Šobrīd aktīvie lietotāji: 352 Kopējais novērojumu skaits: 355143
Tu neesi reģistrējies
Pēdējie novērojumi
Jūras ērglis Haliaeetus albicilla
19-Feb-2017, DavisV
Krūkļu baltenis Gonepteryx rhamni
9-Feb-2017, Rekmanis
Rudā lapsa Vulpes vulpes
12-Feb-2017, Andris Karsums
3-May-2015, Rekmanis
Zīdaste Bombycilla garrulus
21-Feb-2017, Igors
Meža balodis Columba oenas
21-Feb-2017, Igors
Kovārnis Corvus monedula
21-Feb-2017, ūdensvistiņa
Dižknābis Coccothraustes coccothraustes
12-Feb-2017, Vladimirs
Dzilnītis Sitta europaea
12-Feb-2017, Vladimirs
Lielā zīlīte Parus major
12-Feb-2017, Vladimirs
Krauķis Corvus frugilegus
12-Feb-2017, Vladimirs
Dadzītis Carduelis carduelis
12-Feb-2017, Vladimirs
Mājas strazds Sturnus vulgaris
12-Feb-2017, Vladimirs
Pelēkais strazds Turdus pilaris
12-Feb-2017, Vladimirs
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
10-Feb-2017, Vladimirs
Zīdaste Bombycilla garrulus
10-Feb-2017, Vladimirs
Zeltgalvītis Regulus regulus
10-Feb-2017, Vladimirs
Meža balodis Columba oenas
10-Feb-2017, Vladimirs
Sarkanrīklīte Erithacus rubecula
10-Feb-2017, Vladimirs
Paceplītis Troglodytes troglodytes
19-Feb-2017, Vladimirs
Svilpis Pyrrhula pyrrhula
19-Feb-2017, Vladimirs
Ziemas žubīte Fringilla montifringilla
19-Feb-2017, Vladimirs
Žubīte Fringilla coelebs
19-Feb-2017, Vladimirs
Peļu klijāns Buteo buteo
19-Feb-2017, Vladimirs
Apodziņš Glaucidium passerinum
1-Feb-2017, Vladimirs
Sloka Scolopax rusticola
1-Feb-2017, Vladimirs
Mežirbe Bonasa bonasia
1-Feb-2017, Vladimirs
Melnais meža strazds Turdus merula
1-Feb-2017, Vladimirs
Melnā dzilna Dryocopus martius
1-Feb-2017, Vladimirs
Vistu vanags Accipiter gentilis
1-Feb-2017, Vladimirs
Ķīvīte Vanellus vanellus
21-Feb-2017, valters
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
18-Feb-2017, Steeler
Parastā lazda Corylus avellana
21-Feb-2017, Vīksna
Sniegpulkstenīte Galanthus nivalis
21-Feb-2017, Vīksna
Dzelzeņu pļavraibenis Melitaea phoebe
14-Jun-2013, kamene
Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi
21-Feb-2017, Wija
Kociņsūna Climacium dendroides
21-Feb-2017, Wija
21-Feb-2017, Wija
Kamolainā pulkstenīte Campanula glomerata
23-Jul-2016, dziedava
Vidējais dzenis Dendrocopos medius
21-Feb-2017, dekants
Zaļžubīte Chloris chloris
21-Feb-2017, liiidzis
Kovārnis Corvus monedula
21-Feb-2017, Ara
23-Jul-2016, dziedava
Sloka Scolopax rusticola
21-Feb-2017, eksperts 3
Zaļžubīte Chloris chloris
21-Feb-2017, pustumsa
Vidējais dzenis Dendrocopos medius
21-Feb-2017, Zacmanis
Zvirbuļu vanags Accipiter nisus
21-Feb-2017, upiks
Meža balodis Columba oenas
21-Feb-2017, IevaM
Pēdējie komentāri
lichen_Ro 21.februāris, 23:29

Mēģināts nav zaudēts :) Man ar šīm sugā pieredze ir tieši slapjos mežos :) Varbūt mēdz būt arī savādāk, bet domāju ka substrāts, kā tāds, spēlē izšķīrušo lomu...protams arī citi faktori ietekmē...jāmeklē, jāpēta :) Pagaidām, piemēram C,myrmecina ir tikai viena atradne - no kuras grūti kaut ko secināt, izņemot to, ka suga ir sastopama arī Latvijā...


Vīksna 21.februāris, 23:14

Varbūt parastā smaržmētra.


dziedava 21.februāris, 17:31

Man bija gadījusies balta pļavas (vairākkārt) un dižā, bet kamolainā, šķiet, vēl nebija.


Ivars L. 21.februāris, 16:05

Tieši slapjajos? To es nezināju. Zināju, ka ir citas - uz apdegušas koksnes, bet nezināju, ka jāmeklē tieši slapjos priežu mežos.


kamene 21.februāris, 15:25

Strēļu pulkstenītei baltziedu forma tiek arī kultivēta. Dabā arī gadās baltas pulkstenītes, bet ne bieži.


roosaluristaja 21.februāris, 15:22

Grūti spriest, bet nekāds super retums, manuprāt nav. Es vienreiz esmu redzējis baltziedainu strēļu pulkstenīti un pāris reizes tīruma pulkstenītes un nevarētu teikt, ka es baigi daudz staigāju apkārt un pētu augus. Arī citi novērotāji laiku pa laikam šeit iesniedz attēlus, kur pulkstenīšu ziedi ir bez zilā pigmenta.


dziedava 21.februāris, 14:10

Interesanti būtu zināt, cik bieži ir tādas baltziedu formas, man pašai nav tādas pieredzes.


