Šī pavasara lielākais ziedaugu atklājums Dabasdatos - Latvijā 3. un 4. atradne no skata diezgan necilam augam - skarbajai ķērsai. To vispirms Rundāles parkā atrada Valda Ērmane un tad Tukumā dārzā - Sintija Valucka.
Pēc lapām, kas ir saliktas no atsevišķām lapiņām, tā līdzinās citām ķērsām, taču pēc sīkā auguma un baltiem ziediem var tikt sajaukta ar lauka sīkķērsu, kuras piezemes rozetes garenās lapas gan ir izrobotas, nevis saliktas no atsevišķām lapām.
Atšķirībā no citām ķērsām, skarbās ķērsas lapas un stublājs ir ar matiņiem.

Skarbā ķērsa Cardamine hirsuta. Foto: V. Ērmane, S. Valucka

Lauka sīkķērsa Cardaminopsis arenosa. Foto: J. Kluša, V. Baroniņa

Pļavas un rūgtā ķērsa ir līdzīgas, taču ar atšķirībām gan ziediem, gan lapām. Tomēr vienkāršākais veids, kā tās atšķirt, ir pagaršot - rūgtā ķērsa patiešām ir izteikti rūgta, tā arī vairāk raksturīga avoksnainām vietām.

No kreisās - pļavas ķērsa Cardamine pratensis (foto: V. Ērmane, J. Jesnovskis) un rūgtā ķērsa Cardamine amara (foto: J. Kluša)

Vēl viens brīnišķīgs šī gada pavasara novērojums - Gunai Rozei izdevies uziet jaunu atradni ļoti retajam un Latvijā aizsargājamajam dobajam cīrulītim, kas Latvijā sastopams tikai tās DR.
Pavisam Latvijā zināmas trīs cīrulīšu sugas, dobais - augumā vislielākais ar kuplu ziedu ķekaru. No daudz biežākā blīvguma cīrulīša atšķiras arī ar veselām pieziedlapām. Aug lapukoku mežos.

Dobais cīrulītis Corydalis cava. Foto: Guna Roze

Ar veselām pieziedlapām ir arī Latvijā biežāk nekā dobais cīrulītis sastopamais, bet tāpat retais un aizsargājamais vidējais cīrulītis, taču tas augumā un arī ziedu ķekarā pieticīgāks, parasti tikai pāris ziediņi. Aug jauktos mežos.

Vidējais cīrulītis Corydalis intermedia. Foto: J. Kluša, V. Vijupe

Latvijā visbiežāko cīrulīšu sugu sauc gan par blīvguma, gan Hallera cīrulīti. Tam pieziedlapas parasti pirkstainas. Augumā viņš starp abām retajām cīrulīšu sugām pa vidam. Parasti ziedi ir violeti, bet var būt arī balti.

Blīvguma cīrulītis Corydalis solida. Foto: V. Ērmane, J. Jesnovskis

Interesanti ziedi ir lakačiem - tie pakāpeniski maina krāsu no sārtiem līdz ziliem. Latvijā parastākā suga ir tumšais lakacis, kas no ļoti retā un aizsargājamā šaurlapu lakača atšķiras ar platām piezemes lapām, bet citādi abas sugas ir ļoti grūti atšķiramas.

Tumšais lakacis Pulmonaria obscura. Foto: E. Laucis, J. Kluša, V. Oša

Pa kreisi - šaurlapu lakacis Pulmonaria angustifolia (foto A. Pošiva-Bunkovska); pa labi - varbūt dziedniecības lakacis Pulmonaria officinalis (foto: J. Gailis)

Šogad pavasarī Jānis Gailis Dabasdatos ieziņoja arī neparastāku lakaci ar plankumainām lapām. Ansis Opmanis ziņojumu komentēja šādi: "Droši vien ir parastais lakacis (Pulmonaria obscura), bet aizdomas raisa balti plankumainās stublāja lapas. Ja plankumi arī uz piezemes lapām - tad varētu būt mūsu dienvidu kaimiņvalstīs augošais dziedniecības lakacis (Pulmonaria officinalis), ko dažreiz gadījies redzēt arī Latvijā dārzos. Cita pazīme - P. obscura ziedkopa ar kātainiem dziedzermatiņiem, bet P. officinalis gandrīz bez dziedzermatiņiem."

Tā kā tumšo lakaci (Pulmonaria obscura) mēdz nodalīt arī tikai kā P. officinalis pasugu, tad arī P. obscura Latvijā mēdz saukt par dziedniecības vai ārstniecības lakaci, bet precīzāk tomēr būtu saukt to par tumšo lakaci.

Divas ne tik bieži sastopamas un Latvijā arī aizsargājamas sugas - pļavas un meža silpurenes - atšķiras ne tikai ar izskatu, bet arī ar izplatību. Ja meža silpurenes biežāk sastopamas Rīgas un Daugavas apkārtnē, tad pļavas silpurenes biežāk izdosies atrast piejūrā, vietām pat ļoti lielā skaitā.

Pļavas silpurene Pulsatilla pratensis. Foto: M. Krūze, V. Vijupe

Izskatā abu silpureņu būtiska atšķirība - sākot jau no pumpura laikiem, meža silpurenes zieds tiecas uz augšu, savukārt pļavas silpurenes zieds - uz leju. Turklāt meža silpurenei zieds atveras plaši un ir košs, zili violets, savukārt pļavas silpurenes zieds paliek nokarens un knapi pavēries, violeti vai sārti pelēcīgs.

Meža silpurene Pulsatilla patens. Foto: Ģ. Baranovskis, A. Opmanis, B. Bambe

Jāņem gan vērā, ka dabā var gadīties sastapt arī dārzbēgli, parasto silpureni (Pulsatilla vulgaris), kuras ziedi ir tikpat koši kā meža silpurenei, taču nav tik plaši atvērušies, turklāt jau ziedēšanas laikā ir izaugušas lapas; - meža silpurenei ziedu laikā lapu gandrīz nekad vēl nav.

Raksta noslēgumā divas bieži sastopamas sugas, kuras tomēr mēdz arī sajaukt.

Pavasara mazpurenīte Ficaria verna. Foto: G. Kolle, V. Ērmane

Augu pārī - purva purene un pavasara mazpurenīte - jāpievērš uzmanību atšķirībām lapās un ziedos. Mazpurenītes lapas patiesi ir mazākas, to izmērs tikai nedaudz pārsniedz ziedu izmēru; purva pureņu lapas ir ievērojami lielākas. Savukārt mazpurenītes ziedam ir 8-12 vainaglapas, kamēr purenei - tikai piecas.

Purva purene Caltha palustris. Foto: V. Ērmane, J. Jesnovskis
 

Julita Kluša, dziedava.lv

2017-05-11

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros