Melnais stārķis ligzdā. Foto: Agris Krusts.

29. martā zinātņu doktora grādu ieguva ornitologs Māris Strazds, sekmīgi aizstāvot savu promocijas darbu „Melnā stārķa saglabāšanas ekoloģija Latvijā”.

Māris Strazds ir viens no pieredzējušākajiem putnu pētniekiem Latvijā, kura interešu objekts nu jau 30 gadus ir melnais stārķis – putnu suga, kuru pie mums raksturo skaita lejupslīde. Promocijas darba uzdevums bija rast atbildes par skaita samazināšanās iemesliem, kā arī sniegt priekšlikumus šīs sugas aizsardzībai nākotnē. Analizēts ļoti apjomīgs materiāls – veiktas 1634 ligzdu kontroles un izvērsti pētīti pavisam četri aspekti – dzīvotnes raksturlielumi, mežsaimniecības radītie traucējumi, plēsēju ietekme un ķīmiskais piesārņojums.

Tieši pēdējais jautājums ir sagādājis vienu no lielākajiem pārsteigumiem – Latvijā un citās Eiropas valstīs – Igaunijā, Polijā, Čehijā, Vācijā un Beļģijā – ievākto olu analīze ir parādījusi, ka melnie stārķi cieš no ķīmiskā piesārņojuma no pesticīda DDT. Tā ir viela, kas pagājušā gadsimta vidū tika plaši lietota arī Eiropā un radīja būtiskas problēmas virknei plēsīgo putnu sugu. Izrādās, ka melnie stārķi DDT uzņem ziemošanas vietās vai migrācijas laikā, un tā postošā ietekme izpaužas stārķu ligzdošanas vietās jau pie mums. Piesārņojums izraisa ligzdošanas sezonas aizkavēšanos, pasliktina ligzdošanas sekmes un jauno putnu izdzīvotību. Māra Strazda darbs ir sniedzis pirmos pierādījumus šī piesārņojuma pārnešanai no Āfrikas uz Eiropu.

Izpētīts arī, ka ligzdošanas dzīvotnes piemērotību melnajiem stārķiem nosaka iepriekšējās paaudzes priežu un ozolu, bet mežos kur ozolu nav, lielu apšu klātbūtne. Ligzdas izvēle ir kompromiss starp ligzdas drošību pret postījumiem, iespēju tai piekļūt un stabilitāti. Lai gan melno stārķu ligzdu postījumu skaits ir būtiski pieaudzis, tas nepārsniedz dabisku plēsēju ietekmes līmeni netraucētos mežos. Būtiska negatīva loma ir mežsaimnieciskās darbības traucējumiem, it īpaši pavasarī. Ap 70% traucēto melno stārķu pāru ir neproduktīvi, kas ir galvenais kopējo ligzdošanas sekmju pazemināšanās iemesls. Darbā izstrādātas rekomendācijas saimnieciskās darbības izmaiņām un priekšlikumi dabas aizsardzības likumdošanā.

Būtiski piebilst, ka Māris Strazds ir arī viens no aktīvākajiem dabas sargiem Latvijā, kuram ir nozīmīga loma mežu daudzveidības saglabāšanā. Māra Strazda kontā ir lielākais putniem nodibināto mikroliegumu skaits, viņš ir idejas autors un virzītājspēks daudziem no būtiskākajiem meža aizsardzības likumiem.

Māris Strazds, veicot melno stārķu pētījumus dabā. Foto: Agris Krusts.

Olu mērījumi. Foto: Agris Krusts.

Māris Strazds, veicot melno stārķu pētījumus. Foto: Agris Krusts.

Melnā stārķa ligzda. Foto: Agris Krusts.

Melnais stārķis. Foto: Agris Krusts.