Активные пользователи: 444 Сегодня добавленные наблюдения: 4 Общее количество наблюдений: 2167572
У вас статус гостя
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Novērojuma dati
Izdrukāt

Zirnekļveidīgie -> Vilkzirnekļi (Lycosidae) ->

Vilkzirneklis Acantholycosa lignaria, Acantholycosa lignaria

Bремя наблюдения 27-May-2025 plkst. 20:26
Pievienots27-May-2025
Administratīvā teritorijaBeverīnas novads
Ziņotāja saglabāts vietas nosaukums
Skaits1
СтатусPieaudzis īpatnis (Imago)
Novērotājsguta7
Полный списокHет
Примечания

Pievienotie foto:


Последние наблюдения
Crex crex - 2025-05-28 apogs apogs
Caprimulgus europaeus - 2025-05-28 apogs apogs
Strix aluco - 2025-05-28 apogs apogs
Crex crex - 2025-05-28 artis113
Strix uralensis - 2025-05-27 apogs apogs
Caprimulgus europaeus - 2025-05-27 apogs apogs
Vanellus vanellus - 2025-05-27 artis113
Неизвестно
Ignotus
@ W
Последние комментарии novērojumiem
megemege 28.maijs, 00:11

27.05. plkst. 18:47 novērots ligzdā viens peļu klijāna mazulis. Brīdi pat likās, ka ligzdā vēl viens kustas, bet 100% pārliecība nebija. Pievienotas bildes.


ekologs 27.maijs, 23:06

Ok, skaidrs! Paldies arī par pārējiem labojumiem :)


zemesbite 27.maijs, 22:49

Paldies, Uģi!


Martins 27.maijs, 22:41

Limax ater nebūs - tā suga var būt no sarkanas lidz melni, taču kopumā vienkrāsaina. Šim eksemplāram labi redzami melnie plankumi un svītras, kas raksturīgi L.cinereoniger.


dekants 27.maijs, 22:18

Lielajai čakstei sakļauta aste (sēžot) no apakšpuses viscaur balta. Brūnajai čakstei astes galā plata, melna svītra.


Ivars Leimanis 27.maijs, 22:09

Es jau neko! Skaidrs, ka ekspertiem ir labi zināms, kapēc kāds kukaiņa novērojums uzskatāms par interesantu. Es tikai arī sagribēju to uzzināt. :) Paldies, Uģi, par infu!


CerambyX 27.maijs, 21:57

drīzāk melanarius


CerambyX 27.maijs, 21:53

Suga tai vabolei, kas pa labi :)


CerambyX 27.maijs, 21:51

Dytiscus sp. ir, bet ne marginalis


CerambyX 27.maijs, 21:51

Man ar pēc Andrena vaga izskatās, pat ja varbūt tāds nedaudz vēlāks īpatnis (visbiežāk suga agrāk pavasarī - pat martā, bet g.k. aprīlī).


Ziemelmeita 27.maijs, 21:40

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 27.maijs, 21:35

Paldies,Artur un Uģi!


CerambyX 27.maijs, 21:33

Šī teorētiski 'vieglāk' atrodama suga (dzīvo uz pēterenēm saulainās un sausākās vietās), bet tikai 2013. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēta, kas acīmredzot pēdējos 5-7gados diezgan izplatījusies. Droši vien kaut kad drīz varbūt arī sasniegs tādu 'biežumu' (vismaz ziņoto novērojumu skaita ziņā), ka varēs pie interesantajiem arī neatzīmēt, bet pagaidām jau, manuprāt, ir labi izcelt, lai pievērstu uzmanību šīs sugas atradumiem.


Ivars Leimanis 27.maijs, 21:21

Tas pats interesantums - "Salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Maz novērojumu tāpēc izplatība un fenoloģija neskaidra."?


Ziemelmeita 27.maijs, 21:18

Paldies,Artur,par sugu noteikšanu!


Mari 27.maijs, 21:11

Mēģināšu apsekot pēc pāris dienām :)


dziedava 27.maijs, 21:05

Oho, interesanti, kas tur izaugs


ekologs 27.maijs, 21:04

Manuprāt, melnā mežaskudra tā nebūs. Vairāk uz tumšās koksnes skudras pusi, bet te vēl kādam jāpaskatās.


Eggy 27.maijs, 20:47

Paldies!


ekologs 27.maijs, 20:41

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


Ziemelmeita 27.maijs, 20:35

Paldies,Artur!


ekologs 27.maijs, 20:28

Mazais priežu smecernieks (Hylobius pinastri).


ekologs 27.maijs, 20:20

Vītolu koksngrauzis (Lamia textor).


Ziemelmeita 27.maijs, 20:10

Paldies,Artur!


ekologs 27.maijs, 20:08

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


Ziemelmeita 27.maijs, 18:03

Paldies,Artur!


mufunja 27.maijs, 14:21

Paldies Arturs :)


ekologs 27.maijs, 13:42

Brūnā smilšvabole (Cicindela hybrida).


ekologs 27.maijs, 13:40

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


dziedava 27.maijs, 12:54

Varbūt ir skats pa lielāku gabalu? Varētu būt sprodzīte, bet mazliet dīvains skats.


dziedava 27.maijs, 12:52

Attīstība netika novērota? Tas ir pats sākums, sugu no tā diemžēl nevarēs noteikt.


ekologs 27.maijs, 11:36

Lapgrauzis (Donacia sp.).


ekologs 27.maijs, 11:33

Lapgrauzis (Gonioctena viminalis).


ekologs 27.maijs, 11:29

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


Ivars Leimanis 27.maijs, 10:29

Oki, skaidrs, "mīklaina" suga. :) Paldies, Marek!


nekovārnis 27.maijs, 10:10

Arī. Salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Maz novērojumu tāpēc izplatība un fenoloģija neskaidra.


nekovārnis 27.maijs, 10:09

Salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Maz novērojumu tāpēc izplatība un fenoloģija neskaidra.


Ivars Leimanis 27.maijs, 09:53

Un šis?


Ivars Leimanis 27.maijs, 09:51

Kāpēc šis ir īpaši interesats? Ar ko izceļas uz pārējo fona?


ekologs 27.maijs, 07:46

Vilkzirneklis Pardosa sp. Iespējams Pardosa amentata.


ekologs 27.maijs, 07:34

Dižzirneklis (Pisaura mirabilis).


ekologs 27.maijs, 07:32

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


ekologs 27.maijs, 07:29

Zilais praulenis (Platycerus caraboides).


ekologs 27.maijs, 07:26

Mitrene tā nebūs. Kādas līķvaboles kāpurs gan.


Ziemelmeita 27.maijs, 06:44

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 27.maijs, 06:43

Paldies, Julita!


VijaS 26.maijs, 21:30

Paldies, Renāt! Vai šo tā droši var atšķirt no Collema flaccidum, kuru es atradu janvārī līdzīgā vietā un par kuru vēl FB bija diskusija?


ekologs 26.maijs, 20:23

Jā, akmeņu lamene tā nebūs. Manuprāt vairāk atbilst tīruma kamenei (Bombus pascuorum).


VitaS 26.maijs, 19:54

Akmeņu kamene tā nebūs. Tām sarkans vēdera gals.


IlzeP 26.maijs, 16:13

Man izskatās pēc brūnās čakstes tēviņa


guta7 26.maijs, 14:38

Paldies, Artur, par palīdzību noteikšanā!


ekologs 26.maijs, 11:44

Krāšņblakts (Corizus hyoscyami).


ekologs 26.maijs, 11:43

Krabjzirneklis (Misumena vatia).


spiigana 26.maijs, 09:30

Mīņājos ar šo čaksti, varbūt kāds gudrāks var pēc bildes noteikt. Man liekas, ka vajadzētu būt lielajai, jo lidojumā bija ļoti balta un savādāka kā ļoti bieži redzētās brūnās. Vispār izskatījās savādāka. Bet mani mulsina tumšā zemaste un arī tas tumšums uz pieres, kas nav ne vienai, ne otrai, bet neizskatās arī pēc ēnas. Ļoti gribētos noteikti, ja iespējams.


spiigana 26.maijs, 09:27

Varētu būt arī tā, nomainīju uz nenoteikti kāpelētājķauķi. Ja viņš tur vēl būs, mēģināšu noprecizēt pēc balss :) .


Durkts 26.maijs, 08:39

pateicos


ekologs 25.maijs, 23:16

Dižzirneklis (Pisaura mirabilis).


ekologs 25.maijs, 23:13

Prusaks (Ectobius sp.)


ekologs 25.maijs, 23:12

Rakstainā mārīte (Propylea quatuordecimpunctata).


ekologs 25.maijs, 22:31

Manuprāt, līķvabole (Silpha obscura).


ekologs 25.maijs, 22:18

Vītolu koksngrauzis (Lamia textor).


angel 25.maijs, 22:17

Paldies!


forelljjanka 25.maijs, 22:05

Projekcija īsa,masīvs knābis,nevar izslēgt krūmu.Dziesma tāda līgana,plūstoša pretstatā purva saraustītajai ar daudzu sugu putnu balsu iepīšanu,tipiski bezdelīgas brīdinājums un c.


Lemmus 25.maijs, 20:57

Paldies par komentāru,Raivo!


megere 25.maijs, 17:57

Paldies.


spiigana 25.maijs, 12:29

Neesmu pilnīgi pārliecināta, bet dziesma likās tāda kā putni.lv (un Merlins arī teica, ka purva).


Siona 25.maijs, 09:14

Liels paldies! :)


Siona 25.maijs, 09:13

Paldies! :)


ekologs 25.maijs, 00:33

Viennozīmīgi Skrejvabole (Panagaeus sp.). Manuprāt, atbilst Panagaeus bipustulatus.


ekologs 25.maijs, 00:25

Lēcējzirneklis (Heliophanus flavipes).


CerambyX 24.maijs, 23:52

Gan jau kāda deformācija/trauma attīstības laikā


Bekuvecis 24.maijs, 22:31

Apstiprinu - ir. Nenormāli agri!


bog288 24.maijs, 21:27

parastā sērpiepe


BI 24.maijs, 20:40

Horvāti vēl neko nav atbildējuši


adata 24.maijs, 19:54

Man sanāca gada sēne, pie cepurītes kātiņš zaļš. Ja kļūdos, labojiet.


a.b 24.maijs, 16:37

https://dabasdati.lv/lv/observation/m8f1ve94a9cik6tjf9lfl915e6/


ekologs 24.maijs, 13:59

Daudzveidīgā mārīte (Harmonia axyridis).


megere 24.maijs, 13:28

Baltpieres zoss.


megere 24.maijs, 13:14

Vai tik nebūs pļavas silpurene.


dziedava 24.maijs, 12:00

Tas bija tieši zemsedzē, ne uz kritalas? Attīstību pavērot droši vien nebūs iespēju?


Vladimirs S 23.maijs, 20:43

Vai ir ieraksts vai foto?


IlzeP 23.maijs, 13:25

Ieliku sarakstā


Ziemelmeita 23.maijs, 13:17

Paldies, padoms noderēs.


guta7 23.maijs, 11:28

Ja violetas putekšnīcas, tad varētu būt rūgtā ķērsa Cardamine amara. Varbūt noder!;)


ekologs 23.maijs, 09:58

Iespējams jumstiņkodes (Ypsolopha parenthesella) kāpurs.


Vīksna 23.maijs, 09:36

Paldies !


zane_ernstreite 23.maijs, 08:03

Paldies, Uģi!