Rekmanis 21.februāris, 13:28

Niedru lijas fāteris


roosaluristaja 21.februāris, 11:14

Zvirbuļvanags


upiks 21.februāris, 11:11

Kāds varetu nosaukumu pateikt?


lichen_Ro 21.februāris, 10:22

starp citu - uz stipri apdegušiem celmiem (atmirušas koksnes) purvainos mežos, vai pārmitros boreālos ir vēl citas interesantas Hypocenomyce sugas :) Parasti uz oglēm :) Biju ievācis nelielus paraugus Vidzemē- noteikšanai bija ok, bet dokumentālam pierādījumam(herbārijam) gan par maz..


lichen_Ro 21.februāris, 10:14

H.friesii :)


Carum carvi 20.februāris, 21:57

Paldies!


Matrus 20.februāris, 20:13

Paugurknābja gulbis, LREM685, mātīte, dzimusi 2011. gadā. Gredzenota 07.02.2012. Dārziņu attekā, datu bāzē ir 57 kontroles, galvenokārt no Daugavas posma Ķengaragā un Dārziņu attekas.


Fuatra 20.februāris, 20:06

Palikusi kā nezināma, bet droši vien - pelēkbrūnā augsnes pūcīte - Rhyacia simulans


Matrus 20.februāris, 20:02

Paugurknābja gulbis, LREM677, tēviņš, dzimis 2008. gadā vai agrāk. Gredzenots 24.05.2011. Daugavā pie Ķengaraga, šajā apkārtnē novērots arī turpmāk. 2012. gadā ligzdoja. Kopskaitā datu bāzē ir 49 kontroles, pēdējo reizi novērots gredzenošanas vietā 12.03.2016.


Matrus 20.februāris, 19:50

Ziemeļu gulbis, tēviņš, dzimis 2008. gadā vai agrāk. Apgredzenots 28.12.2009. Dārziņu attekā, turpat novērots arī nākamajās ziemās sezonās (gredzens nolasīts arī 2012./13., 2013./14., 2015./16.). Šoziem atlidoja ar ģimeni.


Ivars L. 20.februāris, 19:30

Otrajā bildē centrā, skaidrāk saskatāmā gan ir ošu ramalīna Ramalina fraxinea. Labāk būtu šo otro bildi šajā ziņojumā (un arī nākošajā,kurā ieliktas šīs pašas bildes) izdzēst un izveidot atsevišķu ziņojumu ošu ramalīnai. :)


agnese.l 20.februāris, 19:17

Aizgāju resnāko koku kuru atradu nomēriju.


Edgars Smislovs 20.februāris, 18:49

Tātad vēls perējums.


roosaluristaja 20.februāris, 18:44

Šis gan izskatās jau diezgan paliels. Vispār savdabīgi, ka augusta sākumā vēl ir slikti lidojoši juv. Kaut kāds atkārtotais dējums?


Edgars Smislovs 20.februāris, 18:36

Šajā novērojumā bija novēroti 3 slikti lidojoši pull/juv !


roosaluristaja 20.februāris, 16:57

Mežirbe. RM te nav adekvāta pazīme.


irina volk 20.februāris, 12:12

mazuli(3)


Ivars L. 20.februāris, 11:56

Brūnā pagrabsēne (Coniophora puteana)


lichen_Ro 20.februāris, 11:45

Caloplaca sp. :)


Ivars L. 20.februāris, 11:43

Varbūt piena grābeklene Irpex lacteus.


Mareks Kilups 20.februāris, 10:29

šī ir stabila vieta, kur lielā skaitā meža baloži ir gan agri pavasarī, gan vēlu rudenī. cik atceros, tad tur ir arī mājas baloži, ar ko kopā varējis pārziemot. var būt gan ziemotājs, gan tuvīns migrants, to jau neviens nepateiks.


Edgars Smislovs 19.februāris, 21:43

Pievienoju vēl vienu bildi, īpaši asāka nav bet...


Ivars L. 19.februāris, 21:33

Nu ja, ir alkšņu, vienīgi latīniskais šobrīd pareizākais ir Stereum subtomentosum. S.fasciatum ir cita suga.


roosaluristaja 19.februāris, 21:30

Pūces vairāk vai mazāk aktīvi dzied visu gadu. Bet tā kā pazīme "dzied" tiek izmantota Eiropas ligzdojošo putnu atlantam kā norāde par iespējamu ligzdošanu, tad to būtu pareizi lietot tikai ligzdošanas sezonas laikā. Meža pūces gadījumā tas ir apmēram no februāra līdz augusta otrajai pusei. Lielās pilsētās (Rīga un vēl dažas) arī janvāri jau var skaitīt pie ligzdošanas sezonas.


forelljjanka 19.februāris, 21:26

Pievienot novērojumu>Ligzdojošo putnu atlants>Instrukcija PDF(augšējā labajā malā)>8-tā lapa.Tas gan nepalīdzēs izvairīties no nepareiziem statusiem iesācējam,jo,manuprāt,statusus prasijās skaidrot krietni plašāk(par ko meģināju uzsākt diskusiju Forumā).;) Vēl jāņem vērā ,ka ELPA-ta statusi DDatos ir salikti kopā ar pašu DDatu ieviestajiem,tā radot vēl lielāku jucekli.Tāpēc iesācējiem iesaku Piezīmēs plaši komentēt,kas redzēts,dzirdēts un t.t.,nebaidoties arī komentāros paprasīt padomu.Gan jau kāds pa to baru palīdzēs!;)


roosaluristaja 19.februāris, 21:24

Tad jau būs S.fasciatum. Brīžam man viņas ir pagrūti atšķirt.


