Aktīvie lietotāji: 189 Šodien ievadītie novērojumi: 1315 Kopējais novērojumu skaits: 1862304
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Mazam ieskatam par sikspārņu meklēšanu un fotografēšanu
Pievienots 2019-12-11 19:33:32

Kādu laiciņu Dabasdatu rakstiņos nav bijis nekas par sikspārņiem. Tajā pat laikā zinām, ka notiek Eiropas Zīdītājdzīvnieku Atlants (EMMA2), kā arī to, ka šeit, Dabasdatos, varam dot savu pienesumu arī šīs zīdītāju grupas novērojumiem. Šajā tekstā mēģināšu pieskarties sekojošām lietām: kur un kā vislabāk meklēt sikspārņus, kādiem novērojumiem ir vislielākā vērtība, un kā tos vislabāk un kvalitatīvāk reģistrēt Dabasdatos.

Vispirms, tātad, par meklēšanu. Sikspārņus var sastapt gan ziemā, gan vasarā vienlīdz labi, bet, tā kā šobrīd ir ziemas sākums, sākšu ar ziemas novērojumiem. Meklējot sikspārņus ziemā, ir viena liela priekšrocība – dzīvnieki nekustīgi guļ, līdz ar to vieglāk novērojumus dokumentēt ar fotogrāfijām. Otra priekšrocība ir mūsu priekšzināšanas – mēs samērā labi zinām, kādās mītnēs kādas sugas vislabāk meklēt, kā arī esam apzinājuši vienu daļu no nozīmīgākajām mītnēm, kaut gan joprojām saglabājas intriga atrast arī kaut ko pavisam jaunu un nezināmu. Dabasdatu ziņotājus visvairāk gribētos atkal aicināt ziņot par piemāju pagrabos (savos vai draugu/kaimiņu) atrastajiem sikspārņiem.


Ziemeļu sikspārnis
Eptesicus nilssonii mājas pagrabā. Foto: Jens Rydell

Ap 2010. gadu Dabasdatos notikušās "pagrabu akcijas" bija datu ziņā ļoti ražīgas, sniedzot ziņas par vairākiem simtiem agrāk nezināmām sikspārņu ziemošanas mītnēm. Būtu interesanti uzzināt, vai šīs mītnes tiek apdzīvotas vēl šobrīd, kā arī iegūt ziņas par jaunām ziemošanas vietām. Atgādinājumam – piemāju pagrabos 99% gadījumu būs atrodamas divas sugas – brūnais garausainis jeb garausainais sikspārnis Plecotus auritus un ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii, reti – citas sugas.


Garausainais sikspārnis Plecotus auritus. Foto: Diāna Grosa


Ziemeļu sikspārnis
Eptesicus nilssonii. Foto: Margita Grīnberga

Abas sugas turklāt ir salīdzinoši viegli nosakāmas pēc fotogrāfijām, bet par sikspārņu fotografēšanu – mazliet vēlāk.

Tajā pat laikā jāatgādina, ka mums nav nepieciešamas ziņas par alās ziemojošiem sikspārņiem, jo gandrīz visas sikspārņu apdzīvotās alas, kā arī daudzas plašāk pazīstamās militāras izcelsmes pazemes mītnes (piemēram, Mangaļsalas fortus, Daugavgrīvas cietoksni u.tml.) sikspārņu speciālisti katru ziemu vienu reizi apseko paši monitoringa ietvaros. Jo mazāk šīs mītnes ziemā apmeklēs, jo labāk, un arī fotografēt sikspārņus alās vai militārajās būvēs ir ļoti nevēlami. Ja jums ir padomā apsekot kādu militāru būvi, kur potenciāli varētu būt sikspārņi, ieteicams drošības labad iepriekš kontaktēties ar mani (viesturs.vintulis@lu.lv), lai noskaidrotu, vai šī vieta jau netiek apsekota, jo lieks traucējums ar fotografēšanu var arī iespaidot monitoringa uzskaiti.

Kā sikspārņus atrast vasarā? It kā jau šķiet, nekas sarežģīts, jo sikspārņi ir gandrīz visur, tomēr dabūt tos rokā tā, lai iegūtu vērtīgu novērojumu un varētu "tikt līdz sugai", nemaz nav tik viegli. Uzreiz atklāti jāsaka, ka visbiežāk sikspārņu pētniekiem ziņotajiem novērojumiem "man pagalmā lidinās" nav pilnīgi nekādas vērtības, ja vien nav zināms, ka sikspārņi tur lidinās tāpēc, ka ir izlidojuši no mājas pažobeles vai citas – konkrētas un reāli atrastas – slēptuves. Sikspārņi pagalmā vai uz dīķa, vai citur var lidināties katru nakti, bet tas nenozīmē, ka tie turpat arī dzīvo, jo, kā jau lidojoši dzīvnieki, vienas nakts laikā var veikt ievērojamus attālumus. Piemēram, dīķu naktssikspārnis Myotis dasycneme vienas nakts laikā var lidot 20-30 km un apmeklēt dažādas ūdenstilpes.

Tāpēc šeit pastāstīšu par to, kā bez īpašiem tehniskiem palīglīdzekļiem atrast sikspārņu mītnes tieši cilvēku celtās ēkās vasarā, jo mītņu atradumiem, gluži pretēji lidojošu sikspārņu novērojumiem, visiem ir liela vērtība, arī tad, ja jums nav zināma sikspārņu suga. Par koku dobumos dzīvojošajām sikspārņu sugām šoreiz nerunāsim, jo tās atrast ir daudz grūtāk.


