezinu ko es tur steigā Collins-ā esmu palūrējis,vienvārdsakot,tā ir ka baigo gudrinieku sāk mētāt!!!:DD)Pilnīgi noteikti, baltā strīpa prasās platāka un tai jābeidzas tuvāk rumpim!Varbūt tāpēc ka jaunais putns?Jāpaburās vairāk pa bildēm...


dekants 11.oktobris, 08:49

Palīdzi, Jāni, ieraudzīt. Man tieši lidojuma bilde uzvedināja padomāt par punktaino tilbīti (baltais panelis izbeidzas pie locītavas un tikai nedaudz iesniedzas iekšspārnā). Forums ir laba lieta, bet šobrīd šķiet ērtāk, ātrāk, tuvāk šeit - viss vienviet un pie novērojuma. Kādreiz viens komentārs uzjundī vētrainais un ļoti vērtīgas diskusijas, kas arī iederētos forumā (vēsturē), bet, kas sācies šeit paliks šeit. Var apdomāt kādu sasinhronizēšanu..


Rallus 10.oktobris, 23:44

Neērtums ar forumu, šķiet, ka tā aktuālāko ieziņoto neredz sākuma lapā, tas tad liek viņam darboties smagnējāk. Citādi noteikti strukturētāk un atrodamāk, ja ievajadzētos pēc laika. Svarīgi, lai vispār norit jēdzīga publiski izsekojama domu apmaiņa.


Mari 10.oktobris, 23:36

Paldies! :)


CerambyX 10.oktobris, 23:32

Tā gan :)


forelljjanka 10.oktobris, 23:15

Nu,punktainā ir arī leišiem 1 x novērota!;)Lidojuma bilde gan lieliski parāda ka upes(skat Collins).Bet tā,samērā daudz vēlāko novērojumu(vai vēlākie vasaras,kad putni migrē uz Z)saistīti ar traumētiem putniem.Viss jau vienkārši,trauma traucē pietiekami ātri atgūt zaudētās rezerves ēdot,tas notiek lēnāk kā veselam putnam. Tarsiger protams ir labs,bet caur mūsu pašu putni.lv var zibenīgi atrast arī jaunumus visās citās kaimiņvalstis un lērumu lapu kas saistītas ar putniem-foto,balsu ieraksti,šaura specializācija(piem.kaijas)un t.t. PS.Kātrējā diskusija kurai bija jānotiek forumā,tagad nogrims novērojumu gūzmā lai sāktos kā jauna pēc kāda laika! :(


Mari 10.oktobris, 23:11

Vai centrā esošā pīle varētu būt garkaklis?


Mari 10.oktobris, 22:35

Paldies :) Bija tādas aizdomas, bet drusku pietrūka parliecības ...


dekants 10.oktobris, 22:35

Paldies jums par kvalitatīvajām atbildēm! Paldies par Tarsiger - tas man jaunums. Būs ko apgūt un pasekot. Un, tiešām, punktainās blandās arī pa Eiropu... adrenalīnam :)


CerambyX 10.oktobris, 22:22

Meža zosis


CerambyX 10.oktobris, 21:55

Baltā pelēkpūcīte


Rallus 10.oktobris, 21:46

Dažkārt aste var būt vienādā garumā ar spārnu projekciju - to varētu manīt arī slīpā leņķī. Dažās bildēs labi var redzēt to kāju košumu, kas gan ne vienmēr tāds ir. Lai kā - kājas, knābis, virsacs svītra būtu ātrākais un pirmais, kam vērst uzmanību. Uzvedība jau viņām līdzīga kā upes - nav tā pati bailīgākā, kas slēptos vienmēr...


Rallus 10.oktobris, 21:38

Punktainajai pēdējie novērojumi ir te visi apskatāmi un pa retam (šogad jau 4x, divas no tām rudenī) jau iemaldās no Atlantijas otras puses: http://tinyurl.com/o9vwnr8 Apkārtējā reģionā pamatā pa kādai ir redzētas. Pašam gan arī sanācis šo tikai 1x redzēt (pāri un tuvu ar ligzdošanas uzvedību) tās ierastajā areālā Dominikānā. Vairāk bilžu var apskatīt iGoTerra sugas lapā http://www.igoterra.com/artspec_who.asp?thingid=3901. Taču jāuzpasē ir, tas nu gan noteikti - īpaši jau tādi vēlāki putni.


