Aktīvie lietotāji: 445 Kopējais novērojumu skaits: 1860989
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Lauku balodis Columba palumbus

Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com                                                                                Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Lauku balodis ir lielākais no baložiem, ar pelēku apspalvojumu un vīnsarkanām krūtīm, un vienīgais, kam ir balti plankumi uz kakla un spārniem. No ziemošanas vietām Eiropas dienvidos un Āfrikas ziemeļos atgriežas marta beigās - aprīļa sākumā.

Lauku baložus var sastapt dažādos mežos, parasti aizaugošu izcirtumu, jaunaudžu, mežmalu tuvumā. Arī krūmājos un laukmalēs, stādījumos ap viensētām un aizaugušos augļu dārzos. Barojas pārsvarā uz laukiem. Pārtiek no dažādām ogām, sēklām, asniem, arī graudiem un zīlēm. Kokos būvē paviršu un plānu ligzdu no zariņiem. Gadā divi perējumi.

Dziesma – pieczilbīga dūdošana („puspūr’- olu-piedēj’, puspūr’-olu-piedēj’,-tukšs”). Uzsākot lidojumu, parasti skaļi sasit spārnus. Riesta lidojumā, sasitot spārnus, uzņem augstumu un tad, lēni planējot, "krīt", ko atkārto vairākas reizes. Pēcligzdošanas periodā mēdz pulcēties lielos baros un uzturēties labības lauku tuvumā. Latvijā ligzdo 40 000 - 60 000 pāru.

Foto: Rejs Kenedijs/rspb-images.com                                                                        Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com

 

Lauku baloža foto (Google.com)

Lauku baloža dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Agris Celmiņš)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Baltā cielava Motacilla alba

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                          Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Baltā cielava – slaids, melnbalti pelēks putns ar garu asti. Latvijā baltā cielava atgriežas no marta beigām līdz maija sākumam. Ziemo R Eiropā, Vidusjūras valstīs un Z Āfrikā, retumis arī Latvijā. Latvijas nacionālais putns atbilstoši savam lepnajam titulam pie mums sastopams it visur – apdzīvotās vietās un laukos, upju un ūdenstilpju krastos, jūras piekrastē, purvos, lielos izcirtumos mežā, arī pilsētās. Pa zemi baltā cielava pārvietojas ejot vai skrienot, bieži šūpo asti. Tēviņiem raksturīga riesta uzvedība - dejas, kad tas sabozies, izplesto asti pa zemi vilkdams un sasteigti dziedādams, grozās ap mātīti. Baltās cielavas pārtiek no kukaiņiem.

Ligzdu būvē no sausām saknītēm un zālītēm ēkās, malkas grēdās, zem tiltiem, zaru kaudzēs, būrīšos un citās līdzīgās vietās. Mēdz ligzdot arī būrīšos ar atvērtu priekšējās sieniņas augšdaļu, kas ļauj labi pārskatīt apkārtni. Gadā divi perējumi. Latvijā ligzdo 150 000 - 300 000 pāru balto cielavu.

Jaunais putns. Foto: Selga Bērziņa                                                                                 Jaunais putns. Foto: Selga Bērziņa

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                           Foto: Selga Bērziņa

 

Kā izgatavot būrīti baltajai cielavai (Lob.lv)

Baltās cielavas foto (Google.com)

Baltās cielavas dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Baltais stārķis Ciconia ciconia

Foto: Dainis Jansons                                                                                                          Attēls no Polijas putnu aizsardzības biedrības (OTOP) arhīva

Baltais stārķis, saukts arī par svēteli, ir viens no vislabāk pazīstamajiem putniem Latvijā, kas pie mums sastopams lielā skaitā. No ziemošanas vietām Āfrikā baltie stārķi pārrodas marta beigās–aprīļa sākumā, un parasti cenšas atgriezties tajā pašā vietā, kur ligzdojuši pērn. Šie putni galvenokārt uzturas klajā lauku ainavā - pļavās, ganībās, tīrumos, un ligzdu visbiežāk būvē viensētās, ceļmalās vai pie fermām. Ligzda var atrasties gan uz kādas būves, piemēram – mājas, šķūņa, ūdenstorņa – jumta, gan arī kokā vai elektrības staba galā. Labprāt izmanto arī cilvēku veidotās ligzdu pamatnes. Par to, kā paša spēkiem uzbūvēt ligzdas platformu baltajam stārķim, vairāk informācijas atradīsiet LOB izdotajā brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes". Ligzdā baltajam stārķim raksturīgs riesta un sasveicināšanās rituāls, kura laikā atliec galvu aiz muguras un ātri, ritmiski klabina knābi. Gadā tam ir viens perējums un izaug līdz pieci mazuļi. Nelabvēlīgos apstākļos, kad ir grūti atrast barību - ilgstoši auksts un slapjš vai pārāk sauss laiks - izmet "liekos" mazuļus no ligzdas. Lizgdošanas laikā baltie stārķi parasti ir teritoriāli un aktīvi aizstāv ligzdu pret citiem stārķiem, tomēr vairākās vietās Latvijā šie putni ligzdo kolonijās. Pēcligzdošanas laikā, kā arī neligzdojošie putni pulcējas baros.

