Lai nepaslīdētu garām interesantākie novērojumi, kas varbūt ne vienmēr ir tik īpaši retumi, lai būtu atzīmēti sadaļā "interesantākie novērojumi", taču var būt interesesanti citādi, izveidoju savu ļoti subjektīvo topu, kurā atlasīju sev interesantākos vasaras beigu un septembra sākuma novērojumus, cenšoties aptvert visa veida novērojumu klāstu.
Apkopojot ņēmu vērā arī Dziedavas dabas lapas http://daba.dziedava.lv veidošanas pieredzi, resp., kuri novērojumi šķistu īpaši interesanti Latvijas dabas daudzveidības atspoguļošanai caur fotogrāfijām, kas ir arī Dziedavas dabas lapas mērķis. Tāpēc šo apkopojumu nosaucu par Dziedavas topu.
No ziedaugu novērojumiem interesantākais šķita melnodzenes Cucubalus baccifer novērojums dzīvžogā Ādažos. Melnodzene ir savvaļas suga un Latvijā sastopama reti, lielāko upju ielejās. Vienlaikus tā ir arī dekoratīva, ar bāliem ziediem un melnām ogām, tās stublājs ir ļogans, kāpelējošs.
Melnodzene. Foto: Laima Birziņa
Starp retajiem sūnu novērojumiem atzīmēšu gludkausiņa jungermanniju Liochlaena lanceolata syn. Jungermannia leiantham, kam ir raksturīga periantu forma - kā cilindri, pēc kuriem šo sūnu varētu iemanīties pazīt arī tie, kas ikdienā sūnas nepēta. Šī mežu suga ir visai reta, tāpēc tās novērojumi ir vērtīgi. Ja ko tādu ievēro, ziņo Dabasdatos!
Gludkausiņa jungermannija. Foto: Ivars Leimanis
Ķērpi, kuram uz lapoņa mēdz veidoties brūnas vai spilgti sarkanas sorēdijas, 2014. gadā ievēroja Didzis Jurciņš, un tikai kopš tā laika ir pierādīta šī ķērpja - kladonijas Cladonia norvegica - eksistence Latvijā. Sākumā šķita, ka šis ķērpis ir ļoti rets, taču kopš atklāšanas tam jau ir vairākas jaunas atradnes. Iespējams, agrāk neievērots, jo par tāda eksistenci nebija zināms. Tāpēc tiem, kas kritalas, īpaši egles kritalas mēdz pētīt ar lupu, vērts pievērst uzmanību, vai it kā bieži redzētajiem ķērpju zaļajiem lapoņiem virsū nav ievērojami sarkani plankumi. Un, ja izdodas ievērot, - līdz ar foto ziņo Dabasdatos!
Kladonija Cladonia norvegica. Foto: Ivars Leimanis
No piepēm visiespaidīgākā šķita caurspīdīgās mitrumpiepes Physisporinus vitreus fotogrāfija ar piepi uz baltalkšņa celma.
Caurspīdīgā mitrumpiepe. Foto: I. Leimanis
Sēņu un gļotsēņu kategorijā novērojumi rudenī, domājams, tikai tā īsti sāksies, bet šobrīd par interesantāko atzinu fotogrāfiju, kurā glīti apvienojušās abas kategorijas kopā - sēne, ko apaugusi gļotsēne Mucilago crustacea:
Foto: Laima Birziņa
Savukārt Visvaldim Šteinbergam izdevies nofotografēt kādas makstenes Trichoptera sp. olu maisu ar maziem kāpuriem. Pie novērojuma Uģis Piterāns skaidroja: "parasti šādas recekļainas masas ir uz koku / krūmu lapām ūdenstilpju krastos (ideālā variantā tieši virs ūdens). Pēc izšķilšanās kāpuri krīt ūdenī, kur tad turpina savu attīstību."
Foto: Visvaldis Šteinbergs
Bet pašam Uģim izdevās novērot tauriņa - bērzu zefīra Thecla betulae - olu dēšanas uzvedību, vēlāk atrodot un nofotografējot arī izdēto olu. Šo novērojumu gribas atzīmēt īpaši, jo bērzu zefīri nereti lidinās gana augstu, tāpēc ir grūti nofotografējami arī pieaugušie tauriņi. Taču Uģim izdevies iegūt ne vien tauriņa, bet arī tā olas foto!
Bērzu zefīrs. Foto: U. Piterāns.
|
Bērzu zefīra ola. Foto: U. Piterāns.
|
"Parasto" kāpuru kategorijā par interesantāko atzinu zāģlapsenes Periclista sp. kāpura fotogrāfiju, jo zaļais kāpurs bija ļoti labi pielāgojies apkārtējai videi, atgādinot kādu spurdzi uz lapas.
Zāģlapsene Periclista sp. Foto: Mareks Ieviņš
Vienmēr priecājos redzēt gliemežu trematodes Leucochloridium paradoxum fotogrāfijas, jo šo plakantārpu kāpuru parazitēšanas veids un izskats ir tiešām pārsteidzošs.
Gliemežu trematode. Foto: Vizma Krasta
Ja kādam ar šo sugu ir pirmā iepazīšanās, iesaku noskatīties arī U. Piterāna senāku video un izlasīt komentārus zem tā!
Starpsugu attiecības atainotas arī novērojumos ar kapračvaboli Nicrophorus vespilloides, uz kuras sasēdušās gamazīnērces izmanto vaboli kā transporta līdzekli.
Kapračvabole ar gamazīnērcēm. Foto: Jeļena Plinta
|
Kapračvabole ar gamazīnērcēm. Foto: Mareks Ieviņš
|
Interesanta fotogrāfija izdevusies ar spāru pāri un tā atspulgu ūdenī.
Lielā sarkanace Erythromma najas. Foto: Inga Avotiņa
Man patika arī mākslinieciskā fotogrāfija ar īpatnējā izskata kāpurmušu Tachina grossa.
Foto: Inga Freimane
Igoram Deņisovam izdevusies peldoša ūdra Lutra lutra tuvplāna fotogrāfija:
Visbeidzot trīs Viktora Ivanova fotogrāfijas, kura spēju noķert momentu līdz ar fotogrāfiju kvalitāti grūti pārspēt:
Zalktis Natrix natrix stārķa knābī. Foto: V. Ivanovs
Zivju dzenītis Alcedo atthis ar zivi. Foto: V. Ivanovs
Rudā lapsa Vulpes vulpes. Foto: V. Ivanovs. Šis foto publicēts jau jūnijā - bet ja nu kāds vēl nav redzējis?!
Vai tiks taisīti līdzīgi apkopojumi arī turpmāk - atkarīgs no jums. Ja vēlaties tādus (vai kādus?) redzēt, rakstiet komentāros.
Julita Kluša, Dziedava.lv