Rallus 19.februāris, 21:17

sauss alksnis bija


Vita Ju 19.februāris, 21:11

Paldies! Ļoti vērtīgs komentārs priekš manis. Varbūt neesmu atradusi, bet vai ir kaut kur vairāk aprakstīts ar piemēriem kurš statuss kurā brīdī ir piemērotāks?


Ivars L. 19.februāris, 21:10

Bet šī nevar būt cita - alkšņu sīkpiepe Stereum fasciatum?


roosaluristaja 19.februāris, 21:00

Šī sistemātiski nav piepe, bet viena no ģints Stereum sugām. Iespējams Stereum hirsutum.


Ivars L. 19.februāris, 20:54

Abas ir uz egļu kritalām. Kopumā jau tevis atrastās ļoti izskatās pēc egļu sētaspiepes, bet attēli tomēr ir par neasu un par tālu, lai pavisam droši apgalvotu. Egļu sētaspiepe ir dienvidu suga, un līdz ar to Eiropas ziemeļu daļā, t.sk. Latvijā, ir ļoti reti sastopama.


Ivars L. 19.februāris, 20:40

Vajag arī poru foto.


Ivars L. 19.februāris, 20:25

Vulpicida pinastri


Edgars Smislovs 19.februāris, 20:24

Sī bija uz egles kritalas,tad egļu sētaspiepe?


Ivars L. 19.februāris, 20:20

Laikam jau smaržīgā tauriņpiepe Trametes suaveolens. Vajadzētu būt diezgan stiprai patīkamai anīsa smaržai.


Ivars L. 19.februāris, 20:15

Foto diezgan trūcīgs.:) Bet viena versija ir: apšu spulgpiepe Inonotus res.


CerambyX 19.februāris, 20:14

Xestia c-nigrum vai kas līdzīgs.


Ivars L. 19.februāris, 20:07

Noteikti Leptoporus mollis. Tā aug arī uz priedēm. Reta. Dabisku meža biotopu specifiskā suga.


Ansis 19.februāris, 19:57

Bildē ir ziemzaļā kosa un lielās čīkstenes sēklu pogaļas. Kaķpēdiņu nav gadījies pie Gaujas šai pusē redzēt.


AfroBrazilian 19.februāris, 19:52

http://www.lepiforum.de/lepiwiki.pl?Cucullia_Umbratica


AfroBrazilian 19.februāris, 19:52

Kāds kāpurs no Cuculliinae apakšdzimtas pūcīšu dzimtā. Līdzīga


Ivars L. 19.februāris, 19:51

Vai nu parastā sētaspiepe vai nu egļu sētaspiepe.


dziedava 19.februāris, 19:45

Hmm, kāpēc ir doma, ka tā ir dzeltenā kaķpēdiņa? Labāka tuvplāna nav?


roosaluristaja 19.februāris, 19:37

Izskatās pēc Plagiomnium undulatum


Ansis 19.februāris, 19:33

Varētu būt krāšņā lāčsūna, kuru tai mežā gadījies pašam atrast. Sugas atpazīšanai pēc bildes jāredz nobriedušas sporu vācelītes. Vai arī jāskata lapu mikroskopiskās pazīmes.


Ievucis 19.februāris, 19:30

Paldies!


Ansis 19.februāris, 19:26

Bildē vairākas sugas - apakšējā stūrī dominē spurainā divzobīte; vidusdaļā nokarvācelīšu polija (Pohlia nutans)


dziedava 19.februāris, 19:24

Hmm, interesanti. Bet tieši apaugusi vairāk tā kā ko - nevar īsti saprast, kam tieši pieguļ tie augļķemeņi, - vai sūnām? Tās it kā apakšā neredz. Bet neizskatās, ka piegulētu arī pašam stumbram. Vispār man vairāk izskatās pēc violetās badhāmijas Badhamia lilacina, bet tā novērota purvos, par slīkšņām nezinu. Katrā ziņā galvenā hipotēze šobrīd ir šī, bez tādas 100% pārliecības.


Ievucis 19.februāris, 19:21

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 19:19

Ziemeļu klimakodone.


roosaluristaja 19.februāris, 19:15

Phellinus spp.


AfroBrazilian 19.februāris, 19:04

Jā, uz tā akmeņmūra auga šīs sūnas lielas plantācijas. Paldies!


Ansis 19.februāris, 19:03

Ar kopskatu vien nepietiek sugas atpazīšanai. Jāredz arī tuvplānu, jo šādā vietā var būt vismaz 3 līdzīgas sugas.


AfroBrazilian 19.februāris, 19:01

Izskatās ka 2. paaudzes Palomena prasina


Ansis 19.februāris, 18:58

Mūru sīkvijzobe - šī viegli iegaumējama, daudzviet atrodama uz cementa


Ievucis 19.februāris, 18:58

Tā ir slapja vieta gandrīz kā slīkšņa. Un gļotsēne atrodas uz nolauzta koka stumbra, kas pamatīgi apaudzis ar sūnām.


AfroBrazilian 19.februāris, 18:51

Metellina mengei


AfroBrazilian 19.februāris, 18:43

Neesmu pat pamanījis ka tur ir sūnas ar dažādām vācelītēm, Paldies!


Ansis 19.februāris, 18:40

Bildē iekļuvušas 3 sugas: ložņu platgredzene ar brūnām sporu vācelītēm, zemā pūkcepurene (Orthotrichum pumilum) ar bāli zaļām sporu vācelītēm un lielā pūkcepurene


felsi 19.februāris, 18:39

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 18:31

citronu bisporella.


roosaluristaja 19.februāris, 18:28

Iespējams maldinošā šķeltpiepe (Schizopora paradoxa).


roosaluristaja 19.februāris, 18:25

želejas flēbija.


roosaluristaja 19.februāris, 18:24

parastā plakanpiepe.


