Latvijas upēs turpinās lašu un taimiņu nārsts. Lašu un taimiņu migrācija parasti sākas oktobra sākumā un ilgst līdz pat novembra beigām.  Šogad, siltā rudens dēļ, lašu un taimiņu nārsts aizkavējies, jo, lai lašveidīgās zivis dotos nārstot, ūdens temperatūrai upēs ir jāatdziest līdz 6 - 4 grādiem.

Taimiņš nārsto. Foto: V.Skuja.

Sāk nārstot arī strauta foreles un var tikai pabrīnīties, cik sīku tērcīti reizēm apdzīvo šīs skaistās zivis. No vienas puses - bebrs, izveidojot dambi, rada šķēršļus zivju nokļūšanai nārsta vietās, bet no otras - uzpludinājumā tās var atvilkt elpu dziļākos ūdeņos, pirms doties tālāk.

Upes nēģi turpina ceļu uz upju augštecēm un maluzvejnieki uzsākuši nelegālu nēģu ķeršanas biznesu, nodrošinot darbu vides inspektoriem un policijai. Ja dzīvojat pie upes un manāt aizdomīgas gaismas un ļaužu kustību nakts melnumā, izrādiet savu pilsonisko stāju un zvaniet vides aizsardzības iestādēm vai policijai.

Atgādinām, ka, ejot vērot taimiņu un lašu nārstu, neaizmirstiet saulesbrilles ar polarizētajiem stikliem, lai zivis labāk saskatītu. Vēlamas pavisam gaišas. Paķeriet līdzi fotoaparātu un telefonu, lai varat iemūžināt nārstu un arī satiktos maluzvejniekus! Lašus un taimiņus iekšējos ūdeņos aizliegts iegūt visu gadu, kā arī lašveidīgo zivju nārsta upēs laika posmā no 1.oktobra līdz 31.decembrim aizliegts spiningot un mušiņmakšķerēt.

Ja pie upes pamanīsiet smilšu sakasījumus ar savādi smaržojošām ekskrementu kaudzītēm, tad ziniet - tās veidojuši ūdri, kuri, pateicoties bebriem un savam īpaši aizsargājamā dzīvnieka statusam, tagad sastopami daudz biežāk kā desmit piecpadsmit vai pat piecus gadus atpakaļ. Ziemā vardes ir ūdra ēdienkartes galvenā sastāvdaļa, bet ūdrs būtu gatavais lempis, ja neizmantotu iespēju, ko sniedz nārstojošās zivis strautos.

Slīteres nacionālā parka zoologs Vilnis Skuja