Šobrīd aktīvie lietotāji: 28 Šodien ievadītie novērojumi: 79 Kopējais novērojumu skaits: 105194
Jums ir viesa statuss
Pēdējie novērojumi
Pelēkā dzilna Picus canus
25-mar-2015, forelljjanka
Ķīvīte Vanellus vanellus
30-mar-2015, Rallus
Ķīvīte Vanellus vanellus
30-mar-2015, Rallus
Žubīte Fringilla coelebs
30-mar-2015, Rallus
Lielā zīlīte Parus major
30-mar-2015, Rallus
Žubīte Fringilla coelebs
30-mar-2015, Rallus
Lauku cīrulis Alauda arvensis
30-mar-2015, Rallus
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
30-mar-2015, Rallus
Ķīvīte Vanellus vanellus
30-mar-2015, Rallus
Žagata Pica pica
30-mar-2015, Rallus
Dzērve Grus grus
30-mar-2015, Rallus
Krauķis Corvus frugilegus
30-mar-2015, Rallus
Dzērve Grus grus
30-mar-2015, Rallus
Žubīte Fringilla coelebs
30-mar-2015, Rallus
Baltais stārķis Ciconia ciconia
30-mar-2015, Rallus
Meža cauna Martes martes
30-mar-2015, Rallus
Žagata Pica pica
30-mar-2015, Rallus
Kaņepītis Linaria cannabina
30-mar-2015, sandis
Melnais erickiņš Phoenicurus ochruros
30-mar-2015, sandis
Dzilnītis Sitta europaea
30-mar-2015, sandis
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
30-mar-2015, sandis
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
30-mar-2015, ER
Apodziņš Glaucidium passerinum
30-mar-2015, editis
Čuņčiņš Phylloscopus collybita
30-mar-2015, editis
Baltais stārķis Ciconia ciconia
30-mar-2015, Ilze Sproģe
Žubīte Fringilla coelebs
29-mar-2015, DG
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
29-mar-2015, DG
Sīlis Garrulus glandarius
29-mar-2015, DG
Svilpis (sarkankrūtītis) Pyrrhula pyrrhula
29-mar-2015, DG
Peļu klijāns Buteo buteo
29-mar-2015, DG
Pelēkvaigu dūkuris Podiceps grisegena
29-mar-2015, DG
Meža pīle Anas platyrhynchos
29-mar-2015, DG
Melnais meža strazds Turdus merula
29-mar-2015, DG
Lielā zīlīte Parus major
29-mar-2015, DG
Lielais ķīris Larus ridibundus
29-mar-2015, DG
Laucis Fulica atra
29-mar-2015, DG
Dziedātājstrazds Turdus philomelos
29-mar-2015, DG
Cekulzīlīte Lophophanes cristatus
29-mar-2015, DG
Žubīte Fringilla coelebs
29-mar-2015, DG
Sīlis Garrulus glandarius
29-mar-2015, DG
Svilpis (sarkankrūtītis) Pyrrhula pyrrhula
29-mar-2015, DG
Peļu klijāns Buteo buteo
29-mar-2015, DG
Pelēkvaigu dūkuris Podiceps grisegena
29-mar-2015, DG
Meža pīle Anas platyrhynchos
29-mar-2015, DG
Melnais meža strazds Turdus merula
29-mar-2015, DG
Lielā zīlīte Parus major
29-mar-2015, DG
Lielais ķīris Larus ridibundus
29-mar-2015, DG
Laucis Fulica atra
29-mar-2015, DG
Cekulzīlīte Lophophanes cristatus
29-mar-2015, DG
Dziedātājstrazds Turdus philomelos
29-mar-2015, DG
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
30-mar-2015, Rallus
Dzērve Grus grus
30-mar-2015, Rallus
Baltais stārķis Ciconia ciconia
30-mar-2015, Rallus
Baltais stārķis Ciconia ciconia
30-mar-2015, Ances
Lielais ķīris Larus ridibundus
30-mar-2015, Rallus
Žubīte Fringilla coelebs
30-mar-2015, Rallus
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
30-mar-2015, Rallus
Ķīvīte Vanellus vanellus
30-mar-2015, Rallus
Lauku cīrulis Alauda arvensis
30-mar-2015, Rallus
Sudrabkaija Larus argentatus
30-mar-2015, Rallus
Lauku cīrulis Alauda arvensis
30-mar-2015, Rallus
Lauku cīrulis Alauda arvensis
30-mar-2015, Rallus
Ķīvīte Vanellus vanellus
30-mar-2015, Rallus
Tundras sējas zoss Anser serrirostris
30-mar-2015, Rallus
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
30-mar-2015, Rallus
Baltais stārķis Ciconia ciconia
30-mar-2015, Rallus
Jūras krauklis Phalacrocorax carbo
30-mar-2015, Rallus
Jūras krauklis Phalacrocorax carbo
30-mar-2015, Rallus
30-mar-2015, Rallus
30-mar-2015, Rallus
Sudrabkaija Larus argentatus
30-mar-2015, Rallus
Sarkanā klija Milvus milvus
30-mar-2015, Rallus
Laucis Fulica atra
29-mar-2015, tatia
29-mar-2015, tatia
Ķīvīte Vanellus vanellus
30-mar-2015, Rallus
Jūras krauklis Phalacrocorax carbo
29-mar-2015, tatia
Krauklis Corvus corax
30-mar-2015, Rallus
Žagata Pica pica
30-mar-2015, Rallus
Lielā čakste Lanius excubitor
30-mar-2015, Rallus
Krauklis Corvus corax
30-mar-2015, Rallus
Meža pīle Anas platyrhynchos
30-mar-2015, Rallus
Baltais stārķis Ciconia ciconia
29-mar-2015, Osis
Zivju gārnis Ardea cinerea
29-mar-2015, tatia
Pelēkā vārna Corvus cornix
30-mar-2015, Rallus
29-mar-2015, tatia
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
30-mar-2015, Rallus
Lielā zīlīte Parus major
30-mar-2015, Rallus
Melnais meža strazds Turdus merula
30-mar-2015, Rallus
Lauku cīrulis Alauda arvensis
30-mar-2015, Rallus
Ķīvīte Vanellus vanellus
30-mar-2015, Rallus
Sudrabkaija Larus argentatus
30-mar-2015, Rallus
Sudrabkaija Larus argentatus
30-mar-2015, Rallus
Dzērve Grus grus
30-mar-2015, Rallus
Žubīte Fringilla coelebs
30-mar-2015, Rallus
Peļu klijāns Buteo buteo
30-mar-2015, Rallus
Sila strazds Turdus viscivorus
30-mar-2015, Rallus
29-mar-2015, Divpēdis
Kārklu raibenis Nymphalis xanthomelas
29-mar-2015, Divpēdis
29-mar-2015, Divpēdis
Zivju ērglis Pandion haliaetus
29-mar-2015, Алексей
29-mar-2015, Igors
Meža pūce Strix aluco
16-mar-2015, Sokolova
Purva pūce Asio flammeus
29-mar-2015, Igors
Sarkanrīklīte Erithacus rubecula
29-mar-2015, Igors
Ceļteku raibspārnis Zygaena filipendulae
6-jûn-2014, Wiesturs
Zeltastes mūķene Euproctis similis
13-jûn-2014, Wiesturs
4-jûn-2014, Wiesturs
3-jûn-2014, Wiesturs
Lapsenes Vespidae
25-mai-2014, Wiesturs
Ozolu pundurvērpējs Nola confusalis
21-apr-2014, Wiesturs
24-jûn-2013, Wiesturs
Blakts sp. Heteroptera sp.
29-mar-2015, forelljjanka
23-jûn-2013, Wiesturs
29-mar-2015, forelljjanka
Jāņtārpiņš Lampyris noctiluca
29-mar-2015, forelljjanka
Lauku lija Circus cyaneus
29-mar-2015, sandis
11-jûn-2014, Wiesturs
29-mar-2015, forelljjanka
29-mar-2015, forelljjanka
Lielā gaura Mergus merganser
29-mar-2015, sandis
11-jûn-2014, Wiesturs
Mazā gaura Mergus albellus
29-mar-2015, sandis
29-mar-2015, forelljjanka
Gaigala Bucephala clangula
29-mar-2015, sandis
11-jûn-2014, Wiesturs
Baltā cielava Motacilla alba
29-mar-2015, AinisP
Pelēkā pīle Anas strepera
29-mar-2015, sandis
Baltā cielava Motacilla alba
29-mar-2015, AinisP
Pelēkais zaķis Lepus europaeus
29-mar-2015, AinisP
Āpsis Meles meles
29-mar-2015, AinisP
Cekulpīle Aythya fuligula
29-mar-2015, sandis
Baltvēderis Anas penelope
29-mar-2015, sandis
Dzērve Grus grus
29-mar-2015, AinisP
Mājas strazds Sturnus vulgaris
27-mar-2015, Andrēnkalns
Meža pīle Anas platyrhynchos
29-mar-2015, sandis
Dzilnītis Sitta europaea
29-mar-2015, AinisP
Sējas zoss Anser fabalis
29-mar-2015, sandis
Baltais stārķis Ciconia ciconia
29-mar-2015, AinisP
