Šobrīd aktīvie lietotāji: 136 Šodien ievadītie novērojumi: 3 Kopējais novērojumu skaits: 105442
Jums ir viesa statuss
Pēdējie novērojumi
Žubīte Fringilla coelebs
1-apr-2015, IevaM
Baltpieres zoss Anser albifrons
1-apr-2015, Rallus
Pupuķis Upupa epops
1-aug-2014, LailaG
Melnā dzilna Dryocopus martius
29-mar-2015, LailaG
Meža balodis Columba oenas
29-mar-2015, LailaG
Sāmsalas pīle Tadorna tadorna
31-mar-2015, Igors
Krauķis Corvus frugilegus
31-mar-2015, zemcha
Lauku balodis Columba palumbus
31-mar-2015, Klintslejas
Baltvēderis Anas penelope
31-mar-2015, Igors
Baltpieres zoss Anser albifrons
31-mar-2015, Igors
Baltvaigu zoss Branta leucopsis
31-mar-2015, visvaldis.s
Jūras ērglis Haliaeetus albicilla
31-mar-2015, visvaldis.s
Purva zīlīte Poecile palustris
31-mar-2015, visvaldis.s
Ziemas žubīte Fringilla montifringilla
31-mar-2015, visvaldis.s
31-mar-2015, visvaldis.s
31-mar-2015, visvaldis.s
Viļņainā lācīte Atrichum undulatum
31-mar-2015, visvaldis.s
Viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum
31-mar-2015, visvaldis.s
Lielā zīlīte Parus major
31-mar-2015, bišudzenis
Vidējais dzenis Dendrocopos medius
31-mar-2015, bišudzenis
Dziedātājstrazds Turdus philomelos
31-mar-2015, bišudzenis
Žubīte Fringilla coelebs
31-mar-2015, bišudzenis
Parastā ieva Padus avium
24-apr-2011, dziedava
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
31-mar-2015, sandis
31-mar-2015, sandis
Mazais gulbis Cygnus columbianus bewickii
31-mar-2015, sandis
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
31-mar-2015, sandis
Lielā čakste Lanius excubitor
31-mar-2015, sandis
Dziedātājstrazds Turdus philomelos
31-mar-2015, sandis
Sniedze Plectrophenax nivalis
31-mar-2015, Igors
Baltais stārķis Ciconia ciconia
31-mar-2015, sandis
Dzērve Grus grus
31-mar-2015, sandis
31-mar-2015, sandis
Garastīte Aegithalos caudatus
31-mar-2015, sandis
Melnā dzilna Dryocopus martius
29-mar-2015, Irbe
Parastā ieva Padus avium
31-mar-2015, Ela
Baltais stārķis Ciconia ciconia
31-mar-2015, aina
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
29-mar-2015, Irbe
Jūras krauklis Phalacrocorax carbo
31-mar-2015, agriss
Pelēkais ronis Halichoerus grypus
31-mar-2015, Igors
Jūras žagata Haematopus ostralegus
31-mar-2015, Igors
Baltais stārķis Ciconia ciconia
31-mar-2015, intelis
Bikšainais apogs Aegolius funereus
29-mar-2015, Irbe
Niedru lija Circus aeruginosus
31-mar-2015, IevaM
Upes zīriņš Sterna hirundo
31-mar-2015, piderasi
Meža balodis Columba oenas
31-mar-2015, piderasi
Akmeņčakstīte Oenanthe oenanthe
31-mar-2015, piderasi
Laukirbe Perdix perdix
31-mar-2015, piderasi
31-mar-2015, nekovārnis
Parastā zalktene Daphne mezereum
31-mar-2015, nekovārnis
Pamīšlapu pakrēslīte Chrysosplenium alterniifolium
31-mar-2015, nekovārnis
31-mar-2015, nekovārnis
Zilā vizbulīte Hepatica nobilis
31-mar-2015, nekovārnis
Blīvguma cīrulītis Corydalis solida
31-mar-2015, zemesbite
Dzērve Grus grus
30-mar-2015, zemesbite
Parastā varde Rana temporaria
28-mar-2015, zemesbite
Lielais ķīris Larus ridibundus
28-mar-2015, zemesbite
Mājas strazds Sturnus vulgaris
28-mar-2015, zemesbite
Pelēkais strazds Turdus pilaris
28-mar-2015, zemesbite
Baltā cielava Motacilla alba
28-mar-2015, zemesbite
Meža zeltstarīte Gagea lutea
25-mar-2015, zemesbite
Pļavu čipste Anthus pratensis
25-apr-2013, forelljjanka
Ormanītis Porzana porzana
8-jûn-2013, forelljjanka
Mazais ormanītis Porzana parva
15-jûn-2013, forelljjanka
Mazais dzenis Dendrocopos minor
25-apr-2013, forelljjanka
Ceru ķauķis Acrocephalus schoenobaenus
8-jûn-2013, forelljjanka
Baltā cielava Motacilla alba
25-apr-2013, forelljjanka
Baltmugurdzenis Dendrocopos leucotos
25-apr-2013, forelljjanka
Meža bambals Anoplotrupes stercorosus
31-mar-2015, nekovārnis
31-mar-2015, nekovārnis
Skujkoku ligzdu koksngrauzis Rhagium inquisitor
31-mar-2015, nekovārnis
Zaļžubīte Chloris chloris
30-mar-2015, RedStar7
31-mar-2015, zemcha
Kovārnis Corvus monedula
31-mar-2015, zemcha
Garkaklis Anas acuta
31-mar-2015, dagnis
Vidējais dzenis Dendrocopos medius
2-mar-2013, forelljjanka
Purva zīlīte Poecile palustris
2-mar-2013, forelljjanka
Mizložņa Certhia familiaris
2-mar-2013, forelljjanka
Krauķis Corvus frugilegus
2-mar-2013, forelljjanka
Dzilnītis Sitta europaea
2-mar-2013, forelljjanka
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
2-mar-2013, forelljjanka
Baltmugurdzenis Dendrocopos leucotos
2-mar-2013, forelljjanka
Vidējais dzenis Dendrocopos medius
2-mar-2013, forelljjanka
Purva zīlīte Poecile palustris
2-mar-2013, forelljjanka
Mizložņa Certhia familiaris
2-mar-2013, forelljjanka
Krauķis Corvus frugilegus
2-mar-2013, forelljjanka
Dzilnītis Sitta europaea
2-mar-2013, forelljjanka
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
2-mar-2013, forelljjanka
Baltmugurdzenis Dendrocopos leucotos
2-mar-2013, forelljjanka
Ondatra Ondatra zibethica
28-mar-2015, Edgars Smislovs
31-mar-2015, zemcha
Akmeņčakstīte Oenanthe oenanthe
31-mar-2015, sukas2
Melnā dzilna Dryocopus martius
31-mar-2015, sukas2
Bezdelīgu piekūns Falco subbuteo
31-mar-2015, sukas2
Apodziņš Glaucidium passerinum
31-mar-2015, sukas2
Mežirbe Bonasa bonasia
10-mar-2013, forelljjanka
Trīspirkstu dzenis Picoides tridactylus
9-mar-2013, forelljjanka
Baltmugurdzenis Dendrocopos leucotos
9-mar-2013, forelljjanka
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
9-mar-2013, forelljjanka
Mazais ķīris Larus minutus
31-mar-2015, Andrēnkalns
Baltā cielava Motacilla alba
31-mar-2015, CerambyX
Sarkanrīklīte Erithacus rubecula
31-mar-2015, Platacis
Sila cīrulis Lullula arborea
31-mar-2015, Platacis
Lauku lija Circus cyaneus
31-mar-2015, galochkin
Kārklu raibenis Nymphalis xanthomelas
15-mar-2015, Kamelija
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
31-mar-2015, Kamelija
Pelēkais strazds Turdus pilaris
29-mar-2015, Kamelija
Mājas strazds Sturnus vulgaris
29-mar-2015, Kamelija
Sarkanrīklīte Erithacus rubecula
31-mar-2015, Agnis
Mājas strazds Sturnus vulgaris
31-mar-2015, Agnis
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
31-mar-2015, Agnis
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
31-mar-2015, Agnis
Sila cīrulis Lullula arborea
31-mar-2015, Agnis
Žubīte Fringilla coelebs
31-mar-2015, Agnis
Sudrabkaija Larus argentatus
31-mar-2015, Agnis
Pelēkā vārna Corvus cornix
31-mar-2015, Agnis
Sīlis Garrulus glandarius
31-mar-2015, Agnis
Lielā zīlīte Parus major
31-mar-2015, Agnis
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
31-mar-2015, Agnis
Žubīte Fringilla coelebs
31-mar-2015, Agnis
Pēdējie komentāri
Rallus 1.aprîlis, 06:59

Ne visi gan, bet vismaz kādi divi izskatās tādi, kuriem sakrīt zemāk minētās četras Austrumu pasugas pazīmes, ko varētu atšķirt morfoloģiski. Te pievienoju vienu bildi no holandiešu raksta par kovārņu pasugu noteikšanu: http://failiem.lv/u/wsaeena Nozīmīgākās pazīmes ir: 1) izteikti balts un garš apkaklītes gredzens (nevis tikai sānu laukumi, bet apliec pilnībā – pie pakauša kā lauzta balta līnija), (jāuzmanās no spilgtas gaismas un pretgaismas, kas var radīt mānīgu efektu, pārgaismošanas bildējot). 2) gaišs pakausis un galvas sāni - salīdzinoši ar citām pasugām un ‘pārejām’ - visgaišākais, 3) melna pazode un ar balto gredzenu, gaišo pakausi kontrastējoši tumša galvas virsa, 4) tumšākas- meln-pelēkas krūtis. Bez DNS droši vien būs grūti ko apgalvot pilnībā, bet nebūtu pamata apšaubīt, ja sakrīt šīs pazīmes un būtu jāatzīmē, kā labi kandidāti. Spalvu maiņa beidzas martā un tagad bildētie ir ar vissvaigāko tērpu - līdz ar to gredzens un citas pazīmes ir ļoti izteiksmīgas. Vēlāk ligzdošanas sezonā gredzens var daļēji izzust. Līdzīgi šiem un kopumā jāuzmanās no t.s. poļu 'integrate', kas ir pa vidu starp austrumu un monedulu. Taču tikpat droši būtu jāpievērš uzmanība spermologus pasugas īpatņiem, kas retāk varētu ieceļot no otras puses, tāpat kā melnās vārnas. Austrumu kovārņi ir izteikti migranti un daļa no tiem ziemo ne tikai LV, arī D-Zviedrijā un tālāk uz R-Eiropu (Glutz von Blotzheim & Bauer 1991). Tāpat vērts vērot migrējošo krauķu barus, kas ir kopā ar kovārņiem. Labs holandieša Rudy Offereins raksts garākai pārlasīšanai te: http://calidris.home.xs4all.nl/jackdaw.htm


Rallus 1.aprîlis, 06:11

Prieks par Cēsu listes papildinājumu!


sandis 1.aprîlis, 01:02

Izskatās, ka gredzenojis Aigars Kalvāns tepat LV. Šajā lapā (http://www.cr-birding.be/cr-Rook.htm) teikts, ka 2007. gadā apgredzenoti 100 mazuļi. Tur arī adrese, uz kuru var nosūtīt datus.


Irbe 1.aprîlis, 00:53

Nosūtīju oriģinālu uz Jūsu e-pastu.


ER 31.marts, 23:57

Saprotu. Diemžēl pēc pievienotā ieraksta neko daudz saprast nevar, pārāk daudz mākslīgu traucējumu. Iespaids, ka tie pat nav lietus dēļ, bet kaut kādi sintētiski un digitāli. Vislabākais risinājums būtu atsūtīt oriģinālo ierakstu man pa e-pastu, bez konvertēšanas - kā ierakstīts telefonā.


Irbe 31.marts, 23:34

Kā jau piezīmēs minēju, ieraksts ir ĻOTI SLIKTS, jo lietus spēcīgi pil no mājas jumta stūra. Piedevām man ir vecs Nokia, kurā šis ir labākais ieraksts, ko bija grūtības konvertēt uz mp3. Oriģināli telefonā balss it kā skanēja nedaudz labāk. Bet tos upup taču kaut cik saklausīt var? Ierakstu pievienoju tikai kā pierādījumu tam, ka tas putns tur bija un dziedāja. Varbūt varat palīdzēt un apstiprināt vai noliegt manu minējumu par sugu.


dziedava 31.marts, 23:22

Viļņainā lācīte Atrichum undulatum


dziedava 31.marts, 23:20

Viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum


zemcha 31.marts, 23:19

Nav man pieredzes, ko ar šādu gredzenu darīt, kam ziņot, varbūt ir kāda mājas lapa?


zemcha 31.marts, 23:07

http://www.birds.kz/speciesgallery.php?species=728&l=ru&p=1 Atradu Kazahstānas lapu ar kovārņu bildēm dažādos gadalaikos. Kazahstānā jau nu noteikti visi kovārņi ir soemmeringii. Tā ineteresantākā lieta, ka rudenī un ziemas mēnešos visi šie putni ir ar izteikti tumšāku vēderu un mazāk kontrastainu galvas/kakla daļu nekā pavasarī un vasarā fotografētie. Arī Andris vienīgo putni.lv austrumu eksemplāru ir nofotografējis aprīļa menesī. Interesanti būtu atrast līdzīgu lapu no Krievijas un pavilkt paralēles.


zemcha 31.marts, 22:41

Pieliku vēl trīs bildes ar rakursu no priekšpuses, cik sapratu tad kakla daļai zem knābja jāpievērš uzmanība. Gaidam Andra komentārus.


nekovārnis 31.marts, 22:10

Dižo briežvaboli:)


CerambyX 31.marts, 21:55

Bet nu uz ozoliem tiešām daudz citu labu sugu ko varētu atrast ;)


forelljjanka 31.marts, 21:37

Nūū,Kurzemē ar netrūkst pamatīgas ozolu audzes,piem.ap Durbes ezeru,pie mana vectēva mājām divas nopietnas audzes-Govmežs :DD(turpat blakus Buļļu dīķis)un Ozoliņmežs,Līgutu parks,Sievalka,Lišķu birzs,ja nekļūdos Durbes un Roberta pagaišsezonas ligzda bija kaut kur ezera Rāvas pusē ozolu mežā.Pameklēsim...;)


ER 31.marts, 21:30

Paklausījos - kaut kas ļoti nav kārtībā ar to skaņu. Vai oriģināls telefonā skan tikpat briesmīgi? Ja nē, tad varbūt konvertējot ierakstu kaut kas samisējies?


CerambyX 31.marts, 20:55

Bambali paši savā dzimtā :)


CerambyX 31.marts, 20:49

bifasciatum nav jā - laikam ir minēts kaut kādos sensenos literatūras avotos, bet bez kādiem 'cietiem' pierādījumiem un suga nav iekļauta Lv sugu sarakstā. Visticamāk, ka maz iespēju šo sugu Latvijā atrast.. T.i, visādi brīnumi jau var būt, bet nu ir virkne citu daudz reālāku kandidātu par šo sugu. Ja par lapeglēm runā, tad var pasapņot par Tetropium gabrielii, kas ir izteikts lapegļu monofāgs un ir pa visādiem lapegļu stādījumiem izplatījies pa Eiropu (Polijā tuvu pie Kaļiningradas robežas). Ok, ticamība droši vien tāpat maza, bet prātā paturēt var ;) Ar sycophantu intersanti jā - to gan var mēģināt meklēt. Pēdējais un vienīgais reālais novērojums Mugurves pļavās Pededzes apkaimē - bet tur arī tik vaboles fragmenti (gan jau ka segspārni) tā ka dzīvu vaboli Lv laikam neviens vēl nav redzējis. Ir uz ko tiekties :D Apdzīvo ozolus, bet tur dažādi varianti minēti - gan, ka pārsvarā mīt uz tādiem ozoliem, ko apstrādājis lielais ozolu koksngrauzis (Cerambyx cerdo - pat nez kad Lv šai sugai ir bijis kāds novērojums.. Ļoti sen :D), gan vienkārši kādiem nokaltušiem ozoliem gaišās vietās (bet ne tiešā saulē? Domas dalās - būtu jāpalasa vēl kāds konkrētāks pētījums). Tā ka drīzāk suga meklējama vietās, kur vēsturiski ir bijuši daudz ozoli - tur Pededze, Barkava, Piļori utml. vietas. Uz atsevišķiem vecākiem ozoliem teiktu, ka maza iespēja.. Bet viss jau var gadīties. Un ja neatrodas šī suga - vienmēr var atrast ko citu retu ;)


forelljjanka 31.marts, 20:45

Traki ar tiek kovārņiem!;)Tādas šauras,gaišas apkaklītes ir daudziem,savukārt tādu patiešam tipisku nav nācies redzēt.Putni.lv ir viena KleperAndra bilde,kurš atzīts par soemmeringii,varbūt viņš var nokomentēt?


zemcha 31.marts, 20:24

Vai šie varētu būt austrumu pasuga?!


