Šobrīd aktīvie lietotāji: 126 Šodien ievadītie novērojumi: 18 Kopējais novērojumu skaits: 101575
Jums ir viesa statuss
Pēdējie novērojumi
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
27-feb-2015, marisvitins
Sniedze Plectrophenax nivalis
1-mar-2015, marisvitins
Sniedze Plectrophenax nivalis
1-mar-2015, marisvitins
31-aug-2014, CerambyX
Ķīvīte Vanellus vanellus
1-mar-2015, marisvitins
Purva piekūns Falco columbarius
1-mar-2015, Fossa
Ķīvīte Vanellus vanellus
1-mar-2015, marisvitins
Peļu klijāns Buteo buteo
1-mar-2015, marisvitins
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
27-feb-2015, marisvitins
6-jûn-2014, CerambyX
6-jûn-2014, CerambyX
6-jûn-2014, CerambyX
Acainais sfings Smerinthus ocellata
6-jûn-2014, CerambyX
6-jûn-2014, CerambyX
6-jûn-2014, CerambyX
Bērzu sirpjspārnis Drepana falcataria
6-jûn-2014, CerambyX
Izsaucēja laukupūcīte Agrotis exclamationis
6-jûn-2014, CerambyX
Trīssvītru pūcīte Charanyca trigrammica
6-jûn-2014, CerambyX
6-jûn-2014, CerambyX
15-aug-2014, CerambyX
Ošu rudenssprīžmetis Ennomos fuscantaria
11-aug-2014, CerambyX
11-aug-2014, CerambyX
Lielā plakanpūcīte Amphipyra perflua
11-aug-2014, CerambyX
11-aug-2014, CerambyX
Košā auzeņpūcīte Plusia festucae
5-aug-2014, CerambyX
Ķīvīte Vanellus vanellus
1-mar-2015, Fossa
Meža pīle Anas platyrhynchos
1-mar-2015, Irbe
6-aug-2014, CerambyX
Virzu spožpūcīte Paradrina clavipalpis
6-aug-2014, CerambyX
6-aug-2014, CerambyX
Vilkābeļu vērpējs Trichiura crataegi
6-aug-2014, CerambyX
6-aug-2014, CerambyX
Mazā pilienpūcīte Macdunnoughia confusa
6-aug-2014, CerambyX
Mazā brūnā zāļpūcīte Mythimna conigera
6-aug-2014, CerambyX
6-aug-2014, CerambyX
6-aug-2014, CerambyX
Liepu sprīžmetis Plagodis dolabraria
6-aug-2014, CerambyX
5-aug-2014, CerambyX
Ošu ķērpjlācītis Eilema griseola
5-aug-2014, CerambyX
5-aug-2014, CerambyX
Pelēkbrūnais bērzu zobspārnis Notodonta dromedarius
5-aug-2014, CerambyX
Pieneņu lapsprīžmetis Camptogramma bilineata
5-aug-2014, CerambyX
Tumšā cekulpūcīte Abrostola triplasia
5-aug-2014, CerambyX
Bērzu sirpjspārnis Drepana falcataria
5-aug-2014, CerambyX
Ozolu bālsprīžmetis Cyclophora punctaria
5-aug-2014, CerambyX
Apšu tumšmalsprīžmetis Epione repandaria
5-aug-2014, CerambyX
Skābeņu šūpotnis Triodia sylvina
5-aug-2014, CerambyX
4-aug-2014, CerambyX
4-aug-2014, CerambyX
4-aug-2014, CerambyX
4-aug-2014, CerambyX
Kartupeļu lakstpūcīte Hydraecia micacea
4-aug-2014, CerambyX
Balandu lapsprīžmetis Pelurga comitata
4-aug-2014, CerambyX
Vītolu lappūcīte Ipimorpha retusa
4-aug-2014, CerambyX
4-aug-2014, CerambyX
Skalbju pūcīte Celaena leucostigma
4-aug-2014, CerambyX
Brūnais kazrožu lapsprīžmetis Ecliptopera silaceata
4-aug-2014, CerambyX
4-aug-2014, CerambyX
Ievu ordeņpūcīte Catocala fulminea
4-aug-2014, CerambyX
Sniedze Plectrophenax nivalis
28-feb-2015, kvilks
Ķīvīte Vanellus vanellus
1-mar-2015, kvilks
Dzērve Grus grus
1-mar-2015, Vangrava
Sāmsalas pīle Tadorna tadorna
1-mar-2015, kvilks
Dzērve Grus grus
1-mar-2015, Andritis
Lauku cīrulis Alauda arvensis
1-mar-2015, silva
Ķīvīte Vanellus vanellus
1-mar-2015, silva
Meža cauna Martes martes
1-mar-2015, visvaldis.s
Ķīvīte Vanellus vanellus
1-mar-2015, silva
Baltpieres zoss Anser albifrons
1-mar-2015, silva
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
1-mar-2015, silva
Mājas strazds Sturnus vulgaris
1-mar-2015, EL
Sējas zoss sp. Anser fabalis/serrirostris
1-mar-2015, EL
Austrijas agrene Sarcoscypha austriaca
28-feb-2015, Klintslejas
Lauku zvirbulis Passer montanus
1-mar-2015, erts
Lielā čakste Lanius excubitor
27-feb-2015, erts
Zvirbuļu vanags Accipiter nisus
1-mar-2015, artisevery
1-mar-2015, nekovārnis
Ūdensvistiņa Gallinula chloropus
1-mar-2015, Edgars Smislovs
1-mar-2015, nekovārnis
Vistu vanags Accipiter gentilis
1-mar-2015, riksons
Peļu klijāns Buteo buteo
1-mar-2015, riksons
1-mar-2015, nekovārnis
Ozolu vērpējs Lasiocampa quercus
1-mar-2015, nekovārnis
Lielā čakste Lanius excubitor
1-mar-2015, Edgars Smislovs
Melnā dzilna Dryocopus martius
1-mar-2015, Edgars Smislovs
Mazais dzenis Dendrocopos minor
1-mar-2015, Edgars Smislovs
Vistu vanags Accipiter gentilis
1-mar-2015, Edgars Smislovs
Zivju gārnis Ardea cinerea
1-mar-2015, artisevery
Gaigala Bucephala clangula
1-mar-2015, CerambyX
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
1-mar-2015, artisevery
Dižknābis Coccothraustes coccothraustes
1-mar-2015, artisevery
Purva zīlīte Poecile palustris
1-mar-2015, artisevery
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
1-mar-2015, artisevery
Pelēkā vārna Corvus cornix
1-mar-2015, vimba1
Peļu klijāns Buteo buteo
1-mar-2015, artisevery
Garastīte Aegithalos caudatus
1-mar-2015, artisevery
Pelēkā zīlīte Poecile montanus
1-mar-2015, vimba1
Ķivulis Carduelis spinus
1-mar-2015, vimba1
Krauklis Corvus corax
1-mar-2015, vimba1
Cekulzīlīte Lophophanes cristatus
1-mar-2015, vimba1
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
1-mar-2015, bišudzenis
Zeltgalvītis Regulus regulus
1-mar-2015, bišudzenis
Cekulzīlīte Lophophanes cristatus
1-mar-2015, bišudzenis
24-feb-2015, MartinsM
Zaļais krustazirneklis Araniella cucurbitina
28-feb-2015, MartinsM
Dzērve Grus grus
1-mar-2015, EL
Meža zoss Anser anser
1-mar-2015, EL
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
1-mar-2015, EL
1-mar-2015, Anda
Lielā zīlīte Parus major
1-mar-2015, vimba1
Sīlis Garrulus glandarius
1-mar-2015, vimba1
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
1-mar-2015, vimba1
Lielā gaura Mergus merganser
26-feb-2015, olivia
Sniedze Plectrophenax nivalis
1-mar-2015, galochkin
Pelēkā vārna Corvus cornix
1-mar-2015, vimba1
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
1-mar-2015, vimba1
Cekulzīlīte Lophophanes cristatus
1-mar-2015, puke
Svilpis (sarkankrūtītis) Pyrrhula pyrrhula
1-mar-2015, puke
Krauklis Corvus corax
1-mar-2015, puke
Melnā dzilna Dryocopus martius
1-mar-2015, puke
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
1-mar-2015, Platacis
Lauku cīrulis Alauda arvensis
28-feb-2015, edge
Mizložņa Certhia familiaris
1-mar-2015, Platacis
Vistu vanags Accipiter gentilis
1-mar-2015, dekants
Vidējais dzenis Dendrocopos medius
1-mar-2015, Mareks Kilups
Zaļžubīte Chloris chloris
1-mar-2015, Mareks Kilups
Sarkanrīklīte Erithacus rubecula
1-mar-2015, SELGA
Melngalvas ķauķis Sylvia atricapilla
1-mar-2015, SELGA
Pēdējie komentāri
nekovārnis 1.marts, 17:40

Paldies!


nekovārnis 1.marts, 17:39

Šīs abas bija mazas un fiksas, noleca zemsedzē un sveiki:( Tikai vienu paspēju divreiz nobildēt. Kādudien mēģināšu atrast to stumbru - ja bija divas, tad varētu būt vēl kāda.


