Esam pieraduši pie barotavām ziemas laikā redzēt mazus putnus - zīlīšu un zvirbuļu kompānijā dižraibais dzenis vai pelēkā dzilna jau var tikt uzskatīts par „vienu no lielajiem". Tomēr dabā var atrast vietas, kur ziemas laikā pie barības pulcējas galvenokārt krietni lielāki putni - ar kritušu dzīvnieku atliekām var baroties pat vairāk nekā desmit dažādu sugu „maitēdāji" - galvenokārt dažādi vārnu dzimtas putni, kā arī plēsēji - vanagi, peļu klijāni un jūras un klinšu ērgļi. Šos putnus var salīdzinoši vienkārši piesaistīt, atbilstošās vietās izliekot tiem piemērotu barību. Šādas barotavas tiek uzturētas daudzviet Eiropā, lielākā skaitā tās ziemeļu daļā, kur tādējādi tiek iegūta informācija par gredzenotiem jūras un klinšu ērgļiem.
Ērgļu barotava tiek uzturēta arī Igaunijas rietumu daļā esošajā Lānemas novadā, aptuveni 3 km no jūras malas un tajā notiekošajam ikviens var sekot līdzi interneta tiešraidē. Interneta kameras darbība tiek nodrošināta jau kopš 2009. gada, savukārt pati barotava tika atklāta vēl pāris gadus iepriekš - šo darbu uzsāka igauņu ērgļu izpētes veterāns Tīts Randla (Tiit Randla), kas līdz projekta „Ērgļi pāri robežām" uzsākšanai bija arī galvenais barotavas uzturētājs. Šoziem, kā arī nākošajā ziemā barotava tiek uzturēta EstLat programmas līdzfinansētā projekta ietvaros un par barības piegādi, kā arī par kameras sistēmas uzraudzīšanu rūpējas Silma Märgala Foundation. Šoziem barotavas kameras sistēma ir papildināta ar jaunu kameru, kas ļauj pārskatīt plašāku teritoriju, kā arī sniedz iespēju skatīt putnu tuvplānus, pat līdz līmenim, kas ļauj nolasīt gredzenotu ērgļu gredzenu informāciju.
Latvijā gredzenotā jūras ērgļa mātīte pie barotavas Igaunijā 13.01.2011. Foto: Renno Nellis.
Barotavas kameras informāciju interneta tiešraides veidā var redzēt šeit (vēlams interneta pieslēgums ar ātrumu vismaz 1 Mb/sek). Kameras materiālus var komentēt forumā angļu valodā, kurā iespējams dalīties arī ar kameras materiālu foto un video fragmentiem. Kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, vidējais apmeklējumu skaits sezonā ir 700-800 tūkstoši. Šajā sezonā kameras materiālus vienlaikus skatās vidēji 300 skatītāji.
Barība barotavas darbības nodrošināšanai tiek iegūta no vietējiem medniekiem, nereti tiek izmantoti arī uz autoceļiem bojā gājuši dzīvnieki. Lai barotavā notiekošo pietuvinātu dabiskajiem apstākļiem, tajā neizmanto mājlopu izcelsmes barību. Galvenie barotavas apmeklētāji ir kraukļi, vārnas un žagatas, kā arī plēsīgie putni - galvenokārt jūras ērgļi no Igaunijas un Somijas, retumis arī no Latvijas. Barotavu mēdz apmeklēt arī peļu klijāni un, retāk - klinšu ērgļi. Barotavai tuvākajā jūras ērgļu ligzdā viens no pāra putniem (mātīte) ir Latvijas izcelsmes, tā ir gredzenota kā mazulis ligzdā 1999. gadā Usmas ezera apkārtnē. Iepriekšējās barotavas darbības sezonās šis ērglis mēdza apmeklēt arī barotavu, tas gan parasti notika vairāk uz pavasara pusi. Redzēsim, vai Usmas ērglis pie barotavas viesosies arī šopavasar.
Teksts: Jānis Ķuze un Urmas Sellis