CerambyX 10.oktobris, 21:30

Punktainā tilbe nav neiespējama. Tarsigera novērijumi te: http://ej.uz/actmac - Rietumeiropā ik gadu, pat Zviedrijā kādi 6-7 nov., Somijā 2. Tā ka pat mūsu reģionā var nokļūt - galu galā tie putni, kas nokļūst šaipus Atlantijas okeānam ticami, ka pa Eiropu var arī turpina blandīties. Nav vieglākais sugu pāris rudenī, bet man domāt, ka tomēr vienkārši upes tilbīte. G.k. jau tās terciālās lidspalvas ar 'svītrainām/rūtainām' maliņām. Kājām ar it kā košāk dzeltenām jābūt (tas gan tā stipri niansēti). To astes projekciju šajos kadros īsti labi novērtēt nevar - putns jau tomēr iesānis un dīvainā pozā dēļ kājas traumas. Bet, protams, skatīties vajag arī uz upes tilbītēm - ja neskatīsies, tad A.macularia ieraudzīt nevarēs :)


Rallus 10.oktobris, 21:28

Par punktaino tilbīti Actitis macularius - izslēdzošās pazīmes tomēr būtu - spilgtāki dzeltenas kājas, gaišāks knābis ar izteiktāki tumšu knābja galu. Vienā bildē redzams, ka aste tomēr ir salīdzinoši gara attiecībā pret spārnu projekciju. Punktojums vecajam putnam (kas dod putna nosaukumu) varētu būt vēl līdz vēlam rudenim - te mānīgs tas smērējums uz krūtīm, kas ticamāk saistāms ar ievainojumu. Nav tik izteiksmīga virsacs svītra. Upes šoreiz.


Rallus 10.oktobris, 21:24

Diskusijai par savainotiem putniem, manuprāt tāda ir daba, kas reizēm ir nesaudzīga, bieži ar cilvēku palīdzību. Tomēr cilvēku pasaules analogs būtu vaicāt to par invalīdiem. Vai paraolimpiskās spēles ir farss vai motivētu cilvēku cīņa par ideāliem, mērķiem, sevis apliecinājumu. Tas, protams, putniem būs svešs, taču video pierāda putna spēcīgos instinktus izdzīvot.


dekants 10.oktobris, 21:06

Man jautājums diskusijai par citu tēmu - brīnumiem. Kā es kā jauns putnotājs upes tilbīti šajā gadalaikā varu atšķirt no "neiespējamās" Actitis macularius? Tikko Colinsā ieraudzīju, ka macularius ir īsāks baltais panelis uz spārna. Tagad pieliku vēl citas bildes, jo manuprāt aizdomīga - gan tas panelis, gan it kā ir kaut kādi melnumiņi, arī astes projekcija izskatās pietiekami īsa. Vai tas viss iespējams arī mūsu upes tilbītei? Sauciens lidojumā gan bija kā upes. Kur var redzēt macularius (un citu retumu) novērojumu karti Eiropā? Vai vispār ir vērts pievērst uzmanību šādām varbūtībām? Citādi ir tā, ka tad, kad grib, tad visu ko var saskatīt :D


CerambyX 10.oktobris, 20:28

To, manuprāt, nav iespējams izšķirot. Kāda ārēja trauma ir viens, bet tik pat labi putnam var būt kādas citas veselības problēmas, kas nav ārēji redzamas, bet tāpat nav tam ļāvušas aizlidot kopā ar citiem uz dienvidiem (te droši vien jārunā g.k. par tālajiem migrantiem). Ja neskaitam 'ievainotus putnus', tad it kā tos ārēji traumētos putnus mēs tad atmetstu, bet 'vizuāli veselos' (jeb varbūt tādus, kas bijuši traumēti kādu laiku iepriekš un ir jau paspējuši atkopties - bet tāpat ir stipri aizkavējušies) ieskaitītu, kaut arī pēc 'idejas' tie arī būtu jāatmet. Tā ka, manuprāt, tas nav reāli. Jāatzīmē visi novērojumi vienkārši ar piezīmi, ka putns bijis traumēts un visiem situācija būs skaidra.


Matrus 10.oktobris, 20:06

Jautājums diskusijai: vai ir vērts skaitīt pie "vēlākajiem novērojumiem" ievainotus putnus?


CerambyX 10.oktobris, 19:26

Drīzāk kāda lapsa/kaķis/sudrabkaija pa nakti/no rīta 'nokops' :)


dekants 10.oktobris, 19:20

Nesaprotu, kāpēc video nepievienojas? http://youtu.be/a1RUBwReegk


Mareks Kilups 10.oktobris, 17:02

ieziņota speciāli pēc Gaida uzbrauciena twitter vidē :)


CerambyX 8.oktobris, 22:35

Es pievienojos Jānim - ķerra, kas ķerra :)


Fuatra 8.oktobris, 22:21

manā uztverē te ir tikai plašs balts laukums, pārējās pazīmes manuprāt ir apšaubāmas


forelljjanka 8.oktobris, 22:06

Edžu,es jau tikai par Tavām šaubām piezīmēs!;) Pat no šīs bildes,nešaubīga ķerra-knābis kārtīga šķipele,baltais laukums plašs,ar krasu ,neizplūdušu nobeigumu,"vaigs" ar izteiktu pacēlumu,sānskatā redzams!


Fuatra 8.oktobris, 22:02

Diez vai vajag skaidrot, ka ķerrai ir balta pamatne. Tomēr arī cekulpīlēm mēdz tā būt, attālums liels, gaisma slikta, tāpēc arī rakstu - laikam...


Fuatra 8.oktobris, 21:53

tā otrā cekulpīle ir ienirusi un bildē nav redzama


forelljjanka 8.oktobris, 21:03

Bildē ir gan ķerra(ar balto knābja pamatni),gan cekulpīle!;)Jau vairākus gadus atpakaļ forumā rakstīju kā,manuprāt,abas līdzīgās pīles atšķirt.;)


forelljjanka 8.oktobris, 20:53

Traki jau nu žēlīgas bildes!;)Prasās vēl pakropot un pamainīt ekspozīciju(pavilkt ēnas ārā).Kaut kādi karduēļi ir ,varbūt kaņepīši...;)


J.J 8.oktobris, 20:02

Tā ir sējas kaņepe (Cannabis sativa ),


Laimeslācis 8.oktobris, 11:27

Paldies


Rallus 8.oktobris, 09:41

Ja kādam šķiet noderīgi - pievienoju m/b attēlus ar klijkaijām dažādās krāsu morfās un vecumos no Endija Patersona grāmatas par jūras putniem Ziemeļatlantijā: http://failiem.lv/u/artulaj Tur var redzēt piemēram par garastes klijkaijas jauno putnu - ļoti atbilstīgi šiem attēliem, lai arī īmējumā vēders ir tumšāks, nekā foto redzamajam īpatnim.


Rallus 8.oktobris, 09:36

Pievienoju detalizētāku pazīmju aprakstu par šo novērojumu - ko redzēju es. Ja citi novērotāji vēl ko var/vēlas papildināt - tas tad no viņu puses.


dziedava 7.oktobris, 21:19

Paldies!


CerambyX 7.oktobris, 20:55

Kārklu raibenis


CerambyX 7.oktobris, 16:20

Galvenā atšķirība ir neīsto kāju skaits (priekšējie trīs, posmotie kāju pāri - īstās kājas, pārējās ir tikai ķermeņa izaugumi bez posmiem - neīstās kājas) - tauriņiem nekad vairāk par 5 pāriem, bet zāģlapsenēm - 6 un vairāk pāri. Tāpat man tā galvas kapsula vienmēr izskatās visai raksturīga - izteikti apaļa, labi izceļas uz kopējā ķermeņa, ar vienu mazu melnu actiņu (tauriņu kāpuru galvas, nedaudz vairāk plakaniskas, visnotaļ labi iekļaujas ķermeņa kopējā kontūrā (reizēm pat grūti saprast kurš galvas gals, kurš pakaļgals), acis ar neuzkrītošas utt.).


dziedava 7.oktobris, 15:44

Liels paldies! Kā uz aci atšķirt tauriņa kāpuru no, teiksim, zāģlapsenes kāpura?


CerambyX 7.oktobris, 14:32

Zāģlapsenes kāpurs - varētu būt Tenthredo mandibularis


freimane 7.oktobris, 09:07

Noskaidroju par pagraba iespēju kapličā, tāda nav. Bet gan jau tuvumā ir kāds pagrabs.


forelljjanka 6.oktobris, 19:28

Ruslan,nezinu gan!Pēdējos 2-os gados pats esmu konstatējis 4-as!!! jaunas putnu sugas Latvijai un esmu redzējis, kā piektā manu acu priekšā ieskrien MillerKārļa tīklā ,un nekāda OFK esamība vai neesamība man nav traucējusi to arī pierādīt!;) Publikācijas?Putni Dabā apmierinās?:D Savukārt,neatbildot uz iepriekšējā komenta galveno jautājumu KAS konkrēti to darīs,nekāds OFK nav iespējams! Kāpēc Tu domā ,ka kāds uz kaut ko pretendē?Manuprāt,cilvēki ,savā brīvajā laikā dara to kas viņiem patīk!Vēro,bildē putnus,taisa sarakstus un t.t.Vienā gan Tev pilnīgi nepiekrītu,tieši "skriešana pakaļ putniem",kā Tu to nosauci,padara mūs zinošākus.Tas vai kāds tev ticēs ir katra paša ziņā,par tundras šņibīti noticēju,tāpēc esmu vienīgais,kas patiešām labi putnu apskatīja(diemžēl nobildēt neizdevās)! Mūsdienās ir problēmas citēt internetresursus???Slavenajam somu Tarsiger.com nez kāpēc nav!:DD Par novērojumu apstrīdēšanu.Nu ,tur neviens nav pasargāts.Redzēti meģinājumi apšaubīt pagājušā un pat aizpagājušā gadsimta novērojumus!!!:DDD


forelljjanka 6.oktobris, 18:38

Man ticamākā versija sudrabkaija 2 cy,abi putni.;)Kaut gan līdzīgās(sudrabkaija,Kaspijas kaija,Vidusjūras kaija)kaijas visos vecumos ir slidīgs lauciņš(nu labi, kaspijieti bikk piešaujoties var atpazīt),nepietiek ,ka tās ir ļoti līdzīgas,vēl tās veido hibrīdus!!!


Laimeslācis 6.oktobris, 17:44

Paldies


CerambyX 6.oktobris, 16:04

Spožā skudra


Matrus 6.oktobris, 10:13

Visa musu dzive ir “uzbuveta” uz simpatijam vai antipatijam, vairak atbalstot “savu” draugu un pazinu loku. Ta ir visur! Lietas butiba ir citur: katrai spelei ir savi noteikumi, kurus ieverojot, mes varetu skaitit speles rezultatu par atbilstosu noteikumiem un visiem pienemamu. Mes pasi rakstam sos noteikumus, balstoties ari uz logisku pieeju un skaidru pratu. Latvijas OFK bija defineti sadi noteikumi. Sobrid tie ir novecojusi, bet to atjaunosana musdienu prasibu limeni, noteiktu nenaktu par launu. Tas pats attieciba uz reto putnu sugu un fenologijas kriterijiem. Savukart uz loti retu putnu noverojumiem daudzas valstis pastav “nerakstits likums”, ka sadiem noverojumiem ir jabut dokumentiem ar foto/video. Ja pretende uz to, lai Tavi noverojumi tiek akcepteti no plasakas putnu verotaju sabiedribas, pacenties tos pienacigi dokumentet. Regulara skriesana pakal putniem un pasmilas pakape nepadara jebkuru no mums par ieverojamu specialistu, kuram “tices uz varda”. OFK publicets parskats ir dokuments, kuru var citet publikacijas, bet pedejo desmit gadu Latvijas reto putnu noverojumi “karajas” tikai interneta lapas un to citesana ir sarezgits jautajums, jo nav defineti kriteriji noverojumu akceptesanai. Tie no mums, kuri seko reto putnu noverojumu jaunumiem, ir ieverojusi, ka laiku pa laikam tiek izzinoti reto putnu noverojumi, kuri pec laika tiek izmesti no jaunumiem, vai tiek mainitas sugas… Tiesi sados gadijumos ari nostrada simpatijas, nevis pieeeja ar vienotu kriteriju pielietosanu noverojumu apstiprinasanai.


galochkin 5.oktobris, 22:37

Paldies! :)


forelljjanka 5.oktobris, 22:06

Nu ko lai te piebilst?Ja ir CelmiņAgra lapā www.putni.lv ,tad es zinu ,ka ar novērojumu viss kārtībā!;)Mazliet dīvaini jau ir,ka ar Latvijas putnu lietām nodarbojas cilvēks...Kambodžā!!!Milzīgs paldies viņam par nenovērtējamo darbu,cik nu varu cenšos palīdzēt ar vizuālo materiālu,manuprāt ,vienai no nopietnākajām putnu lapām pasaulē! Ja par OFK komandu,man ir vairāk jautājumu nekā atbilžu!Kuri būs tie ,pietiekami gudrie un zinošie,kas ,bez atlīdzības uzņemsies krauties ar lērumu retu sugu putnu aprakstu,ko var norakstīt no putnu noteicēja jebkurā valodā???Kādu lomu tajā spēlēs personīgās simpātijas vai antipātijas?;) Katrā ziņā, šībrīža Latvijas situācijā pieļauju,ka daudzus gadus putnu jomā sevi pierādijušu cilvēku novērojumiem ticamība ir daudzkārt lielāka kā iesācēju vai vispār nezināmu ! Protams arī speci var kļūdīties,tikai,vai mums ir superspeci kas BEZ bildēm,pēc pazīmju apraksta pateiks kas tur bija vai nebija???Nu un saņems kādu dienu tāds OFK no agrāk nedzirdēta putnu vērotāja lielisku aprakstu ar visām pazīmēm jaunai putnu sugai Latvijā...;) Cita lieta bildēs,bet arī tur nav tik viennozīmīgi,es personīgi ar vienu klikšķi foto apstrādēs programmā no dzeltenās stērstes varu uztaisīt priežu,vai mazliet paburoties no mazā vidējo ērgli!:D Tas viss mums vēl priekšā!;) Bet tā ,Igaunijā,Somijā,Polijā jau vairāki simti vidējo klijkaiju novērojumu,brauksim pie jūras un vērosim,bildēsim ,kas zin varbūt paveicas! ;)Šodien Akmensragā nebija!:D


Matrus 5.oktobris, 20:08

Ka butu vertejami lidzigi retu klijkaiju noverojumi, kuri izzinoti bez aprakstiem un foto pieradijumiem, turklat putnam nolidojot jura 1-3 km no krasta? Tiesi sadiem gadijumiem ir vajadziga OFK komanda, kas uzreiz apkopo datus un pienem lemumu par noverojuma atbilstibu vai neatbilstibu. Pec kada laika vairs nebus iespejams atcereties vai godigi noradit noteiksanas pazimes. "Augstaka pilotaza" ne tikai ieraudzit retak sastopamu putnu, bet so noverojumu pienacigi dokumentet.

Notiks lekcija par dabas aizsardzības plānu izstrādi un to ieviešanas novērtējumu

Trešdien, 2014.gada 12.novembrī plkst.17:00 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes (Kronvalda bulvārī 4) 6.auditorijā notiks Latvijas Dabas fonds īstenotā lekcija ciklā „Izvēlies dabas aizsardzību”. Lekcijas tēma - Dabas aizsardzības plānu izstrāde un to ieviešanas novērtējums. Uz lekciju laipni gaidīti visi interesenti! Latvijā dabas aizsardzības plāni tiek izstrādāti īpaši aizsargājamām dabas teritorijām uz konkrētu laika posmu. Šo plānu mērķis ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Foto: I. Priedniece. Lekcijā uzstāsies Dr.biol Liene Auniņa un Mag.biol. Lelde Eņģele - Latvijas Dabas fonda ekspertes ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dabas aizsardzības plānu izstrādē un...


Starptautiskā dzelteno tārtiņu uzskaite (2)

Dzeltenais tārtiņš Pluvialis apricaria ir Latvijā (ar 2000.11.14. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 396) un Eiropas Savienībā (2009/147/EC direktīva par savvaļas putnu aizsardzību) aizsargājama suga, kas apdzīvo ziemeļu dabai raksturīgos augsto purvu atvērtās daļas un slapjos virsājus augstieņu reģionos. Ņemot vērā sugas aizsardzības statusu un specifiskos apdzīvotos biotopus, reizi piecos līdz sešos gados visā Eiropā tiek veikts vispārīgs skaita izmaiņu monitorings, kurā var iesaistīties ikviens dabas vērotājs. Dzelteno tārtiņu uzskaites tiek organizētas rudens migrācijas laikā, uzskaitot barošanās vietās un migrācijā esošos dzeltenos tārtiņus – uz laukiem, nolaistos zivju dīķos, jūras piekrastē u.c. Šāda shēma ir izveidota, jo vispārīgais bridējputnu monitorings rietumu Eiropā...


Priekules novadā atrasta īpaši reta sēņu suga – melnā zvīņbeka

Latvijas Dabas fonda eksperti, apsekojot Ruņupes ielejas dabas liegumu, tā rietumu daļā atraduši ļoti retu sēni – melno zvīņbeku Strobilomyces strobilaceus. Līdz šim tā atrasta vien trīs vietās Latvijā, un Ruņupe ir viena no tām.  Biologi Ilze Priedniece, Lelde Eņģele un Uvis Suško, strādājot dabas lieguma teritorijā, atraduši 15 retās sēnes eksemplārus – gan pavisam jaunas beciņas, gan vecas un aukstuma pabojātas. Vēl trīs melnās zvīņbekas atrastas jau ārpus dabas lieguma teritorijas. „Acīmredzot Ruņupes un tās pieteku ielejas ar lapu koku mežiem ir ļoti piemērotas melnajai zvīņbekai. Turklāt tās saglabāšanos Latvijas dabā veicinājis fakts, ka Ruņupes ielejai dabas aizsardzības statuss ir jau...


Notiks lekcija ciklā „Izvēlies dabas aizsardzību”

Trešdien, 2014.gada 8.oktobrī plkst.17:00 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē (Kronvalda bulvārī 4) notiks Latvijas Dabas fonds īstenotā lekcija ciklā „Izvēlies dabas aizsardzību”. Lekcijas norises vieta – 6.auditorija (lielā). Lekcijas tēmas: Biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumi Dvietes palienē (upes gultnes maiņa, palieņu pļavu apsaimniekošana u.c.) (lektore: mag.biol. Ilze Priedniece); Dabas aizsardzības stāsti no Kambodžas (lektore: mag.biol. Nora Rustanoviča). Pēc lektoru prezentācijām notiks diskusija un sarunas pie tējas un cepumiem. Plānotais pasākuma ilgums 2 stundas. Nākamās lekcijas ciklā „Izvēlies dabas aizsardzību” notiks: - 5.novembrī plkst. 17:00; - 10.decembrī plkst. 17:00. Uz lekcijām laipni gaidīti visi interesenti!   Papildu informācija: maija.usca@ldf.lvFoto: I.Priedniece     Projekts tiek īstenots ar EEZ finanšu instrumenta 2009-2014 atbalstu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande,...


Eiropas putnu vērošanas dienu 2014 rezultāti (8)

Pagājušajā nedēļas nogalē vairāk nekā 23 000 cilvēku 40 dažādās Eiropas un Centrālāzijas valstīs piedalījās Eiropas Putnu vērošanas dienās, vērojot putnu rudens migrāciju. Latvijā Eiropas putnu vērošanas dienu EuroBirdwatch 2014 ietvaros norisinājās kopumā 25 ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu īstenoti pasākumi, ko organizēja Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) un Dabas aizsardzības pārvalde. Tajos piedalījās un individuāli vēroja putnus ap 780 putnu draugu, kuri ziņoja par 91 102 novērotiem putniem no 153 sugām. Putnu vērotāji pie Ķīšezera Rīgā. Foto: Ruslans Matrozis Visbagātīgāk šogad novēroti mājas strazdi (18 271), sējas zosis (7947) un ķīvītes (6718). Visbiežāk ziņojumi saņemti par sīli, pelēko vārnu un lielo...




Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2014
© dabasdati.lv
Saglabāts