CerambyX 1.marts, 17:31

Kādas pūcītes kāpurs


CerambyX 1.marts, 17:28

Šis mani samulsināja. Kāda no skrejvabolēm, bet tādas gaiši brūnas nav nemaz tik daudz sugas - taču šāda ķermeņa forma īsti nekam neatbilst. Mazliet sliecos domāt, ka tas varētu būt kāds netipiski krāsots īpatnis, bet nu vēl jāpapēta.


CerambyX 1.marts, 17:19

Vairogblakts Elasmostethus interstinctus


CerambyX 1.marts, 17:10

Jā, C.granulatus! :)


Siona 1.marts, 16:07

Uģis līdzīga paskata kāpurus te dēvē par sarkanbrūnā lācīša kāpuriem, varbūt šis arī ir.


Siona 1.marts, 16:03

Izskatās pēc rūsganās peltīgeras (Peltigera rufescens).


CerambyX 1.marts, 14:48

Purva zīlīte - apspalvojumā brūngani toņi, vaiga aizmugurējā daļa arī brūngana, virsknābja pamatnē gaišāks plankums, spārnā nav redzams gaišāks 'panelis' utt.


CerambyX 1.marts, 14:47

Tas otrs, kas nav pelēkais strazds - dižknābis


Elfiņš 28.februâris, 23:03

Tad jau jānovēl veiksme! Galvenais - pēc tam punktiņu kartē nepaslēp ;)


CerambyX 28.februâris, 22:02

Jā, par Nīcgali ar dzirdēju - būs tad jābrauc šopavasar meklēt :) Jo līdz šim domāju, ka Dabasdatos nav neviens 100% veroniku pļavraibeņa ziņojums. Tie divi, kas ir - tādi nepārlicinoši un principā būtu nomaināmi uz 'Pļavraibenis sp.' vai uz parasto pļavraibeni.


CerambyX 28.februâris, 22:00

Tieši tā - P.atrata.


Elfiņš 28.februâris, 11:59

Par Aureliu arī es esmu daudzas reizes galvu lauzījusi un mēģinājusi savās bildēs ko līdzīgu atrast :) Bet pēc Latvijas tauriņu kataloga tā tomēr sanāk tāda Austrumlatvijas suga. Pēc tauriņa apskatīšanas kolekcijā man atmiņā palicis priekšstats, ka tas vairāk līdzinājās mazam baldriānu pļavraibenim nekā parastajam. Veroniku pļavraibenis esot jāmeklē kaut kur Nīcgales apkārtnē (precīzāk gan nezinu) :)


CerambyX 27.februâris, 23:50

O, tad vērtīgi ziņojumi šodien - arī plūmju astainītis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis labi! Pļavas vēršacītim jā - arī pirmais ziņojums Garkalnes novadā. Pirms tam tik Sintijas viens novērojums, kas gan atzīmēts divos novados (Garkalnes/Ropažu) un attiecīgi aizgāja 'Nenosakāma novada' kategorijā.


Wiesturs 27.februâris, 23:42

Ā, maniola jau arī sarakstā nerēgojās. Tā kā sanāk 4 sugas.


Wiesturs 27.februâris, 23:38

Tas, protams, neatvieglos dzīvi atrast vēl kaut ko klāt ;)


Wiesturs 27.februâris, 23:37

Man sanāca, ka jābūt 3 sugām klāt - camilla, eumedon un hippothoe


CerambyX 27.februâris, 23:25

Nu re, Garkalnes novadam ar kāda jauna suga klāt :)


CerambyX 27.februâris, 23:21

Aureliu ar nepazīstu īpaši. Runā, ka visvieglāk to ir aptazīt dabā - izteikti mazāka suga par parasto pļavraibeni un ar ļoti (salīdzinoši) švaku lidojumu, kas nemaz neatgādina pļavraibeņa lidojumu. Idejiski apakšpuse šim izskatās pat tīri labi (līdzīgāka baldriānu pļavraibenim kā parastajam - ārējā), bet tomēr neņemos apgalvot, ka tas ir veroniku pļavraibenis. Kaut kādās bildēs man ar parastajiem pļavraibeņiem tā ārējā maliņa ir oranžīga un tumšāka kā nākamās šūniņas... Raksta, ka mātītēm ir izteiksmīgi oranži palpi (spicumi pie galvas) - parastajiem pļavraibeņiem (un veroniku pļavraibeņa tēviņiem - vairāk tumši). Virspusē tas rūtojums esot vienmērīgāks jeb regulārāks - un ar biezākām šķērslīnijām (tipiskā gadījumā kaut kas pa vidu starp baldriānu un parasto pļavraibeni), bet par cik parastais pļavraibenis tik stipri variē, tad šī pazīme mani ar kaut kā līdz šim nepārliecina. Laikam jāreidz vismaz vienreiz dzīvē pa īstam, lai saprastu tās atšķirības :) Nu ģenitālijas gan, protams, atšķiras nešaubīgi :D


Elfiņš 27.februâris, 22:48

Man arī.


CerambyX 27.februâris, 19:07

Šis man vairāk vīķu zilenīti atgādina?


nekovārnis 27.februâris, 19:03

Paskatījos googlē sarkanbrūnos lācīšus - varbūt atrisinājums meklējams saules trūkumā. Dažkārt fotografējot kādu zvēru no dažādām pusēm pēc tam pats brīnies - vai tiešām tas tajos foto ir viens un tas pats:) Bet nu jā, šim eksemplāram krāsa bildē ir tieši tāda pati kā dabā.


Elfiņš 27.februâris, 18:58

Parastais zilenītis


Elfiņš 27.februâris, 18:57

Acainais raibenis


nekovārnis 27.februâris, 18:35

Diametrs varēja būt ap 1,5 cm.


CerambyX 27.februâris, 18:32

Šis gan tad sarkanbrūnā lācīša kāpurs. Iepriekšējais tad varbūt ar - tik savādākā krāsā kā ierasts.


CerambyX 27.februâris, 18:30

Kāda lācīša kāpurs - tādā interesantā krāsā. Sarkanbrūnie lācīši parasti dzeltenīgi vai tumši, bez tāda sarkanīga toņa. Cik liels apmēram?


Elfiņš 27.februâris, 17:49

Lielais atraitnīšu raibenis


CerambyX 27.februâris, 17:39

Skujkoku ligzdu koksngrauža (Rhagium inquisitor) kāpura iekūņošanās 'ligzda'.


CerambyX 27.februâris, 17:38

Jātnieciņš sp. Pēc bildēm sarežģīti, vai pat neiespējami noteikt.


zemesbite 27.februâris, 14:34

O, tas labi, līdz šim tādu nebiju pamanījusi!:)


CerambyX 27.februâris, 14:28

Sarkanbrūnais lācītis


CerambyX 27.februâris, 14:24

Izskatās, ka tomēr augļkoku raibenis


profesional 27.februâris, 14:09

neticami....


profesional 27.februâris, 14:02

sorry, es nejauši nospiedu:)))))


CerambyX 27.februâris, 14:01

Bezdelīgu piekūnam vismaz mēnesis, pusotrs par agru... :)


Elfiņš 27.februâris, 13:58

Jā, laikam pa ļaunu nebūtu "pačekot" senākos novērumus, vai viss ir korekti, it īpaši, ja ir doma šo informāciju nopietni apkopot un izmantot. Pēdējos gados (pateicoties Tavai aktivitātei) datu kvalitāte daudz labāka :)


CerambyX 27.februâris, 13:52

Kāds no raibspārnodiem Anisopodidae sp.


CerambyX 27.februâris, 13:19

Nu nāksies kādai no sugām no šī novērojuma nozust... :) Paldies, ka papēti kādas kļūdas noteikšanā - kaut kas no 2008-2010. gadiem (bet nu varbūt vēlāk) varētu būt tiešām aizķēries aplams. šobrīd kā reizi cenšos finalizēt Dabasdati.lv datubāzes datus, lai tie visi būtu smuki un glīti uz nākamās tauriņu vērošanas sezonas sākumu (nav jau vairs aiz kalniem!) - tāpēc svētīgi, lai būtu pēc iespējas mazāk noteikšanas kļūdu :)


visvaldis.s 27.februâris, 08:39

Paldies! Dīvaini,ka 20 gadu laikā tas pleķītis ap 3 metru radiusā palicis nemainīgs.


Elfiņš 27.februâris, 07:40

Pirmajā bildē - Kāļu, pārējie - Rāceņu balteņi


Elfiņš 27.februâris, 07:38

Rāceņu baltenis


Elfiņš 27.februâris, 07:37

Kāļu balteņi


Elfiņš 27.februâris, 07:36

Kāļu baltenis


Elfiņš 27.februâris, 07:36

Kāļu balteņi


bišudzenis 26.februâris, 23:54

Droši ka var būt arī dzērves - siluets to neizslēdz. šādā attālumā un apgaismojumā ir ļoti grūti atšķirt (it sevišķi bez optikas). Pieliku piemēru no kāda foruma (skatīt lapas apakšā)- http://forum.planten.de/index.php?topic=45884.0


vanemvakkuri 26.februâris, 22:44

Labāks nekas nav, otrs stārķis drusku ārpus stikla robežām bija, tāpēc nevarēju iedabūt kadrā


Rallus 26.februâris, 22:27

Vai var lūdzu pievienot to foto, pat ja švaks.


