Tuvākajās dienās viens no kameras ligzdas melno stārķu mazuļiem tiks aprīkots ar raidītāju, kas mums ļaus sekot putna turpmākajām gaitām. Labākais skaidrojums tam, kādēļ tas ir nepieciešams, ir ieskats tajā, ko jau esam uzzinājuši.

To, ka jauno putnu mirstība ir palielinājusies kopš 90. gadu vidus, mēs zinājām no gredzenoto putnu novērojumiem Izraēlā. Ja 1995.-96. gadā no gredzenotajiem jaunajiem putniem katru piekto redzēja Izraēlā (kas ir apmēram pusceļš līdz varbūtējām ziemošanas vietām Āfrikā), tad pēdējos 4-5 gados no teju simta apgredzenotu jauno putnu redz 1-2. Tagad mēs zinām, ka liela daļa Izraēlu vispār nesasniedz un nomirst līdz tam, turklāt, LIELĀKĀ daļa - Eiropā, nevis Āfrikā. Tajā skaitā putni mirst no bada pārsimts metrus no ligzdas tepat Latvijā. Izraēlas un gredzenoto putnu novērojumu kontekstā labā ziņa ir vēl arī tā, ka izrādās, ne visi stārķi Izraēlā apstājas, tātad, var tikt nepamanīti. Tagad mēs zinām to, ka tieši lidošanas laikā putniem gandrīz nekas nedraud, jo lidojums notiek apmēram 600-1500 metru augstumā, kur putnus vispār ieraudzīt nevar - un arī plēsēju tur nav. Draudi ir uz zemes un atpūtas vietās. Mēs jau zinām dažus svarīgus atpūtas vietu rajonus - Pripetes palieni Baltkrievijā un Ukrainā, Prutas un Tisas palienes Karpatu nogāzēs un Donavas deltu. Pēc migrācijas datiem mēs zinām arī to, ka dažas no šīm vietām ir bīstamas. Un, arī tam, iespējams, ir nozīme. Dažas no tām nebija zināmas arī valstīs, kur tās atrodas - kā bulgāru kolēģi necik sen rakstīja man par Kati - viņa mums parāda visas labās putnu vietas, kuras ir vērts (un nepieciešams) aizsargāt.

Taču lielais mērķis darbam bija sagaidīt kādu mammu, kad tā sāks ligzdot (trešajā vai ceturtajā dzīves gadā), kurai, pateicoties raidītājam, ligzdošanas sākumā būtu zināma pilna biogrāfija ar visām apstāšanās vietām. Ja šāds putns uzrādītu kaut kādas piesārņojuma izpausmes - dētu neproduktīvas olas vai tamlīdzīgi, tas ļautu diezgan ātri atrast varbūtējā piesārņojuma avotu, jo jāpārbauda būtu tikai daži desmiti vietu, nevis 20 valstis divos kontinentos. Pagaidām mums ir tikai viens kandidāts uz šādu rezultātu - Kate. Tāpēc mēs iespēju robežās turpināsim likt raidītājus - iespējams, arī vecajiem putniem, ja tas būs praktiski īstenojams - un vienu visdrīzāk saņems arī kameras ligzdas otrais putns, kas ir meitene. Gan tādēļ, lai paildzinātu iespēju jebkuram interesentam sekot putna gaitām pēc ligzdas atstāšanas un uzzināt, kā viņai veiksies, bet, galvenokārt tāpēc, ka šī ligzda ir ļoti agra – ir pamats domāt, ka, jo vēlāk putns atstāj ligzdu un jo jaunāks tas ir ligzdas atstāšanas brīdī, jo mazākas iespējas putnam izdzīvot. Cerams, ligzda netiks traucēta sezonas beigās un līdz ar to šim putnam ir lielas izredzes izdzīvot.

Noslēgumā par vārda došanu ar raidītāju aprīkotajam putnam. To darīsim tāpat kā iepriekšējos gados, balsojot. Par to, kā tas notiks, kā arī par to, kur būs iespējams sekot līdzi putna pārvietošanās ceļiem, informēsim laika gaitā.

Redakcijas piezīme: raidītāja likšana gaidāma piektdienas, 3. jūlija pēcpusdienā.

Māris Strazds