Ansis 19.februāris, 18:22

Kadiķu dzegužlins, parasta suga piejūras kāpu silos


roosaluristaja 19.februāris, 18:21

Purva.


roosaluristaja 19.februāris, 18:20

2.aja attēlā izskatās pēc želejas flēbijas. Ne pirmā svaiguma.


AfroBrazilian 19.februāris, 18:19

Kāds no Poecile sp.


roosaluristaja 19.februāris, 18:17

dziedzerainā eksīdija.


roosaluristaja 19.februāris, 18:16

Ja tā ir egles kritala, varētu būt veca Leptoporus mollis.


Ievucis 19.februāris, 18:16

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 18:12

Dziedzerainā eksīdija.


girtsbar 19.februāris, 18:10

Paldies!


girtsbar 19.februāris, 18:10

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 18:09

Droši vien Phellinus punctatus.


roosaluristaja 19.februāris, 18:06

Oranžā puslocene.


roosaluristaja 19.februāris, 18:04

Šī nav posas piepe, bet viena no cietpiepēm. Varbūt Ph.igniarius. Derētu zināt, kas tas par koku, uz kā viņa auga.


roosaluristaja 19.februāris, 18:00

Rhodobryum roseum.


dziedava 19.februāris, 17:59

Nav sēne, bet gļotsēne, varbūt Hemitrichia clavata?


dziedava 19.februāris, 17:57

Diezgan droši, ka gļotsēne ir badhāmija Badhamia sp., bet nevar īsti saprast biotopu. Vai tur purvains, slapjš vai sausa vieta? Vai tur ir sūnu cinis, izgāzta sakne, koka stumbrs apakšā? Galvenais, cik mitra, purvaina vieta.


AfroBrazilian 19.februāris, 17:51

Es ļoti maz ko saprotu sūnās vai ķērpjos.


AfroBrazilian 19.februāris, 17:50

Paldies par noteikšanu!


AfroBrazilian 19.februāris, 17:50

Paldies par noteikšanu!


maariite 19.februāris, 17:30

jap, tipiski trīspirkstu dzeņa barošanās kalumi.


Ivars L. 19.februāris, 17:29

Sarainā tauriņpiepe nevarētu būt?


Ivars L. 19.februāris, 17:26

...un poru skaits uz 1 mm.


Ivars L. 19.februāris, 17:23

Izskats nav mainījies.:) Joprojām tikai pēc ārējā izskata var uzturēt vairākas antrodiju versijas, t.sk. arī A.serialis. Derētu kāda gabaliņa šķersgriezuma foto tuvplāns.


dziedava 19.februāris, 17:18

Zeligera hercogīte Herzogiella seligeri?


dziedava 19.februāris, 17:16

Islandes ķērpis


dziedava 19.februāris, 17:12

Šrēbera rūsaine


felsi 19.februāris, 17:09

Paldies, arī man tā likās.


AfroBrazilian 19.februāris, 16:49

Kāds dzenis pastrādājis :)


felsi 19.februāris, 16:43

Stipri mazāks, kā trekns balodis ar garu asti.


forelljjanka 19.februāris, 16:35

Kāpēc ne zvirbuļu ? ;)


Vladimirs S 19.februāris, 16:09

Visdrīzāk melnais meža strazds.


Vladimirs S 19.februāris, 16:08

Dzeguze


maariite 19.februāris, 14:14

kāpēc ne vistu ?


roosaluristaja 19.februāris, 11:10

Panellus stypticus?


forelljjanka 19.februāris, 09:59

Iespējams ziemojuši Daugavā,bet,tikpat iespējams ,ka atlidojuši.Liepājspusē pirmās zosis,ķīvītes,kuri tur droši ,ka neziemoja.


forelljjanka 19.februāris, 09:59

Iespējams ziemojuši Daugavā,bet,tikpat iespējams ,ka atlidojuši.Liepājspusē pirmās zosis,ķīvītes,kuri tur droši ,ka neziemoja.


roosaluristaja 19.februāris, 06:58

Tumšākā ir Datronia mollis


roosaluristaja 19.februāris, 06:55

Plicaturopsis crispa.


felsi 19.februāris, 00:38

Paldies! Pavērošu, jo visas tur bija jaunas.


Pūcis 19.februāris, 00:19

Vienmēr prieks skatīties, ka labi cilvēki liek lietā savu radošumu un izgatavo interesantas putnu barotavas. Viena tāda pie Lielajiem kapiem piesaistīja manu uzmanību ar dizainu un, protams, ar tā brīža saimnieci – labi paēdušo, apaļīgo zilzīlīti.


laaga 18.februāris, 23:36

Ko šādā laikā šādā vietā? Zimojuši kur netālu, vai jau sāk atgriezties?


Ansis 18.februāris, 23:04

Varētu būt jauna lielā pūkcepurene. Bet lielākai ticamībai ļoti vēlams atrast kādu augu ar sporu vācelītēm.


Ansis 18.februāris, 22:59

plakanlapu pūkcepurene


felsi 18.februāris, 22:48

paldies!


Ivars L. 18.februāris, 22:37

Jā, šķiet, ka ir.


