Šobrīd aktīvie lietotāji: 104 Šodien ievadītie novērojumi: 193 Kopējais novērojumu skaits: 355027
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
2016. gadā Dabasdati.lv ziņoto piepju un klājenisko sēņu atklājumi
Pievienots 2017-02-09 09:45:58

2016. gadā Dabasdatos bija īpaši daudz sēņu ziņojumu. Ja no Dabasdatu pirmssākumiem līdz 2015. gada beigām pavisam kopā bija 2278 sēņu ziņojumi (tostarp noteiktas piepes - ap 400 ziņojumos), tad vienā pašā 2016. gadā sēnes ziņotas 3432 reizes (pusotrreiz vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā), tostarp piepes - gandrīz 1400 ziņojumos (3,5 reizes vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā). Turklāt ziņojumu kvantitātei pievienojusies arī kvalitāte - starp 2016. gada ziņojumiem ir pat 9 Latvijā jaunas piepju un klājenisko sēņu sugas (ieskaitot vienu varietāti) un 25 piepju sugas, kas 2002. gadā atzītas par ļoti retām (atrasto ļoti reto piepju sarakstu skat. raksta beigās).

Par lielo aktivitāti lielākoties jāpateicas Ivaram Leimanim, viņš atklājis arī visas zemāk minētās Latvijai jaunās sugas. Paldies arī Ingunai Riževai, Valdai Ērmanei, Gaidim Grandānam, Uldim Ļoļānam u.c. par aktīvu iesaistīšanos meklēšanā un U. Ļoļānam arī par aktivitāti citu ziņoto sugu noteikšanā!

Pirms ķerties pie sugām, vispirms par aktīvāko šīs jomas sēņotāju - kā tas nākas, ka viens cilvēks, kas tikai pēdējos gados nopietnāk pievērsies piepēm un klājeniskajām sēnēm, viena gada laikā atklājis gan vairākas Latvijai jaunas sugas, gan veselu rindu ļoti reti sastopamās!

Ivars Leimanis ir mežu taksators un meža biotopu eksperts. 2012. gadā, iegūstot eksperta sertfikātu īpaši aizsargājamo meža biotopu jomā, viņš vēlējās padziļinātāk izpētīt dabisko mežu biotopu specifiskās sugas un sāka ar piepēm. Taču rezultātā ne tikai labāk iepazina Latvijā oficiālās DMB specifiskās sugas, bet arī jaunas, Latvijā līdz šim neatrastas sugas, kuras Somijā jau sen izmanto bioloģiski daudzveidīgu, saimnieciskās darbības neskartu vai maz ietekmētu, vērtīgu meža biotopu identificēšanā. Līdzās internetā atrodamajai informācijai Ivars izmanto arī sēņu noteicēju - L. Ryvarden, I. Melo, T. Niemelä "Poroid Fungi of Europe" (Synopsis Fungorum, Volume 31). Darba dēļ dabā sanāk iet daudz, piem., 2016. gadā vairāk nekā 80 dienas jeb 1/5 daļa gada tikusi pavadīta mežā, t.sk. ložņājot gar kritalām un pētot sēnes uz tām. Tas varētu būt vairāk nekā tiem Latvijas mikologiem, kuru darbs lielā mērā saistīts ar atrašanos telpās. Latvijā vispār ir tikai viens nopietns piepju speciālists - Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere, tāpēc jauniem atklājumiem būtiski, ka iesaistās arī varbūt ne tik lieli speciālisti, toties aktīvi dabā gājēji. Ivara gadījumā būtiski arī, ka gandrīz visi apsekojamie meži ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, kas palielina iespējas atrast arī retākas sugas.

Zemāk par 2016. gadā noteiktām Latvijai jaunām un dažām citām ļoti retām piepju un klājenisko sēņu sugām, mazliet ieskatoties arī atklājumu tapšanā. Par to, kuras sēnes tad vispār ir piepes un kuras nav, var lasīt rakstā "Vai piepes ir skaistas? Un garšīgas!" (2016.).

Ievadam par vienu jau agrāk zināmu, bet skaistu sugu. Medainā antrodija Latvijā sastopama ļoti reti, aug uz vecākām lapu koku kritalām, īpaši uz apsēm. Klājeniska balta līdz dzeltenbrūna piepe ar palielām porām, var atgādināt medus kāri, tāpēc arī nosaukta par medaino.


Medainā antrodija Antrodia mellita. Foto: I. Leimanis

Pilsrundāles - Mazmežotnes ekspedīcijas laikā 2016. gada oktobrī (ekspedīcijas laikā 10 dalībnieku sastāvā tika pētītas sēnes un sūnas šajos mežos) arī tika atrasta piepe ar lielām porām un kopskats arī atgādināja medus kāri, tāpēc sākotnēji tā tika noteikta kā medainā antrodija. Vēlāk Ivars Leimanis noskaidroja, ka sarkanbrūnais tonis un poru baltās maliņas vairāk atbilst sugai Ceriporiopsis pseudogilvescens, kas pēdējos gados izdalīta kā sveķainās smalkpiepītes varietāte Ceriporiopsis resinascens var. pseudogilvescens. Šāda varietāte Latvijā tika konstatēta pirmoreiz un līdz šim tā ir vienīgā atradne. Arī sveķainās smalkpiepītes pamatsuga Ceriporiopsis resinascens, kas ir bez izteiktām baltām poru malām, Latvijā sastopama reti.


Sveķainās smalkpiepītes varietāte Ceriporiopsis resinascens var. pseudogilvescens. Foto: J. Kluša

Piepe Anomoporia bombycina Ivaram bija viena no sapņu sugām, iepriekš redzēta tikai internetā un grāmatā - gaiša lavandas līdz brūni violetas krāsas plāna, klājeniska piepe. Pasaulē sastopama ļoti reti, Zviedrijā un Norvēģijā apdraudēto sugu kategorijā, taču atrasta arī blakus - Igaunijā. Gribējās atrast arī Latvijā. 2016. gada maijā Raiskuma pagastā tika atrasta pirmoreiz, taču Ivaru īpaši sajūsmināja otrais - decembrī Priekuļos atrastais eksemplārs, kas bijis īpaši skaists, izteikti lavandas krāsā. Abas atradnes atrastas vecos skujkoku mežos uz vecas skujkoka kritalas. Līdz 2017. gadam vienīgās zināmās sugas atradnes Latvijā.


Piepe Anomoporia bombycina, 2016. gada decembra atradums. Foto: I. Leimanis

Savukārt, kad Ivars mežā pirmoreiz ieraudzīja spulgpiepi Inonotus leporinus, uzreiz bijis skaidrs - tas ir kaut kas neredzēts - samērā plānas vēdekļveida cepurītes ar brūnu, samtainu līdz matainu virspusi. Šīs spulgpiepes parasti aug grupās cita virs citas uz nokaltušu egļu stumbru lejasdaļas. Piepe izrādījās ziemeļu suga, tāpēc citur Eiropā ļoti reta. Somijā tā tiek uzskatīta par vecu un saimnieciskās darbības maz ietekmētu mežu indikatorsugu. Latvijā 2016. gadā Ivars šo sugu atrada divās vietās - Līgatnes pagastā un Siguldā, Krimuldas mežaparkā. Iepriekš suga Inonotus leporinus Latvijā nebija konstatēta.


Spulgpiepe Inonotus leporinus. Labajā pusē - tipiska šo piepju augšanas vieta - egles stumbra lejasdaļa. Foto: I. Leimanis

Zemāk redzamo sēni atrodot, Ivaram uzreiz bijis skaidrs, ka tā ir kāda no flēbijām Phlebia sp., taču viņam nezināma. Klājeniskā, balti sarkanbrūnā sēne, kas sākumā apaļa, bet ar laiku, saplūstot vairākiem augļķermeņiem, izplūst, izrādījās Phlebia rufa. Centrā tās krāsa intensīvāka, sarkanoranža un brūna. Līdzīga ir arī flēbija Phlebia centrifuga, tās krokojums ir starains no centra uz malām, vecumā kļūst pumpains; tai nereti ir sarkana maliņa, kādas nav P. rufa. Savukārt P. rufa krokojums ir vairāk vai mazāk labirintveida un ar nelīdzenu virsmu - labirinta sienas ir nevienādā augstumā. Turklāt jāņem vērā, ka P. rufa aug uz dažādu lapukoku kritalām, bet P. centrifuga - tikai uz eglēm.

Līdz 2017. gadam Latvijā zināmas divas Phlebia rufa atradnes (atklātas 2015. un 2016. gadā), abas Ivara atrastas un noteiktas.


Flēbija Phlebia rufa. Mazajā attēlā salīdzinājumam - jauna flēbija Phlebia centrifuga; tā ir dabisku mežu biotopu speciālā biotopu suga ar ļoti augstu vērtību. Foto: I. Leimanis

Citai flēbijai - Phlebia serialis - Somijas veco un saimnieciskās darbības maz ietekmēto priežu mežu indikatorsugu sarakstā bijusi laba fotogrāfija, kas Ivaram iespiedusies atmiņā. Tā ir plāna klājeniska dzeltenoranža sēne, kas aug uz skujkoku kritalām un var klāt lielus laukumus to apakšpusē. Tāpēc, mežā ieraugot ķieģeļoranžīgo klājumu uz vairākām priežu kritalām, no vienas puses licies, ka ir īstā suga, bet no otras puses šķitis, ka tas atkal būtu pārāk neticami, jo Latvijā tāda suga līdz šim nebija konstatēta, turklāt te uzreiz uz vairākām kritalām. Tomēr katram gadījumam Ivars sēni nofotografēja. Vēlāk, rūpīgāk izpētot sēnes aprakstus, secinājis, ka Phlebia serialis tomēr esot viegli atpazīstama un ar citām nesajaucama. Pagaidām Latvijā zināma tikai šī viena atradne.


Flēbija Phlebia serialis uz priedes kritalas. Foto: I. Leimanis

Līdzīgi kā ar iepriekš aprakstīto, arī ar Cystostereum murrayi Ivars bija jau iepriekš iepazinies literatūrā, ievērojis, ka šī suga iekļauta saimnieciskās darbības neskartu mežu indikatorsugu sarakstā, kā arī Zviedrijā iekļauta apdraudēto sugu sarakstā, tāpēc iepazinies rūpīgāk ar pieejamām sēnes fotogrāfijām. Kad 2016. augustā ieraudzījis to mežā, aizdomas par īsto sugu radās uzreiz, ko pēc tam mājās arī apstiprināja. Cystostereum murrayi ir uz kritalām augoša balta vai gaiši brūna klājeniska sēne, kam var būt kokosriekstu smarža. Līdz šim Latvijā Ivara atrastā ir vienīgā zināmā šīs sugas atradne.


Sēne Cystostereum murrayi uz egles kritalas mizas. Foto: I. Leimanis

Savukārt, mežā ieraugot sēni Crustoderma dryinum, bijis otrādi - Ivars secinājis, ka tā ir iepriekš neredzēta, nepazīstama. Crustoderma dryinum ir koši dzeltena līdz dzeltenbrūna klājeniska sēne, bieži ar bumbuļveidīgiem izaugumiem. Svaiga ir vaskaina, bet izkalstot kļūst plēkšņaina. Biežāk sastopama uz skujkoku kritalām. Latvijā suga atklāta 2009. gadā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā uz ēkas griestu sijām, taču abas Ivara 2016. gada atradnes, atšķirībā no pirmās, auga mežā. Šīs trīs arī ir vienīgās zināmās sugas atradnes Latvijā. Zviedrijā un Norvēģijā tā iekļauta apdraudēto sugu sarakstā.


Sēne Crustoderma dryinum egļu mežā uz egles kritalas. Foto: I. Leimanis

Balteni Skeletocutis brevispora Latvijā 2016. gadā Ivars ne tikai atklāja, bet atrada pat 5 vietās. Visas atradnes ietilpst GNP teritorijā, egļu - priežu mežos. Skeletocutis brevispora ir balta līdz bāli dzeltena klājeniska piepe. Vietām želejveidīga, plāna (līdz 1-2 mm), ar daudz sīkām porām. Aug uz pavecām egles kritalām, nereti uz tumšbrūnās cietpiepes, kas palīdz sugas identificēšanā.


Baltene Skeletocutis brevispora uz tumšbrūnās cietpiepes Phellinus ferrugineofuscus. Foto: I. Leimanis

Piepe, antrodija Antrodia albobrunnea bija vēl viena no Ivara sapņu sugām, par kuru viņš pirmoreiz uzzināja, pētot Eiropas 33 apdraudētāko sēņu sugu saraksta projektu, kuru bijis domāts iekļaut Bernes konvencijā. Pēc tam šo sugu ievēroja arī Somijas saimnieciskās darbības neskartu mežu indikatorsugu sarakstā, turklāt ar ļoti raksturīgu fotogrāfiju, kas iespiedusies atmiņā. Tāpēc, 2016. gada decembrī ieraugot šo piepi mežā, Ivaram uzreiz iemirdzējās acis - eu, IR! Protams, pēc tam bija jāpārliecinās, ka tiešām ir. Viena no būtiskām sugas noteikšanas pazīmēm - kanēļbrūna josla starp piepi un substrātu. Latvijā vienīgā zināmā šīs sugas atradne.


Antrodija Antrodia albobrunnea; apakšējā attēlā šķērsgriezums ar raksturīgo kanēļbrūno joslu starp piepi un substrātu. Foto: I. Leimanis

Kopā ar Ivaru 2016. gada augustā apsekojot dižkokiem bagātā Krimuldas mežaparka sēnes, ievērojām arī daudzas neparastas un agrāk neredzētas vai retas, tostarp arī milzu piepi, kas pēc formas atgādināja cepurīšu sēni, taču apakšā tai bija lielas poras. Sēne gan bija diezgan paveca, ne pirmā svaiguma un krāšņuma, toties iespaidīgi liela - 52x37x25 cm un arī auga blakus dižpriedei. Ar Diānas Meieres palīdzību, atmetot Ivara pirmās divas hipotēzes, un vietā izvirzot trešo, nonāca arī līdz piepes identifikācijai - Bondarzewia mesenterica, jauna suga Latvijā. Šobrīd Latvijā vienīgā zināmā atradne. Interesanti, ka šīs sugas tālākās ziemeļu atradnes Eiropā līdz šim bija zināmas tikai Polijas dienvidos.


Ivars Leimanis un piepe Bondarzewia mesenterica. Foto: J. Kluša, I. Leimanis

Tālāk vēl pāris ļoti retas sugas, kas gan nav 2016. gada atklājums.

Sēni Pseudomerulius aureus Dabasdati.lv 2016. gada augustā ieziņoja Diāna Meiere kā Latvijā 2. zināmo atradni. Pateicoties šim ziņojumam, sekoja vēl vairāki zeltaini skaistās klājeniskās sēnes ziņojumi, ko ieziņoja Ivars Leimanis (4 atradnes), Inguna Riževa un Līga Strazdiņa. Tas varētu liecināt, ka sēne nav tik ļoti reta, cik, par spīti skaistumam, neievērota, jo bijusi nezināma.


Sēne Pseudomerulius aureus. Foto: I. Riževa, D. Meiere

Vienreiz 2015. gadā Gaidim Grandānam un divreiz 2016. gadā Valdai Ērmanei izdevās atrast divgadīgo šķeltpori, kam līdz tam bija zināma tikai viena atradne, atrasta 1998. gadā. Brūna, daivaina piepe ar savdabīgu poru rakstu cepurītes apakšā.


Divgadīgā šķeltpore Abortiporus biennis. Foto: V. Ērmane

Sarainā gļotzobe ir ļoti skaista sēne, kam augšpuse izskatās saraina, jaunām sēnēm cepurītes malas - baltām resnām bārkstīm, bet zem cepurītes - adatiņas kā smalkas lāstekas. Aug uz apsēm, vītoliem, alkšņiem, bērziem - uz kritalām vai dzīviem kokiem to bojājuma vietās. Aug vecos, saimnieciskās darbības maz ietekmētos mežos. Cieši saistīta ar mitrām un ēnainām vietām. Latvijā sastopama ļoti reti.


Sarainā gļotzobe Gloiodon strigosus no augšas un sāna. Foto: I. Leimanis

Gaidim Grandānam pa vienai reizei 2015. un 2016. gadā izdevies atrast Latvijā reti sastopamo biezo slāņpiepi, kas ir dabisku mežu biotopu speciālā biotopu suga. Tā ir bieza balta klājeniska piepe ar dzeltenbrūnām malām, arī paliekot vecāka, bojājumu vietās kļūst dzeltenīga.


Biezā slāņpiepe Perenniporia subacida. Foto: G. Grandāns

Izskatot Diānas Meieres "Latvijas piepju konspektā" (2002) kā ļoti reti sastopamas atzīmētās piepes (36 sugas no pavisam minētajām 149 piepju sugām), 2016. gadā Dabasdatos no tām ziņotas sekojošas 25 sugas (jāņem vērā, ka nosacīti liels ziņojumu skaits ne vienmēr nozīmē, ka suga visā Latvijā pa šo laiku kļuvusi plaši sastopama; iespējams, tā ir salīdzinoši bieži sastopama tikai tajā apkārtnē, kuru rūpīgāk apseko attiecīgais ziņotājs, bet citur Latvijā joprojām reta):

  • divgadīgā šķeltpore Abortiporus biennis (V. Ērmane - 2 ziņojumi 2016. gadā),
  • biezā antrodija Antrodia crassa (I. Leimanis - 1),
  • kokvilnas antrodija Antrodia gossypium (I. Leimanis - 2),
  • ābeļu antrodija Antrodia malicola (I. Leimanis - 1),
  • medainā antrodija Antrodia mellita (I. Leimanis - 2),
  • citrondzeltenā antrodīte Antrodiella citrinella syn. Flaviporus citrinellus (I. Leimanis - 6),
  • kāriju aporija Aporpium canescens syn. Elmerina caryae (Vēsma Vijupe - 1),
  • purpura smalkpiepe Ceriporia purpurea (I. Leimanis - 2),
  • Lindblada diplomitopore Cinereomyces lindbladii (I. Leimanis - 5),
  • rožainā apmalpiepe Fomitopsis rosea (G. Grandāns - 13, I. Leimanis - 10, U. Ļoļāns - 5, Anete Pošiva-Bankovska - 1),
  • egļu sētaspiepe Gloeophyllum abietinum (I. Leimanis - 1),
  • laškrāsas zeltpore Hapalopilus aurantiacus (I. Leimanis - 2),
  • košā zeltpore Hapalopilus croceus (I. Leimanis - 3, V. Ērmane - 1),
  • piepju jungūnija Junghuhnia pseudozilingiana (G. Grandāns - 1, I. Leimanis - 1),
  • pūkainā mīkstpiepe Oligoporus ptychogaster (I. Leimanis - 2, I. Riževa - 2, J. Kluša - 1),
  • trīsšķautņu onnija Onnia triquetra (I. Leimanis - 1),
  • tumšbrūnā cietpiepe Phellinus ferrugineofuscus (G. Grandāns - 15, I. Leimanis - 14, U. Ļoļāns - 3, J. Kluša - 1),
  • melnsvītras cietpiepe Phellinus nigrolimitatus (I. Leimanis - 3),
  • sārtā mīkstpiepe Rhodonia placenta (G. Grandāns - 1, J. Kluša - 1, I. Leimanis - 1),
  • melnējošā cietpore Rigidoporus crocatus (J. Kluša - 1, I. Leimanis - 8),
  • pelēkā baltene Skeletocutis carneogrissea (I. Leimanis - 3, I. Riževa - 1),
  • gludā baltene Skeletocutis lenis syn. Sidera lenis (I. Leimanis - 5),
  • smirdīgā baltene Skeletocutis odora (I. Leimanis - 2),
  • zvaigžņu baltene Skeletocutis stellae (I. Leimanis - 3),
  • garenporu tauriņpiepe Trametes gibbosa (J. Kluša - 1).

Interesants atradums ir bijis arī Didzim Jurciņam, ko Ivars pēc foto noteica kā Aporpium macroporum, bet to vajadzētu pārbaudīt ar paraugu.
Lielākā daļa citu minēto sugu ir droši noteiktas; dažas, kas ar lielu pārliecību ir noteiktas tikai pēc fotogrāfijām, tomēr varētu gadīties sajauktas ar kādu citu līdzīgu sugu, taču ar lielu varbūtību tāpat retas.
Būtiski piebilst, ka gandrīz visas šīs ļoti retās sugas atrastas ļoti labos, mežsaimnieciskās darbības maz ietekmētos, faktiski par īpaši aizsargājamiem atzīstamos biotopos. Un galvenokārt tāpēc tās arī ir retas, jo šādu biotopu kļūst arvien mazāk.
Jebkurā gadījumā ziņojumi Dabasdatos palīdz labāk izvērtēt, vai par ļoti retām uzskatītās sugas patiešām ir tik retas, tāpēc joprojām gaidīti arī jauni ziņojumi gan par retām, gan par pašam nezināmām sugām - varbūt izrādās kas rets un vērtīgs?

Mazliet vairāk ar Dabasdatos ziņotajām ļoti retajām sugām var iepazīties raksta pilnajā versijā http://dziedava.lv/.

Paldies Ivaram Leimanim par palīdzību raksta tapšanā!


Julita Kluša, dziedava.lv

P.S. Kaut būtu vairāk tādu cilvēku, kas gatavi mesties jaunā lauciņā ar tādu aizrautību un atdevi, pavelkot līdzi un izglītojot arī citus interesentus - kā Ivars to ir darījis gan Dabasdatu ietvaros, gan pāris jau notikušās ekspedīcijās; iedzīvinot Dabasdatos līdz tam knapi dzīvību velkošo piepju un tām līdzīgu sēņu sadaļu! :)
 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros

Komentāri
Pēdējie novērojumi
- 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 Rallus
Dendrocopos major - 2017-02-12 IneseKam
Dendrocopos major - 2017-02-07 IneseKam
Sitta europaea - 2017-02-09 IneseKam
Garrulus glandarius - 2017-02-08 IneseKam
Corvus corax - 2017-02-14 IlzeP
Thuidium sp. - 2017-02-19 Rallus
Graphis scripta - 2017-02-19 Rallus
Castor fiber - 2017-02-19 Rallus
Hylotelephium maximum - 2017-02-19 Rallus
Dicranum scoparium - 2017-02-19 Rallus
Exidia glandulosa - 2017-02-19 Rallus
Phellinus punctatus - 2017-02-19 Rallus
Daedaleopsis confragosa - 2017-02-19 Rallus
Plagiomnium undulatum - 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 Rallus
Pleurozium schreberi - 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 Rallus
- 2013-09-28 AfroBrazilian
- 2013-09-28 AfroBrazilian
Amanita muscaria - 2013-09-28 AfroBrazilian
Amanita muscaria - 2013-09-28 AfroBrazilian
- 2013-08-28 AfroBrazilian
Haliaeetus albicilla - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2013-08-28 AfroBrazilian
- 2013-09-28 AfroBrazilian
- 2014-07-15 AfroBrazilian
Climacodon septentrionali - 2013-08-02 AfroBrazilian
- 2014-07-14 AfroBrazilian
- 2013-07-22 AfroBrazilian
Dryocopus martius - 2017-02-18 AinisP
- 2013-07-22 AfroBrazilian
Capreolus capreolus - 2017-02-18 AinisP
- 2013-07-20 AfroBrazilian
Phellinus spp. - 2017-02-19 Ievucis
Rana temporaria - 2017-02-18 AinisP
- 2012-07-05 AfroBrazilian
- 2012-06-28 AfroBrazilian
Parus major - 2017-02-19 AinisP
Dryocopus martius - 2017-02-19 AinisP
- 2012-06-28 AfroBrazilian
Capreolus capreolus - 2017-02-18 AinisP
- 2017-02-19 Ievucis
Frullania dilatata - 2017-02-19 Ievucis
Poecile palustris - 2017-02-19 Janis_S
Chloris chloris - 2017-02-19 Rallus
Periparus ater - 2017-02-19 Rallus
Turdus merula - 2017-02-19 Rallus
Corvus cornix - 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 Ievucis
Tetraphis pellucida - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
- 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
Tetraphis pellucida - 2016-04-07 AfroBrazilian
Polytrichastrum formosum - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Dicranella heteromalla - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Polytrichum commune - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Bisporella citrina - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Sarcoscypha austriaca - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Datronia mollis - 2017-02-19 Ievucis
Phlebia tremellosa - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Ievucis
Ganoderma applanatum - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 felsi
Fomes fomentarius - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Polytrichum commune - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
Accipiter gentilis - 2017-02-19 Wiesturs
Exidia glandulosa - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Phlebia tremellosa - 2017-02-19 felsi
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Ievucis
Datronia mollis - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Nymphalis xanthomelas - 2017-02-19 Wiesturs
Antrodia sinuosa - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Leptoporus mollis - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Antrodia sinuosa - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Exidia glandulosa - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Antrodia sp. - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2016-02-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Ievucis
Phellinus punctatus - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Inachis io - 2017-02-19 Wiesturs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Ievucis
Sphagnum squarrosum - 2016-02-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Nees - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
- 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
- 2016-04-07 AfroBrazilian
Trametes hirsuta - 2017-02-19 Ievucis
- 2016-04-07 AfroBrazilian
Piptoporus betulinus - 2017-02-19 girtsbar
Pleurozium schreberi - 2017-02-19 girtsbar
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Ievucis
Datronia mollis - 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 girtsbar
Datronia mollis - 2017-02-19 Ievucis
Plagiomnium affine - 2016-04-07 AfroBrazilian
Dicranum scoparium - 2017-02-19 girtsbar
Fomes fomentarius - 2017-02-19 Ievucis
- 2016-03-28 AfroBrazilian
Phyllotopsis nidulans - 2017-02-19 Ievucis
- 2016-03-24 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Ievucis
Dryocopus martius - 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 girtsbar
Phellinus spp. - 2017-02-19 Ievucis
Tortula muralis - 2016-03-24 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
Picoides tridactylus - 2017-02-19 girtsbar
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Ievucis
Perdix perdix - 2017-02-19 AAvj
- 2014-05-19 AfroBrazilian
- 2017-02-19 girtsbar
Rhodobryum roseum - 2017-02-19 girtsbar
Plagiomnium cuspidatum - 2017-02-19 girtsbar
Pleurozium schreberi - 2017-02-19 AfroBrazilian
- 2017-02-19 AfroBrazilian
Hypnum cupressiforme - 2016-03-07 AfroBrazilian
Hylocomium splendens - 2017-02-19 girtsbar
Nees - 2016-03-07 AfroBrazilian
- 2016-03-07 AfroBrazilian
- 2016-03-07 AfroBrazilian
Hypnum cupressiforme - 2017-02-19 girtsbar
Platygyrium repens - 2016-03-07 AfroBrazilian
Dicranum scoparium - 2017-02-19 girtsbar
- 2016-03-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 girtsbar
Herzogiella seligeri - 2014-05-13 AfroBrazilian
Nees - 2014-05-13 AfroBrazilian
- 2014-05-13 AfroBrazilian
- 2015-07-04 AfroBrazilian
- 2017-02-19 girtsbar
- 2012-05-21 AfroBrazilian
Leucobryum glaucum - 2012-09-22 AfroBrazilian
Cetraria islandica - 2012-09-22 AfroBrazilian
- 2012-09-22 AfroBrazilian
- 2012-09-22 AfroBrazilian
Polytrichum juniperinum - 2012-09-22 AfroBrazilian
Garrulus glandarius - 2017-02-19 Vladimirs S
Prunella modularis - 2017-02-19 Vladimirs S
Anas platyrhynchos - 2017-02-19 vigulis
Tetrao tetrix - 2017-02-19 mazais_ezis
Ptilium crista-castrensis - 2017-02-19 Rallus
Corvus corax - 2017-02-18 Ilona_rasa
Passer montanus - 2017-02-19 sindi
Parus major - 2017-02-19 sindi
Poecile palustris - 2017-02-18 Ilona_rasa
Cyanistes caeruleus - 2017-02-19 sindi
Sitta europaea - 2017-02-18 Ilona_rasa
Cyanistes caeruleus - 2017-02-18 Ilona_rasa
Parus major - 2017-02-19 Ilona_rasa
Carduelis spinus - 2017-02-18 Ilona_rasa
Pyrrhula pyrrhula - 2017-02-18 Ilona_rasa
Lophophanes cristatus - 2017-02-18 Ilona_rasa
Accipiter nisus - 2017-02-19 felsi
Betula pendula - 2017-02-19 laaga
Betula pendula - 2017-02-19 laaga
- 2017-02-18 meža_meita
Dryocopus martius - 2017-02-18 mazais_ezis
Phyllotopsis nidulans - 2017-02-19 roosaluristaja
Sciurus vulgaris - 2017-02-19 roosaluristaja
- 2017-02-19 roosaluristaja
Antrodia sp. - 2017-02-19 roosaluristaja
Bombycilla garrulus - 2017-02-18 grieze
Pica pica - 2017-02-19 girtsbar
Cinclus cinclus - 2017-02-18 Aigars
Remiz pendulinus - 2017-02-18 Aigars
- 2017-02-18 Jalmars
- 2017-02-18 Jalmars
- 2017-02-18 Jalmars
Dendrocopos medius - 2017-02-18 Jalmars
Cyanistes caeruleus - 2017-02-18 Pūcis
Buteo buteo - 2017-02-17 laaga
Carduelis spinus - 2017-02-17 laaga
Anas platyrhynchos - 2017-02-17 laaga
Trametes ochracea - 2017-02-18 felsi
Diplomitoporus flavescens - 2017-02-18 felsi
Accipiter gentilis - 2017-02-18 felsi
Phaeolus schweinitzii - 2017-02-18 felsi
- 2017-02-18 felsi
- 2017-02-18 felsi
Turdus merula - 2017-02-18 felsi
Alces alces - 2017-02-18 felsi
- 2017-02-18 felsi
- 2017-02-18 felsi
Dendrocopos medius - 2017-02-10 IlzeSt
Nezināms
@ sindi
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
Ivars L. 19.februāris, 20:40

Vajag arī poru foto.


Ivars L. 19.februāris, 20:25

Vulpicida pinastri


Edgars Smislovs 19.februāris, 20:24

Sī bija uz egles kritalas,tad egļu sētaspiepe?


Ivars L. 19.februāris, 20:20

Laikam jau smaržīgā tauriņpiepe Trametes suaveolens. Vajadzētu būt diezgan stiprai patīkamai anīsa smaržai.


Ivars L. 19.februāris, 20:15

Foto diezgan trūcīgs.:) Bet viena versija ir: apšu spulgpiepe Inonotus res.


CerambyX 19.februāris, 20:14

Xestia c-nigrum vai kas līdzīgs.


Ivars L. 19.februāris, 20:07

Noteikti Leptoporus mollis. Tā aug arī uz priedēm. Reta. Dabisku meža biotopu specifiskā suga.


Ansis 19.februāris, 19:57

Bildē ir ziemzaļā kosa un lielās čīkstenes sēklu pogaļas. Kaķpēdiņu nav gadījies pie Gaujas šai pusē redzēt.


AfroBrazilian 19.februāris, 19:52

http://www.lepiforum.de/lepiwiki.pl?Cucullia_Umbratica


AfroBrazilian 19.februāris, 19:52

Kāds kāpurs no Cuculliinae apakšdzimtas pūcīšu dzimtā. Līdzīga


Ivars L. 19.februāris, 19:51

Vai nu parastā sētaspiepe vai nu egļu sētaspiepe.


dziedava 19.februāris, 19:45

Hmm, kāpēc ir doma, ka tā ir dzeltenā kaķpēdiņa? Labāka tuvplāna nav?


roosaluristaja 19.februāris, 19:37

Izskatās pēc Plagiomnium undulatum


Ansis 19.februāris, 19:33

Varētu būt krāšņā lāčsūna, kuru tai mežā gadījies pašam atrast. Sugas atpazīšanai pēc bildes jāredz nobriedušas sporu vācelītes. Vai arī jāskata lapu mikroskopiskās pazīmes.


Ievucis 19.februāris, 19:30

Paldies!


Ansis 19.februāris, 19:26

Bildē vairākas sugas - apakšējā stūrī dominē spurainā divzobīte; vidusdaļā nokarvācelīšu polija (Pohlia nutans)


dziedava 19.februāris, 19:24

Hmm, interesanti. Bet tieši apaugusi vairāk tā kā ko - nevar īsti saprast, kam tieši pieguļ tie augļķemeņi, - vai sūnām? Tās it kā apakšā neredz. Bet neizskatās, ka piegulētu arī pašam stumbram. Vispār man vairāk izskatās pēc violetās badhāmijas Badhamia lilacina, bet tā novērota purvos, par slīkšņām nezinu. Katrā ziņā galvenā hipotēze šobrīd ir šī, bez tādas 100% pārliecības.


Ievucis 19.februāris, 19:21

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 19:19

Ziemeļu klimakodone.


roosaluristaja 19.februāris, 19:15

Phellinus spp.


AfroBrazilian 19.februāris, 19:04

Jā, uz tā akmeņmūra auga šīs sūnas lielas plantācijas. Paldies!


Ansis 19.februāris, 19:03

Ar kopskatu vien nepietiek sugas atpazīšanai. Jāredz arī tuvplānu, jo šādā vietā var būt vismaz 3 līdzīgas sugas.


AfroBrazilian 19.februāris, 19:01

Izskatās ka 2. paaudzes Palomena prasina


Ansis 19.februāris, 18:58

Mūru sīkvijzobe - šī viegli iegaumējama, daudzviet atrodama uz cementa


Ievucis 19.februāris, 18:58

Tā ir slapja vieta gandrīz kā slīkšņa. Un gļotsēne atrodas uz nolauzta koka stumbra, kas pamatīgi apaudzis ar sūnām.


AfroBrazilian 19.februāris, 18:51

Metellina mengei


AfroBrazilian 19.februāris, 18:43

Neesmu pat pamanījis ka tur ir sūnas ar dažādām vācelītēm, Paldies!


Ansis 19.februāris, 18:40

Bildē iekļuvušas 3 sugas: ložņu platgredzene ar brūnām sporu vācelītēm, zemā pūkcepurene (Orthotrichum pumilum) ar bāli zaļām sporu vācelītēm un lielā pūkcepurene


felsi 19.februāris, 18:39

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 18:31

citronu bisporella.


roosaluristaja 19.februāris, 18:28

Iespējams maldinošā šķeltpiepe (Schizopora paradoxa).


roosaluristaja 19.februāris, 18:25

želejas flēbija.


roosaluristaja 19.februāris, 18:24

parastā plakanpiepe.


Ansis 19.februāris, 18:22

Kadiķu dzegužlins, parasta suga piejūras kāpu silos


roosaluristaja 19.februāris, 18:21

Purva.


roosaluristaja 19.februāris, 18:20

2.aja attēlā izskatās pēc želejas flēbijas. Ne pirmā svaiguma.


AfroBrazilian 19.februāris, 18:19

Kāds no Poecile sp.


roosaluristaja 19.februāris, 18:17

dziedzerainā eksīdija.


roosaluristaja 19.februāris, 18:16

Ja tā ir egles kritala, varētu būt veca Leptoporus mollis.


Ievucis 19.februāris, 18:16

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 18:12

Dziedzerainā eksīdija.


girtsbar 19.februāris, 18:10

Paldies!


girtsbar 19.februāris, 18:10

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 18:09

Droši vien Phellinus punctatus.


roosaluristaja 19.februāris, 18:06

Oranžā puslocene.


roosaluristaja 19.februāris, 18:04

Šī nav posas piepe, bet viena no cietpiepēm. Varbūt Ph.igniarius. Derētu zināt, kas tas par koku, uz kā viņa auga.


roosaluristaja 19.februāris, 18:00

Rhodobryum roseum.


dziedava 19.februāris, 17:59

Nav sēne, bet gļotsēne, varbūt Hemitrichia clavata?


dziedava 19.februāris, 17:57

Diezgan droši, ka gļotsēne ir badhāmija Badhamia sp., bet nevar īsti saprast biotopu. Vai tur purvains, slapjš vai sausa vieta? Vai tur ir sūnu cinis, izgāzta sakne, koka stumbrs apakšā? Galvenais, cik mitra, purvaina vieta.


AfroBrazilian 19.februāris, 17:51

Es ļoti maz ko saprotu sūnās vai ķērpjos.


AfroBrazilian 19.februāris, 17:50

Paldies par noteikšanu!


AfroBrazilian 19.februāris, 17:50

Paldies par noteikšanu!


maariite 19.februāris, 17:30

jap, tipiski trīspirkstu dzeņa barošanās kalumi.


Ivars L. 19.februāris, 17:29

Sarainā tauriņpiepe nevarētu būt?


Ivars L. 19.februāris, 17:26

...un poru skaits uz 1 mm.


Ivars L. 19.februāris, 17:23

Izskats nav mainījies.:) Joprojām tikai pēc ārējā izskata var uzturēt vairākas antrodiju versijas, t.sk. arī A.serialis. Derētu kāda gabaliņa šķersgriezuma foto tuvplāns.


dziedava 19.februāris, 17:18

Zeligera hercogīte Herzogiella seligeri?


dziedava 19.februāris, 17:16

Islandes ķērpis


dziedava 19.februāris, 17:12

Šrēbera rūsaine


felsi 19.februāris, 17:09

Paldies, arī man tā likās.


AfroBrazilian 19.februāris, 16:49

Kāds dzenis pastrādājis :)


felsi 19.februāris, 16:43

Stipri mazāks, kā trekns balodis ar garu asti.


forelljjanka 19.februāris, 16:35

Kāpēc ne zvirbuļu ? ;)


Vladimirs S 19.februāris, 16:09

Visdrīzāk melnais meža strazds.


Vladimirs S 19.februāris, 16:08

Dzeguze


maariite 19.februāris, 14:14

kāpēc ne vistu ?


roosaluristaja 19.februāris, 11:10

Panellus stypticus?


forelljjanka 19.februāris, 09:59

Iespējams ziemojuši Daugavā,bet,tikpat iespējams ,ka atlidojuši.Liepājspusē pirmās zosis,ķīvītes,kuri tur droši ,ka neziemoja.


forelljjanka 19.februāris, 09:59

Iespējams ziemojuši Daugavā,bet,tikpat iespējams ,ka atlidojuši.Liepājspusē pirmās zosis,ķīvītes,kuri tur droši ,ka neziemoja.


roosaluristaja 19.februāris, 06:58

Tumšākā ir Datronia mollis


roosaluristaja 19.februāris, 06:55

Plicaturopsis crispa.


felsi 19.februāris, 00:38

Paldies! Pavērošu, jo visas tur bija jaunas.


Pūcis 19.februāris, 00:19

Vienmēr prieks skatīties, ka labi cilvēki liek lietā savu radošumu un izgatavo interesantas putnu barotavas. Viena tāda pie Lielajiem kapiem piesaistīja manu uzmanību ar dizainu un, protams, ar tā brīža saimnieci – labi paēdušo, apaļīgo zilzīlīti.


laaga 18.februāris, 23:36

Ko šādā laikā šādā vietā? Zimojuši kur netālu, vai jau sāk atgriezties?


Ansis 18.februāris, 23:04

Varētu būt jauna lielā pūkcepurene. Bet lielākai ticamībai ļoti vēlams atrast kādu augu ar sporu vācelītēm.


Ansis 18.februāris, 22:59

plakanlapu pūkcepurene


felsi 18.februāris, 22:48

paldies!


Ivars L. 18.februāris, 22:37

Jā, šķiet, ka ir.


