2012-01-09, 10:19:52

Latvijas Entomoloģijas biedrība par Gada kukaini 2012 ir izvēlējusies spožo skudru Lasius fuliginosus (Latreille, 1798). Nominācijas mērķis ir pievērst uzmanību kukaiņiem, kas apdzīvo vecus kokus un dobumainiem kokiem kā dabas vērtībai.

Spožā skudra. Foto: Uģis Piterāns

Spožās skudras ir viscaur melnas, ķermeņa virsma spīdīga, no kā cēlies arī skudras latviskais nosaukums. Darbaskudras ir 4–6 mm, tēviņi 4,5–5 mm, mātītes–karalienes 6–6,5 mm garas.

Tipiska sugas pazīme ir no aizmugures ieliekta galva, ko var novērot arī bez palielinājuma. Skudras arī izdala specifisku smaržu, kas atbaida citu sugu skudras no pūžņa un to ceļiem. Skudras barojas ar saldām vielām, visbiežāk laputu izdalījumiem. Savus kāpurus tās baro ar dažādiem kukaiņiem un to kāpuriem, kuri gan var tikt noķerti dzīvi, gan atrasti beigti.

Spožā skudra savus pūžņus veido atsevišķi augošu koku dobumos un pie koku saknēm. Pārsvarā apdzīvo lapu kokus, visbiežāk ozolus un liepas. Iespējama arī dobu skujkoku apdzīvošana, retos gadījumos dzīvo koka māju pamatos. Plašās skujkoku audzēs šī suga nav konstatēta. Skudras neveido pūzni koka dzīvajā, bet gan atmirušajā un dobajā koksnes daļā. Savu pūzni tās veido no sacietējušas masas, kas sastāv no sēnes, sīrupa un koka daļiņu maisījuma. Šādi veidotas arī pūžņa pazemes daļas, kas nodrošina eju stabilitāti. Vairāki koki var būt savstarpēji saistīti ar ejām un veidot kopskaitā dažus miljonus skudru lielu koloniju no vairākām ligzdām kurā katrā ir vairākas mātītes.

Skudras attīstībā ir četras stadijas: ola-kāpurs-kūniņa-pieaudzis kukainis. Olas dēj tikai auglīgās mātītes, darbaskudras olas nedēj. Līdz šim konstatētais dzimumpaaudzes izlidošanas laiks Latvijā ir jūnijs un jūlijs, sugai Eiropas mērogā tas notiek periodā no maija līdz oktobrim.

Spožās skudras. Foto: Uģis Piterāns

Suga ir aizsargājama, iekļauta 2000. gadā publicētajos Ministru kabineta noteikumos Nr 396:  “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”.

Suga sastopama visā Latvijā, bet novērojumu skaits ir nevienmērīgs. Šobrīd galvenokārt ziņas ir par klātbūtni aizsargājamās teritorijās, bet salīdzinoši maz ziņu ir par novērojumiem ārpus tām. Katrs dobumains koks ir potenciāla šis sugas mājvieta. Vērtīgi arī būtu iegūt papildus ziņas par sugas dzimumpaaudzes izlidošanas periodu Latvijā. Tāpēc visi skudras nofotografējušie aicināti ievietot savas fotogrāfijas portālā dabasdati.lv!

Latvijas Entomoloģijas biedrība ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionāļus un amatierus, kuri pēta un aizsargā kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus. LEB dibināta 1951. gadā un ir vecākā pastāvošā dabas izpētes biedrība Latvijā. Biedrība katru gadu kopš 1999. gada izvirza Gada kukaini un kopš 2008. gada arī citus Gada bezmugurkaulniekus ar mērķi izglītot sabiedrību par Latvijas dabu. 

Līdz šim gada kukaiņa godā bijuši:

1999. — Divpunktu mārīte (Adalia bipunctata);

2000. — Degunradžvabole (Oryctes nasicornis);

2001. — Parkšķis (Psophus stridulus);

2002. — Mājas circenis (Gryllus domesticus);

2003. — Sfingu dzimta (Sphingidae);

2004. — Zilspāru ģints (Calopteryx);

2005. — Skudrulauva (Myrmeleon formicarius);

2006. — Lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita);

2007. — Zemesvēzis (Gryllotalpa gryllotalpa);

2008. — Lielais dižkoksngrauzis (Ergates faber);

2009. — Čemurziežu dižtauriņš (Papilio machaon)

2010. — Parastais skudrulītis (Thanasimus formicarius)

2011. — Ošu pļavraibenis (Euphydryas maturna)

Ziņu sagatavoja: Jānis Dreimanis, Latvijas Entomoloģijas biedrība;

e-pasts: janis.dreimanis@dabasmuzejs.gov.lv