žubīte 26.februâris, 20:34

Kādiem astoņiem metriem vajadzētu būt.Viņa mūsu ģimenei katru dienu uzlabo garastāvokli,jo jau aptuveni divus mēnešus sēž šai dobumā jebkuros laika apstākļos un no gaismiņas līdz gaismiņai.No aptuveni 120 reizēm tikai divās viņa nav bijusi savā vietā.


Edgars Smislovs 26.februâris, 20:12

Labs kadrs, paslēpusies : ). Cik augstu ir šis dobums?


CerambyX 26.februâris, 17:26

Ja, kādreiz nākotnē Dabasdatos tiks ieviests kvadrātu tīkls (vai nebija tādas runas saistībā ar Eiropas putnu atlantu?), tad noteikti arī tauriņu/spāru/u.c. ziņā izmantosim to. Kamēr tas vēl nav - pieturēsimies pie novadu sugu sarakstu veidošanas. Tā ka jā - galvenais tik fotogrāfēt un ziņot ;)


nekovārnis 26.februâris, 17:10

Protams, šobrīd var labi iztikt ar ieskatīšanos DD novērojumu atlasē. Tur labi redzami "baltie plankumi":) Tāds kvadrātu tīkls varētu būt kā papildus odziņa asāku sajūtu cienītājiem - sava veida neatklāto vietu izpēte:) Skaitīt spāres un tauriņus - to noteikti ne. Baidos ka nebūs interesanti. Bet reizi mēnesī sabildēt konkrētā vietā visu, kas kustas, un tad visus tos failus nodot pētniekam vērtēšanai - lūdzu! Ka tik ir kāds kas ņem pretim:)


CerambyX 26.februâris, 16:37

Bet aptuvenu priekšstatu kā izskatās Latvijas 5x5km kvadrātu tīkls (vismaz LOB putnu atlantā izmantotais - varbūt ir arī citi veidi kā to Latviju sarūtot) var gūt šeit: http://www.lob.lv/images/atlants/kartes/080806/frcoe_080806.jpg


CerambyX 26.februâris, 16:35

Par spāru atlantu neko daudz nezinu, bet kopumā pagaidām ir pārāk mazs cilvēku resurss, lai kaut kādus kukaiņu atlantus varētu realizēt. Piemēra, tāda ligzdojošo putnu atlanta dalībnieku skaits šķiet mērāms ir 100+ personās (kāds zinātājs var precizēt - LOB lapā vairs to nevar apskatīt). Tauriņu/spāru vērošanai ir mazliet jāuzņem apgriezieni, jāpiepulcē vēl kādi daži desmiti interesentu un tad var mēģināt kaut ko domāt tajā virzienā. Pagaidām, ar esošajiem resursiem būtu grūti iegūt labu 5x5km kvadrātu apsekotību. Galīgus amatierus no malas ar tādā atlantā piesaistīt nebūtu laba doma, jo varētu ciest datu kvalitāte. Tauriņu ziņā šogad un turpmākos gadus būs zināma alternatīva - tauriņu vērošanas akcijas. Mērķis, lai 5 gadu laikā (piemēram, uz 2020. gadu) katrā Latvijas novadā Dabasdati.lv būtu ziņotas vismaz 50 dienastauriņu sugas. Ja dati ir labi, precīzi atzīmēti, pilnīgi (foto, apraksts utt.), tad teorētiski tos nākotnē varēs izmantot, piemēram, pēc koordinātēm piesaistot pie 5x5km kvadrātu tīka. Skaidrs, ka novads izplatības vērtēšanai ir štruntīga vienība - dažādi lielumi utt., bet nu šajā gadījumā tie tiek izmantoti, vienkārši, lai interesentiem viss būtu daudz maz viegli saprotams un varbū tā varam piesaistīt vairāk cilvēkus iesaistīties. 5x5km sarežģītāka un nopietnāka štelle un prasa citu organizēšanas līmeni. Un ar Kolku nemaz nav tik traki. Vismaz no Dabasdati.lv viedokļa tas nemaz nav tik ļoti apsekots rajons, jo maz ir to ziņotāju, kas no Kolkas Dabasdatos ziņotu kādus kukaiņu novērojumus (putnu ziņā, protams, savādāk - tur ziņotāju vismaz pavasara migrācijas laikā pietiek). Lai arī studenti Kolkas apkārtnē pēta, skatās un vēro jau daudzus gadus pēc kārtas, tomēr tā visa informācija 99% gadījumu paliek kaut kur prakses darbu tabulās, kādās stūrī pamestās kolekcijās utml. Vārdu sakot reāli 'uz āru' nenāk. Piemēram, zinu, ka ozolu vērpēji prakses laikā tiek vai ik gadu (pārsvarā pieaugušie īp., bet arī kāpuri), tomēr šis Tavs ziņojums Dabasdatos ir pirmais šīs sugas ziņojums no Kolkas puses :) Tā ka domāju, ka Tev tur ir plašs darba lauks - atliek tik ziņot ;) Dienastauriņi līdz šim Dudagas novadā, piemēram, ir ziņotas 42 sugas (nu varbūt vēl kāda nāks klāt no mana arhīva) - līdz 60 sugām (kas varētu būt sasniedzams skaits) vēl ir ko stiepties :)


Mareks Kilups 26.februâris, 16:32

par sadzīvošanu mana pieredze. daudzus gadus dzīvoja ausainās, bet kaimiņu mājā (300m) meženes. uzlikām būri - meženes pārvācās pie mums, bet ausainās savukārt izvācās no mājas laukā un pēdējos gados izvēlas vārnu ligzdas kkur nostāk no viensētas. attiecīgi distanci tomēr cenšas ieturēt. kā reiz tie paši 300-400m iznāk no tiem maniem gadījumiem.


nekovārnis 26.februâris, 15:57

Paldies! Starp citu runājot par tauriņu-spāru vērošanu - lasīju, ka vienbrīd tika gatavots spāru atlants ar karti sadalītu 5x5 km kvadrātos. Vai tas joprojām vēl aktuāli un vai kaut kas tamlīdzīgs tiek gatavot arī dienas tauriņiem. Jautāju tāpēc, ka Kolkā ir biologu vasaras bāze un daudzas vietas jau diezgan pamatīgi izpētītas savukārt citas nav apsekotas nemaz. Būtu labi ja šīs kartes būtu pieejamas, tad varētu apvienot patīkamo ar lietderīgo un pievērst uzmanību tām vietām par kurām ir mazāk informācijas.


zemcha 26.februâris, 15:49

Paldies par izvērsto pazīmju analīzi, tas ir baigi vērtīgi, jo palīdz ne tik pieredzējušiem patrennēties saskatīt to pašu, ko Tu saskati.


zemcha 26.februâris, 15:35

Pēc šī var secināt, ka Tev fotoaparāts ikdienā dzīvo mašīnā. :) Šādi redzēt vilku un vēl nofočēt ir baigā veiksme, apsveicu! Bet nu kaut kas ar to dzīvnieku nav īsti riktīgi, ja gaišā dienas laikā, skrien pāri ceļam tajā brīdī, kad brauc auto un vēl apstājas tik atklātā vietā, kaut kas neiedomājams. Ja paskatās treilkamerās cik viņi ir tramīgi un bailīgi pat tikai mežā, raustās no katra troksnīša, tad šādai uzvedībai ir kāds interesantāks izskaidrojums, iespējams, ka tas ir saistīts ar meklēšanos vai ko citu.


CerambyX 26.februâris, 15:33

Ozolu vērpēja kāpurs - samērā jauns, laikam 2. stadija.


roosaluristaja 26.februâris, 10:21

Par sadzīvošanu vienā vietā. Tas atkarīgs no tā, kas ir "viena vieta". Ja tas ir kaut kāds neliels parks platībā ap hektāru, tad maz ticams, ka tur dzīvos abas sugas. Bet principā viņas var sekmīgi ligzdot netālu viena no otras. Man parauglaukumā ir bijuši gadījumi, kad izvesti ausainās un meženes perējumi tusējas kādus 300-400m viens no otra. Cik atceros pagāšgad Stāmerienā jau arī mežiņš, kur uzturējās ausainās sīkie bija ļoti tuvu parkam, kur bija meženes pēcnācēji. Par migrāciju vai ziemošanu. Interesanti, ka arī "savējo" ausaino Jaungulbenē es pirmo reizi dzirdēju tieši pagājušajā naktī. Tā ka es vairāk tomēr sliecos domāt par to, ka kaut kāds pirmais migrācijas vilnis ir bijis.


nekovārnis 26.februâris, 09:44

Siltāka ziema varētu nozīmēt arī īsāku migrāciju un līdz ar to arī agrāku atgriešanos. Kolkas pusē, piemēram, šoziem bija ļoti maz ziemojošu ūdensputnu.


žubīte 26.februâris, 09:22

Katru vakaru kuru bija siltāks šai vietā bļaustijās meženes,vakar klusums.Vai tad viņas var sadzīvot vienā un tai pašā vietā?


Mareks Kilups 26.februâris, 09:00

man ar laukos dzīvo ausainās pūces. pēdējos pāris gadus gluži sētā vairs gan ne, jo meženes baigi aktivizējušās. bet pirms tam vienmēr bijušas. es neteiktu, ka varētu pateikt dienu, kad viņa ir atlidojusi. var pateikt dienu, kad sākusi bļaustīties. bet ja viņa pirms tam tur ir mēnesi jau bijusi, klusi sēdējusi savā eglē un pa nakti lidinājusies peles ķerstīdama - es neteiktu, ka to var baigi konstatēt. katrā ziņā nebūtu pareizi izslēgt ziemošanu.šī maiga ziema, kaut kādā nelielā daudzumā jau ausainās tomēr pārziemo. īpaši jau ja starpība ar pērnā gada pirmo konstatējumu ir pusotrs mēnesis!


forelljjanka 25.februâris, 23:05

Pirmie iespaidi no jūras teteru epopejas-labas redzamības apstākļos,lidojumā tumšo no mellās atšķirt elementāri(ja izslēdz citas līdzīgās sugas!):D Pīles lidoja 500-2000 m no krasta.Tumšās līdziniekus izpīpēt nereāli,dažus mello T dabuju apskatīt,lai ieraudzītu pelēko knābja pamatni,tātad,teorētiski pētīt var,bangu pamanītu pilnīgi noteikti,Amērikas visticamāk arī,tikai...Dokumentēt lidojošu caur trubu bezcers,ar fotoaparātu par tālu!;) Akmensragā viens !!! mellās ad.T,Jūrkalnes stāvkrastā dažas tumšās.


žubīte 25.februâris, 23:05

Negribas īsti ticēt,jo viņas dzīvo 200 m man no dzīvokļa logiem,tā kā vakarā logi vaļā es precīzi varu noteikt kad viņa ir aktīva.Katru vakaru esmu ārā būtu dzirdējusi vai redzējusi iepriekš.Un ja būtu cits putns nez vai jau pirmajā dienā sēdētu tajā kokā kur pagājušajā gadā izveda četrus cāļus.


roosaluristaja 25.februâris, 22:57

Riests vilkiem sākas kaut kad janvārī. Bet varbūt arī tagad vēl nav beidzies.


CerambyX 25.februâris, 22:36

Labs kadrs!! :)


forelljjanka 25.februâris, 22:35

Vai tik šamiem tagad nav riests?Katrā ziņā pelēci sen,sen nebiju redzējis...


Mareks Kilups 25.februâris, 22:09

kas zin - varbūt veiksmīgi pārziemojusi, nevis tik nenormāli agri atlidojusi.


CerambyX 25.februâris, 22:04

Kāļu belteņa kūniņa


CerambyX 25.februâris, 22:01

Kārtējais spradzis :) Varbūt kaut kāds Longitarsus sp., bet nu katrā ziņā neesmu spradžu spečuks :) Pēc bildēm ar tā nav tā vieglākā grupa (maigi sakot).


CerambyX 25.februâris, 22:00

Spradzis Phyllotreta sp.


CerambyX 25.februâris, 21:57

Kaut kāds spradzis. Varbūt Chaetocnema sp. vai kaut kas līdzīgs.


CerambyX 25.februâris, 21:55

Stenus ģints īsspārnis. Tur daudz līdzīgu sugu.


CerambyX 25.februâris, 21:55

Kāds no sīksmecerniekiem (Apionidae)


dziedava 25.februâris, 21:42

Daudzgadīgās kaņepenes Mercurialis perennis ziedpumpuri. Vispār jāzied esot aprīlī, un vēl jau tikai pumpuri - interesanti būtu pavērot, kad riktīgi uzziedēs (tas izskatās kaut kā tā: http://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=8298 )


žubīte 25.februâris, 20:56

Vizuāli krēslā nevarēju īsti redzēt virs vai zem.


roosaluristaja 25.februâris, 20:44

Interesants novērojums. Tikai maza nianse. Riesta lidojumu laikā ausainā un purva pūce sit spārnus nevis virs muguras (kā to dara, piemēram, ķīķis), bet gan zem vēdera.


nekovārnis 25.februâris, 19:20

Paldies!


CerambyX 25.februâris, 17:22

Carabus granulatus


bišudzenis 25.februâris, 16:44

Esmu bijis Poosaspea uz putniem 2014 gada rallijā. ļoti labs rags. Lielākā daļa migrantu palido tur tieši garām. Vienkārši caur šo vietu iet lielāks migrācijas ceļš nekā piemēram Kolkā, Ovīšos vai akmeņragā. Vēl viens fakts igaunijā putnus skatās vairāk un to ļoti intensīvi dara arī Somi. tajā argā ir pat kaut kāds projekts, kur katru dienu tika vēroti putni.


Elfiņš 25.februâris, 08:37

Lielais meža resngalvītis


Elfiņš 25.februâris, 08:36

Rāceņu baltenis, mātīte.


Dachuxx 25.februâris, 00:14

Es to redzēju braucot mašīnā pāris metru attālumā alejas malā ganījās pērnajā zālē, mēs bijām trijatā un man patiešām žēl ka neiedomājos nobildēt, es apstulbu no redzētā, jo ir tak februāris. Man jau šķiet ka es to stārķi jau redzēju lidojam 20. februārī pie Ozolu birzs tas ir pāris kilometrus uz Kuldīgas pusi, bet meita mani pārliecināja, ka tā nevar būt un es arī viņai piekritu, jo tas kas lidoja varēja būt arī dzērve vai kas tamlīdzīgs.


nekovārnis 24.februâris, 22:33

Paldies!


forelljjanka 24.februâris, 21:26

Nav man baigās pieredzes ar tām pīlēm,biežāk tumšās redzu Sātiņos kā kur citur!:D Gadās gadi,intereses pēc skaitu cik sugas redzētas, un mello neesmu vispār redzējis.;)Akmensragā tuvu krastam neesmu redzējis vispār,kaut esmu tur salīdzinoši bieži.Varbūt arī tāpēc ,ka lielās migrācijas laikā parasti citas prioritātes(jāguļ Vītiņos,jāķemmē poligons Zvārdē).Tumšās salīdzinoši tuvu esmu redzējis Engurē aprīlī.Mello tik tuvu kā te redzēju pirmo reizi!Savulaik mellās gonkā dabujām Jūrkalnes stāvkrastā,tālu,knapi ar teleskopu.Iespējams posmā virs Ventspils līdz Kolkai...Jāgaida lai sašmucējas ar naftu,tad izkāps krastā!:DD Selgas Liepājā bildētās gan neizskatās sašmucējušās(kaut gan redzēti gan kākauļi,gan lielgauras,gan dažādu sugu kaijas.)


CerambyX 24.februâris, 20:53

Poļu americana arī acīrmedzot tik tālu nav bijusi (varbūt caur teleskou bildēts?) - feisbuka bildes, cerams links strādā arī ne-feisbuka lietotājiem: https://www.facebook.com/media/set/?set=a.683737811733614.1073741842.388622814578450 Pieņemu, ka igauņiem u.c. tā krasta līnijas konfigurācija ir pateicīgāka kā pie mums (leišiem varbūt vienīgi vēl 'bēdīgāk') - vismaz skatot tās bildes no Põõsaspea pagājušā gada uzskaitēm (blogs - http://www.eoy.ee/poosaspea/), izskatās, ka visi putni tur lido stipri tuvu. Kolkā, kur man lielāka pieredze, parasti ir nu tā, ka ja tās Melanitta pīles ir tuvu priekš teleskopa 30x palielinājuma, tad tas jau ir sasniegums :D Tādi fotogrāfējami īpatņi baigi reti tomēr... Atliek tad varbūt Akmeņrags? Tur esmu maz grozījies, bet laikam jau tur viss tomēr lido un peld krietni tuvāk :) Kuras vēl varētu būt vietas, kur mēģināt kādu no šīm sugām izspiest?


forelljjanka 24.februâris, 19:41

Nupat apskatījos,Igaunijā 2014.g. 3!!! americana novērojumi !;)


forelljjanka 24.februâris, 19:33

Nav jau tik dulli ar to americana,vismaz ad.T,šo mello bildēju apm.150-200 m attālumā 200 mm ar 1.4 konvertoru(teorētiski uz FF 560mm,tomēr zinu ,tas tā nestrādā,mazā Oly matrica,mazāk pikseļu...)Ar kādu Marku(D3) ar 400-600mm rori domāju,labos laika apstākļos, knābi varētu izpētit vismaz puskilometra attālumā(kuram tagad nav 400 mm?;)).