Vladimirs S 18.februāris, 19:20

Mēs domājam ka meža balodis ir ziemojis šajā apkārtnē, jo tuvumā ir ferma un kukurūzas lauki. Pie tam tur meža baložus var sastapt no pavasara līdz rudenim ļoti bieži, bet ziemā tos visdrīzāk neviens neireaudzīja. (ja kāds ir uz turieni braucis)


roosaluristaja 18.februāris, 17:38

Šādās situācijās var lietot arī pazīmi "dzied". Šie tēviņa saucieni ir arī meža pūces dziesma. Riesta laiks lielākajai daļai pūču jau ir sācies, tā ka nebūs nekāds pārkāpums, ja tiks lietota pazīme, kas norāda uz iespējamu ligzdošanu. To pašu var attiecināt uz citām nometnieku putnu grupām: zīlītēm, vārnveidīgajiem, dzeņveidīgajiem u.c.


roosaluristaja 18.februāris, 17:26

Gadās. Zaļžubītēm nav gaišas svītras uz spārniem, bet dzeltenas primāro lidspalvu malas. Viņas ir nedaudz lielākas par ķivuļiem un tām nekad nav tumša galvas virsa kā ķivuļu tēviņiem, kas redzams vienā no fotogrāfijām.


barbra 18.februāris, 16:42

https://www.youtube.com/watch?v=waTyzdrh_p8


Edgars Smislovs 18.februāris, 16:26

Tie ir ķivuļi. :)


Pūcis 17.februāris, 22:54

Jā, tika novērots un pēc video/audio ieraksta ir apstiprināts, ka tas ir vistu vanags.


IlzeP 17.februāris, 11:48

Labi papildina medņu rakstu! :) Domāju, ka pazīme AU gan nav īsti korekta (kaut gan tieši to putns dara), jo atlanta izpratnē tā nozīmē aizvilināšanu no ligzdas vai mazuļiem.


nekovārnis 17.februāris, 10:03

Paldies!:) Labi, sākumam vienkārši pabildēsu un salikšu DD, lai saprastu, kas ir interesants un kas nav, un kas vispār ir ķērpis un kas ne:)


lichen_Ro 17.februāris, 09:40

Ķērpjus jāvāc pēc iespējas dīvainākus :) Vienmēr domājiet vai nenodarat pārāk būtisku kaitējumu populācijai, kokam vai dabas piemineklim (plēšot ir vēlams daļu no lapoņa atstāt, lai varētu augt tālāk). Paraugus vēlams saplacināt (lai vairāk ielien pakā). Obligāti žāvēt, savādāk tos sāk ēst citas sēnes :/ un noteikt laboratorijā praktiski nav iespējams :) No epifītiem interesē sugas, kas aug uz ozoliem, eglēm un melnalkšņu saknēm (pie ūdens vai ciņiem), it īpaši vecos pārmitros mežos. No akmeņiem lūdzu ņemiet paraugus ļoti piesardzīgi! Pirmkārt, ņemot paraugus no dižakmeņiem jāatceras, ka pārsvarā tie ir granīta un nebūs viegli nokasīt vai nokalt. Kad kalsiet, sargājiet acis, jau bija gadījumi :/ Arī vēlams stipri nebojāt dabas pieminekļus....Ja nevar dabūt nost, labāk bildēt un viss...lūk..Atgādinu, akmeņi piejūrā (piemēram Užava, Pape,Kolka) un saldūdenī ir visinteresantākie :)


Vīksna 16.februāris, 22:51

Paldies !


karlowitch 16.februāris, 17:10

Šajā vietā kopš 14.01.2017., nov. Anita Ose


Vucis 16.februāris, 13:22

Juhū! Ķērpji saturieties, Ivars nāk! ;) Apsveicu un priecājos par atklājumu! Redze ir pareizā arī šajā jomā! :) Super!


Ivars L. 16.februāris, 11:21

Pēc substrāta (nokaltis bērzs) tā kā vispiemērotākā būtu sniegbaltā sierpiepe Tyromyces chioneus, bet izskatās palielas poras (varbūt tikai izskatās; vajadzētu 3-4 uz mm), tā ka var būt arī kāds cits "brīnums" - izstieptā sierpiepe un smaržīgā tauriņpiepe galvenokārt aug uz citu sugu kokiem (vītoliem, apsēm u.c.), un ir lielāku izmēru (arī poras lielākas - 2-3 uz mm). Pēdējai piemīt anīsa smarža.


kamene 16.februāris, 09:33

Varētu būt ciprešu hipns Hypnum cupressiforme - sirpjveidīgas lapas, izkārtojums "bizītē", liektas vācelītes. Daudz sugu nebūs, kas metīsies uz trupošu bērzu.


Vladimirs S 15.februāris, 22:18

Vai pie ligzdas tika novērots vanags?


roosaluristaja 15.februāris, 19:43

Varētu būt Stereum rugosum


lichen_Ro 15.februāris, 16:33

Varētu būt..


Ivars L. 15.februāris, 16:08

Bet varētu būt arī visparastākā rūgtā pertuzārija? Nepagaršoju.


lichen_Ro 15.februāris, 15:24

Ir :)


lichen_Ro 15.februāris, 15:23

:)


lichen_Ro 15.februāris, 15:23


lichen_Ro 15.februāris, 15:22


lichen_Ro 15.februāris, 15:21

Domāju ka jā :)


lichen_Ro 15.februāris, 15:20

Nevarēšu pateikt - pārāk daudz variantu.. Bet Chaenotheca ir..


lichen_Ro 15.februāris, 15:18

Laponis nav redzams - nebūs viegli pateikt..B.fraxinea atšķiras pēc lapoņa veida..


lichen_Ro 15.februāris, 15:01

ģints, noteikti.. suga arī iespējams tā pati.. es šīs reti skatos, jo Alfons Piterāns iepriekš ļoti labi tās izpētīja..


lichen_Ro 15.februāris, 14:59

oj? šeit bez reakcijām nekā nevar pateikt.. bet Phlyctis ir samērā bieži sastopamas uz apsēm...


maariite 15.februāris, 14:38

šis ir vidējais dzenis nevis dižraibais :)


Ivars L. 15.februāris, 13:41

Kad fotografēju, bija doma, ka varbūt Phlyctis agelaea. Bet laikam jau tomēr kaut kas cits (Phlyctis argena?).


Ivars L. 15.februāris, 13:26

Jautājums par tiem sarkanbrūnajiem apotēcijiem. Doma bija, ka Bacidia rubella, bet tagad skatos, ka neredz pruīnas. Varbūt tomēr kaut kas cits (Bacidia fraxinea vai vēl kaut kas)?


Ivars L. 15.februāris, 12:59

Varbūt Phaeophyscia orbicularis?


Ivars L. 15.februāris, 12:55

Peltigera polydactylon?


Ivars L. 15.februāris, 12:42

Chaenotheca trichialis?


Ivars L. 15.februāris, 12:35

Sclerophora coniophaea?


nekovārnis 15.februāris, 12:25

Hmm, ieinteresējāt:) Dundagas novadā daudzkārt ir iekrituši acīs akmeņi vai veci koka gabali, kas noauguši ķērpjiem. Varbūt šis kukaiņu bada laiks būtu tieši laikā ķērpju meklēšanai. Kā īsti pareizi jāievāc un jāuzglabā ķērpja paraugi? Kas īsti ir tas būtiskais ķērpja noteikšanā? Ja sūtītu, tad pa kādam ducim uzreiz (protams, savstarpēji nodalītus un etiķetētus).


dziedava 15.februāris, 11:43

Mēģinājumi ievākt ķērpju paraugus man ir bijuši, varbūt pat kaut kur atrodami :D, bet tālāk starp visiem miljons darbiem parasti nekur netieku.


lichen_Ro 15.februāris, 11:39

Vēl, droši sūtiet pa pastu - izdevumus apmaksāšu :) Protams ne 50 reizes mēnesī :D bet ja sūtīsiet 5 reizes gadā - nav nekādu problēmu :) Par jaunu sugu publicēšanu - pa vienai sugai publicēt nav pieņemts, vēlams 5-10.. ielikt aktīvus cilvēkus līdzautoros vai pieminēt pateicībās arī nav problēma, ja ļoti gribās...


lichen_Ro 15.februāris, 11:36

Ķērpjiem ir tā, ka Latvijā vēl jābūt vismaz 20-30 sugām, kuras nav minētas literatūrā... Iesaku bildēt visu pēc kārtas, un pēc iespējas arī vākt, it īpaši no akmeņiem, sevišķi piejūrā!! tur noteikti ir interesantas lietas :)))


Ivars L. 15.februāris, 11:33

Liels paldies, Roland! Lecidea leprarioides versija man patīk, izskatās līdzīgs. Garām braucot, ievākšu paraugu.


Vīksna 15.februāris, 10:07

Paldies !


dziedava 15.februāris, 10:07

Būs man jāsāk pārskatīt savi punktu krājumi :D, kaut gan uz šitādiem punktiem man gan laikam nav īstā redze.


Vīksna 15.februāris, 10:06

Paldies !


lichen_Ro 15.februāris, 09:58

ap 1mm :) +- 0,2mm


lichen_Ro 15.februāris, 09:54

Domāju, ka tā ir Phaeophyscia orbicularis :) ģints noteikti tā - sugu es minu :)


dziedava 15.februāris, 09:48

O, interesanti :). Cik tie punkti reāli ir lieli? Kā punkti? :)


kamene 15.februāris, 09:47

Paldies, Julita. Ļoti labs precizējums.


lichen_Ro 15.februāris, 09:45

Ja kas, L.leprarioides Latvijā vēl nav zināma, vismaz manā listē tā nav (es apkopoju visu literatūru par ķērpjiem Latvijā, kas bija pieejama + ko pats atradu). Tāpēc Ivar, būtu izcili, ja kādreiz tu varētu dabūt šo paraugu :) (steidzams nav) Pagaidām neapsveikšu, jo vēl jāparbauda, bet tomēr - redze tev pareiza :)


lichen_Ro 15.februāris, 09:41

Pēc ilgstošām pārdomām, kopumā no Igauņu kolēģiem izskanēja 2 idejas: 1) Lecidea leprarioides (varētu piekrist, pats vēl neesmu atradis).. 2) Aļge un nelihenizēta sēne :)


kamene 15.februāris, 09:38

Skaista! Nebiju redzējusi.


Ivars L. 15.februāris, 08:58

Izskatās, ka kļavu apaļpore.


Bekuvecis 14.februāris, 21:41

Pelēkā...


dziedava 14.februāris, 21:34

Es domāju, tas drīzāk bija ieteikums citreiz skatīties - ja redz to matveidīgo akotu, tad būs matainais. Šeit neredz ne tāpēc, ka slikta bilde, bet neredz tāpēc, ka nav! :) Tas akots (balts matiņš lapu galā) ir pagarš, skat. te matainais dzegužlins: http://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=8690


Rallus 14.februāris, 21:27

Vieta ir tīras smiltis. Otru pazīmi gan nezinu. Kad sanāks - jābildē vēl.


felsi 14.februāris, 20:37

Pievienoju bildes, kā attīstījusies 14.02.17


roosaluristaja 14.februāris, 20:35

Phellinus igniarius.


