Currently active users: 181 Observations added today: 113 Total number of observations: 2279800
You have a guest status
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Article archive
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Vai vērojama afalīnu invāzija?
Added 2019-03-05 16:05:55

Ja kāds pirms diviem mēnešiem man būtu teicis, ka nākamos divu mēnešus Latvijas piekrastes ūdeņos uzturēsies divas vai pat trīs afalīnas, ko apliecinās 8 publiskotas (noslēpumā nepaturētas) ziņas par novērošanu [1], es vismaz pie sevis būtu nodomājis, vai teicējam viss ir kārtībā ar galvu.


1. attēls. Afalīna pie Mangaļsalas 2019. gada 27. februārī. Foto: Igors Deņisovs

Man zināmajos vēstures "annāļos" ierakstīts, ka dzīvas afalīnas iepriekš Latvijas piekrastē redzētas vairāk nekā pirms 100 gadiem, t.i. 1909. gada 24. jūlijā – divas pie Kauguriem [2]. Ja vēsturē atskatās kādreizējās Kursas robežās, izlasāmas ne tik senas ziņas. 2015. gada 14. augustā divas Atlantijas afalīnas Tursiops truncatus truncatus peldējušas aptuveni 500 metru attālumā no Klaipēdas delfinārija [3,4], kurā tā apmeklētājus izklaidē un pat ārstē afalīnas T. t. ponticus no Melnās jūras [5]. Neklātienē bija satikušās divas afalīnu pasugas. Tā kā pasugu izdalīšana parasti ir liels pētnieku strīdu objekts, par to vairāk neko. Tikai piebildīšu, ka Melnās jūras afalīnas, kuru šovu man bija izdevība redzēt Batumi delfinārijā, esot augumā mazākas par Atlantijas radiniecēm. Vēl piebildīšu, ka afalīnas ir viena no zināmākajām un plašāk izplatītajām delfīnu sugām, kas apdzīvo okeānu un jūru mērenās joslas, subtropu un tropu ūdeņus [6,7].

Vēl Lietuvas jūras ziņu portālā Albatrosas.lt [8] rakstīts, ka 2007. gadā 25. jūlijā jūras festivāla atklāšanas laikā zvejnieki nofilmējuši pieaugušu afalīnu kopā ar jaunu dzīvnieku. Šos video pierādījumus gan neesmu redzējis. Toties internets glabā pierādījumus, ka "brāļi lietuvieši" Latvijā zog ne tikai traktorus [9]. Viņi tikuši arī pie Latvijas krastā izskalotas, beigtas afalīnas (2. attēls) atklājēju goda: "1998 m. rugpjūčio 3 d. prie Papės, už maždaug vieno kilometro nuo Lietuvos sienos, surasta 4 metrų ilgio 400 kg svorio Atlanto afalinos (Tursiops truncatus Montagu 1821) maita. … Maitą apžiūrėję Lietuvos jūrų muziejaus delfinariumo darbuotojai Žilvinas Kleiva, Arvydas Vaišvila ir Arūnas Grušas" [8].


2. attēls. Kurzemes jūras krastā izskalota afalīna. Foto: Alfonso Mažūno

Ceturtā jeb hronoloģiski pirmā reize, iespējams, bijusi vēl senākos laikos, t.i. 1782. gada septembrī, kad pēc vētras (līdzīgi kā 1998. gadā) viena afalīna atrasta izskalota pie Buļļiem [2].

No kurienes afalīnas pie mums ierodas? Katrā ziņā tās nav pastāvīgas Baltijas jūras iemītnieces. Par īstenu mūsu jūras iemītnieku uzskata tikai cūkdelfīnu Phocaena phocaena, kas kādreiz regulāri uzturējies arī Latvijas piekrastē [10]. Starp citu, nesen noskaidrots, ka "smalko zobiņu" ornaments, kāds bieži sastopams uz vidējā neolīta keramikas no piejūras apmetnēm Latvijā un Igaunijā, ir iespiests ar cūkdelfīna zobu spiedogu [11]. Kā atklāts cūkdelfīnu akustiskā monitoringa laikā no 2011. līdz 2013. gadam [12], tie joprojām pa retam iepeld mūsu teritoriālajos ūdeņos (3. attēls). Visticamāk, cūkdelfīni paliek cilvēka acij neredzami, vai arī zvejnieki cītīgi pilda savu solījumu par cūkdelfīniem nekad nevienam vairs nestāstīt. Bet tas jau ir cits stāsts.


3. attēls. Cūkdelfīnu sastopamība (relatīvais blīvums) Baltijas jūrā (https://www.ascobans.org/en/news/sambah-project-releases-population-estimate-and-identifies-breeding-area-baltic-harbour).

Ja ieskatās relatīvi līdzīgā kartē (4. attēls), kas atspoguļo 2016. gada afalīnu vizuālo uzskaišu rezultātus Atlantijas okeāna Eiropas daļā gan no lidmašīnām, gan no kuģiem, redzams, ka šo delfīnu relatīvais blīvums Ziemeļjūrā, t.i., pie mums novēroto dzīvnieku vistuvākajā potenciālās izcelsmes vietā, ir relatīvi zems. Pat attiecībā uz Dānijas piekrastes ūdeņiem afalīna tiek pieskaitīta retajiem delfīniem. Tā ir etāka par cūkdelfīnu un otru tur biežāk sastopamo delfīnu sugu – baltpurna jeb baltsnīpja delfīnu Lagenorhynchus albirostris [13] (vairāk par latviskajiem delfīnu nosaukumiem – raksta beigās).


4. attēls. Afalīnu sastopamība (relatīvais blīvums) Atlantijas okeāna ZR daļā (https://synergy.st-andrews.ac.uk/scans3/files/2017/04/SCANS-III-design-based-estimates-2017-04-28-final.pdf).

Viens no Dānijas zinošākajiem jūras zvēru pētniekiem Kārlis Kristiāns Kince (Carl Christian Kinze) uzskata, ka afalīnu sastopamība Atlantijas okeāna Eiropas daļā ir mainīgs lielums. Šis mainīgums ietekmē afalīnu ceļošanu ārpus galvenā izplatības apgabala. Piemēram, līdz 1950. gadam afalīnu bijis relatīvi daudz Ziemeļjūras dienviddaļā, un šī afalīnu populācijas daļa varēja "piegādāt" klejotājus gan Dānijas piekrastes ūdeņiem, gan Baltijas jūrai. Kopš 20. gs. beigām pieaug Skotijas piekrastes ūdeņos mītošo afalīnu skaits. Iespējams, šobrīd šis apgabals ir afalīnu "donors" Dānijas piekrastes ūdeņiem un Baltijas jūrai (5. attēls) [14].


5. attēls. Afalīnu sastopamība Rietumeiropas piekrastes ūdeņos un to iespējamie migrāciju ceļi uz Baltijas jūru (Kinze, Thøstesen, 2016).

Dabasdati.lv "lielais brālis" – Pasaules dabas novērojumu portāls (the Global Biodiversity Information Facility https://www.gbif.org/) glabā ierakstu, ko veicis Rasmuss Straks (Rasmus Strack) un kas liecina, ka viņš 2018. gada 11. novembrī novērojis Tursiops truncatus jeb "Lielaa-iuras-tsuuka (In Latvian)" Zēlandes ZR piekrastē – vietā, kas saucas Lumsås Nordstrand. Delfīns peldējis austrumu virzienā. Pēc mēneša, 9. decembrī Jakobs Ersons (Jakob Erson), esot uz prāmja, uz īsi brīdi ieraudzījis afalīnai līdzīgu delfīnu Ēresundā [15]. 30. decembrī pie Vladislavovo (Władysławowo) ostas peldoša afalīna iemūžināta video un noglabāta “jūtūbē” [16]. Cits novērotājs ziņojis, ka tai dienā redzējis divus delfīnus ostas teritorijā [17]. Vai šie notikumi ir saistīti? Visticamāk, ka nē. Savukārt novērojumus Latvijā ļoti gribētos "sasiet" ar afalīnu pie Vladislavovo. Uz to vedina arī delfīna novērojums 4. janvārī Gdaņskas līcī pie Gdiņas [17]. Par to, ka šoreiz delfīns (varbūt pat trīs delfīni) papeldējuši Lietuvai garām nepamanīti, nebūtu jābrīnās. Lietuvas ziņu portālam Delfi.lt toties nav palikusi nepamanīta afalīnas ierašanās Liepājas ostā [18].

Atliek tik gaidīt, vai mūsu ciemiņi vēl kādam dos ziņu par savu klātbūtni un vai mēs uzzināsim, uz kurieni afalīnas dosies (varbūt jau devušās) pēc Latvijas apmeklējuma. Varbūt viņas atkārtos sugas brāļu vai māsu ceļojumu pa Baltijas jūru 2015. gadā. Togad daudzu Baltijas jūru aptverošo valstu ziņu portāli sacentās ziņošanā par redzētajām afalīnām. Pētnieku domas par to, cik afalīnu togad ceļoja pa Baltijas jūru, protams, dalās. Varbūt pat sešas, kā to ziņo zviedru žurnālists [19], atsaucoties uz Kolmårdens zoodārza zvēru, t.sk. delfīnu ekspertu Matsu Amundinu (Mats Amundin). Rakstam par Zviedrijas piekrastes ūdeņos novērotajām afalīnām pievienota bilžu sērija par to, kā tās izklaidē kajakotājus.

Protams, nav arī zināms, vai nākamajos gados novērotās afalīnas ir tās pašas, t.i. vai viņas atkārto savus ceļojumus, vai arī Baltijas jūrā ieradušās citas ceļotājas. Vācu jūras biologs Boriss Kuliks (Boris Culik), kurš kopš 1996. gada iesaistījies arī delfīnu un vaļu pētniecībā, paudis viedokli, ka afalīnu ieklejošanu pamudinājusi sāļo Atlantijas okeāna ūdeņu ieplūšana Baltijas jūrā 2014.-2015. gadā [20].

Vācieši bijuši arī čakli karšu sastādītāji, kurās mēģināts dokumentēt afalīnu novērojumus Baltijas jūrā (6., 7. attēls). Cik labi viņiem tas izdevis, novērtējiet paši, salīdzinot abas Vācijā tapušās kartes savā starpā un ar citviet zīmētajām (8., 9. attēls).


6. attēls. Afalīnu novērojumu vietas Baltijas jūrā 2015. gadā un 2016. gada pirmajos mēnešos (http://www.ostsee-zeitung.de/Nachrichten/MV-aktuell/Walforscher-Delfine-koennten-sich-dauerhaft-in-der-Ostsee-ansiedeln).


7. attēls. Afalīnu novērojumu vietas Baltijas jūrā 2015.-2018.gadā (https://de.whales.org/wale-delfine/artenschutz-und-forschung/deutschland/).


8. attēls. Afalīnu novērojumu vietas Baltijas jūrā 2015. gada jūlijā-augustā (https://www.tvn24.pl/pomorze,42/delfiny-butlonose-w-zatoce-gdanskiej,570306.html).


9. attēls. Afalīnu novērojumu vietas Baltijas jūrā 2015. gada augustā-septembrī (https://www.postimees.ee/3313959/link-videole-rohukulast-monesaja-kilomeetri-kaugusel-nahti-samuti-delfiine).

Ļoti iespējams, ka 2015. gada vasaras beigās vismaz divas afalīnas papeldējušas garām Latvijai, iepeldējušas Veinameri jeb Monzundā, kur 26. augustā atrādījušās burātājiem pie Hāpsalu, un vēl pēc dažām dienām, 1. septembrī, ļāvušās tikt iemūžinātām video jau pie Zviedrijas krastiem (9. attēls) [21, 22].

Dīvaini, ka 7. attēlā redzamajā kartē, kuras oriģināls atrodams labdarības organizācijas Whale and Dolphin Conservation mājaslapā, nav norādes uz vēl vienu ar Ķīles fjordu saistītu novērojumu kopumu – to, kas piefiksēts gadu vēlāk, 2016. gada septembrī, kad vairākas dienas no vietas viena afalīna piesaistīja daudzu ziņu portālu un vēl vairāk aculiecinieku uzmanību. Ziņu portāls Kieler Nachrichten ievietojis veselu fotoreportāžu par to, kā šī afalīna izklaidē peldēšanos un citādus ūdenspriekus baudošus cilvēkus (10. attēls) [23]. Hm, kā būtu, jā peldsezona tagad būtu pie mums?