Irbe 24.februâris, 19:29

Varbūt noder šī lapa: http://birdingfrontiers.com/2011/06/17/white-winged-scoter-taxonomy/


CerambyX 24.februâris, 18:51

Pie tam pie Polijas krastiem šobrīd dzīvojas Amerikas melnā pīle (M.americana), bet Bangu bīle (M.perspicillata) pagājušogad augustā bija igauņiem - tās tiešām potenciāli varianti! :) Ar M.deglandi un M.stejnegeri, gan švakāk - tās pat Rietumpalearktikā liels retums. Šitās pīles gan varētu būt viens no ļaunākajiem putnu vērotāja 'murgiem' - redzēt pa lielu gabalu, iespējams īslacīgi (garām nolidojošs putns) un nespēt to nofotogrāfēt, lai būtu glīti dokumentēts pirmais sugas novērojums Latvijā :) Labi, bangu pīles tēviņa gadījumā šaubām nevajadzētu būt, bet ar M.americana auzas :D


forelljjanka 24.februâris, 18:43

Kur tad vēl šim lidot?;) Turpat blakus mājas-Putniņi,Cīruļi!:D


forelljjanka 24.februâris, 18:39

Uģis te nesen pacēla diskusiju par taigas/tundras sējas zosu atšķirībām.Paturpinot līdzīgu tēmu gribētu atgādināt par piecu sugu melnajām nirpīlēm,no kurām Latvijā līdz šim konstatētas tikai divas(Lietuvā tāpat,Igaunijā,ja nekļūdos-četras)!!!Vismaz ad.T atšķiršanai normālā attālumā nevajadzētu rasties problēmām,ar M un jaunajiem gan mazliet sarežģītāk...;)Tā kā,atšķirsim Collins-us, atsvaidzināsim atmiņā atšķirības,mellās/tumšās drīz gāzīsies garām un pāri Latvijai tūkstošiem,ja nu šogad...;)


CerambyX 24.februâris, 18:36

gal.ertene :D


CerambyX 24.februâris, 17:18

Es teiktu, ka oranžā gene (Dacrymyces stillatus)


CerambyX 24.februâris, 17:11

Laikam gan, ka impura - spārna gals vismaz tās stipri apaļīgs. M.straminea spicāks.


nekovārnis 24.februâris, 17:06

Paldies!


CerambyX 24.februâris, 16:59

Jā, ērcītes pēc fotoattēliem noteikt nav tā pateicīgākā padarīšana :)


CerambyX 24.februâris, 16:54

Gliemežu skrejvaboles (Cychrus caraboides)


CerambyX 24.februâris, 16:53

Kamielīša kāpurs.


dziedava 24.februâris, 15:38

Bet par tām ērcēm jau laikam neko puslīdz drošu nevar pateikt?


Elfiņš 24.februâris, 12:40

Paldies!


Elfiņš 24.februâris, 12:39

Nja, zinu, izmantoju veco saglabāto maršrutu. Diemžēl vairs precīzi neatceros, kur tieši katrs kukainis bija. Visdrīzāk šis bija savā "klasiskajā novērojuma vietā" Ropažu novadā :)


CerambyX 24.februâris, 11:14

Uff, šis atzīmētais maršruts man netīk - divu novadu robežās :) Fenoloģiskiem datiem novērojums, protams, der.


CerambyX 24.februâris, 11:13

Jūlijvabole


CerambyX 23.februâris, 20:56

Jāsūta Rekmanis izlūkos :)


Rallus 23.februâris, 20:37

Vai labi redzēts, ir kāda bilde? Tik agri pavasarī Latvijā nav bijuši? Varbūt dzērve, tās gan jau ir pa kādai klāt?


Edgars Smislovs 23.februâris, 19:52

Šis ir kaut kāds ķauķītis, Vītītis vai Svirlītis?


forelljjanka 23.februâris, 17:15

Andri,kopš bildēju putnus, sapņoju kvalitatīvi nobildēt taigas sējeni...;)Nu nav tas tik vienkārši!Ok,teorētiski vieglāk kā īsknābja,ja noplauks kā Ainaram Sātiņos,bildes būs!:DNo otras puses,ja taigas sējenes ir kopā ar tundrietēm noteikt jau nav tik grūti,mazliet lielākas,garākiem kakliem,pārsvarā knābī dominē oranžais,ne brūni pelēkais.Gadās gan arī tundrietes ar knābjiem kur oranžais pārsvarā(esmu bildējis Sātiņos kā Ainars īsknābi)bet tie drīzāk ir izņēmumi,problēmas var rasties ja vienā barā nav abu pasugu(sugu)zosis.Praktiksi katru gadu taidzietes pamanu,īpaši pavasarī.Tīri subjektīvi liekas,taigas sējas nāk agrāk pavasarī(Kurzemē)vēlāk maijā praktiski tikai tundras.


nekovārnis 23.februâris, 14:38

Pa kādiem desmit gadiem, diezgan regulāri (galvenokārt pēc vējiem) izstaigājot piekrasti ap Kolkasragu esmu atradis tikai pāris šo krabju atliekas. Vienreiz redzēju dzīvu (zvejnieku noķertu). Esmu dzirdējis arī pāris zvejnieku stāstus, bet īpaši iztaujājis neesmu. Šķiet pagaidām Kolkas pusē vēl nevairojas - tikai ieklīst no dienvidiem.


ivars 23.februâris, 14:23

Knābju formai neesmu pievērsies, tas gan.


Rallus 23.februâris, 14:13

Izvirzām šo pavasari - tie kuri var, bildē un ievāc labu dokumentāciju, paspriežam plašāk. Ja ir kādas štruntīgākas senās bildes - arī jāliek DD arhīva novērojumiem klāt. Skaidrs, ka tas jau nav tikai par knābi. Plašāka apspriešana aizsākās jau par īsknābja zosu ĢZ ziemas novērojumu un iespējām pārklāties ar kādu pazīmi.


Rallus 23.februâris, 14:11

Cik nez šo invazīvo ir jau daudz Baltijas jūrā, vai ir kādi vērtējumi?


Mareks Kilups 23.februâris, 10:37

tauriņš ar siltu ziemas kažociņu? :)


Mareks Kilups 23.februâris, 10:36

šorīt aizgāja ar balodi nagos un trim vārnām nopakaļus.


visvaldis.s 23.februâris, 09:15

Paldies! Vārds ( nosaukums) atbilstošs.


CerambyX 23.februâris, 07:57

Te par knābju krāsām: http://2.bp.blogspot.com/-f5VgVHCVGe4/UPBQnDOdUkI/AAAAAAAAAJs/J-tnWiPnqSc/s1600/Snavels+nieuw.jpg


CerambyX 23.februâris, 07:33

Nu gandrīz vai tā - ja citas retākas sugas pētam un analizējam diezgan rūpīgi, tad, manuprāt, taigas/tundras sējas zosis ar to sugas/pasugas statusu maiņu ir nokļuvušas tādā kā 'pelēkajā zosī [zonā]' (jo vairāk, ka ne visi tās uzskata par atsevišķām sugām), kad to noteikšanai nav iestrādājušies tik stingri kritēriji kā citu grūtāk atšķiramu sugu gadījumos. Tādas Kaspijas kaijas noteikšanai jau ar nepietiek vien ar to, ja redzi vienu pazīmi (tur baltas paduses vai garš, smalks knābis utt.) - jāvērtē pazīmju kopums. Ja nevaram pierādīt, ka tā ir Kaspijas kaija - tad nu atliek to saukt par sudrabkaiju. Ja nevaram pierādīt, ka tā ir taigas sējas zoss - tad paliek tundras sējas zoss. Kaut kā tā. Ok, nedaudz pārsīlēju sakot, ka taigas sējas zoss varētu tikt bieži noteikta kļūdaini, jo tā jau nav nekāds ekstra retums (pats gan tiešām tipiskus īpatņus esmu redzējis vien pāris reizes), attiecīgi vairums novērojumu visticamāk noteikti ir pareizi (arī šis Tavs novērojums). Galvenais uzsvars uz šīs sugas novērojumu dokumentēšanas līmeni, kas ir stipri švaks (šādas manas pārdomas vispār izsauca, Dabasdatos esošie, iepriekšējie novērojumi). T.i. ja būtu piezīmēs rakstīts, ka redzēta gan pareizā knābja forma, gan tur garāks kakls u.c. nianses - es būtu laimīgs :)


ivars 23.februâris, 01:18

Īsāk sakot, Tu iesaki sējas zosis saukt par sējas zosīm, taigas nodalot tikai, kad tam ir pamatots iemesls dokumenta izskatā? Principā jau nav iebildumu, jautājums tikai, vai daži desmiti vienuviet, lai arī nepilnīgi komplektēti, uzskatāmi par pārklāšanās upuriem? Jeb, ja es netaisos analizēt katru zosi, tad saku - sējenes un miers?


CerambyX 23.februâris, 01:03

Mīkstblakts Pantilius tunicatus


CerambyX 23.februâris, 00:13

Starp citu, es ieteiktu daudz rūpīgāk reģistrēt un dokumentēt (jo vairāk foto, jo labāk) taigas sējas zosu novērojumus, jo, manuprāt, tā ir viena no vispaviršāk (attiecīgi - iespējams kļūdaini) noteiktajām putnu sugām (t.i. kopš mēs to vairs neskatam kā pasugu, bet jau kā atsevišķu sugu). Knābja krāsa (taigas - vairāk oranžs, tundras - vairāk tumšs ar šauru oranžo joslu) ir tikai viena pazīme, kas abām sugām (vai pasugām, ja tomēr, pieturamies, pie AERC TAC taksonomijas) pārklājas (putni.lv ir labi piemēri) - pilnai pārliecībai, lai sugu varētu pārliecinoši atzīmēt, būtu jāizvērtē pilns pazīmju kopums (knābja forma, ķermeņa parametri utt.). Ja eksistētu tāda LOFK, tad es pat šo sugu virzītu uz kādiem gadiem 3-5 iekļaut OFK sarakstā, lai visi potenciālie novērojumu tiktu labi dokumentēti, reģistrēti un izvērtēti. Tā vismaz būtu motivācija to taigas sējas zosi kārtīgi un rūpīgi nopētīt un iemācīties to atšķirt līdz 'kaulam'. Piemēram, ja tā kritiski pieejam novērojumiem, tad Dabasdatos no 37 taigas zosu ziņojumiem liela daļa ir grūti vērtējami, jo nav nedz bilžu, nedz pazīmju apraksts... "Mani 2 centi", kā sacīt jāsaka.


Igors 22.februâris, 19:57

Vairāk bildes: https://picasaweb.google.com/104450261466775933698/LARUSCACHINNANSARGENTATUS3CY


CerambyX 22.februâris, 18:33

Jā, nu es domāju, ka šim īpatnim noteikti ir daudz Kaspijas kaijas gēnu - vai 100% tīrs īpatnis, to jau šādā apsalvojumā grūti pateikt. Strukturāli laikam vienīgi kājas ir īsākas, kā tipiskam īpatnim gribētos - viss cits it kā atbislt tīri labi. Ir pat tā saucamais 'ventral bulge' - stāvošam putnam vēdera līnijas daļa aiz kājām tāda kā kantaina (labi redzams arī lidojumā, kad vēdera līnija it kā kantaina, ar diviem asākiem punktiem - krūšu daļā un dibengalā). Ja vēl varētu dzirdēt un/vai ierakstīt šī putna saucienu - ja klaigātu kā Kaspijas kaija, tad jau pavisam droši varētu to atzīmēt, kā albīnu Kaspijas kaijas īpatni. :)


nekovārnis 22.februâris, 17:11

Ķīnas cimdiņkrabis, Eriocheir sinensis


CerambyX 22.februâris, 15:32

Jāņtārpiņa kāpurs


CerambyX 22.februâris, 14:52

Parastā ziempūcīte


CerambyX 20.februâris, 20:21

Sarkanbrūnā lācīša kāpurs - kāpuri pārziemo un kādās siltākās dienās, neskaidru mērķu vadīti, mēdz rāpot apārt.


forelljjanka 20.februâris, 20:20

Es jau tik fiksi ieguglēju,atradu arī šitādu-Streptopelia roseogrisea,izlasiju Vikipēdijā,uzmetu aci vēl dažiem avotiem(kur tas pats),apskatīju Gūgles bildesun viss!;)


SELGA 20.februâris, 16:42

Melngalvas ķauķis turpina baroties un uzturēties dārza teritorijā līdz pat šodienai 20.02.2015.


roosaluristaja 20.februâris, 16:31

Vispār jau tā ir nevis gredzenūbeles domesticētā forma, bet gan sugas African collared dove (Āfrikas gredzenūbele?), latīniski Streptopelia risoria. Cik atradu literatūrā, viņa ir grūti atšķirama no parastās gredzenūbeles, bet apspalvojums ir gaišāks, vēders gandrīz balts, kakla gredzens salīdzinoši platāks.


forelljjanka 20.februâris, 16:16

Interesanti!Abas vai tikai tā gaišākā?Cik atradu par to ūbeli,kaut arī tiek izdalīta par sugu ,pastāv uzskats ,ka tā ir gredzenūbeles domesticētā forma.Izskats ļoti variē(kā mājas baložiem apmēram,vai ir šķirnes,tā ar nesapratu).Ja abas,kā var atšķirt no gredzenūbeles ???Katrā ziņā,līdz šim neko tādu nezināju...Kāds ir pētijis Liepājā ziemojošās gredzenūbeles?;)


Nora 20.februâris, 16:03

Spožais saulkrēsliņš.


Nora 20.februâris, 15:49

V.Baroniņa: Vairāk izskatās pēc garlapu rasenes, nevis vidējās. Nevar redzēt arī ziedkātāta izliekumu pie pamata.


Nora 20.februâris, 15:24

Baltijas dzegužpirkstīte.


Nora 20.februâris, 15:22

Fuksa dzegužpirkstīte.


Nora 20.februâris, 15:21

V.Baroniņa: Pilnīga pārliecība skatoties tikai pēc bildes nav, varētu būt arī milzu auzene (Festuca gigantea).


Nora 20.februâris, 15:13

V.Baroniņa: Izskatās pēc hibrīda, jo pazīmes neatbilst pilnībā Fuksa dzegužpirkstītei, jo zieda lūpas vidējā daiva ir pārāk īsa.


Mareks Kilups 20.februâris, 15:10

šodien atkal. katru trešo dienu apmēram.


Nora 20.februâris, 14:45

V.Baroniņa: Šis nebūs pundurbērzs, bet zemais bērzs. Pundurbērzam lapiņas ir apaļas, zemajam bērzam ieapaļas, tomēr garākas nekā platas.


Nora 20.februâris, 14:39

Ir pareizi!


Nora 20.februâris, 14:19

V.Baroniņa: Ļoti aizdomīga atradne, neizskatās pēc dabiskas. Varbūt ir vēl kāda bilde, kur redzams vai ir lapu rozetes pie zemes?


Osis 20.februâris, 13:27

Nevis gredzenūbele (Streptopelia decaocto), bet smējējūbele (Streptopelia risoria) ! Visticamāk no nebrīves. Smējējūbeles, kā dekoratīvus mājputnus tur visā Latvijā.


zemesbite 19.februâris, 13:40

Paldies! :)


Nora 19.februâris, 11:17

V.Baroniņa: Vairāk izskatās pēc daudz retākas Rusova dzegužpirkstītes - ziedkopā maz ziedu, Baltijas dzegužpirkstītei parasti ir ziediem blīva, ovāla vārpa.


Nora 19.februâris, 11:03

V.Baroniņa: nebūs tomēr dobais cīrulītis, šis būs vidējais cīrulītis (maz ziedu un mazāks izmērs, pieziedlapa vesela). Dobais cīrulītis ir ļoti rets, taču arī vidējais cīrulītis ir rets.


žubīte 17.februâris, 20:36

Nekas, pasekošu šim svīru pārim šovasar nopietnāk .Varbūt izdosies ko noskaidrot par viņām vairāk.


žubīte 17.februâris, 20:25

Man vectēvs stāstija,ka svīrei strazdu būri vajag likt pagalma galā kur ir atklāta vieta un starp ēkām veidojas tāds kā koridors labai pielidošanai.Būri pieliek galā pēc iespējas garākai koka kārtij.Izskatās ne visai smuki,bet toties apdzīvotība ļoti augsta.Mums tā bija sataisīts un darbojoties pa pagalmu neskatoties varēja saskaitīt cik reiz ielidojusi būrī ,jo skaņa ir iespaidīga.


Irbe 17.februâris, 20:13

Svīres jaunulim gaišajā sejā izteikti tumšs knābis un īpatnējas nāsis: http://de.wikipedia.org/wiki/Mauersegler#mediaviewer/File:ApusApusKlausRoggel07.jpg Un te čurkstes jaunie putni: http://www.fugleognatur.dk/gallery.asp?mode=ShowLarge&ID=45340


forelljjanka 17.februâris, 20:05

Pie kam ad.čurkstes, jaunajam jāizskatās apm.tā http://fc06.deviantart.net/fs70/f/2011/234/a/a/delichon_urbicum_by_dark_raptor-d47jeck.jpg Grūti pateikt ko tur īsti Baiba ir redzējusi,varbūt svīre meģināja iesprengties, bet čurkstes veiksmīgi atsita uzbrukumu.Īsti gan nestādos priekšā kā tas varētu izskatīties,svīre gan būros,gan dobumos,gan citās ligzdvietās(Saldū daudzdzīvokļu majām augšstāvā palikuši vaļā dzelzbetona bloku apaļie caurumi)mauc iekšā tādā ātrumā!!!Man uz laukiem vecais strazdu būris nodrebēja katrreiz,mēs vēl fantazējām par kameru iekšā,lai redzētu ar ko svīre amortizē sitienu,ticamāk ar spārniem,jo kajeles jau viņai tādas nekādas...Nu jau būris sen izbeidzies ,uzliku jaunu,strazdam der(pirms tam veco vienmēr izmantoja abi,sākumā strazds izperēja un izveda,tad svīre)svīrei vairs nē.Visa nelielā kolonija tagad kaimiņmājās.


galochkin 17.februâris, 19:25

Водные процедуры :) https://www.youtube.com/watch?v=6mDNrn4Drfg


ER 17.februâris, 18:07

Skatos attēlu vēlreiz tagad, vakarā bez saules pretgaismas no loga - skaidrs, ka tās ir čurkstes.


Irbe 17.februâris, 16:39

Ja ir citas bildes, vajag ielikt arī tās.