Mežirbe777 22.maijs, 22:49

+1 balss par P.hysterium. Pāris reizes šāda ir atradusies, ir arī viens novērojums DD.


ekologs 22.maijs, 22:13

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


zemesbite 22.maijs, 22:10

Paldies, Artur!


ekologs 22.maijs, 22:07

Mīkstspārnis (Cantharis obscura).


ekologs 22.maijs, 21:59

Praulenis (Platycerus sp.).


ekologs 22.maijs, 21:55

Rakstainā mārīte (Propylea quatuordecimpunctata).


zane_ernstreite 22.maijs, 19:57

Paldies, Uģi, vismaz mans domu gājiens ir bijis pareizs!


Osis 22.maijs, 17:03

Sīkāk ieskatoties laikam tomēr būs upes


Santoo 22.maijs, 16:08

Šodien saulaina dieniņa, pie Karogu karjera cēli ritinājās paŕi ceļam karaliskais Zalktis, atbraucu mājās un mežmalas pļaviņā ieraudzīju Glodenīti.


dziedava 22.maijs, 13:12

Šobrīd nomainu nosaukumu uz Reticularia jurana, lai pavisam nepazūd, jo tas sanāk tuvākā no zināmajām versijām, tikai izmērā par lielu. Un uz sajūtām, ka īsti nav, bet nav arī citu variantu. Tas varētu būt Vijas-Rendijas gļotpūpēdis :D, jo te ir ļoti līdzīgs novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/dfb6d880d0b66c6d6be866f15871d28a/


Osis 21.maijs, 21:57

Paldies Amanda!!!


Amanda 21.maijs, 21:44

Bildē ķīķis


W 21.maijs, 19:14

Paldies par skaidrojumu!


mufunja 21.maijs, 14:24

Paldies. Jā, mežā.


Kukainis 21.maijs, 14:07

Dažkārt tumšajam kailgliemezim ir arī gaiši laukumi. Pieļauju, ka šim kailgliemezim gaišie laukumi dominē t.i. albīns. Izmērs un virsmas struktūra atbilstoša. Ja mežā, tad droši ir šī suga.


ivars 21.maijs, 11:25

Melnkakla gārgale.


ekologs 21.maijs, 11:01

Ir arī mazais priežu smecernieks (Hylobius pinastri) :)


mufunja 21.maijs, 08:05

Es daudz nezinu par kukaiņiem, bet esmu šos redzējis jau agrāk, tikai mazus. Šis noteikti ir liels.:) :)


Vīksna 20.maijs, 21:48

Paldies ! Kamēr pa dārzu ņēmos, man arī ko interesantu atzīmē.


CerambyX 20.maijs, 21:01

Ups :D


ekologs 20.maijs, 20:56

Samtērce (Trombidiidae sp.).


ekologs 20.maijs, 20:37

Te drīzāk bija domāts Lielais priežu smecernieks (Hylobius abietis) :) Kaut kas laikam pārleca, saspaidījās :)


VijaS 20.maijs, 20:30

Uģi, te droši vien kaut kas cits ar eglēm saistīts bija domāts?


ekologs 20.maijs, 20:29

Līķvabole (Thanatophilus sinuatus).


VijaS 20.maijs, 20:27

Paldies, Valda, par grīšļiem! :)


ekologs 20.maijs, 20:26

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 20.maijs, 20:23

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


ekologs 20.maijs, 20:16

Šis būs Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


Ziemelmeita 20.maijs, 17:13

Paldies,Uģi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


Ziemelmeita 20.maijs, 15:59

Paldies, Mārtiņ, par skaidrojumu.


ekologs 20.maijs, 14:39

Paldies, Uģi!


CerambyX 20.maijs, 12:48

Jā, mirmicoides! Super - jauna suga Latvijai! Sen jau šo gaidīju (un arī centos atrast) :)


Martins 20.maijs, 10:28

Tagad suga skaidra. No, mazajām (sērkociņa resnuma) spārēm šī ir vienīgā sarkanā krāsā. Klajumspāres būs 2-3 reizes resnākas un spārnus turēs izplestus.


dziedava 20.maijs, 10:22

Paldies! Jā, uz dzīvajiem kokiem vēl ir "kur rakt". Vasaras otrā pusē, rudenī būs jāsāk nopietnāka izpēte, jo pagājušā gadā šo nišu atklāju tikai 18. novembrī - stipri pavēlu..


zemesbite 20.maijs, 01:22

Oho! Apsveicu! :)


edge 19.maijs, 22:44

Tā kā nav izdevies iegūt pārliecinošu foto, suga tiek mainīta uz nenoteiktu klijkaiju.


KM 19.maijs, 22:23

Manuprāt, tomēr parastais zilenītis, nevis tumšbrūnais. Lieki plankumi uz priekšspārna.


Laimeslācis 19.maijs, 21:48

Paldies!


guta7 19.maijs, 21:42

Paldies par skaidrojumu. Visai bieži atrodu, bet saprotu, ka noteikt līdz sugai ir grūti.


nekovārnis 19.maijs, 21:27

Hmm, Himacerus mirmicoides?


Grislis 19.maijs, 20:16

Ļoti jauniņš, bet izskatās pēc Carex elongata.


Ziemelmeita 19.maijs, 20:12

Paldies,Valda! Papētīšu ar lupu.


Grislis 19.maijs, 20:10

Jā, varētu būt krastmalas grīslis, bet pavasarī līdzīgs ir arī slaidais grīslis, kas aug līdzīgos apstākļos. Lai tos atšķirtu, jāsaskaita cik daļās dalās drīksna (sievišķā zieda daļa, kas nāk ārā no puslīša). Ja dalās 2 daļās, tad slaidais grīslis. Ja dalās 3 daļās, tad krastmalas grīslis. Tas protams dabā labāk saskatāms ar lupu :) Var arī apskatīt apakšējo lapu makstis - krastmalas grīslism tās ir sarkanīgas, bet slaidajam grīslism brūnas. Foto redzamie eksemplāri man vairāk izskatās pēc slaidā grīšļa, bet tā kā minētās pazīmes nav redzamas, tad negalvoju.


ekologs 19.maijs, 19:53

Hm... Bombus vestalis?


Ziemelmeita 19.maijs, 19:29

Paldies,Valda un Marek!


Grislis 19.maijs, 19:03

Paldies noteicējiem, tomēr tas nav pavasara grīslis. Ar tādu pašu kuplu putekšņlapu ziedu vārpiņu pavasaros ir arī virsāja grīslis Carex ericetorum. 3.foto ir redzams ļoti tipisks virsāja grīšļa eksemplārs - neliels, bet ciešā cerā, lapas daudz, tumši zaļas, stīvas, nedaudz izliektas uz leju lokveidā. Kad sievišķajās vārpiņās nogatavojas pūslīši, tad tos sedz segplēksnes, kuru malas ir balti plēvjainas, bārkšainas (turpretim pavasara grīslim segplēksnes neasi smailas, nav plēvjainas). Turklāt pavasara grīslis parasti aug pļavās, ne mežos.


ekologs 19.maijs, 18:57

Zilā eļļas vabole (Meloe violaceus).


ekologs 19.maijs, 18:54

Skrejvabole (Carabidae sp).


ekologs 19.maijs, 18:48

Un atkal es kaut kā nonāku, iespējams, līdz Anaspis frontalis.


dziedava 19.maijs, 18:45

Iepriekš noteikta kļūdaini par tuvāko no zināmajām sugām, jo par 2024. gadā izdoto grāmatu (vienīgā vieta, kur var izlasīt sugas pilnīgu aprakstu līdz ar kvalitatīviem foto) vēl neko nezināju. Iepriekš noteiktā suga raksturīga uz kritalām, kamēr P.orbis - uz dzīviem kokiem, esot saistība ar ķērpjiem.


Ziemelmeita 19.maijs, 18:43

Paldies,Valda!


Ziemelmeita 19.maijs, 18:43

Paldies,Mārtiņ! Bilde kamerā, vēlāk vakarā pievienošu.


Martins 19.maijs, 17:41

Sarkanā klajumspāre nebūs - šai sugai stipri par agru - agrākie novērojumi ir tikai jūnija beigās.


Vīksna 19.maijs, 17:34

Sprakšķis.


Vīksna 19.maijs, 17:32

Krabjzirneklis Xysticus ulmi.


E L Jenots 19.maijs, 13:33

paldies


Platacis 19.maijs, 13:07

Te jau laikam man ir jāaizstāvas, jo Edgars redzēja to, ko redzēja, bet no bildēm mums ar Jēkabu bija jānosaka, jo Jēkabs skatījās binoklī. Mēs fotoatēlos tiešām redzam garo asti, kas gan ir ļoti blāva, jo tieva un konvertējot tā pazūd vai ir grūti akcentējama, šeit saite, kur ir apvilkts ēnojums, ko redzu https://failiem.lv/u/4xkfgaba8y , kas noteikti nav nekādi 7cm, bet ir teju spārna garumā, pie tam slīpi lidojošam putnam, par silueta smagnējumu pievienotajās bildēs var piekrist, bet ne jau salīdzināt ar citā rakursā planējošu putnu, bet tajā pašā saitē ir redzams arī atbilstošāks siluets. Toties visās bildēs var redzēt, ka nekādi spoguļi nespīd no spārniem, vēders un kakls ir gaišs. Izskatot bildes tika gūts apliecinājums tam, ko Edgars redzēja un man nebija nekāda pamata apstrīdēt, jo spēju saskatīt fotoatēlā pieauguša īpatņa garo asti.


Martins 19.maijs, 12:33

Paldies, Andri! Pētniecība gan ir periodiska, bet tomēr dati noder. Piemēram gatavojot sugas novērtējumu Latvijas Sarkanajai grāmatai (https://sarkanagramata.lu.lv/) pārskatīju arī DD novērojumus. Daudz nebija, jo dēles tomēr nav cilvēki iemīļotākā sugu grupa :) , taču jaunas atradnes bija. Un sugas statuss pēc jaunākā vērtējuma ir NT (Near Threatened) – gandrīz apdraudēta suga.


Ziemelmeita 19.maijs, 12:33

Paldies, Andri!


fufuks 19.maijs, 10:57

57.047444, 23.186302, ja nu kāds pēta.


Rallus 19.maijs, 09:25

Pazīmes no foto visticamāk tomēr liecina par īsastes klijkaijas pieaugušā putna gaišo formu: samērā plati spārni, baltais vēders nav plakans / pieplacināts, bet izteiksmīgs lokveida uz leju. Kopumā izskatās smagnējāka, trešajā bildē galva redzama ar izteiktu kontūru. Šeit salīdzinājumam foto no Zviedrijas dienu iepriekš: https://www.artportalen.se/Media/Image/5857008 ar gaišās formas veco putnu. Īsastes klijkaijai ir spics astes gals un tas var būt labi saskatāms, kas pieminēts par novēroto. Astes spalvu garums sasniedz līdz 7 cm un rada iespaidu par "garasti".


meža_meita 19.maijs, 08:24

Julita, vaboļu mēsli iekš satrupējuša celma. Kad iešu garām, paskatīšos, kā būs attīstījusies, bet ja es viņu satraumēju, vai attīstīsies?


IlzeP 18.maijs, 22:57

Bildē tas pats augs, kas šajā novērojumā: https://dabasdati.lv/lv/observation/fd4f3cf5fea61185e0ecdeea9fcd6575/ Kurš no abiem ziņotajiem novērojumiem ir pareizais?


IlzeP 18.maijs, 22:55

Neizdodas "atslēpt".


Ziemelmeita 18.maijs, 21:55

Paldies,Valda, par grīšłu noteikšanu !


Ziemelmeita 18.maijs, 21:54

Paldies,Valda!


Martins 18.maijs, 21:33

Medicīnas dēļu atradnes nav nepieciešams slēpt - šai sugai nav ne formāli noteikts ierobežotas pieejamības statuss, ne arī pēc būtības slēpjams. Es pat teiktu, ka šo ir vērts izcelt kā interesantu novērojumu (bet tad droši vien jāskatās vai nav vēl kāds medicīnas dēļes novērojums, kas nav "iecelts saulītē").


Grislis 18.maijs, 21:32

Varētu būt Carex ericetorum. Pārāk jauns. Grīšļus vislabāk var noteikt nevis to ziedēšanas laikā (kā citus augus), bet gan tad, kad ir gatavi pūslīši - vasarā.


Grislis 18.maijs, 21:29

Pavasarī grīšļus ir grūti noteikt, vizuāli Carex acuta vai C. acutiformis.


Martins 18.maijs, 21:28

Šos nevarēs droši noteikt pēc bildes. Vairumā gadījumu vārpstiņgliemežu noteikšanai svarīgās pazīmes slēpjas čaulas atverē - forma + iekšpusē redzamie valnīši, "zobiņi"... Tur vajag iespējami labāku bildi čaulas ieejai. Ja gliemezis ir daļēji vēl ieejas atverē (kā tas viens eksemplārs attēlā), tad ar kādu skujiņu vai zariņu viņu vajag pabakstīt, lai ievelkas dziļāk čaulā (aiz līkuma).


Vīksna 18.maijs, 21:21

Lielgalvmuša Myopa sp.


Grislis 18.maijs, 21:19

100% neesmu pārliecināta, bet tā izskatās.


Grislis 18.maijs, 20:56

Šis tiešām izskatās pēc kāda hibrīda... Derētu redzēt ievākto herbāriju.


Grislis 18.maijs, 20:38

Varētu būt. Tur bija jāpaskata knābīša šķēlums, kas foto nav redzams.


dziedava 18.maijs, 20:34

Paldies, Valda!


Grislis 18.maijs, 20:15

Piekrītu Ulda versijai - vizuāli visticamāk Carex acutiformis. Ja ir lupa, tad šiem augstajiem grīšļiem der paskaitīt, cik daļās dalās drīksna - ja 2, tad var būt Carex acuta, ja 3, tad Carex acutiformis.


Grislis 18.maijs, 20:06

Biotops tomēr diemžēl nav piemērots C. davalliana. Visticamāk - jauns Carex elongata.


Vīksna 18.maijs, 17:20

Paldies !


Vīksna 18.maijs, 16:13

Vai šī varētu būt lakstīgala ? Kur tiešām dziedāja, neskaidra bilde. Jau nedēļu mājās dzied, senāk tikai tālāk varēja dzirdēt.


zemesbite 18.maijs, 14:35

Paldies, Ansi!


zemesbite 18.maijs, 14:34

Paldies, Uģi!


ekologs 18.maijs, 14:18

Septiņpunktu mārīte (Coccinella septempunctata).


ekologs 18.maijs, 14:14

Medicīnas dēle (Hirudo medicinalis).


nekovārnis 18.maijs, 13:20

Visdrīzāk jau Clytra quadripunctata, bet drošībai labāk jāredz punktējums gar priekškrūšu vairoga malu.


Tadevire 18.maijs, 13:08

Paldies, par ieteikumu, ņemsim vērā.


Ziemelmeita 18.maijs, 12:27

Paldies,Ansi!


Ziemelmeita 18.maijs, 12:26

Paldies,Artur!


ekologs 18.maijs, 12:24

Bombus terrestris/lucorum noteikti nav. Pašlaik jau labāk likt nenoteiktu :)


IlzeP 18.maijs, 12:07

Noteica Ansis Opmanis


IlzeP 18.maijs, 11:55

Šai vajadzētu būt bijušai čurkstei


IlzeP 18.maijs, 11:52

Šai vajadzētu būt bijušai čurkstei


IlzeP 18.maijs, 11:47

Šai vajadzētu būt bijušai čurkstei


IlzeP 18.maijs, 11:35

Šī staču bija čurkstes? Bija pazudis nosaukums.


IlzeP 18.maijs, 09:52

Valda noteica kā Carex elata. Kura pasuga?


IlzeP 18.maijs, 09:50

Valda: "Carex riparia, iespējams, ka C. acutiformis, bet tas pavasarī būtu zilganāks."


IlzeP 18.maijs, 09:45

Novērojums bija zaudējis nosaukumu; pārnoteica Valda Baroniņa.


IlzeP 18.maijs, 09:42

Novērojums bija zaudējis nosaukumu; pārnoteica Valda Baroniņa.


sandis 17.maijs, 20:09

Laiks un vieta sakrīt, bet nesakrīt skaits - šajā novērojumā 2, otrā - 1. Apskatot šos visus kļūdainos gadījumus, šķiet, ka dzēšamie tomēr nav bijuši dublikāti. Arī tad, ja sakrīt vieta un laiks, tie var būt no vienas vietas un vienā laikā (minūtē) ieziņoti dažādi novērojumi.


sandis 17.maijs, 20:05

Nepateikšu, kas tas ir bijis, bet laikam jau jādzēš.


Ziemelmeita 17.maijs, 20:04

Paldies,Artur,Ilze,Uģi! Labākas bildes nav. Mainīt uz pascuorum vai nenoteiktu?


ekologs 17.maijs, 18:20

Arī, jā


CerambyX 17.maijs, 12:41

Gan jau pascuorum


IlzeP 17.maijs, 12:32

Terrestris/lucorum noteikti nav, bet vai nav kāda bilde, kur pakaļgals labāk redzams?


ekologs 17.maijs, 12:15

Te, manuprāt, būs Koku kamene (Bombus hypnorum) :)


IlzeP 17.maijs, 09:54

Kādēļ gan lai viņi neizdzīvotu? Tā ir normāla ligzdošanas vieta meža pūcei, vecāki viņus tur baro! Tikai, lūdzu, nevajag tos apmeklēt, lai par agru neizdzītu no slēptuves.


IlzeP 17.maijs, 09:30

Šis jau gan laikam nebūs dublikāts https://dabasdati.lv/lv/observation/ed0c6e85072ffa055caada86fe47844a/ , jo sakrīt vieta, bet nesakrīt laiks.


IlzeP 17.maijs, 09:27

Sandi, vai šis varētu būt dublikāts novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/0647ced56476033aeff90352be7bc0db/ ? Šis dzēšamas?


IlzeP 17.maijs, 09:19

Nebija sugas nosaukuma datu bāzē; ceru, ka bija domāta parastā priede.


Tadevire 16.maijs, 23:20

Ziņkārības mocīti, šodien aizbraucām apraudzīt pūčulēnus. Pirmo reizi tie tika uzieti vecā šķūnī, starp dažādām vecām mantām. Uz šodien (pēc 3 dienām) pūčulēni ir mainījuši savu "vietiņu" , tuvāk izejas durvīm. Moka jautājumi - vai tiem ir iespēja izdzīvot? Vai ir novērotas šādas izdzīvošanas situācijas arī citviet?


Jānis Ķuze 16.maijs, 23:03

Paldies par ziņojumu! Putnu gredzenoju 15.06.2003. rajonā pie Engures ezera kā vienu no diviem jaunuļiem ligzdā. Interesanti, ka šo gadu laikā tas vēl nekur nebija reģistrēts, šis ir pirmais un vienīgais novērojums. Uz labās kājas Latvia Riga 089.


Tadevire 16.maijs, 22:51

Nestrīdēšos :)


Ziemelmeita 16.maijs, 14:25

Paldies,Edgar, par palīdzību putnu noteikšanā!


Ģimene Kuzhel 16.maijs, 13:35

https://submit.cr-birding.org/animals/145627/


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
Данную домашнюю страницу поддерживает Европейский Союз с посредничеством Европейского Социального фонда, в рамках проекта «Защита общественных интересов в сохранении разновидности природы» Латвийского фонда природы. Деятельность администрирует Государственная канцелярия в сотрудничестве с Фондом Интеграции общества.
Saglabāts