Ziņoto novērojumu skaits 2025. gada pirmajā ceturksnī (47 999) bija par 7 tūkstošiem mazāks, nekā pērn (55 002), arī ziņotāju skaits ceturksnī bija nedaudz mazāks (infografika raksta beigās). Pagājusī ziema bija pēdējā Latvijas ziemojošo putnu atlanta ziema, taču datu vākšana ligzdojošo putnu atlantam, kas varētu palielināt novērojumu skaitu martā, noslēdzās jau pērn. Ziņojumu skaita kritumu varētu būt ietekmējušas arī ieilgušās portāla tehniskās problēmas.

Martā tika uzsākta pāreja uz jauno portālu dabasdati.ornitho.lv, kuru jau testē daži no dabasdati.lv ilggadīgiem lietotājiem, kā arī tajā ziņoja Eiropas Putnu uzskaišu padomes (European Bird Census Council, EBCC) 23. konferences "Bird Numbers 2025: Synergies in monitoring for conservation" ("Putni skaitļos 2025: sinerģijas monitoringā dabas aizsardzībai") dalībnieki. Konference notika Rīgā no 31. marta līdz 4. aprīlim.

Līdz ceturkšņa beigām jaunajā portālā bija ziņoti 1945 novērojumi (1927 no tiem – putnu), kas arī ir integrēti šajā pārskatā. Liels lūgums jaunā portāla izmēģinātājiem – katru novērojumu ziņot tikai vienā no portāliem, lai pēc pēdējās datu migrācijas uz jauno portālu (kad vecais savu darbību beigs) neveidotos dublikāti! Ja ir vēlme kādu īpašu novērojumu ieziņot abos (piemēram, ja esat jau sācis izmantot jauno portālu, bet vēlaties, lai retas sugas novērojums parādītos vecajā, kuru vēl lieto vairums novērotāju), lūdzu, atzīmējiet sev, ka šis novērojums no viena vai otra portāla vēlāk dzēšams!

Pagājusī ziema, vismaz tās lielākā daļa, kā nu jau ierasts, bija silta. Līdz ar to nekāds pārsteigums nebija janvārī novērotās putnu sugas – zosis, pa kādam lauku cīrulim, ķīvītei, baltajai cielavai; ziemeļu gulbju un dzērvju novērojumi ienāca jau no februāra sākuma. Pateicoties Jānim Ķirsim, šoziem pirmo reizi Latvijā ziemas mēnešos novērota tumšā čakstīte Saxicola torquatus (5.-6. janvārī pie Rozulas Cēsu novadā).

Lai gan uznāca arī sala un sniega periods, visvairāk pieskatītajam putnam šoziem Latvijā – jaunajam gaišajam šņibītim Calidris alba – izdevās sekmīgi pārziemot uz Mangaļsalas mola. Portālā gada pirmajā ceturksnī reģistrēti 50 šī putna novērojumi, februārī pat 8 dienas pēc kārtas (no 5. līdz 12. datumam)! Galvenais šņibīša pieskatītājs – Sergejs Bikirski (22 novērojumi šajā ceturksnī). Divas reizes gaišais šņibītis redzēts arī Buļļusalas piekrastē (12. janvārī novēroja Margarita Krišlauka un 19. janvārī Mareks Kilups), kas varbūt varētu būt tas pats putns, un vēl viens gaišais šņibītis novērots pie jūras Akmensraga apkārtnē Dienvidkurzemes novadā (Edgars Smislovs 20. janvārī).

Mangaļsalas mola ziemotājs – gaišais šņibītis Calidris alba. Foto: Edgars Trops

Savukārt kādai plīvurpūcei Tyto alba tā nepaveicās – tā tika atrasta beigta 4. janvārī šķūņa bēniņos Saldus novadā (Dabasdatos ziņoja Ieva Vavilova).

Šoziem tika ziņota tikai viena svītrainā pūce Surnia ulula Laugas purva apkārtnē Saulkrastu novadā, kuru pirmais 11. februārī novēroja Jānis Ķirsis. Pūce šajā vietā uzturējās un tika daudzu aplūkota līdz 25. februārim. 9. februārī Edgars Smislovs un Atis Ļahs Nīcas laukos Dienvidkurzemes novadā izcēla 3 purva pūces Asio flammeus (un turpat novēroja arī 4 lauku lijas Circus cyaneus).

Neparastā Latvijas vietā konstatēti 2 ziemojoši cekulainie cīruļi Galerida cristata – Vidzemē, Brutuļu apkārtnē Smiltenes novadā tos 9. un 23. februārī nofotografēja Anhelita Kamenska. Putni atradās netālu no lopu novietnes, kopā ar dzeltenajām stērstēm, lauku un mājas zvirbuļiem.

Cekulainais cīrulis Galerida cristata. Foto: Anhelita Kamenska

Tukumā 8. februārī nofotografēts Rietumu dzilnīša Sitta europaea caesia pazīmēm atbilstošs putns (A. Vjaters, ieziņojusi Ilona Gaile).

Potenciāls Rietumu dzilnītis Sitta europaea caesia. Foto: A. Vjaters

Vladimirs Smislovs 20. janvārī jūrmalā pie Ziemupes atrada ziemeļu sullas Morus bassanus spalvu. Interesanti, ka putnu iespējams noteikt pēc vienas pelēcīgas spalvas! Šis ir traktēts kā D kategorijas novērojums (putni.lv; D kategorija – "šaubas par izcelsmes vai ieceļošanas dabisko veidu").

Ceturksnī reģistrēts gredzenpīles Aythya collaris 2. novērojums Latvijā – putnu pamanīja Rita Šuvcāne 9. janvārī Jēkabpilī. Pēc tam, līdz 15. janvārim, pīle uzturējās turpat un to apmeklēja citi putnu vērotāji.

Gredzenpīle Aythya collaris. Foto: Atis Ļahs 

30. martā Ēva Krēsla Kaņiera ezerā (Tukuma novads) pamanīja baltaci Aythya nyroca (17. novērojums Latvijā; putni.lv), kas Kaņiera takas torņa tuvumā uzturējās un pievilināja putnu vērotājus arī aprīlī.

Baltacis Aythya nyroca. Foto: Artūrs Bogorodickis

Savukārt jūrā pie Mērsraga (Talsu novads) marta beigās novēroti divi krāšņās pūkpīles Somateria spectabilis tēviņi – 30. martā 2. gada putnu novēroja Ivars Brediks un Justs Krapāns, bet 31. martā pieaugušu tēviņu Artūrs Bogorodickis.

Šajā laika periodā portālā ieziņoti arī divi ļoti interesanti agrāki novērojumi – Pētera Dakņa automātiskajā skaņu ierakstītājā ierakstītā lielās čipstes Anthus richardi balss no Užavas laukiem Ventspils novadā 2024. gada 20. septembrī (2. ticamais novērojums Latvijā; putni.lv) un Normunda Zeidaka 2024. gada 19. februārī Balvu novadā nofotografētā ziemeļpūce (9. pārliecinoši pierādītais novērojums Latvijā kopš 1910. gada; putni.lv).

Ziemeļpūce Strix nebulosa. Foto: Normunds Zeidaks

Siltās ziemas dēļ novēroti vairāki nomodā esoši Gada dzīvnieki eži – 1. janvārī Valda Ērmane ieziņoja iepriekšējā dienā Svitenes apkārtnē Bauskas novadā redzēto ezi, savukārt Vilis Bukšs ieziņoja Gvido Lielmaņa 5. janvārī Viļakā nofotografētu ezi.

Ezis Erinaceus sp. Foto: Gvido Lielmanis

Attiecībā uz kukaiņiem, atrasta Latvijai jauna vaboļu suga – pelējumgrauzis Atomaria alpina, kuru Aleksandrs Balodis 21. janvārī Upesleju apkārtnē (Ropažu novadā) atrada uz piepes, kas auga uz vecas blīgznas. Sugu noteica Dmitrijs Teļnovs.

Pelējumgrauzis Atomaria alpina. Foto: Aleksandrs Balodis

Pateicoties Julitas Klušas neizsīkstošajai enerģijai darboties gļotsēņu "lauciņā", ceturksnī Latvijas saraksts bagātinājies ar trim jaunām gļotsēņu sugām. Viena no tām – violetsmalkā lākturīte Cribraria lepida, kuru Julita atrada 22. martā pie Gaujas, Krustiņu apkārtnē Siguldas novadā, ir jauna suga visā Baltijā.

Violetsmalkā lākturīte Cribraria lepida. Foto: Julita Kluša

Abas pārējās ir Rīgā atrastas sugas:

1) Jūlijas dzelksnīti Badhamia juliae Julita konstatēja Rīgā, Lāčupes stacijas tuvumā. Pasaulē suga zinātniskās publikācijās reģistrēta tikai divās valstīs – Vācijā (2021. g.) un Norvēģijā (2024. g.). Vēl zināma arī Spānijā (publicēts Facebook). Sugas hipotēzi apstiprināja Pako Moreno Gomezs (Paco Moreno Gámez), kurš ir viens no dažiem pētniekiem pasaulē, kas šo sugu ir noteicis;

2) sūnlielā pumpurīte Physarum bryomacrocarpum, kuru Julita atrada Rīgā, Dzirciema apkārtnē uz dzīvas papeles mizas ielas malā jau pagājušā gada 10. decembrī. Mikroskopējot paraugu 27. janvārī, izdevās saskatīt sugas pazīmes. Arī šīs sugas hipotēzi apstiprināja Pako Moreno Gomezs (Paco Moreno Gámez), kurš šo sugu atradis Spānijā. Suga aprakstīta 2021. gadā Vācijā, vēl zināma Spānijā.

Jūlijas dzelksnīte Badhamia juliae. Foto: Julita Kluša

Šie nebija vienīgie interesantie Julitas gļotsēņu atradumi Rīgā. 12. janvārī mežā starp Kleistiem un Lāčupes staciju viņai izdevās konstatēt ķeburkāju pilienīti Trichia longipalpis ar neparastām elaterām, kādas atrastas vēl tikai divās citās valstīs, savukārt 21. februārī uz Vērmanes dārza hibrīdās zirgkastaņas mizas – 2. atradni Latvijā tārpveida garenmizainei Gulielmina vermicularis.

Latvijas sēņu sarakstam ceturksnī potenciāli nākušas klāt divas sugas:

1) Juris Smaļinskis 25. janvārī Latgaļu apkārtnē netālu no Ķeguma ūdenskrātuves Ogres novadā nofotogrāfēja sēni, kas auga celma dobumā uz celmeņu rizomorfas. Julita Kluša paraugu mikroskopēja un sugas hipotēzi – Pseudographiella variiseptata – pēc foto izteica Džonatans Maks (Jonathan Mack); šī būtu jauna suga Latvijai, pasaulē ir apzināti tikai daži novērojumi (gbif.org tikai 5);

2) Renāte Kaupuža 9. martā Ludzas novadā uz ķērpja Acarospora fuscata atrada jaunu lihenofīlo sēņu sugu Latvijai – sēni Stigmidium fuscatae.

Iespējams, sēne Pseudographiella variiseptata. Foto: Juris Smaļinskis, Julita Kluša

Lihenofīla sēne Stigmidium fuscatae. Foto: Renāte Kaupuža

21. februārī Grotūžu apkārtnē Madonas novadā, 130 gadus vecu egļu damaksnī uz divu blakus augošu vecu egļu stumbu sveķainām rētām Raivo Ivulāns atrada divas retas ķērpju sugas, kurām abām šīs ir 3. atradnes Latvijā – kalnāju henotopsi Chaenothecopsis montana un strīpaino sveķu henotopsi Chaenothecopsis oregana.

Kalnāju henotopsis Chaenothecopsis montana. Foto: Raivo Ivulāns

Bez tam Raivo izdevās konstatēt (10. martā Cēsu novadā) arī ārkārtīgi reto cifēliju Cyphelium sp., kam sugas noteikšanai būtu vajadzīga DNS izpēte. Ķērpis auga uz senas koka ēkas, kur Raivo to jau bija pamanījis 2024. gada septembrī, kad nebija laika ievākt paraugu un noteikt sugu.

1000 novērojumu slieksni gada pirmajā ceturksnī pārsniedza 9 Dabasdatu ziņotāji, īpaši izceļoties Astrai Kalvei ar 2661 novērojumu un Inesei Skabai ar 2643 novērojumiem. Tāpat kā iepriekšējā ceturksnī, visvairāk fotoattēlus pievienojusi Astra Kalve (3232), ievērojami pārsniedzot citus (2. vieta Gunai Taubei ar 1564 attēliem).

Lai jums visiem interesantiem vērojumiem bagāta vasara!

Ilze Priedniece

2025-04-30