Barību stārķi meklē uz zemes vai bradājot seklos ūdeņos, nereti seko pļaujmašīnai vai arklam. Pārtiek no kukaiņiem, kāpuriem, tārpiem, zivīm, grauzējiem, abiniekiem, rāpuļiem, citu putnu mazuļiem, ēd arī kritušu dzīvnieku atliekas. Latvijā ligzdo ap 10 500 pāru šo putnu. Citviet Eiropā balto stārķu skaits ir ievērojami sarucis intensīvās lauksaimniecības prakses ietekmē. Baltais stārķis ir Lietuvas nacionālais putns.

Foto: Dainis Jansons                                                                                                         Foto: Selga Bērziņa

Foto: Dainis Jansons                                                                                                        Foto: Dainis Jansons

Baltā stārķa foto (Google.com)

Baltā stārķa klabināšana (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Dzērve Grus grus

Foto: Jānis Ķuze                                                                                                                Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

Dzērve ir viena no raksturīgākajām mūsu purvu iemītniecēm. Pavasarī un rudenī, migrācijas laikā, šo putnu barus var novērot uz laukiem vai pārlidojot. Vietām arī vasarā sastopami neligzdotāju bari, galvenokārt lielo purvu tuvumā - domājams, tie pārsvarā ir nepieauguši putni.

Dzērve ir liels, pelēks putns ar raibu kakla un galvas ornamentu – sarkanu galvas virsu, baltiem vaigiem un melnu kaklu. Lidojumā to var sajaukt ar zivju gārni – jāpatur prātā, ka gārnim lidojot kakls ir saliekts, bet dzērvei – izstiepts. Lidojumā un riesta laikā dzērve mēdz izdot skaļu, trompetes skaņas atgādinošu saucienu. Riesta laikā dzērves mēdz arī dejot, lecot gaisā ar izplestiem spārniem. Dzērve ir visēdāja, pārtiek no augu daļām, ogām (lielā mērā - dzērvenēm, kas, iespējams, nosauktas par godu dzērvēm), kukaiņiem, sīkiem putniem un zīdītājiem. 

No ziemošanas vietām Āfrikā dzērves atgriežas marta beigās – aprīļa sākumā. Savu grūti atrodamo ligzdu tās būvē purvos un citās purvainās vietās, un pati ligzda ir ļoti sekla, sausiem augiem izklāta iedobe. Latvijā ligzdo 1000 - 2500 pāri, un ligzdotāju skaits pēdējos gadu desmitos ir pieaudzis. 

Foto: Niks Aptons/rspb-images.com                                                                            Foto: Niks Aptons/rspb-images.com

 

Dzērves foto (Google.com)

Dzērves dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

Ķīvīte Vanellus vanellus

 

Foto: Džūdija Rendela/rspb-images.com                                                                   Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

 

Ķīvīte ir par balodi mazāks bridējputns. Uz galvas tai ir izteikts, šaurs un garš cekuls, spārni un mugura tumši ar metālisku spīdumu, krūtis melnas, bet vēders balts. Lidojumā to var pazīt pēc noapaļotajiem spārniem un raksturīgā svaidīgā lidojuma - tā bieži maina lidojuma augstumu un virzienu. Latvijā atgriežas marta beigās-aprīļa sākumā. Sastopama mitrās pļavās, ganībās un tīrumos ar īsu veģetāciju, kur tā var atrast savu iecienīto barību - sliekas. Ķīvītes ligzda ir vienkārša bedrīte uz zemes, kas izklāta ar saknītēm, sausu zāli un līdzīgu apkārtnē pieejamu materiālu. Ligzdas apkārtnē tā var būt agresīva, izdod uztraukuma saucienus un pikē. Gadā parasti viens perējums.

Ziemo R un D Eiropā un Ziemeļāfrikā. Latvijā ligzdo 12 000 - 15 000 pāru.

 

Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com                                                                    Mazulis. Foto: Endijs Hejs/rspb-images.com

 

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                         Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com

 

 

Ķīvītes foto (Google.com)

Ķīvītes dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Agris Celmiņš)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

 

Mājas strazds Sturnus vulgaris

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                        Foto: Dainis Jansons

 

Arī mājas strazds ir viens no gājputniem, kas visagrāk atgriežas Latvijā no ziemošanas vietām R Eiropā. Neliela daļa no šiem putniem Latvijā pārziemo.
Mājas strazds ir par zvirbuli lielāks putns, 21,5 cm garš. Pavasarī un vasarā, riesta laikā, tam ir melns tērps, kas greznots ar zaļganvioletu spīdumu un sīkiem gaišiem raibumiņiem. Pieaugušajiem putniem knābis vasarā dzeltens, ziemā pelēks. Jaunajiem putniem apspalvojums vienmērīgi pelēcīgi brūns, knābis tumši brūnganpelēks.

Pa zemi mājas strazds pārvietojas soļojot, atšķirībā no tam visai līdzīgā melnā mežastrazda, kas pa zemi pārvietojas ar lēcieniem. Mājas strazdu pavasarī var labi novērot dziedam, tupot uz zara, antenas, vadiem. Šie putni sastopami cilvēku tuvumā, sākot no lauku viensētām līdz pat pilsētām. Ligzdu būvē koku dobumos, ēku sienu spraugās vai būrīšos. Pirms šā gada ligzdas būvēšanas iztīra būrīti no tajā atrodamā vecā materiāla. Tā kā mājas strazdi ir sabiedriski, tie nevairās ligzdot citu sugas brāļu tiešā tuvumā. Gadā ir viens perējums.
Mājas strazdi pārtiek no sliekām, gliemjiem, dažādiem kukaiņiem, rudenī un ziemā arī no augļiem, sēklām un citas augu barības. Pēc ligzdošanas sezonas veido lielus, trokšņainus barus, kas nakšņo niedrājos vai krūmājos pie ūdeņiem.
Ligzdo 50 000 - 250 000 pāru, ziemo 100 - 2000 putnu.