Vladimirs S 18.februāris, 19:20

Mēs domājam ka meža balodis ir ziemojis šajā apkārtnē, jo tuvumā ir ferma un kukurūzas lauki. Pie tam tur meža baložus var sastapt no pavasara līdz rudenim ļoti bieži, bet ziemā tos visdrīzāk neviens neireaudzīja. (ja kāds ir uz turieni braucis)


roosaluristaja 18.februāris, 17:38

Šādās situācijās var lietot arī pazīmi "dzied". Šie tēviņa saucieni ir arī meža pūces dziesma. Riesta laiks lielākajai daļai pūču jau ir sācies, tā ka nebūs nekāds pārkāpums, ja tiks lietota pazīme, kas norāda uz iespējamu ligzdošanu. To pašu var attiecināt uz citām nometnieku putnu grupām: zīlītēm, vārnveidīgajiem, dzeņveidīgajiem u.c.


roosaluristaja 18.februāris, 17:26

Gadās. Zaļžubītēm nav gaišas svītras uz spārniem, bet dzeltenas primāro lidspalvu malas. Viņas ir nedaudz lielākas par ķivuļiem un tām nekad nav tumša galvas virsa kā ķivuļu tēviņiem, kas redzams vienā no fotogrāfijām.


barbra 18.februāris, 16:42

https://www.youtube.com/watch?v=waTyzdrh_p8


Edgars Smislovs 18.februāris, 16:26

Tie ir ķivuļi. :)


Pūcis 17.februāris, 22:54

Jā, tika novērots un pēc video/audio ieraksta ir apstiprināts, ka tas ir vistu vanags.


IlzeP 17.februāris, 11:48

Labi papildina medņu rakstu! :) Domāju, ka pazīme AU gan nav īsti korekta (kaut gan tieši to putns dara), jo atlanta izpratnē tā nozīmē aizvilināšanu no ligzdas vai mazuļiem.


nekovārnis 17.februāris, 10:03

Paldies!:) Labi, sākumam vienkārši pabildēsu un salikšu DD, lai saprastu, kas ir interesants un kas nav, un kas vispār ir ķērpis un kas ne:)


lichen_Ro 17.februāris, 09:40

Ķērpjus jāvāc pēc iespējas dīvainākus :) Vienmēr domājiet vai nenodarat pārāk būtisku kaitējumu populācijai, kokam vai dabas piemineklim (plēšot ir vēlams daļu no lapoņa atstāt, lai varētu augt tālāk). Paraugus vēlams saplacināt (lai vairāk ielien pakā). Obligāti žāvēt, savādāk tos sāk ēst citas sēnes :/ un noteikt laboratorijā praktiski nav iespējams :) No epifītiem interesē sugas, kas aug uz ozoliem, eglēm un melnalkšņu saknēm (pie ūdens vai ciņiem), it īpaši vecos pārmitros mežos. No akmeņiem lūdzu ņemiet paraugus ļoti piesardzīgi! Pirmkārt, ņemot paraugus no dižakmeņiem jāatceras, ka pārsvarā tie ir granīta un nebūs viegli nokasīt vai nokalt. Kad kalsiet, sargājiet acis, jau bija gadījumi :/ Arī vēlams stipri nebojāt dabas pieminekļus....Ja nevar dabūt nost, labāk bildēt un viss...lūk..Atgādinu, akmeņi piejūrā (piemēram Užava, Pape,Kolka) un saldūdenī ir visinteresantākie :)


Vīksna 16.februāris, 22:51

Paldies !


karlowitch 16.februāris, 17:10

Šajā vietā kopš 14.01.2017., nov. Anita Ose


Vucis 16.februāris, 13:22

Juhū! Ķērpji saturieties, Ivars nāk! ;) Apsveicu un priecājos par atklājumu! Redze ir pareizā arī šajā jomā! :) Super!


Ivars L. 16.februāris, 11:21

Pēc substrāta (nokaltis bērzs) tā kā vispiemērotākā būtu sniegbaltā sierpiepe Tyromyces chioneus, bet izskatās palielas poras (varbūt tikai izskatās; vajadzētu 3-4 uz mm), tā ka var būt arī kāds cits "brīnums" - izstieptā sierpiepe un smaržīgā tauriņpiepe galvenokārt aug uz citu sugu kokiem (vītoliem, apsēm u.c.), un ir lielāku izmēru (arī poras lielākas - 2-3 uz mm). Pēdējai piemīt anīsa smarža.


kamene 16.februāris, 09:33

Varētu būt ciprešu hipns Hypnum cupressiforme - sirpjveidīgas lapas, izkārtojums "bizītē", liektas vācelītes. Daudz sugu nebūs, kas metīsies uz trupošu bērzu.


Vladimirs S 15.februāris, 22:18

Vai pie ligzdas tika novērots vanags?


roosaluristaja 15.februāris, 19:43

Varētu būt Stereum rugosum


lichen_Ro 15.februāris, 16:33

Varētu būt..


Ivars L. 15.februāris, 16:08

Bet varētu būt arī visparastākā rūgtā pertuzārija? Nepagaršoju.


lichen_Ro 15.februāris, 15:24

Ir :)


lichen_Ro 15.februāris, 15:23

:)


lichen_Ro 15.februāris, 15:23


lichen_Ro 15.februāris, 15:22


lichen_Ro 15.februāris, 15:21

Domāju ka jā :)


lichen_Ro 15.februāris, 15:20

Nevarēšu pateikt - pārāk daudz variantu.. Bet Chaenotheca ir..


lichen_Ro 15.februāris, 15:18

Laponis nav redzams - nebūs viegli pateikt..B.fraxinea atšķiras pēc lapoņa veida..


lichen_Ro 15.februāris, 15:01

ģints, noteikti.. suga arī iespējams tā pati.. es šīs reti skatos, jo Alfons Piterāns iepriekš ļoti labi tās izpētīja..


lichen_Ro 15.februāris, 14:59

oj? šeit bez reakcijām nekā nevar pateikt.. bet Phlyctis ir samērā bieži sastopamas uz apsēm...


maariite 15.februāris, 14:38

šis ir vidējais dzenis nevis dižraibais :)


Ivars L. 15.februāris, 13:41

Kad fotografēju, bija doma, ka varbūt Phlyctis agelaea. Bet laikam jau tomēr kaut kas cits (Phlyctis argena?).


Ivars L. 15.februāris, 13:26

Jautājums par tiem sarkanbrūnajiem apotēcijiem. Doma bija, ka Bacidia rubella, bet tagad skatos, ka neredz pruīnas. Varbūt tomēr kaut kas cits (Bacidia fraxinea vai vēl kaut kas)?


Ivars L. 15.februāris, 12:59

Varbūt Phaeophyscia orbicularis?


Ivars L. 15.februāris, 12:55

Peltigera polydactylon?


Ivars L. 15.februāris, 12:42

Chaenotheca trichialis?


Ivars L. 15.februāris, 12:35

Sclerophora coniophaea?


nekovārnis 15.februāris, 12:25

Hmm, ieinteresējāt:) Dundagas novadā daudzkārt ir iekrituši acīs akmeņi vai veci koka gabali, kas noauguši ķērpjiem. Varbūt šis kukaiņu bada laiks būtu tieši laikā ķērpju meklēšanai. Kā īsti pareizi jāievāc un jāuzglabā ķērpja paraugi? Kas īsti ir tas būtiskais ķērpja noteikšanā? Ja sūtītu, tad pa kādam ducim uzreiz (protams, savstarpēji nodalītus un etiķetētus).


dziedava 15.februāris, 11:43

Mēģinājumi ievākt ķērpju paraugus man ir bijuši, varbūt pat kaut kur atrodami :D, bet tālāk starp visiem miljons darbiem parasti nekur netieku.


lichen_Ro 15.februāris, 11:39

Vēl, droši sūtiet pa pastu - izdevumus apmaksāšu :) Protams ne 50 reizes mēnesī :D bet ja sūtīsiet 5 reizes gadā - nav nekādu problēmu :) Par jaunu sugu publicēšanu - pa vienai sugai publicēt nav pieņemts, vēlams 5-10.. ielikt aktīvus cilvēkus līdzautoros vai pieminēt pateicībās arī nav problēma, ja ļoti gribās...


lichen_Ro 15.februāris, 11:36

Ķērpjiem ir tā, ka Latvijā vēl jābūt vismaz 20-30 sugām, kuras nav minētas literatūrā... Iesaku bildēt visu pēc kārtas, un pēc iespējas arī vākt, it īpaši no akmeņiem, sevišķi piejūrā!! tur noteikti ir interesantas lietas :)))


Ivars L. 15.februāris, 11:33

Liels paldies, Roland! Lecidea leprarioides versija man patīk, izskatās līdzīgs. Garām braucot, ievākšu paraugu.


Vīksna 15.februāris, 10:07

Paldies !


dziedava 15.februāris, 10:07

Būs man jāsāk pārskatīt savi punktu krājumi :D, kaut gan uz šitādiem punktiem man gan laikam nav īstā redze.


Vīksna 15.februāris, 10:06

Paldies !


lichen_Ro 15.februāris, 09:58

ap 1mm :) +- 0,2mm


lichen_Ro 15.februāris, 09:54

Domāju, ka tā ir Phaeophyscia orbicularis :) ģints noteikti tā - sugu es minu :)


dziedava 15.februāris, 09:48

O, interesanti :). Cik tie punkti reāli ir lieli? Kā punkti? :)


kamene 15.februāris, 09:47

Paldies, Julita. Ļoti labs precizējums.


lichen_Ro 15.februāris, 09:45

Ja kas, L.leprarioides Latvijā vēl nav zināma, vismaz manā listē tā nav (es apkopoju visu literatūru par ķērpjiem Latvijā, kas bija pieejama + ko pats atradu). Tāpēc Ivar, būtu izcili, ja kādreiz tu varētu dabūt šo paraugu :) (steidzams nav) Pagaidām neapsveikšu, jo vēl jāparbauda, bet tomēr - redze tev pareiza :)


lichen_Ro 15.februāris, 09:41

Pēc ilgstošām pārdomām, kopumā no Igauņu kolēģiem izskanēja 2 idejas: 1) Lecidea leprarioides (varētu piekrist, pats vēl neesmu atradis).. 2) Aļge un nelihenizēta sēne :)


kamene 15.februāris, 09:38

Skaista! Nebiju redzējusi.


Ivars L. 15.februāris, 08:58

Izskatās, ka kļavu apaļpore.


Bekuvecis 14.februāris, 21:41

Pelēkā...


dziedava 14.februāris, 21:34

Es domāju, tas drīzāk bija ieteikums citreiz skatīties - ja redz to matveidīgo akotu, tad būs matainais. Šeit neredz ne tāpēc, ka slikta bilde, bet neredz tāpēc, ka nav! :) Tas akots (balts matiņš lapu galā) ir pagarš, skat. te matainais dzegužlins: http://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=8690


Rallus 14.februāris, 21:27

Vieta ir tīras smiltis. Otru pazīmi gan nezinu. Kad sanāks - jābildē vēl.


felsi 14.februāris, 20:37

Pievienoju bildes, kā attīstījusies 14.02.17


roosaluristaja 14.februāris, 20:35

Phellinus igniarius.


Vīksna 14.februāris, 20:10

Paldies ! Koku galotnē izskatījās mazs, tikai tagad apskatījos ko nobildējusi.


roosaluristaja 14.februāris, 19:56

Pelēkā dzilna. Mazais dzenis ir mazs un raibs. Nemaz nav līdzīgs.


Ivars L. 14.februāris, 16:00

Ar "šai arī sporas ir (2)4-šūnu, un var būt pat 5" nebiju domājis šo atrasto eksemplāru, bet Micarea melaena sugu (pēc aprakstiem). Tā ka, cik sporu askā, nezināšu teikt.:)))


Ivars L. 14.februāris, 15:31

Jā, vismaz Somijā un Igaunijā (nezinu, kā Latvijā) vairāk atrasta uz priedēm, bet ir arī uz eglēm: http://www.ut.ee/ial5/fce/fce48pdf/fce48_marmor.pdf Šeit bija damaksnis ar kokaudzes formulu: 7E1P108 1B1A88.


lichen_Ro 14.februāris, 14:48

Tomēr M.melaena man asociējas ar priežu mežiem un priedēm.. Kāds bija biotops?


lichen_Ro 14.februāris, 14:47

Cik sporas askā neatceries? :)


Ivars L. 14.februāris, 12:37

Jā, šis skats pārsteidza arī mani, tāds bieži negadās.:)


Vucis 14.februāris, 12:33

Skaistumskaisti! :)


Ivars L. 14.februāris, 12:22

Vispār jau tam patīkot arī atklāta augsne: atsegta kūdra purvos, uz mitriem meža ceļiem, sausu mežu augsne un tamlīdzīgi. Kāpēc ne smilšakmens iezis sausā mežā ceļa malā.:)


Ivars L. 14.februāris, 12:13

Man tomēr liekas vislīdzīgākā Micarea melaena. Jo izrādās, ka šai arī sporas ir (2)4-šūnu, un var būt pat 5. Laponis ar granulām. Un substrāts daudz atbilstošāks (augot arī uz mizas).


lichen_Ro 14.februāris, 11:59

Jocīgs substrāts..parasti tomēr aug uz atmirušas koksnes


lichen_Ro 14.februāris, 11:58

Atkarībā no biotopa. Priekš A.vinos egles miza nav tas tipiskākais substrāts..Ir redzēta A.spadicea uz priedēm.. Tāpēc nebrīnīšos..


lichen_Ro 14.februāris, 11:55

WOW! Skaisti :)


Ivars L. 14.februāris, 11:53

Tādu informāciju man neiedeva, un es arī nezināju, ka jāpajautā, un vajagot lielāku paraugu. Bet A. vinosa uz egles ir OK?


lichen_Ro 14.februāris, 11:34

Ja K+ violeta tad lieku uz A.vinosa..


lichen_Ro 14.februāris, 11:29

Arī vēlams sporu izmēri un forma.. Es jau biju domājis par A.vinosa, bet 3 šūnu sporas, tad jau nebūs.. A.vinosa vienmēr ir tikai viena septa..


lichen_Ro 14.februāris, 11:16

K+ kāda krāsa? Dzeltena vai koši sarkana?


Ivars L. 14.februāris, 10:20

Ui, biju jau piemirsis. Šitas bija skatīts mikroskopā: "atradās sporas no 2-3 šūnām, kā arī krāsojas laponis zem mikroskopa ar K (kālija hidroksīdu). Tātad tā būs kāda no Arthonia sugām." Nevienai Arthonia sugai, kas Latvijā atrastas uz skuju kokiem gan, cik skatos, nelīdzinās. Gaidam, ko teiks Tavi kolēģi.:)


lichen_Ro 14.februāris, 09:53

Diez vai :/ Micarea ir sugas kas pārsvarā ir atrodamas uz atmirušas koksnes (epiksīla) :) Jāgriež - domāju, bez sporām nevar nekā pateikt.. es aizsūtīšu kolēģiem ar lielāku pieredzi, gaidīsim ko tie teiks :)


lichen_Ro 14.februāris, 09:36

Skropstainā anaptihija :)


kamene 14.februāris, 09:25

Izskatās, ka jā. Ja būtu sausā vietā un lapas galā matveidīgs akots, tad matainais dzegužlins Polytrichum piliferum, bet to neredz.


lichen_Ro 14.februāris, 09:13

Bija tāda doma, bet man parasti trāpās nedaudz tipiskāka :)


lichen_Ro 14.februāris, 09:11

Jā, ir A.vinosa :)


Rallus 13.februāris, 19:16

Šis tad iespējams arī būs kadiķu dzegužlins Polytrichum juniperinum?


Ivars L. 13.februāris, 18:08

Micarea melaena?


Ivars L. 13.februāris, 17:26

Visticamāk - Lecanora conizaeoides.


Ivars L. 13.februāris, 17:12

Pievienoju Arthonia vinosa vēl bildes.


lichen_Ro 13.februāris, 16:02

Bez griešanas neņemšos minēt :/ tādu vēl neesmu noteicis..


lichen_Ro 13.februāris, 15:45

Vienīgā bilde? Varbūt arī nav Arthonia vinosa.. nevaru saprast..


lichen_Ro 13.februāris, 15:34

Ļoti līdzīga ir.. Par ģinti esmu gandrīz pārliecināts..


dziedava 13.februāris, 14:58

Skatos, ka šis noteikts kā "dienastauriņš" tā vietā, ka cerēju, ka varēs kāds noteikt pat līdz sugai ;). Vai tad nav droši, ka vismaz viršu zilenītis? Purva malā augusta beigās, man jau šķiet, ka tādi vien tur varēja būt?!


gunap_ 13.februāris, 14:54

Paldies, pavisam izskatījās pēc dzeguzes!


maariite 13.februāris, 14:49

šis ir zvirbuļvanags :)


Ivars L. 13.februāris, 13:37

Jā, izskatās, ka ir īstā, un turpmāk pazīšu.:) Paldies!


Vucis 13.februāris, 13:10

Ja par trakumsērgu, tad es arī gribu dažus teikumus piebilst! Par trakumsērgu (Eiropā, Latvijā) domā un uztraucās un katru gadu turpina savvaļas zvēru vakcināciju, jo īpaši Krievijas un Baltkrievijas pierobežā (jo šajās abās valstīs arvien katru gadu tiek trakumsērgas saslimšanas gadījumi savvaļas zvēru vidū konstatēti). Katru gadu arī Latvijā turpinās beigtu atrastu (gan savvaļas, gan mājas) zvēru pārbaudīšana uz šo slimību un kopš 2012.gada tā nav konstatēta. Tāpēc kopš 2014.gada Latvija ir pasludināta par valsti, kas brīva no trakumsērgas. BET TAS NENOZĪMĒ, ka nav jāturpina regulāri vakcinēt savi mājas mīluļi (jo īpaši suņi, kaķi), ir jāturpina! Tāpat jāturpina būt uzmanīgiem ar savvaļas zvēriem. Jo īpaši bērniem jāpiesaka, ka nevajag glāstīt katru satikto ezi, aiztikt dzīvnieku mazuļus, arī sikspārņus. Drošība pirmajā vietā!


roosaluristaja 13.februāris, 12:41

Latviju kopš 2012.gada autoritatīvas institūcijas ir atzinušas par no trakumsērgas brīvu valsti. Tā ka vismaz šajā jomā histēriskiem uztraukumiem nav pamata. http://www.daugavasbalss.lv/brivais-laiks/medibas/latviju-pasludina-par-brivu-no-dzivnieku-trakumsergas-14406


Vīksna 13.februāris, 12:24

Paldies, ka vismaz kāds izlasa, pievērš uzmanību !Meži,dzīvnieki- putni attiecas uz dabu.Kas iebilst jau minēts, par citu manas domas. Pārējo, lai katrs pats vērtē un cik plaši vēlas.


nekovārnis 13.februāris, 12:05

Izskatās pēc skrejvaboles Carabus glabratus


ivars 13.februāris, 11:56

Ja gribat, lai "diži uztraucas", dodiet ticamus datus par, piemēram, 2015. vai 2016. gadā no trakumsērgas mirušajiem cilvēkiem. Bet vispār - kāds ir šī komentāra mērķis? Kurš lūdza, kāpēc lūdza?


Ivars L. 13.februāris, 11:32

Varētu būt lodveida biatora Mycobilimbia pilularis (syn. Biatora sphaeroides) ?


Vīksna 13.februāris, 10:28

SVARĪGI, LŪDZA PAZIŅOT !!! Rundāles pusē jau tā briesmīgi meži izzāģēti.Vecākiem mežu speciālistiem, medniekiem ļoti lielas pretenzijas, ka notiek tik pārmērīga jaunaudžu retināšana.Pat kur palieli koki visu pamežu izzāģē.Arī šeit redzams.Daži izcirtumi no pārmērīgas retināšanas gadiem gandrīz tukši stāv. Ne dzīvniekam ko ēst, kur paslēpties, un nograuž vēl dažus atstātos jaunaudzēs vai stādītos bērzus.Un tik daudz staigājot šeit nevienu beigtu cūku neesmu redzējusi, pat reto dzīvo nevar ieraudzīt.Eiropā gandrīz nav cūku mēris, Polijā ar 13 miljoniem māju cūku mazs stūrītis skarts, bet Baltijas valstīs visu paši likvidē, vairāk kā no kādas slimības nobeigtos, ārstēt arī neļauj. Tagad putnus iesprostos, lai zāli, sauli neredz un vairāk nobeigtos.Iepriekš dedzināja liellopu kalnus, lai tirgu sagrautu, bet par trakumsērgu meža dzīvniekiem, suņiem - ar kuru cilvēki arī mirst diži neuztraucas.Daļa putnu, kas slikti pārziemoja un no gājputniem pēc pārlidojuma, vai uznāk aukstums, maz barības,arī nobeidzās. No indētajiem tīrumiem, graudiem iespēja nobeigties.Ieraudzīs beigtu putnu atkal histēriju cels un soda ekspedīcijas staigās. Ja runā, ka pat visiem cilvēkiem ir vēzis, tikai ne visiem attīstās.Tad dzīvniekiem analīzēs ko tik nevarētu uzrādīt.


Wiesturs 13.februāris, 00:02

Domāju, ka kaut kāds sikspārnis, bet sugu droši pateikt nevarēs. Iespējams, garausainais.


Vīksna 12.februāris, 23:47

Paldies !


Ansis 12.februāris, 22:10

Varētu būt samtīsvācelīte (Brachytheciastrum velutinum); sals nokodis jaunās sporu vācelītes, tamdēļ tās baltas.


Ansis 12.februāris, 21:58

Bildē divas sugas: ar platākajām lapām smailā skrajlape, bet otra tievākā - dzīslainā leskejīte (Pseudoleskeella nervosa).


Ievucis 12.februāris, 21:13

Visticamāk tā arī ir. Paldies!


Ievucis 12.februāris, 21:05

Paldies!


roosaluristaja 12.februāris, 20:43

Grūti saprast. Augšējā attēlā man viņa galīgi neizskatās pēc antrodijas. Varbūt lai paliek piepe sp.


Ivars L. 12.februāris, 20:09

Vai tomēr, drīzāk, želejas flēbija Phlebia tremellosa.:)


Ivars L. 12.februāris, 20:04

Bet varbūt nevis alkšņu spulgpiepe, bet rindu antrodija Antrodia serialis? Tas tā - mana versija.:)


Ivars L. 12.februāris, 19:54

Šī arī, visticamāk, ir maldinošā šķeltpiepe Schizopora paradoxa.


Ivars L. 12.februāris, 19:53

Visticamāk, ka Steccherinum ochraceum.


Ivars L. 12.februāris, 19:48

Tālu nofotografēta, bet varētu būt maldinošā šķeltpiepe Schizopora paradoxa.


Ivars L. 12.februāris, 19:39

Varētu būt dzeltenā tauriņpiepe Trametes ochracea.


Ivars L. 12.februāris, 19:38

Parastā skaldlapīte Shizophyllum commune.


Ivars L. 12.februāris, 19:35

Lielā antrodija Antrodia macra.


Ivars L. 12.februāris, 19:32

Divkrāsu plānpiepe Gloeoporus dichrous.


Ivars L. 12.februāris, 19:27

Mizas antrodija Antrodia ramentacea. Reta.


Grislis 12.februāris, 18:50

Šis jau tomēr būs vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum :) Lapu galos garas, bezkrāsainas smailes.


Ievucis 12.februāris, 18:48

Jā, tas ir gludais ragansviests. Paldies!


Ievucis 12.februāris, 18:43

Skaidrs, paldies! Uz priekšdienām zināšu.


GunAmmo 12.februāris, 17:55

Gludais ragansviests? Tajā apkārtnē ir redzēts.


roosaluristaja 12.februāris, 17:26

Varētu būt starainā flēbija.


roosaluristaja 12.februāris, 16:56

Uz priedēm nav pārāk daudz piepju, kas veido cepurītes. Manuprāt šai vajadzētu būt iedzeltenajai diplomitoporei. Iespējams, ka eksistē vēl kaut kas līdzīgs.


roosaluristaja 12.februāris, 16:49

Stereum rugosum.


roosaluristaja 12.februāris, 16:46

kārtējā parastā labirintpiepe.


roosaluristaja 12.februāris, 16:43

Manuprāt vēl viena parastā labirintpiepe. Tiesa, ja piepēm nofotografē tikai virspusi, sugu droši noteikt bieži vien nav iespējams. Tas ir apmēram tāpat kā mēģināt noteikt putnu tikai pēc kājām. Reizēm izdodas, bet ne vienmēr.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2017
© dabasdati.lv
Saglabāts