Vīksna 14.februāris, 20:10

Paldies ! Koku galotnē izskatījās mazs, tikai tagad apskatījos ko nobildējusi.


roosaluristaja 14.februāris, 19:56

Pelēkā dzilna. Mazais dzenis ir mazs un raibs. Nemaz nav līdzīgs.


Ivars L. 14.februāris, 16:00

Ar "šai arī sporas ir (2)4-šūnu, un var būt pat 5" nebiju domājis šo atrasto eksemplāru, bet Micarea melaena sugu (pēc aprakstiem). Tā ka, cik sporu askā, nezināšu teikt.:)))


Ivars L. 14.februāris, 15:31

Jā, vismaz Somijā un Igaunijā (nezinu, kā Latvijā) vairāk atrasta uz priedēm, bet ir arī uz eglēm: http://www.ut.ee/ial5/fce/fce48pdf/fce48_marmor.pdf Šeit bija damaksnis ar kokaudzes formulu: 7E1P108 1B1A88.


lichen_Ro 14.februāris, 14:48

Tomēr M.melaena man asociējas ar priežu mežiem un priedēm.. Kāds bija biotops?


lichen_Ro 14.februāris, 14:47

Cik sporas askā neatceries? :)


Ivars L. 14.februāris, 12:37

Jā, šis skats pārsteidza arī mani, tāds bieži negadās.:)


Vucis 14.februāris, 12:33

Skaistumskaisti! :)


Ivars L. 14.februāris, 12:22

Vispār jau tam patīkot arī atklāta augsne: atsegta kūdra purvos, uz mitriem meža ceļiem, sausu mežu augsne un tamlīdzīgi. Kāpēc ne smilšakmens iezis sausā mežā ceļa malā.:)


Ivars L. 14.februāris, 12:13

Man tomēr liekas vislīdzīgākā Micarea melaena. Jo izrādās, ka šai arī sporas ir (2)4-šūnu, un var būt pat 5. Laponis ar granulām. Un substrāts daudz atbilstošāks (augot arī uz mizas).


lichen_Ro 14.februāris, 11:59

Jocīgs substrāts..parasti tomēr aug uz atmirušas koksnes


lichen_Ro 14.februāris, 11:58

Atkarībā no biotopa. Priekš A.vinos egles miza nav tas tipiskākais substrāts..Ir redzēta A.spadicea uz priedēm.. Tāpēc nebrīnīšos..


lichen_Ro 14.februāris, 11:55

WOW! Skaisti :)


Ivars L. 14.februāris, 11:53

Tādu informāciju man neiedeva, un es arī nezināju, ka jāpajautā, un vajagot lielāku paraugu. Bet A. vinosa uz egles ir OK?


lichen_Ro 14.februāris, 11:34

Ja K+ violeta tad lieku uz A.vinosa..


lichen_Ro 14.februāris, 11:29

Arī vēlams sporu izmēri un forma.. Es jau biju domājis par A.vinosa, bet 3 šūnu sporas, tad jau nebūs.. A.vinosa vienmēr ir tikai viena septa..


lichen_Ro 14.februāris, 11:16

K+ kāda krāsa? Dzeltena vai koši sarkana?


Ivars L. 14.februāris, 10:20

Ui, biju jau piemirsis. Šitas bija skatīts mikroskopā: "atradās sporas no 2-3 šūnām, kā arī krāsojas laponis zem mikroskopa ar K (kālija hidroksīdu). Tātad tā būs kāda no Arthonia sugām." Nevienai Arthonia sugai, kas Latvijā atrastas uz skuju kokiem gan, cik skatos, nelīdzinās. Gaidam, ko teiks Tavi kolēģi.:)


lichen_Ro 14.februāris, 09:53

Diez vai :/ Micarea ir sugas kas pārsvarā ir atrodamas uz atmirušas koksnes (epiksīla) :) Jāgriež - domāju, bez sporām nevar nekā pateikt.. es aizsūtīšu kolēģiem ar lielāku pieredzi, gaidīsim ko tie teiks :)


lichen_Ro 14.februāris, 09:36

Skropstainā anaptihija :)


kamene 14.februāris, 09:25

Izskatās, ka jā. Ja būtu sausā vietā un lapas galā matveidīgs akots, tad matainais dzegužlins Polytrichum piliferum, bet to neredz.


lichen_Ro 14.februāris, 09:13

Bija tāda doma, bet man parasti trāpās nedaudz tipiskāka :)


lichen_Ro 14.februāris, 09:11

Jā, ir A.vinosa :)


Rallus 13.februāris, 19:16

Šis tad iespējams arī būs kadiķu dzegužlins Polytrichum juniperinum?


Ivars L. 13.februāris, 18:08

Micarea melaena?


Ivars L. 13.februāris, 17:26

Visticamāk - Lecanora conizaeoides.


Ivars L. 13.februāris, 17:12

Pievienoju Arthonia vinosa vēl bildes.


lichen_Ro 13.februāris, 16:02

Bez griešanas neņemšos minēt :/ tādu vēl neesmu noteicis..


lichen_Ro 13.februāris, 15:45

Vienīgā bilde? Varbūt arī nav Arthonia vinosa.. nevaru saprast..

Putnu lauka kursi 2017

Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī 2017. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība sadarbojoties ar Nord Universitāti (Nord Universitet) Norvēģijā organizē LAUKA putnu noteikšanas kursus. Jāuzsver, ka šie ir LAUKA KURSI un tajos būs gandrīz tikai un vienīgi lauka ekskursijas dabā. LOB organizēto putnu noteikšanas lekciju ciklu var apmeklēt ZIEMĀ. Foto: G. Roze Latvijā 2017. gadā notiks 8 kursu sesijas [...]

Neparasta medņu uzvedība (3)

Kā liecina novērojumi portālā Dabasdati.lv, gandrīz ik gadus Latvijā sastop kādu medni, kas nebaidās cilvēka. Arī citās tīmekļa vietnēs (piemēram, portālā Draugiem.lv) netrūkst attēlu, kur medņu gaiļi redzami pagalmos, dārzos, uz māju jumtiem, ceļu malās cieši pie auto un citās vietās un situācijās, kas šai sugai nebūt nav raksturīgas. Šoziem popularitāti guvis Alūksnes ezera [...]

Akcijas "Ziņo par putniem dārzā" rezultāti (8)

Pirmā Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) izsludinātā "Ziņo par putniem dārzā" ir veiksmīgi noslēgusies. Tās laikā no 27. līdz 29. janvārim putni skaitīti 163 dārzos, kuros novēroti 3748 putni no 41 sugas. Visbiežāk ziņots par lielo zīlīti un zilzīlīti, bet visvairāk saskaitītas ir lielās zīlītes, mājas zvirbuļi un lauku zvirbuļi. Akcija notika visās Baltijas valstīs vienlaikus [...]

Pievieno savu parakstu Eiropas Pilsoņu iniciatīvai par glifosāta aizliegšanu!

Latvijas dabas fonds aicina parakstīties par to, lai visā Eiropā tiktu aizliegts glifosāts! Tā mēs varēsim pasargāt gan cilvēkus, gan dabu. Ar šo petīciju mēs aicinām Eiropas Komisiju aizliegt glifosātu visās ES dalībvalstīs, reformēt pesticīdu apstiprināšanas procedūru un noteikt visā Eiropā obligātus pesticīdu izmantošanas samazināšanas mērķus. Mūsu mērķis: Aizliegt herbicīdus, kuru sastāvā ir glifosāts. Glifosāts ir visizplatītākā [...]

Latvijas Dabas muzejs izsludinājis fotokonkursu "Mans putns"

Jau sešpadsmito reizi Latvijas Dabas muzejs aicina fotogrāfus amatierus iesniegt savus darbus fotokonkursā „Mans putns”. Fotogrāfijās var būt iemūžināti Latvijas un svešzemju putni gan savvaļā, gan nebrīvē. Darbi jāiesniedz līdz 26. martam. Fotokonkurss „Mans putns” ir viena no iemīļotākajām muzeja aktivitātēm. Jau kopš 2002. gada pavasara gaidas muzejā saistās arī putnu attēlu pieņemšanu un izvērtēšanu, kas [...]

2016. gadā Dabasdati.lv ziņoto piepju un klājenisko sēņu atklājumi (11)

2016. gadā Dabasdatos bija īpaši daudz sēņu ziņojumu. Ja no Dabasdatu pirmssākumiem līdz 2015. gada beigām pavisam kopā bija 2278 sēņu ziņojumi (tostarp noteiktas piepes - ap 400 ziņojumos), tad vienā pašā 2016. gadā sēnes ziņotas 3432 reizes (pusotrreiz vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā), tostarp piepes - gandrīz 1400 ziņojumos (3,5 reizes vairāk nekā [...]

Aizsargājamo augu sugu novērojumi Dabasdatos (11)

Ziņojumi par augiem Dabasdatos aizņem tikai 2,2 % no kopējā skaita, tomēr tas ir gana liels un šobrīd pārsniedz 7800 ierakstus. No tiem ievērojamu daļu (14 %) aizņem ziņojumi par īpaši aizsargājamām augu sugām (Ministru Kabineta noteikumi Nr. 396). No 204 ziņotājiem ir saņemti 1140 novērojumi par 104 aizsargājamām sugām – tātad gandrīz par pusi [...]

Ziemojošie sikspārņi – kā un kur tos atrast (15)

Ieskatoties Dabasdati.lv ziņās atklājās, ka pēdējais stāsts par ziemojošajiem sikspārņiem bijis jau pirms turpat četriem gadiem. Lai labotu šādu nepiedodamu nolaidību no mūsu puses, šajā stāstā tad mēģināšu atgādināt kur un kā šie dzīvnieki ziemo, ko ziemošanas vietās nevajadzētu darīt, lai tos neiztraucētu, kā arī – kā sikspārņus atrast, un kādas ziņas Dabasdatos šobrīd būtu [...]

Gada bezmugurkaulnieks 2017 - augsnes dižslieka

Par gada bezmugurkaulnieku 2017. gadā Latvijas Entomoloģijas biedrība ir izvēlējusies radījumu, kas vienlaikus šķiet viens no visparastākajiem iemītniekiem Latvijas dabā, bet kam tajā pašā laikā piemīt tik daudz apbrīnojamu īpašību - augsnes dižslieku (Lumbricus terrestris). Izskats un uzvedība Dižslieka ir lielākā no Latvijā sastopamajām slieku sugām, tās garums var sasniegt pat 25 centimetrus. Sliekas galvu no astes [...]

Eiropā un Ziemeļāfrikā tiek pētīta lielā nātru raibeņa migrācija

Lielais nātru raibenis jeb admirālis (Vanessa atalanta) ir liela izmēra tauriņš ar raksturīgu un nesajaucamu spārnu zīmējumu. Latvijā šī ir parasta suga, taču atšķirībā no tauriņiem, kuri Latvijā pārziemo kā pieauguši īpatņi vai kūniņas stadijā, lielie nātru raibeņi vasaras sākumā ieceļo (iemigrē) Latvijā no Dienvideiropas vai Ziemeļāfrikas un turpina pie mums ierasties līdz pat [...]

loading...


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2017
© dabasdati.lv
Saglabāts