ER 17.februâris, 12:05

Svīru mazuļiem brūno spalvu apmales ir gaišas - ar izteikti zvīņainu rakstu, pie tam visgaišākās tieši uz pieres pie knābja pamatnes (iesaku interneta attēlu meklētājā ierakstīt "swift chick"). Te tas nav redzams. Datums arī stipri agrs pilnībā apspalvotiem svīres cāļiem; parasti tie tādi ir mēnesi vēlāk. Mājas čurkstes ligzdā 16-17 cm garajām svīrēm varētu būt pašauri, bet tā, protams, vairs nav nopietna pazīme. Zaļo vārnu būros ar apm. 20x20 cm grīdiņu lieli svīrēni aizņem gandrīz visu platumu. Paraugam bildi var skatīt te: http://failiem.lv/u/ruxqaac (Garkalnes meži, 26.07.2014.). Tālāk - tas, ja svīre pielido pie mājas čurkstes ligzdas ar mazuļiem, vēl nenozīmē, ka putns tos baro. Būrus, dobumus un citas ligzdas nereti apmeklē gan tās pašas sugas, bet citu pāru vai vispār neligzdojošie putni, gan citu sugu ziņkārīgie apmeklētāji. Manā pieredzē svīres mēdz ligzdot citu sugu tā paša gada apdzīvotajās ligzdās, piemēram, aizņemot zaļās vārnas būri ar lielās zīlītes dējumu. Tieši tādu gadījumu - ar svīru nomīcīto zīlītes ligzdu un vienu stūrī aizstumtu olu var redzēt tajā pašā bildē, kas augstākminētajā saitē. Tā ka lielu pretrunu te nav, bet tie mazuļi tomēr izskatās vairāk pēc čurkstu bērniem.


Igors 17.februâris, 10:40

Kaija ar Kaspijas kaijas pazīmēm. Kaspijas kaija pēc tievā knābja un šķietami mazās galvas.


Mareks Kilups 17.februâris, 08:54

paskats neveselīgs tai kaijai joprojām. protams, iemeslu, kādēļ Ruslans to nesatika, visdrīzāk neuzzināsim, bet varētu nebūt šai saulē.


žubīte 16.februâris, 23:32

Pietuvinot bildi var redzēt brūnganu pieres daļu,tas spīdums deļēji varētu būt arī no tā,kad bildēts ar zipspuldzi.Cik papētiju bildes citām balta parīkle izteiktāka citai ne tik ļoti.Tā kā perēšana bija veiksmīga tad ļoti iespējams,ka šogad perēs tieši tai pašā vietā.Tad ar būs jātiek pie neapstrīdamām bildēm.Bet vai kāds ir redzējis,kad vecie putni ir barojuši ne savus mazuļus?


galochkin 16.februâris, 22:29

Paldies! :) Он делал отбивную примерно три минуты. Я пожалел затвор фотоаппарата и на последней минуте включил видео..))


CerambyX 16.februâris, 22:22

Fū, Ruslan - Tu ar izrādās ķeksētājs :D P.S. joks - nav jāuztver nopietni ;)


CerambyX 16.februâris, 22:19

Ja pieaugušie putni redzēti, tad it kā kļūdīties nevajadzētu... Bet nu ja man šo bildi parādītu bez jebkādas citas informācijas - nekad prātā neienāktu doma par svīrēm :D


forelljjanka 16.februâris, 22:04

Nobildētajā ligzdā sēž divas mājas čurkstes,abām galvas melnas ar raksturīgo zili metālisko spīdumu,vienai var nojaust baltu parīkli.Svīrei vajadzētu būt brūnganos toņos,tumši brūnai,bez zilā metāliskā spīduma.Svīres cāļi uz Jāņiem būs mazāki,ne tik apspalvoti.


žubīte 16.februâris, 21:35

Tikai tad ja svīru pāris baro čurkstu mazuļus,kam gan es neticu.


CerambyX 16.februâris, 20:55

Kāpēc gan ne tās pašas mājas čurkstes? :)


Nora 16.februâris, 20:47

Beidzot arī kāds video :) Paldies!


Igors 16.februâris, 20:19

Viens putns apgredzenots 04-12-2014g.- A.Kalvāns


Edgars Smislovs 16.februâris, 20:13

Bija divi putni, viens ar gredzenu uz kreisās kājas un viens bez.


Akmens-JR 16.februâris, 19:36

iista gheto Sudrabkaija traapijusies ar visiem blin bling (=


Akmens-JR 16.februâris, 19:31

Karaliskais Bubo bubo :) tiesham labs kadrs..


Akmens-JR 16.februâris, 19:28

Ielas noasaukums atbilst vietai :) Plankumainā spāre ka uz kalendara vaaka, labs


Vladimirs S 16.februâris, 19:26

Отличное видео! Три раза пересмотрел как он себе рыбную отбивную делал. :)


Akmens-JR 16.februâris, 19:25

perfekti sanaacis kadrs =)


sandis 16.februâris, 19:07

Wow, kas par kadriem!


sandis 16.februâris, 19:01

Kā tad nabags tajā būrī nokļuva? Notriekts ar mašīnu?


Elfiņš 16.februâris, 16:32

Varētu būt Philedonides lunana vai tomēr kāds cits?


nekovārnis 16.februâris, 15:27

Paldies!


CerambyX 16.februâris, 15:16

Skrejvabole ir gan - Dromius quadrimaculatus


Nora 16.februâris, 10:20

Ja ielogojies forumā, tad visas sadaļas, kur kas jauns iekrāsojas.


Rallus 15.februâris, 23:18

Forumam vajadzētu mazu lodziņu izcelt priekšplānā - kā parādās ieraksti kādā jaunā sadaļa, tie forumu virsraksti aktivizējas. Citādi nevar nojaust, ka ikreiz tajā alā arī jāielien.


Rallus 15.februâris, 23:13

Bingo, kamēr vieni klausās brīnumainas skaņas, citi bildē izteiksmīgus kadrus ar šo. Veiksmīgi!


forelljjanka 15.februâris, 22:17

http://dabasdati.lv/forums/viewtopic.php?f=10&t=143 :D Nez kāpēc par lietojamu DDatu forumu atzīst tikai ligzdu kameru vērotāji.Gan ļoti vērtīgā diskusija par svītrainās,meža un bikšapoga balsīm,gan šis foršais salīdzinājums pazūdīs svaigāku novērojumu gūzmā!:(


CerambyX 15.februâris, 22:03

Bez šaubām tas pats - acīmredzot arī Ruslans 2x šo pašu putnu redzējis uz Daugavas ledus (ziņojums te DD 17.janvārī un 8.februārī). Facebook-a kaiju grupā vīri ar it kā atbalsta variantu, ka varētu būt Kaspijas kaija, ja nu vienīgi kājas par īsu. Bet nu neko jau droši pierādīt nevar...


forelljjanka 15.februâris, 21:54

Baigi jau liekas tā pati kas MillerKārļa bildē 5.01.2015.Ķengaragā(bilde arī putni.lv,pie sudrabkaijas),tas pleķis spārnā visticamāk kāds svaigāks smērējums,knābis stipri līdzīgs.


Igors 15.februâris, 21:22

Man arī nedaudz aizdomas, vai tā nav Kaspijas kaija.


CerambyX 15.februâris, 20:27

Knābis garš un tievs - varbūt pat Kaspijas kaija? Šādā spalvu tērpā gan būs grūti ko precīzi pateikt... :)


CerambyX 15.februâris, 20:13

Tā ir! :)


nekovārnis 15.februâris, 19:43

Izskatās pēc zaļās upjuspāres Ophiogomphus cecilia


forelljjanka 15.februâris, 19:42

Pilnīgi nagi niez aizbraukt uz kādu netālu ,zināmu mežeņu ligzdvietu!


ER 15.februâris, 19:30

Vēl viens ļoti labs piemērs, Uģi! Pilnīgi droši - tā pati skaņa.


CerambyX 15.februâris, 19:10

Meklējot gūglē pēc 'Bubbling-call' izrādās var tikt arī pie Youtubes video, kur dzirdama tiešām 1:1 skaņa + pati pūce vizuāli: https://www.youtube.com/watch?v=3yPuiDwtl14 Avots: http://www.newforestexplorersguide.co.uk/wildlife/birds/tawny-owl., kur piezīmēs arī līdzīga info kā Edmunds raksta - kluss un parasti agrāk sezonā. Mūžu dzīvo, mūžu mācies :)


SELGA 15.februâris, 18:49

14, 15. 02.15. Melngalvas ķauķis arvien turpina uzturēties visa dārza teritorijā un baroties.