10. attēls. Afalīnas izklaides Vācijā, Ķīles fjordā (http://www.maz-online.de/Nachrichten/Panorama/Ein-Delfin-verzaubert-Kiel).

Ko afalīnas meklēja pie mums, ja izklaides tām nebija prātā? Atbilde, visticamāk, rodama Raimonda S. divās ļoti veiksmīgi uzņemtajās bildēs, kurās iemūžināta afalīnas maltīte. Delfīni meklējuši un atraduši bagātīgi klātu pusdienu galdu. Māris Plikšs, pieredzējis zivju pētnieks, apskatījis šīs bildes, sliecas domāt, ka afalīna maltītei izvēlējusies kādu taimiņu vai zandartu. Tieši tagad esot laiks, kad taimiņi, arī lai barotos, uzturoties Rīgas līča dienviddaļas piekrastes seklajos ūdeņos.


11. attēls. Afalīna barojas. Foto: Raimonds S.

Nobeigumā vēl par delfīnu latviskajiem nosaukumiem. Jāatzīst, ka mūsu priekšteči saprotamu iemeslu dēļ nekādu lielo mantojumu ar īsti latviskiem nosaukumiem nav atstājuši. Ja nu kādam ir bijusi vajadzība vēstīt par kādu delfīnu vai vali, tā nosaukšanai parasti izvēlēts atdarinājums vai tulkojums no citas valodas. Reizēm veiksmīgāk, reizēm mazāk veiksmīgi. Tādēļ šoreiz mans "draudzīgais aicinājums", it īpaši žurnālistiem: lūdzu nesauksim delfīnus ar zinātnisko nosaukumu Tursiops truncatus par pudeļdeguna delfīniem. Šis vārds labāk piestāv citai delfīnu sugai ar zinātnisko apzīmējumu Hyperoodon ampullatus [24, 25]. Lai gan vēl precīzāk tos būtu saukt par pudeļgalvas delfīniem. Jo, vai kāds, lūdzu, var man pateikt, kur delfīniem atrodas tas, ko sauc par degunu (latīņu: nasus) – anatomisku izvirzījumu virs mutes [26]? Starp citu, kāds arī Baltijas jūrā iemaldījies pudeļgalvas delfīns atrasts izskalots krastā ne tik sen (2013. gada novembrī) un ne tik tālu no Latvijas – Polijā [27, 28].

Ja delfīnus Tursiops truncatus negribas saukt par afalīnām, var jau lietot to seno (sākotnējo?) nosaukumu – lielā jūŗas cūka [29] (ar ŗ burtu!) Pasaules dabas novērojumu portāls šo nosaukumu ne pārāk veiksmīgi norakstījis. Lielā un mazās jūŗas cūka, t.i. cūkdelfīns, ir pēc skata ļoti līdzīgas.

Vēl par raksta sākumā pieminētajiem baltpurna jeb baltsnīpja delfīniem Lagenorhynchus albirostris. Vai kāds, lūdzu, var man pateikt, kur delfīniem atrodas tas, ko sauc par purnu – galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm [30]? Manuprāt, tas vairāk vai mazāk smailais izvirzījums delfīnu galvas priekšā atgādina to, ko mēs saucam par snīpi – caurulītes veida sašaurinātu daļu traukam, pa kuru (no kā) lej šķidrumu [31]. Starp citu, kāds arī Baltijas jūrā iemaldījies baltsnīpja delfīns novērots un nofotografēts ne tik sen (2008. gada septembrī) un ne tik tālu no Latvijas – pie Tallinas [32].

Kad un kurš no delfīnu un vaļu "bandas" atkal pagodinās Latviju ar savu vizīti – tas, kā parasti, ir atklāts jautājums. Izskatās, ka Dabasdati.lv ziņotāji ir gatavi šādu ciemiņu vizītei.

Informācijas avoti

1. Novērojumu dati:

    27.02.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Mangaļsalas jūrā (Igors Deņisovs, foto)

    Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Mangaļsalas mols (Ilona Gaile, foto)

    Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Mangaļsalas mols (Tatjana Miziņenko, foto)

    25.02.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Mangaļsalas mols (Gita Niedra, foto un video)

    24.02.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Mangaļsalas mols (Raimonds S. , foto)

    16.02.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 2, Mangaļsalas mols (Ieva Mārdega, foto)

    11.02.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, pie Skultes (makšķernieki, video)

    10.01.2019. Afalīna Tursiops truncatus, skaits 1, Liepājas osta (Oskars Kadeģis, video)

2. Schweder G. 1910. Zahnwale im Rigaer Meerbusen. Korrespondenzbl. des Naturf.-Vereins zu Riga, Bd.53, S. 43-50.

3. http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/571639-pie_klaipedas_jura_maniti_delfini

4. http://grynas.delfi.lt/gamta/neitiketina-baltijos-juroje-prie-klaipedos-selsta-delfinai.d?id=68734414

5. https://muziejus.lt/en/paslaugos/dolphins

6. Culik, B. M. 2004. Review of small cetaceans. Distribution, Behaviour, Migration and Threats. UNEP/CMS Secretariat, Bonn.

7. https://lv.wikipedia.org/wiki/Pude%C4%BCdeguna_delf%C4%ABns

8. http://www.albatrosas.lt/Banginiu-apsilankymai-Baltijoje-pazenklinti-tragizmu-ir-nezinomybe-p646.html#.XHhIeIgzZPY

9. https://www.delfi.lv/news/national/criminal/traktorus-zemgale-un-kurzeme-zagusi-organizeta-grupa-no-lietuvas-secina-policija.d?id=49689851

10. http://www.videsvestis.lv/cukdelfiniem-draud-izmirsana/

11. https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2016_files/1%20numurs/V_Berzins_B_Dumpe_Cukdelfinu_ LVIZ_2016_1.pdf

12. http://www.sambah.org/Methods.htm

13. http://hvaler.dk/onewebmedia/Hvidn%C3%A6ser%20i%20Danmark.pdf

14. Kinze, C.C. & C.B. Thøstesen 2016: ”Flipper” på besøg i Danmark. Tilbageblik på øresvinets (Tursiops truncatus) færden i danske farvande. Sjæk’len 2015, Årbog for Fiskeri- og Søfartsmuseet: 99-111.