Baltpieres zoss Anser albifrons
29-mar-2015, sandis
Baltais stārķis Ciconia ciconia
29-mar-2015, AinisP
Jūras krauklis Phalacrocorax carbo
29-mar-2015, sandis
Kajaks Larus canus
29-mar-2015, sandis
Lielais ķīris Larus ridibundus
29-mar-2015, sandis
Mežirbe Bonasa bonasia
28-mar-2015, AinisP
Sudrabkaija Larus argentatus
29-mar-2015, sandis
Sila strazds Turdus viscivorus
29-mar-2015, sandis
Pelēkais strazds Turdus pilaris
29-mar-2015, sandis
Melnais meža strazds Turdus merula
29-mar-2015, sandis
Mājas strazds Sturnus vulgaris
29-mar-2015, sandis
Zeltgalvītis Regulus regulus
29-mar-2015, sandis
Niedru stērste Emberiza schoeniclus
29-mar-2015, sandis
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
29-mar-2015, sandis
Lauku cīrulis Alauda arvensis
29-mar-2015, sandis
Pļavu čipste Anthus pratensis
29-mar-2015, sandis
Baltā cielava Motacilla alba
29-mar-2015, sandis
Svilpis (sarkankrūtītis) Pyrrhula pyrrhula
29-mar-2015, sandis
Mizložņa Certhia familiaris
29-mar-2015, sandis
Zaļžubīte Chloris chloris
29-mar-2015, sandis
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
29-mar-2015, sandis
Lielā zīlīte Parus major
29-mar-2015, sandis
Krauķis Corvus frugilegus
29-mar-2015, sandis
Pelēkā vārna Corvus cornix
29-mar-2015, sandis
Kovārnis Corvus monedula
29-mar-2015, sandis
Žagata Pica pica
29-mar-2015, sandis
Rudā lapsa Vulpes vulpes
29-mar-2015, sandis
Stirna Capreolus capreolus
29-mar-2015, sandis
Dzeltenais tārtiņš Pluvialis apricaria
25-mar-2015, Wiesturs
Baltā cielava Motacilla alba
25-mar-2015, Wiesturs
Kārklu raibenis Nymphalis xanthomelas
25-mar-2015, Wiesturs
Stirna Capreolus capreolus
25-mar-2015, Wiesturs
Stirna Capreolus capreolus
25-mar-2015, Wiesturs
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
29-mar-2015, dekants
29-mar-2015, visvaldis.s
Lielā spuraine Rhytidiadelphus triquetrus
29-mar-2015, visvaldis.s
Kalnu ķeģis Linaria flavirostris
28-mar-2015, dekants
Dziedātājstrazds Turdus philomelos
29-mar-2015, parfianovics
29-mar-2015, visvaldis.s
Parastā kaulene Lithobius forficatus
29-mar-2015, visvaldis.s
Austrijas agrene Sarcoscypha austriaca
29-mar-2015, visvaldis.s
29-mar-2015, visvaldis.s
Peļu klijāns Buteo buteo
29-mar-2015, visvaldis.s
Meža pūce Strix aluco
29-mar-2015, editis
Dzērve Grus grus
29-mar-2015, editis
Meža pūce Strix aluco
29-mar-2015, visvaldis.s
Mednis Tetrao urogallus
29-mar-2015, forelljjanka
29-mar-2015, sindi
Peļu klijāns Buteo buteo
29-mar-2015, sindi
Skujkoku ligzdu koksngrauzis Rhagium inquisitor
29-mar-2015, nekovārnis
Lielais ķīris Larus ridibundus
29-mar-2015, sindi
Lielais zīriņš Sterna caspia
26-jûl-1999, Matrus
Kākaulis Clangula hyemalis
21-nov-1999, Matrus
Melnais stārķis Ciconia nigra
8-jûl-2000, Matrus
Melnais stārķis Ciconia nigra
19-apr-2000, Matrus
Žagata Pica pica
29-mar-2015, Mareks Kilups
Peļu klijāns Buteo buteo
29-mar-2015, Mareks Kilups
Baltais stārķis Ciconia ciconia
29-mar-2015, Mareks Kilups
29-mar-2015, sindi
Gaigala Bucephala clangula
29-mar-2015, sindi
Žubīte Fringilla coelebs
29-mar-2015, Sintija Martinsone
Žagata Pica pica
29-mar-2015, Sintija Martinsone
Sila cīrulis Lullula arborea
29-mar-2015, Sintija Martinsone
Plukšķis Turdus iliacus
29-mar-2015, Sintija Martinsone
Pelēkā vārna Corvus cornix
29-mar-2015, Sintija Martinsone
Paceplītis Troglodytes troglodytes
29-mar-2015, Sintija Martinsone
Mājas strazds Sturnus vulgaris
29-mar-2015, Sintija Martinsone
Lielā zīlīte Parus major
29-mar-2015, Sintija Martinsone
Lauku cīrulis Alauda arvensis
29-mar-2015, Sintija Martinsone
Lauku balodis Columba palumbus
29-mar-2015, Sintija Martinsone
Koku čipste Anthus trivialis
29-mar-2015, Sintija Martinsone
Dzērve Grus grus
29-mar-2015, Sintija Martinsone
Dziedātājstrazds Turdus philomelos
29-mar-2015, Sintija Martinsone
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
29-mar-2015, Sintija Martinsone
Svilpis (sarkankrūtītis) Pyrrhula pyrrhula
29-mar-2015, Skorpis
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
29-mar-2015, Skorpis
Paceplītis Troglodytes troglodytes
29-mar-2015, Skorpis
Skābeņu pelēkpūcīte Acronicta rumicis
12-sep-2014, Pēteris
Baltā cielava Motacilla alba
29-mar-2015, Mareks Kilups
Dzērve Grus grus
29-mar-2015, Mareks Kilups
Laucis Fulica atra
29-mar-2015, sindi
Peļu klijāns Buteo buteo
29-mar-2015, Mareks Kilups
Garastīte Aegithalos caudatus
29-mar-2015, Gaidis Grandāns
Sarkanrīklīte Erithacus rubecula
29-mar-2015, bišudzenis
Paceplītis Troglodytes troglodytes
29-mar-2015, bišudzenis
Melnais meža strazds Turdus merula
29-mar-2015, bišudzenis
Lielā zīlīte Parus major
29-mar-2015, bišudzenis
Dziedātājstrazds Turdus philomelos
29-mar-2015, bišudzenis
Žagata Pica pica
29-mar-2015, bišudzenis
Pelēkā vārna Corvus cornix
29-mar-2015, bišudzenis
Pelēkā dzilna Picus canus
29-mar-2015, bišudzenis
Paceplītis Troglodytes troglodytes
29-mar-2015, bišudzenis
Mājas strazds Sturnus vulgaris
29-mar-2015, bišudzenis
Melnais meža strazds Turdus merula
29-mar-2015, bišudzenis
Krauklis Corvus corax
29-mar-2015, bišudzenis
Dziedātājstrazds Turdus philomelos
29-mar-2015, bišudzenis
Melnais erickiņš Phoenicurus ochruros
29-mar-2015, Mareks Kilups
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
29-mar-2015, sindi
Kaņepītis Linaria cannabina
29-mar-2015, Gaidis Grandāns
Žagata Pica pica
29-mar-2015, bišudzenis
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
29-mar-2015, bišudzenis
Zaļžubīte Chloris chloris
29-mar-2015, bišudzenis
Sīlis Garrulus glandarius
29-mar-2015, bišudzenis
Sila strazds Turdus viscivorus
29-mar-2015, bišudzenis
Sila cīrulis Lullula arborea
29-mar-2015, bišudzenis
Purva zīlīte Poecile palustris
29-mar-2015, bišudzenis
Pelēkā zīlīte Poecile montanus
29-mar-2015, bišudzenis
Pelēkā vārna Corvus cornix
29-mar-2015, bišudzenis
Mērkaziņa Gallinago gallinago
29-mar-2015, bišudzenis
Mājas zvirbulis Passer domesticus
29-mar-2015, bišudzenis
Mājas strazds Sturnus vulgaris
29-mar-2015, bišudzenis
Meža pīle Anas platyrhynchos
29-mar-2015, bišudzenis
Lauku zvirbulis Passer montanus
29-mar-2015, bišudzenis
Lauku cīrulis Alauda arvensis
29-mar-2015, bišudzenis
Krauklis Corvus corax
29-mar-2015, bišudzenis
Dzērve Grus grus
29-mar-2015, bišudzenis
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
29-mar-2015, bišudzenis
Cekulzīlīte Lophophanes cristatus
29-mar-2015, bišudzenis
Baltā cielava Motacilla alba
29-mar-2015, bišudzenis
Meža tilbīte Tringa ochropus
29-mar-2015, bišudzenis
Pēdējie komentāri
forelljjanka 30.marts, 15:35

Grūti pateikt,katrā ziņā visi novērotie nārstojot bija tādi blāvi zilgani.Ir jau protams arī pazīmes pēc kurām nosaka nenārsta periodā(pēta pakaļkājas un galvas formu),bet neesmu iedziļinālies!Varbūt kāds abinieku speciālists varētu uztaisīt noteicēju?;)Visiem abiniekiem,arī astainajiem.;) Problema gan laikam tāda,ka vardes veido arī hibrīdus,zaļās tikai vai visas,nezinu...


Ances 30.marts, 12:07

Bet kurā brīdī tas tēviņš paliek zilgans???


ElizeS 30.marts, 11:30

Paldies visiem par izglītojošiem komentāriem! Ņemot vērā šeit rakstīto, tomēr visticamāk novērota ausainā pūce. Noklausoties vēlreiz ierakstu, jāsaka, ka, lai arī dzirdētie saucieni bija visai skanīgi Ūu, tomēr pauzes starp frāzēm noteikti īsākas, kādas 3 - 5 sek. Putnam atradoties tuvu, balss bija visai skaļa, bet attālinoties, saucieni kļuva slāpētāki.


ER 30.marts, 11:05

Paldies, Andri, pilnajā ierakstā ir "BC"! Skaļuma ziņā uz robežas, tomēr samanāmi gan sono, gan uz dzirdi.


parfianovics 30.marts, 09:48

Paldies!


visvaldis.s 29.marts, 23:17

Ja koks nebūtu aizsargāts no caunām, tad varētu domāt, ka cauna gribējusi būrī slēpt Es reiz pajukušu strazdu būri labojot, atradu tajā govs ragu. Bet var jau būt, ka klijāns ēdis.


dekants 29.marts, 22:47

Njā, sonogrammā es ar neredzēju, bet audio ierakstā uz austiņām izskaņu sadzirdēt var (pieliku arī oriģionālo ierakstu). Varbūt esmu par daudz ar Audacity pastrādājis... Nākamreiz pacentīšos kārtīgāk ierakstīt.


CerambyX 29.marts, 21:49

Starp citu tajā vācu lapā, ja zem bildes ir sarkans aplītis, tad pēc foto sugu noteikti ir ļoti grūti vai neiespējami, oranžs aplītis - var mēģināt, zaļš - viegli noteikt pēc foto ;)


CerambyX 29.marts, 21:36

Laikam jau visas Amaras pēc bildes būs jāatstāj kā Amara sp... Ja nu varbūt Amara fulva viena no retajām ko var pēc foto noteikt :D T.i. teorētiski ja ir kādi 5-6 vispusīgi, augstas detalizācijas kadri ar labu apgaismojumu (vajadzīgās pazīmes gaismā nevis ēnā), tad no oriģinālajiem kadriem var ko mēģināt izpīpēt (tā piemēram es pats no saviem kadriem, ko redzu un pētu oriģinālajos pikseļos, varu kādu sarežģītāku variantu ar noteikt precīzāk, jo vienkārši ir iespējams tās smalkās pazīmes saskatīt), bet nu šādā izmērā labāk nefilozofēt ;)


CerambyX 29.marts, 21:30

Kāda raibspārņa kāpurs. Laikam jau Zygaena filipendulae


CerambyX 29.marts, 21:28

Tā pati zeltastes mūķene vien ir jā :)


CerambyX 29.marts, 21:28

Domāju, ka mīsktblakts Closterotomus biclavatus


nekovārnis 29.marts, 21:28

Baigi izskatās pēc mūķenes euproctis similis.


forelljjanka 29.marts, 21:27

A.bifrons pēc vācu lapas otra līdzīgā,bet lieku tomēr uz to prastāko?familiāro! :D


CerambyX 29.marts, 21:22

Varbūt zemesblakts Eremocoris abietus vai kaut kas līdzīgs...


CerambyX 29.marts, 21:17

Nez.. Pēc zīmējuma it kā tuvākais S.floslactata, bet tas parasti tāds 'tīrāks' un ar ne tik biezām līnijām. Tā ka nez - jāpapēta varbūt vēl kādi varianti..


ER 29.marts, 21:16

Jā, ļoti smukas "BC" dziesmas.


forelljjanka 29.marts, 21:13

Labais!Ar visu rozīgo virsasti,tādus reti gadās redzēt!Papiņš tātad.;)


ER 29.marts, 21:13

Pievienotajā fragmentiņā (nepilnas 3 s.) tikai vienas dziesmas beigas bez dzirdamas vai sonogrammā redzamas izskaņas. Ja saki, ka bija, tad likšu klāt datos kā "BC" vietu.


forelljjanka 29.marts, 21:09

Jenotsuns gan!Baumo jau, ka pūces maitu nesmādē ziemā kad bads,bet tagad?Būs sagadīšanās!;)


forelljjanka 29.marts, 21:05

Va vellos,es domāju-kaut kur es šitādu esmu redzējis! :DD


CerambyX 29.marts, 21:04

Stomis pumicatus


CerambyX 29.marts, 21:03

Jāņtārpiņš ;)


CerambyX 29.marts, 20:16

Parastā kaulene


CerambyX 29.marts, 20:16

Izskatās gan pēc jenotsuņa ne caunas atliekām. Un vai tiešām būs meža pūces 'nedarbs'? :)


CerambyX 29.marts, 20:12

Izskatās pēc lielās spuraines (Rhytidiadelphus triquetrus)


CerambyX 29.marts, 20:11

Tas ir dziedātājstrazds


aina 29.marts, 20:07

Jā, skaņas īpašas! Video ieraksts bija daudz garāks 32 sek., bet konvertējot uz audio failu sanāca tik īss! nākošā reizēs ierakstīšu garākus video!


CerambyX 29.marts, 19:58

Ādgrauzis Attagenus pellio


Wiesturs 29.marts, 19:54

Tieši gribēju rakstīt par ūpja/ausainās balsu atšķirībām, bet Edmunds jau visu uzrakstījis :) Piemetināšu tikai divas lietas - ūpim tiešām balss pat visai bieži nav divzilbīga, vienzilbīgos es pats laikam esmu dzirdējis pat biežāk (varbūt tāpēc, ka lielākoties tos klausījos ĶNP :D). Otra lieta par attālumu. Lai gan tas ir taisnība, ka ausainajai tā balss ir daudz klusāka, viss atkarīgs arī no nakts. Klusā un tālskanīgā naktī to varēs normāli dzirdēt arī 2-3x tālāk. Pats vienā gadījumā esmu ausaino ļoti skaidri dzirdējis no gandrīz kilometru liela attāluma un, ja es konkrēti nezinātu, no kurienes tā bļauj, liktos, ka tikai varbūt pārsimt metru attālu.


ER 29.marts, 19:10

Jaukas skaņas, pat ja tik īsi!


ER 29.marts, 19:03

Par skaņu runājot. Ausainās pūces un ūpja dziesmas var izklausīties līdzīgi, taču ir gana viegli atšķiramas, ja paklausās. Iesaku salīdzināt dzirdēto ar ierakstiem, kaut vai xeno-canto.org. Ausainās vienzilbīgais "ū" ir tāds kā plakans un slāpēts, bez balsīga skanīguma un spēka. Atkārtojumi daudz biežāki, nekā ūpim, pauzes īsākas. Ūpim dziesma nav obligāti izteikti divzilbīga (te, piemēram, vakarnakts ieraksts no ĶNP: https://soundcloud.com/dabasskanas/eagle-owl-song), taču "Ū" ir modulēts, t.i. viegli locīts/izliekts, balsīgi skanīgs, retāk atkārtots.


CerambyX 29.marts, 17:47

Skābeņu pelēkpūcītes (Acronicta rumicis) kāpurs


CerambyX 29.marts, 13:50

Krūkļu balteņi


CerambyX 29.marts, 13:39

Atkal būšu 'ļauns un riebīgs' un atgādināšu, ka jebkuram novērojumam jāmēģina piezīmēs ierakstīt novērojuma apstākļi u.c. informācija. Šajā gadījumā - dzirdētās dziesmas aprakts. Viens iemesls, lai uzreiz varētu ātri un ērti izvērtēt vai suga ir noteikta pareizi, bet patiesībā vēl svarīgāk tas ir tāpēc, ka Dabasdatu datubāze ir tomēr ilglaicīgs pasākums un, ja pēc gadiem 5-10-15 kāds gribēs DD datus izmantot kādam pētījumam (vai jebkādām citām vajadzībām), tad "tukšs" vai neprecīzs novērojums (atzīmēti milzīgi novērojuma poligoni utml.) būs daudz mazvērtīgāks (vai pat vispār neizmantojams) kā precīzs un smuki aizpildīts novērojums ar maksimālu informācijas daudzumu. Jo, ja pēc 5 gadiem, kāds ar Jums sazināsies un mēģinās noskaidrot šī novērojuma apstākļus, tad ir liela iespējamība, ka varētu neizdoties absolūti precīzi visu atsaukt atmiņā (pašam ir virkne novērojumu no DD pirmsākumiem, kad ar piezīmēm īpaši neaizrāvos un tagad reizēm domāju - es tiešām to redzēju? Neatceros... :D). Komentāri starp citu datu atlasē neparādās - tā ka, ja komentāros kādas papildziņas tiek sniegtas, tas viss ir jāielabo arī novērojuma piezīmēs. Kaut kā tā :) Bet ja par šo novērojumu, tad ūpim tā dziesma tāda divzilbīgs 'ūūū-U' ar samērā pagarām pauzēm starp atsevišķām frāzēm (grāmatās raksta, ka ap 8 sekundes), kas dzirdams lielā attālumā (labos apstākļos pat vairāki km). Ausainai pūcei tāda vienkārša - dobjš 'ūūū', ko atkārto ar dažu sekunžu intervālu. Kas interesanti - īpaši tālu dziesma nav dzirdama (ap 300m jau skaitās tālu) - tātad tuvu dziedošs putns it kā var radīt sajūtu, ka putns patiesībā ir ļoti tālu. Tā ka ka galvenais uz ko var koncentrēties ir saucienu atkārtošanās biežums, jo iespējams ļoti tālu dzirdamam ūpim to divzilbīgo daļu nemaz tik labi nevar dzirdēt (pašam ar to gan nav pieredze - var kāds zinošāks iekomentēt). Biotops, protams, tik tā nosacīti būtu jāņem vērā, jo ūpji arī mēdz būt tuvu apdzīvotām vietām, bet, pēc kartes skatot, ausainai pūcei tas gan ir tāds tipisks biotops - ne pārāk liels meža puduris, kam apkārt atklāta ainava, kur pūcei baroties. Tās arī tiešām diezgan bieži ligzdo apdzīvotās vietās.


ElizeS 29.marts, 12:47

Hmm, viela pārdomām... Ausainā ir arī savulaik dzirdēta apkārtnē. Kā lai nekļūdīgi atšķir?


Aigars 29.marts, 09:12

Gredzena Nr 2 TT. Šeit var ieziņot zosu un gulbju kakla gredzenu nolasījumus: www.geese.org


nekovārnis 28.marts, 23:17

Paldies! Lai nu par ko, bet par mārīti pat doma galvā neienāca.


CerambyX 28.marts, 23:14

Jā, nu es ar par Dromius agilis variantu


CerambyX 28.marts, 23:13

Garkājods vien arī būs. Kaut kāds Tanyptera atrata vai kaut kas uz to pusi.


CerambyX 28.marts, 23:11

Spīdulis Glischrochilus quadripunctatus


CerambyX 28.marts, 23:08

Laikam jau kāds ūdensmīlis no Cercyon ģints. Tev izskatās, ka 1,5mm lieliem objektiem labāks asums un detalizācija kā man sanāk :D


CerambyX 28.marts, 23:04

Peldblakts gan - šai laikam citu līdzīgu sugu nav :)


CerambyX 28.marts, 23:03

Laikam ir gan Aneurus nepieaudzis īpatnis :)


CerambyX 28.marts, 23:03

Iemetot aci noteicējā, man to abu sugu noteikšana sevišķi skaidrāka nepalika (laevis tēviņiem vēdera mugurpusē jābūt tādam kā pauguram, kas esot redzams pat caur segspārniem, bet avenius tāda nav - bildēs internetā īsti neprotu šo pazīmi laikam saskatīt. Mātītēm atšķiras dibengals - šis attēlā gan tēviņš), bet pēc izplatības 'defaultā' būtu jābūt A.avenius, jo A.laevis vairāk R un D Eiropas suga un Lv nav konstatēta (vismaz pagaidām).


CerambyX 28.marts, 22:50

Pirmajā momentā ar šķita, ka dumbrainis, bet otrajā attēlā no sāna galīgi 'nedumbrainisks' formāts - tādas matainas un sīkas ir arī Scymnus ģints mārītes, kas tad šī arī būs un izskatās pēc Scymnus suturalis.


CerambyX 28.marts, 22:44

Skrejvabole Pterostichus oblongopunctatus


CerambyX 28.marts, 22:44

Ir arī Oxypselaphus obscurus


CerambyX 28.marts, 22:43

Skrejvabole Stomis pumicatus


CerambyX 28.marts, 22:42

Zemesmīlis Geophilus


CerambyX 28.marts, 22:42

Lapgrauzis Chrysolina staphylaea


CerambyX 28.marts, 22:41

Ir ir - Cychrus. Varbūt mazliet līdzīga ir Carabus convexus, bet tai nav tādas sašaurināta krūšu un galvas daļa (piemērota, lai iebāztu galvu gliemeža čaulā)


CerambyX 28.marts, 22:40

Kreisajā pusē - Pterostichus oblongogutatus, labajā - Limodromus assimilis


CerambyX 28.marts, 22:39

Skrejvabole Limodromus assimilis


CerambyX 28.marts, 22:08

Biotops tāds ne visai ūpisks. Varbūt ausainā pūce?


Gaidis Grandāns 28.marts, 19:56

Bastarda tūsklape (Petasites hybridus).


nekovārnis 28.marts, 17:54

Man ir zūmtrauks Sony DSC-HX300. Ja ir pietiekami gaismas un kukaiņa izmērs virs 5-7 mm, tad var dabūt tīri smuku bildi. Šodien gan bija patumšs un salijis. Turklāt negribējās vilkt ziemojošo vaboli ārā no migas. Parasti izšauju kādas 5-10x parastam kustonim un 20x+ kaut kam interesantam, bet tā īsti uzzināt to vai kaut kas labs sanācis var tikai mājās pie datora.


forelljjanka 28.marts, 17:35

Nu,šitāda lieluma "lopiņus" liekas tāds labāks ziepītis(vai jaunāks telefons) ņem tīr neko.;)Uģa līmeņa bildes jau padārgs pasākums,(arī mana versija nebūs lēta(Oly Macro 35 mm.ap 200,-EUR),kaut tikai tāda piedeva pie putnu bildētāja arsenāla,loģiski ,ka vajadzīgs arī bodijs(spoguļkamera vai bezspogulis ar maināmu objektīvu)).Kaut gan,cik zinu, arī Uģim nav Makro objektīvu objektīvs!:D Vispār var piegaismot arī ar tādu gaišāku lukturīti,vienbrīd tā dariju.


nekovārnis 28.marts, 17:20

Paldies!


nekovārnis 28.marts, 17:14

Dabā ar cik atceros tās pumpiņas bija uz iekšu. Eh, būtu labāka fototehnika vai vismaz tas fototehnikas operators:) Gan jau speci kādreiz iznāks arī mežmalā:) Vasarā, tad gan šķiet viņiem būs grūti - kukaiņu birums pa visām frontēm.


CerambyX 28.marts, 17:14

Carabus sylvestris Latvijā nemaz nemīt - būs tiešām Carabus arcensis (=arvensis). Pats tagad atceļā no D-pils - vakarā visu sazīmēs un salabos :)


roosaluristaja 28.marts, 17:10

Manuprāt parastā apmalpiepe (Fomitopsis pinicola).


forelljjanka 28.marts, 17:05

Nez,C.silvestris tās segspārnu "pumpas" tā kā uz iekšu,Tavas bildēs izskatās ,ka uz āru,savukārt vienlaidu līnijas starp pumpām C.s.izskatās vairāk,tās smalkākas.Uģis droši vien Dabā,nav laika te amatiernovērojumus komentēt(citi speci ar ignorē;)),tad nu pašiem jābakstās.Vakar gandrīz galva uzpampa mizblakšu bildes pētot! :DD


nekovārnis 28.marts, 16:52

Pēc krāsojuma - jā, bet tas segspārnu raksts šķiet gludāks. Es liktu uz C. silvestris:)


forelljjanka 28.marts, 16:43

Nevarētu būt Carabus arvensis ?;)


ER 28.marts, 16:30

Jaunāko pārskata karti ar dzelteno stērstu dziesmu paraugu vietām skatiet tepat, bilžu galerijā. Visas pilnās līdz šim ierakstītās dziesmas pieder "BC" dialektam (dzeltenie apļi kartē), nepabeigtās dziesmas ar līdz galam nenosakāmu "B?" dialektu - tukšie aplīši.


roosaluristaja 28.marts, 14:27

Šīm jābūt parastajām vardēm. Vienīgā līdzīgā suga ir purva varde, bet tai tēviņam pašlaik jābūt zilganam, kas te nav novērojams.


dziedava 28.marts, 11:24

Grauzumu pēdas man izskatās kā bērzu gremzdgrauzim Scolytus ratzeburgi, bet sēnes varētu būt kortīcijas Cylindrobasidium evolvens (sk., piem., http://www.saftware.net/pilze2/buch/export29. -- ja adresē aiz 29. nekas neseko, tad tur jāseko 4 burtiem, ko DD neņem pretī - h-t-m-l ). Par sēnēm gan būtu labi, ja apskatītos arī Diāna, jo tik droša neesmu, vai nav vēl kas līdzīgs.


forelljjanka 28.marts, 10:53

Dzērvi no stārķiem samērā viegli atšķirt pat ļoti tālu- pēc lidojuma,salīdzinot tas ir tāds saraustīts,tāds ass vēziens,pauze,stārķim tas ir tāds līganāks.


sindi 28.marts, 09:58

Tomēr :D Nu baigi likās ka ir stārķi, pie tam nebiju vienīgā, kas redzēja. Par pārējiem gan varu apgalvot, ka bija, jo pārlidoja zemu un pa vienam.


roosaluristaja 28.marts, 00:15

Nu melnā klija jau uz lodžijas diez vai sēdēs. Visticamāk tas bija vistu vanags vai zvirbuļvanags.


sandis 28.marts, 00:05

Šodien vistu vanags Cēsu karjerā "noslīcināja" kovārni. Īpatnējs medību paņēmiens...


sandis 27.marts, 23:01

Tās lidojošās ir dzērves :)


zemcha 27.marts, 15:40

Jā, tā doma bija nofiksēt trīs dziesmas tuvu robežai, lai sāk veidoties robežas kontūra. Edmund, kad apmēram Tu plāno aktualizēt jauno karti. Ik pa laikam sanākt braukt šur tur un varētu pie reizes vairāk pievērsties pelēkajiem laukumiem. Nezini kā igauņiem saucas tā aplikācija, varbūt, ka šie iebūvējuši aplikācijā kādu spektrogrammas konverteri, ko mēs arī varētu izmantot.


forelljjanka 27.marts, 15:05

Šitās tādu laiciņu atpakaļ pētiju,izskatās tīri labi,spārna laukumi atbilst(kaut arī pieļaujami nominālsugai),galvenais aste un virsaste!Bildēs gan asti pagrūti ievērtēt,tomēr virsaste,manuprāt atbilst(tai jābūt gaišākai kā mugurai,gandrīz baltai)! Par L.e.homeyeri jau info tīr neko,man jau vairākus gadus neizkostas bildes ar lielo čaksti pašas novembra beigās kurai raibas krūtis kā juv.(iespējama L.e.sibiricus)!Homeyeri jau visapkārt mums pa laiciņam parādās,Tarsiger-ā liekas ir tāda čupiņa bilžu no Somijas novērojumiem.


ER 27.marts, 12:26

Izskaņas dzirdamības un saskatāmības (sonogrammā) ziņā uz robežas, bet ieskaitīts: "BC"! Vēl jo labāk, ka arī ģeogrāfiski pie pašas robežas. Novelkam skaidras līnijas...


ER 27.marts, 12:17

Vēl viens labs "BC" paraugs.


ER 27.marts, 12:14

Klasiskas "BC" dziesmas pie pašas leišu robežas, smuki! Otrdien dabūju to pašu dialektu netālu uz ZA - pie Sproģiem. Trešdien starp Bebreni un Jēkabpili daudz tukšo ložu - stērstes ceļmalās ar nepilnām dziesmām vai tikai saucieniem...


ER 27.marts, 12:06

Paldies, jauna vieta "BC" dialektam (krītošā izskaņa).


forelljjanka 27.marts, 11:28

...un ņemot vērā,ka Uģis atradis un noteicis šo,gan jau ka manis atrastās būs tās pašas sugas!


forelljjanka 27.marts, 11:22

Vai tomēr Aneurus avenius ?:O Jābeidz ,kamēr pats neesmu palicis par Aradus debilis(ir tāda blakts Z-amērikā izrādās)!:DD Kas nekait ar putniem,350 sugas,vairums ļoti atšķirīgi,ja līdzīgi,tad vismaz dzied atšķirīgi!;)


forelljjanka 27.marts, 10:43

Šī arī droši vien kāda blakts,pagaidām neko līdzīgu neatrodu...


forelljjanka 27.marts, 09:57

Vai drīzāk Dromius agilis! :DD


forelljjanka 27.marts, 09:12

Pēc ilgas "buršanās" atradu vienu līdzīgu-Dromius angustus,gan jau ka garām! :D


roosaluristaja 26.marts, 23:41

Ziemeļniekam dzeltens gredzens. Tad jau nebūs mūsējais.


dziedava 26.marts, 22:47

Drīzāk raupjā sīkpiepe Stereum rugosum, bieži sastopama. Bet uz ozoliem gan nav manīta, kaut var augt uz visādiem.


dziedava 26.marts, 22:42

Gļotsēne Hemitrichia serpula sporu stadijā. :) Nav no biežākajām, bet šausmīgi reta ar gluži ne.


forelljjanka 26.marts, 21:24

Cik liela?Nevarētu būt gliemežu Cychrus caraboides ?


forelljjanka 26.marts, 21:08

Savukārt ši,tās pašas Aneurus laevis nimfa(ja tā pareizi sauc latviski blakts attīstības stadiju)?;)


forelljjanka 26.marts, 21:04

Vai tik ši nav Aneurus laevis ?


roosaluristaja 26.marts, 20:57

Tā vajadzētu būt, bet nu ir jau te arī gudrāki vīri par mani.


forelljjanka 26.marts, 20:49

Nav gadijumā peldblakts Ilyocoris cimicoides(rokos te netā pa blaktīm)? :D


Wiesturs 26.marts, 20:24

Paldies! Tā kā šīs vaboles man vasarā ir katru otro gaismošanas reizi, varbūt Tu vari man atsūtīt īsu info, kas jāskatās? Citādi nekad nespēju to atcerēties. Atceros, ka bija matiņi jāskatās, bet kurai sugai - kur, to gan ne.


forelljjanka 26.marts, 20:17

Vispār man vēl lielāks fēleris,koks nepareizs!!!Tas ir ozols!:O Biju tur šodien atkal,nezinu varbūt nojauca,ka visriņķī guļ apses,vai tas ka praulu kārta tāda dzeltenīgi balta,mizas ar maz,divi lieli gabali,zem kuriem joprojām resnulis guļ,tāpat kā skrejvaboles un jātnieciņi.Vienīgi,praulu kārtā atradu lērumu citus neredzētus mošķus!Apses riņķī daudz, varbūt suga nemainās!;)


Wiesturs 26.marts, 20:15

Paldies! Pieliku vēl vienu bildi, kur tā pazīme labāk redzama.


zemesbite 26.marts, 17:17

Ha-ha-ha!


Laimeslācis 26.marts, 13:07

Statuss! :D :D :D


forelljjanka 26.marts, 10:20

Katrā ziņā būs jāpievērš uzmanība,līdz šim ,kā redzēju naktstauriņu ar zīmīgiem oranžiem pakaļspārniem,tā padomāju-bērzu pavasarsprīžmetis un viss!:D


forelljjanka 26.marts, 10:18

Priekšpārni jau ar pamanāmi atšķiras.Poļu lapā gan foto pētot īsti nesakrīt,tomēr zīmējumā, apšu M spārna priekšdaļas vidū, tas zīmīgais aplītis redzams.Katrā ziņā Latvijā tikai divi varianti,Spānijas/Francijas līdzinieks nebūs!;)


CerambyX 26.marts, 08:58

Kaut kādas dīvaini dziesmu varianti jau laikam dauziem (visiem?) dziedātājputniem. Piemēram, Skrundas dīķos niedru stērstes izpildījumā dzirdēju klusu (dzirdamu līdz ap 10m attālumā), salīdzinoši ilgu (5sek un vairāk) vīterošanu, kas galīgi neasociējās ar niedru stērstes īsto dziesmu :)


Sintija Martinsone 26.marts, 08:41

Vēl varu papildināt, ka žubītei esot arī padziesma, kura biežāk dzirdama agrā pavasarī. Tāda mīksta, burbuļojoša trallināšana, bet ir līdzība ar īsto dziesmu. Pati tādu dabā neesmu dzirdējusi, tikai ierakstā.


