Esot dabā, mājās, dārzā vai savā automašīnā var gadīties sastapties ar neliela izmēra, astoņu kāju posmkājiem. Šeit es neaprakstu ērces, kuru aktivitāte dabā tūlīt palielināsies, bet gan to radiniekus – zirnekļus. Tie spējīgi apmesties, vai vismaz parādīties visneparastākajās vietās. Arī ziemā, kad, šķiet, viss kluss un mierīgs zirnekļu pasaulē, piemēram, pagrabos, istabu stūros, vannas istabās vai pieliekamajos zirnekļi ir spējīgi dzīvot.

Mājās sastopami sinantropie jeb ar cilvēku mītnēm saistītie zirnekļi, turklāt, visu gadu. Tie ir šo sugu īpatņi: mājas garkājzirneklis Pholcus phalangioides (Pholcidae, pieskaroties tiem tīklā, tie sāk trīcēt), piltuvjzirneklis Tegenaria domestica un dižais mājas zirneklis Eratigena atrica (Agelenidae, izmērā vislielākie māju apdzīvotāji, aktīvi tumsā), slaidzirneklis Metellina merianae un alu slaidzirneklis Meta menardi (Tetragnathidae, pagrabu, alu apdzīvotāji, raksturīgs ornaments uz vēdera virsējās daļas), labirintzirnekļi Steatoda bipunctata, S. castanea, S. grossa, S. triangulosa (Theridiidae, apdzīvo māju ārsienas, pagrabus un citas telpas, tajā skaitā arī iekštelpas, dažas no sugām sastopamas arī dabā siltos apstākļos, ne visu gadu). Turklāt vasaras beigās, kad ārā kļūst nedaudz vēsāks, dabā dzīvojošie zirnekļi nejauši var apmesties uz dzīvi māju tuvumā vai to iekšpusē. Lielākoties tas saistīts ar nepieaugušo zirnekļu spēju pārvietoties ar izlaistu tīmekļa pavedienu vēja pūsmā. Atvērts logs šajā gadījumā palīdz zirneklim iekļūt mājās. Pašai ir gadījies redzēt riteņzirnekli (dabiski dzīvo ārā), kurš līdz aukstai ziemai bija izveidojis sev tīklu pie lampas, gaidīdams tur parādāmies kādu barības objektu.

Piltuvjzirneklis Tegenaria domestica. Foto: Sandis Laime

Pavasarī, tas ir tieši šobrīd, mostas arī zirnekļi. Droši vien kāds jau ir manīts kādā siltākā un saulainā vietā. Pirmie, ko pati ieraudzīju, bija vilkzirnekļi (Lycosidae). Parasti tie ir tumšā krāsā, pārvietojas ātri. Paslēpjas zem tuvumā esošiem priekšmetiem, augiem. Pavasarī liekākā aktivitāte ir arī zirnekļiem, kuri savu barību iegūst aktīvi medījot, piemēram, lēcējzirnekļi (Salticidae), krabjzirnekļi (Thomisidae) u.c. Vēlāk, laikam kļūstot vēl siltākam, modīsies arī tīklus veidojošie zirnekļi – segzirnekļi (Linyphiidae), riteņzirnekļi (Araneidae), labirintzirnekļi (Theridiidae). Kopumā Latvijā šobrīd konstatētas 500 zirnekļu sugas no 31 dzimtas. Visas nemaz nav iespējams atpazīt bez tuvākas apskates zem binokulāra.

Zebras lēcējzirneklis Salticus scenicus. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Ko tad ir svarīgi redzēt un zināt, nosakot zirnekli? Pirmām kārtām, tā ir ķermeņa forma, pārvietošanās. Piemēram, vilkzirnekļiem raksturīga pazīme ir vidēji slaids ķermenis un ātra pārvietošanās (skrienot); riteņzirnekļiem – liels, pat smagnējs vēders (mātītēm izteiktāks), kā arī atrašanās tuvumā savam tīmeklim; lēcējzirnekļiem – lielas galvkrūtis un vēders, lielas acis galvkrūšu priekšadaļā, pārvietojas lecot; krabjzirnekļiem – ķermenis līdzīgs krabim, tāpat arī kustības; slaidzirnekļiem – slaids (garens) ķermenis.

Otrām kārtām, atrašanās vieta – uz ziediem vai augu daļām vasarā iespējams sastapt krabjzirnekļus, māņkrabjzirnekļus (Philodromidae), maiszirnekļus (Clubionidae), līdzīgus iepriekšējiem, bet lielākus (Cheiracanthidae), ūdeņu tuvumā vai uz tiem – vilkzirnekļus, dižzirnekļus (Pisauridae), mežos uz priežu stumbriem – lēcējzirnekļus, dažus māņkrabjzirnekļus. Zāles stāvā un virsaugsnes stāvā zirnekļu dzimtu dažādība ir liela, jo tur sastopami gan tīklus neveidojošie, gan tīklus veidojošie zirnekļi – piltuvjveida zirnekļi (Agelenidae), segzirnekļi, labirintzirnekļi, vilkzirnekļi, lēcējzirnekļi, krabjzirnekļi, zemeszirnekļi (Gnaphosidae) u.c.

Nākamā pazīme, pēc kuras jau varētu noteikt dažas sugas līdz ģintij vai sugai, ir raksturīgs zīmējums uz vēdera, kā tas ir daļai riteņzirnekļu. Bet, lai pārliecinātos par zirnekļa piederību kādai konkrētai sugai un dzimumam, zirneklis ir jāapskata vai nu ar lupu (lielāki eksemplāri) vai ar binokulāru (mazāki eksemplāri). Galvenā pazīme šajā gadījumā ir dzimumorgānu struktūra. Mātītēm tā ir epigīna, kas atrodas zem vēdera, tuvāk savienojuma vietai ar galvkrūtīm; tēviņiem – pedipalpi, kas atrodas galvkrūšu priekšējā daļā un ir uzbiezināti. Pedipalpu uzbūve, kā arī ķermeņa izmērs, kas mātītēm parasti ir lielāks nekā tēviņiem, ir pazīmes, pēc kurām nosaka piederību dzimumam. Zirnekļa ķermeņa ārējā uzbūve parādīta attēlā zemāk.

Zirnekļa ķermeņa ārējā uzbūve. Ineses Ceras zīmējums.

Zirnekļu sugu noteikšanai tiek izmantoti noteicēji, līdzīgi kā augu, tauriņu, vaboļu un citu organismu noteikšanai. Sākumā ir dzimtu noteicējs, tālāk seko ģinšu un sugu noteicējs. Darbā izmantoju gan internetā pieejamos noteicējus, gan arī grāmatas formāta noteicējus. Gan internetā pieejamajā, gan grāmatās esošajos noteicējos pazīmes ir uzzīmētas. Ir arī pieejami noteicēji, kuri piedāvā zirnekli noteikt pēc fotogrāfijām (ārējām, izteiktākām pazīmēm).

Šeit pieejamais informatīvais materiāls nav noteicējs, bet iesācējam var palīdzēt sameklēt kādu sev interesējošu zirnekļu sugu vai grupu pēc fotogrāfijām. Savos pētījumos zirnekļu sugas nosaku, izmantojot šo internetā pieejamo noteicēju, kas gan ir vairāk domāts speciālistiem. Labs un diezgan plaši izmantots grāmatas formāta noteicējs ir šis: M. J. Roberts 2001. Spiders of Britain and Northern Europe (Collins Field Guide), HarperCollins, 383 lpp.

Ja, veicot zirnekļu novērojumus, fotografējot tos, rodas kāds ar zirnekļiem saistīts jautājums, rakstiet uz e-pastu inese.cera@gmail.com.

Ražīgu, novērojumiem bagātu un interesantu vasaru!

Inese Cera

2018-04-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.