2018. gadā Latvijas Dabas fonds nodrošināja tiešraides no rekordliela skaita aizsargājamo putnu sugu ligzdu – astoņām. Jau esošās tiešraides papildināja divas kameras pie mazā ērgļa ligzdām, kā arī varējām vērot vienu jaunu jūras ērgļu ligzdu.

Visu ligzdošanas sezonu varējām vērot norises abu jūras ērgļu pāru ligzdās un melno stārķu ligzdā, bet zivjērgļa ligzdas vērošanu pārtrauca negaiss, sabojājot tiešraides sistēmu. Ūpja, mazā ērgļa un vistu vanaga ligzdošanas vērošana gan gāja secen, jo šajās ligzdās šogad putni tikai ciemojās, bet ligzdot neuzsāka.

Tiešsaistes sistēmu projektētājs un ierīkotājs Jānis Rudzītis pie mazā ērgļa ligzdas (bērzā) "bāzes stacijas". Foto: Jānis Ķuze

Visvairāk skatītā tiešraide šogad bija no skatītāju jau tradicionāli iemīļotās jūras ērgļu ligzdas Durbē – tai bija ap 1,8 miljoniem skatījumu, tai sekoja melnā stārķa un otras jūras ērgļu ligzdas tiešraide.

Jūras ērgļi Durbē

Jūras ērgļu ligzdošanas teritorija Durbes novadā ir zināma kopš 2014. gada. 2015. gadā pie ligzdas tika uzstādīta tiešsaistes kamera, un jau tajā pašā gadā bija iespējams vērot, kā ērgļu pāris Durbe un Roberts izaudzina mazuli Durbertu. Divos nākamajos gados ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, taču ligzdošana netika uzsākta.

2018. gadā šajā ligzdā sekmīgi ligzdoja jūras ērgļu pāris, kas šeit uzturējās kopš 2017. gada marta un kam ligzdas vērotāji devuši vārdus Milda un Raimis. 24. martā Milda izdēja pirmo un 27. martā otro olu. Abas olas izšķīlās (29. aprīlī un 2. maijā). Vecākais mazulis (Robis vai, ticamāk, Robe) nereti bija agresīvs pret jaunāko (Vilni) un nelaida to pie vecāku atnestās barības, kamēr pats nebija paēdis, tomēr barības bija pietiekami, un izauga abi mazuļi. Neskatoties uz to, ka naktī no 12. uz 13. jūliju jaunākais mazulis izkrita no ligzdas, vēlāk tas dzīvs un vesels tajā atgriezās. Augusta beigās ligzda pamazām sāka sabrukt, kam pie vainas, iespējams, bija ilgstošais sausais laiks. Mikrofons, kas bija novietots zem ligzdas, kļuva redzams, un Robe to saknābāja, atstājot tiešraidi bez skaņas. Mēģinājums šo problēmu novērst nebija sekmīgs, jo vietu, kur mikrofona kabelis pieslēdzas kamerai, par savu mājvietu bija izvēlējušās lapsenes. Skaņas trūkums tiks novērsts vēlāk rudenī.

Vēlāk ligzda sabruka pavisam, taču gan jaunie, gan vecie ērgļi turpināja apmeklēt ligzdas vietu. Septembra beigās uz ligzdas vietu tika atnests pirmais zars, un kopš tā laika ērgļi ar mainīgām sekmēm strādā pie ligzdas atjaunošanas. Tiešraidi plānots nodrošināt arī ziemā.

Milda ar paēdušiem mazuļiem 06.06.2018. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļi Ziemeļkurzemē

Šogad tiešraide tika nodrošināta no vēl vienas apdzīvotas jūras ērgļu ligzdas. Šī ligzda atrodas Kurzemes ziemeļu daļā ērgļu ligzdošanas teritorijā, kas zināma kopš 2013. gada. Pirmā zināmā ligzda atradās izcirtumā atstātā vecā apsē, kur ērgļi sekmīgi ligzdoja divus gadus. 2014. gada oktobrī ligzdas koks nokrita, un putni uzbūvēja ligzdu vecas priedes galotnē, kur ligzdošana divus gadus bija nesekmīga. 2017. gadā ērgļi uzbūvēja jaunu ligzdu aptuveni 300 metrus tālāk vecā osī, vienā no galotnes žuburiem. Ligzdošana bija sekmīga, maija beigās ligzdā bija divi jaunie putni.

Tiešsaistes kameras sistēma pie šīs ligzdas tika uzstādīta 2018. gada janvārī. Martā ligzdu sāka apmeklēt jūras ērgļu pāris, 20. martā tika izdēta pirmā ola, 23. martā – otrā. Mazuļi (Bose un Knips) izšķīlās 25. un 28. aprīlī, un 7. jūnijā tika apgredzenoti. Barošanās apstākļi nebija tik labvēlīgi kā Durbes ligzdošanas teritorijā, un mazuļiem nepietika barības. 22. jūnijā jaunākais mazulis izkrita no ligzdas. Tā kā vecākiem bija grūtības nodrošināt abus mazuļus ar barību, tika nolemts izkritušo mazuli nogādāt savvaļas putnu rehabilitācijas stacijā Madonas novadā. Vecākais mazulis 13. jūlijā devās savā pirmajā lidojumā un līdz rudenim turpināja atgriezties ligzdā.

Šobrīd tiešraide nav pieejama, vairāk skaidrības par iespējām to nodrošināt arī nākamajā gadā būs līdz šī gada beigām.

Perējošā mātīte Cilla 2. aprīļa rītā zem sniega segas gandrīz nebija saskatāma. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi

Šajā gadā kamera bija pielikta citai ligzdai, nekā iepriekšējos gados – skatījām melnos stārķus Siguldas novadā. Šis ligzdošanas iecirknis ir zināms jau ļoti sen – vismaz kopš 1982. gada. No tā laika stārķi ligzdoja vienā un tajā pašā ligzdā līdz 2005. gadam, kad ligzdu izpostīja cauna, pēc tam tie pārcēlās. Ligzda, pie kuras uzstādīta kamera, tika atrasta pirms diviem gadiem, un 2017. gadā tajā izauga trīs mazuļi.

2018. gadā ligzdošana šajā ligzdā bija sekmīga. Pirmo stārķu pāri, kas pavasarī aizņēma ligzdu, pēc dažām dienām padzina cits pāris (Kaupo un Gaja). Sākot no 12. aprīļa Gaja izdēja piecas olas, no kurām izšķīlās četras (18.-20. maijā), piektā palika ligzdā nešķīlusies. Visi četri mazuļi sekmīgi sasniedza lidspēju un pēdējo reizi tika redzēti atgriežamies ligzdā 8.-10. augustā. Līdz ar ligzdošanas sezonas beigām ligzda gandrīzi pilnībā sabruka.Vai stārķi ligzdu atjaunos, rādīs laiks. Cerības ir, jo teritorija ir ligzdošanai piemērota, tā ir ilgstoši stārķu apdzīvota, un šogad ligzdošana bija sekmīga.

Stārķēnu barošana 25.06.2018. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi

Tiešraidē vērojamās ligzdas pamatni zivjērgļu teritorijā, kas zināma kopš 1989. gada, uzstādīja Aigars Kalvāns 2007. gada novembrī. Ligzdu zivjērgļi pirmo reizi apdzīvoja 2010. gadā, tomēr ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam zivjērgļi šeit ligzdoja sekmīgi, savukārt 2016. gadā ligzdošana atkal bija nesekmīga. Tiešraides kamera pie šīs ligzdas tika pielikta 2017. gadā, kad varējām vērot, kā zivjērgļu pārim Teo un Tīnai izaug divi mazuļi (trešo aiznesa jūras ērglis).

2018. gadā tiešraide bija vērojama no 6. aprīļa. Sākumā ligzdu apmeklēja vairāki zivjērgļi. Ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā (Teo) un cita mātīte, kura tika nodēvēta par Tiju. Sākot ar 19. aprīli Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt. Diemžēl 1. maija negaiss sabojāja tiešraides sistēmu. Zivjērgļi šo negaisu veiksmīgi pārdzīvoja, tomēr 30. jūnijā, kad bija plānota mazuļu gredzenošana, ligzda izrādījās tukša – ligzdošana nezināmu iemeslu dēļ bija nesekmīga.

Pēdējais tiešraidē vērojamais skats – Tija 1. maija nakts negaisa laikā pieplakusi ligzdai. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazie ērgļi

2018. gadā Latvijas Dabas fonds pirmo reizi uzsāka tiešraides no mazo ērgļu ligzdām projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros. Abas mazo ērgļu ligzdas, ko varējām vērot tiešraidē, tika atrastas 2017. gadā Zemgalē. Tās ir ilgstoši ērgļu izmantotas ligzdas, abās pērn bija mazuļi, taču eglē būvētajā ligzdā jaunais ērglis gāja bojā īsi pirms ligzdas atstāšanas.

Diemžēl 2018. gadā ligzdošana abās šajās ligzdās nenotika. Eglē esošajā ligzdā ērglis parādījās tikai dažas reizes, kamēr ligzda bērzā bija vairāk apdzīvota – pavasarī tajā tika novēroti vairāki putni, vēlāk ilgstoši uzturējās ērgļu pāris, kas ligzdu bagātīgi pušķoja ar priežu un egļu skujām. Ērgļu pāris ligzdā epizodiski uzturējās līdz pat augusta beigām.

Mazo ērgļu pāris apmeklē ligzdu bērzā 15.05.2018. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ūpji

Tiešraides kamera pie ūpju ligzdas 2017. gadā tika uzstādīta Kurzemē, vietā, kur ūpja ligzdošanas teritorija zināma kopš 1998. gada. Sākotnēji ūpji šeit bija ligzdojuši uz zemes, taču ligzdošana vairākus gadus nebija sekmīga un Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē. Kopš 2013. gada šajā ligzdā ik sezonu ligzdošana bija sekmīga un 2017. gadā, pēc tiešraides kameras ierīkošanas, bija iespējams vērot, kā ūpju pārim (Bubo un Bo) izaug un ligzdu atstāj trīs mazuļi. Pēc ligzdošanas sezonas tiešraides sistēma tika uzlabota, dodot iespēju vērot ligzdu arī diennakts tumšajā laikā.

Lai gan 2018. gada ziemā un agrā pavasarī ligzdu apmeklēja ūpju pāris un izskatījās, ka tie gatavojas ligzdošanai, ligzdošana tomēr nezināmu iemeslu dēļ netika uzsākta.

Šobrīd tiešraide nav pieejama, to ir plānots atjaunot un darbību nodrošināt arī ziemā.

Ūpju pāris ligzdā 07.03.2018. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vistu vanagi

2018. gadā tiešraidē bija vērojama tā pati vistu vanagu ligzda, kas iepriekšējos gados. Tā atrodas Rīgas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Ligzda atrasta 2013. gadā. 2015. gadā pie ligzdas tika uzstādīta tiešraides kamera, diemžēl ligzdošana bija nesekmīga. 2016. gadā ligzdā izauga viens mazulis, 2017. gadā - trīs.

Šajā gadā ligzdu apmeklēja vairāki vistu vanagi, bet ligzdošana netika uzsākta.

Šobrīd tiešraide nav pieejama, to ir plānots atjaunot un nodrošināt arī ziemā.

Vistu vanags ligzdā 23.04.2018. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Latvijas Dabas fonds tiešraides no aizsargājamo putnu sugu ligzdām nodrošina jau septiņus gadus. Šīs tiešraides ir populāras ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lielāko popularitāti tiešraides sasniedza 2017. gadā, kad YouTube kanālā tām bija ap 8,7 milj. skatījumu (kopējais skatījumu laiks 117 614 260 minūtes). 2018. gadā skatījumu bija mazāk - 3,5 miljoni ar kopējo skatījumu laiku 44 391 229 minūtes (līdz oktobrim).

Tiešraides šogad vēroja skatītāji no Latvijas, Polijas, Krievijas, Vācijas, Somijas, Zviedrijas, ASV, Čehijas un citām valstīm. Visbiežāk tiešraides vēroja sievietes, vecākas par 55 gadiem. Diena, kurā tiešraides tika skatītas visvairāk, bija 13. jūlijs, kad iepriekšējā naktī no ligzdas bija izkritis jūras ērgļu mazulis Vilnis.

Tiešraides tiek nodrošinātas, pateicoties SIA LMT, SIA Mikrotīkls un privātu ziedotāju atbalstam. Mazā ērgļa tiešraides tika nodrošināta projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” (LIFE AQPOM) (projekta nr. LIFE13 NAT/LV/001078) ietvaros. Paldies visiem atbalstītājiem!

Tiešraides var vērot:

- www.dabasdati.lv,

- www.ldf.lv/tiesraide,

- LDF YouTube kanālā https://ej.uz/LDFputni,

- LMT Straume.

Notikumus ligzdās ikviens interesents var komentēt Dabasdati.lv forumā.

Latvijas Dabas fonds

2018-10-23