CerambyX 25.marts, 22:28

Tas ar košākajām gaišajām joslām - bērzu pavasarsprīžmetis (Archiearis parthenias). Otrs īpatnis tāds vienmuļāks - velk uz apšu pavasarsprīžmeša (A. (=Boudinotiana) notha) pusi, bet nu bērzu pavasarsprīžmešiem ar mēdz būt vienmuļāki eksemplāri. Par labu apšu pavasarsprīžmetim salīdzinoši izteikti ķemmveidīgās un paplatās 'ūsas' - bērzu tās salīdzinoši šaurākas. Raksta arī par atšķirībām pakaļspārna zīmējumā, bet tos te tāpat nevar redzēt.


CerambyX 25.marts, 21:09

Nu tajā attēlā laikam tik tā - dažas sugas ilustratīvi attēlots. Precīzai noteikšanai labāk neizmantot, jo sugu ir krietni vien daudz vairāk par 6 :)


CerambyX 25.marts, 21:04

Tā kā velk uz kāda skudrulīša kāpura pusi, kas lien pa mizgraužu ejām meklējot mizgraužu kāpurus. Bet nu zem oša mizas tur var būt arī kāds cits retāks variants bez mizgraužu skudrulīša. Varbūt vispār kādas citas radniecīgas dzimtas kāpurs... :D


CerambyX 25.marts, 20:55

Mugurpelde - visdrīzāk, ka Notonecta glauca, bet nu varbūt arī kāda cita suga.


CerambyX 25.marts, 20:54

Līķvabole Phosphuga atrata


Siona 25.marts, 20:53

Vienu ūsu tīri labi var redzēt otrajā bildē :) (iet gar augšmalu un krusto pirmo un otro kāju)


Rallus 25.marts, 20:51

Tajā saitē mazliet velk uz Ķīnas versiju Venēcijas karnevālam, taču tieši ievēroju, bildē neredz - bija tādi vairāki radziņi platā lenķī vērsti - visvairāk līdzinājās Nephrotoma virescen. Bet vismaz skaidra ideja, pateicos!


CerambyX 25.marts, 20:49

Sprakšķa kāpurs - šāda formāta mums te iet kā Denticollis linearis.


CerambyX 25.marts, 20:45

Melnuļi Bolitophagus reticulatus - dzīvo piepēs uz bērziem (kas nu tās parastās - posapiepes?)


CerambyX 25.marts, 20:43

Ir C.polita!


CerambyX 25.marts, 20:42

Bet nu labi, ērtības labad atzīmēšu novērojumu kā N.major, lai, ja kāds nākotnē tomēr ņem un atlasa visus vītolu slaidkoksngrauža novērojumus, tad lai šis vismaz tur ar būtu atrodams - pēc tam jau datu atlasītājs pats var domā, vai šis novērojums viņam der vai neder ;)


editez 25.marts, 20:40

Paldies!


forelljjanka 25.marts, 20:34

Vienīgais ticamais(jo tā nav plēšputna ola-pēc formas)-dzērve!


CerambyX 25.marts, 20:29

Te dziļumu nav īsti korekti mērīt, jo pēc 3. attēla skatot, šī ir uz zemes guļoša kritala jau stiprā sadalīšanās pakāpē (mīksts prauls ar hlorociboriju - ja pareizi saskato to zilumu) un koksnes daļa ir jau atdalījusies no mizas - tā ka mērījums neatainos reālo situāciju. Kritalas stāvoklis drīzāk arī liecina par to, ka šī izskreja nav svaiga - N.major tomēr prasās tāda nedaudz cietāka tā koksne, ne tik augstā sadalīšanās pakāpē. Iespējams jau tur vairāki/daudzi gadi pagājuši kopš cauruma saimnieks ir tur grauzies :) Jorpojām nenoliedzu, ka tas nevarētu būt N.major 'rokdarbs', bet pārāk jau daudz 'bet' (manā uztverē - ja kāds cits vēl ir par N.major, tad jau es varu arī, protams, piekāpties), lai to tā ar drošu sirdi par tādu atzīmētu :)


forelljjanka 25.marts, 20:21

Mežirbe tad nebūs,tai ola 2x mazāka!;)Mežirbei arī par agru.Vispār dīvaini,šobrīd olas var būt kādām 3 sugām(krauklis,jūras ērglis,vistu vanags),plēšu olās neesmu īpaši gudrs,jurķim tak tāda bāla,abiem citiem nav tik liela,nebūs tak klinšu ērglis!:D


CerambyX 25.marts, 20:15

Kāda garkājoda kāpurs. Tiem jāskatās sejiņas uz dibengala, lai noteiktu sugas ;) http://www.nhm.ac.uk/natureplus/servlet/JiveServlet/showImage/38-3532-66781/tipulidae+drawings.jpg


dziedava 25.marts, 20:04

Nu tajā materiālā, kas man ir, pievērsta uzmanība tam, ka dziļumam jābūt > 1cm, ar ko atšķiroties no citiem koksngraužiem. Šite likās dziļi, bet nu es jau nezinu, pirmoreiz šādiem caurumiem pievērsos. ;)


Rallus 25.marts, 19:50

Pievienoju vienu iekadrējumu un neasāku apvērsto foto. iespējams, ka tas tad apstiprinātu aizdomas.


editez 25.marts, 19:49

Vai mežirbei varētu būt tik liela ola? Bildē olas čaumala ir lielā vīrieša rokā. Garums apmēram 8 - 9 cm.


editez 25.marts, 19:37

Paldies!


Rekmanis 25.marts, 19:23

Mežirbe


CerambyX 25.marts, 18:35

Hmm, jā - vainīgs. Lasīju aprakstu par šo sugu vienā krievu koksngraužu grāmatā un tur tie 8-10mm bija atzīmēti par kāpuru ejām koksnē nevis pašām izskrejām (caurumiem). Jāmācās labāk lasīt krieviski :D Bet nu nezinu - stāsts jau par to, ka praktiski visiem Lv koksngraužiem ir apaļas izskrejas un neba N.major vienīgā suga, kas var attīstīties uz bērziem... :) Iespējams, ka šī tiešām ir N.major izskreja, bet kā to pierādīt? Līdzīga izmēra apaļi caurumi ir arī lapkoku ragastēm (Tremex fuscicornis) utml. Tā ka nezinu jā... Pēc izskrejām var labi noteikt lielos asmaļus, ja piešaujas, tad arī lielās krāšņvaboles un kādas dažas citas sugas (dižkoksngraužus utml.), bet viss pārējais ir tā - minējumu formātā :)


dziedava 25.marts, 18:03

Un, spriežot pēc foto, galīgi ēnā abas vietas nav, saule tur tiek klāt.


dziedava 25.marts, 18:01

Pievienoju vēl vienu foto, kas droši ir uz bērza kritalas turpat blakus, bet par pirmo droši neatceros, vai tas bija uz kritalas vai ne. Par to izskreju izmēriem, hmm, man esošajā K.Vilka dotajā materiālā teikts, ka "Izskrejas ir pilnīgi apaļas, 5-6 mm lielas." kā man pirmajā izskrejā arī šķiet, ka ir.


CerambyX 25.marts, 15:48

Joprojām par maz informācijas :D Koks daļēji dzīvs vai pilnībā nokaltis? N.major sastopams tikai uz pilnībā atmirušiem kokiem - mirstoši/daļēji nokaltuši neder. Bērzs it kā der (suga principā ir lapkoku polifāgs), bet parasti gan tie mīl nokaltušus alkšņus. Cauruma diametrs ar vai nav par mazu? Tam būtu jābūt ap 8-10mm, bet te pēc pirksta mēroga velk uz ~5mm. Bet varbūt ļoti liels pirksts? :)


dziedava 25.marts, 15:36

Tas gals tāds nesaprotams, pieņēmu, ka tur žokļi ieslēpušies, bet jā, varbūt arī makstnesis. Nez kāpēc uz vietas tā ideja neienāca prātā ..


dziedava 25.marts, 15:32

Bērzs. Bērzu - egļu mežs, pamitrs.


CerambyX 25.marts, 15:26

Tiem parasti vienā galā var labi žokļus redzēt :) Varbūt kāds makstneša (Psychidae) kāpurs?


CerambyX 25.marts, 15:19

Priekš tipiska asmaļa par platu (normāli šaurs un iegarens caurums), bet varbūt vecs caurums un laika gaitā izdrupis? Tik pat labi pavisam kas cits pie vainas - nenosakāms :)


CerambyX 25.marts, 15:18

Uz kāda koka tas? Teorētiski jau varētu būt, bet vienkārši apaļš caurums nav tas pats parocīgākais variants priekš sugas noteikšanas :) Tādus var uztaisīt vēl kāda sauja sugu - jāvērtē tas kompleksi kopā ar biotopu, koka sugu, koka atrašanās novietojumu (ēnā, saulē) u.c. faktoriem.


dziedava 25.marts, 15:08

Varētu būt Chrysopa sp. kāpurs vai tomēr kas cits? Priekš Chrysopa sp. pārāk resns šķiet.


CerambyX 25.marts, 12:44

Ops, kaut gan tagad lasu, ka P.ceramboides var būt arī uz lapkokiem - ts.k. ozolu dobumos. Tā, ka atgriežu sugu atpakaļ uz koksngraužveida praulvaboli - pārāk jau līdzīgi tie kāpuri tiem, kas man un Jānim bildēs :)


CerambyX 25.marts, 12:38

Varbūt ir vēl kādi kadri? Galvenokārt man interesē priekškrūšu vairoga punktējums un vairodziņa forma (ieapaļš vai 5-stūrains). Drīzāk jau ir melnulis Neatus picipes, kas ir tāds ozolu apdzīvotājs, bet jāpārliecinās par 100% :)


CerambyX 25.marts, 12:29

Mjā, biotos it kā galīgi ne priekš P.ceramboides. Ozola dobumā ticamāk variants ir melnā praulvabole - Prionychus ater. Pagājušogad tām kāpurus audzēju, bet neraža, ka aizmirsu nofotogrāfēt - varētu salīdzināt. Bet nu cik atminos, tad pēc skata bija visai līdzīgi. Tas vai no mana tagadējā ievāktā it kā P.ceramboides kāpura izaugs tieši šī suga - arī vēl ir jautājums :)


CerambyX 25.marts, 11:25

Tad jau būs skujkoku ligzdu koksngrauzis.


CerambyX 25.marts, 11:24

Pēc vakardienas, kad Dendrārija apkārtnē mizmīlis atradās manā izpratnē galīgi nepiemērotā biotōpā - bail pat kaut ko teikt :D Gāju tur to visu meža loku no Rudbāržu puses un sākumā jau vairāk tumši tie meži (egle utml.), kas gan neizskatījās piemēroti, bet tuvāk šosejai un Skrundas purva pusei jau palika tā kā labāk. Tā ka teorētiska iespēja noteikti pastāv :)


IevaM 25.marts, 11:10

Interesanti gan :)


IevaM 25.marts, 11:09

Priedes


IevaM 25.marts, 11:08

Priede, upes malas mežs, tāds mētrājs vai lāns, priedes, mazliet egles, mazliet bērzi, diezgan skrajš


IevaM 25.marts, 11:04

Kaut kāds lapukoks, ja pareizi atceros, bērzs


forelljjanka 25.marts, 09:58

Fuj,Uģi,manos''medību' laukos!!! :D Ja pa nopietno,kā Tev liekas,Šneidera mizmīlim tur laikam nav pārāk atbilstošs biotops ?


CerambyX 25.marts, 09:20

Ok, lai iet Tachyta nana - nekas diži cits līdzīgs tiešām neatrodas ;)


CerambyX 25.marts, 09:14

Šie gan jau, ka zem priedes mizas, bet ideālā variantā ar jānorāda atrašanas vieta - nākotnē noderēs! :) Bet pēc 10 gadiem, ja kāds Tev prasīs - neatcerēsies :)


CerambyX 25.marts, 09:13

Zem kāda koka mizas šis? Interesanti salikt kopā - mēdz būt gan uz skukjokiem, gan lapkokiem


CerambyX 25.marts, 09:12

Starp citu - kādi šim novērojuma apstākļi (koks, biotops utt.)?


CerambyX 25.marts, 09:11

Zem kāda koka mizas?


CerambyX 25.marts, 09:07

Ha, šis gan man labs fēleris sanāca! :D Vabole no šitā nu galīgi nekādi nevar sanākt, jo kāpuram dibegalā ir vairāki neīsto kāju pāri, kādu vaboļu kāpuriem nav - tas tač tauriņa kāpurs! :) Laikam dzeltenā krāsa mazliet samulsināja, jo lielie vītolu urbēja kāpuri ir vairāk rozā... Bet apšu urbēja kāpurs gan ir tieši tāds dzeltenīgs! :) Mīkla atrisināta - apšu vērpēja kāpurs :) Suga salīdzinoši retāka kā vītolu urbējs


CerambyX 25.marts, 09:00

Kaut kādi mušu kāpuri - internāts vistuvāk 'zīmē' kādus dzelkņmušu Zabrachia sp. kāpurus. Pats ar tādus zem priežu mizām tagad esmu daudz redzējis (Jānim ar iepriekš bija viens novērojums) - atstās kā dzelkņmuša sp.


visvaldis.s 25.marts, 07:34

Cetraria floerkeana?


Ansis 24.marts, 23:12

parastā skujene - Hippuris vulgaris


visvaldis.s 24.marts, 21:26

Paldies! Tā jau likās.Agresīvs gan!


ER 24.marts, 20:41

Žubīšu tēviņi dzied 1-6 veidu dziesmas katrs. Atšķirības parasti nelielas, bet ir - gan starp dažādām viena putna dziesmām, gan starp dažādiem putniem. Man šobrīd nav pie rokas nopietnāka rakstu avota.


Gaidis Grandāns 24.marts, 20:29

Nu tak klintenieks :) Apsveicu!


Nora 24.marts, 19:39

He, paldies par skaidrojumu :) Tieši pirms šo rakstīju aizdomājos par tiem lieliem/maziem mērogiem, bet tā arī neko neizspriedu un uzrakstīju pēc sajūtas... nepareizi :D turpmāk zināšu!


CerambyX 24.marts, 19:24

Melnulis Uloma rufa


CerambyX 24.marts, 19:23

Skrejvabole - šķiet Calathus sp.


CerambyX 24.marts, 19:23

Līķvabole Phosphuga atrata


CerambyX 24.marts, 19:22

Laikam jau skrejvabole Dromius schneideri


CerambyX 24.marts, 19:19

Koksnesmušas Xylophaga sp. kāpurs


CerambyX 24.marts, 19:13

Sparkšķis galīgi nav - ēnvabole Zilora sp. Tur vajag vai nu stipri labāku bildi vai eksemplāru, lai noteiktu sugu - jebkurā gadījumā gan reta vabole :)


forelljjanka 24.marts, 17:33

Īsspārnis,ar tiem vēl trakāk kā ar sparkšķiem!:D Bet tā,interesanti tak kas zem mizas dzīvo,vai ne?;)


forelljjanka 24.marts, 17:32

Kāds sparkšķis,cik saprotu, no tiem ko esmu atradis,vairumu pēc bildēm nenoteikt!;)


forelljjanka 24.marts, 17:29

Vai tik nav robainais plakanis Dendrophagus crenatus ?;)


forelljjanka 24.marts, 17:26

Varētu būt praulmīlis Pytho depressus.;)


forelljjanka 24.marts, 17:24

Liekas lielais asmalis!;)


forelljjanka 24.marts, 17:18

Nora,pirmajā brīdī liekas neloģiski,bet karte ir liela mēroga kad redzami visādi mazāki objekti,ja nemaldos 1:200 000 un vairāk,vēl ir vidējs un mazs mērogs(piem.karte, kur redzama visa Eiropa, būs maza mēroga.;) Vienvārdsakot,konkrētais vērojums parādīts maza(vai vidēja)ne liela mēroga kartē.;)


dekants 24.marts, 12:59

Edmund, vai žubītēm arī var taisīt dziesmu analīzi? Pagājušogad pamanīju divus dziesmu veidus: viens ir šis (man šķiet retāks), kur pa vidu "īīīī", otrs ir parasts bez šī stieptā "īīī". Vai tās ir tikai variācijas, ko var izpildīt viens putns?


Nora 24.marts, 12:39

Vai apzināti daži novērojumi ieziņoti lielā mērogā?


IevaM 24.marts, 11:38

nav drīzāk pļavas ķirzaka?


Siona 24.marts, 10:05

Paldies par informāciju! :) Jā, ir saskatāms kaut kas, kas līdzinās tai centrālajai iedobītei ;)


CerambyX 23.marts, 22:47

Mīkstspārnis Cantharis livida


CerambyX 23.marts, 22:46

Jā, vai nu Lopheros rubens vai arī Dictyoptera aurora. Jāskatās cik laukumiņos ir sadalīts priekškrūšu vairogs - L.rubens četros laukumiņos, bet D.aurora piecos. Shematiski tas izsktās šādi: http://content31-foto.inbox.lv/albums/c/cerambyx/C/Untitled-1-copy.jpg Te grūti saprast, bet kaut kā man velk uz D.aurora pusi, jo priekškrūšu vairoga centrālajā daļā manuprāt ir nojausma par to iegareno, centrālo laukumu.


CerambyX 23.marts, 22:40

Nicrophorus vespillo


CerambyX 23.marts, 22:39

Kapračvabole Necrodes littoralis


CerambyX 23.marts, 22:39

Sprakšķis Melanotus sp. - tur līdz sugai pēc bildes nenoteikt ;)


CerambyX 23.marts, 22:38

Domāju, ka priežu zāģlapsene Diprion pini


forelljjanka 23.marts, 19:29

It kā jau 'tikai' mājas strazds,bet kas par skaistuli! ;)


Nora 23.marts, 16:26

Paldies, Ansi, par noteikšanu!


ER 23.marts, 15:54

Jā, izklausās pēc lielās čakstes dziesmas.


ER 23.marts, 15:53

Varētu būt lielās čakstes lidojuma sauciens.


bišudzenis 23.marts, 10:21

Beidzot normāli gājputni :)


maariite 23.marts, 09:41

+dažas Tundras sējas zosis.


sandis 23.marts, 01:19

Gribēju par baltvaigu zosīm apjautāties, bet atbilde jau priekšā :)


Ansis 23.marts, 00:17

viļņainā konusgalvīte - Conocephalum salebrosum


Ansis 23.marts, 00:16

trauslā pūslīšpaparde - Cystopteris fragilis


Ansis 23.marts, 00:12

ciprešu hipns - Hypnum cupressiforme


Ansis 23.marts, 00:10

mezglainā gaurenīte - Sagina nodosa


Ansis 23.marts, 00:06

maldu laimiņš - Sedum spurium


Ansis 23.marts, 00:01

Mosanas abēlija - Abelia mosanensis


Rallus 22.marts, 23:15

Neviena pati baltvaigu zoss, kaut Svētē vakardien bija duči.


Rallus 22.marts, 23:14

Tai sējas zosij cits maršruts, taču tādi dīvaiņi gadās. Bija par tālu un īsu, lai iegūtu kādu attēlu, bet vienbrīd doma par sniega zosi nozibēja gan. Jau pēc pāris sekundēm, redzot baltpieres zoss vēderu, viss tapa skaidrs.


forelljjanka 22.marts, 22:51

No 25.02.vismaz līdz 5.03.Užavas laukos uzturējās sējas zoss ar baltām primārajām lidspalvām!;)


sandis 22.marts, 21:38

Ohoo, iespaidīgi skaitļi!


dekants 22.marts, 21:03

Labais! :)


forelljjanka 22.marts, 19:42

Izskatās pēc salakas.Salakas pavasarī masveidīgi dodas nārstot lielajās upēs,Ventā sasniedzot pat rumbu.Iespējams ka dodas nārstot arī mazākās upēs,Starpiņupītē tak slūžas,tad nu zivis tālāk netiek un tiek apēstas.Liepājā pat speciāli svētki par godu salakām(Liepājā sauc arī par stintēm),migrācija sākas jau kad upes aizsalušas vai pat rudenī,tad nu copmaņi velk lomus gan no ledus,gan ar makšķerēm no krasta.Lašveidīgā zivs ar tauku spuru(kā alatai vai sīgai),ir arī ezera forma kas mazāka(piem.Lielajos Latgales ezeros).;)


Mari 22.marts, 17:59

Vai kāds nevarētu izskaidrot no kurienes Starpiņupītes grīvā uzradies tāds lērums zivtiņu ( vakar Edgars Smislovs zivs bildi bija DD ielicis). Šobrīd tur kaijas sarīkojušas īstas gastronomiskas orģijas :)


Rallus 22.marts, 09:53

Nebija drīzāk lauku lija?


Wiesturs 21.marts, 23:58

Jā, paldies, varētu būt, bet ar vabolēm es gandrīz nekad nejūtos pārliecināts.


Siona 21.marts, 21:40

Izskatās pēc sarkanspārņa - Lopheros rubens

Portālā Dabasdati.lv atklāta ziņošanas sadaļa ligzdojošo putnu atlantam (20)

No šodienas, 2015. gada 27. marta, portālā Dabasdati.lv ir iespējams ziņot par ligzdojošo putnu novērojumiem īpaši izveidotā sadaļā http://dabasdati.lv/putnuatlants/. Eiropas ligzdojošo putnu atlanta (ELPA) novērojumu ziņošanas platformā ir iespējams ērti ievadīt informāciju par vairākām putnu sugām vienlaicīgi atlanta kvadrāta ietvaros. Datu ievades princips ir līdzīgs Latvijas ligzdojošo putnu atlanta 2000–2014 papīra anketām, taču šoreiz to var darīt elektroniski. Latvijas Ornitoloģijas biedrība sadarbībā ar karšu izdevniecību “Jāņa sēta” turpina darbu arī pie atlanta statistikas sadaļas, kurā varēs apskatīt aktuālo informāciju par kvadrātu apsekotību, sugu izplatību utt. Aicinām iesaistīties ikvienu Dabasdati.lv lietotāju datu vākšanā Eiropas ligzdojošo putnu atlantam! To var darīt kaut vai...


Vārna izēd jūras ērgļa olu (2)

Šorīt (18. martā), izmantojot ligzdas saimnieku prombūtnes brīdi, ligzdā viesojās vārna, kas saknābāja un izēda vienu olu, un, iespējams, sabojāja arī otru. 08:30 ērgļu tēviņš atstāja ligzdu, kas aptuveni septiņas minūtes palika bez pieskatīšanas. Divas minūtes vēlāk tajā, piesardzīgi klusēdama, sāka saimniekot vārna, kas izknāba čaumalā caurumu un izēda olas saturu. Vairāki knābieni tika veltīti arī otrai olai, tomēr pagaidām pilnīgas pārliecības par to, ka tā būtu sabojāta, nav. Otra vārna tikmēr dežurēja netālu esošā ozolā un paspēja ligzdā saimniekojošo putnu pabrīdināt par ērgļu mammas Durbes tuvošanos, kas notika aptuveni piecas minūtes pēc vārnas ierašanās. Līdz ar to ērgļu ģimenes iespējas šajā...


Aicinām uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām

Trešdien, 2015. gada 18. martā plkst. 18:00 Latvijas Dabas muzejā notiks Latvijas Dabas fonda īstenotā lekcija ciklā „Izvēlies dabas aizsardzību”. Lekcijas tēma – Tiešraides kameras pie aizsargājamo putnu – jūras ērgļa, zivjērgļa un melnā stārķa, ligzdām. Uz lekciju laipni gaidīti visi interesenti! Latvijas Dabas fonds tiešraides interneta kameras pie dienas plēsīgo putnu – zivjērgļa un jūras ērgļa, kā arī melnā stārķa ligzdām izvieto jau ceturto gadu. Ar kameru palīdzību ikvienam interesentam portālā dabasdati.lv ir iespēja tiešsaistē sekot līdzi ligzdās notiekošajam – ligzdas veidošanai, olu izdēšanai, perēšanai un mazuļu izvešanai. Lekcijā ornitologs Jānis Ķuze iepazīstinās ar Latvijas Dabas fonda pieredzi tiešraides kameru...


Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola (7)

Jūras ērgļu ligzdā 9. martā plkst. 16:42 ir izdēta pirmā ola. Tagad priekšā stāv aptuveni 38 dienas ilgs perēšanas process, šo darbu veiks galvenokārt ērgļu mamma, tomēr tai piepalīdzēs arī tēviņš. Ar vienas vai divu dienu intervālu varam sagaidīt vēl vienas vai divu olu izdēšanu. Perēšana tomēr tiek uzsākta jau tagad, pēc pirmās olas izdēšanas, tas nozīmē, ka arī mazuļi izšķilsies ar vairāku dienu intervālu un būs vecumā atšķirīgi. Šogad ērgļu pāris ir ievācies jaunā ligzdā un kopš tās būvēšanas uzsākšanas līdz olas izdēšanai ir pagājuši tikai aptuveni divi mēneši – šajā laikā ir uzbūvēts ligzdas vainags, no pērnās zāles veidots...


Sacensības jauniešiem "Rīgas Putnu izaicinājums"

Pirmo reizi Latvijā skolēnu brīvlaikā 18. martā notiks sacensības jauniešiem “Rīgas Putnu izaicinājums 2015”. To laikā jauniešu komandas no visas Latvijas apmeklēs kontrolpunktus dažādās Rīgas vietās, lai pārbaudītu savas zināšanas par putniem, atjautību un orientēšanās spējas.  “Rīgas Putnu izaicinājumam 2015” aicināti pieteikties 16–21 gadus veci jaunieši no visas Latvijas, kuriem ir interese piedalīties izglītojošās sacensībās, uzzināt kaut ko jaunu un parādīt savu atjautību un zināšanas. Šāda auditorija izvēlēta, lai veicinātu jauniešu interesi par putniem, informētu, kā putniem var palīdzēt un iesaistīties dažādās dabas un vides aizsardzības aktivitātēs. Lai jaunieši varētu sacensībās piedalīties, norises laiks īpaši plānots skolēnu pavasara brīvlaika nedēļā.  Sacensību laikā...




Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2015
© dabasdati.lv
Saglabāts