15. http://www.valar.se/2018/12/09/ny-oresvin-i-oresund/

16. https://www.youtube.com/watch?v=QEFtRHzT21s&t=34s

17. http://morswin.pl/2019/01/07/wladyslawowo-przyciaga-delfiny/

18. https://www.delfi.lt/grynas/gamta/baltijos-juroje-pastebetas-delfinas.d?id=80074007

19. https://www.expressen.se/kvallsposten/sa-klarar-delfinerna-hostkylan-i-ostersjon/

20. http://www.ostsee-zeitung.de/Nachrichten/MV-aktuell/Walforscher-Delfine-koennten-sich-dauerhaft-in-der-Ostsee-ansiedeln

21. https://www.postimees.ee/3313959/link-videole-rohukulast-monesaja-kilomeetri-kaugusel-nahti-samuti-delfiine

22. https://www.norrteljetidning.se/artikel/norrtalje-kommun/tv-delfinshow-i-grisslehamn

23. http://www.kn-online.de/Mehr/Bilder/Bilder-Kiel/Fotostrecke-Delfin-vor-Kiel-Holtenau

24. https://www.ascobans.org/sites/default/files/publication/ASCOBANS_Leaflet2009 _LA_1.pdf

25. https://www.ascobans.org/en/species/hyperoodon-ampullatus

26. https://lv.wikipedia.org/wiki/Deguns

27. http://www.hel.ug.edu.pl/aktu/2013/wal_butelkonosy.htm

28. http://www.iop.krakow.pl/Ssaki/gatunek/189

29. Rupeiks Fr. 1936. Latvijas zvēri. Valtera un Rapas A/S apgāds, Rīga.

30. https://lv.oxforddictionaries.com/definition/PURNS

31. https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/snipis

32. https://www.postimees.ee/36198/eesti-vetesse-eksinud-delfiin-voib-hukkuda

 

Valdis Pilāts

2019-03-05

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Recent reports
Dryobates minor - 2026-01-24 Zane Dāvidsone
Anas platyrhynchos - 2026-01-24 sandrux
Regulus regulus - 2026-01-24 Zane Dāvidsone
Poecile montanus - 2026-01-24 Zane Dāvidsone
Dendrocopos major - 2026-01-24 Zane Dāvidsone
Lophophanes cristatus - 2026-01-24 Zane Dāvidsone
Anas platyrhynchos - 2026-01-24 sandrux
Unknown
Ignotus
@ E L Jenots
Recent comments on observations
adata 23.janvāris, 21:27

Jā, un tas kopskata klājiens arī citāds, sprodzītēm atbilstošs. Atslēgu izmantot īsti nav nācies, dabā tā prasa vairāk laika, nesanāk tik ātri, bet šībrīža vakaros var paurķēties. Neticēju sev, ka no plazmodija bildes vien ko izlobīšu.Visvairāk zināšanu man sniedz "Dziedavā" aprakstītais pārskats, nenovērtējami! Ideāli (tāpat kā pabeigts) nekas nemēdz būt, visu cieņu jau izdarītajam, Jums noteikti izdosies!


pustumsa 23.janvāris, 20:13

Paldies. Nezināju


dziedava 23.janvāris, 18:22

Milzumpaldies, Iveta! Kad būs skaidrs, ka dabasdati pēc mēneša dodas no šīs vietas prom uz jaunām mājām, plānoju atjaunot atslēgu, "izspiežot" no Dabasdatiem visu jaunāko info, un tādi pieredzes stāsti labāk palīdz saprast, kas jālabo. Ideāla gan nebūs, jo tam man nav laika (un finansu), bet kaut ko vismaz. :) Bet hipotēze sakrīt ar to, ko es redzēju, saņemot paraugu. :)) Un pēc atslēgas man arī tā ar visu oranžo krāsu sanāca kā viena no 2 pamathipotēzēm, bet man papildus bija zināms substrāts (iespējams, melnalksnis), vienīgi formu ievadīju kā apaļīgu, jo paskatījos, ka atslēgā izstieptā ir tāda ļoti izstiepta. Bet pilienveida arī būtu bijis jāizskata. Tā ka paldies abām, Ivetai un Renātei! Kaut kad vēlāk, kad būs vairāk laika, arī mikroskopēšu, bet izskatās visai pārliecinoši ar atsevišķiem (no sporu mākoņa), platiem kausiņiem.


adata 23.janvāris, 18:19

Būs tomēr vidējais dzenis, baltmugurdzenim nav balto laukumu spārnu sānos.


adata 23.janvāris, 17:38

Nu, Julita, mana hipotēze ir/sanāca rūsainā sprodzīte. Bet līdz tai nokļuvu ņemot vērā arī savu pieredzi, ka augļķermeņi veidojas sprodzītēm atbilstošā formā. Ievadot pēc atslēgas krāsu oranžu (un formu pilienveida, jo sākumā tā šķita pilienveida, par izstieptu neiedomājos),piedāvāja krāterītes, ko sapratu, ka galīgi garām. Atpazīstot sprodzītes formu, sāku lasīt par tām. Tur teikums: " no jaunībā līdzīgās maldinošās pilienītes atšķiras ar vālītes formu". Un sprodzītēm atslēgā forma " vertikāli izstiepta. Bingo! Savadīju vēlreiz parametrus, norādot attiecīgo formu un krāsu! (norādīju rozā, pēc izlasītā, ka pirms pāris dienām tā sprodzītei varētu būt bijusi rozā, jo ievadot oranžu, kā ir attēlā, piedāvāja pilienītes, kas atkal tā kā nebūtu pēc plazmo formas), piedāvāja sprodzīti( vai konkrēti jau sugu, nepieminu, bet to atklāju palasot). Tā man sanāca, varbūt esmu iebraukuši arī auzās, varbūt šis ir kas neaprakstīts. Secināju - lai izmantotu "atslēgu", precīzi jāzin krāsa un forma ko norādīt, jākrāj pieredze, jo vasarā man bija gadījums nosakot pārslaino cukurīti, kad ievadīju dzeltenu (tāds tas man tobrīd no piedāvātā likās) plazmo krāsu, piedāvāja viskautko citu.


Vīksna 23.janvāris, 14:33

Tad jau labi. Paldies !


VijaS 23.janvāris, 11:27

Paldies, Valda!


dziedava 23.janvāris, 10:32

Liels paldies par paraugiem! Vēl nemikroskopēju, bet apskatīju. Abi ir saglabājušies lieliskā stāvoklī, tāpēc par to var nesatraukties.:)


dziedava 23.janvāris, 10:06

Iveta, paraugs ir pie manis, apskatīju. Nemikroskopēju vēl, bet hipotēze ir skaidra. Būtu interesanti uzzināt "atslēgas stāstu", kas nebūtu ietekmēts no manas hipotēzes, jo izskatās, ka zem šī novērojuma nevienas hipotēzes vēl nav.


IlzeP 22.janvāris, 12:00

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:52

Andri, tas ir kāda cita novērojums?


IlzeP 22.janvāris, 11:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:50

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:48

Sphaerium sp. - pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:47

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:46

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:45

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:44

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:43

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:39

Pec foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:36

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:15

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:14

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:13

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


ekologs 22.janvāris, 08:33

Alkšņu zilā lapgrauža (Agelastica alni) kāpurs.


Mangusts 22.janvāris, 07:35

brīžiem izskrēja apgaismotākā vietā pie nožogojuma starp mājām, rušinājās sniegā un, šķiet, kaut ko noķēra, ko pēc tam stūrī, no kura izskrēja, visticamāk, ēda.


Mangusts 22.janvāris, 00:09

https://www.youtube.com/shorts/7RxQ4s2VQ54


Vladimirs S 21.janvāris, 20:45

https://dabasdati.lv/lv/observation/ci632kpj6gud7udis51lbotr45/


Zane Dāvidsone 21.janvāris, 20:21

Diemžēl apzināti neskaitīju, bet, skatos video, ko biju uzņēmusi- 16 vecie, 3 jaunie.


Ziemelmeita 21.janvāris, 19:49

Paldies,Valda!


Grislis 21.janvāris, 18:23

Uz vārpiņām kaut kāda melnplaukas sēne...


Grislis 21.janvāris, 18:07

Var jau būt, ka sanāk retais C.otrubae, bet tad sīkāk jāpēta pūslītis un tā knābītis...


Matrus 21.janvāris, 16:58

Janvārī putni neligzdo….


grieze 21.janvāris, 14:21

2025. gadā pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma atkal ir dziedoša tēviņa novērojums, bet, vai bija arī mātīte, nav zināms. Ticami, ka 1970.-80. gados vēl ligzdoja (1989. gadā, piemēram jūlijā-augustā noķerti 5 putni bez pievilināšanas), bet pierādīta ligzdošana 1940. gadā (Roms J. 1942. Acrocephalus paludicola Vieill. Brutvogel im Lettland. Folia Zoologica et Hydrobiologica 11: 215.)


adata 21.janvāris, 13:19

Šis man izskatās tā, it kā ragansviestiņš būtu apaudzis riekstu!


Grislis 20.janvāris, 18:33

Šis man liekas aizdomīgs... gan pēc pūslīša formas, gan vidējā foto labi redzams knābītis ar šķēlumu, kāds C.loliacea noteikti nav. Varbūt kāds interesants hibrīds. Ja vēl saglabājies paraudziņš, varu apskatīt. Piedod, ka šo ieraudzīju tik vēlu...


ekologs 20.janvāris, 17:51

Paldies!


zemesbite 20.janvāris, 17:41

Illosporiopsis christiansenii ?


Vīksna 20.janvāris, 14:39

Paldies !


IlzeP 20.janvāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:29

Pēc attēla noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:28

Visticamāk, Arion fuscus (Artura Stalaža komentārs)


IlzeP 20.janvāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:26

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:23

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:21

Komentārs te jau bija, tagad arī Artura Stalaža komentārs: "2. un 4. attēls – Lymnaea stagnalis (gliemeži) čaulas daudz, +gliemenes – šos abus attēlus varētu likt kā atsevišķu ziņojumu šai sugai; 3. attēls (gliemene) pēc formas Antodonta cygnea." Būtu labi sadalīt divos novērojumos.


IlzeP 20.janvāris, 14:18

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (nepieaudzis, pēc raibumiem nevar sajaukt ar Helix pomatia mazuļiem)


IlzeP 20.janvāris, 14:15

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:14

Nepieaudzis. Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:10

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:09

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Mežirbe777 20.janvāris, 14:09

Brīnišķīgi! Negaidīts retums.. Paldies!


IlzeP 20.janvāris, 14:08

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:07

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:06

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:05

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:04

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:03

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:02

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:59

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:58

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:54

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


zane_ernstreite 20.janvāris, 13:11

Paldies par apstiprinājumu!


Amanda 20.janvāris, 12:04

Bikšainais klijāns


Amanda 20.janvāris, 12:02

Dižraibais dzenis


Mežirbe777 20.janvāris, 00:32

Apsekojot retās sugas atradni tika konstatēts, ka sugas apdzīvotā liepa teritorijas "labiekārtošanas" ietvaros ir tikusi nolikvidēta. Bija reģistrēta arī DDPS "Ozols".


Martins 19.janvāris, 20:00

Aivar! Izskatās, ka kaut kas ir kļūdains - kā jau Ivars raksta - vai nu suga vai datums, jo mazais ērglis (dzīvs) janvārī Latvijā nav ticami. Lūdzu precizējiet, kas tieši ir redzēts.


IlzeP 19.janvāris, 16:43

Vai foto nav? Varbūt tomēr pelēkās dzilnas?


BI 19.janvāris, 15:16

Vai no oriģināla bildes nevar izdabūt krāsu gredzena simbolus?


ivars 19.janvāris, 14:39

Suga vai datums.


meža_meita 19.janvāris, 11:55

Skaidrs, paldies Ilze!


IlzeP 19.janvāris, 10:34

Suga novērota tikai migrāciju laikā - ligzdošanas pierādījumu nav.


meža_meita 19.janvāris, 08:27

Interesanti, kāpēc Sarkanajā grāmatā grīšļu ķauķis ir novērtēts kā reģionāli izmiris, ja ir vairāki droši pierādīti sugas novērojumi?


marsancija 18.janvāris, 20:52

Mājas balodis?


Vīksna 18.janvāris, 20:42

Te nu gan tik daudz jālabo neesošu sugu !


IlzeP 18.janvāris, 20:34

Bildi jau var nomainīt ar normālo.


IlzeP 18.janvāris, 20:33

Paldies par komentāru!


Matrus 18.janvāris, 19:23

Paldies par gredzenota paugurknābja gulbja novērojumu, papildināju datu bāzi!


Matrus 18.janvāris, 19:14

Uz foto ir cekulpīles un iespęjams lauči…


adata 18.janvāris, 18:49

Iespējams, kāda no sprodzītēm, var manīt viegli izstieptu galviņu.


Rekmanis 18.janvāris, 18:40

Peļu klijāns


adata 18.janvāris, 18:33

Gaidīšu Julitas slēdzienu, tad uzrakstīšu kā man gāja ar "gļotsēņu atslēgu"!


Edgars Smislovs 18.janvāris, 18:11

Katru neesošo sugu nav nepieciešamība ziņot, pietiek arī ar vienu novērojumu - Putns (nenoteikts).


Kiwi 18.janvāris, 17:54

Lūgums ekspertiem nokomentēt - pēc foto vairums izteikti gaišiem vēderiem, vai varētu būt ziemas žubītes?! Pārlidoja no koka uz koku, diemžēl nav tik labs objektīvs, lai tuvumā nobildētu.


dziedava 18.janvāris, 15:37

Oo, lieliska ziņa! :))


meža_meita 18.janvāris, 15:25

Liels paldies Julita un Iveta, pēc jūsu metodēm, paraudziņš smuki nobriedis, nodošu gādīgajās Julitas rokās, lai gaida savu kārtu zem mikroskopa acs.


alexborzenko 18.janvāris, 15:14

Paldies. Diemžēl neizdevās saskatīt otro gredzenu un pēdējo ciparu. Putns ātri aizlidoja.


BI 18.janvāris, 15:08

Tā kā pēdējā cipara nav, tad iespējami visi 10 varianti. Gredzenots 2025. gadā. Uz otras kājas vajadzēja būt plastmasas gredzenam.


MoreOrLess 18.janvāris, 14:50

Interesants novērojums!


MoreOrLess 18.janvāris, 14:49

Interesants novērojums!


alexborzenko 18.janvāris, 14:18

Metāla gredzens uz kreisās kājas — LATVIA RIGA DT612?


Osis 18.janvāris, 10:26

Man pēc tiem izmēŗiem īsti negrib iet kopā, bet iespējams, ka Tev taisnība - foto "mānis"


Kurmata 18.janvāris, 10:13

Vecums?


Kurmata 18.janvāris, 10:07

Vecums?


ekologs 18.janvāris, 10:06

Tas pirmais, krauķis. Otrais gan tādā leņķi, grūti saskatīt, bet visdrīzāk arī krauķis.


Kurmata 18.janvāris, 10:01

Gulbju vecums?


Kurmata 18.janvāris, 09:59

Vecums?


Kurmata 18.janvāris, 09:57

Cik bija jauno un cik veco grupā?


Kurmata 18.janvāris, 09:55

Cik, lūdzu, jauno un cik veco grupā?


Kurmata 18.janvāris, 09:53

Cik bija jauno un cik veco putnu?


Giitaa 18.janvāris, 09:32

Datums pareizs! Tajā dienā neielādēju foto, tas ir pārfotogāfēts no kameras! Pati pirms publicēšanas konsultējos ar zinošākiem cilvēkiem, jo neticēju tam ko redzēju. Atvainojos par vēlo atbildi komentāram.


adata 17.janvāris, 20:21

Pagrūti saskatīt, bet visticamāk, ka sēne.


Mary1979 17.janvāris, 17:34

Paldies!


ekologs 17.janvāris, 17:27

Stenurella melanura.


Filips Bobinskis 16.janvāris, 22:10

Atstāju Bombus hypnorum.


Vuks 16.janvāris, 21:25

divas pēdējās bildes - tās pašas piepes pēc diviem gadiem


Ziemelmeita 16.janvāris, 20:47

Laikam būs gan, paldies!


adata 16.janvāris, 20:09

Vai nebūs gada staipeknis?


Osis 15.janvāris, 21:48

Paldies Edgar!


megemege 15.janvāris, 20:07

Bikšainais klijāns


IlzeP 15.janvāris, 19:43

Vajadzētu sadalīt atsevišķos novērojumos


Vīksna 15.janvāris, 15:58

Paldies !


dziedava 15.janvāris, 15:57

Jā, Iveta, pilnīgi piekrītu (tikai tml. komentārus labāk rakstīt kā komentārus, jo komentāri no sadaļas, kurā rakstīji, uz jauno Ornitho vidi diezin vai aizceļos, tā struktūra Dabasdatos palika nepabeigta). Foto redzami atsevišķi kausiņi un izpleties sporu mākonis, kāds raksturīgs sprodzītēm, bet kāda nav lākturītēm. Pēc krāsas varētu būt sprogainā incarnata, bet tā kā sen neesmu sprodzītes skatījusies, tad līdz galam to vēl neapgalvoju. Būtu rūpīgāk jāiedziļinās.


dziedava 15.janvāris, 15:49

Par šo arī paldies, interesanti!


dziedava 15.janvāris, 15:39

Paldies, Renāt, tagad zināšu par S.amabilis. :) Šai gan man šķiet kājiņa tai neatbilstu, drīzāk būs vien S.pallida


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:43

Bombus veteranus


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:33

Bombus humilis


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:23

Šķiet, ka te redzam Bombus hypnorum tumšo formu


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:13

Bombus terrestris? un Bombus hypnorum


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:11

Bombus pascuorum


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:10

Bombus lapidarius


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:09

Šķiet, ka Bombus pascuorum


meža_meita 15.janvāris, 13:50

Paldies, apskatīju paraudziņu, interesanta telotrēma, droši vien lēnām deformējas, jo vajadzīgs dzīvs koks, nevis kritala.


meža_meita 15.janvāris, 13:44

Paldies par papildus foto, mazliet vairāk jau krīt uz bālo skleroforu, ko var sajaukt ar ekstrēmi reto S.amabilis, ko nosaka ar mikroskopēšanu. "Bāls" ir tikai nosaukums, jo nevienu īsti neasociē ar bālumu. Šai būtu jābūt tādam zaļgandzeltenam kātiņam, pārējais pēc foto sakrīt.


meža_meita 15.janvāris, 13:36

Izskatās pēc Arthonia arthonioides, jo baktrosporām ir lecideju tipa apotēciji, kamēr šeit attēlos ir artonijveida apotēciji. Baktrosporai ir ļoti šauras un garas sporas, 3. attēla askos nesaredz šādas sporas. Pēdējā attēlā nav attēlotas sporas, varbūt kaut kas ūdenī esošs vai kādas citas struktūras, piem. konīdijas.


Osis 14.janvāris, 20:21

Būsim zināt, paldies Ilz!


IlzeP 14.janvāris, 20:05

Pēc attēla noteica Uudo Timm.


dziedava 14.janvāris, 15:44

Renāt un Ilze! Pievienoju 2 foto. Piezīmēs bija jautājums, kas bija rakstīts dabā. Kā redzams vēsturē, sugas nosaukums ir mainīts jau vēlāk, mājās, kad biju pārliecināta par sugu. Lauka piezīmes mainu reti, jo tā arī ir vēsture, kāds bijis domu gājiens. Vai pēc pievienotajiem foto nav droši, ka bālā? Kā nenoteiktu negribētu atstāt, ja suga ir droša. Ja tomēr šādai izteikti bālai ir kādi līdzinieki, tad, protams, citādi, varbūt es ko nezinu.


Vīksna 14.janvāris, 15:00

Paldies !


IlzeP 14.janvāris, 12:45

Apakša lieliem, pelēki plankumainiem jāskata - tumšais vai milzu kailgliemezis.


meža_meita 14.janvāris, 12:01

Tā kā ĪAS dati ceļo uz uz Ozolu, bet Ilze lūdz pārskatīt šos novērojumus, nomainu uz nenoteiktu skleroforu, jo pēc attēliem saprast nevar, kā arī piezīmēs nav drošas pārliecības. Katrā gadījumā arī līdz sugai nonoteikta parādīsies Ozolā.


Osis 13.janvāris, 23:23

Mī un žē, lab ka tā nav ar putniem:) Es tik zināju,ko vienreiz man rakstīji ka jāapskata apakša jeb "pēda"


ekologs 13.janvāris, 23:09

Brīžiem te ir sarežģiti. Lai noteiktu sugu, kailgliemezi ir jāpreparē un jāpēta ģenitālijas. Ir vizuāli līdzīgi īpatņi, bet pārstāv dažādas sugas, un ir tādi, kuru krāsa var variēt sugas ietvaros, piemēram, sākot no oranžas un beidzot ar melnu.


zemesbite 13.janvāris, 22:41

Paldies, Julita! :)


Osis 13.janvāris, 22:27

Pēc bilžām netā spriežot pilnīgi iespējams, Artūr! Gliemežos man pilngi melna bilde. Apt. nedēļu pirms šī novērojuma bija novēroti spāņi Papes pusē - tāpēc diezgan spontāni tika noteikta šamā suga.


ekologs 13.janvāris, 22:01

Kaut kas uz Arion fasciatus pusi.


Osis 13.janvāris, 21:41

Paldies Mārtiņ par labojumu un tas izklausās daudzsološi:)


guta7 13.janvāris, 20:26

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.janvāris, 20:25

Paldies!


DaceK 13.janvāris, 20:24

Paldies par palīdzību sugas precizēšanā!


Martins 13.janvāris, 20:09

Labs atradums! Pēc manas pieredzes retākā vai viena no retākajām vārpstiņgliemežu sugām Latvijā.


Martins 13.janvāris, 20:05

Jā, tumšais kailgliemezis - tieši tā - vienkrāsaina mantija (milzu kailgliemezim būtu raiba).


Martins 13.janvāris, 20:03

Šis noteikti nav Spānijas kailgliemezis. Uz sāna redzama tumša josla, bet Spānijas kailgliemeži, lai arī var būt dažādās krāsās, tomēr ne raibs.


dziedava 13.janvāris, 19:56

Paldies! :)


IlzeP 13.janvāris, 18:53

Pēc attēla noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 13.janvāris, 18:51

Vai labāka foto nav? Diezgan vēls datums.


merged_to_637 13.janvāris, 16:31

Manuprāt ir Skeletocutis carneogrisea


IlzeP 13.janvāris, 16:31

Tād pelēka, vienkrāsaina mantija mēdz būt tumšajam.


mufunja 13.janvāris, 16:28

Jā, dzīvs.


IevaM 13.janvāris, 16:26

Aiga, mazo gulbi varbūt vari ieziņot kā atsevišķu novērojumu? Gan 2., gan 3. bildē ir mazais gulbis


DaceK 13.janvāris, 13:48

Drīzāk tumšais. Salīdzinu ar senāku novērojumu tai pat apvidū (ap 1 km no šī), toreiz pārbaudīju pēdu arī. Izskatās identiski. Paldies!


IlzeP 13.janvāris, 12:57

O, aizsargājamās sugas apciemo DAPu :)


IlzeP 13.janvāris, 12:54

Vai fotogrāfijas novērojumam nav?


Mežirbe777 13.janvāris, 12:50

Tajā gadā vieta netika apsekota, konkrēti nevaru teikt. Dzīvotne sugai piemērota, koka stumbra iedobums, kurā papildus sakrājas mitrums.


IlzeP 13.janvāris, 12:45

Diāna Meiere nav pārliecināta par sugas pareizību, jo neraksturīga atliekta maliņa. Kādas domas citiem sēņu zinātājiem?


IlzeP 13.janvāris, 12:32

Mērogs būtu noderējis. Bet, tā kā turpat pēdas jau ziņotas 19. oktobrī, būs ticami. Iepriekšējās novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/s3hfspgj07uo8laqad7881kgq5/


IlzeP 13.janvāris, 12:19

Lai apstiprinātu kā aizsargājamas sugas novērojumu, ar šo aprakstu diemžēl ir par maz. Grauzēju sugu ir diezgan daudz, kādēļ lai tā nebūtu, piemēram, kāda no klaidoņpelēm?


Inita 13.janvāris, 11:29

Pholiota heteroclita tā nav. Varbūt Hypsizygus vai kas cits.


IlzeP 13.janvāris, 10:48

Vai šis nevarētu būt tumšais?


IlzeP 13.janvāris, 10:45

Tā laikam ir: https://dabasdati.lv/lv/article/nesauksim-invazivas-sorbaronijas-par-aronijam/2014/


dziedava 13.janvāris, 07:57

Paldies! Tas interesanti. Un 2024. gadā nebija?


Mežirbe777 13.janvāris, 01:40

Precīzi! Lieldimensiju kastaņas stumbrs, senas viensētas koku stādījumos. Šeit suga novērota arī 23.gada sezonā, tikai nav foto.


Vīksna 12.janvāris, 23:42

Iepriekš bija egļu audze ar sūnām un retām sēnēm. Tad izcirtumā saauga dadžveidīgo plantācija, tagad 3 gadā ciesu audzes.


marsancija 12.janvāris, 21:47

Pārbaudīju- abas bildes tapušas vienas minūtes ietvaros. Nu, neatlidoja man otrs dzenis vienas minūtes laikā. Domāju, ka pirmajā bildē sarkano pieri neredz dzeņa noliektās galvas vai mana foto nepietiekamās kvalitātes dēļ.


IlzeP 12.janvāris, 19:32

Man izskatās pēc gada staipekņa.


edge 12.janvāris, 18:30

Noteikts pēc krūšu kaula formas - abiem pārējiem caurums, caur kuru iet traheja


adata 12.janvāris, 17:56

Paldies, tagad zināšu, kas pa puķupodiem šiverē, palasīju par tām arī ko vairāk.


IlzeP 12.janvāris, 17:17

Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


CerambyX 12.janvāris, 15:14

Tiešām pelēkā dzilna


DavidsG 12.janvāris, 15:01

Diemžēl bildes kvalitāte, piezūmojot no tel., ir švaka un negribēju arī izbaidīt putnu barošanās procesā, bet mugura zaļa, krūšu daļā - pelēks/gaišs. Pēc i-netā atrastā apraksta varētu būt mātīte, jo nebija "sarkanie vaigi"


ekologs 12.janvāris, 14:46

Jā, izskatās pēc kolembolām (Collembola sp.).


dziedava 12.janvāris, 14:34

Tas bija dzīvs koks?


ivars 12.janvāris, 14:30

Pelēkā gan jau.


adata 12.janvāris, 14:13

Koksngrauzis, vai tik ne lielais apšu.


adata 12.janvāris, 14:03

Katrā bildē pa vienai var saskatīt, bildēts ar telefonu caur lupu, nomocījos, labāks nekas nesanāk. Augsnē to ir ļoti daudz, ļoti veiklas, tikai dažas var uzķert ar visu ķermeni, pārējām tik ragi vai astes parādās. Sīkas, baltas, vienkrāsainas. Vai tās būtu kolembolas?


dziedava 12.janvāris, 13:03

Zirgkastaņa, cik saprotu, dzīva?


dziedava 12.janvāris, 12:56

Ja, protams, uz dzīviem kokiem tā nav pavisam cita suga, bet tad tā zinātnē vēl nav aprakstīta.


dziedava 12.janvāris, 12:54

Riskēju, neredzot mikroskopijas foto, bet uz ābelēm vajadzētu būt H.karstenii. A.Kunts teica, ka uz ābelēm esot bieži sastopama Trichia contorta (plašā nozīmē), bet aizdomājās, ka man varētu būt taisnība, ka šaurā nozīmē varētu būt arī H.karstenii, - tiktāl viņš neesot iedziļinājies. Bet "spurainais apraksts" mikroskopijai liecina par H.karstenii, kādu es to saprotu.


Osis 12.janvāris, 09:53

Paldies Aiga!


ZaigaM 12.janvāris, 02:18

Videogabaliņi: https://youtube.com/shorts/cLLcokWqh-A https://youtube.com/shorts/KzthNuKZx44


megemege 12.janvāris, 00:16

Bikšainais klijāns


AinisP 11.janvāris, 22:48

Šī nav tipiska sugas ziemošanas vieta. Visdrīzāk iztraucēts īpatnis no kādas pazemes ziemošanas vietas un jaunu ziemošanas vietu meklējot, nejauši ielidojis baznīcā. Bet šā vai tā, ļoti interesants novērojums.


Osis 11.janvāris, 17:36

Paldies Edgar!


nekovārnis 11.janvāris, 10:43

Paldies par info :) Pārskatot sugas inaturalistā ik pa brīžam kādas izmaiņas izlec, piemeram, Stenodema trispinosa(sum) kopš 2024.gada skaitās Stenodema pilosa sinonīms.


Vīksna 11.janvāris, 00:51

Paldies !


CerambyX 11.janvāris, 00:17

Atbilstoši jaunākajām vēsmām - Aradus obtectus vietā tagad laikam pareizi ir lietot Aradus pictellus.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Jāskatās, ko citi teiks.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Manuprāt, Praulvabole (Prionychus sp.), iespējams melnā praulvabole (Prionychus ater).


dziedava 10.janvāris, 20:54

Mārīt, šai sugai svarīgākais ir ļenganas kājiņas, kurās augļķermeņi nokarājas. Kājiņas nav stabilas, kas augļķermeņus uz sevis turētu kā tipiski citām sugām. To, ka augļķermeņi karājas ļenganās kājiņās, šur tur var nomanīt. Kājiņu garums atkarīgs no dažādiem apstākļiem, tās var būt garākas un īsākas, bet galvenais, ka ļenganas. Otra pazīme, ko te var redzēt, ir fakts, ka gļotsēne diezgan lielā platībā noklājusi sēni. Arī šī pazīme citām sugām nav raksturīga. Tāpēc vīnogķekaru dzelksnīte te ir diezgan droši. :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
This site is supported by the European Union through European Social Fund within the project “Advocacy of public interests for conservation of biological diversity” implemented by the Latvian Fund for Nature. The subactivity is administered by the State Chancellery in cooperation with the Society Integration Fund.
Saved