Dažādas cilvēku celtas ēkas, kurās dzīvo sikspārņi. Foto: Viesturs Vintulis

Sikspārņu mītnes var meklēt ar dažādām metodēm, bet tas nekad nav viegli. Šeit pieminēšu divas salīdzinoši vienkāršākas, kaut gan ne mazāk darbietilpīgas metodes, kuras būtu pa spēkam jebkuram Dabasdatu vērotājam. Viena no tām ir sikspārņu koloniju meklēšana pēc mēsliem. Sikspārņu mēsliņi pēc izskata ir visai līdzīgi mazliet neregulāras formas peļu spirām, bet atšķiras vietas un izvietojums, kur un kā tos var atrast. Piemēram, ēkas bēniņos peļu spiras (ja tādas ir) būs izkaisītas pa vienai neregulāri pa visu telpu, bet sikspārņu mēsliņi koncentrēsies kaudzītēs vietās, kur sikspārņi pastāvīgi uzturas (zem siju salaidumiem, pie skursteņa vai citur). Atslēgas vārds šeit ir – kaudzītēs, vai vismaz lielākā skaitā vienkopus.


Sikspārņu mēsli uz bēniņu grīdas. Foto: Viesturs Vintulis


Dīķa naktsikspārņu
Myotis dasycneme mēsli pie bēniņu sijām Medumu baznīcā (attēla kreisajā pusē).
Foto: Viesturs Vintulis


Siena baznīcas bēniņos ar sikspārņu mēsliem. Foto: Viesturs Vintulis

Ne viena vien sikspārņu suga ar mēsliņiem mēdz iezīmēt kolonijas mītni arī no ārpuses, pielipinot spiriņas ap ielidošanas skreju mītnē – parasti sienu augšmalā, pie jumta kores, reizēm uz palodzēm, aplodām, arī uz ēkas logiem (kur tās ir visvieglāk pamanīt).


Sikspārņu izlidošanas vieta un mēsli zem tās. Foto: Viesturs Vintulis


Sikspārņu mēsli uz loga palodzes. Foto: Viesturs Vintulis


Lūznavas muiža (kopskats un plāksne, uz kuras saskatāmi sikpārņu mēsli). Foto: Viesturs Vintulis

Lielas kolonijas gadījumā ap skreju var veidoties pat vairākus kvadrātmetrus liels pleķis, kas burtiski izraibināts ar pielipinātajām spiriņām (īpaši labi izceļas uz gaišām sienām).


Siena un logi ēkā, kurā mīt liela sikspārņu kolonija. Foto: Viesturs Vintulis

Diemžēl pēc spiriņu izskata vien sikspārņu suga parasti nav ticami nosakāma, kaut gan mēsliņu izmēri (bildēs der pielikt kaut ko mērogam) var vismaz aptuveni ļaut spriest par iespējamo iemītnieku. Vienīgā suga, kurai ir kaut cik raksturīgi mēsliņi, ir brūnais garausainis – tam tie ir palieli, diezgan neregulāras formas un visbiežāk gaiši brūni, reizēm pat iedzelteni (citām sugām mēsliņi gandrīz vienmēr ir melnā krāsā). Garauša mēslus visbiežāk var atrast putnu būrīšos – būrīšu kontroles arī ir viena no metodēm, kā atrast sikspārņus, turklāt būrīšos sikspārņi var būt atrodami līdz pat novembrim. Tomēr, ja ziņosiet arī par nezināmu sikspārņu iezīmētu ēku, un bildes liecinās par iespējamu koloniju, mēs, sikspārņu pētnieki, savu iespēju robežās noteikti mēģināsim tur aizbraukt un tikt skaidrībā par mītnes iedzīvotājiem.

Otra "vasaras" metode ir meklēt "rīta spietus". Pirms atgriešanās mītnē, daudzām sikspārņu sugām ir raksturīgi "paspietot" pie mītnes ieejas. Bieži tas spontāni notiek arī nakts vidū, tikai tad to grūti novērot vizuāli, bet pirmajā rīta gaismiņā ap trijiem-četriem vasaras naktī tas ir iespējams. Tādējādi atliek tikai ļoti agri piecelties (vai vēlu iet gulēt) un pastaigāt/pabraukāt apkārt pa kādu apdzīvotu vietu, pavērojot, vai ap kādu māju masveidā ilgstoši neriņķo sikspārņi, un, ja tāda atrodas, dienā var paskatīties, vai ir redzamas ar mēsliņiem iezīmētas skrejas. Reizēm dienā apdzīvoto ēku ārpusē sikspārņu pīkstienus cilvēks var dzirdēt arī ar "neapbruņotu ausi".


Spietojoši sikspārņi naktī pie baznīcas. Foto: Viesturs Vintulis

Nākamais, jau krietni konkrētāks solis būtu vakarā pēc saulrieta izskaitīt, cik dzīvnieku no atrastās mītnes izlido – tas, protams, nav obligāti, bet varētu būt interesanti gan pašiem atradējiem, gan arī kā daudz vērtīgāka ziņa mums. Atkarībā no sugas, sikspārņi sāk izlidot sākot no saulrieta/stundu pēc, un visa kolonija visbiežāk izlido apmēram stundas laikā pēc pirmā dzīvnieka izlidošanas (vērtīgi būtu atzīmēt pirmā un pēdējā sikspārņa izlidošanas laikus, kas arī netieši var palīdzēt noteikt sugu).

Monitoringā mēs parasti skaitām līdz brīdim, kad vai nu 10-15 min. neviens vairs neizlido, vai arī sikspārņi sāk atgriezties mītnē, spieto, un vairs nevar saprast, kas izlido, kas pielido. Vasaras vakari ir pietiekami gaiši, lai pret debesu vai gaišas ēkas sienu izlidojošos dzīvniekus varētu vizuāli novērot un, uzmanīgi skaitot, dzīvniekus var uzskaitīt ar lielu precizitāti. Nereti gan sikspārņi izlido no vairākām skrejām vienlaicīgi, tāpēc šo skaitīšanas daļu, ja to dara, vislabāk veikt vismaz divatā. Uzskaiti vislabāk veikt jūnijā, jo tad vēl nelido sikspārņu jaunā paaudze, bet, protams, jebkāda skaita informācija ir labāka, nekā nekāda – droši var skaitīt arī jūlijā. Uz vasaras otru pusi sikspārņi koloniju sāk atstāt, tad skaitīšanai vairs nav īpašas nozīmes.


No slēptuves izlidojoši Natūza sikspārņi. Foto: Andris Soms

Nedaudz vēl par sikspārņu novērojumu dokumentēšanu ar fotogrāfijām. Rakstītais nav jāuzskata par obligātiem noteikumiem, bet par vadlīnijām, kā, ja konkrētā novērojuma apstākļi to atļauj, vislabāk dokumentēt savus sikspārņu novērojumus, lai tiem piešķirtu lielāku vērtību.

Atkal sāksim ar ziemu, kas šobrīd ir aktuālākais periods. Kaut gan ziemojošu sikspārņu fotografēšana ir dzīvniekiem traucējoša, to noteiktās vietās un apstākļos ir pieļaujams darīt, bet jāievēro daži nosacījumi, lai traucējums būtu minimāls. Kāpēc un kāds traucējums ziemojošiem sikspārņiem ir bīstams, savulaik jau rakstīju šeit. Galvenie nosacījumi – darīt to tikai vienreiz un cik ātri vien iespējams, vienu un to pašu sikspārni nežilbinot vairāk par vienu vai pāris kadriem.

Šajā ziņā mazie piemāju pagrabi ir vislabākā vieta, kur fotografēt, jo pagrabu sikspārņi jau ir pieraduši pie regulāriem cilvēku apmeklējumiem un mazāk ņem ļaunā arī fotografēšanu. Tā kā abas pagrabu sugas ir salīdzinoši viegli nosakāmas, tam, kā tos nofotografē, ir mazāka nozīme, tomēr der atcerēties, ka fotogrāfijā (ja vien sikspārņa novietojums to atļauj) būtu pēc iespējas labāk jāredz dzīvnieku ausis. Ja ir aizdomas uz kādu retāku sugu (pagrabos biežāko sugu noteikšanu skatīt šeit), tad, jo labāka būs fotogrāfija, jo lielākas iespējas, ka pēc tās varēs noteikt sugu.

Tālāk par "pareizu", vai pareizāk sakot, "ideālo" sikspārņu fotografēšanu. Protams, daudzos gadījumos nebūs iespējams sikspārni nofotografēt tā, kā gribētos (paslēpies dziļi spraugā, pārāk nemierīgs vai aizmūk fotografēšanas laikā utt.). Šajos "tālu no ideālā" gadījumos vienkārši jāmēģina pēc iespējas labāk nobildēt to, ko nu ir iespējams redzēt, un papildus pierakstīt piezīmēs, kas redzēts ārpus bildes. Noteikti nevajadzētu speciāli sikspārni vilkt ārā no paslēptuves vai citādi traucēt tikai fotografēšanas dēļ, īpaši ziemas laikā!

Tālāk rakstītais vairāk attiecas uz gadījumiem, kad a) sikspārnis paslēptuvē ir mierīgs/guļ un ir labi redzams vai b) dzīvnieks ir atrasts nelidojošs un turēts rokā/kastītē (t.sk. beigtu dzīvnieku atrašanas gadījumi). Svarīgākās pazīmes sugu noteikšanai visbiežāk saistītas ar ausīm – to garumu, formu, t.s. auss radziņa garumu un formu utt. Līdz ar to svarīgi, lai vismaz vienā no bildēm būtu labi saskatāma sikspārņa auss un purns no priekšpuses vai, vislabāk, iesāņus no priekšpuses.


Iesāņus no priekšpuses nofotografēts divkrāsainais sikspārnis Vespertilio murinus. Foto: Viesturs Vintulis

Fotografējot tikai no mugurpuses, visbiežāk dzīvnieku līdz sugai noteikt nevarēs, tomēr gluži bez vērtības arī šādas bildes nav, jo ļauj izslēgt vismaz dažas no iespējamām sugām, turklāt dažas sugas būs nosakāmas arī šādā leņķī. Ļoti vēlams blakus nolikt kaut ko mērogam, vislabāk jau lineālu, bet der arī rūtiņu lapa ar zināmu rūtiņu izmēru vai jebkas, kam viegli saprast izmēru.


No mugurpuses fotografēts ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii. Foto: Viesturs Vintulis

Svarīgākā salīdzināmā "detaļa" izmēriem sikspārnim ir apakšdelms, kura izmēri bieži ir sugai specifiski, tādēļ fotografējot sikspārni kopā ar, teiksim, lineālu, apakšdelmam noteikti būtu jābūt salīdzināmam ar skalu. Var arī nobildēt sikspārni uz galda ar švīku, kā attēlā, un pēc tam pēc švīkas izmēriem var aptuveni novērtēt apakšdelmu.


Pigmejsikspārnis Pipistrellus pigmaeus (ar bultiņu norādīts apakšdelms). Foto: Viesturs Vintulis

Dažām sugām būtiski redzēt arī pakaļkāju pēdas, tā ka, ja vien ir iespēja nofotografēt, jo vairāk detaļu bildēs redzēs, jo labāk. Piezīme drošībai – ja sikspārni ņem rokā, tad ļoti vēlams parūpēties, lai tas neiekostu. Ar cimdu pietiks.

Retos gadījumos pēc bildes iespējams noteikt arī lidojošus sikspārņus, tādēļ es nevaru teikt, ka lidojošus sikspārņus fotografēt vispār nav jēgas. Tomēr, lai to izdarītu, vajag labu tehniku un zināmas iemaņas lidojošu dzīvnieku fotografēšanā, turklāt sliktas gaismas/zibspuldzes apgaismojumā. Arī lidojošiem sikspārņiem spēkā ir "pazīme Nr.1" – bildē pietiekami labi jāredz purns un ausis. Pēc silueta un krāsas vien tomēr visbiežāk sugu noteikt nevarēs.

Tas šajā reizē viss, un novēlu visiem interesentiem "ne sikspārņa"!

Viesturs Vintulis

2019-12-11

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Vanellus vanellus - 2024-04-20 bišudzenis
Turdus iliacus - 2024-04-20 bišudzenis
Columba palumbus - 2024-04-20 Ivo
Ciconia ciconia - 2024-04-20 bišudzenis
Fringilla coelebs - 2024-04-20 Ivo
Coccothraustes coccothraustes - 2024-04-20 Ivo
Corvus corone cornix - 2024-04-20 Irbe
Nezināms
Ignotus
@ Rekmanis
Pēdējie komentāri novērojumiem
nekovārnis 20.aprīlis, 13:20

Pyrochroa sp. Melngalvas vai sarkangalvas ugunsvabole.


meža_meita 20.aprīlis, 11:02

Liels paldies Ansim!


ekologs 20.aprīlis, 09:50

Skrejvabole (Pterostichus niger) :)


felsi 20.aprīlis, 09:29

Varbūt tie gali notrūkuši, jo gļotsēne pārziemojusi no rudens, man tādi bijuši dažām trihijām.


VijaS 20.aprīlis, 07:54

Jā, gali tiešām jocīgi, tādus agrāk, šķiet, neesmu redzējusi. Paņemšu.


Irbe 19.aprīlis, 23:47

Klijāns


dziedava 19.aprīlis, 22:41

Es vairs no gluduma neko nesaprotu, vairākām man it kā gludi, bet ja saspringst, it kā ir asumi, nu nevar saprast.


dziedava 19.aprīlis, 22:39

Visvairāk mulsina elateru gali, tādi dīvaini. Paņem svētdien līdzi, ja nu būšu.


felsi 19.aprīlis, 22:38

Man liekas, ka pareizi.


VijaS 19.aprīlis, 22:34

Neatgādina tipiskās nolīdzinātās pilienītes, un elateras gludas. Cerams, noteicu pareizi.


felsi 19.aprīlis, 22:11

Pievienoju mikroskopiju.


VijaS 19.aprīlis, 21:21

Jā, taisnība, krāsas piefiksēju. :) Man šī izrādās pirmā greizā pilienīte, visas iepriekšējās ( nu labi, nav jau tādu daudz :D) ir bijušas spuraingreizās. Jauna suga manā sarakstā. :D


dziedava 19.aprīlis, 21:16

Te ir arī tās tipiskās krāsas, par ko es Tev kkad runāju - sporas dzeltenīgas, elateras sarkanīgas.


VijaS 19.aprīlis, 21:09

Paldies, Julita! :) Priecājos, ka sanāca kas cits sākotnēji domātās T. varia vietā. :)


dziedava 19.aprīlis, 20:54

Piekrītu


ekologs 19.aprīlis, 20:40

Dižzirneklis (Pisaura mirabilis) :)


Osis 19.aprīlis, 20:38

Paldies Edgar!


VijaS 19.aprīlis, 20:16

Elateras ar bumbuļiem, bet citādi gludas. Man sanāk greizā pilienīte.


Amanda 19.aprīlis, 20:04

Niedru lija


VijaS 19.aprīlis, 18:48

Tieši tā, elateras šai sugai ir ļoti raksturīgas. :)


ivars 19.aprīlis, 17:53

Niedru stērste.


dziedava 19.aprīlis, 16:26

Apskatīju paraudziņu, nemikroskopēju. Pēc ārējā izskata plus Tavas mikroskopijas izskatās pareizi noteikts.


Osis 19.aprīlis, 16:21

Paldies Margarita!


ligausis 19.aprīlis, 16:03

O! Tas gan interesanti.


Irbe 19.aprīlis, 14:49

Žubīte M


Linards Dedzis 19.aprīlis, 14:20

Paldies Ansi par sugu noteikšanu! :)


dziedava 19.aprīlis, 12:14

Pirmā piegājienā man ar šķita, ka nav tās joslas, ņēmu vēl un atradu. Nu īsti jau nav citu variantu ar tumšām sporām. Nu vai arī mums jauna suga zinātnei :))


IlzeP 19.aprīlis, 10:32

Paldies! Bildē tomēr labāk redzams, nekā video. Domāju, ka jūras ērglis.


IlzeP 19.aprīlis, 10:30

Kamēr Diāna skatās, ielaboju datumus. Vai pareizi?


IlzeP 19.aprīlis, 10:29

Paldies, laikam jau būs gan.


Vīksna 19.aprīlis, 10:27

Vispār šajā nelielajā mežā bija tikai dažas vecākas audzes, pārsvarā izcirtumi, jaunaudzes. Bet 2 gados vēl pāri 20 izcirtumus uztaisīja ar privātiem kopā.Tikko aprīlī vēl privātie nozāģēja.Tā te vairākus mežus izzaģē, veco mežu vairs nav, vai nu dažos metros kāds koks.


sandis 19.aprīlis, 00:27

Jā, šī ir tā pati apse. Es šīs arī mikroskopēju ar domu par Physarum ovisporum, bet - tu arī redzēji sporu attēlus, tur to gaišo svītru pāri sporai neredz. Droši vien jau tā pati suga, kas Tev, jāmēģina vismaz dažām sporām to gaišo svītru dabūt.


guta7 18.aprīlis, 23:53

Paldies, Astra, par palīdzību!


JurisKluss 18.aprīlis, 22:53

Paldies


Ziemelmeita 18.aprīlis, 22:51

Veca melnā samtpiepe


Amanda 18.aprīlis, 22:42

Baltā cielava


Linards Dedzis 18.aprīlis, 21:43

Paldies par labojumu Ansi!


guta7 18.aprīlis, 21:03

Paldies par sūnu noteikšanu!


dziedava 18.aprīlis, 20:13

Tas objekts bija ciets?


dziedava 18.aprīlis, 19:54

mana hipotēze Lamproderma pulchellum, mikrofoto: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3646995462226952


mufunja 18.aprīlis, 18:19

Paldies Julita. ES viņu redzēju.


dziedava 18.aprīlis, 17:58

Marina, varbūt var noderēt Edvīna Lamproderma lapa, varbūt nezini tādu: https://artsdatabanken.no/Pages/329136/Haglslim


Edgars Smislovs 18.aprīlis, 17:57

Jāpapildina piezīmes, bez detalizēta noteikšanas apraksta vai/un foto, nav pierādāms


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:57

Paldies.Ansi. Parastais ar krāšņo man jūk, tāpat matainais ar kadiķu,


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:51

Paldies,Ansi,


Ansis 18.aprīlis, 17:48

Ar ārzemju un iNaturālista speciālistiem jābūt uzmanīgiem. Viņi pazīst savas zemes sugas, bet Latvija tiem sveša.


aivaram 18.aprīlis, 17:31

Tagad visi var! Atvainojos!


ivars 18.aprīlis, 17:29

Jūras.


IlzeP 18.aprīlis, 17:14

Bez atļaujas nevar.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:07

Paldies,Ansi, par noteikšanu.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:05

Paldies,Ansi. Ne tā bilde pielikusies, bet nu lai paliek, suga ir nomainīta.


adata 18.aprīlis, 16:39

Ļoooti glīta!


Diāna 18.aprīlis, 16:39

Manuprāt, šī nav plaisājošā rūtaine! Nevaru zureizpateikt, kas cits, bet rūtainei nav raksturīga struktūra un kopskats.


Diāna 18.aprīlis, 16:29

Jā, Julita, nepiedomāju, ka automātiski ielasās datumi, skatīšos, vai varu labot


aivaram 18.aprīlis, 16:04

https://drive.google.com/file/d/1eVV6pU-QytpbBoLdQABEKI3HwkGjWD4u/view?usp=drive_link Cerams tagad var redzēt no auto videokameras!


dziedava 18.aprīlis, 15:32

Šī ir mūsu apse? Savējās mikroskopēju, sporas traumētas, tomēr var samanīt gaišu joslu pāri (visiem paraugiem), kas raksturīga Physarum ovisporum. Ja Tu savām atrodi gaišu joslu pāri, tad būs tā pati suga, jo skatos, ka Tev rakstīts - sporas tumšas. Alternatīva ar šo sporu izmēru ir P.licheniforme, bet tad sporām vienai pusei jābūt gaišākai (savām to nenovēroju).


dziedava 18.aprīlis, 15:13

Skaists tīkliņš! :)


dziedava 18.aprīlis, 14:59

Šī izskatās intriģējoši - vai nav kāda no pēcsniedzīšu lampītēm!


IlzeP 18.aprīlis, 12:30

Vai nav tomēr vālīšu?


dziedava 18.aprīlis, 11:54

Paldies, Diāna, ka ieziņoji! :) Tikai datumi tad sanāk 2.-9. aprīlis laikam?


dziedava 18.aprīlis, 11:05

Varētu būt saķepusi, veca sprodzīte Arcyria sp. Nez vai to varēs noteikt.


dziedava 18.aprīlis, 10:18

Iekšējās struktūras te ir ļoti smalkas, dzelksnītēm Badhamia sp. baltais tīkls iekšpusē būtu ar resnākiem pavedieniem. Sporas izskatās tumšas. Jāskatās, vai sporām nav pāri balti līnija kā plaissporu pumpurītei Physarum ovisporum. Tās līnijas nav viegli pamanāmas, jāieskatās. Te, piemēram ir vairākām sporām: https://dabasdati.lv/lv/image/2dfb876922600dd4a7f4de1b61331232/803924/


ivars 18.aprīlis, 09:30

Sagaišinot bildes, teiktu, ka gaišs peļu klijāns: https://failiem.lv/u/ryunwbwywp


IlzeP 18.aprīlis, 08:55

Kādas idejas par šo putnu?


DaceKKK 17.aprīlis, 23:48

Tā nojautu, ka no Bērnu slimnīcas. Biju nofotografējusi ari S04, Bieriņos un Māras dīķī. Šis pa Ziepniekkalna mežu dzīvojas.


Irbe 17.aprīlis, 21:57

Sarkanrīklīte


Edgars Smislovs 17.aprīlis, 21:43

Ievērojmi agrāk kā citus gadus un uzreiz trīs putni, ticams ka būs kas sajaukts.


zane_ernstreite 17.aprīlis, 21:21

Paldies, Ilze un Margarita, par precizējumu!


fufuks 17.aprīlis, 20:30

izskatās, ka ir divas, jo tā Kuldīgas joprojām ir Padurē.


Irbe 17.aprīlis, 20:22

Lielās gauras


Osis 17.aprīlis, 20:04

Paldies Artur, Uģi!


mufunja 17.aprīlis, 18:35

Liels paldies,Julita :)


dziedava 17.aprīlis, 18:19

Ja aizsūtīšu, tad, cerams, noskaidrosim. Bet tuvakajā laikā man nebūs laika sūtīt. Jā, mājās nenobriest tik labi, vislabāk, ja var pagaidīt, kā attīstās dabā.


AtisL 17.aprīlis, 17:55

Tieši šajā punktā pagājušajā gadā bija arī ligzda.


mufunja 17.aprīlis, 17:55

Man tas ir vienkārši briesmīgi. Es nevaru atrast fotoattēlu. Julita, nofotografē to un atsūti man, lūdzu.


dziedava 17.aprīlis, 17:40

Vienalga vajag novērojumu ielikt šajā vietā, lai var ielikt manas mikroskopijas rezultātus un sugu. Es aizsūtīšu mikroskopijas foto


mufunja 17.aprīlis, 17:38

Viņa šeit nav:(


mufunja 17.aprīlis, 17:36

Vija, Julita, mans variants Trichia varia :) varbūt es kļūdos.


mufunja 17.aprīlis, 17:28

Viņi ir divi no vienas vietas. Es nofotografēju savu paraugu mājās.Es tev iedevu nepareizo.


Ivetta 17.aprīlis, 17:17

Paldies, Uģi!


dziedava 17.aprīlis, 17:13

Bet kas ir tas, ko es mikroskopēju? Tam vajag novērojumu. Ļoti līdzīgs izskatījās šim


mufunja 17.aprīlis, 17:07

Es domāju, ka viņus nevajadzētu vest mājās. Mājās tie pilnībā nenogatavojas.Tas var būt iemesls, kāpēc sugu nevar noteikt. Kā ar Tr.alpina ((


mufunja 17.aprīlis, 16:58

Bet mēs precīzi noskaidrosim, kāda veida suga tā ir


mufunja 17.aprīlis, 16:55

Diemžēl es sajaucu lapas. Es jau rakstīju, ka man joprojām ir šis paraugs.:(


dziedava 17.aprīlis, 16:12

Cik saprotu, Edvīns noteikšanai grib paraudziņu :(, tātad tuvākā laikā skaidrības nebūs.


dziedava 17.aprīlis, 15:57

Marina, bet šim taču man bija paraugs. Tas, kas man bija ar šo datumu, bija ar brūniem plankumiem. Ja ir vēl citi vākumi no šīs vietas, tad tie var būt citas sugas. Man esošais bija L.pseudomaculatum


Ziemelmeita 17.aprīlis, 15:55

Paldies,Artur, tā sanāk bez brillēm skatoties.


ekologs 17.aprīlis, 15:51

Krupis šis nav. Parastā varde (Rana temporaria) gan :)


Irbe 17.aprīlis, 15:37

Šķiet, ka melnās pīles, 2M, 4T


ekologs 17.aprīlis, 14:08

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


VijaS 17.aprīlis, 13:16

Izmērīju. 4,5-6mkm. Pēc elaterām man vairāk velk uz T. scabra, bet vai ar to vien pietiek...


mufunja 17.aprīlis, 12:56

Julita, pievienoju fotogrāfiju. Es neredzu brūnu plankumus. https://dabasdati.lv/lv/observation/ehptrhd0sfj0t3t2cbb6r14dg4/ Es to salīdzināju ar šīm fotogrāfijām.


dziedava 17.aprīlis, 12:46

Jauna suga LV jebkurā gadījumā, jautājums tikai - kura


dziedava 17.aprīlis, 12:45

Bez L. pulveratum Edvīnam ir hipotēze arī L. spinulosporum https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3645569669036198/


mufunja 17.aprīlis, 12:10

Nu jā, es arī viņus neredzēju


dziedava 17.aprīlis, 11:57

Es neredzu plankumus. Tad es pagaidām nezinu, kas tā ir par sugu, ja nav brūnu plankumu.


mufunja 17.aprīlis, 11:44

Julita,es pievienoju fotogrāfijas.


dziedava 17.aprīlis, 11:18

Elateru platums nav izmērīts? Skatos, ka medainajai Tev tādi paši zīmulīši


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:12

:) komentārs bija domāts pie jaunās atradnes. :))


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:10

Tik un tā interesants. Dabasdatos vien 2.novērojums, un spriežot pēc Tavas sūnu listes, Latvijā līdz šim tikai 10 atradnes.


Vīksna 17.aprīlis, 10:59

Paldies !


mufunja 17.aprīlis, 10:50

Paldies, Julita, es paskatīšos


dziedava 17.aprīlis, 10:47

Lampītēm vienmēr vajag atcerēties pirmkārt mikroskopēt perīdiju - vai ir ar plankumiem, jo tas ir galvenais, pēc kā sašķirot iespējamās sugas. Lamproderma pseudomaculatum perīdijs ir ar brūniem plankumiem, nevis vienmērīgs


zane_ernstreite 17.aprīlis, 09:27

Paldies, Uģi! Sapinos meistarībā ))


IlzeP 17.aprīlis, 09:09

Saiti uz video gan neredzam


dziedava 17.aprīlis, 07:56

Paldies, Sandi, par precizējumu, steigā nepadomāju, ka ģinti arī var svinēt :)


guta7 17.aprīlis, 07:48

Būtu jauki, ja varētu ieziņot precīzu sugas nosaukumu Pleurotus calyptratus.


Ziemelmeita 17.aprīlis, 07:47

Paldies,Margarita.


Irbe 17.aprīlis, 07:43

Melnais mežastrazds


adata 17.aprīlis, 07:43

Paldies. Margarita, par putniem! Dzilnītim tik dažādi var būt tie saucieni!


dziedava 17.aprīlis, 07:33

Nu nav jau nekāds brīnums, man arī uz brīdi šķita, ka bija vasara :D. Gļotsēnēm pat kalendāra [šķiet] nav.


sandis 17.aprīlis, 00:48

Mjāā.. :)


sandis 17.aprīlis, 00:37

Te jau ne tikai suga, bet arī ģints jauna! Apsveikumi arī no manis, prieks, ka arī šo izdevās noteikt līdz galam!


felsi 16.aprīlis, 21:56

Lēnām veidojas apvalciņš, briestot izdala nepatīkamu smaržu, vairāk nenovērošu.:)


Irbe 16.aprīlis, 21:50

Dzilnītis


felsi 16.aprīlis, 21:48

Pievienoju mikroskopiju. Arī liekas, ka no vasaras atnākusi:)


Irbe 16.aprīlis, 21:46

Šķiet, sarkanrīklīte


Irbe 16.aprīlis, 21:40

Paceplītis, dziedātājstrazds, zīlīte, čunčiņš


Ziemelmeita 16.aprīlis, 21:35

Paldies, Margarita un Ilze.


felsi 16.aprīlis, 21:32

Ej tu sazini, kas gļotsēnēm prātā! Man maijā vai jūnijā ir bijusi vīnoķekaru dzelksnīte:)


adata 16.aprīlis, 21:30

Nu gan jauki! Arī tādas mēdz būt gļotsēnes!


felsi 16.aprīlis, 21:29

Paldies!


Irbe 16.aprīlis, 21:28

Jūras ērglis?


felsi 16.aprīlis, 21:28

Super, diži apsveikumi!


mufunja 16.aprīlis, 21:18

Paldies Julita par paveikto darbu. Esmu tik priecīga,ka izdevās noteikt sugu.


Irbe 16.aprīlis, 21:18

Būs vien mājas strazds, melnais mežastrazds neligzdo dobumā.


dziedava 16.aprīlis, 21:12

Velk uz vasaras sugu, bet kas tad tagad bija par laika apstākļiem, ja ne vasara? :))


dziedava 16.aprīlis, 21:11

Sandi - Andris Baroniņš plazmodiju atrada 30. augustā un 1. septembrī, Inguna plazmodiju atrada 11. jūlijā un 13. aprīlī. Izskatās - kad grib, tad aug ;)


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:09

Sakārtota sistemātika


ekologs 16.aprīlis, 21:09

Manuprāt Skrejvabole (Limodromus assimilis).


IlzeP 16.aprīlis, 21:08

Sakārtota sistemātika


dziedava 16.aprīlis, 21:07

Par šo liels prieks! Jo plazmodiji negrib nobriest, bet nobriedušais izskatījās tikai plēvīte, bet ar to pietika :)


dziedava 16.aprīlis, 21:06

Mikrofoto un Edvīna apstiprinājums: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3642994485960383/


IlzeP 16.aprīlis, 21:02

Varbūt kādam ir viedoklis. Esot 2 sugas - Skeletocutis nivea, sniegbaltā baltene un Skeletocutis semipileata, pusklājeniskā baltene. Mums te Dabasdatos ir abas kopā. Kura (kuras?) ir Dabasdatos saziņotās - (51) novērojums?


IlzeP 16.aprīlis, 20:47

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 20:41

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 19:56

Sakārtota sistemātika (suga tā pati)


Vīksna 16.aprīlis, 19:45

Paldies !


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


mufunja 16.aprīlis, 18:31

Paldies Sandis. Un paldies par kompāniju. Tas bija lieliski.:):)


IlzeP 16.aprīlis, 18:17

Sakārtots sugu saraksts. Šeit nav īstā vieta, kur rakstīt, bet skatos, ka KĀDS ADMINISTRATORS DEAKTIVĒ SUGU DUPLIKĀTUS, PIRMS TAM NEPĀRNESOT NOVĒROJUMUS. Līdz ar to attiecīgie novērojumi datu atlasē neparādās. Šī suga, piemēram, bija sarakstā 2x ar identiskiem latviskajiem un latīniskajiem nosaukumiem; nācās vienu pārsaukt par "pagaidu" un uz brīdi aktivizēt, lai "pārnestu" novērojumus.


kimkim 16.aprīlis, 18:08

Šķiet, ka peļu klijāns


sandis 16.aprīlis, 18:06

Oho, tik svaigs! Nez, šī pavasara suga vai tikai silto dienu apmānīts eksemplārs?


sandis 16.aprīlis, 18:04

Apsveicu "pēcsniedzīšu ekspedīciju" ar taustāmo rezutātu, Marinu ar kārtējo jauno sugu un paldies par iespēju klātienē redzēt šo atradni (un ievākt arī sev paraudziņu)!


IlzeP 16.aprīlis, 18:01

Bija sarakstā 2x, apvienotas


IlzeP 16.aprīlis, 17:55

Noteica Inita


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:34

Šī arī, tomēr, izskatās pēc Lewinskya speciosa.


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:21

Šī tomēr ir Lewinskya speciosa.


ekologs 16.aprīlis, 13:24

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica) :)


BI 16.aprīlis, 12:49

Mazulis, tēviņš, 19.05.2022. Bērnu slimnīca


dziedava 16.aprīlis, 11:15

Cerēju, ka te būs kas cits, bet perīdijs ir ar brūniem plankumiem, un tur pēc šādām sporām sanāk tikai viens variants.


Mareks Kilups 16.aprīlis, 08:18

paldies!


eme 16.aprīlis, 08:02

Jā, laikam tiešām sevi ķauķis. Nevarēja saklausīt pauzes dziesmas daļās, tāpēc vairāk likās līdzīgs vakarlēpim.


dziedava 15.aprīlis, 23:32

Raivo, neatradām gan. Te bij tāda "īsā" piestāšana pa ceļam uz Latgali. Ja nu atrodam :). Varam citugad mēģināt kopīgiem spēkiem meklēt, tagad jau Marina mūs apmācīja - kur un kā jāskatās :)


Mežirbe777 15.aprīlis, 23:25

Tajā mežā vēl kāda nivicolous suga neatradās? Tajā dienā biju citos mežos, būtu zinājis, palīdzētu meklēšanā. ML teritorijās gļotsēņu sugu daudzveidība ir daudz lielāka, nekā tajā mežā. :))


dziedava 15.aprīlis, 22:46

Neubertam 49.lpp. pēc zīmējumiem sanāk B, C, kas ir C.ellae, nekā labāka nav


dziedava 15.aprīlis, 22:41

Starp citu, C.ellae sinonīms ir C.nannegae :))


dziedava 15.aprīlis, 22:39

Sporu izmēri mums var teikt sakrīt, jo es rēķinu līdz 0,5 un man sanāca 8,5-9 mkm


dziedava 15.aprīlis, 22:38

Tiesa, arī pēc Neuberta C.ellae diametrs ir 0,3-0,4 mm, bet te man bija 0,4-0,5 mm (Tev vēl vairāk)


dziedava 15.aprīlis, 22:36

Nannengu bija bail skatīties :D, par šādām man pirms tam jau bija piezīmes sarakstītas. Bet nu šis ir tas starpvariants.


dziedava 15.aprīlis, 22:34

Par līdzīgu bija diskusija arī pie Sanda. Gļotsēne ne tik gara un ne tik īsa . Starp C.nigra un C.ellae. Neatceros, cik gara bija Sandim, bet viņam teicu, ka gan jau C.nigra. Tagad šo skatos piezīmēs, kas pēc frančiem C.ellae līdz 1 mm, bet pēc Neuberta līdz 1,6(2) mm, kas visu maina.


VijaS 15.aprīlis, 22:31

Līdz konkrētākai hipotēzei nenonācu, atslēga Nannengā vispār izskatās briesmīgi...


VijaS 15.aprīlis, 22:22

Īsi gali un smalki dzelonīši; elateras kopumā smukas. Bet par sporām bija pārsteigums, ka neatradu, paraudziņš nemaz tik bezcerīgs neizskatījās.


dziedava 15.aprīlis, 22:18

Klau, ko Tu neuzrakstīji, ka šis ir mikroskopēts? Es tikko arī mikroskopēju to pašu :)


dziedava 15.aprīlis, 22:16

Elateras, starp citu, ļoti interesantas. Ar īsiem galiem. Būtu jāpapēta, kam vispār tā var būt. Bet nu sēnes sporas apēdušas gan


pustumsa 15.aprīlis, 21:54

Paldies!


dziedava 15.aprīlis, 21:48

Piekrītu Didymium crustaceum :)


Ziemelmeita 15.aprīlis, 21:46

Paldies,Ansi,par labojumu.


VijaS 15.aprīlis, 21:44

Augļķermeņi it kā neizskatās bojāti, bet mikroskopijā abos sagatavotajos stikliņos sanāk dzeltens ķīselis ar elaterām, sporas neatrodu. Atstāju nenoteiktu.


felsi 15.aprīlis, 21:31

Pievienoju mikroskopiju.


gunitak 15.aprīlis, 19:52

Ļoti labi. Otrā bildē pāris. Ieliekot statusu P, novērojums aizies ligzdojošo putnu atlantam.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 19:50

Gulbis tas bija, putnu redzēju. Riņķoja ne pārāk augstu. Es mazo nepazīstu, bet klausoties gulbju balsis putni lv., vislīdzīgākais likās tieši mazā gulbja sauciens, tapēc radās šaubas vai ziemeļu vai mazais gulbis.


mufunja 15.aprīlis, 19:48

Nejauša fotogrāfija


IlzeP 15.aprīlis, 19:43

Niedru liju mātītes jau ir brūnas.


IlzeP 15.aprīlis, 19:41

Varbūt mazais? Bet man nav pieredzes... Droši, ka gulbis?


gunitak 15.aprīlis, 19:36

Statuss (P)


gunitak 15.aprīlis, 19:06

Varbūt niedru stērste?


IlzeP 15.aprīlis, 19:05

Paldies, ieziņošu atsevišķi. Hmm, būs rīt arī jāiet uz Linezeru - vakar ķerra, šodien lielgalvis... kas būs rīt? :)


Edgars Smislovs 15.aprīlis, 19:02

Viena tik tiešām lielgalvja M.


IlzeP 15.aprīlis, 18:54

Vai vēl kādam viena no M neizskatās pēc brūnkakļa?


Gradin 15.aprīlis, 18:41

Es teiktu, ka laucis


mufunja 15.aprīlis, 18:08

Vēl viens noslēpums :)


dziedava 15.aprīlis, 18:05

Pagaidām atstāšu kā līdz galam nenoteiktu.


dziedava 15.aprīlis, 18:04

Vēl var būt Badhamia rugulosa, bet tai pagaidām neatradu foto salīdzināšanai. Ļoti reta


dziedava 15.aprīlis, 18:01

Šo es mikroskopēju un man īsti nekas nesanāk. Ne nivicolous, ne parasta suga. Izskatās, ka Physarum sp. Mazliet līdzīgs Physarum sulphureum, bet sporām nav tumšāku kārpu grupas. Physarum decipiens it kā ir bez kājiņas, bet šiem ir kājiņas. Man šķiet, ka Edvīns teica, ka Physarum decipiens patiesībā ir sugu grupa un tur vajadzētu veikt inventarizāciju, varbūt tāpēc grūti noteikt.


dziedava 15.aprīlis, 17:57

Paldies, domāju, ka atradu! :)


spiigana 15.aprīlis, 17:55

Vajadzētu arī plēšputniem iespēju ielikt "nenoteikts". To, ka tas ir plēšputns, es redzu, bet konkrētāk identificēt ir problēmas. Un ne tikai šoreiz...


felsi 15.aprīlis, 17:47

Tā arī lēnām gatavojas :)


mufunja 15.aprīlis, 17:44

Julita, jums ir šis paraugs


dziedava 15.aprīlis, 17:40

Labi! Tur ir divas lapas, man izskatās, ka uz katras lapas ir cita suga :). Noteikšana nebūs ātra visiem tiem vākumiem, jo daudz paraugu un sarežģīti noteikt.


mufunja 15.aprīlis, 17:35

tie ir no vienas vietas


mufunja 15.aprīlis, 17:34

Es paskatījos uz savējiem, es noteikti tos sajaucu.(((


adata 15.aprīlis, 17:33

Šī nebūs Eiropas saulpurene.


dziedava 15.aprīlis, 17:24

Marina, vai varētu būt, ka ievāktas citas lapas, nekā ir pirmajos foto? Es atradu līdzīgu 1. aprīļa paraugu (Gaiduļi) uz lapām, bet gļotsēnes izskatās drusku citādāk izvietotas.


mufunja 15.aprīlis, 17:18

Julita, jums ir šis paraugs.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts