Aktīvie lietotāji: 130 Šodien ievadītie novērojumi: 186 Kopējais novērojumu skaits: 2229169
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
2016. gadā Dabasdati.lv ziņoto piepju un klājenisko sēņu atklājumi
Pievienots 2017-03-16 20:57:31

2016. gadā Dabasdatos bija īpaši daudz sēņu ziņojumu. Ja no Dabasdatu pirmssākumiem līdz 2015. gada beigām pavisam kopā bija 2278 sēņu ziņojumi (tostarp noteiktas piepes - ap 400 ziņojumos), tad vienā pašā 2016. gadā sēnes ziņotas 3432 reizes (pusotrreiz vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā), tostarp piepes - gandrīz 1400 ziņojumos (3,5 reizes vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā). Turklāt ziņojumu kvantitātei pievienojusies arī kvalitāte - starp 2016. gada ziņojumiem ir pat 8 Latvijā jaunas piepju un klājenisko sēņu sugas (ieskaitot vienu varietāti) un 25 piepju sugas, kas 2002. gadā atzītas par ļoti retām (atrasto ļoti reto piepju sarakstu skat. raksta beigās).

Par lielo aktivitāti lielākoties jāpateicas Ivaram Leimanim, viņš atklājis arī visas zemāk minētās Latvijai jaunās sugas. Paldies arī Ingunai Riževai, Valdai Ērmanei, Gaidim Grandānam, Uldim Ļoļānam u.c. par aktīvu iesaistīšanos meklēšanā un U. Ļoļānam arī par aktivitāti citu ziņoto sugu noteikšanā!

Pirms ķerties pie sugām, vispirms par aktīvāko šīs jomas sēņotāju - kā tas nākas, ka viens cilvēks, kas tikai pēdējos gados nopietnāk pievērsies piepēm un klājeniskajām sēnēm, viena gada laikā atklājis gan vairākas Latvijai jaunas sugas, gan veselu rindu ļoti reti sastopamās!

Ivars Leimanis ir mežu taksators un meža biotopu eksperts. 2012. gadā, iegūstot eksperta sertfikātu īpaši aizsargājamo meža biotopu jomā, viņš vēlējās padziļinātāk izpētīt dabisko mežu biotopu specifiskās sugas un sāka ar piepēm. Taču rezultātā ne tikai labāk iepazina Latvijā oficiālās DMB specifiskās sugas, bet arī jaunas, Latvijā līdz šim neatrastas sugas, kuras Somijā jau sen izmanto bioloģiski daudzveidīgu, saimnieciskās darbības neskartu vai maz ietekmētu, vērtīgu meža biotopu identificēšanā. Līdzās internetā atrodamajai informācijai Ivars izmanto arī sēņu noteicēju - L. Ryvarden, I. Melo, T. Niemelä "Poroid Fungi of Europe" (Synopsis Fungorum, Volume 31). Darba dēļ dabā sanāk iet daudz, piem., 2016. gadā vairāk nekā 80 dienas jeb 1/5 daļa gada tikusi pavadīta mežā, t.sk. ložņājot gar kritalām un pētot sēnes uz tām. Tas varētu būt vairāk nekā tiem Latvijas mikologiem, kuru darbs lielā mērā saistīts ar atrašanos telpās. Latvijā vispār ir tikai viens nopietns piepju speciālists - Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere, tāpēc jauniem atklājumiem būtiski, ka iesaistās arī varbūt ne tik lieli speciālisti, toties aktīvi dabā gājēji. Ivara gadījumā būtiski arī, ka gandrīz visi apsekojamie meži ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, kas palielina iespējas atrast arī retākas sugas.

Zemāk par 2016. gadā noteiktām Latvijai jaunām un dažām citām ļoti retām piepju un klājenisko sēņu sugām, mazliet ieskatoties arī atklājumu tapšanā. Par to, kuras sēnes tad vispār ir piepes un kuras nav, var lasīt rakstā "Vai piepes ir skaistas? Un garšīgas!" (2016.).

Ievadam par vienu jau agrāk zināmu, bet skaistu sugu. Medainā antrodija Latvijā sastopama ļoti reti, aug uz vecākām lapu koku kritalām, īpaši uz apsēm. Klājeniska balta līdz dzeltenbrūna piepe ar palielām porām, var atgādināt medus kāri, tāpēc arī nosaukta par medaino.


Medainā antrodija Antrodia mellita. Foto: I. Leimanis

Pilsrundāles - Mazmežotnes ekspedīcijas laikā 2016. gada oktobrī (ekspedīcijas laikā 10 dalībnieku sastāvā tika pētītas sēnes un sūnas šajos mežos) arī tika atrasta piepe ar lielām porām un kopskats arī atgādināja medus kāri, tāpēc sākotnēji tā tika noteikta kā medainā antrodija. Vēlāk Ivars Leimanis noskaidroja, ka sarkanbrūnais tonis un poru baltās maliņas vairāk atbilst sugai Ceriporiopsis pseudogilvescens, kas pēdējos gados izdalīta kā sveķainās smalkpiepītes varietāte Ceriporiopsis resinascens var. pseudogilvescens. Šāda varietāte Latvijā tika konstatēta pirmoreiz un līdz šim tā ir vienīgā atradne. Arī sveķainās smalkpiepītes pamatsuga Ceriporiopsis resinascens, kas ir bez izteiktām baltām poru malām, Latvijā sastopama reti.


Sveķainās smalkpiepītes varietāte Ceriporiopsis resinascens var. pseudogilvescens. Foto: J. Kluša

Piepe Anomoporia bombycina Ivaram bija viena no sapņu sugām, iepriekš redzēta tikai internetā un grāmatā - gaiša lavandas līdz brūni violetas krāsas plāna, klājeniska piepe. Pasaulē sastopama ļoti reti, Zviedrijā un Norvēģijā apdraudēto sugu kategorijā, taču atrasta arī blakus - Igaunijā. Gribējās atrast arī Latvijā. 2016. gada maijā Raiskuma pagastā tika atrasta pirmoreiz, taču Ivaru īpaši sajūsmināja otrais - decembrī Priekuļos atrastais eksemplārs, kas bijis īpaši skaists, izteikti lavandas krāsā. Abas atradnes atrastas vecos skujkoku mežos uz vecas skujkoka kritalas. Līdz 2017. gadam vienīgās zināmās sugas atradnes Latvijā.


Piepe Anomoporia bombycina, 2016. gada decembra atradums. Foto: I. Leimanis

Savukārt, kad Ivars mežā pirmoreiz ieraudzīja spulgpiepi Inonotus leporinus, uzreiz bijis skaidrs - tas ir kaut kas neredzēts - samērā plānas vēdekļveida cepurītes ar brūnu, samtainu līdz matainu virspusi. Šīs spulgpiepes parasti aug grupās cita virs citas uz nokaltušu egļu stumbru lejasdaļas. Piepe izrādījās ziemeļu suga, tāpēc citur Eiropā ļoti reta. Somijā tā tiek uzskatīta par vecu un saimnieciskās darbības maz ietekmētu mežu indikatorsugu. Latvijā 2016. gadā Ivars šo sugu atrada divās vietās - Līgatnes pagastā un Siguldā, Krimuldas mežaparkā. Iepriekš suga Inonotus leporinus Latvijā nebija konstatēta.


Spulgpiepe Inonotus leporinus. Labajā pusē - tipiska šo piepju augšanas vieta - egles stumbra lejasdaļa. Foto: I. Leimanis

Zemāk redzamo sēni atrodot, Ivaram uzreiz bijis skaidrs, ka tā ir kāda no flēbijām Phlebia sp., taču viņam nezināma. Klājeniskā, balti sarkanbrūnā sēne, kas sākumā apaļa, bet ar laiku, saplūstot vairākiem augļķermeņiem, izplūst, izrādījās Phlebia rufa. Centrā tās krāsa intensīvāka, sarkanoranža un brūna. Līdzīga ir arī flēbija Phlebia centrifuga, tās krokojums ir starains no centra uz malām, vecumā kļūst pumpains; tai nereti ir sarkana maliņa, kādas nav P. rufa. Savukārt P. rufa krokojums ir vairāk vai mazāk labirintveida un ar nelīdzenu virsmu - labirinta sienas ir nevienādā augstumā. Turklāt jāņem vērā, ka P. rufa aug uz dažādu lapukoku kritalām, bet P. centrifuga - tikai uz eglēm.

Līdz 2017. gadam Latvijā zināmas divas Phlebia rufa atradnes (atklātas 2015. un 2016. gadā), abas Ivara atrastas un noteiktas.


Flēbija Phlebia rufa. Mazajā attēlā salīdzinājumam - jauna flēbija Phlebia centrifuga; tā ir dabisku mežu biotopu speciālā biotopu suga ar ļoti augstu vērtību. Foto: I. Leimanis

Citai flēbijai - Phlebia serialis - Somijas veco un saimnieciskās darbības maz ietekmēto priežu mežu indikatorsugu sarakstā bijusi laba fotogrāfija, kas Ivaram iespiedusies atmiņā. Tā ir plāna klājeniska dzeltenoranža sēne, kas aug uz skujkoku kritalām un var klāt lielus laukumus to apakšpusē. Tāpēc, mežā ieraugot ķieģeļoranžīgo klājumu uz vairākām priežu kritalām, no vienas puses licies, ka ir īstā suga, bet no otras puses šķitis, ka tas atkal būtu pārāk neticami, jo Latvijā tāda suga līdz šim nebija konstatēta, turklāt te uzreiz uz vairākām kritalām. Tomēr katram gadījumam Ivars sēni nofotografēja. Vēlāk, rūpīgāk izpētot sēnes aprakstus, secinājis, ka Phlebia serialis tomēr esot viegli atpazīstama un ar citām nesajaucama. Pagaidām Latvijā zināma tikai šī viena atradne.


Flēbija Phlebia serialis uz priedes kritalas. Foto: I. Leimanis

Līdzīgi kā ar iepriekš aprakstīto, arī ar Cystostereum murrayi Ivars bija jau iepriekš iepazinies literatūrā, ievērojis, ka šī suga iekļauta saimnieciskās darbības neskartu mežu indikatorsugu sarakstā, kā arī Zviedrijā iekļauta apdraudēto sugu sarakstā, tāpēc iepazinies rūpīgāk ar pieejamām sēnes fotogrāfijām. Kad 2016. augustā ieraudzījis to mežā, aizdomas par īsto sugu radās uzreiz, ko pēc tam mājās arī apstiprināja. Cystostereum murrayi ir uz kritalām augoša balta vai gaiši brūna klājeniska sēne, kam var būt kokosriekstu smarža. Līdz šim Latvijā Ivara atrastā ir vienīgā zināmā šīs sugas atradne.


Sēne Cystostereum murrayi uz egles kritalas mizas. Foto: I. Leimanis

Savukārt, mežā ieraugot sēni Crustoderma dryinum, bijis otrādi - Ivars secinājis, ka tā ir iepriekš neredzēta, nepazīstama. Crustoderma dryinum ir koši dzeltena līdz dzeltenbrūna klājeniska sēne, bieži ar bumbuļveidīgiem izaugumiem. Svaiga ir vaskaina, bet izkalstot kļūst plēkšņaina. Biežāk sastopama uz skujkoku kritalām. Latvijā suga atklāta 2009. gadā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā uz ēkas griestu sijām, taču abas Ivara 2016. gada atradnes, atšķirībā no pirmās, auga mežā. Šīs trīs arī ir vienīgās zināmās sugas atradnes Latvijā. Zviedrijā un Norvēģijā tā iekļauta apdraudēto sugu sarakstā.


Sēne Crustoderma dryinum egļu mežā uz egles kritalas. Foto: I. Leimanis

Balteni Skeletocutis brevispora Latvijā 2016. gadā Ivars ne tikai atklāja, bet atrada pat 5 vietās. Visas atradnes ietilpst GNP teritorijā, egļu - priežu mežos. Skeletocutis brevispora ir balta līdz bāli dzeltena klājeniska piepe. Vietām želejveidīga, plāna (līdz 1-2 mm), ar daudz sīkām porām. Aug uz pavecām egles kritalām, nereti uz tumšbrūnās cietpiepes, kas palīdz sugas identificēšanā.


Baltene Skeletocutis brevispora uz tumšbrūnās cietpiepes Phellinus ferrugineofuscus. Foto: I. Leimanis

Kopā ar Ivaru 2016. gada augustā apsekojot dižkokiem bagātā Krimuldas mežaparka sēnes, ievērojām arī daudzas neparastas un agrāk neredzētas vai retas, tostarp arī milzu piepi, kas pēc formas atgādināja cepurīšu sēni, taču apakšā tai bija lielas poras. Sēne gan bija diezgan paveca, ne pirmā svaiguma un krāšņuma, toties iespaidīgi liela - 52x37x25 cm un arī auga blakus dižpriedei. Ar Diānas Meieres palīdzību, atmetot Ivara pirmās divas hipotēzes, un vietā izvirzot trešo, nonāca arī līdz piepes identifikācijai - Bondarzewia mesenterica, jauna suga Latvijā. Šobrīd Latvijā vienīgā zināmā atradne. Interesanti, ka šīs sugas tālākās ziemeļu atradnes Eiropā līdz šim bija zināmas tikai Polijas dienvidos.


Ivars Leimanis un piepe Bondarzewia mesenterica. Foto: J. Kluša, I. Leimanis

Tālāk vēl pāris ļoti retas sugas, kas gan nav 2016. gada atklājums.

Sēni Pseudomerulius aureus Dabasdati.lv 2016. gada augustā ieziņoja Diāna Meiere kā Latvijā 2. zināmo atradni. Pateicoties šim ziņojumam, sekoja vēl vairāki zeltaini skaistās klājeniskās sēnes ziņojumi, ko ieziņoja Ivars Leimanis (4 atradnes), Inguna Riževa un Līga Strazdiņa. Tas varētu liecināt, ka sēne nav tik ļoti reta, cik, par spīti skaistumam, neievērota, jo bijusi nezināma.


Sēne Pseudomerulius aureus. Foto: I. Riževa, D. Meiere

Vienreiz 2015. gadā Gaidim Grandānam un divreiz 2016. gadā Valdai Ērmanei izdevās atrast divgadīgo šķeltpori, kam līdz tam bija zināma tikai viena atradne, atrasta 1998. gadā. Brūna, daivaina piepe ar savdabīgu poru rakstu cepurītes apakšā.


Divgadīgā šķeltpore Abortiporus biennis. Foto: V. Ērmane

Sarainā gļotzobe ir ļoti skaista sēne, kam augšpuse izskatās saraina, jaunām sēnēm cepurītes malas - baltām resnām bārkstīm, bet zem cepurītes - adatiņas kā smalkas lāstekas. Aug uz apsēm, vītoliem, alkšņiem, bērziem - uz kritalām vai dzīviem kokiem to bojājuma vietās. Aug vecos, saimnieciskās darbības maz ietekmētos mežos. Cieši saistīta ar mitrām un ēnainām vietām. Latvijā sastopama ļoti reti.


Sarainā gļotzobe Gloiodon strigosus no augšas un sāna. Foto: I. Leimanis

Gaidim Grandānam pa vienai reizei 2015. un 2016. gadā izdevies atrast Latvijā reti sastopamo biezo slāņpiepi, kas ir dabisku mežu biotopu speciālā biotopu suga. Tā ir bieza balta klājeniska piepe ar dzeltenbrūnām malām, arī paliekot vecāka, bojājumu vietās kļūst dzeltenīga.


Biezā slāņpiepe Perenniporia subacida. Foto: G. Grandāns

Izskatot Diānas Meieres "Latvijas piepju konspektā" (2002) kā ļoti reti sastopamas atzīmētās piepes (36 sugas no pavisam minētajām 149 piepju sugām), 2016. gadā Dabasdatos no tām ziņotas sekojošas 24 sugas (jāņem vērā, ka nosacīti liels ziņojumu skaits ne vienmēr nozīmē, ka suga visā Latvijā pa šo laiku kļuvusi plaši sastopama; iespējams, tā ir salīdzinoši bieži sastopama tikai tajā apkārtnē, kuru rūpīgāk apseko attiecīgais ziņotājs, bet citur Latvijā joprojām reta):

  • divgadīgā šķeltpore Abortiporus biennis (V. Ērmane - 2 ziņojumi 2016. gadā),
  • kokvilnas antrodija Antrodia gossypium (I. Leimanis - 2),
  • ābeļu antrodija Antrodia malicola (I. Leimanis - 1),
  • medainā antrodija Antrodia mellita (I. Leimanis - 2),
  • citrondzeltenā antrodīte Antrodiella citrinella syn. Flaviporus citrinellus (I. Leimanis - 6),
  • kāriju aporija Aporpium canescens syn. Elmerina caryae (Vēsma Vijupe - 1),
  • purpura smalkpiepe Ceriporia purpurea (I. Leimanis - 2),
  • Lindblada diplomitopore Cinereomyces lindbladii (I. Leimanis - 5),
  • rožainā apmalpiepe Fomitopsis rosea (G. Grandāns - 13, I. Leimanis - 10, U. Ļoļāns - 5, Anete Pošiva-Bankovska - 1),
  • egļu sētaspiepe Gloeophyllum abietinum (I. Leimanis - 1),
  • laškrāsas zeltpore Hapalopilus aurantiacus (I. Leimanis - 2),
  • košā zeltpore Hapalopilus croceus (I. Leimanis - 3, V. Ērmane - 1),
  • piepju jungūnija Junghuhnia pseudozilingiana (G. Grandāns - 1, I. Leimanis - 1),
  • pūkainā mīkstpiepe Oligoporus ptychogaster (I. Leimanis - 2, I. Riževa - 2, J. Kluša - 1),
  • trīsšķautņu onnija Onnia triquetra (I. Leimanis - 1),
  • tumšbrūnā cietpiepe Phellinus ferrugineofuscus (G. Grandāns - 15, I. Leimanis - 14, U. Ļoļāns - 3, J. Kluša - 1),
  • melnsvītras cietpiepe Phellinus nigrolimitatus (I. Leimanis - 3),
  • sārtā mīkstpiepe Rhodonia placenta (G. Grandāns - 1, J. Kluša - 1, I. Leimanis - 1),
  • melnējošā cietpore Rigidoporus crocatus (J. Kluša - 1, I. Leimanis - 8),
  • pelēkā baltene Skeletocutis carneogrissea (I. Leimanis - 3, I. Riževa - 1),
  • gludā baltene Skeletocutis lenis syn. Sidera lenis (I. Leimanis - 5),
  • smirdīgā baltene Skeletocutis odora (I. Leimanis - 2),
  • zvaigžņu baltene Skeletocutis stellae (I. Leimanis - 3),
  • garenporu tauriņpiepe Trametes gibbosa (J. Kluša - 1).