Ances 31.marts, 20:23

Paldies visiem, jo īpaši Wiesturs par izsmeļošajiem komentiem.


forelljjanka 31.marts, 20:23

Sanāk ka Rhagium bifasciatum nav konstatēts?;)Cik sapratu ar skujkoku mīļotājs(arī lapegles),Eiropā sastopams(Vācija,Čehija,Polija?),vienīgais ko atradu latviski, PDF par pētijumu Gudenieku kadiķu audzē,kur piesaukts kā iespējams kadiķgrauzējs,bet nav konstatēts! :D


nekovārnis 31.marts, 20:04

Kā šodien vispār iedala bambālus? Pie skarabejiem vai atsevišķā dzimtā?


forelljjanka 31.marts, 19:55

Skaidrs,viens senzināms personāžs atjaunojis "darbības"! :DD


sandis 31.marts, 19:29

Jāni, Tu taču šo dabas bērnu neuztver nopietni, ne? Viņa vārda brālis ediitis puziitis šodien ieziņojis arī atkārtotu agrāko bezdelīgu piekūnu. Apskati profilos šo "ziņotāju" segvārdus - veseles cilvēks tādus neizvēlētos...


forelljjanka 31.marts, 19:04

Otrs agrākais novērojums pavasarī Latvijā(pie kam visi agrākie jūras krastā), iekšzemē.Kā mežmalā izpaudās upes zīriņa teritoriālā uzvedība?;)


nekovārnis 31.marts, 18:45

Paldies! Būs jāpiestāj vēlreiz un jāprecizē, kad ziedi būs uzplaukuši.


nekovārnis 31.marts, 18:43

Paldies!


nekovārnis 31.marts, 18:40

Parasti jau ar autiņu, šodien gan ar autobusu no Talsiem mājās braucot. Opelītis biku nojucis:( Uz Puiškalniem metu aci:) Kaut gan tādam pirmajam nopietnākam gadam šķiet arī ar tuvāko apkārtni pietiks.


Nora 31.marts, 18:25

Noteikti kāds no vizbuļiem - baltais vai dzeltenais. It kā ziedpumpurs izskatās iedzeltens, bet dzeltenais vizbulis parasti zied vēlāk nekā baltais. Šeit noteicējs: http://dabasdati.lv/site//pub/1/2/137/1355997392.pdf


forelljjanka 31.marts, 18:22

Nezinu kā Tu pārvietojies(ja ar riteni tad jau bikk tālāk sanāk),baigi interesants biotops ir ap Puiškalnciemu,esmu tur kādreiz Pilsupē copējis(no tiem laikiem arī niks palicies,kopš bildēju putnus vairs nemakšķerēju,kaut arī bijām baigie "feinšmekeri"pamatā piekopām-ķer un atlaid,foreļojot),turpat Slīteres Zilo kalnu nogāze,neskarta Daba,varētu būt interesanti!


forelljjanka 31.marts, 18:10

Zvārdes bij.poligonā ir vieta kur bebri nokāvuši vairākus pamatīgus ozolus(daži pat ap metru diametrā),gan jau tur atkal blandīšos,jāpaķer cirvis līdz,ar nazi tādu ozola mizu nepaņemt!:D


CerambyX 31.marts, 18:02

Pamīšlapu pakrēslīte


CerambyX 31.marts, 18:01

Parastā zalktene


CerambyX 31.marts, 17:59

R.sycophanta ir lieeeeeels retums :) Šis tas pats inquisitor vien ir jā.


forelljjanka 31.marts, 17:56

Jā ,izrādās mums ļoti reti ir arī Rhagium sycophanta,manāmi lielāks par abiem parastajiem(līdz 3 cm.),grauž pamatā ozolu(vācieši tā ar sauc par ozolu vai lielo.Būtu es to zinājis ,kad skrubināju uz laukiem ārā lapkoku no ozola!:D


nekovārnis 31.marts, 17:45

A, vells viņ zin:) Tai vācu lapā - http://www.kerbtier.de/cgi-bin/enFSearch.cgi?Fam=Cerambycidae ir trīs līdzīgas šai un ja labi grib tad šajās bildēs var saskatīt kaut ko no katras. Es ar par kādiem 90% esmu pārliecināts, ka tās ir skujkoku, bet ...


forelljjanka 31.marts, 17:36

Manuprāt droši-skujkoku ligzdu koksngrauzis.;)Līdzigs ir lapkoku,bet tam tie tumšie laukumiņi uz muguras ir vidū, starp gaišākajām muguras šķērsjoslām.Viņiem jau tas tonis diezgan varē,man liekas ir bilde ar diviem,kuriem tonis pamanāmi atšķiras.Vai tad Latvijā vispār ir citas sugas?


sandis 31.marts, 15:47

Mazais vai tomēr lielais ķīris? Būtu interesanta suga bijušajam Cēsu rajonam, šie tomēr mūsu pusē reti tiek novēroti. Ligzdošana, spriežot pēc iepriekšējā ligzdojošo putnu atlanta, Cēsu rajonā nav konstatēta. Savukārt lielie ķīri šobrīd diezgan intensīvi migrē.


galochkin 31.marts, 11:13

Paldies :)


CerambyX 31.marts, 11:05

Lauku lijas tēviņà


dziedava 31.marts, 10:14

Paldies, nu jau tā sarkanā krāsa ieguva kādu jēgu. :)


Akmens-JR 31.marts, 02:10

Mezirbe Labi saplust ar dabu.


Wiesturs 31.marts, 02:01

Protams, vienmēr pastāv arī variants, ka apkampušies ir divi tēviņi :)


Wiesturs 31.marts, 01:57

Ne gluži tā. Ja ir sarkanīga mātīte, tad var būt abi varianti - parastā vai purva varde. Ja NAV sarkanīga - tad visticamākais paliek tikai viens variants - parastā varde. Protams, vajag pārbaudīt vēl citas pazīmes, bet kā papildu pazīmi, kā piemēram, šādā gadījumā, kad jānosaka pēc bildes, to var izmantot. Vispār jau, ja drusku piešaujas, tad šīs divas sugas vismaz dabā ļoti reti sagādā nopietnas noteikšanas problēmas. Pēc bildēm - atkarībā no tā, kas bildē redzams.


dziedava 30.marts, 22:21

Nu bet ja sarkanas mātītes var būt visām sugām, tad jau tā nav nekāda pazīme - ne slidena, ne neslidena. :)


Wiesturs 30.marts, 22:06

Par zaļajām vardēm vēl runājot, no Valta Vilnīša savulaik sapratu, ka tur problēma ir nevis hibrīdi (viena no mūsu sugām jau pati par sevi ir tīrākais hibrīds), bet tri- un tetraploīdi (vardes ar palielinātiem hromosomu komplektiem). Pēc morfoloģijas tās būs +/- kā "sava" suga, bet pēc izmēriem - lielākas vēl par ezera vardi. Tā kā es ar zaļajām vardēm parasti neielaižos, ja nu vienīgi pēc balss.


Wiesturs 30.marts, 21:56

Julita, Tavās bildēs abām vardēm, arī tai sarkanajai, var labi redzēt, ka ir izteikti raibs vēders. Nekādu šaubu par sugu.


Wiesturs 30.marts, 21:52

Zaļo varžu hibrīdi ir smags jautājums, kuru labāk atstāju speciālistiem :D


Wiesturs 30.marts, 21:51

Parastajām vardēm arī mēdz būs sarkanīgas mātītes (un arī tēviņi), tāpēc jau es saku, ka krāsa "sarkanīgs", "zilgans" vien ir pārāk slidenas pazīmes, uz to vien nevar paļauties.


forelljjanka 30.marts, 21:39

Viestur,doma bija noteicēju sadaļā -Sugu noteicēji, DDatos!;) Tikai,kā tad paliek ar iespējamiem zaļo varžu hibrīdiem?;)


dziedava 30.marts, 21:04

Paga, Viestur, sarkanīgas mātītes ir pazīme purva vai parastajām vardēm? Manā novērojumā kā parastās atzīts pārītis ar sarkanu mātīti: http://dabasdati.lv/lv/observation/1f7814ff9dc4668aa66ae4a49b77291a/ Vai tās nav parastās?


CerambyX 30.marts, 21:00

Ar tādu baltu asti mums tikai viens plēšputns - jūras ērglis! :)


Wiesturs 30.marts, 20:50

Neesmu gan abinieku specs, bet nu šīs sugas labi pazīstu. Bildē nepārprotami ir parastās vardes. Uz zilganumu gan neiesaku skatīties kā baisi drošo pazīmi, kaut gan, ja gadīsies zila varde, tad skaidrs, ka runa ir par purva vardi. Šeit vienkāršākā pazīme ir tā, ka augšējā varde ir plankumaini raiba. Purva vardei šādu raibu dīvainīšu nav. Otra, drusku slidenāka pazīme - kamēr purva varžu tēviņiem ir tendence kļūt ziliem, mātītes kļūst sarkanīgas. Attēlā nekā tamlīdzīga. Šajā bildē to labi neredz, bet viena no vienkāršākajām pazīmēm ir tā, ka parastajai vardei gandrīz vienmēr ir izteikti raibs vēders, bet purva - vienkrāsaini pelēkbalts, sliktākajā gadījumā pakaklē sīki raibumiņi. Purva varde ir arī mazāka. Pēdas paugurs arī ir laba pazīme, bet to tikai rokā ņemot var saprast. Ir vēl dažas pazīmes. Un abiniekiem (iesk. astainos) ir savs noteicējs, savulaik Gandra izdots, un nepavisam nav tik slikts.


roosaluristaja 30.marts, 17:31

Tēviņi paliek zilgani uz riesta periodu. Ierodoties riesta vietās, viņi ir brūngani, bet, pieaugot riesta aktivitātei paliek arvien zilganāki. Mehānismu sīkumos es nezinu, bet tas bija saistīts ar to, ka kļūst redzama limfa, kas ir zem ādas.


forelljjanka 30.marts, 15:35

Grūti pateikt,katrā ziņā visi novērotie nārstojot bija tādi blāvi zilgani.Ir jau protams arī pazīmes pēc kurām nosaka nenārsta periodā(pēta pakaļkājas un galvas formu),bet neesmu iedziļinālies!Varbūt kāds abinieku speciālists varētu uztaisīt noteicēju?;)Visiem abiniekiem,arī astainajiem.;) Problema gan laikam tāda,ka vardes veido arī hibrīdus,zaļās tikai vai visas,nezinu...


Ances 30.marts, 12:07

Bet kurā brīdī tas tēviņš paliek zilgans???


ElizeS 30.marts, 11:30

Paldies visiem par izglītojošiem komentāriem! Ņemot vērā šeit rakstīto, tomēr visticamāk novērota ausainā pūce. Noklausoties vēlreiz ierakstu, jāsaka, ka, lai arī dzirdētie saucieni bija visai skanīgi Ūu, tomēr pauzes starp frāzēm noteikti īsākas, kādas 3 - 5 sek. Putnam atradoties tuvu, balss bija visai skaļa, bet attālinoties, saucieni kļuva slāpētāki.


ER 30.marts, 11:05

Paldies, Andri, pilnajā ierakstā ir "BC"! Skaļuma ziņā uz robežas, tomēr samanāmi gan sono, gan uz dzirdi.


parfianovics 30.marts, 09:48

Paldies!


visvaldis.s 29.marts, 23:17

Ja koks nebūtu aizsargāts no caunām, tad varētu domāt, ka cauna gribējusi būrī slēpt Es reiz pajukušu strazdu būri labojot, atradu tajā govs ragu. Bet var jau būt, ka klijāns ēdis.


dekants 29.marts, 22:47

Njā, sonogrammā es ar neredzēju, bet audio ierakstā uz austiņām izskaņu sadzirdēt var (pieliku arī oriģionālo ierakstu). Varbūt esmu par daudz ar Audacity pastrādājis... Nākamreiz pacentīšos kārtīgāk ierakstīt.


CerambyX 29.marts, 21:49

Starp citu tajā vācu lapā, ja zem bildes ir sarkans aplītis, tad pēc foto sugu noteikti ir ļoti grūti vai neiespējami, oranžs aplītis - var mēģināt, zaļš - viegli noteikt pēc foto ;)


CerambyX 29.marts, 21:36

Laikam jau visas Amaras pēc bildes būs jāatstāj kā Amara sp... Ja nu varbūt Amara fulva viena no retajām ko var pēc foto noteikt :D T.i. teorētiski ja ir kādi 5-6 vispusīgi, augstas detalizācijas kadri ar labu apgaismojumu (vajadzīgās pazīmes gaismā nevis ēnā), tad no oriģinālajiem kadriem var ko mēģināt izpīpēt (tā piemēram es pats no saviem kadriem, ko redzu un pētu oriģinālajos pikseļos, varu kādu sarežģītāku variantu ar noteikt precīzāk, jo vienkārši ir iespējams tās smalkās pazīmes saskatīt), bet nu šādā izmērā labāk nefilozofēt ;)


CerambyX 29.marts, 21:30

Kāda raibspārņa kāpurs. Laikam jau Zygaena filipendulae


CerambyX 29.marts, 21:28

Tā pati zeltastes mūķene vien ir jā :)


CerambyX 29.marts, 21:28

Domāju, ka mīsktblakts Closterotomus biclavatus


nekovārnis 29.marts, 21:28

Baigi izskatās pēc mūķenes euproctis similis.


forelljjanka 29.marts, 21:27

A.bifrons pēc vācu lapas otra līdzīgā,bet lieku tomēr uz to prastāko?familiāro! :D


CerambyX 29.marts, 21:22

Varbūt zemesblakts Eremocoris abietus vai kaut kas līdzīgs...


CerambyX 29.marts, 21:17

Nez.. Pēc zīmējuma it kā tuvākais S.floslactata, bet tas parasti tāds 'tīrāks' un ar ne tik biezām līnijām. Tā ka nez - jāpapēta varbūt vēl kādi varianti..


ER 29.marts, 21:16

Jā, ļoti smukas "BC" dziesmas.


forelljjanka 29.marts, 21:13

Labais!Ar visu rozīgo virsasti,tādus reti gadās redzēt!Papiņš tātad.;)


ER 29.marts, 21:13

Pievienotajā fragmentiņā (nepilnas 3 s.) tikai vienas dziesmas beigas bez dzirdamas vai sonogrammā redzamas izskaņas. Ja saki, ka bija, tad likšu klāt datos kā "BC" vietu.


forelljjanka 29.marts, 21:09

Jenotsuns gan!Baumo jau, ka pūces maitu nesmādē ziemā kad bads,bet tagad?Būs sagadīšanās!;)


forelljjanka 29.marts, 21:05

Va vellos,es domāju-kaut kur es šitādu esmu redzējis! :DD


CerambyX 29.marts, 21:04

Stomis pumicatus


CerambyX 29.marts, 21:03

Jāņtārpiņš ;)


CerambyX 29.marts, 20:16

Parastā kaulene


CerambyX 29.marts, 20:16

Izskatās gan pēc jenotsuņa ne caunas atliekām. Un vai tiešām būs meža pūces 'nedarbs'? :)


CerambyX 29.marts, 20:12

Izskatās pēc lielās spuraines (Rhytidiadelphus triquetrus)


CerambyX 29.marts, 20:11

Tas ir dziedātājstrazds


aina 29.marts, 20:07

Jā, skaņas īpašas! Video ieraksts bija daudz garāks 32 sek., bet konvertējot uz audio failu sanāca tik īss! nākošā reizēs ierakstīšu garākus video!


CerambyX 29.marts, 19:58

Ādgrauzis Attagenus pellio


Wiesturs 29.marts, 19:54

Tieši gribēju rakstīt par ūpja/ausainās balsu atšķirībām, bet Edmunds jau visu uzrakstījis :) Piemetināšu tikai divas lietas - ūpim tiešām balss pat visai bieži nav divzilbīga, vienzilbīgos es pats laikam esmu dzirdējis pat biežāk (varbūt tāpēc, ka lielākoties tos klausījos ĶNP :D). Otra lieta par attālumu. Lai gan tas ir taisnība, ka ausainajai tā balss ir daudz klusāka, viss atkarīgs arī no nakts. Klusā un tālskanīgā naktī to varēs normāli dzirdēt arī 2-3x tālāk. Pats vienā gadījumā esmu ausaino ļoti skaidri dzirdējis no gandrīz kilometru liela attāluma un, ja es konkrēti nezinātu, no kurienes tā bļauj, liktos, ka tikai varbūt pārsimt metru attālu.


ER 29.marts, 19:10

Jaukas skaņas, pat ja tik īsi!


ER 29.marts, 19:03

Par skaņu runājot. Ausainās pūces un ūpja dziesmas var izklausīties līdzīgi, taču ir gana viegli atšķiramas, ja paklausās. Iesaku salīdzināt dzirdēto ar ierakstiem, kaut vai xeno-canto.org. Ausainās vienzilbīgais "ū" ir tāds kā plakans un slāpēts, bez balsīga skanīguma un spēka. Atkārtojumi daudz biežāki, nekā ūpim, pauzes īsākas. Ūpim dziesma nav obligāti izteikti divzilbīga (te, piemēram, vakarnakts ieraksts no ĶNP: https://soundcloud.com/dabasskanas/eagle-owl-song), taču "Ū" ir modulēts, t.i. viegli locīts/izliekts, balsīgi skanīgs, retāk atkārtots.


CerambyX 29.marts, 17:47

Skābeņu pelēkpūcītes (Acronicta rumicis) kāpurs


CerambyX 29.marts, 13:50

Krūkļu balteņi


CerambyX 29.marts, 13:39

Atkal būšu 'ļauns un riebīgs' un atgādināšu, ka jebkuram novērojumam jāmēģina piezīmēs ierakstīt novērojuma apstākļi u.c. informācija. Šajā gadījumā - dzirdētās dziesmas aprakts. Viens iemesls, lai uzreiz varētu ātri un ērti izvērtēt vai suga ir noteikta pareizi, bet patiesībā vēl svarīgāk tas ir tāpēc, ka Dabasdatu datubāze ir tomēr ilglaicīgs pasākums un, ja pēc gadiem 5-10-15 kāds gribēs DD datus izmantot kādam pētījumam (vai jebkādām citām vajadzībām), tad "tukšs" vai neprecīzs novērojums (atzīmēti milzīgi novērojuma poligoni utml.) būs daudz mazvērtīgāks (vai pat vispār neizmantojams) kā precīzs un smuki aizpildīts novērojums ar maksimālu informācijas daudzumu. Jo, ja pēc 5 gadiem, kāds ar Jums sazināsies un mēģinās noskaidrot šī novērojuma apstākļus, tad ir liela iespējamība, ka varētu neizdoties absolūti precīzi visu atsaukt atmiņā (pašam ir virkne novērojumu no DD pirmsākumiem, kad ar piezīmēm īpaši neaizrāvos un tagad reizēm domāju - es tiešām to redzēju? Neatceros... :D). Komentāri starp citu datu atlasē neparādās - tā ka, ja komentāros kādas papildziņas tiek sniegtas, tas viss ir jāielabo arī novērojuma piezīmēs. Kaut kā tā :) Bet ja par šo novērojumu, tad ūpim tā dziesma tāda divzilbīgs 'ūūū-U' ar samērā pagarām pauzēm starp atsevišķām frāzēm (grāmatās raksta, ka ap 8 sekundes), kas dzirdams lielā attālumā (labos apstākļos pat vairāki km). Ausainai pūcei tāda vienkārša - dobjš 'ūūū', ko atkārto ar dažu sekunžu intervālu. Kas interesanti - īpaši tālu dziesma nav dzirdama (ap 300m jau skaitās tālu) - tātad tuvu dziedošs putns it kā var radīt sajūtu, ka putns patiesībā ir ļoti tālu. Tā ka ka galvenais uz ko var koncentrēties ir saucienu atkārtošanās biežums, jo iespējams ļoti tālu dzirdamam ūpim to divzilbīgo daļu nemaz tik labi nevar dzirdēt (pašam ar to gan nav pieredze - var kāds zinošāks iekomentēt). Biotops, protams, tik tā nosacīti būtu jāņem vērā, jo ūpji arī mēdz būt tuvu apdzīvotām vietām, bet, pēc kartes skatot, ausainai pūcei tas gan ir tāds tipisks biotops - ne pārāk liels meža puduris, kam apkārt atklāta ainava, kur pūcei baroties. Tās arī tiešām diezgan bieži ligzdo apdzīvotās vietās.


ElizeS 29.marts, 12:47

Hmm, viela pārdomām... Ausainā ir arī savulaik dzirdēta apkārtnē. Kā lai nekļūdīgi atšķir?


Aigars 29.marts, 09:12

Gredzena Nr 2 TT. Šeit var ieziņot zosu un gulbju kakla gredzenu nolasījumus: www.geese.org


nekovārnis 28.marts, 23:17

Paldies! Lai nu par ko, bet par mārīti pat doma galvā neienāca.


CerambyX 28.marts, 23:14

Jā, nu es ar par Dromius agilis variantu


CerambyX 28.marts, 23:13

Garkājods vien arī būs. Kaut kāds Tanyptera atrata vai kaut kas uz to pusi.


CerambyX 28.marts, 23:11

Spīdulis Glischrochilus quadripunctatus


CerambyX 28.marts, 23:08

Laikam jau kāds ūdensmīlis no Cercyon ģints. Tev izskatās, ka 1,5mm lieliem objektiem labāks asums un detalizācija kā man sanāk :D


CerambyX 28.marts, 23:04

Peldblakts gan - šai laikam citu līdzīgu sugu nav :)


CerambyX 28.marts, 23:03

Laikam ir gan Aneurus nepieaudzis īpatnis :)


CerambyX 28.marts, 23:03

Iemetot aci noteicējā, man to abu sugu noteikšana sevišķi skaidrāka nepalika (laevis tēviņiem vēdera mugurpusē jābūt tādam kā pauguram, kas esot redzams pat caur segspārniem, bet avenius tāda nav - bildēs internetā īsti neprotu šo pazīmi laikam saskatīt. Mātītēm atšķiras dibengals - šis attēlā gan tēviņš), bet pēc izplatības 'defaultā' būtu jābūt A.avenius, jo A.laevis vairāk R un D Eiropas suga un Lv nav konstatēta (vismaz pagaidām).


CerambyX 28.marts, 22:50

Pirmajā momentā ar šķita, ka dumbrainis, bet otrajā attēlā no sāna galīgi 'nedumbrainisks' formāts - tādas matainas un sīkas ir arī Scymnus ģints mārītes, kas tad šī arī būs un izskatās pēc Scymnus suturalis.


CerambyX 28.marts, 22:44

Skrejvabole Pterostichus oblongopunctatus


CerambyX 28.marts, 22:44

Ir arī Oxypselaphus obscurus


CerambyX 28.marts, 22:43

Skrejvabole Stomis pumicatus


CerambyX 28.marts, 22:42

Zemesmīlis Geophilus


CerambyX 28.marts, 22:42

Lapgrauzis Chrysolina staphylaea


CerambyX 28.marts, 22:41

Ir ir - Cychrus. Varbūt mazliet līdzīga ir Carabus convexus, bet tai nav tādas sašaurināta krūšu un galvas daļa (piemērota, lai iebāztu galvu gliemeža čaulā)


CerambyX 28.marts, 22:40

Kreisajā pusē - Pterostichus oblongogutatus, labajā - Limodromus assimilis


CerambyX 28.marts, 22:39

Skrejvabole Limodromus assimilis


CerambyX 28.marts, 22:08

Biotops tāds ne visai ūpisks. Varbūt ausainā pūce?


Gaidis Grandāns 28.marts, 19:56

Bastarda tūsklape (Petasites hybridus).


nekovārnis 28.marts, 17:54

Man ir zūmtrauks Sony DSC-HX300. Ja ir pietiekami gaismas un kukaiņa izmērs virs 5-7 mm, tad var dabūt tīri smuku bildi. Šodien gan bija patumšs un salijis. Turklāt negribējās vilkt ziemojošo vaboli ārā no migas. Parasti izšauju kādas 5-10x parastam kustonim un 20x+ kaut kam interesantam, bet tā īsti uzzināt to vai kaut kas labs sanācis var tikai mājās pie datora.


forelljjanka 28.marts, 17:35

Nu,šitāda lieluma "lopiņus" liekas tāds labāks ziepītis(vai jaunāks telefons) ņem tīr neko.;)Uģa līmeņa bildes jau padārgs pasākums,(arī mana versija nebūs lēta(Oly Macro 35 mm.ap 200,-EUR),kaut tikai tāda piedeva pie putnu bildētāja arsenāla,loģiski ,ka vajadzīgs arī bodijs(spoguļkamera vai bezspogulis ar maināmu objektīvu)).Kaut gan,cik zinu, arī Uģim nav Makro objektīvu objektīvs!:D Vispār var piegaismot arī ar tādu gaišāku lukturīti,vienbrīd tā dariju.


nekovārnis 28.marts, 17:20

Paldies!


nekovārnis 28.marts, 17:14

Dabā ar cik atceros tās pumpiņas bija uz iekšu. Eh, būtu labāka fototehnika vai vismaz tas fototehnikas operators:) Gan jau speci kādreiz iznāks arī mežmalā:) Vasarā, tad gan šķiet viņiem būs grūti - kukaiņu birums pa visām frontēm.


CerambyX 28.marts, 17:14

Carabus sylvestris Latvijā nemaz nemīt - būs tiešām Carabus arcensis (=arvensis). Pats tagad atceļā no D-pils - vakarā visu sazīmēs un salabos :)


roosaluristaja 28.marts, 17:10

Manuprāt parastā apmalpiepe (Fomitopsis pinicola).


forelljjanka 28.marts, 17:05

Nez,C.silvestris tās segspārnu "pumpas" tā kā uz iekšu,Tavas bildēs izskatās ,ka uz āru,savukārt vienlaidu līnijas starp pumpām C.s.izskatās vairāk,tās smalkākas.Uģis droši vien Dabā,nav laika te amatiernovērojumus komentēt(citi speci ar ignorē;)),tad nu pašiem jābakstās.Vakar gandrīz galva uzpampa mizblakšu bildes pētot! :DD


nekovārnis 28.marts, 16:52

Pēc krāsojuma - jā, bet tas segspārnu raksts šķiet gludāks. Es liktu uz C. silvestris:)


forelljjanka 28.marts, 16:43

Nevarētu būt Carabus arvensis ?;)


ER 28.marts, 16:30

Jaunāko pārskata karti ar dzelteno stērstu dziesmu paraugu vietām skatiet tepat, bilžu galerijā. Visas pilnās līdz šim ierakstītās dziesmas pieder "BC" dialektam (dzeltenie apļi kartē), nepabeigtās dziesmas ar līdz galam nenosakāmu "B?" dialektu - tukšie aplīši.


roosaluristaja 28.marts, 14:27

Šīm jābūt parastajām vardēm. Vienīgā līdzīgā suga ir purva varde, bet tai tēviņam pašlaik jābūt zilganam, kas te nav novērojams.


dziedava 28.marts, 11:24

Grauzumu pēdas man izskatās kā bērzu gremzdgrauzim Scolytus ratzeburgi, bet sēnes varētu būt kortīcijas Cylindrobasidium evolvens (sk., piem., http://www.saftware.net/pilze2/buch/export29. -- ja adresē aiz 29. nekas neseko, tad tur jāseko 4 burtiem, ko DD neņem pretī - h-t-m-l ). Par sēnēm gan būtu labi, ja apskatītos arī Diāna, jo tik droša neesmu, vai nav vēl kas līdzīgs.


forelljjanka 28.marts, 10:53

Dzērvi no stārķiem samērā viegli atšķirt pat ļoti tālu- pēc lidojuma,salīdzinot tas ir tāds saraustīts,tāds ass vēziens,pauze,stārķim tas ir tāds līganāks.


sindi 28.marts, 09:58

Tomēr :D Nu baigi likās ka ir stārķi, pie tam nebiju vienīgā, kas redzēja. Par pārējiem gan varu apgalvot, ka bija, jo pārlidoja zemu un pa vienam.


roosaluristaja 28.marts, 00:15

Nu melnā klija jau uz lodžijas diez vai sēdēs. Visticamāk tas bija vistu vanags vai zvirbuļvanags.


sandis 28.marts, 00:05

Šodien vistu vanags Cēsu karjerā "noslīcināja" kovārni. Īpatnējs medību paņēmiens...


sandis 27.marts, 23:01

Tās lidojošās ir dzērves :)


zemcha 27.marts, 15:40

Jā, tā doma bija nofiksēt trīs dziesmas tuvu robežai, lai sāk veidoties robežas kontūra. Edmund, kad apmēram Tu plāno aktualizēt jauno karti. Ik pa laikam sanākt braukt šur tur un varētu pie reizes vairāk pievērsties pelēkajiem laukumiem. Nezini kā igauņiem saucas tā aplikācija, varbūt, ka šie iebūvējuši aplikācijā kādu spektrogrammas konverteri, ko mēs arī varētu izmantot.


forelljjanka 27.marts, 15:05

Šitās tādu laiciņu atpakaļ pētiju,izskatās tīri labi,spārna laukumi atbilst(kaut arī pieļaujami nominālsugai),galvenais aste un virsaste!Bildēs gan asti pagrūti ievērtēt,tomēr virsaste,manuprāt atbilst(tai jābūt gaišākai kā mugurai,gandrīz baltai)! Par L.e.homeyeri jau info tīr neko,man jau vairākus gadus neizkostas bildes ar lielo čaksti pašas novembra beigās kurai raibas krūtis kā juv.(iespējama L.e.sibiricus)!Homeyeri jau visapkārt mums pa laiciņam parādās,Tarsiger-ā liekas ir tāda čupiņa bilžu no Somijas novērojumiem.


ER 27.marts, 12:26

Izskaņas dzirdamības un saskatāmības (sonogrammā) ziņā uz robežas, bet ieskaitīts: "BC"! Vēl jo labāk, ka arī ģeogrāfiski pie pašas robežas. Novelkam skaidras līnijas...


ER 27.marts, 12:17

Vēl viens labs "BC" paraugs.


ER 27.marts, 12:14

Klasiskas "BC" dziesmas pie pašas leišu robežas, smuki! Otrdien dabūju to pašu dialektu netālu uz ZA - pie Sproģiem. Trešdien starp Bebreni un Jēkabpili daudz tukšo ložu - stērstes ceļmalās ar nepilnām dziesmām vai tikai saucieniem...


ER 27.marts, 12:06

Paldies, jauna vieta "BC" dialektam (krītošā izskaņa).


forelljjanka 27.marts, 11:28

...un ņemot vērā,ka Uģis atradis un noteicis šo,gan jau ka manis atrastās būs tās pašas sugas!


forelljjanka 27.marts, 11:22

Vai tomēr Aneurus avenius ?:O Jābeidz ,kamēr pats neesmu palicis par Aradus debilis(ir tāda blakts Z-amērikā izrādās)!:DD Kas nekait ar putniem,350 sugas,vairums ļoti atšķirīgi,ja līdzīgi,tad vismaz dzied atšķirīgi!;)


forelljjanka 27.marts, 10:43

Šī arī droši vien kāda blakts,pagaidām neko līdzīgu neatrodu...


forelljjanka 27.marts, 09:57

Vai drīzāk Dromius agilis! :DD


forelljjanka 27.marts, 09:12

Pēc ilgas "buršanās" atradu vienu līdzīgu-Dromius angustus,gan jau ka garām! :D


roosaluristaja 26.marts, 23:41

Ziemeļniekam dzeltens gredzens. Tad jau nebūs mūsējais.


dziedava 26.marts, 22:47

Drīzāk raupjā sīkpiepe Stereum rugosum, bieži sastopama. Bet uz ozoliem gan nav manīta, kaut var augt uz visādiem.


dziedava 26.marts, 22:42

Gļotsēne Hemitrichia serpula sporu stadijā. :) Nav no biežākajām, bet šausmīgi reta ar gluži ne.


forelljjanka 26.marts, 21:24

Cik liela?Nevarētu būt gliemežu Cychrus caraboides ?


forelljjanka 26.marts, 21:08

Savukārt ši,tās pašas Aneurus laevis nimfa(ja tā pareizi sauc latviski blakts attīstības stadiju)?;)


forelljjanka 26.marts, 21:04

Vai tik ši nav Aneurus laevis ?


roosaluristaja 26.marts, 20:57

Tā vajadzētu būt, bet nu ir jau te arī gudrāki vīri par mani.


forelljjanka 26.marts, 20:49

Nav gadijumā peldblakts Ilyocoris cimicoides(rokos te netā pa blaktīm)? :D


Wiesturs 26.marts, 20:24

Paldies! Tā kā šīs vaboles man vasarā ir katru otro gaismošanas reizi, varbūt Tu vari man atsūtīt īsu info, kas jāskatās? Citādi nekad nespēju to atcerēties. Atceros, ka bija matiņi jāskatās, bet kurai sugai - kur, to gan ne.


forelljjanka 26.marts, 20:17

Vispār man vēl lielāks fēleris,koks nepareizs!!!Tas ir ozols!:O Biju tur šodien atkal,nezinu varbūt nojauca,ka visriņķī guļ apses,vai tas ka praulu kārta tāda dzeltenīgi balta,mizas ar maz,divi lieli gabali,zem kuriem joprojām resnulis guļ,tāpat kā skrejvaboles un jātnieciņi.Vienīgi,praulu kārtā atradu lērumu citus neredzētus mošķus!Apses riņķī daudz, varbūt suga nemainās!;)


Wiesturs 26.marts, 20:15

Paldies! Pieliku vēl vienu bildi, kur tā pazīme labāk redzama.


zemesbite 26.marts, 17:17

Ha-ha-ha!


Laimeslācis 26.marts, 13:07

Statuss! :D :D :D


forelljjanka 26.marts, 10:20

Katrā ziņā būs jāpievērš uzmanība,līdz šim ,kā redzēju naktstauriņu ar zīmīgiem oranžiem pakaļspārniem,tā padomāju-bērzu pavasarsprīžmetis un viss!:D


forelljjanka 26.marts, 10:18

Priekšpārni jau ar pamanāmi atšķiras.Poļu lapā gan foto pētot īsti nesakrīt,tomēr zīmējumā, apšu M spārna priekšdaļas vidū, tas zīmīgais aplītis redzams.Katrā ziņā Latvijā tikai divi varianti,Spānijas/Francijas līdzinieks nebūs!;)


CerambyX 26.marts, 08:58

Kaut kādas dīvaini dziesmu varianti jau laikam dauziem (visiem?) dziedātājputniem. Piemēram, Skrundas dīķos niedru stērstes izpildījumā dzirdēju klusu (dzirdamu līdz ap 10m attālumā), salīdzinoši ilgu (5sek un vairāk) vīterošanu, kas galīgi neasociējās ar niedru stērstes īsto dziesmu :)


Sintija Martinsone 26.marts, 08:41

Vēl varu papildināt, ka žubītei esot arī padziesma, kura biežāk dzirdama agrā pavasarī. Tāda mīksta, burbuļojoša trallināšana, bet ir līdzība ar īsto dziesmu. Pati tādu dabā neesmu dzirdējusi, tikai ierakstā.


CerambyX 25.marts, 22:28

Tas ar košākajām gaišajām joslām - bērzu pavasarsprīžmetis (Archiearis parthenias). Otrs īpatnis tāds vienmuļāks - velk uz apšu pavasarsprīžmeša (A. (=Boudinotiana) notha) pusi, bet nu bērzu pavasarsprīžmešiem ar mēdz būt vienmuļāki eksemplāri. Par labu apšu pavasarsprīžmetim salīdzinoši izteikti ķemmveidīgās un paplatās 'ūsas' - bērzu tās salīdzinoši šaurākas. Raksta arī par atšķirībām pakaļspārna zīmējumā, bet tos te tāpat nevar redzēt.


CerambyX 25.marts, 21:09

Nu tajā attēlā laikam tik tā - dažas sugas ilustratīvi attēlots. Precīzai noteikšanai labāk neizmantot, jo sugu ir krietni vien daudz vairāk par 6 :)


CerambyX 25.marts, 21:04

Tā kā velk uz kāda skudrulīša kāpura pusi, kas lien pa mizgraužu ejām meklējot mizgraužu kāpurus. Bet nu zem oša mizas tur var būt arī kāds cits retāks variants bez mizgraužu skudrulīša. Varbūt vispār kādas citas radniecīgas dzimtas kāpurs... :D


CerambyX 25.marts, 20:55

Mugurpelde - visdrīzāk, ka Notonecta glauca, bet nu varbūt arī kāda cita suga.


CerambyX 25.marts, 20:54

Līķvabole Phosphuga atrata


Siona 25.marts, 20:53

Vienu ūsu tīri labi var redzēt otrajā bildē :) (iet gar augšmalu un krusto pirmo un otro kāju)


Rallus 25.marts, 20:51

Tajā saitē mazliet velk uz Ķīnas versiju Venēcijas karnevālam, taču tieši ievēroju, bildē neredz - bija tādi vairāki radziņi platā lenķī vērsti - visvairāk līdzinājās Nephrotoma virescen. Bet vismaz skaidra ideja, pateicos!


CerambyX 25.marts, 20:49

Sprakšķa kāpurs - šāda formāta mums te iet kā Denticollis linearis.


CerambyX 25.marts, 20:45

Melnuļi Bolitophagus reticulatus - dzīvo piepēs uz bērziem (kas nu tās parastās - posapiepes?)


CerambyX 25.marts, 20:43

Ir C.polita!


CerambyX 25.marts, 20:42

Bet nu labi, ērtības labad atzīmēšu novērojumu kā N.major, lai, ja kāds nākotnē tomēr ņem un atlasa visus vītolu slaidkoksngrauža novērojumus, tad lai šis vismaz tur ar būtu atrodams - pēc tam jau datu atlasītājs pats var domā, vai šis novērojums viņam der vai neder ;)


editez 25.marts, 20:40

Paldies!


forelljjanka 25.marts, 20:34

Vienīgais ticamais(jo tā nav plēšputna ola-pēc formas)-dzērve!


CerambyX 25.marts, 20:29

Te dziļumu nav īsti korekti mērīt, jo pēc 3. attēla skatot, šī ir uz zemes guļoša kritala jau stiprā sadalīšanās pakāpē (mīksts prauls ar hlorociboriju - ja pareizi saskato to zilumu) un koksnes daļa ir jau atdalījusies no mizas - tā ka mērījums neatainos reālo situāciju. Kritalas stāvoklis drīzāk arī liecina par to, ka šī izskreja nav svaiga - N.major tomēr prasās tāda nedaudz cietāka tā koksne, ne tik augstā sadalīšanās pakāpē. Iespējams jau tur vairāki/daudzi gadi pagājuši kopš cauruma saimnieks ir tur grauzies :) Jorpojām nenoliedzu, ka tas nevarētu būt N.major 'rokdarbs', bet pārāk jau daudz 'bet' (manā uztverē - ja kāds cits vēl ir par N.major, tad jau es varu arī, protams, piekāpties), lai to tā ar drošu sirdi par tādu atzīmētu :)


forelljjanka 25.marts, 20:21

Mežirbe tad nebūs,tai ola 2x mazāka!;)Mežirbei arī par agru.Vispār dīvaini,šobrīd olas var būt kādām 3 sugām(krauklis,jūras ērglis,vistu vanags),plēšu olās neesmu īpaši gudrs,jurķim tak tāda bāla,abiem citiem nav tik liela,nebūs tak klinšu ērglis!:D


CerambyX 25.marts, 20:15

Kāda garkājoda kāpurs. Tiem jāskatās sejiņas uz dibengala, lai noteiktu sugas ;) http://www.nhm.ac.uk/natureplus/servlet/JiveServlet/showImage/38-3532-66781/tipulidae+drawings.jpg


dziedava 25.marts, 20:04

Nu tajā materiālā, kas man ir, pievērsta uzmanība tam, ka dziļumam jābūt > 1cm, ar ko atšķiroties no citiem koksngraužiem. Šite likās dziļi, bet nu es jau nezinu, pirmoreiz šādiem caurumiem pievērsos. ;)


Rallus 25.marts, 19:50

Pievienoju vienu iekadrējumu un neasāku apvērsto foto. iespējams, ka tas tad apstiprinātu aizdomas.


editez 25.marts, 19:49

Vai mežirbei varētu būt tik liela ola? Bildē olas čaumala ir lielā vīrieša rokā. Garums apmēram 8 - 9 cm.


editez 25.marts, 19:37

Paldies!


Rekmanis 25.marts, 19:23

Mežirbe


CerambyX 25.marts, 18:35

Hmm, jā - vainīgs. Lasīju aprakstu par šo sugu vienā krievu koksngraužu grāmatā un tur tie 8-10mm bija atzīmēti par kāpuru ejām koksnē nevis pašām izskrejām (caurumiem). Jāmācās labāk lasīt krieviski :D Bet nu nezinu - stāsts jau par to, ka praktiski visiem Lv koksngraužiem ir apaļas izskrejas un neba N.major vienīgā suga, kas var attīstīties uz bērziem... :) Iespējams, ka šī tiešām ir N.major izskreja, bet kā to pierādīt? Līdzīga izmēra apaļi caurumi ir arī lapkoku ragastēm (Tremex fuscicornis) utml. Tā ka nezinu jā... Pēc izskrejām var labi noteikt lielos asmaļus, ja piešaujas, tad arī lielās krāšņvaboles un kādas dažas citas sugas (dižkoksngraužus utml.), bet viss pārējais ir tā - minējumu formātā :)


dziedava 25.marts, 18:03

Un, spriežot pēc foto, galīgi ēnā abas vietas nav, saule tur tiek klāt.


dziedava 25.marts, 18:01

Pievienoju vēl vienu foto, kas droši ir uz bērza kritalas turpat blakus, bet par pirmo droši neatceros, vai tas bija uz kritalas vai ne. Par to izskreju izmēriem, hmm, man esošajā K.Vilka dotajā materiālā teikts, ka "Izskrejas ir pilnīgi apaļas, 5-6 mm lielas." kā man pirmajā izskrejā arī šķiet, ka ir.


CerambyX 25.marts, 15:48

Joprojām par maz informācijas :D Koks daļēji dzīvs vai pilnībā nokaltis? N.major sastopams tikai uz pilnībā atmirušiem kokiem - mirstoši/daļēji nokaltuši neder. Bērzs it kā der (suga principā ir lapkoku polifāgs), bet parasti gan tie mīl nokaltušus alkšņus. Cauruma diametrs ar vai nav par mazu? Tam būtu jābūt ap 8-10mm, bet te pēc pirksta mēroga velk uz ~5mm. Bet varbūt ļoti liels pirksts? :)


dziedava 25.marts, 15:36

Tas gals tāds nesaprotams, pieņēmu, ka tur žokļi ieslēpušies, bet jā, varbūt arī makstnesis. Nez kāpēc uz vietas tā ideja neienāca prātā ..


dziedava 25.marts, 15:32

Bērzs. Bērzu - egļu mežs, pamitrs.


CerambyX 25.marts, 15:26

Tiem parasti vienā galā var labi žokļus redzēt :) Varbūt kāds makstneša (Psychidae) kāpurs?


CerambyX 25.marts, 15:19

Priekš tipiska asmaļa par platu (normāli šaurs un iegarens caurums), bet varbūt vecs caurums un laika gaitā izdrupis? Tik pat labi pavisam kas cits pie vainas - nenosakāms :)


CerambyX 25.marts, 15:18

Uz kāda koka tas? Teorētiski jau varētu būt, bet vienkārši apaļš caurums nav tas pats parocīgākais variants priekš sugas noteikšanas :) Tādus var uztaisīt vēl kāda sauja sugu - jāvērtē tas kompleksi kopā ar biotopu, koka sugu, koka atrašanās novietojumu (ēnā, saulē) u.c. faktoriem.


dziedava 25.marts, 15:08

Varētu būt Chrysopa sp. kāpurs vai tomēr kas cits? Priekš Chrysopa sp. pārāk resns šķiet.


CerambyX 25.marts, 12:44

Ops, kaut gan tagad lasu, ka P.ceramboides var būt arī uz lapkokiem - ts.k. ozolu dobumos. Tā, ka atgriežu sugu atpakaļ uz koksngraužveida praulvaboli - pārāk jau līdzīgi tie kāpuri tiem, kas man un Jānim bildēs :)


CerambyX 25.marts, 12:38

Varbūt ir vēl kādi kadri? Galvenokārt man interesē priekškrūšu vairoga punktējums un vairodziņa forma (ieapaļš vai 5-stūrains). Drīzāk jau ir melnulis Neatus picipes, kas ir tāds ozolu apdzīvotājs, bet jāpārliecinās par 100% :)


CerambyX 25.marts, 12:29

Mjā, biotos it kā galīgi ne priekš P.ceramboides. Ozola dobumā ticamāk variants ir melnā praulvabole - Prionychus ater. Pagājušogad tām kāpurus audzēju, bet neraža, ka aizmirsu nofotogrāfēt - varētu salīdzināt. Bet nu cik atminos, tad pēc skata bija visai līdzīgi. Tas vai no mana tagadējā ievāktā it kā P.ceramboides kāpura izaugs tieši šī suga - arī vēl ir jautājums :)


CerambyX 25.marts, 11:25

Tad jau būs skujkoku ligzdu koksngrauzis.


CerambyX 25.marts, 11:24

Pēc vakardienas, kad Dendrārija apkārtnē mizmīlis atradās manā izpratnē galīgi nepiemērotā biotōpā - bail pat kaut ko teikt :D Gāju tur to visu meža loku no Rudbāržu puses un sākumā jau vairāk tumši tie meži (egle utml.), kas gan neizskatījās piemēroti, bet tuvāk šosejai un Skrundas purva pusei jau palika tā kā labāk. Tā ka teorētiska iespēja noteikti pastāv :)


IevaM 25.marts, 11:10

Interesanti gan :)


IevaM 25.marts, 11:09

Priedes


IevaM 25.marts, 11:08

Priede, upes malas mežs, tāds mētrājs vai lāns, priedes, mazliet egles, mazliet bērzi, diezgan skrajš


IevaM 25.marts, 11:04

Kaut kāds lapukoks, ja pareizi atceros, bērzs


forelljjanka 25.marts, 09:58

Fuj,Uģi,manos''medību' laukos!!! :D Ja pa nopietno,kā Tev liekas,Šneidera mizmīlim tur laikam nav pārāk atbilstošs biotops ?


CerambyX 25.marts, 09:20

Ok, lai iet Tachyta nana - nekas diži cits līdzīgs tiešām neatrodas ;)


CerambyX 25.marts, 09:14

Šie gan jau, ka zem priedes mizas, bet ideālā variantā ar jānorāda atrašanas vieta - nākotnē noderēs! :) Bet pēc 10 gadiem, ja kāds Tev prasīs - neatcerēsies :)


CerambyX 25.marts, 09:13

Zem kāda koka mizas šis? Interesanti salikt kopā - mēdz būt gan uz skukjokiem, gan lapkokiem


CerambyX 25.marts, 09:12

Starp citu - kādi šim novērojuma apstākļi (koks, biotops utt.)?

Iesaisties pētījumā par parastās ievas lapu plaukšanu un ziedēšanu (2)

Daba mostas, un pirmie augu pavasara vēstneši – sniegpulkstenītes, zilās vizbulītes un lazdas jau zied. Jau otro gadu Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki aicina ziņot par parastās ievas (Padus avium) lapu plaukšanu un ziedēšanu portālā www.dabasdati.lv. Izvēlies koku, kas ir netālu no mājām, pa ceļam uz darbu vai skolu, un katru nedēļu nofotografē tuvplānā, atbilstoši sezonai, pumpurus, lapas, ziedus vai augļus. Parastā ieva ir neliels (2-10 m) koks vai krūms, kura bieži sastopama visā Latvijā. Tā aug krūmājos, mežos un upju krastos, kā arī dārzos. Ziedēt sāk maijā. Ziedi balti, smaržīgi, sakopoti 8-12 cm garos ķekaros. Parastā ieva. Foto:...


Portālā Dabasdati.lv atklāta ziņošanas sadaļa ligzdojošo putnu atlantam (28)

No šodienas, 2015. gada 27. marta, portālā Dabasdati.lv ir iespējams ziņot par ligzdojošo putnu novērojumiem īpaši izveidotā sadaļā http://dabasdati.lv/putnuatlants/. Eiropas ligzdojošo putnu atlanta (ELPA) novērojumu ziņošanas platformā ir iespējams ērti ievadīt informāciju par vairākām putnu sugām vienlaicīgi atlanta kvadrāta ietvaros. Datu ievades princips ir līdzīgs Latvijas ligzdojošo putnu atlanta 2000–2014 papīra anketām, taču šoreiz to var darīt elektroniski. Latvijas Ornitoloģijas biedrība sadarbībā ar karšu izdevniecību “Jāņa sēta” turpina darbu arī pie atlanta statistikas sadaļas, kurā varēs apskatīt aktuālo informāciju par kvadrātu apsekotību, sugu izplatību utt. Aicinām iesaistīties ikvienu Dabasdati.lv lietotāju datu vākšanā Eiropas ligzdojošo putnu atlantam! To var darīt kaut vai...


Vārna izēd jūras ērgļa olu (2)

Šorīt (18. martā), izmantojot ligzdas saimnieku prombūtnes brīdi, ligzdā viesojās vārna, kas saknābāja un izēda vienu olu, un, iespējams, sabojāja arī otru. 08:30 ērgļu tēviņš atstāja ligzdu, kas aptuveni septiņas minūtes palika bez pieskatīšanas. Divas minūtes vēlāk tajā, piesardzīgi klusēdama, sāka saimniekot vārna, kas izknāba čaumalā caurumu un izēda olas saturu. Vairāki knābieni tika veltīti arī otrai olai, tomēr pagaidām pilnīgas pārliecības par to, ka tā būtu sabojāta, nav. Otra vārna tikmēr dežurēja netālu esošā ozolā un paspēja ligzdā saimniekojošo putnu pabrīdināt par ērgļu mammas Durbes tuvošanos, kas notika aptuveni piecas minūtes pēc vārnas ierašanās. Līdz ar to ērgļu ģimenes iespējas šajā...


Aicinām uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām

Trešdien, 2015. gada 18. martā plkst. 18:00 Latvijas Dabas muzejā notiks Latvijas Dabas fonda īstenotā lekcija ciklā „Izvēlies dabas aizsardzību”. Lekcijas tēma – Tiešraides kameras pie aizsargājamo putnu – jūras ērgļa, zivjērgļa un melnā stārķa, ligzdām. Uz lekciju laipni gaidīti visi interesenti! Latvijas Dabas fonds tiešraides interneta kameras pie dienas plēsīgo putnu – zivjērgļa un jūras ērgļa, kā arī melnā stārķa ligzdām izvieto jau ceturto gadu. Ar kameru palīdzību ikvienam interesentam portālā dabasdati.lv ir iespēja tiešsaistē sekot līdzi ligzdās notiekošajam – ligzdas veidošanai, olu izdēšanai, perēšanai un mazuļu izvešanai. Lekcijā ornitologs Jānis Ķuze iepazīstinās ar Latvijas Dabas fonda pieredzi tiešraides kameru...


Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola (7)

Jūras ērgļu ligzdā 9. martā plkst. 16:42 ir izdēta pirmā ola. Tagad priekšā stāv aptuveni 38 dienas ilgs perēšanas process, šo darbu veiks galvenokārt ērgļu mamma, tomēr tai piepalīdzēs arī tēviņš. Ar vienas vai divu dienu intervālu varam sagaidīt vēl vienas vai divu olu izdēšanu. Perēšana tomēr tiek uzsākta jau tagad, pēc pirmās olas izdēšanas, tas nozīmē, ka arī mazuļi izšķilsies ar vairāku dienu intervālu un būs vecumā atšķirīgi. Šogad ērgļu pāris ir ievācies jaunā ligzdā un kopš tās būvēšanas uzsākšanas līdz olas izdēšanai ir pagājuši tikai aptuveni divi mēneši – šajā laikā ir uzbūvēts ligzdas vainags, no pērnās zāles veidots...




Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2015
© dabasdati.lv
Saglabāts