Tā kā 2019. gada aktīvā sezona dabā jau sākusies pilnā sparā, pēdējais laiks atskatīties, kā Dabasdatos veicies pagājušā gadā izziņotajiem Gada simboliem.
Gada dzīvnieks – vāvere Sciurus vulgaris. Foto: Viktors Ivanovs
2018. gadā Dabasdatos kā Gada sugas tika izziņotas:
vāvere Sciurus vulgaris,
pļavu tilbīte Tringa totanus,
simtkāji Chilopoda,
jāņogu raibenis Polygonia c-album,
parastais ozols Quercus robur,
madaras Galium sp.,
zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum,
milzu apaļpūpēdis Langermania gigantea.
Visas minētās sugas Dabasdatu aktīvisti arī atbalstīja ar saviem ziņojumiem. Mirkli apdomājiet – kā jums šķiet, kuras sugas tikušas ziņotas visvairāk? Kuras – vismazāk?
Šajā rakstā mazāk būs par pašām sugām – šis nebūs zinātnisks raksts, – vairāk par Dabasdatu ziņotāju aktivitāti un šīs ziņošanas rezultātiem un fotogrāfijām. Paustais personīgais viedoklis nav uzskatāms par absolūto patiesību, bet ir komentāros diskutējams.
1. tabula. Kopējo datu salīdzinājums par Dabasdatu ziņojumiem Gada sugām 2017. un 2018. gadā
Kā redzams 1. tabulā, salīdzinājumā ar 2017. gadu pēc visiem apskatītajiem parametriem 2018. gads bijis ražīgāks. Iespējams, pateicoties tam, ka 2018. gads bija Simtgades gads un, attiecīgi, par Gada sugām tika izvēlētas vieglāk atpazīstamas un biežāk sastopamas sugas.
Kā tad veicies pašām Gada sugām?
2. tabula. 2018. gada Gada sugu ziņojumu un novērojumu skaita salīdzinājums
Kā redzams, Dabasdatos vislielāko atsaucību bija radījusi vāvere, un šīs sugas novērojumu skaits (388) mazliet pārsniedza 2017. gada biežāk ziņotās Gada sugas – dzeltenās cielavas – novērojumu skaitu (363). Tas ir mazliet neparasti, jo līdz šim tipiski populārākā sugu grupa Dabasdatos bijuši putni. Taču tieši pēdējā laikā bijuši vairāki uzsaukumi zīdītāju ziņošanai, un tas, kopā ar izvēlētās Gada sugas jaukumu un sastopamību, droši vien arī radījis īpašu atsaucību.
Gada dzīvnieks – vāvere
Vāvere Sciurus vulgaris. Foto: Viktors Ivanovs
Vāvere Sciurus vulgaris. Foto: Igors Deņisovs un Edgars Lediņš (otrajā foto – 3 mazuļi erickiņa būrī).
Jāteic, ka vāverei kā Gada dzīvniekam bez daudzajiem ziņojumiem papildus nāca vēl viens bonuss – Viktora Ivanova veiktā vāveru izzināšana, pieradināšana un fotosesiju veidošana, kas tika publicētas gan Dabasdatos, gan citur, un turpinājās arī 2019. gadā. Arī citiem izdevās skaistas un interesantas vāveru fotogrāfijas. Divi no ziņojumiem bija datēti pat no pagājušā gadsimta (1990. gadi).
3. tabula. Vāveru ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā
Vāveres ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi). (Šajā un turpmākajās salīdzinošajās kartēs ar "līdz 2018. gadam" domāts – neieskaitot 2018. gadu.)
Kā redzams no 3. tabulas un kartēm, esot Gada dzīvnieka godā, vāvere saņēmusi gandrīz tikpat daudz ziņojumus kā visos iepriekšējos gados kopā. Arī izplatības kartes līdzīgas – izskatās, ka Latgales vidienē ir vāveru trūkums. Vai tā tiešām ir, vai attiecīgajās vietās tikai trūkst ziņotāju?
4. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus vāveru novērojumus
Kā redzams 4. tabulā, vairāk nekā 10 vāveru novērojumus ieziņojuši seši novērotāji. Vairāk nekā pieci vāveru novērojumi ar foto bijuši pieciem, vismaz četri novērojumi ar foto bijuši 12 ziņotājiem. Bez neviena foto vāveri ziņojuši gadrīz puse novērotāju – 54 no 112.
Gada putns – pļavu tilbīte
Pļavu tilbīte Tringa totanus. Foto: Juris Vīgulis
5. tabula. Pļavu tilbītes ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā
Kā redzams 5. tabulā, kā Gada putns pļavu tilbīte izpelnījusies salīdzinoši ar novērojumu skaitu vairāk fotogrāfiju (61% novērojumu fotodokumentētas), – iepriekšējos gados tikai 28% novērojumu bijuši ar fotogrāfijām, kas, protams, saistīts ar Eiropas ligzdojošo putnu atlanta veidošanu, kam novērojumi bija svarīgāki par fotogrāfijām.
6. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus pļavu tilbītes novērojumus
Kā redzams 6. tabulā, vairāk nekā 10 pļavu tilbītes vērojumus ieziņojuši trīs novērotāji, turklāt lielākā daļa šo novērojumu ir ar foto. Vienīgi jāņem vērā, ka piektā daļa šīs putnu sugas novērojumu (jeb 27 no 133), t.sk. gandrīz visi aktīvākā ziņotāja Andra Avotiņa novērojumi ir ar statusu "NAV novērots, kaut speciāli meklēts". Visvairāk novērojumu ar reāli redzētu pļavu tilbīti ir Edgaram Smislovam (14). Vismaz 4 novērojumi ar foto ir 8 ziņotājiem. Ne vienam vien izdevušās lieliskas pļavu tilbītes fotogrāfijas.
Pļavu tilbīte Tringa totanus. Foto: Ilze Priedniece, Ieva Burčika
Pļavu tilbīte Tringa totanus. Foto: Ilona Gaile
Visi pļavu tilbītes ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi augšā) un līdz 2018. gadam (pa labi); apakšējā rindā – tikai tie pļavu tilbītes ziņojumi 2018. gadā, kam ir statuss "NAV novērots, kaut speciāli meklēts"; pa labi – fotoilustrācija vienai šādai vietai (A. Avotiņa foto).
Kā redzams, pļavu tilbītei vistukšākā ir Kurzemes vidiene.
Gada bezmugurkaulnieks – simtkāji
Simtkāji Chilopoda. Foto: Vilis Bukšs, Sintija Valucka
7. tabula. Simtkāju ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā
8. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz vienu simtkāja novērojumu
Simtkāju ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).
Spriežot pēc kartēm, Gada bezmugurkaulnieka ziņotāji varētu būt citi (citur vērojoši) nekā iepriekšējos gados. Jāteic, šai Gada sugai, manuprāt, bija neizmantots potenciāls tautas intereses veicināšanā. Bija arī vēl citi mēģinājumi ziņot simtkājus, kas izrādījās tūkstoškāji, taču tie gada laikā netika izlaboti. Man personīgi šie dzīvnieki kā simtgades sugas likās ļoti piemēroti un interesanti, taču, tā kā par tiem netika atgādināts, turklāt esošajiem (un kļūdainajiem) ziņojumiem arī neviens nepievērsa uzmanību, tad par tiem arī tika aizmirsts. Ziņotajās sugās neiedziļināšos, jo par šo Gada simbolu esot solīts atsevišķs raksts.
Gada kukainis – jāņogu raibenis
Jāņogu raibenis Polygonia c-album. Foto: Igors Vasiljevs, Lolita Petkēviča, Laima Birziņa
Arī par šo Gada simbolu esot solīts atsevišķs raksts, tāpēc detalizēti neanalizēšu, tikai sniegšu vispārīgus pārskatus, lai var līdzvērtīgi salīdzināt ar pārējiem Gada simboliem.
9. tabula. Jāņogu raibeņa ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā
Jāņogu raibeņa ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).
10. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus jāņogu raibeņa novērojumus
(N - novērojumu skaits, F - novērojumu ar foto skaits)
Gada koks – parastais ozols
Parastais ozols Quercus robur. Foto: Andris Klepers
Parastā ozola Quercus robur pumpuri un ziedi. Foto: Ainārs Valdovskis un Ansis Opmanis
11. tabula. Parastā ozola ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā
Parastā ozola ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).
Skatot 11. tabulu un ozola ziņojumu kartes, neparasti, ka gan 2018. gadā, gan visā laika posmā līdz tam ir apmēram vienāds ziņojumu skaits, bet būtiski atšķiras ziņojumu izplatības kartes – kā Gada koks ozols ir ziņots no būtiski dažādākām vietām. Iepriekš arī ievērojami retāk ziņoti ozoli kā dižkoki. Taču vienojošais – Latgale diezgan tukša no ziņojumiem.
Tā nav nejauša sakritība. 2018. gadā, iedvesmojoties no tā, ka par Gada koku Latvijas Dendrologu biedrība bija izvēlējusies ozolu, Dabas retumu krātuves aktīvisti veica dižāko ozolu apkopojumu, kas sasnieguši 7 m apkārtmēru, vai to varētu sasniegt tuvāko 10 gadu laikā, un arī šajā gadījumā ieguva karti, kurā Latgale gandrīz tukša. Pavisam apkopojumā līdz 2018. gada beigām iekļāvās 113 dižozoli. Karti līdz ar ozolu foto, izmēriem un citiem datiem var skatīt https://dizozoli.dziedava.lv. Tas apliecina, ka jebkurš dižozolu ziņojums no Latgales ir ļoti vērtīgs. Dabasdatos 2018. gadā kā dižkoki tika ziņoti 54 ozoli (2/3 no visiem ozolu ziņojumiem), vēl 12 ozoli ziņoti kā potenciāli dižkoki vai īpatnēji koki. Tikai 15 ozoli (18,5% no visiem) ieziņoti kāda cita iemesla dēļ.
Neparastu ozolu ar zaru tiltu nofotografēja un ieziņoja Valdis Cīrulis.
12. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus parastā ozola novērojumus
Neparasti albīnu ozolu nofotografēja un ieziņoja Renāte Kaupuža, bet ar ozolzīlēm – Laima Birziņa.
Gada augs – madaras
Īstā madara Galium verum un purva madara Galium palustre. Foto: Aleksandra Anohina un Inguna Riževa
Madaru ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).
13. tabula. Madaru ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā
Pēc 13. tabulas un kartēm redzams, ka madaru ziņošanu ļoti stimulējusi šīs ģints izvirzīšana par Gada augu, jo līdz tam tās ziņotas reti.
14. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus madaru novērojumus
Kā redzams 14. tabulā, pat trim novērotājiem izdevies atrast septiņas dažādas madaru sugas (41% no visām Latvijā atrastajām), vēl trim izdevies atrast sešas madaru sugas. Pieciem ziņotājiem ir vairāk nekā septiņi madaru novērojumi.
15. tabula. Madaru ziņojumi 2018. gadā pa sugām
Gada laikā Dabasdatos ieziņotas vismaz 12 dažādas madaru sugas! Latvijā pavisam ir 17 madaru sugas, tātad Dabasdatu ziņotāji gada laikā aptvēruši 70% no visām madaru sugām.
Visbiežāk ziņotas trīs sugas - baltā madara Galium album, īstā madara Galium verum un ziemeļu madara Galium boreale, turklāt abas pēdējās ir arī bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) indikatorsugas. Ziņota arī viena reta un aizsargājama suga – trejziedu madara Galium triflorum (Baiba Bambe), Sarkanās grāmatas suga – trejdaļu madara Galium trifidum (Julita Kluša), kā arī viena reta adventīva suga – rubiju madara Galium rubioides (Atis Mārtiņsons).
Rubiju madara Galium rubioides salīdzinājumā ziemeļu madaru Galium boreale (foto: Atis Mārtiņsons) un trejziedu madara Galium triflorum (foto: Baiba Bambe).
Gada sūna - zilganā baltsamtīte
Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum. Foto: Ansis Opmanis
16. tabula. Zilganās baltsamtītes ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā
Zilganās baltsamtītes ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).
Pēc 16. tabulas un kartēm var redzēt, ka Gada sūnas gods būtiski palielinājis ziņojumu skaitu un datus par sastopamību dažādās Latvijas vietās. Top skaidrāk redzams, ka šī suga ir ar nevienmērīgu izplatību – Kurzemē būtiski biežāka nekā Latvijas A pusē.
Līdz 2018. gadam zilganā baltsamtīte ar sporogniem Dabasdatos bija ziņota vienu reizi, arī Gada sūnas godā esot, šai baltsamtītei sporogoni tika atrasti tikai vienu reizi – atradēja Jeļena Plinta.
Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum ar sporogniem. Foto: Jeļena Plinta
17. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus zilgano baltsamtīšu novērojumus
Kā redzams 17. tabulā, vismaz četrus zilganās baltsamtītes novērojumus ieziņojuši septiņi cilvēki, bet trim ziņotājiem novērojumu skaits ir lielāks par 10. Šogad Gada sūna ziņota mazāk nekā iepriekšējo gadu Gada sūnas, bet tas saprotams – šī suga nav tik bieži sastopama un kurā katrā mežā neaugs. Toties redzētās baltsamtītes iemūžinātas skaistās fotogrāfijās, jo īpaši piemērotos apstākļos šī sūna mēdz veidot neprasti lielus ciņus.
Lieli zilganās baltsamtītes Leucobryum glaucum ciņi. Foto: Emīls Kondratovičs, Ivo Dinsbergs
Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum klājienā. Foto: Līga Strazdiņa
Gada sēne – milzu apaļpūpēdis
Milzu apaļpūpēdis Langermania gigantea ar apkārtmēru 101 cm. Foto: Laima Birziņa
18. tabula. Milzu apaļpūpēža ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā
Milzu apaļpūpēža ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).
Kā 18. tabulā un kartēs var redzēt, milzu apaļpūpēži Gada sēnes gadā ir ziņoti, bet aktivitāte atpaliek no 2016. gada, kad bija visvairāk ziņojumu. Savstarpēji salīdzināt ieziņoto apaļpūpēžu izmērus īsti nevarēja, jo dažs mērījis apkārtmēru, cits pielicis blakus lineālu vai kādu citu priekšmetu ar neprecizētu izmēru. Skaidrs, ka dižākie apaļpūpēži sasnieguši ap 30-40 cm diametrā.
Milzu apaļpūpēdis Langermania gigantea. Foto: Renāte Kaupuža
19. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz vienu milzu apaļpūpēdi
Vismaz divus (un arī ne vairāk) milzu apaļpūpēža novērojumus 2018. gadā ieziņojuši tikai divi novērotāji. Lai arī pēc Dabasdatu izplatības kartēm suga izskatās sastopama vienmērīgi visā Latvijā, man pašai tādu ievērot gadījies labi ja vienreiz, un arī ne 2018. gadā.
Gada dzīvotne – dižkoks
Lai arī Gada dzīvotnēm parasti Dabasdatos nenotiek īpaša ziņošana, 2018. gadu varētu saukt par izņēmumu, jo šī dabas simbola sakarā bija vesela akcija ar sugu skaitīšanu uz dižkokiem, un tajā piedalījās septiņi Dabasdatu lietotāji. Tā kā šīs akcijas formāts atšķiras no Gada sugu ziņošanas, tad šajā apskatā sīkāk pie šīs tēmas nepakavēšos. Akcijas rezultāti lasāmi rakstā "Cik sugas atrastas uz dižkokiem? Aicinājuma rezultāti".
Čaklākie Gada simbolu ziņotāji
Visbeidzot, kopsavilkums par visiem ziņotajiem Gada simboliem, ieskaitot Gada dzīvotni, kur par vienu novērojumu uzskatīts viens dižkoks, ja tas ieziņots līdz ar visām uz tā novērotajām sugām.
20. tabula. Čaklākie Gada simbolu ziņotāji Dabasdatos 2018. gadā
20. tabulā redzami tikai to ziņotāju vārdi, kas ieziņojuši vismaz četrus Gada simbolus. Tādu, izrādās, ir pat 24! Visvairāk jeb sešus Gada simbolus ieziņojuši seši Dabasdatu ziņotāji. Salīdzinājumam – 2017. gadā četrus Gada simbolus bija ieziņojuši tikai divi, vairāk par četriem – neviens.
Pilnu .xls kopsavilkuma tabulu ar visiem rezultātiem skatīt šeit.
Un nosēgumā atskats pagātnē ar skatu nākotnē. 21. tabulā apkopota statistika par astoņiem Gada simboliem, neminot konkrētu sugu, bet minot tās attiecīgā gada novērojumu (ziņotāju) skaitu. Kā veiksies šī gada Gada simboliem?
21. tabula. Gada simbolu ziņotāju skaits pa gadiem
Apkopoja Julita Kluša, dziedava.lv
2019-04-10
Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.