Interesants atradums ir bijis arī Didzim Jurciņam, ko Ivars pēc foto noteica kā Aporpium macroporum, bet to vajadzētu pārbaudīt ar paraugu.
Lielākā daļa citu minēto sugu ir droši noteiktas; dažas, kas ar lielu pārliecību ir noteiktas tikai pēc fotogrāfijām, tomēr varētu gadīties sajauktas ar kādu citu līdzīgu sugu, taču ar lielu varbūtību tāpat retas.
Būtiski piebilst, ka gandrīz visas šīs ļoti retās sugas atrastas ļoti labos, mežsaimnieciskās darbības maz ietekmētos, faktiski par īpaši aizsargājamiem atzīstamos biotopos. Un galvenokārt tāpēc tās arī ir retas, jo šādu biotopu kļūst arvien mazāk.
Jebkurā gadījumā ziņojumi Dabasdatos palīdz labāk izvērtēt, vai par ļoti retām uzskatītās sugas patiešām ir tik retas, tāpēc joprojām gaidīti arī jauni ziņojumi gan par retām, gan par pašam nezināmām sugām - varbūt izrādās kas rets un vērtīgs?

Mazliet vairāk ar Dabasdatos ziņotajām ļoti retajām sugām var iepazīties raksta pilnajā versijā http://dziedava.lv/.

Paldies Ivaram Leimanim par palīdzību raksta tapšanā!


Julita Kluša, dziedava.lv

P.S. Kaut būtu vairāk tādu cilvēku, kas gatavi mesties jaunā lauciņā ar tādu aizrautību un atdevi, pavelkot līdzi un izglītojot arī citus interesentus - kā Ivars to ir darījis gan Dabasdatu ietvaros, gan pāris jau notikušās ekspedīcijās; iedzīvinot Dabasdatos līdz tam knapi dzīvību velkošo piepju un tām līdzīgu sēņu sadaļu! :)
 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros

Pēdējie novērojumi
Pholidoptera griseoaptera - 2025-09-02 Codex Seraphinianus
Regulus regulus - 2025-09-02 Pūcis
Fringilla coelebs - 2025-09-02 Pūcis
Sitta europaea - 2025-09-02 Pūcis
Pararge aegeria - 2025-09-02 Pūcis
Milvus migrans - 2025-09-02 Acenes
Hirundo rustica - 2025-09-02 angel
Nezināms
Ignotus
@ gunitak
Pēdējie komentāri novērojumiem
mufunja 02.septembris, 14:50

Paldies, Julita. Mēs tāpat nevaram tev sekot līdzi :) :)


dziedava 02.septembris, 14:47

Apsveicu! Šodien mums jau otrā jaunā suga Latvijā, turklāt abas ir ne-manis atrastas. Tā turpināt! :))


CerambyX 02.septembris, 13:27

Es par glandium :) Ūsu vālītes pirmais posmiņš apmēram tik pat garš cik plats (nucum - īsāks, attiecīgi paltums lielāks par garumu). Snuķa garums ar būs labāk priekš glandium kā nucum, manuprāt.


dziedava 02.septembris, 11:40

Priecāšos, ja būs kkas no parauga saglabājies, ko es kādreiz varētu dabūt savam gļotsēņu krājumam (varbūt arī kādreiz nodot kādā publiskā herbārijā) :)


dziedava 02.septembris, 11:36

Ieraudzīju kapilīcija aprautos galus un iedvesmojos sakārtot datorā esošos gļotsēņu materiālus pa tēmām. :D Atslēgas vārds šai - ļoti sīka un ne uz kritalām, tāpēc arī droši vien mums vēl nebija. Apsveicu, lieliski! :))


Ziemelmeita 02.septembris, 10:52

Paldies,Edgar! Būs jābrauc skatīt.


Bekuvecis 02.septembris, 10:29

Dažas krāsojuma īpatnības raisa šaubas - taču foto nav ideāli... Drošai diagnozei, tīk vai netīk, būs vien jāpaskatās, vai aug arā no kāda cietpūpēža pamatnes vai arī no augsnes.


Bekuvecis 02.septembris, 10:02

Jāpievieno, nav DD sarakstā ne ar kādu sinonīmu. Nav arī nekādos citos LV sarakstos. Acīmredzot sugas pirmatradums.


dziedava 02.septembris, 09:25

Paldies, Mārīte un Marita! :) Par rekordu nezinu, redzēs, līdz šim brīdim šogad atklātas tikai 16-17 gļotsēņu sugas, bet nu - rudens vēl tikai sākas. ;)


Ziemelmeita 02.septembris, 09:14

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


mufunja 02.septembris, 08:53

Ophiocordyceps myrmecophila


Mari 02.septembris, 05:53

Apsveicu! :) 2025. , laikam, būs jauno un reto sugu atradumu rekorda gads, skaisti :) Šai sporas tādas interesantas.


Mari 02.septembris, 05:44

Paldies, Julita! :) Neiedomājos skaldnītes sīkāk pētīt, pirmo reizi vispār to kriksīti izdevās ieraudzīt :) bet man vēl saglabājies paraudziņš, varbūt izdosies saskatīt vajadzīgās pazīmes, vismaz zināšu ko meklēt :))


zemesbite 02.septembris, 00:03

Paldies, Uģi!


Karmena 01.septembris, 22:36

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


zemesbite 01.septembris, 21:51

Oho! Apaveicu! :)


IlzeP 01.septembris, 19:03

Vai jāpievieno sugu sarakstam? Nav jau ar kādu sinonīmu (es neatradu)?


ekologs 01.septembris, 15:09

Uģi, ko par šo domā?


ekologs 01.septembris, 14:57

Uģi, paldies!


CerambyX 01.septembris, 13:16

Pēc tāda izskatās, jā!


Kiwi 01.septembris, 10:30

Paldies, Amanda!


mufunja 01.septembris, 08:34

Clavicorona taxophila


dziedava 01.septembris, 08:19

Āā, cik smukas :)). Kriksītēm pilnīgi noteikti vajag mikroskopēt tās skaldnītes. Jāredz krāsa mikroskopijā, vai ir divi slāņi, un kādi, un kādas ir skaldnītes malas (tur parasti ir interesants rakstiņš). Pēc sporu izmēra vien te nenosaka. 12 mkm sporām var būt, piemēram, gan mazajai, gan sīkajai kriksītei (L.minima un L.pygmaea), svarīgs arī sporām lielāks intervāls, ja iespējams.


Amanda 01.septembris, 08:06

Čuņčiņš


Amanda 01.septembris, 08:03

Smilšu tārtiņš


zemesbite 01.septembris, 00:14

Paldies, Marek!


Kiwi 01.septembris, 00:05

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 01.septembris, 00:02

Paldies, Uldi, par sēņu sugu noteikšanu!


Kiwi 01.septembris, 00:00

Paldies, Artur un Uģi, par komentāriem!


Kiwi 31.augusts, 23:59

Paldies, Artur!


CerambyX 31.augusts, 23:32

Kādreiz, pirms gadiem 15-20, reta vai pat ļoti suga. Viens no piemēriem, kā Latvijas fauna mainās - mūsdienās vietām nav nemaz vairs reta :)


CerambyX 31.augusts, 21:23

Iespaidīgi, visu cieņu iesaistītajiem!


CerambyX 31.augusts, 21:23

Kaut kas jau laikam tajās pilsētās ir - cits 'mikroklimats', eksotiskāki augi utt. Kādu brīdi tā nebiju staigājis - tagad skaidrs, ka jāstaigā biežāk :)


pustumsa 31.augusts, 20:58

Jā bija liels. Nepieliku gan nekādu mērogu. Gandrīz 1 eiro monēta


ekologs 31.augusts, 20:39

Kazrožu sfings (Deilephila elpenor).


nekovārnis 31.augusts, 18:58

Iespējams Philonthus decorus


ievakiri 31.augusts, 17:47

Paldies!


adata 31.augusts, 16:30

Gada staipeknis.


adata 31.augusts, 16:26

Pirmajā bildē smuki izveidojušās "paciņas", otrajā vēl plazmodijs.


adata 31.augusts, 16:21

Šādiem jauniem plazmodijiem būtu vērtīga novērošana, kas tālāk veidojas, varbūt mainās krāsa, citādi ir pārāk jauni lai noteiktu ko vairāk. Te varētu izveidoties kāds no ragansviestiem, vai kaut kas no pumpurītēm.


ivars 31.augusts, 15:31

Vistu vanags.


ekologs 31.augusts, 14:58

Lapgrauzis (Sermylassa halensis).


ekologs 31.augusts, 14:53

Manuprāt, vēl plankumus neieguvusi septiņpadsmitplankumu mārīte (Halyzia sedecimguttata) :)


megere 31.augusts, 14:39

Paldies.


ekologs 31.augusts, 13:07

Ūdensmīlis (Hydrophilus sp.). Pēc dotām foto, manuprāt ,lielais ūdensmīlis (Hydrophilus piceus).


adata 31.augusts, 11:07

Tad jau tikpat svarīgs arī skābeklis, vismaz ik pa laikam jāpavēdina.


ekologs 31.augusts, 09:59

Paldies, Marek!


dziedava 31.augusts, 08:49

Cik daudz!


dziedava 31.augusts, 08:40

Jā, Iveta. Turklāt nesen ievēroju, ka svarīga gaisma. Man kastītē visu laiku bija melns (likās nenobriedis, tāpāc turēju ciet), bet tad atvēru un pēkšņt tas ieguva dzeltenu krāsu :D


adata 31.augusts, 08:02

Njā... Šādus puslīdz nobriedināt līdz sporām dikti grūti. Vēl pēc ekspedīcijām, kad to paraudziņu tik daudz! Konkrēti šeit - dabā redzams dzeltens ragansviests, bet iztraucējot paliek nesaprotama zaļgana pļeka... Veiksmes spēle, izdosies vai neizdosies.


ekologs 30.augusts, 22:34

Scaphidema metallicum?


VijaS 30.augusts, 22:16

6. bilde - paraudziņš pēc piecarpus stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - nākamajā vakarā, pēc 27 stundām.


VijaS 30.augusts, 22:05

4.-6. bildes - pēc sešarpus stundām dabā. 7. bilde - paraudziņš pēc 14 stundām, 8. bilde - pēc 36 stundām.


dziedava 30.augusts, 21:58

Nobrieduši dzeltenas? Gan jau P.virescens


VijaS 30.augusts, 21:44

4. bilde - nākamajā vakarā, paraudziņš mājās.


VijaS 30.augusts, 21:24

5. bilde - pēc 10 stundām, atbraucot mājās. Tagad no tumši zaļganām atkal kļuvušas dzeltenas.


VijaS 30.augusts, 20:13

Tagad jau ir pelēks..


dziedava 30.augusts, 19:59

Man tādu melno pilna māja


VijaS 30.augusts, 19:22

5. bilde - pēc 36 stundām, atbraucot mājās.


ekologs 30.augusts, 18:17

Bišu skudrulītis (Trichodes apiarius).


ekologs 30.augusts, 18:15

Sprakšķis (Ampedus sp.).


Amanda 30.augusts, 17:24

Niedru lija


VijaS 30.augusts, 16:46

Un tas pat nebija ar nodomu, tikai sagadīšanās :)


Amanda 30.augusts, 16:37

Parastais šņibītis


dziedava 30.augusts, 15:42

Cik precīzi vienādi izdevies nobildēt.


adata 30.augusts, 14:44

Ak, mātītēm tāda nemaz nav!


adata 30.augusts, 14:36

Paldies, Marek! Rags laikam vēlāk izaug, tāpēc sašaubījos.


ekologs 30.augusts, 14:12

Nevarētu būt Pselactus spadix?


VijaS 30.augusts, 13:53

6. bilde pēc 38 stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - 29. augusta vakarā (+57h). Nebriest, turpināšu mitrināt.


ievakiri 30.augusts, 13:23

Lūdzu palīdzību plēša noteikšanā


Ziemelmeita 30.augusts, 12:16

Paldies.Uldi!


ekologs 30.augusts, 11:07

Drošības labad nomainīju uz Calathus sp. Paldies par komentāriem, Marek! :)


nekovārnis 30.augusts, 11:03

Man pat ne tik daudz tā krāsa, cik priekškrūšu vairoga forma/proporcijas.


ekologs 30.augusts, 10:43

Pieliku klāt vēl vienu, pietuvinātu foto. Diemžēl nekas labāks vairs nav.


Ziemelmeita 30.augusts, 10:32

Paldies,Julita, par noderīgu skaidrojumu.


ekologs 30.augusts, 10:26

Jā, pēc fotogrāfijas tā ir, neviennozīmīgi. Bildēju tumsā ar spilgtu gaismu, līdz ar ko segspārni tādi gaiši izskatās, bet dzīvē bija diezgan tumši.


VijaS 30.augusts, 10:14

3. bilde - pēc astoņām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:09

4. bilde - pēc četrām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:06

5. bilde pēc nepilnām četrām stundām, plazmodijs savilcies uz augšu, vairs nav stīdziņu uz apakšējām sūnām.


dziedava 30.augusts, 08:58

Šajā gadījumā noteicošais ir kārpu izvietojums, kas te ir izteikti nevienmērīgs, nav blīvs kā F.laevis vajadzētu būt. Sporas lai arī pamatā apaļas, tomēr var redzēt arī iegarenus eksemplārus. Vienā pusē gaišākas izskatās arī F.luteonitens, vienmērīgs gaišums būtu gludā ragansviesta gadījumā.


nekovārnis 30.augusts, 08:09

Vairāk pēc nucum nekā glandium, bet bez tādas 100% pārliecības. Derētu to ūsu vālīti precīzi no augšas redzēt lai var izmērīt garuma-platuma attiecību.


adata 30.augusts, 07:58

Pēc krāsas atbilstu paciņu ragansviestam, vēlāk varētu novērot izteiktāk veidojušās "paciņas".


nekovārnis 30.augusts, 07:53

Šis man tā kā pēc Calathus cinctus vairāk izskatās. Nav gan man baigās zināšanas par skrejvabolēm :)


nekovārnis 29.augusts, 19:36

Njā, kurš būtu domājis ka retumus vairumā var izpurināt no bulvāru loka apstādījumiem :D Bet tā jau ir, pilsētā, visu acu priekšā, reti kuram gribas līst krūmus :D


dziedava 29.augusts, 16:40

Par sugu nedaudz šaubos. Ir pāris līdzīgi atradumi, dažādos biotopos, un ar nelielām atšķirībām, bet caur noteicējiem viss aiziet uz vienu sugu. Vrb kkas tiek palaists garām.


ekologs 29.augusts, 16:09

Vītolu urbējs (Cossus cossus).


ekologs 29.augusts, 15:17

Zaļais vītolu koksngrauzis (Aromia moschata).


ekologs 29.augusts, 13:51

Makstene (Trichoptera sp.).


ekologs 29.augusts, 12:45

Lielais ūdenscirslis (Neomys fodiens).


ekologs 29.augusts, 12:39

Laupītājmuša (Asilidae sp.).


ekologs 29.augusts, 12:36

Skarpijmuša (Panorpa sp.).


ekologs 29.augusts, 12:33

Zeltactiņa (Chrysopidae sp.).


dziedava 29.augusts, 08:36

Vēl jauna :)


ekologs 28.augusts, 22:46

Piepjmīlis (Endomychus coccineus).


anthicus 28.augusts, 22:34

Pēc šāda rakursa bildes sugu un ģints noteikt nav iespējams. Pareizāk būtu mainīt noteikšanu uz "Unionidae".


zemesbite 28.augusts, 21:42

Paldies, Uldi!


ekologs 28.augusts, 21:38

Uģi, Marek, Jūsuprāt, kurš no - C. glandium vai C. nucum? Pēc taustēkļu galiem izskatās, ka C. nucum.


guta7 28.augusts, 20:13

Paldies, Uģi!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


ekologs 28.augusts, 12:57

Airblakts tā nebūs. Manuprāt, Alydus calcaratus.


ekologs 28.augusts, 12:47

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Jāuzvelk cimdi vai var arī paņemt pabiezu lupatu, tad uzmanīgi pieglaužot spārnus pie ķermeņa, jāpaņem rokās. Būtu labi uznest bēniņos, bet, ir jāpārliecinās, ka tur ir kāda izeja. Ja blakām nav ēkas, tad var uzlikt kaut kādā paaugstinājumā, kur netiek klāt plēsēji (kaķi u.c.).


mufunja 28.augusts, 12:13

Paldies Uldis.


mufunja 28.augusts, 12:11

Es domāju, ka egle


megemege 28.augusts, 11:50

Paldies, Uldi!


roosaluristaja 28.augusts, 10:26

Manuprāt čemurpūkaine nav


roosaluristaja 28.augusts, 09:47

Veca kārpsēne. Sugu noteikt praktiski nav iespējams


roosaluristaja 28.augusts, 09:41

Tas manuprāt ir kaut kas no pirenomicētēm


roosaluristaja 28.augusts, 09:21

Kātiņpiepēm ir poras


roosaluristaja 28.augusts, 09:18

Pārāk veca


Ziemelmeita 27.augusts, 22:07

Paldies,Uģi!


adata 27.augusts, 20:55

Varbūt labirinta rāpulīte?


zemesbite 27.augusts, 20:34

Paldies, Ilze! Pārskatīju vairākkārt, bet neatradu. Vai tikai man neveras statistika, jeb tā ir vispārēja problēma?


zemesbite 27.augusts, 20:29

Paldies, Uģi!


zemesbite 27.augusts, 20:28

Paldies, Iveta!


pustumsa 27.augusts, 20:01

Paldies. Tāda bija versija.


megemege 27.augusts, 17:51

Šo dikti pētīju, varbūt sapinos :) https://dabasdati.lv/lv/image/7ig6lfrtfmut4dka1ifv78ni80/670730 Gribētos, tad saprast šo divu sugu atšķirību.


Ziemelmeita 27.augusts, 17:47

Pievienoju mikroskopijas bildes. Viena puse ir gaišāka,labi redz tumšās kārpas, sporas apaļas.


Ivars Leimanis 27.augusts, 17:44

Egle vai priede?


ivars 27.augusts, 17:04

Akmeņu vien būs.


BI 27.augusts, 12:00

Gredzenots 02.06.2025 Biķernieki, Rīga. Nelaiķis tur atrodas jau vismaz no 21.08. Ja šis atradējs nelaiķi atstājis, tad organizēšu tā savākšanu.


IlzeP 27.augusts, 10:55

Man parādījās, ka ir


dziedava 27.augusts, 10:04

Pietiek ar sporām. Sporu forma (apaļas vai arī ovālas), kārpu izvietojums (blīvi vai skraji), un vai viena puse gaišāka. Izmēru nevajag, tie līdzīgi.


adata 27.augusts, 09:32

Ar tādām atsevišķām bumbiņām ragansviests noteikti nebūs, visticamāk kāda pumpurīte vai kas cits.


adata 27.augusts, 08:27

Šī arī no viltīgo gala, put kā gļotsēne, arī krāsu pamainīja... Pirmo reizi ar tādu sastopos, tāpēc tāds aplauziens!


Ziemelmeita 27.augusts, 08:25

Skatijos pēc iepriekš citā vietā atrastā, vizuāli tāds pats. Ir paraugs, paskatīšos sporas. Vai pietiek ar sporām, vai vēl kas jāskata?


Bekuvecis 26.augusts, 22:32

Jā. Nupat arī izlaboju. Hygrocybe punicea būs jaunajā Sarkanajā grāmatā kategorijā CR (kritiski apdraudēta), tāpēc tāda esošo novērojumu revīzija.


dziedava 26.augusts, 22:21

Kā zināma suga?


VijaS 26.augusts, 22:07

Paldies, Mik! :) Tur jātrāpa tādā nelielā sausā uzkalnītē citādi ļoti slapjā mežā. Šo redzēju tikai vienu, bet priežu sviestbeku viņai apkārt bija padaudz.


Amanda 26.augusts, 22:06

Vistu vanags


zemesbite 26.augusts, 21:50

Paldies par vārpstiņgliemežu noteikšanu! Cochlicopa lubrica nav datu bāzē.


zemesbite 26.augusts, 21:41

Paldies, Uģi!


Miksrieksts 26.augusts, 21:24

Rīt Silava brauc meklēt vēl Tavā vietiņā un cerams taps parauglaukums ;) Paldies mīļš, Vija!


mufunja 26.augusts, 20:46

:)


mufunja 26.augusts, 20:45

Paldies, Edgar. Tad tā ir Smailā stiklene?


mufunja 26.augusts, 20:41

Nē, uz skujkokiem


ekologs 26.augusts, 20:21

Manuprāt, lielais tritons (Triturus cristatus). Āda tāda tumša un grumbuļaina.


Ivetta 26.augusts, 19:58

Statuss super:))


LMM 26.augusts, 19:19

Cochlicopa lubrica


LMM 26.augusts, 19:16

Macrogastra plicatula


LMM 26.augusts, 19:16

Clausilia bidentata


Ivars Leimanis 26.augusts, 16:49

Ja uz lapu koka, tad tā būtu alkšņu mīkstpiepe.


Bekuvecis 26.augusts, 11:04

Nebūs gan. Visā kātiņa augumā un šur tur uz lapiņām acīmredzams melnējums, kads Hygrocybe punicea nekādi nepienākas.


ekologs 26.augusts, 10:34

Te izskatās pēc lielās nātru sviļņpūcītes (Hypena proboscidalis).


ekologs 26.augusts, 10:26

Lauku baloža (Columba palumbus) jaunulis.


Kiwi 26.augusts, 09:07

Paldies, Iveta, par sugas precizējumu!


Kiwi 26.augusts, 09:06

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Ivetta 25.augusts, 23:34

Oho! Es vēl viņu īsti negribēju fotografēt, jo nebija brilles paņēmušās reizē, un viņa izskatījās pēc lielas skudras :)) Paldies, Uģi!


Osis 25.augusts, 22:02

Paldies Uģi!


adata 25.augusts, 15:44

Šīs gan mīlīgas, kā tādas dārgumu lādītes ar monētiņām!


kamene 25.augusts, 14:01

Paldies, Renāte!


BI 25.augusts, 09:03

Paldies Uģim par labojumu.


Rallus 25.augusts, 04:36

Izcili nostrādãts!


VijaS 24.augusts, 22:24

Mikroskopēju. Appelējušas pūkainas, bet sugu noteikt varēja.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:55

Izsmalcinātas prasības cimperlīgajām pilsētniecēm. Paldies!


dziedava 24.augusts, 21:35

Ivar, biotopa (substrāta) apraksts atseviški te nav izcelts, ir piezīmju lauks pašai priekš sevis, lai zinātu, kur atrasts, un ir noteikšanas pazīmju lauks, kur ir uzsvērts, ka uz sūnām, jo tā ir svarīga pazīme. Tā kā mums suga jauna, par šīs sugas apdzīvotajām sūnu sugām statistika ir 1 gab. Diemžēl sugas aprakstītājs laikam sūnas nav pazinis, visu atradņu aprakstos ir “auf Moos” un viss. Bet kopumā, pētot gļotsēnes uz dzīvajiem kokiem, es teiktu, ka ne gluži konkrētai sūnu sugai ir nozīme, bet mikrobiotopam uz koka stumbra, kas sevī ietver diezgan noteiktu sūnu/ķērpju sugu komplektu, ka nu jau es pa gabalu jūtu “čuju” - šite var būt, un šite ne. Piemēram, uz hipniem var kkas augt mežā, bet pilsētnieces uz hipniem neaugs. Hipni, vāverastītes, nea. Bet komplektiņš ar pūkcepurenēm, vijzobēm ir labs, tādā vērts meklēt. Resp., kur sūnas blīvi neapklāj visu stumbru, bet kur pliks stumbrs mijas ar sūnām un ķērpjiem.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:09

Ā, tiešām, nosaukums perfekts (nemaz nepamanīju salikteņa otro daļu). Es aiz garlaicības tik gribēju piekasīties pie substrāta apraksta, kur nekas nav minēts par sūnām. :) Sūnu sugu ziņā tās droši vien nav izvēlīgas?


Alvis Āboliņš 24.augusts, 20:54

Paldies! Izskatās pēc pārlidošanu uz citu barošanās vietu.


guta7 24.augusts, 20:54

Pievienoju, kā izskatās patlaban.


guta7 24.augusts, 20:48

Tieši tik, gribētos teikt, ka lillā.


dziedava 24.augusts, 20:43

Oho, tiešām tik rozā?


adata 24.augusts, 20:04

Rozīgais?


dziedava 24.augusts, 20:00

Ivar, ko Tu ar to gribēji teikt? Tieši tā arī jābūt, nosaukumā ir "stumbrsūnu" jeb uz dzīvu koku stumbru sūnām augoša gļotsēne.


Ivars Leimanis 24.augusts, 19:46

Foto izskatās, kā tā neaug tieši uz kļavas stumbra (mizas), bet uz sūnas (Orthotrichum).


mufunja 24.augusts, 19:07

Paldies Julita :)


angel 24.augusts, 18:59

Paldies!


dziedava 24.augusts, 18:54

Nu tad paliks nenoteikts.


IlzeP 24.augusts, 17:19

Šķiet, ka toreiz bija cits objektīvs - grūti pateikt. Bet nedomāju, ka gļotsēne bija tik maza - drīzāk kādi 4 cm.


dziedava 24.augusts, 15:28

Tur nav divi ragansviesti? Viens baltais augšā un varbūt gludais sānā? Derētu tuvāki foto


Ivetta 23.augusts, 22:59

Paldies, Marek!


megemege 23.augusts, 21:15

Augstums bija virs koku galotnēm. Lidoja paralēli šosejai, tad attālinājās. Likās, ka abi it kā būtu loku metuši. Nešķērsojot šoseju virzījās Z virz. Abi lidoja ar nelielu atstarpi. Pirmajā dienā 16.08., kad manīti netālu ūdenī, paceļoties, visi 5 lidoja tajā pašā virzienā.


angel 23.augusts, 21:09

Paldies!


VijaS 23.augusts, 18:13

Vajadzētu būt, šķiet, paņēmu. Jāpameklē.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 18:07

Jaunu, nezināmu teritoriju un ligzdu meklēšanai. Kaut šajā laikā jau sākusies migrācija un pārlidošanas var būt tikai starp barošanās vietām.


zemesbite 23.augusts, 16:58

Paldies, Kārli!


megemege 23.augusts, 14:10

Kāpēc jautàjat?


megemege 23.augusts, 14:09

Jā! Sapņi reiz piepildās!:)


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:15

Veiksmīgs novērojums! 12. augustā pavirši skatoties redzēju tikai baltos gārņus. 22. augustā lauks nožuvis un putnu vairs nav. Viens melnais stārķis tikai pārlidoja.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:11

Kāds bija lidojuma virziens, augstums? Vai abi lidoja kopā?


evijaoou 23.augusts, 11:28

Ir vēl bildes, ja noder.


dziedava 23.augusts, 11:22

Kāds ir Canon vāciņa izmērs? Resp., vai gļotsēne ir mazāka par 3 cm? Ja ir, tad mainu uz R.jurana


dziedava 23.augusts, 10:46

Paraugs ir pie Tevis?


dziedava 23.augusts, 09:21

Paldies, Iveta! Ar tiem Rīgas kokiem ir tā, ka no vienas puses gribas pētīt, jo tur ir vēl viss kas atklājams, no otras puses tur sanāk daudz darba - jāmikroskopē viss, jo no skata vien praktiski nevar droši noteikt neko. Un tad ir daudz vākumu un daudz darba..


dziedava 23.augusts, 08:56

Tādām sugām raksturīgas ieplakas. Apkārt var būt visāds mežs, bet tad ir mazāka vai lielāka mitra, varbūt staigna, ieplaka ar nobirām. Skatos, ka blakus kartē iezīmēta kāda ūdenstece un baltalkšņi jau arī parasti mitrākās vietās aug.


W 23.augusts, 06:19

Paldies, Vija! Tas gan jauks pārsteigums:)


zemnieks 22.augusts, 23:22

Vismaz pāris minūtes nekustējās.


Ziemelmeita 22.augusts, 22:22

Paldies,Uģi,par labojumiem!


CerambyX 22.augusts, 22:03

Varbūt parastais zilenītis


Mari 22.augusts, 21:25

Tur ir jauktu koku mežs (egles+lapukoki), bet konkrētajā placītī pārsvarā lapu koki - liepas, baltalkšņi, bērzi. Vieta mitra, bet ne staignājs, blakus meža ūdens grāvis. Kritala, no kuras bija nemts parauga gabaliņš, gan bija krietni mitra.


ekologs 22.augusts, 21:23

Iespējams Poecilochirus carabi.


VijaS 22.augusts, 18:36

Lindblādija?


dziedava 22.augusts, 13:25

Kas tā varētu būt par organismu grupu? Sīki gaiši kriksīši uz sūnām, un ar tik skaisti oranžām iekšām ar granulām


dziedava 22.augusts, 10:08

Oi, paskatīju, ka man tekstā kļūda - P.nitens ir ar tumšāku kārpu grupām sporas. Zinātnieki vispār strīdas, vai tāda suga ir atzīstama par atsevišķu sugu, vai tie ir sinonīmi, tāpēc arī P.nitens ir maz atradņu pasaulē. Baltijā, protams, nav. Bet Polijā, piemēram, ir. Tāpēc būtu labi, ja kkas no parauga saglabātos. Jebkurā gadījumā tas būtu retums. Es vispār sporām pievēršu lielu uzmanību un šaubos, ka ar tādām atšķirībām varētu būt viena suga. Vēl jautājums, vai vieta bija mitra? Manējais līdzīgais atradums bija staignā ieplakā.


ekologs 22.augusts, 09:20

Gliemežu skrejvabole (Cychrus caraboides).


ekologs 22.augusts, 09:19

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


Mari 22.augusts, 09:00

Paldies, Julita, par pamatīgo izpētes darbu! :) Domāju, varbūt man tomēr mēģināt mikroskopēt tās sīksīkās otra augļķermeņa atlūzas, vismaz sporu izmērs būs skaidrāks un mēģināšu uzmanīgi papētīt kapilīciju.


VijaS 22.augusts, 07:27

Mikroskopēju - atbilst zāļu dzelksnītei. Augļķermeņu diametrs 0,5-0,55mm. Sporas 9,5-10mkm.


Kiwi 22.augusts, 06:26

Paldies, Kārli un Ilze!


Kiwi 22.augusts, 06:25

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 22.augusts, 06:24

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts