Šobrīd aktīvie lietotāji: 29 Kopējais novērojumu skaits: 99971
Jums ir viesa statuss
Pēdējie novērojumi
Alnis Alces alces
25-jan-2015, mazais_ezis
Sarkanrīklīte Erithacus rubecula
26-jan-2015, mazais_ezis
Meža pūce Strix aluco
25-jan-2015, mazais_ezis
Ūdensvistiņa Gallinula chloropus
26-jan-2015, Rallus
Melnais meža strazds Turdus merula
26-jan-2015, Mimi Serada
Samtainā ziemene Flammulina velutipes
26-jan-2015, Laimeslācis
Meža pīle Anas platyrhynchos
26-jan-2015, Laimeslācis
Meža zīlīte Periparus ater
24-jan-2015, Laimeslācis
Svilpis (sarkankrūtītis) Pyrrhula pyrrhula
24-jan-2015, Laimeslācis
Zīdaste Bombycilla garrulus
24-jan-2015, Laimeslācis
Sarkanrīklīte Erithacus rubecula
24-jan-2015, Mareks Kilups
Melnais meža strazds Turdus merula
24-jan-2015, Laimeslācis
Kaņepītis Linaria cannabina
23-jan-2015, Laimeslācis
Gaigala Bucephala clangula
26-jan-2015, nekovārnis
Zīdaste Bombycilla garrulus
23-jan-2015, Laimeslācis
Čemuru palēks Chimaphila umbellata
18-jan-2015, Kurmata
Žubīte Fringilla coelebs
26-jan-2015, Wiesturs
Melnais meža strazds Turdus merula
25-jan-2015, Wiesturs
Paceplītis Troglodytes troglodytes
24-jan-2015, Wiesturs
Sarkanrīklīte Erithacus rubecula
26-jan-2015, erts
Baltmugurdzenis Dendrocopos leucotos
26-jan-2015, erts
Baltpieres zoss Anser albifrons
7-nov-2006, nekovārnis
Meža pīle Anas platyrhynchos
15-dec-2008, nekovārnis
Mandarīnpīle Aix galericulata
7-nov-2006, nekovārnis
Dzilnītis Sitta europaea
25-jan-2015, Arnis2
Lauku zvirbulis Passer montanus
25-jan-2015, Arnis2
Jūras krauklis Phalacrocorax carbo
25-jan-2015, Arnis2
Pelēkais strazds Turdus pilaris
25-jan-2015, Arnis2
Laucis Fulica atra
24-jan-2015, Arnis2
Gaigala Bucephala clangula
24-jan-2015, Arnis2
Cekulpīle Aythya fuligula
24-jan-2015, Arnis2
Bārdzīlīte Panurus biarmicus
24-jan-2015, Arnis2
Krauklis Corvus corax
24-jan-2015, Arnis2
Melnā dzilna Dryocopus martius
24-jan-2015, Arnis2
Trīspirkstu dzenis Picoides tridactylus
24-jan-2015, Arnis2
Parastā ūbele Streptopelia turtur
26-jûn-2014, dekants
Upes ķauķis Locustella fluviatilis
16-jûn-2014, dekants
Krūmu ķauķis Acrocephalus dumetorum
6-jûn-2014, dekants
Paipala Coturnix coturnix
17-jûn-2014, dekants
Laukirbe Perdix perdix
17-jûn-2014, dekants
Dižknābis Coccothraustes coccothraustes
26-jan-2015, mazaisalks
Vidējais dzenis Dendrocopos medius
26-jan-2015, mazaisalks
Zaļžubīte Chloris chloris
26-jan-2015, mazaisalks
Lielā zīlīte Parus major
26-jan-2015, mazaisalks
Melnā dzilna Dryocopus martius
25-jan-2015, Fuatra
Pēdējie komentāri
sandis 26.janvâris, 23:27

Ko speci saka par versiju "sila strazds"?


sandis 26.janvâris, 23:16

Izkadrējot pamanīju, ka šai uz kājas gredzens. Žēl, ka nepielaida tik tuvu kā otra akmeņu čipste pie D mola.


dekants 26.janvâris, 15:54

Izskatās, ka viņa Tevi tik pat kārtīgi nopēta un acis nenovērš :)


gunarsp 26.janvâris, 10:21

Būtu lieliski, ja ziņojumam varētu pievienot fotogrāfiju. Gunārs Pētersons Sikspārņu eksperts


Mareks Kilups 25.janvâris, 21:17

manuprāt diezgan unikāls novērojums: sarkanrīklīte ziemo lopu kūtī! kūts gan ir tāda, ka viena ieeja ir vienmēr vaļā un gaļas lopi arī iet ārā kad grib. putns gan izskatās ka ārā iet nemaz negrib :)


meža_meita 25.janvâris, 19:35

Riņķa dancis :)


Matrus 25.janvâris, 11:15

Domājams, ka gredzenots Lietuvā. Jāziņo Latvijas Gredzenošanas centram.


Ansis 25.janvâris, 00:00

Tas ir Hypocreopsis lichenoides, ķērpim līdzīga asku sēne. Aug uz atmirušiem kārklu zariem, grāvjos, dīķu malās. Lai gan kārklu ir daudz, šo sugu izdodas atrast ļoti reti - varētu būt tikai otrā atradne LV (Lietuvā ir 3 atradnes).


CerambyX 24.janvâris, 18:15

Skudrulauva Myrmeleon formicarius.


Rolis 24.janvâris, 06:03

Ne tikai baltās pūces novērojums, jebkurš novērojums ir vērtīgs! Neatkarīgi no tā, kad tas veikts.


Rallus 23.janvâris, 22:14

Tā ir aktualitāte, kad šāds novērojums nonāca publiskā redzes lokā. Pilnībā akceptējami visi vēsturiskie novērojumi. Ja kādam būtu tagad 1985.gada līdz šim plašākai publikai nezināms un labi dokumentēts baltās pūces novērojums - tas arī būtu vērtīgs;)


CerambyX 23.janvâris, 21:37

Teorētiski jau senāks novērojuma laiks nav šķērslis, lai to nevarētu pievienot pie interesantajiem novērojumiem :) Laikam ne vienmēr tas tiek praktizēts, bet manuprāt, tas nav nekas slikts.


erts 23.janvâris, 21:37

tas ir 19.01.2012 gads


Rallus 23.janvâris, 21:35

Redzēju tieši pie dzirnavām šorīt 08:22.


erts 23.janvâris, 21:33

tas nav šodien, bet 14.12.2012


nekovārnis 22.janvâris, 16:15

Paldies!


zemcha 22.janvâris, 15:54

Jāni, tās bildes tur mētāsies līdz 1.02. Kurā bildē Tu redzi zilus pleķus zālē, es izskatījos un neko tādu neredzu? Šajās dienās es arī esmu visādus foto ar zosīm izpētījis. Konkrēti apskatot arī astes un noliekot blakus foto ar tipisku rossicus asti, acīm redzamas atšķirības baltajos spalvu galos, rossicus tā ir stipri vien šaurāka, kontarstaināka nekā šīm zosīm. Tāpēc pacelšanai spārnos nebūtu arī jēgas, jo tad varbūt mulsinātu kāda cita nianse! :) Vakar joka pēc paņēmu vienu rossicus izgriezu un iemetu starp šīm zosīm, tomēr ir diezgan uzskatām atšķirība. Nedomāju arī, ka tur ir kāds fotoaparāta gļuks, jo tad jau migrācijas laikā es te mestu īsknābenes veseliem kāšiem! :) Nu davai džeki nobasojiet vai kā citādi nonākat pie kopēja viedokļa!:) Uzrakstiet, izvērtējot ...., dabasdatu ekspertu konsīlijs ir nonācis pie šāda secinājuma... Lai veicas!


nekovārnis 22.janvâris, 15:53

Paldies!


Rallus 22.janvâris, 15:52

Sējas zoss jaunais putns. Te gan arī tā brūnganā skaidri nošķirtā līnija uz krūtīm provocē domāt par kādu hibrīdizācijas pazīmi - ar baltvaigu zosi? Te gan tādu piemēru nav: http://www.gobirding.eu/Photos/HybridGeese.php


nekovārnis 22.janvâris, 15:45

Paldies!


Rallus 22.janvâris, 15:38

Jaunā baltpieres zoss


Rallus 22.janvâris, 15:32

Dārza ķauķis


Nora 22.janvâris, 15:28

Pakonsultējos ar Pēteri Evartu-Bunderu un laikam jau būs šī suga, tik tās lapas tādas netipiskas...


nekovārnis 22.janvâris, 14:20

Izmantošu situāciju, kad speciālistiem uzspicēta acs un ielikšu pāris vecās bildes, lai varētu salikt pa pareizajām mapēm:)


Rallus 22.janvâris, 13:00

Eiropā ligzdo no 850-3000 pāri mandarīnpīļu pēc pēdējā publiski pieejamā vērtējuma: http://www.unep-aewa.org/sites/default/files/document/mop4_12_non_native_species_corr1_0.pdf - sk. 75-77.lpp. Turpat iepriekš arī par Kanādas zosi, kas ir virs 48000 pāru. Tā protams ir atšķirība. Taču šis ir labs diskusijas materiāls pie esošajām zināšanām un tā, kā vērtēt nākamajā reizē divus tramīgus mandarīnpīles tēviņus bez gredzeniem Zebrus ezerā vai kur citur?!


forelljjanka 22.janvâris, 10:34

Ģirtam gribētu lūgt ,līdz vismaz pirmdienai saglabāt pieeju RAW bildēm.;) Uģim teiktu-nav ļaunuma bez labuma!Konkrētais novērojums pamatīgi palielinājis(vismaz manējo)zināšanu bagāžu.Agrāk neko nezināju ne par A.neglectus,ne par Šuškina zosi,jā ,biju redzējis sējeni ar rozīgu knābi(kājas oranžas,astes baltumi klasiski sējenes,nebija gaiša).Sējenes var būt arī ļoti gaišas(skat.manu bildi putnos vai manā lapā-putni.info). Konkrētās zosis,manuprāt,joprojām ir strīdīgas,visticamāk kādu tehnisku parametru dēļ,nu nevar saulainā laikā nevienas kameras bildes ar korektu WB taisīt zilus pleķus zālē!!!Tas iespējams tikai kad debesis apmākušās!Vai arī baltā balans ,zinot vai nezinot,ir koriģēts(kas vispār pat būtu vēlams periodiski darīt uz ideāli balta saulainā laikā;)). Ceru arī ,ka konkrētais disputs ,kādam kurš to vēl nezināja,atstās atmiņā tipiskās īsknābenes pazīmes,piemēram,ja būtu bildes ar zosu pacelšanos un izplestajām astēm,varbūt mēs te matus neskaldītu.Diez vai tas būtu neētiskāk,ka piemēram,daudzkārtēja vistilbes atrašana pie Rīgas HES janvārī! ;)


CerambyX 22.janvâris, 10:21

Un patiesībā vai tik nav tā, ka, lai pārceltu no teiksim E kategorijas uz C, ir jābūt vismaz vienam bez šaubām pierādītam gadījumam, ka konkrētais putns ir atlidojis no kādas šādas urbānās introducentu populācijas kkur Eiropā? Piemēram ar tās pašas Polijas vai Anglijas gredzenu. Kamēr šāda īpatņa nav, nav arī pamats domāt par kategorijas mainīšanu. Kanādas zoss gadījumā tad vismaz ir bijuši īpatņi ar Somijas gredzenu, kas pierāda, ka putni no šīm C kategorijas populācijām tiešām var nokļūt.


CerambyX 22.janvâris, 09:50

It kā jau būtu labi - viens ķeksis vairāk! :) Bet no otras puses, neba gredzena trūkums uz kājas šādam putnam ir garants, ka tas nav no nebrīves izbēdzis putns. Kā pierāda Kanādas zoss, tad neviens jau īsti tos novērojumus neizvērtē - C kategorija un viss pat ja sēž Ķīšezerā pie Zoodārza vai ēd baltmaizi no rokas. Līdz ar to jādomā ka ar mandarīnpīli būs līdzīgi - nav gredzena, tātad C kategorija, pat ja putns nav nācis no šīm "self sustaining" populācijām. Vai to maz var pierādīt? Droši vien, ka nevar. Tāpēc vien jāizvēlas - liekam C kategorijā, lieki galvu nelauzam un skaitam visus, kam nav audzētāju/zoo riņķi kājās un/vai spārni apgriezti vai atstājam E kategorijā un lieki nesarežģījam dzīvi ar introducentu vērošanu. Kas nu kuram tuvāks :)


Rallus 22.janvâris, 07:17

Zināmi jaunumi putnotājiem: Mandarīnpīle Aix galericulata, kas mums Latvijā iekļauta putnu saraksta E kategorijā (ar šaubām par to ieceļošanas dabisko veidu vai šaubām, ka populācija spēj izdzīvot bez cilvēka atbalsta - http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_zzp.htm), Igaunijā no 2015.gada 8.janvāra atzīta kā C kategorijas suga (tāda pat statusā kā Kanādas zoss vai mājas balodis) http://www.eoy.ee/node/61. Līdzīgu lēmumu nesen pieņēma Somijā un Īrijā. Galvenais pamatojums - daudzviet Eiropā parkos u.c. izveidojušās pastāvīgi ligzdojošas populācijas. Mums vērts mācīties pieredzi un šķirot acīmredzami izbēgušos eksemplārus ar gredzeniem (no Zoo, privātkolekcijām u.tml.) un iespējamos ieklejotājus, kā varbūt šajā gadījumā (tuvākās ligzdošanas vietas - Polijā). Protams, īsti nezinu kārtību, kā pārskatīt šīs sugas statusu Latvijā (OFK?).


zemcha 21.janvâris, 23:11

Uztaisīju paraugu, kur ekspozīcijas samazināju par 1 un 1,5 un atstāju visās bildēs -1. Izkadrēju trīs kreisās puses zosi, kuras vairāk likās, ka varētu nebūt īsknābenes. Šīs bildes ir arī novelkamas: http://www.failiem.lv/u/ayqvrvv# WB uz auto, problēmas kamerai (7D)nav novērotas. Ar krāsām diezvai gribu un māku jēdzīgi spēlēties! :)


CerambyX 21.janvâris, 22:48

Mazliet abstrahējoties no šo konkrētu putnu sugas piederības, gandrīz vai jāsecina, ka apmēram 2/3 no pavasara īsknābja zosu novērojumiem būtu arī jāmet miskastē kā nenoteiktas Anser sp., jo kaut kā neticās, ka visi novērotāji ir ar 100% garantiju izslēguši dīvainu sējas zosi ar rozā kājām/knābi. Parasti jau tik apskatās vai ir atbilstošais sārtums knābī/kājās, knābja forma, sudrabaina mugura un plata astes josla (+ atšķirības ķermeņa proporcijās). Es pavisam noteikti, tad visus savus īsknābja zosu novērojumus atsaucu - toreiz tādu varbūtību īpaši neizskatīju līdz ar to drošs par to nevaru būt.


forelljjanka 21.janvâris, 17:39

Vēl vienu svarīgu fotoparametru iedomājos.Kā ar WB(baltā balansu)?Auto?Kādi citi iestatijumi?Man ar pirmo kameru bija zināmas problēmas,īpaši nepietiekamā apgaismojumā!Derētu paspēlēties arī krāsu spektrā.;)


nekovārnis 21.janvâris, 15:26

Paldies par apstiprinājumiem!


Nora 21.janvâris, 11:22

Suga ir pareizi noteikta, apstiprināja ihtiologs E.Krūze.


Nora 21.janvâris, 11:22

Suga ir pareizi noteikta, apstiprināja ihtiologs E.Krūze.


Nora 21.janvâris, 11:21

Suga ir pareizi noteikta, apstiprināja ihtiologs E.Krūze.


Nora 21.janvâris, 11:21

Suga ir pareizi noteikta, apstiprināja ihtiologs E.Krūze.


Nora 21.janvâris, 11:20

Suga ir pareizi noteikta, apstiprināja ihtiologs E.Krūze.


zemcha 21.janvâris, 10:19

MJz, nē teleskops jau bija iepakots bagažniekā un binoklim tomēr viņas bija patālu, lai tik rūpīgi pētītu kāju krāsu, tā, ka ar "acīm" nesaskatīju un nevaru neko komentēt. Kā jau minēju, nofotografēju, fočukā pietuvināju, redzēju, ka detaļas ir gana labi redzamas un tinu makšķeri. Piekrītu foreļjankam, ka būs kādu vakaru jāpaspēlējās ar RAW failiem un jāuztaisa lieta par katru no viņām.


CerambyX 21.janvâris, 07:20

Bet vismaz putns labajā malā, manuprāt, ir īsknābja zoss (un divi pārējie putni tam blakus arī izskatās labi). Trīs putni kreisajā pusē gan varētu būt diskusijas vērti - īpaši otrais no kreisās, kam gan knābja forma atšķirīga, gan it kā tiešām oranžīgās kājas... Varbūt kaut kāda hibrīdģimene? :D


CerambyX 21.janvâris, 07:12

Neatceros kā gan tur bija ar to Suškina zosu sastopamību Eiropā? Te gan birdforuma diskusija, kur tiek risināta līdzīga formāta problēma -http://www.birdforum.net/showthread.php?t=245138 - pa vidu arī bildes ar rozā sējas zosīm.


MJz 20.janvâris, 23:07

Jautājums fotogrāfam - vai tās zisis apskatījies arī ar binokli / teleskopu, vai tikai bildēji? Vai ir kāds komentārs par kāju krāsu? Kā izskatījās uz vietas "ar acīm" , nevis tikai uz iegūtajām bildēm. Runa ir par to, ka kaut kur austrumos eksistē tādas sējeņu krāsu morfas, kam oranžsārtas kājas un knābji. Agrāk pat bija izdalītas kā atsevišķa suga A.neglectus, kas tagad netiek atzīta.


And_ra 20.janvâris, 22:23

Labi, vēlāk mēģināšu pievienot no jauna, Ne šodien. Jā, arī iepriekšējais poligons kaut kur aizstiepies. Citi it kā vietā (cik jau nu patrāpījās apskatīt).


Nora 20.janvâris, 22:11

Nupat bija servera problēmas - tagad visam vajadzētu strādāt. Par šo novērojumu, apskatīju citus, kas ziņojuši poligonus šodien, vakar - viss rādās pareizi. Pati arī pamēģināju ieziņot - viss ok. Diemžēl pie paša novērojuma izdarīt kartē izmaiņas nav iespējams, tādēļ vienīgi atliek pievienot jaunu novērojumu. Uzreiz gan pabrīdināšu, ka jāpamaina nedaudz bilžu parametri, nedaudz samazinot, savādāk neņems otrreiz tās pašas bildes pretī sistēma. Skatos, ka Jums arī daži novērojumi pirms šī, kas ziņoti ar poligonu, rādās kaut kā dīvaini.


And_ra 20.janvâris, 22:07

Šķiet, jā. Kaut gan - apgalvot vairs nevaru...


nekovārnis 20.janvâris, 22:07

Nezinu kā citiem, bet man šodien dabasdati pamatīgi gļuko. Brīžiem rāda pārāk daudz pieslēgumu mājaslapai.


nekovārnis 20.janvâris, 22:00

Paldies! Mērsragā ziņotais apaļais jūrasgrundulis ir tā pati zivs, kas tagad izskalotas ap Kolkasragu. Interesants ir ne tikai lielai šīs sugas daudzums (ap 200m platā joslā tikai virspusē vismaz pussimts, pats jūrasdrazu biezums ir ievērojams), bet arī tas, ka visas ir tumši pelēkā vai melnā krāsā. Kaut arī daudzām pigments jau zudis atlikušais tāpat ir melnajos toņos.


Nora 20.janvâris, 21:57

Vai iepriekš, kad pievienojāt viss rādījās pareizi?


And_ra 20.janvâris, 21:54

Diezi kāpēc vietu apzīmējošais trijstūris izstiepies pa visu Eiropu. Iezīmēts tika pareizi. Vai es tur ko varu izlabot?


Nora 20.janvâris, 21:48

Visas nesen pievienotās zivis nosūtīju ihtiologam apskatīt - tad jau cerams atbildēs un precizēs, ja kas ne tā :)


And_ra 20.janvâris, 21:46

Paldies!


CerambyX 20.janvâris, 19:08

Tie izplatības dati noteikti gan nav paši svaigākie (balstīti uz Plikša, Aleksējeva Zivju grāmatas datiem, kas izdota 1998. gadā). Bet nu jā - tam melnajam jūrasgrundulim arī citos resursos garumu nenorāda diži lielāku par 18cm, kas gandrīz vai maksimālais izmērs. Tā ka laikam jau būs tomēr apaļais jūrasgrundulis, kas invazīva suga un noteikti nav reta.


nekovārnis 20.janvâris, 18:44

Līdzīgs gan, bet pēc http://www.latvijasdaba.lv/zivis/gobius-niger-l/ melnais jūrasgrundulis Latvijas piekrastē manīts tikai pāris reizes bet šajās dienās ap ragu vien izskalots vairāki desmiti tādu. Arī izmēri ne īpaši sakrīt: pēc latvijasdaba.lv datiem Baltijas jūrā līdz 10cm, pie raga 12-20cm. Kartē gan viņiem uzrādīta diezgan plaša melnā jūrasgrunduļa izplatība. Varbūt kaut kas sajaukts.


CerambyX 20.janvâris, 18:26

Kaut kas jūrasgrunduļ-veidīgs? Lielākais laikam melnais jūrasgrundulis, bet nu galīgi neesmu zivju specs :D


zemcha 20.janvâris, 18:20

Ja es būtu sācis mainīt ekspozīciju vai kā citādi piekoriģējis fočenes, neesmu pārliecināts vai nebūtu izpelnījies cita veida pārmetumus, tāpēc labāk ieliku ar 0 ekspozīciju un uzliku uz servera RAW bildes. Bildes skatīju diezgan ilgu laiku, visi putni šķietami ir vienādi, pat ja daļai putnu viena kāja, tā, kas saules pusē, ir oranžīga, tad otra - noēnotā saglabā sārtumu. Par maksimuma izspiešanu un putnu pacelšanu gaisā runājot, tas nebūtu diezko ētiski, turklāt neesmu putnu fotogrāfs, fotografēju tikai dokumentēšanas pēc. Bija pietiekami skaidrs laiks un pietiekami kvalitatīvi attēli, lai es viņas ilgāk netraucētu un zosis varētu baroties, kā līdz tam. Galu galā, ja izbaidītu nepaliktu citiem, kāds pēc manis varēja braukt un dabūt janvāra ķeksi vai tml! :)


forelljjanka 20.janvâris, 13:49

Nu ,tad kad es "ekspertēju" bija tikai masu skati(RAW uz laukiem nav ar ko atvērt,ta ko tur atvērt,ar G3 pat nokačāt vesela mūžība;)),abi tuvplāni uzradās vēlāk!Pilnai skaidrībai(īpaši ja pieejams RAW,izkadrēt vajadzētu visus putnus,kā arī korekti apstrādāt,šobrīd kadri ir pārgaismoti(ekspozīcija jāsamazina uz vismaz -1),jo-1.2.3.zosīm no kreisās puses kājas izskatās oranžas!Sējenēm (vai hibrīdiem ar īsknābja)var būt rozīgs knābis!Pats tādās esmu redzējis,tomēr īsknābja nekad nebūs oranžas kājas,tāpat,ar korektu ekspozīciju putni paliks manāmi tumšāki. Jā,viena no izkadrētajām visticamāk ir īsknābja,bet vai visas? ;) Vēl viena lieta,ja rodas kaut mazākās aizdomas par kaut ko unikālu(kas pilnīgi noteikti ir īsknābja zosis janvārī Latvijā),kāpēc neizspiest no novērojuma maksimumu??? Tas ir, iet klāt ,iegūt labākus kadrus,galu galā lidojuma bildes,lai apskatītu putnu astes pacelšanās brīdī ! ;)


CerambyX 20.janvâris, 10:50

Kaiju 'bībele' jau it kā tikai viena (Olsens & Larsons - Gulls of Europe, Asia and North America), bet man tīri labi patīk arī atsevišķi interneta resursi, piemēram, dziļi spēcīgs ir www.gull-research.org. Informācijas apjoms diezgan neprātīgs :D Ir arī linki un dažādām publikācijām (par Kaspijas kaiju, piemēram, lielisks ir http://www.britishbirds.co.uk/wp-content/uploads/2010/12/Caspian-Gulls-part-1.pdf) utt.


Mareks Kilups 20.janvâris, 00:09

iemetiet kāds linku uz īsto kaiju grāmatu, kas jāpērk! :)


Rallus 19.janvâris, 23:42

Vecais putns ir gana tipisks, jauno jāpapēta.


CerambyX 19.janvâris, 23:22

Lieluma ziņā gan putns izskatās ķīra izmērā - bildē kajaks tomēr būtu redzami nedaudz lielāks?


CerambyX 19.janvâris, 23:05

Vairāk laikam mani tomēr mulsina spārna krāsa - visas segspalvas izskatās pilnībā tumšas. Standartā (un arī Ķengaraga īpatnim tā ir) ap šo laiku liela daļa to spalvu ir nomainītas pret jaunām, kā rezultatā sēdošam putnam veidojas tāda tumšākā josla (vecās median coverts spalvas u.c.). Te viss tumšs... Spalvu maiņa gan, protams, mēdz būt dziļi individuāls process un kādu iemeslu pēc putns var arī aizkavēties kādā spalvu tērpā - tā ka viss ir relatīvs.. :)


Mareks Kilups 19.janvâris, 22:44

pieliku tuvinātas divas kaijas no tā paša kadra. ķīra sarkanās izskatās apmēram tikpat tumšas, bet melnspārnenei, kam ir gaišas, līdzīgas, kā būtu jābūt jaunajam kajakam, arī ir redzams, ka ir būtiski gaišākas. ps: es putnu skatīju teleskopā ar lielāku palielinājumu, kājas bija tumšas, ps2: ķeksim man šo nevajag, viena jau šomēnes ir ;)


Mareks Kilups 19.janvâris, 22:35

diemžēl ne - tajās vēl vairāk snauž. tā viņš/viņa tur palika un es aizgāju uz dienvidiem.


CerambyX 19.janvâris, 22:26

Varbūt citā kadrā galva nav tik sāniski pagriezta? Tā jau jā - kājas teišām izskatās patumšas..


Mareks Kilups 19.janvâris, 22:17

gaisma bija slikta, rīts un putnināja. citas bildes ir līdzīgas. drošvien paliks kā nenoteikts. bet knābja un kāju krāsa tad man paliek mīkla.


CerambyX 19.janvâris, 22:04

Nez, kaut kā vairāk pēc 2cy kajaka man izskatās, bet viens vienīgs foto kadrs var arī būt mānīgs (abos virzienos - melgalvas kaija var izskatīties pēc kajaka vai kajaks izskatīties pēc melngalvas kaijas).


Mareks Kilups 19.janvâris, 21:34

knābis melns, kājas tumši pelēkas. iztrūkst melnā "maska" kā Ķengaraga putnam, taču man vienalga aizdomas par melngalvas kaiju. labprāt uzklausītu kādu viedokli!


zemcha 19.janvâris, 21:03

Par kaklu garumu runājot. Visu nelielo laiku, cik nu man prasīja apstāties un caur logu nofočēt, viņas izskatījās diezgan tramīgas un redzami izstiepušas kaklus, lai vērotu katru manu kustību. Tāpēc normālos apstākļos, bez traucēkļiem no malas, viņu kakli noteikti neizskatītos tik pagari.


CerambyX 19.janvâris, 18:41

Nav jau arī tik neticami - Zviedrijā pietiekami daudz novērojumu arī janvārī.


Rallus 19.janvâris, 18:24

Moins. Īsknābja zoss - ne tikai knābja, kāju krāsa - var manīt arī plato balto astes joslu. Tas kas vēl šo atšķir no tundras - pat ja būtu nobīde no reālajām krāsu gammām - virsknābja apakšmalai var redzēt to rozā krāsas šauro līnijas turpinājumu galvas un knābja pamatnes virzienā. Kakli nedaudz pagari šķiet un grūtāk novērtēt apspalvojuma kontrastu spilgtā gaismā un bez salīdzinājuma. Taču šķiet, ka būs arī šīs sugas pirmais novērojums ziemā. Vai tās ir visas - jāpapēta tuvāk, bet skatīju tagad uzreiz to crop-attēlu.


roosaluristaja 19.janvâris, 13:51

Atvainojos par savu iepriekšējo slēdzienu. Jo skatīju putnus tikai barā, nevis šādi atsevišķi. Njā, neizskatās pēc tipiskām sējas zosīm.


CerambyX 19.janvâris, 13:41

Tiešām izskatās pēc īsknābenēm!


zemcha 19.janvâris, 13:10

:) Piekrītu iepriekšējiem ekspertiem, bet, gribas kādu komentāru, tāpēc izgriezu un ieliku divām zosīm tuvplāna bildes. Tas kas mani mulsina ir diezgan iesārtais knābis un nedaudz iesārtās kājas, tāpēc arī pieliku RAWus klāt. Vēl diezgan gaišas muguras iespaids. Bet nu, varbūt vakardienas spilgtā saule rada to.


roosaluristaja 19.janvâris, 11:58

Galīgi neesmu eksperts, bet nesaprotu, par ko te var būt domas. Piekrītu iepriekšējām ekspertam:)


dziedava 19.janvâris, 10:16

Jā, suga pareiza. Sastopama cauru gadu. Skaisti. :)


forelljjanka 19.janvâris, 09:38

Eksperts neesmu,tikai,ko te diži ekspertēt?-visas tundras sējas zosis.;)


zemesbite 18.janvâris, 20:34

Cik skaista!:)


Mari 18.janvâris, 17:47

Kā man šī bilde patīk!!! :) Latvijas mežu milzis! :)


Matrus 17.janvâris, 21:53

Turpat novērota arī 17.01.2015.


nekovārnis 17.janvâris, 20:49

Tomēr būs lucītis. Astes gals bija spics un taukzivs izskatās daudz slaidāka un lokanāka.


nekovārnis 17.janvâris, 20:32

Grūti saprast, zivs bija ne pirmā un pat ne otrā svaiguma, jau pamatīgi izbalējusi. Pievienoju arī otru foto, kurai diezgan būtiski samazināta gaisma un palielināts kontrasts. Pie labas fantāzijas var saskatīt punktus uz spuras. Cerams kādreiz kāds lucīšu speciālists ies garām:)


nekovārnis 17.janvâris, 20:14

Jā, tā izskatās. Dabasdatu sarakstā vēl nav iekļauta, tāpēc vēl nevaru pievienot (vismaz es tā domāju ka nevaru:)).


Mari 17.janvâris, 20:08

Izskatās pēc četrragu buļļzivs ( Triglopsis quadricornis ) ....


roosaluristaja 17.janvâris, 20:07

Taukzivij vajadzētu būt raksturīgai melnu plankumu joslai gar muguras spuru, turklāt tā skaitās baigi retā. Lucītis ir daudz ticamāks variants, bet nu pilnīgi drošs es neesmu.


nekovārnis 17.janvâris, 18:40

Diemžēl nav tādu bilžu. Abas reizes caunas sanāca nofotogrāfēt tikai uz dullo. Redzēju ka tās tālumā starp krūmiem, nomērķēju uz vienīgo kaut cik atklāto vietu caunas ceļā un bliezu.


nekovārnis 17.janvâris, 18:10

Sarakstā pagaidām gan tādas nav. Pielikšu vēl kādu bezsaraksta zivi, lai pie viena:)


roosaluristaja 17.janvâris, 18:06

It kā izskatās, ka tas bālganais plankums sniedzas arī uz priekškājām. Tad vajadzētu būt akmeņu caunai. Būtu bilde no priekšas, tad jau pavisam droši varētu pateikt.


nekovārnis 17.janvâris, 18:03

Paldies! Biju pārliecināts, ka tas būs kāds zivju mazulis. Pat doma neienāca galvā, ka Latvijas piekrastē varētu dzīvot kaut kas līdzīgs.


roosaluristaja 17.janvâris, 17:43

Zivis man ir visai tumša bilde, bet šitā ir tāda ļoti zīmīga, kurai daudz līdzīgo nav. Cik skatījos bildes, manuprāt tā ir čūskzivs (Nerophis ophidion).


IevaM 16.janvâris, 17:44

skaista bilde :)


CerambyX 15.janvâris, 14:22

Žubīte


Vladimirs S 14.janvâris, 23:04

6.01. Ari ievērojam ar Alekseju šo jauno, ļoti tumšo kajaku. Daudz tumša zem spārna un astes. Viņai kreisā spārna divas spalvas nolauztas. Во какой текст я написал :)


Rallus 14.janvâris, 17:22

Par to ilgo nemanīšanas laiku - tas tiešām uz visu LV.


Wiesturs 13.janvâris, 18:39

Nnē, man tomēr šķiet, ka drīzāk A.hastiana. A.schalleriana neatrodu tādu izteiktu gaišo šķērsjoslu.


CerambyX 13.janvâris, 15:02

Cits variants - Acleris schalleriana


Wiesturs 13.janvâris, 14:46

Hm, varētu būt, vismaz dažas bildes internetā izskatās stipri līdzīgi.


CerambyX 13.janvâris, 14:26

Arctosa ģints vilkzirneklis - varbūt aizsargājamais kāpu vilkzirneklis (A.cinerea), kas Kolkas kāpās ir samērā bieži sastopams.


CerambyX 13.janvâris, 14:14

Piere izskatās ar spicu izaugumu - tad jau tristella


CerambyX 13.janvâris, 14:10

Puslapsene Tiphia femorata


CerambyX 13.janvâris, 14:10

Monochamus galloprovincialis


CerambyX 13.janvâris, 14:10

Sisenis šķiet Chrysochraon dispar


CerambyX 13.janvâris, 14:08

Kaut kād Acleris jau ir... Varbūt A.hastiana? Tā jau dikti mainīga suga. Katrā ziņā nekādu drošu variantu man ar pagaidām nav.


Nora 13.janvâris, 09:24

2012. gadā bija rakstiņš par kukaiņiem sniegā :) http://dabasdati.lv/lv/article/kukaini-uz-sniega/2012/


sandis 12.janvâris, 22:32

Cerams, ka līdz janvāra beigām ienāks lielākā skaitā.


Rallus 12.janvâris, 21:50

DD šogad šis pirmais ieraksts parastajam ķeģim, gan jau vēl kādam ir. Igaunijā 15 (t.sk. lielākie bari pie Tartu šodien ap 120, pēdējās dienās vairāki lieli bari arī citviet Igaunijā). Somijā 378, Zviedrijā 500. Tad jau tuvojās mums arī.


Rallus 12.janvâris, 21:41

Jā, tā rādās, nevienu baru tā līdz šim nav izdevies sastapt, vien ķivuļi visur bariem. Šis viens pats pārlidoja.


sandis 12.janvâris, 21:30

Izskatās, ka šoziem parastie ķeģi ir retums :)


Laimeslācis 12.janvâris, 21:18

Paldies, laikam sāku jau kaut ko sajēgt :)


CerambyX 12.janvâris, 21:03

Tas tik tiešām ir kajaks :)


Mareks Kilups 12.janvâris, 17:36

kompaktā bariņā. neatminos, vai esmu sastapis līdz šim tādu palielu ziemotāju kompāniju.


CerambyX 11.janvâris, 22:29

Mainīgais alkšņu sprīžmetis


CerambyX 11.janvâris, 22:19

Airvabole Acilius sulcatus


sandis 11.janvâris, 20:12

Cerams, ka šīs dienas vētra šamējo neaizbiedēs.


sandis 11.janvâris, 20:08

Biju ievērojis to gredzenošanas ziņojumu DD, tāpēc nemēģināju gredzenu nolasīt. Skats ar pa ledu skrienošo zosi bija tiešām amizants :))


CerambyX 11.janvâris, 16:04

Info no šī novērojuma; http://dabasdati.lv/lv/observation/po6orvjb1v840as6pq7hnjm1k6/ :)


IevaM 11.janvâris, 15:58

:) re kā


CerambyX 11.janvâris, 15:39

LATVIA RIGA ET 3772 - gredzenots 2014.12.28, V.& E. Smislovi :)


IevaM 11.janvâris, 15:20

Bildes ļoti skaistas :). Vai gredzenam nevar redzēt vismaz no kādas valsts?


CerambyX 11.janvâris, 13:50

5. jan arī, speciāli neskaitot, vismaz kādi 10 putni (6 vienkopus 50. līnijas apkārtnē, un vairāki putni arī pie pašas attekas). Vairāk par 5 ir bijuši arī citas reizes, bet tik daudz arī šķiet pirmo reizi.


zemesbite 11.janvâris, 13:18

Cik izteiksmīgas bildes! :)


CerambyX 11.janvâris, 12:45

Šķiet tinējs Hedya pruniana


CerambyX 11.janvâris, 11:01

Šis vērtīgs priekš šī janvāra, kad cīruļu nav pat Liepājā (uznākot aukstumam, gan kāds, protams, var atrasties pie graudu termināļa)..


sandis 11.janvâris, 00:47

Kaija no 9:20 līdz 9:40 bija pie gulbju barotavas. Tad jau laikam vēlāk palidojusi uz putnu torņa pusi, lai gan no rīta izskatījās stipri mazkustīga. Paldies, Uģi, par Taviem ziņojumiem! Izrādās, ka pie Kanādas zoss esam bijuši gandrīz vienā laikā - tāpat, kā pie Engures pūkpīles pirms dažām dienām :))


Jonis 10.janvâris, 22:30

Pārskatīju visas šīs sēnes bildes. Diemžēl nav nevienas, kur kātiņš būtu redzams.


CerambyX 9.janvâris, 22:39

Varbūt ir foto? Vai kādas papildus ziņas? Smilšu krupim tākā biotops nebūtu īsti atbilstošs.. Varbūt zaļais krupis? Tie Rīgā vietām gana bieži un pēc skata var būt diezgan līdzīgi.


Wiesturs 9.janvâris, 00:18

Labs nosaukums - dumbrainis :)


CerambyX 9.janvâris, 00:09

Kauč kādi dumbraiņi Scirtidae sp.


Wiesturs 8.janvâris, 23:48

Monopis weaverella. Sāku samiegoties :)


CerambyX 8.janvâris, 23:44

Kas par sugu? :)


CerambyX 8.janvâris, 23:40

Jātnieciņš, varbūt Coelichneumon deliratorius


CerambyX 8.janvâris, 23:12

Es sauktu par D.stenochrysis


CerambyX 8.janvâris, 23:04

Nemaz ne tik pamatīgi - šo jau ar patiesībā varētu saukt par 'krusta zirnekli' :)


nekovārnis 8.janvâris, 22:39

Paldies! Izskatās, ka ar šo biju nokļūdījies diezgan pamatīgi.


CerambyX 8.janvâris, 22:14

Kāds no zemeszirnekļiem Gnaphosidae


CerambyX 8.janvâris, 22:12

Šķiet Araneus angulatus


CerambyX 8.janvâris, 22:11

Lēcējzirneklis Evarcha sp.


CerambyX 8.janvâris, 22:10

Dižzirneklis Pisaura mirabilis


CerambyX 8.janvâris, 22:10

Krusta zirneklis Araneus diadematus


CerambyX 8.janvâris, 22:10

Lēcējzirneklis Salticus sp.


CerambyX 8.janvâris, 22:09

Kāds no Tegenaria ģints zirnekļiem


CerambyX 8.janvâris, 22:09

Micrommata virescens


nekovārnis 8.janvâris, 21:46

Paldies!


Mareks Kilups 8.janvâris, 21:42

tev vēl trūkst? :D rīt! pie moliņa ar biju, bet nekā interesanta nebija. visur daudz kaiju. no tām jau, ja ir laiks un pacietība, varbūt var kko izlobīt.


CerambyX 8.janvâris, 21:15

Sasodīts, šodien gāju gar Daugavmalu, bet tik tālu neaizgāju :D


Siona 8.janvâris, 21:07

Ō, kaut kā biju palaidusi garām šo līdzinieku!!! Šī gan ir vienīgā bilde... atmiņas par redzēto, kad tauriņš lidoja prom, arī kaut kā īsti nav saglabājušās, bet tagad ticamāks liekas noras samtenis, nomainīju sugu! Paldies! :)


CerambyX 8.janvâris, 20:53

Šajā somu lapā dažādi 'dīvainīšu' piemēri: http://perhoset.perhostutkijainseura.fi/historia/nymphalidae/bol-selene.htm :)


zemesbite 8.janvâris, 20:25

Paldies! Nevarēju neko līdzīgu atrast :)


Wiesturs 8.janvâris, 20:17

Paldies! Jā tā bija arī viena no divām manām versijām, bet, tā kā tā man bija jauna suga, nejutos drošs :)


CerambyX 8.janvâris, 19:51

Koksngrauzis Monochamus sutor - dīvainā kārtā palicis bez cietajiem segspārniem...


CerambyX 8.janvâris, 19:47

Varbūt ir vēl kāds foto? Kaut kā noras/agro samteņu noteikšana pēc apakšpuses man īsti netīk :D Pēc datuma (12.jūn) mierīgi var būt noras samtenis - pie tam izskatās tāds stipri svaigs. Agrie samteņi maija beigās jau nereti ir padiluši.


Elfiņš 8.janvâris, 19:42

Cik interesants!


CerambyX 8.janvâris, 19:37

Depresārijs Agonopterix ciliella/heracliana


CerambyX 8.janvâris, 19:33

Īsti nekas cits kā S.verticalis ar nenāk prātā.


CerambyX 8.janvâris, 19:30

Šķiet Paratalanta pandalis


CerambyX 8.janvâris, 19:19

Konsgrauzis Leiopus linnei


CerambyX 8.janvâris, 19:17

Aberants parastais purvraibenis


Siona 8.janvâris, 18:07

:)


Elfiņš 8.janvâris, 07:38

Paldies :)


roosaluristaja 7.janvâris, 20:00

Pelēkās dzilnas tēviņš. Laiks paņemt acu gaišumam!!


nekovārnis 7.janvâris, 20:00

Skaists putns, bet šķiet ka pelēkā dzilna.


dziedava 7.janvâris, 16:08

Interesanti! :)


nekovārnis 7.janvâris, 14:46

Paldies!


roosaluristaja 7.janvâris, 14:29

porcelāna tintene (Coprinus comatus).


Siona 7.janvâris, 12:39

Bildē izskatījās, ka piepe apaugusi ar aļģēm, neko tādu nebiju redzējusi, pameklēju internetā un atradu, ka tā arī ir :) Es gan sugu neņemos noteikt, bet aizdomas krīt pelēkās bērzu celmu piepes virzienā (Cerrena unicolor), tās apaugot ar aļģēm :) Glīts apraksts angļu valodā te - http://www.mushroomexpert.com/cerrena_unicolor. , bet visur citur arī var atrast.


CerambyX 7.janvâris, 11:24

RR variants, ka tas no purva ūdens - no sērijas purvā ligzdojis putns.


Rallus 7.janvâris, 11:18

Vai atradi kādu skaidrojumu par dzeltenajām kājām? Bieži tas noteikti nav. Olsena un Larsona kaiju grāmatā tieši nav skaidrots. Tur gan teikts, ka hibridizācijā starp melnspārnu un reņģu kaiju "mētelis" ir tumšpelēks, ne tik melns, kā te. Tad drīzāk kāda bio-ķimiska atkāpe.


roosaluristaja 6.janvâris, 20:23

Ja jau mēnesi nāk, tad jau nebūs grūti nofotografēt, jo ļoti iespējams, ka tā tomēr ir pelēkā dzilna.


Rallus 5.janvâris, 23:20

Priekšplāna pietrūkst, taču gredzens jau gan izteiksmīgs.


dziedava 5.janvâris, 19:37

Vērtīgs komentārs piezīmēs par augšanas ātrumu!


nekovārnis 4.janvâris, 21:58

Paldies!


Siona 4.janvâris, 21:06

Paldies! :))


Siona 4.janvâris, 21:06

Paldies! :)


Siona 4.janvâris, 21:05

Paldies! :)


Siona 4.janvâris, 21:05

Paldies! :)


Elfiņš 4.janvâris, 20:09

Varētu būt dedestiņu otiņmūķene.


Elfiņš 4.janvâris, 20:07

Lauka sīksamtenis


Elfiņš 4.janvâris, 20:07

Parastais samtenis


Elfiņš 4.janvâris, 20:05

Arī pļavas vēršacītis.


Elfiņš 4.janvâris, 20:03

Ir, ir pļavas vēršacītis.


Siona 4.janvâris, 15:25

;)


nekovārnis 4.janvâris, 15:01

Jā, patiesi! Paldies par norādi!


Siona 4.janvâris, 14:51

Izskatās pēc skābeņu pelēkpūcītes (Acronicta rumicis) kāpura.


Siona 4.janvâris, 13:34

Izskatās pēc sūreņu dārzpūcītes (Melanchra persicariae) kāpura.


Rallus 2.janvâris, 23:34

kādi ir noteikumi par tīklu + murdu upē šajā laikā?


dziedava 2.janvâris, 21:41

Čaga jeb melnā spulgpiepe Inonotus obliquus : http://www.fungi.lv/inonotus_obliquus.htm


dziedava 31.decembris, 11:17

Paldies!


Bekuvecis 31.decembris, 10:35

Pilnīgi nepārprotami atšķiras tikai mikroskopiskā līmenī: ir būtiski dažādas sporas. Makroskopiskā līmenī - ir atšķirības augtenēs, kā arī raksturīgajā "pārtintošanās" ātrumā un pilnīgumā, taču šajos aspektos bieži vien nākas sastapties ar neskaidriem robežgadījumiem.


nekovārnis 30.decembris, 16:44

Ok. Nu tad no manas puses interesantākie un aktuālākie - vasarā, bet parastie un galu savilkšana - ziemā. Protams vēl ilgs laiks aizies, lai saprastu, kas patiešām ir interesants un aktuāls:)


CerambyX 30.decembris, 16:05

Principā, jo vairāk datu uzkrājas datubāzē, jo labāk - kā sacīt jāsaka, datu nekad nevar būt par daudz (cietais disks pacieš visu) :) Vērtīgi ir kādas sugas novērojumi kādā vietā gan katru gadu kaut 10 gadus pēc kārtas (izplatības/sastopamības dati), gan viena gada griezumā, kaut vai katru dienu pēc kārtas (fenoloģiskie dati). Nu labi, katru dienu tas varbūt būtu pārspīlēti, bet reizi nedēļā - kāpēc ne? Cita lieta, ka vienu un to pašu sugu, vienā un tajā pašā vietā nereti pašam apnīk ziņot - galu galā arī pati novērojumu pievienošana aizņem laiku un, ja novērojumu ir daudz (tādā maijā/jūnijā, ja skatās gan putnus, gan kukaiņus vienas dienas laikā ir elementāri 'saražot' vairāk kā 100-200 novērojumus), tad tas aizņem daudz laiku. Un brīvais laiks, bieži vien tik daudz nav. Tāpēc prioritārākie, manā uztverē, būtu jaunu sugu novērojumi vecās vietās (piemēram, kāda neziņota suga šajā saglabātajā Kolkas punktā) un jebkādu sugu novērojumi kādās jaunās vietās (piemēram, Ušos vai kaut kur citur - Dabasdatos Kolkas apkārtnē daudz 'balto plankumu' ar maz ziņojumiem, kur var 'izvērsties'). Pēc tam nāktu kādu jau ziņotu sugu novērojumi jau zināmā vietā - sugu pirmie/pēdējie novērojumi utt. (piemēram, pirmais joslainā sprakšķa novērojums 2015. gadā Kolkas punktā, pēc tam 2016. gadā utt.). Nu un ja pietiek laiks, tad var droši ziņot arī fenoloģiskos novērojumus (piemēram, joslainais sprakšķis Kolkas punktā 4x maijā, 6x jūnijā, 3x jūlijā utt.). Viss atkarīgs cik daudz laiku var veltīt novērojumu ziņošanai.. :)


CerambyX 30.decembris, 15:01

Minētajam sugas variantam izmērs ir 4-5mm. Liela nav :)


nekovārnis 30.decembris, 14:27

Cik atceros tā bija sīka vabolīte.


nekovārnis 30.decembris, 14:20

Šī vaboļu, tauriņu lieta mani ir ieinteresējusi un ja iepriekš vairāk mežā gāju zvēros un putnos, tad no pavasara vairāk pievērsīšu uzmanību tam, kas darās zem kājām. Rodas jautājums - cik bieži būtu jāziņo tauriņi-spāres-vaboles vienas sugas ietvaros? Pieņemu, ka varētu ziņot par kolorado vaboli Kolkā vienreiz gadā, lai palielinātu ziņas par tās izplatību gadu griezumā, bet kā ir ar retākām sugām? Protams, es par tām sugām, kuru noteikšana man kā nespeciālistam nākotnē nesagādās grūtības. Reizi gadā vai biežāk?


CerambyX 30.decembris, 13:42

Gludi segspārni - pavasara bambals


CerambyX 30.decembris, 13:30

Ūdensvabole Acilius sp. Tur drošai sugu noteikšanai ķermeņa apakšpuse vai pakaļkāju krāsa jarēdz.


CerambyX 30.decembris, 13:25

Mīkstspārnis Cantharis rustica


CerambyX 30.decembris, 13:25

Kāda no ūdensvabolēm (Dytiscidae). Varbūt Coelambus impressopunctatus, bet neesmu īpaši pārliecināts.


CerambyX 30.decembris, 13:22

Joslainais sprakšķis (Diacanthous undulatus) - ret suga!


CerambyX 30.decembris, 13:21

Koksngrauzis Monochamus urussovi (=rosenmuelleri) - pareta suga.


Matrus 30.decembris, 10:50

Savukārt paugurknābja gulbis ar kakla gredzenu CT62 - tēviņš, dzimis 2007. gadā. Dzimis un gredzenots Dārziņu attekā 16.01.2008. Līdz šim nav ligzdojis. Paldies par 481. kontroli (2. vieta pēc kontroļu skaita, bet 1. vietā - gulbis ar 544 kontrolēm, bet tas jau kādu laiku dzīvo rehabilitācijā, tāpēc kontroļu vairs nebūs) !


CerambyX 30.decembris, 01:35

Hmm, jā - tā laikam gan. Paldies par labojumu! Priekškrūšu vairoga punktējums arī stipri grumbuļains un rādās, ka veido tādas kā gareniskas, nelīdzenas rievas - par labu H.abietis. Uz domām par H.pinastri mani uzvedināja salīdzinoši košais krāsojums un gaišākās kājas, bet tādi jau tomēr mēdz būt arī H.abietis.. Visvieglāk jau gan pēc izmēra noteikt :)

Igora Deņisova piezīmes par Rīgas putniem 2014. gadā (4)

Ir pagājis vēl viens gads, un manis pētītā rajona putnu saraksts papildinājies ar vienu jaunu sugu un vairākiem interesantiem novērojumiem. Atgādināšu, ka runa ir par Ziemeļu rajonu Rīgā, precīzāk, par 22 km² plašu iecirkni, kas ietver Vecmīlgrāvi, Vecdaugavu un Mangaļsalu jeb 7% Rīgas teritorijas. Šajā rajonā no 1977. līdz 2014. gadam esmu novērojis 240 savvaļas putnu sugas (sk. sarakstu). Tas sastāda 67% no Latvijā konstatētajām 360 putnu sugām (A.Celmiņš, www.putni.lv). Bez tam citi novērotāji šajā iecirknī atzīmējuši vēl 3 sugas, arī tās norādītas pielikumā (iekrāsotas zaļā krāsā). Tādējādi kopējā sarakstā ir pavisam 243 savvaļas putnu sugas. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad...


Gada dzīvotne 2015 – bioloģiski vērtīgie zālāji

Latvijas Dabas fonds (LDF) iedibina jaunu tradīciju – līdzās citiem dabas gada simboliem, ko nosauc biologu profesionālās organizācijas, šogad LDF nominē vēl vienu jaunu gada simbolu – Gada dzīvotne. 2015. gadā par Gada dzīvotni nosaukti bioloģiski vērtīgie zālāji. Jēdziens „bioloģiski vērtīgs zālājs” radies pirms vairāk nekā 10 gadiem, apzīmējot tādus zālājus, kam ir īpaša nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Par bioloģiski vērtīgiem atzīstami tādi zālāji, kuru sugu sastāvs veidojies galvenokārt dabisku procesu gaitā un kuri ilgstoši apsaimniekoti vienā veidā, - pļaujot vai noganot. Dabiskās pļavas un ganības var pazīt pēc to bagātīgā augu sugu skaita un jo īpaši pēc specifiskām sugām, tā sauktajām...


2015. gada dzīvnieks – meža cūka

Latvijas Dabas muzejs par 2015. gada dzīvnieku ir izvēlējies meža cūku Sus scrofa, kas ir lielākais cūku dzimtas pārstāvis pasaulē. Pirmo reizi gada dzīvnieka nominācijas vēsturē Gada dzīvnieks nav aizsargājamo sugu sarakstos. Tomēr tā atpazīstamība sabiedrībā pēdējo gadu laikā ir ievērojami augusi sakarā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Latvijā. Meža cūka Līgatnes dabas takās. Foto: N.Rustanovičs. Dabas muzejā ir atklāts meža cūkai veltīts stends, un gada garumā paredzēti vairāki tai veltīti pasākumi. Sestdien, 24. janvārī, no plkst. 11:00 līdz 16:00 notiks ģimenes diena „Gada dzīvnieks – 2015”. Pasākumā būs iespēja uzzināt vairāk par Meža cūku: kurās vietās Latvijā tā dzīvo, ko ēd, ko...


2015. gada ģeovieta – Staiceles dzelzs avoti

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus nominē Gada ģeovietu. Par 2015. gada ģeovietu eksperti ir izvēlējušies Staiceles dzelzs avotus, kas atrodas Ziemeļvidzemē, Alojas novada Staiceles pagastā, Salacas kreisajā krastā augšpus Staiceles. Staiceles dzelzs avoti no ģeoloģijas un hidroģeoloģijas viedokļa ir unikāli dabas veidojumi, kuros ir iespējams novērot nepārtraukti notiekošu dzelzs savienojumu izgulsnēšanās procesu, kas avotu izplūdes vietās veido krāsainu un ļoti neparastu ainavu.  Staiceles dzelzs avoti vasarā. Foto: Dainis Ozols Staiceles dzelzs avoti ir divi avoti, kas atrodas blakus esošās dažus desmitus metrus garās graviņās. Avotu ūdensdeve ir neliela, bet tie ir īpaši tai ziņā, ka bagātīgi izgulsnē dzelzs hidroksīdus...


2015. gada sēne – lielā pergamentsēne

Latvijas Mikologu biedrība par 2015. gada sēni ir izraudzījusies lielo pergamentsēni Phlebiopsis gigantea. Lai gan šī sēne nav ne ēdama, ne aizsargājama, tomēr tai ir ļoti liela saimnieciskā nozīme. Lielā pergamentsēne aizsargā mūsu mežus pret citu sēni – trupi izraisošo sakņu piepi Heterobasidion annosum. Mežaudzēs, kur biežāk sastopama lielā pergamentsēne, sakņu piepes infekcija celmos ir daudz mazāka. Lielā pergamentsēne. Foto: T.Gaitnieks. Lielā pergamentsēne veido lielus klājeniskus augļķermeņus (līdz 70 cm garus un 15–20 cm platus), parasti uz koksnes daļas, kas vērsta pret zemi. Bieži sastopama uz 2–3 gadus veciem nozāģētu vai izgāztu skuju koku stumbriem, celmiem un lielu dimensiju ciršanas atliekām. Galvenokārt aug uz priedes...




Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2015
© dabasdati.lv
Saglabāts