Dodoties pastaigā pa sausiem priežu mežiem nav iespējams nepamanīt šo krāšņo augu ar lieliem violetiem ziediem un koši dzeltenu viduci - meža silpureni (Pulsatilla patens). Parasti aug nelielās grupās un atsevišķi eksemplāri.

Meža silpurene. Foto: V.Baroniņa
Meža silpurene ir daudzgadīgs, 7-15 cm augsts (ziedēšanas laikā) gundegu dzimtas lakstaugs. Ziedi pa vienam stublāja galā, sākumā tie ir šauri zvanveidīgi, vēlāk atveras, sasniedzot 7-9 cm platumu. Viss augs biezi klāts ar pūkainiem matiņiem. Pēc noziedēšanas nogatavojas iegareni augļi pie kuriem saglabājas 3-5 cm gari, spilvaini irbuļi, bet visa augļkopa pēc augļu nogatavošanās lēni paceļas uz augšu, un augs var sasniegt pat 45 cm garumā. Lapu rozetes izaug pēc auga noziedēšanas. Lapas ir ar gariem kātiem, trīs līdz piecstaraini dalītas, virspusē ādainas. Interesanti, ka Latvijas austrumdaļā var atrast arī gandrīz baltus meža silpurenes ziedus.

Noziedējusi meža silpurene. Foto: J.Kluša
Meža silpurene galvenokārt izplatīta Latvijas austrumdaļā. Sastopams arī vēl Latvijas vidusdaļā, kur ir sausie, smilšainie priežu sili un virsāji, mētrāji, damakšņi. Bet Kurzemē tas ir ļoti rets. Latvijā augs atrodas tuvu sava izplatības apgabala rietumu robežai.
Dabasdatos pirmais ziņojums šogad par ziedošām silpurenēm saņemts 15. aprīlī Ropažu novadā, savukārt 21. aprīlī ziņots par vēl neziedošām silpurenēm Ikšķiles novadā. Meža silpurenes zied agri pavasarī – aprīlī, maijā. Šogad gan pavasaris ir nedaudz aizkavējies, taču drīz vien meža silpurenes jau ziedēs arī citviet.
Meža silpurene ir aizsargājams augs gan Latvijā, gan Eiropā, to aizsardzībai ir paredzēts arī veidot mikroliegumus. Reizēm cilvēki, ieraugot šo krāšņo augu, to noplūc, īpaši lielo pilsētu tuvumā. Šā iemesla dēļ gandrīz pilnīgi izzudusi Rīgas un Jūrmalas apkaimē, kur plašās teritorijās atrodami sugas ekoloģiskajām prasībām atbilstoši biotopi. Tādēļ, lūdzu, priecāsimies par šo krāšņo augu dabā, nevis mājās vāzē, kur tas tāpat ātri vien novītis. Arī noziedējušu augu nedrīkst plūkt, jo tajā atrodas sēklas. Tiem, kam ir interese audzēt šo augu savos dārzos, mūsdienās ir pieejams plašs kultūršķirņu asortiments.
2005. gadā meža silpureni Latvijas botāniķu biedrība bija izvēlējusies par Gada augu.
Otra Latvijā savvaļā sastopamā silpureņu suga ir pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), kas izplatīta plašāk. Tā atšķiras ar divkārt līdz trīskārt smalkās lineārās lapu daļās dalītām apakšējām lapām un uz leju vērstiem, nokareniem zvanveida ziediem, kuri parādās reizē ar lapu plaukšanu. To apziedņa lapas ir tumši violetas, tikko garākas par dzeltenajām putekšņlapām. Pļavas silpurene zied maijā, jūnija sākumā – nedaudz vēlāk nekā meža silpurene. Tā aug mežos un mežmalās; galvenokārt silos, mētrājos, damakšņos, kāpu pļavās un citos smiltājos.

Pļavas silpurene. Foto: V.Baroniņa

Ziedošos un jau noziedējušas pļavas silpurenes. Foto: V.Baroniņa
Ziņu sagatavoja: N.Rustanoviča