Ruslans Matrozis, 27.01.2012.

Pēc iedzīvotāju skaita mūsu galvaspilsēta Rīga ir trešā lielākā pilsēta Baltijas jūras reģionā ar kopējo platību 307 km². Rīgas teritorija ir bagāta ar dažādiem biotopiem: ar tiešu pieeju Rīgas jūras līcim, ar lielākās Latvijas upes Daugavas ieteku, ar lieliem un maziem ezeriem, dīķiem un upītēm, priežu mežu masīviem un cilvēka saimnieciskās darbības neskartajām vai pamestajām teritorijām. Jāatzīmē, ka Rīga atrodas uz Baltās-Baltijas jūras migrējošo putnu ceļa – pavasara un rudens migrācijas laikā pāri pilsētai plūst migrējošo putnu straume. Visi šie apstākļi padara šo pilsētu par interesantu putnu vērošanas vietu, īpaši Rīgas un tās tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem. 

Ruslans Matrozis vērojot jūras putnus no Mangaļsalas mola gala, 02.09.2011. Foto: I.Deņisova

Lai popularizētu reģionālās faunistikas attīstību, 2010. gada beigās nolēmu nākamajā gadā izveidot savu Rīgas putnu gada sarakstu. Novēroto putnu sugu sarakstu veidošana ir jau plaši izplatīta nodarbe putnu vērotajiem Latvijā*. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi putnu vērošanā Rīgā, gada laikā plānoju ieraudzīt kādas 150 sugas, skaitot tikai tos putnus, kuri novēroti Rīgas pilsētas administratīvajās robežās (kārtības labad ir jāatzīmē, ka vairākas „putnotāju” vidū populāras putnu vērošanas vietas atrodas ārpus pilsētas administratīvajām robežām, piemēram, Dārziņu atteka, Getliņu izgāztuve, Upesciema zivju dīķi u.c.). Kopskaitā uz gada beigām manā sarakstā bija atzīmētas 134 sugas (pilns saraksts ar sugām un novērošanas datumiem šeit).

Veiksmes un neveiksmes, “putnojot” Rīgā 2011. gadā.

Sāksim ar neveiksmēm. Putnu sarakstā trūkst daudzas samērā parastas meža sugas, kurām nepievērsu speciālu uzmanību, jo vairāk specializējos uz ūdeņu putniem. Uz „pēdējo dienu” tika atlikta zīlīšu meklēšana, kas beigu beigās noveda pie tā, ka sarakstā nav pelēkās, purva un cekulzīlītes. Trūkst arī citas parastas meža sugas – plukšķis, peļkājīte, melnā dzilna, garastīte (šai sugai nebija rudens invāzijas) u.c. Neveiksmīgi beidzās nakts putnu meklēšana, jo zināmajās vietās nav konstatēta meža pūce, apodziņš un upes ķauķis. Vairākos braucienos uz Daugavgrīvas un Mangaļsalas moliem tā arī neizdevās ieraudzīt abu sugu gārgales, melnos zīriņus, reņģu kaiju, vairāku sugu bridējus (upes tārtiņu, dzelteno tārtiņu, vairāku sugu šņibīšus, gugatni), arī Daugavgrīvas lieguma pārplūdušās pļavas šajā pavasarī nebija bagātas ar bridējiem. Daugavgrīvā sešos braucienos netika konstatētas bārdzīlītes (droši vien izmira 2010./11. gada aukstajā ziemā), kā arī ligzdošanas laikā nav dzirdēts Seivi ķauķis. 

Savukārt veiksmju saraksts ir daudz interesantāks. Divas sugas, kurām 2011. gadā atzīmētas invāzijas, papildināja manu Rīgas teritorijā redzēto putnu sarakstu (kopš 1990.g. manā Rīgas sarakstā ir 202 sugas): 17.05. virs Daugavas pie Ķengaraga novērots piecu baltspārnu zīriņu bariņš, bet 02.09. Vecdaugavas lieguma pussalā novēroti divi jaunie kukaiņu piekūni. 

Kukaiņu piekūna jaunais putns Vecdaugavas lieguma pussalā, 02.09.2011. Foto: R.Matrozis

Vēl par dažiem citiem interesantiem novērojumiem vai atklājumiem. Akmeņu čipste kopš 2001. gada, kad šī suga pirmoreiz novērota Rīgas teritorijā, ir jau kļuvusi par regulāri novērotu putnu Daugavas grīvas abos molos. Daugavas baseinā atzīmēta spēcīga jūras kraukļu migrācija – marta pēdējās dienās Daugavā pie Ķengaraga vienlaicīgi novēroti līdz 1500 putnu, barojoties upē un migrējot virs upes, kas ir lielākais šīs sugas skaits Latvijā, kas novērots vienuviet pavasarī. Pēc vizuālajiem novērojumiem vairākās Rīgas vietās varētu secināt, ka pavasarī šī suga izmanto jūras ceļu, t.i. lido pāri Latvijai gar piekrastes līniju, sasniedzot Daugavas ieteku, lido iekšzemē, izmantojot Daugavas ceļu. 

Jūras kraukļu bars Daugavā pie Ķengaraga, 31.03.2011. Foto: R.Matrozis

Mazais ķīris ir kļuvis samērā parasts Daugavas grīvas rajonā migrācijas laikā, atsevišķi putni atzīmēti arī ziemas laikā. Šajā gadā atzīmēts lielāks ligzdojošo ūdensvistiņu un cekulpīļu skaits gan Rīgā, gan arī tās tuvākajā apkārtnē. Daugavā pie Ķengaraga atzīmēts lielās gauras perējums ar 21 mazuli! Tuvākajos gados gaidāms, ka pilsētas teritorijā atsāks ligzdot gaigala (tuvākās ligzdošanas vietas – Dārziņu atteka un Upesciema zivju dīķi, bet Rīgā pēdējo reizi ligzdošana atzīmēta Ķīšezerā 1925. gadā). Nakts uzskaitēs pilsētas nomalēs (Mežciems, Dreiliņi u.c.), kur ir saglabājušies neapbūvēti zemes gabali, ir konstatēts, ka grieze vēl ir visai parasts putns. Vienīgā jūras žagatas ligzdošanas vieta Rīgā pēdējos gados atzīmēta Žurku salā, kur šī suga turpina ligzdot. Mazā mušķērāja dziedoši tēviņi atzīmēti divās vietās Mežciemā. Jau otro gadu lielie zīriņi novēroti medījot Ķīšezerā, parasti ezera vidū, bet tos var saskatīt (un noteikt) tikai, skatoties ar teleskopu. Iespējams, ka tā ir regulāra šīs sugas barošanās vieta migrāciju laikā. Oktobrī Daugavgrīvas liegumā vienlaicīgi dzirdēti vairāki dumbrcāļa īpatņi, kas netieši norāda uz vietas nozīmi šai sugai migrācijas laikā.

Lielās gauras perējums Daugavā pie Ķengaraga, 06.06.2011. Foto: R.Matrozis

Viennozīmīgi var secināt, ka pirmajā „šīs akcijas” gadā novēroto putnu sugu skaits ir labs pamats, kas palīdz nākamajos gados mērķtiecīgāk plānot putnu vērošanas aktivitātes un koncentrēt vairāk uzmanības uz “problēmsugām”. Pēc autora apkopotajiem datiem Rīgas pilsētas teritorijā kopš 01.01.1990. novērotas 238 putnu sugas. Gandrīz katru gadu šim sarakstam pievienojas jaunas sugas un jebkuram var „uzspīdēt veiksme” ieraudzīt kādu jaunu sugu! Tāpēc mans ieteikums visiem rīdziniekiem – vērojiet putnus sev apkārt, jo mēs dzīvojam putniem bagātā galvaspilsētā! Putni ir mums apkārt, tikai jāprot tos pamanīt! 

* Starp citu, 2011. gadā aprit 20 gadi, kopš Latvijā uzsākta novēroto putnu sugu sarakstu veidošana. Proti, 1990.-1991. gados pēc zviedru putnu vērotāju pirmajiem braucieniem uz Latviju sarakstu veidošanas prakse ir pārņemta arī Latvijā. Jau 1991. gadā daži aktīvi Latvijas putnu vērotāji uzsākuši veidot pirmos gada sarakstus, 1992. gada janvārī – janvāra sarakstus utt. Šo rindiņu autors pirmo gada sarakstu veidojis 1999. gadā.

Dabasdati.lv forums

Apspried redzēto www.dabasdati.lv/forums!

Dabasdati.lv forumā esat aicināti arī uz sarunām par savvaļas augu un dzīvnieku novērojumiem dabā, dabas foto un arī citām ar dabu un tās vērošanu saistītām tēmām.