ER 15.februâris, 18:40

Paklausījos Uģa norādīto meža pūces ierakstu http://www.xeno-canto.org/197981. Ļoti labi atbilst gan Gaida ierakstam, gan tam, ko vakar dzirdēju dabā. Šeit tā ir mātītes balss, bet palasīju BWPi, ka tā saucamo "Bubbling-call" meža pūcēm izdod abu dzimumu putni. Skaņa esot paklusa un dzirdama netālu, tāpēc to kļūdaini mēdz uzskatīt par retu. Taču esot tieši otrādi: 'frequently used, especially in autumn and winter, notably during nest-site inspection'. Tātad viens iemesls, kāpēc šī skaņa ir tik mazpazīstama, var būt tas, ka pūces parasti klausāmies nevis ziemā, bet vēlāk pavasarī un reti kad tik tuvu un intīmos brīžos, kā pāra kopīgie ligzdvietas meklējumi. Gaidis ir bijis pareizā vietā un pareizā laikā (jā, arī pirms salūta).


forelljjanka 15.februâris, 18:10

Pirmie pavasara vēstneši. Atceroties auglīgo diskusijas daļu pie lielā dumpja,radās zināmas problēmas ar vietas izvēli un piesaisti vietvārdam.Zīmīgākais tuvumā bija Mālu krogs ar savām slavenajām kapenēm,it kā tuvu,tomēr citā novadā -Durbes.Lauks kur gulbji Aizputes novadā,Cīravas(kura samērā tālu)pagasta pašos D.Vienmēr esmu bijis par iezīmētu laukumu ne punktu,jo regulāri apmeklēju daudzas vietas,atverot izvēli ar savām vietām,jau tagad var skrullēt ilgi un dikti lai atrastu(atcerētos kā nosaucis),ja jāmeklē starp punktiem par katru novērojumu... Vai nu jāatrod iespēja savos laukumos likt punktus(kas pie vietām neuzrādās,tikai pie konkrētā novērojuma)vai arī jaievieš pagaišgad solītie putnu atlanta kvadrāti.;)


forelljjanka 15.februâris, 17:41

Mjā,laba mācība!;)Meža pūce gan ir no tām ,kas dzirdēta 100-tiem reižu,taču nekas tāds, pat līdzīgs nekad nav dzirdēts!!! Gaidi,kāvienu no ER nedabuji ?;)Aizbraukt uz Tavu glušu un noskatīties salūtu komplektā ar traktora rēkoņu...


Rallus 15.februâris, 17:39

tauriņpiepe, iespējams sarainā?


forelljjanka 15.februâris, 17:37

Krauklis gan.Tā kādreiz gadās nobildēt,man ar ir līdzīga bilde.Kaut kāda gaismu spēle(vai arī saule spīd cauri).


Rallus 15.februâris, 17:04

Krauklis? Ar pretgaismā caurspīdīgu spārnu krāsojumu?


Rallus 15.februâris, 17:00

Šis nu tiešām ļoti pamācoši izvērtās. Ticamāk, ka arī būtu kļūdījies pēc tik daudzām netipisko saucienu sērijām.


Rallus 15.februâris, 16:56

Pārlikta uz retāko sugu - rūsgano zemeszvaigzni, jo 'zvaigznes stari' sarkanīgi brūni, olveida ķermenis bez kātiņa.


CerambyX 15.februâris, 12:46

Baltmugurdzenis barotavā - ekskluzīvi! :)


ER 15.februâris, 12:32

Dīvaino meža pūces trelli vakar vakarā dzirdēju, bet pie ieraksta tā arī netiku. Kamēr saslēdzu gatavībā tehniku, pilnam orķestrim blakus piestāja garāmbraucošs traktors, netālu tumsā sāka strādāt mežtehnika un pamalē sprāgt salūta zalves. Gaida pirms tam jau sakacinātais putns vienkārši apklusa un nozuda. Vien meža pūces mātīte turpināja brīžiem nīgri atsaukties. Gadījums ļoti pamācošs. Veselām trim no mūsu pūču sugām ir iespējamas gaužām līdzīgas dziesmu/saucienu variācijas - ilgie un ātrie treļļi. Pirmīt es kļūdījos, bez tuvākas izpētes uzreiz atmetot meža pūci. Skaidrs, ka pie "treļļu trio" vēl bez svītrainās pūces un bikšainā apoga jāskaita arī mežene. Vēl tas nozīmē, ka novērotājam bez tiešas pieredzes ar svītrainās pūces dziesmām var būt, maigi sakot, ļoti grūti pierādīt šīs sugas novērojumu tikai pēc dzirdētas dziesmas vien, ja nav ieraksta (vai putna redzējuma, protams). Labā ziņa ir tā, ka gana labi un lēti ierakstīt skaņu mūsdienās var katrs. Kaut vai ar telefonu, diktofonu vai fotokameru. Sonogrammu analīze pēc tam var palīdzēt tikt skaidrībā pat ar klusu ierakstu. Tā ka tiešām vērtīga mācība. Paldies Gaidim par interesanto atradumu un vakar vakara piedzīvojumu!

Aicinām uz lekciju par mazajiem ērgļiem

Trešdien, 2015.gada 25. februārī plkst.18:15 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē (Kronvalda bulvārī 4) notiks Latvijas Dabas fonda īstenotā lekcija ciklā „Izvēlies dabas aizsardzību”. Lekcijas norises vieta – 6.auditorija (lielā). Lekcijas tēma: Mazo ērgļu izpētes un aizsardzība Latvijā (lektors: ornitologs Aivars Petriņš). Mazais ērglis. Foto: J.Ķuze. Pēc lektora prezentācijas notiks diskusija un sarunas pie tējas un cepumiem. Plānotais pasākuma ilgums 1,5 stunda. Nākamā lekcija ciklā „Izvēlies dabas aizsardzību” notiks 2015.gada 18.martā, lekcijas tēma – Interneta tiešsaistes kameras pie aizsargājamo putnu ligzdām (lektors - ornitologs Jānis Ķuze). Uz lekcijām laipni gaidīti visi interesenti! Papildu informācija: maija.usca@ldf.lv Maija Ušča, Latvijas Dabas fonds Projekts tiek īstenots ar EEZ finanšu instrumenta 2009-2014 atbalstu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina...


Latvijas Ornitoloģijas biedrībai 30

Latvijas Ornitoloģijas biedrībai (LOB) – lielākajai dabas aizsardzības organizācijai Latvijā – šogad aprit 30 gadu. LOB ir dibināta 1985. gada 17. februārī, piedaloties 76 cilvēkiem LU Bioloģijas institūta telpās (tolaik – Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūts). LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda, ka “tā ir organizācija, kas jau daudz sasniegusi – iemācījusies dzīvot un plānot savu dzīvi patstāvīgi, no nepilna simta biedru izaugusi līdz lielākajai dabas aizsardzības organizācijai Latvijā, uzrunājusi un aizrāvusi arī tos, kas vēl nav kļuvuši par LOB biedriem, bet, pats galvenais, devusi būtisku ieguldījumu Latvijas dabas aizsardzībā, piedaloties īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla Natura 2000 izveidē, rosinot veidot...


Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā

Ar interneta tiešraides kameru novērotā jūras ērgļu ligzda interesē ne tikai tās saimniekus - 16. februārī ligzdas tuvumā uzradās svešs ērglis, kas, pārlidojot ligzdu, izraisīja satraukumu abos tās saimniekos. Video redzams, ka svešais putns pārlido ligzdu divas reizes. Savukārt dienu vēlāk ligzdā rosījās krauklis, kas pārcilāja zariņus un izklājumā esošo sauso zāli. Pie citām ligzdām veikti novērojumi liecina, ka kraukļi mēdz izmantot ērgļu prombūtni, lai no to ligzdām nozagtu zariņus, ko, domājams, izmanto savu ligzdu uzlabošanai. Šis krauklis tomēr aizlidoja tukšā. Tikmēr abi jūras ērgļi savā ligzdā pagaidām uzturas neregulāri. Ligzdas vainags tiek papildināts ar zariem, izklājumā tiek likti...


Latvijas Dabas muzejs aicina piedalīties fotokonkursā „Mans putns 2015”

Latvijas Dabas muzejs aicina piedalīties tradicionālajā fotokonkursā „Mans putns 2015”. Konkursā startē fotogrāfi – amatieri, kuru fotogrāfijās attēloti gan Latvijas, gan svešzemju putni savvaļā un nebrīvē. Fotokonkursa mērķis ir vairot izpratni par putnu daudzveidību, aktualizēt to aizsardzības jautājumus un vērst sabiedrības uzmanību uz dažādo sugu unikālo skaistumu. Fotogrāfijas konkursam jāiesniedz Dabas muzejā līdz šā gada 23. martam vai jānosūta uz Latvijas Dabas muzeju K.Barona 4, Rīga, LV-1050 (pasta zīmogs 23. marts). Ar fotokonkursa „Mans putns 2015” nolikumu aicinām iepazīties muzeja mājaslapā. Iesūtītie darbi tiks vērtēti četrās vecuma grupās – bērni (līdz 14 gadiem), jaunieši (15 - 25 gadi), pieaugušie (26 - 50 gadi)...


Izdots buklets "Putnu, spāru un tauriņu vērošana Ķengaragā" (2)

Latvijas Ornitoloģijas biedrība izdevusi jaunu bukletu "Putnu, spāru un tauriņu vērošana Ķengaragā". Bukleta mērķis ir rādīt dabas daudzveidību Rīgā un rosināt ikvienu doties dabā un to vērot. Buklets 16 lpp. garumā ir kā īss ceļvedis putnu, spāru un tauriņu vērošanai Ķengaragā. Tas ir arī vērīgs materiāls, kurā apkopotas šajā teritorijā novērotās spāru un tauriņu sugas. Bukleta autors ir dabas pētnieks Ruslans Matrozis, kurš dabu Rīgā vēro jau 25 gadus. R. Matrozis iesācējiem iesaka sākumā pievērst uzmanību trim dzīvnieku grupām, kuras ir visvieglāk pamanīt - spārēm, tauriņiem un putniem. Daugavas posms pie Ķengaraga, apmēram 3,5 km garumā no Mazjumpravmuižas drupām līdz Kojusalas...




Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2015
© dabasdati.lv
Saglabāts