Foto: Selga Bērziņa                                                                                                        Foto: Dainis Jansons

Pieaugušais putns. Attēls: Maiks Lengmans                                                                    Jaunais putns. Attēls: Maiks Lengmans  

Kā izgatavot būrīti mājas strazdam (Lob.lv)

Mājas strazda foto (Google.com)

Mājas strazda dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Edmunds Račinskis)

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

 

 

Lauku cīrulis Alauda arvensis

 

Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com                                                                  Attēls: Maiks Lengmans/rspb-images.com

 

Lauku cīrulis ir mazliet lielāks par zvirbuli, dzeltenbrūni melnraibs putns ar nelielu cekulu. Viens no visagrākajiem gājputniem Latvijā –  no ziemošanas vietām DR Eiropā tas atgriežas martā–aprīlī. Daži putni novēroti pat februāra beigās.

Lauku cīruli var novērot klajā lauku ainavā – ganībās, zālājos un pļavās, kur tas dziedot plivinās gaisā virs laukiem. Cīruļa dziesma ir daudzveidīga vīterošana.

Parasti dzied, ilgstoši plivinoties gaisā vai lidojumā, un var dziedāt nepārtraukti pat ilgāk par stundu.  Cīruļa dziesmu var dzirdēt  visas dienas garumā, sākot ar rīta  krēslu, dažkārt arī vēlā vakara tumsā. Reizēm dzied, sēžot uz kāda mietiņa vai cita līdzīga paaugstinājuma.

Ligzdu lauku cīrulis būvē uz zemes, piemēram, kādā grāvmalē, un tā parasti ir skatienam diezgan labi paslēpta. Gadā divi vai trīs perējumi.

Pārtiek no dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem un citiem bezmugurkaulniekiem, arī augiem un sēklām.

Latvijā ligzdo 1 100 000 - 1 800 000 pāru.

Foto: Bens Hols/rspb-images.com                                                                              Foto: Kriss Gomersāls/rspb-images.com

 

Lauku cīruļa foto (Google.com)

Lauku cīruļa dziesma (Putni.lv, ieraksta autors: Ints Folkmanis)

 

 

Ziņo par gājputnu pirmajiem novērojumiem pavasarī www.dabasdati.lv! Tavi dati sniegs vērtīgu informāciju gājputnu atgriešanās programmai, ko ornitologi veic jau vairāk nekā 20 gadus.

Pēdējie novērojumi
Meles meles - 2024-04-19 tatia
Strix aluco - 2024-04-19 tatia
Ciconia ciconia - 2024-04-19 tatia
Turdus pilaris - 2024-04-19 tatia
Cygnus olor - 2024-04-19 tatia
Ciconia ciconia - 2024-04-19 tatia
Troglodytes troglodytes - 2024-04-19 tatia
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
Irbe 19.aprīlis, 23:47

Klijāns


dziedava 19.aprīlis, 22:41

Es vairs no gluduma neko nesaprotu, vairākām man it kā gludi, bet ja saspringst, it kā ir asumi, nu nevar saprast.


dziedava 19.aprīlis, 22:39

Visvairāk mulsina elateru gali, tādi dīvaini. Paņem svētdien līdzi, ja nu būšu.


felsi 19.aprīlis, 22:38

Man liekas, ka pareizi.


VijaS 19.aprīlis, 22:34

Neatgādina tipiskās nolīdzinātās pilienītes, un elateras gludas. Cerams, noteicu pareizi.


felsi 19.aprīlis, 22:11

Pievienoju mikroskopiju.


VijaS 19.aprīlis, 21:21

Jā, taisnība, krāsas piefiksēju. :) Man šī izrādās pirmā greizā pilienīte, visas iepriekšējās ( nu labi, nav jau tādu daudz :D) ir bijušas spuraingreizās. Jauna suga manā sarakstā. :D


dziedava 19.aprīlis, 21:16

Te ir arī tās tipiskās krāsas, par ko es Tev kkad runāju - sporas dzeltenīgas, elateras sarkanīgas.


VijaS 19.aprīlis, 21:09

Paldies, Julita! :) Priecājos, ka sanāca kas cits sākotnēji domātās T. varia vietā. :)


dziedava 19.aprīlis, 20:54

Piekrītu


ekologs 19.aprīlis, 20:40

Dižzirneklis (Pisaura mirabilis) :)


Osis 19.aprīlis, 20:38

Paldies Edgar!


VijaS 19.aprīlis, 20:16

Elateras ar bumbuļiem, bet citādi gludas. Man sanāk greizā pilienīte.


Amanda 19.aprīlis, 20:04

Niedru lija


VijaS 19.aprīlis, 18:48

Tieši tā, elateras šai sugai ir ļoti raksturīgas. :)


ivars 19.aprīlis, 17:53

Niedru stērste.


dziedava 19.aprīlis, 16:26

Apskatīju paraudziņu, nemikroskopēju. Pēc ārējā izskata plus Tavas mikroskopijas izskatās pareizi noteikts.


Osis 19.aprīlis, 16:21

Paldies Margarita!


ligausis 19.aprīlis, 16:03

O! Tas gan interesanti.


Irbe 19.aprīlis, 14:49

Žubīte M


Linards Dedzis 19.aprīlis, 14:20

Paldies Ansi par sugu noteikšanu! :)


dziedava 19.aprīlis, 12:14

Pirmā piegājienā man ar šķita, ka nav tās joslas, ņēmu vēl un atradu. Nu īsti jau nav citu variantu ar tumšām sporām. Nu vai arī mums jauna suga zinātnei :))


IlzeP 19.aprīlis, 10:32

Paldies! Bildē tomēr labāk redzams, nekā video. Domāju, ka jūras ērglis.


IlzeP 19.aprīlis, 10:30

Kamēr Diāna skatās, ielaboju datumus. Vai pareizi?


IlzeP 19.aprīlis, 10:29

Paldies, laikam jau būs gan.


Vīksna 19.aprīlis, 10:27

Vispār šajā nelielajā mežā bija tikai dažas vecākas audzes, pārsvarā izcirtumi, jaunaudzes. Bet 2 gados vēl pāri 20 izcirtumus uztaisīja ar privātiem kopā.Tikko aprīlī vēl privātie nozāģēja.Tā te vairākus mežus izzaģē, veco mežu vairs nav, vai nu dažos metros kāds koks.


sandis 19.aprīlis, 00:27

Jā, šī ir tā pati apse. Es šīs arī mikroskopēju ar domu par Physarum ovisporum, bet - tu arī redzēji sporu attēlus, tur to gaišo svītru pāri sporai neredz. Droši vien jau tā pati suga, kas Tev, jāmēģina vismaz dažām sporām to gaišo svītru dabūt.


guta7 18.aprīlis, 23:53

Paldies, Astra, par palīdzību!


JurisKluss 18.aprīlis, 22:53

Paldies


Ziemelmeita 18.aprīlis, 22:51

Veca melnā samtpiepe


Amanda 18.aprīlis, 22:42

Baltā cielava


Linards Dedzis 18.aprīlis, 21:43

Paldies par labojumu Ansi!


guta7 18.aprīlis, 21:03

Paldies par sūnu noteikšanu!


dziedava 18.aprīlis, 20:13

Tas objekts bija ciets?


dziedava 18.aprīlis, 19:54

mana hipotēze Lamproderma pulchellum, mikrofoto: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3646995462226952


mufunja 18.aprīlis, 18:19

Paldies Julita. ES viņu redzēju.


dziedava 18.aprīlis, 17:58

Marina, varbūt var noderēt Edvīna Lamproderma lapa, varbūt nezini tādu: https://artsdatabanken.no/Pages/329136/Haglslim


Edgars Smislovs 18.aprīlis, 17:57

Jāpapildina piezīmes, bez detalizēta noteikšanas apraksta vai/un foto, nav pierādāms


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:57

Paldies.Ansi. Parastais ar krāšņo man jūk, tāpat matainais ar kadiķu,


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:51

Paldies,Ansi,


Ansis 18.aprīlis, 17:48

Ar ārzemju un iNaturālista speciālistiem jābūt uzmanīgiem. Viņi pazīst savas zemes sugas, bet Latvija tiem sveša.


aivaram 18.aprīlis, 17:31

Tagad visi var! Atvainojos!


ivars 18.aprīlis, 17:29

Jūras.


IlzeP 18.aprīlis, 17:14

Bez atļaujas nevar.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:07

Paldies,Ansi, par noteikšanu.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:05

Paldies,Ansi. Ne tā bilde pielikusies, bet nu lai paliek, suga ir nomainīta.


adata 18.aprīlis, 16:39

Ļoooti glīta!


Diāna 18.aprīlis, 16:39

Manuprāt, šī nav plaisājošā rūtaine! Nevaru zureizpateikt, kas cits, bet rūtainei nav raksturīga struktūra un kopskats.


Diāna 18.aprīlis, 16:29

Jā, Julita, nepiedomāju, ka automātiski ielasās datumi, skatīšos, vai varu labot


aivaram 18.aprīlis, 16:04

https://drive.google.com/file/d/1eVV6pU-QytpbBoLdQABEKI3HwkGjWD4u/view?usp=drive_link Cerams tagad var redzēt no auto videokameras!


dziedava 18.aprīlis, 15:32

Šī ir mūsu apse? Savējās mikroskopēju, sporas traumētas, tomēr var samanīt gaišu joslu pāri (visiem paraugiem), kas raksturīga Physarum ovisporum. Ja Tu savām atrodi gaišu joslu pāri, tad būs tā pati suga, jo skatos, ka Tev rakstīts - sporas tumšas. Alternatīva ar šo sporu izmēru ir P.licheniforme, bet tad sporām vienai pusei jābūt gaišākai (savām to nenovēroju).


dziedava 18.aprīlis, 15:13

Skaists tīkliņš! :)


dziedava 18.aprīlis, 14:59

Šī izskatās intriģējoši - vai nav kāda no pēcsniedzīšu lampītēm!


IlzeP 18.aprīlis, 12:30

Vai nav tomēr vālīšu?


dziedava 18.aprīlis, 11:54

Paldies, Diāna, ka ieziņoji! :) Tikai datumi tad sanāk 2.-9. aprīlis laikam?


dziedava 18.aprīlis, 11:05

Varētu būt saķepusi, veca sprodzīte Arcyria sp. Nez vai to varēs noteikt.


dziedava 18.aprīlis, 10:18

Iekšējās struktūras te ir ļoti smalkas, dzelksnītēm Badhamia sp. baltais tīkls iekšpusē būtu ar resnākiem pavedieniem. Sporas izskatās tumšas. Jāskatās, vai sporām nav pāri balti līnija kā plaissporu pumpurītei Physarum ovisporum. Tās līnijas nav viegli pamanāmas, jāieskatās. Te, piemēram ir vairākām sporām: https://dabasdati.lv/lv/image/2dfb876922600dd4a7f4de1b61331232/803924/


ivars 18.aprīlis, 09:30

Sagaišinot bildes, teiktu, ka gaišs peļu klijāns: https://failiem.lv/u/ryunwbwywp


IlzeP 18.aprīlis, 08:55

Kādas idejas par šo putnu?


DaceKKK 17.aprīlis, 23:48

Tā nojautu, ka no Bērnu slimnīcas. Biju nofotografējusi ari S04, Bieriņos un Māras dīķī. Šis pa Ziepniekkalna mežu dzīvojas.


Irbe 17.aprīlis, 21:57

Sarkanrīklīte


Edgars Smislovs 17.aprīlis, 21:43

Ievērojmi agrāk kā citus gadus un uzreiz trīs putni, ticams ka būs kas sajaukts.


zane_ernstreite 17.aprīlis, 21:21

Paldies, Ilze un Margarita, par precizējumu!


fufuks 17.aprīlis, 20:30

izskatās, ka ir divas, jo tā Kuldīgas joprojām ir Padurē.


Irbe 17.aprīlis, 20:22

Lielās gauras


Osis 17.aprīlis, 20:04

Paldies Artur, Uģi!


mufunja 17.aprīlis, 18:35

Liels paldies,Julita :)


dziedava 17.aprīlis, 18:19

Ja aizsūtīšu, tad, cerams, noskaidrosim. Bet tuvakajā laikā man nebūs laika sūtīt. Jā, mājās nenobriest tik labi, vislabāk, ja var pagaidīt, kā attīstās dabā.


AtisL 17.aprīlis, 17:55

Tieši šajā punktā pagājušajā gadā bija arī ligzda.


mufunja 17.aprīlis, 17:55

Man tas ir vienkārši briesmīgi. Es nevaru atrast fotoattēlu. Julita, nofotografē to un atsūti man, lūdzu.


dziedava 17.aprīlis, 17:40

Vienalga vajag novērojumu ielikt šajā vietā, lai var ielikt manas mikroskopijas rezultātus un sugu. Es aizsūtīšu mikroskopijas foto


mufunja 17.aprīlis, 17:38

Viņa šeit nav:(


mufunja 17.aprīlis, 17:36

Vija, Julita, mans variants Trichia varia :) varbūt es kļūdos.


mufunja 17.aprīlis, 17:28

Viņi ir divi no vienas vietas. Es nofotografēju savu paraugu mājās.Es tev iedevu nepareizo.


Ivetta 17.aprīlis, 17:17

Paldies, Uģi!


dziedava 17.aprīlis, 17:13

Bet kas ir tas, ko es mikroskopēju? Tam vajag novērojumu. Ļoti līdzīgs izskatījās šim


mufunja 17.aprīlis, 17:07

Es domāju, ka viņus nevajadzētu vest mājās. Mājās tie pilnībā nenogatavojas.Tas var būt iemesls, kāpēc sugu nevar noteikt. Kā ar Tr.alpina ((


mufunja 17.aprīlis, 16:58

Bet mēs precīzi noskaidrosim, kāda veida suga tā ir


mufunja 17.aprīlis, 16:55

Diemžēl es sajaucu lapas. Es jau rakstīju, ka man joprojām ir šis paraugs.:(


dziedava 17.aprīlis, 16:12

Cik saprotu, Edvīns noteikšanai grib paraudziņu :(, tātad tuvākā laikā skaidrības nebūs.


dziedava 17.aprīlis, 15:57

Marina, bet šim taču man bija paraugs. Tas, kas man bija ar šo datumu, bija ar brūniem plankumiem. Ja ir vēl citi vākumi no šīs vietas, tad tie var būt citas sugas. Man esošais bija L.pseudomaculatum


Ziemelmeita 17.aprīlis, 15:55

Paldies,Artur, tā sanāk bez brillēm skatoties.


ekologs 17.aprīlis, 15:51

Krupis šis nav. Parastā varde (Rana temporaria) gan :)


Irbe 17.aprīlis, 15:37

Šķiet, ka melnās pīles, 2M, 4T


ekologs 17.aprīlis, 14:08

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


VijaS 17.aprīlis, 13:16

Izmērīju. 4,5-6mkm. Pēc elaterām man vairāk velk uz T. scabra, bet vai ar to vien pietiek...


mufunja 17.aprīlis, 12:56

Julita, pievienoju fotogrāfiju. Es neredzu brūnu plankumus. https://dabasdati.lv/lv/observation/ehptrhd0sfj0t3t2cbb6r14dg4/ Es to salīdzināju ar šīm fotogrāfijām.


dziedava 17.aprīlis, 12:46

Jauna suga LV jebkurā gadījumā, jautājums tikai - kura


dziedava 17.aprīlis, 12:45

Bez L. pulveratum Edvīnam ir hipotēze arī L. spinulosporum https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3645569669036198/


mufunja 17.aprīlis, 12:10

Nu jā, es arī viņus neredzēju


dziedava 17.aprīlis, 11:57

Es neredzu plankumus. Tad es pagaidām nezinu, kas tā ir par sugu, ja nav brūnu plankumu.


mufunja 17.aprīlis, 11:44

Julita,es pievienoju fotogrāfijas.


dziedava 17.aprīlis, 11:18

Elateru platums nav izmērīts? Skatos, ka medainajai Tev tādi paši zīmulīši


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:12

:) komentārs bija domāts pie jaunās atradnes. :))


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:10

Tik un tā interesants. Dabasdatos vien 2.novērojums, un spriežot pēc Tavas sūnu listes, Latvijā līdz šim tikai 10 atradnes.


Vīksna 17.aprīlis, 10:59

Paldies !


mufunja 17.aprīlis, 10:50

Paldies, Julita, es paskatīšos


dziedava 17.aprīlis, 10:47

Lampītēm vienmēr vajag atcerēties pirmkārt mikroskopēt perīdiju - vai ir ar plankumiem, jo tas ir galvenais, pēc kā sašķirot iespējamās sugas. Lamproderma pseudomaculatum perīdijs ir ar brūniem plankumiem, nevis vienmērīgs


zane_ernstreite 17.aprīlis, 09:27

Paldies, Uģi! Sapinos meistarībā ))


IlzeP 17.aprīlis, 09:09

Saiti uz video gan neredzam


dziedava 17.aprīlis, 07:56

Paldies, Sandi, par precizējumu, steigā nepadomāju, ka ģinti arī var svinēt :)


guta7 17.aprīlis, 07:48

Būtu jauki, ja varētu ieziņot precīzu sugas nosaukumu Pleurotus calyptratus.


Ziemelmeita 17.aprīlis, 07:47

Paldies,Margarita.


Irbe 17.aprīlis, 07:43

Melnais mežastrazds


adata 17.aprīlis, 07:43

Paldies. Margarita, par putniem! Dzilnītim tik dažādi var būt tie saucieni!


dziedava 17.aprīlis, 07:33

Nu nav jau nekāds brīnums, man arī uz brīdi šķita, ka bija vasara :D. Gļotsēnēm pat kalendāra [šķiet] nav.


sandis 17.aprīlis, 00:48

Mjāā.. :)


sandis 17.aprīlis, 00:37

Te jau ne tikai suga, bet arī ģints jauna! Apsveikumi arī no manis, prieks, ka arī šo izdevās noteikt līdz galam!


felsi 16.aprīlis, 21:56

Lēnām veidojas apvalciņš, briestot izdala nepatīkamu smaržu, vairāk nenovērošu.:)


Irbe 16.aprīlis, 21:50

Dzilnītis


felsi 16.aprīlis, 21:48

Pievienoju mikroskopiju. Arī liekas, ka no vasaras atnākusi:)


Irbe 16.aprīlis, 21:46

Šķiet, sarkanrīklīte


Irbe 16.aprīlis, 21:40

Paceplītis, dziedātājstrazds, zīlīte, čunčiņš


Ziemelmeita 16.aprīlis, 21:35

Paldies, Margarita un Ilze.


felsi 16.aprīlis, 21:32

Ej tu sazini, kas gļotsēnēm prātā! Man maijā vai jūnijā ir bijusi vīnoķekaru dzelksnīte:)


adata 16.aprīlis, 21:30

Nu gan jauki! Arī tādas mēdz būt gļotsēnes!


felsi 16.aprīlis, 21:29

Paldies!


Irbe 16.aprīlis, 21:28

Jūras ērglis?


felsi 16.aprīlis, 21:28

Super, diži apsveikumi!


mufunja 16.aprīlis, 21:18

Paldies Julita par paveikto darbu. Esmu tik priecīga,ka izdevās noteikt sugu.


Irbe 16.aprīlis, 21:18

Būs vien mājas strazds, melnais mežastrazds neligzdo dobumā.


dziedava 16.aprīlis, 21:12

Velk uz vasaras sugu, bet kas tad tagad bija par laika apstākļiem, ja ne vasara? :))


dziedava 16.aprīlis, 21:11

Sandi - Andris Baroniņš plazmodiju atrada 30. augustā un 1. septembrī, Inguna plazmodiju atrada 11. jūlijā un 13. aprīlī. Izskatās - kad grib, tad aug ;)


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:09

Sakārtota sistemātika


ekologs 16.aprīlis, 21:09

Manuprāt Skrejvabole (Limodromus assimilis).


IlzeP 16.aprīlis, 21:08

Sakārtota sistemātika


dziedava 16.aprīlis, 21:07

Par šo liels prieks! Jo plazmodiji negrib nobriest, bet nobriedušais izskatījās tikai plēvīte, bet ar to pietika :)


dziedava 16.aprīlis, 21:06

Mikrofoto un Edvīna apstiprinājums: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3642994485960383/


IlzeP 16.aprīlis, 21:02

Varbūt kādam ir viedoklis. Esot 2 sugas - Skeletocutis nivea, sniegbaltā baltene un Skeletocutis semipileata, pusklājeniskā baltene. Mums te Dabasdatos ir abas kopā. Kura (kuras?) ir Dabasdatos saziņotās - (51) novērojums?


IlzeP 16.aprīlis, 20:47

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 20:41

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 19:56

Sakārtota sistemātika (suga tā pati)


Vīksna 16.aprīlis, 19:45

Paldies !


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


mufunja 16.aprīlis, 18:31

Paldies Sandis. Un paldies par kompāniju. Tas bija lieliski.:):)


IlzeP 16.aprīlis, 18:17

Sakārtots sugu saraksts. Šeit nav īstā vieta, kur rakstīt, bet skatos, ka KĀDS ADMINISTRATORS DEAKTIVĒ SUGU DUPLIKĀTUS, PIRMS TAM NEPĀRNESOT NOVĒROJUMUS. Līdz ar to attiecīgie novērojumi datu atlasē neparādās. Šī suga, piemēram, bija sarakstā 2x ar identiskiem latviskajiem un latīniskajiem nosaukumiem; nācās vienu pārsaukt par "pagaidu" un uz brīdi aktivizēt, lai "pārnestu" novērojumus.


kimkim 16.aprīlis, 18:08

Šķiet, ka peļu klijāns


sandis 16.aprīlis, 18:06

Oho, tik svaigs! Nez, šī pavasara suga vai tikai silto dienu apmānīts eksemplārs?


sandis 16.aprīlis, 18:04

Apsveicu "pēcsniedzīšu ekspedīciju" ar taustāmo rezutātu, Marinu ar kārtējo jauno sugu un paldies par iespēju klātienē redzēt šo atradni (un ievākt arī sev paraudziņu)!


IlzeP 16.aprīlis, 18:01

Bija sarakstā 2x, apvienotas


IlzeP 16.aprīlis, 17:55

Noteica Inita


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:34

Šī arī, tomēr, izskatās pēc Lewinskya speciosa.


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:21

Šī tomēr ir Lewinskya speciosa.


ekologs 16.aprīlis, 13:24

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica) :)


BI 16.aprīlis, 12:49

Mazulis, tēviņš, 19.05.2022. Bērnu slimnīca


dziedava 16.aprīlis, 11:15

Cerēju, ka te būs kas cits, bet perīdijs ir ar brūniem plankumiem, un tur pēc šādām sporām sanāk tikai viens variants.


Mareks Kilups 16.aprīlis, 08:18

paldies!


eme 16.aprīlis, 08:02

Jā, laikam tiešām sevi ķauķis. Nevarēja saklausīt pauzes dziesmas daļās, tāpēc vairāk likās līdzīgs vakarlēpim.


dziedava 15.aprīlis, 23:32

Raivo, neatradām gan. Te bij tāda "īsā" piestāšana pa ceļam uz Latgali. Ja nu atrodam :). Varam citugad mēģināt kopīgiem spēkiem meklēt, tagad jau Marina mūs apmācīja - kur un kā jāskatās :)


Mežirbe777 15.aprīlis, 23:25

Tajā mežā vēl kāda nivicolous suga neatradās? Tajā dienā biju citos mežos, būtu zinājis, palīdzētu meklēšanā. ML teritorijās gļotsēņu sugu daudzveidība ir daudz lielāka, nekā tajā mežā. :))


dziedava 15.aprīlis, 22:46

Neubertam 49.lpp. pēc zīmējumiem sanāk B, C, kas ir C.ellae, nekā labāka nav


dziedava 15.aprīlis, 22:41

Starp citu, C.ellae sinonīms ir C.nannegae :))


dziedava 15.aprīlis, 22:39

Sporu izmēri mums var teikt sakrīt, jo es rēķinu līdz 0,5 un man sanāca 8,5-9 mkm


dziedava 15.aprīlis, 22:38

Tiesa, arī pēc Neuberta C.ellae diametrs ir 0,3-0,4 mm, bet te man bija 0,4-0,5 mm (Tev vēl vairāk)


dziedava 15.aprīlis, 22:36

Nannengu bija bail skatīties :D, par šādām man pirms tam jau bija piezīmes sarakstītas. Bet nu šis ir tas starpvariants.


dziedava 15.aprīlis, 22:34

Par līdzīgu bija diskusija arī pie Sanda. Gļotsēne ne tik gara un ne tik īsa . Starp C.nigra un C.ellae. Neatceros, cik gara bija Sandim, bet viņam teicu, ka gan jau C.nigra. Tagad šo skatos piezīmēs, kas pēc frančiem C.ellae līdz 1 mm, bet pēc Neuberta līdz 1,6(2) mm, kas visu maina.


VijaS 15.aprīlis, 22:31

Līdz konkrētākai hipotēzei nenonācu, atslēga Nannengā vispār izskatās briesmīgi...


VijaS 15.aprīlis, 22:22

Īsi gali un smalki dzelonīši; elateras kopumā smukas. Bet par sporām bija pārsteigums, ka neatradu, paraudziņš nemaz tik bezcerīgs neizskatījās.


dziedava 15.aprīlis, 22:18

Klau, ko Tu neuzrakstīji, ka šis ir mikroskopēts? Es tikko arī mikroskopēju to pašu :)


dziedava 15.aprīlis, 22:16

Elateras, starp citu, ļoti interesantas. Ar īsiem galiem. Būtu jāpapēta, kam vispār tā var būt. Bet nu sēnes sporas apēdušas gan


pustumsa 15.aprīlis, 21:54

Paldies!


dziedava 15.aprīlis, 21:48

Piekrītu Didymium crustaceum :)


Ziemelmeita 15.aprīlis, 21:46

Paldies,Ansi,par labojumu.


VijaS 15.aprīlis, 21:44

Augļķermeņi it kā neizskatās bojāti, bet mikroskopijā abos sagatavotajos stikliņos sanāk dzeltens ķīselis ar elaterām, sporas neatrodu. Atstāju nenoteiktu.


felsi 15.aprīlis, 21:31

Pievienoju mikroskopiju.


gunitak 15.aprīlis, 19:52

Ļoti labi. Otrā bildē pāris. Ieliekot statusu P, novērojums aizies ligzdojošo putnu atlantam.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 19:50

Gulbis tas bija, putnu redzēju. Riņķoja ne pārāk augstu. Es mazo nepazīstu, bet klausoties gulbju balsis putni lv., vislīdzīgākais likās tieši mazā gulbja sauciens, tapēc radās šaubas vai ziemeļu vai mazais gulbis.


mufunja 15.aprīlis, 19:48

Nejauša fotogrāfija


IlzeP 15.aprīlis, 19:43

Niedru liju mātītes jau ir brūnas.


IlzeP 15.aprīlis, 19:41

Varbūt mazais? Bet man nav pieredzes... Droši, ka gulbis?


gunitak 15.aprīlis, 19:36

Statuss (P)


gunitak 15.aprīlis, 19:06

Varbūt niedru stērste?


IlzeP 15.aprīlis, 19:05

Paldies, ieziņošu atsevišķi. Hmm, būs rīt arī jāiet uz Linezeru - vakar ķerra, šodien lielgalvis... kas būs rīt? :)


Edgars Smislovs 15.aprīlis, 19:02

Viena tik tiešām lielgalvja M.


IlzeP 15.aprīlis, 18:54

Vai vēl kādam viena no M neizskatās pēc brūnkakļa?


Gradin 15.aprīlis, 18:41

Es teiktu, ka laucis


mufunja 15.aprīlis, 18:08

Vēl viens noslēpums :)


dziedava 15.aprīlis, 18:05

Pagaidām atstāšu kā līdz galam nenoteiktu.


dziedava 15.aprīlis, 18:04

Vēl var būt Badhamia rugulosa, bet tai pagaidām neatradu foto salīdzināšanai. Ļoti reta


dziedava 15.aprīlis, 18:01

Šo es mikroskopēju un man īsti nekas nesanāk. Ne nivicolous, ne parasta suga. Izskatās, ka Physarum sp. Mazliet līdzīgs Physarum sulphureum, bet sporām nav tumšāku kārpu grupas. Physarum decipiens it kā ir bez kājiņas, bet šiem ir kājiņas. Man šķiet, ka Edvīns teica, ka Physarum decipiens patiesībā ir sugu grupa un tur vajadzētu veikt inventarizāciju, varbūt tāpēc grūti noteikt.


dziedava 15.aprīlis, 17:57

Paldies, domāju, ka atradu! :)


spiigana 15.aprīlis, 17:55

Vajadzētu arī plēšputniem iespēju ielikt "nenoteikts". To, ka tas ir plēšputns, es redzu, bet konkrētāk identificēt ir problēmas. Un ne tikai šoreiz...


felsi 15.aprīlis, 17:47

Tā arī lēnām gatavojas :)


mufunja 15.aprīlis, 17:44

Julita, jums ir šis paraugs


dziedava 15.aprīlis, 17:40

Labi! Tur ir divas lapas, man izskatās, ka uz katras lapas ir cita suga :). Noteikšana nebūs ātra visiem tiem vākumiem, jo daudz paraugu un sarežģīti noteikt.


mufunja 15.aprīlis, 17:35

tie ir no vienas vietas


mufunja 15.aprīlis, 17:34

Es paskatījos uz savējiem, es noteikti tos sajaucu.(((


adata 15.aprīlis, 17:33

Šī nebūs Eiropas saulpurene.


dziedava 15.aprīlis, 17:24

Marina, vai varētu būt, ka ievāktas citas lapas, nekā ir pirmajos foto? Es atradu līdzīgu 1. aprīļa paraugu (Gaiduļi) uz lapām, bet gļotsēnes izskatās drusku citādāk izvietotas.


mufunja 15.aprīlis, 17:18

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:17

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:15

Julita, jums ir šis paraugs.


dziedava 15.aprīlis, 17:15

Tā ka par jauno sugu "atbildīga" noteikti ir Marina, šis ir tikai manis atrasts eksemplārs, ko Edvīns atzina par labu esam :D


mufunja 15.aprīlis, 17:13

Es arī domāju, ka tas ir tāds pats tips. Tas ir tikai tas, ka pirmais paraugs nogatavojās mājās, tāpēc tas bija savādāk.


dziedava 15.aprīlis, 17:10

Te Edvīna apstiprinājums T. alpina: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3643043522622146 Viņš gan apgalvo, ka apstiprinājums ir tikai šim konkrētajam novērojumam, nevis iepriekšējiem. Mana pārliecība, ka tur visi bija vienādi, bet lai vai kā - apstiprināts ir šis, kas bija arī vispilnīgāk nobriedušais. Es mikroskopēju vēl 2 citus mazāk nobriedušus, un tur sporas par kādu 1 mkm bija mazākas, kaut visādi citādi arī domāju, ka tomēr šī pati suga, jo elateras izskatījās tādas pašas (citām līdzīgām sugām tādas nav redzētas).


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts