Slīteres nacionālajā parkā novērota reta ieceļotāja – baltā pūce!
Pievienots 2012-04-16 19:55:47
Piektdien, 13. aprīlī Slīteres nacionālā parka teritorijā ornitologi Helmuts Hofmanis un Gaidis Grandāns novērojuši Latvijai retu putnu sugu – balto pūci Bubo scandiacus.Kopš 1970. gada (pirms tam novērojumi nav uzskaitīti, jo suga bieži ieklejoja Latvijas teritorijā) šis ir sugas sestais novērojums Latvijā un pirmais Ziemeļkurzemē. Iepriekšējais baltās pūces novērojums reģistrēts pirms 12 gadiem 2000. gada februārī (putni.lv).
Baltā pūce Slīteres nacionālajā parkā. Foto: G.Grandāns/latvijasputni.lv
Baltā pūce ir viena no lielākajām pūcēm, aptuveni 60 cm gara, spārnu izpletums 125–150 cm. Tās svars var sasniegt līdz pat 3 kg. Kājas un pirksti apklāti ar biezām, garām spalvām, nagi un knābis melns, acis – dzeltenas. Mātītes ir lielākas par tēviņiem. Tēviņi ir pilnīgi balti, mātītes un jaunie putni – balti ar tumšiem lāsumiem. Baltā pūce ligzdo arktiskajā tundrā, kur ligzdo uz zemes – ligzda irvienkārša bedrīte. Baltās pūces barojas ar dažādiem sīkajiem grauzējiem, zaķiem, pīlēm u.c. putniem.
Tuvākās baltās pūces ligzdošanas vietas ir Skandināvijas ziemeļos un Krievijas tundrā. Pēc putni.lv pieejamās informācijas, baltā pūce ligzdo Skandināvijas ziemeļos, Novaja Zemļa salās, Krievijas tundrā, Aļaskā, Kanādas ziemeļos un Grenlandē, reizēm ligzdojusi arī Islandē un Skotijā. Ziemo ligzdošanas areālā, taču daļa veic invazīvus klejojumus uz dienvidiem, piemēram, regulāri novērojama Somijā, vai pat uz dienvidiem līdz Dānijai un Holandei.
19./20.gs. mijā baltā pūce Latvijā bijusi regulāri sastopama rudeņos un ziemās. V. Zavickis par viņu raksta “bieži nošauta, piemēram, rudens gāju laikā visai parasti pie Babītes ezera”. Līdzīgi šo sugu vērtē arī citi pētnieki vēl līdz pat 20.gs. vidum – dod tai sastopamību ziemā līdzīgi kā ūpim. Tikai R Latvijā šī suga bijusi sastopama retāk. Zināms arī, ka atsevišķos gados bijušas balto pūču invāzijas un dažkārt tā ir sastapta arī vasarā (vēsturiskā satopamība citēta pēc Strazds M., Ķuze J. (red.) 2006. Ķemeru nacionālā parka putni. Jumava, Rīga. 265.).
Kādēļ baltā pūce Latvijā tagad kļuvusi par ļoti retu viesi? Visticamāk, ziemām kļūstot siltākām, baltās pūces ieklejo arvien retāk.
Baltā pūce ir izteikta klejotāja suga un klejojumus ārpus ligzdošanas vietām veic tās pamatbarības – peļveidīgo grauzēju skaita samazināšanās gadījumos. Šādus gadus, kad pūcēm aptrūkstas barība savās ierastajās ligzdošanas vietās, un tās dodas barības meklējumos tālu no sava dabiskā izplatības areāla, dēvē par “irraption years”, latviskoti – “iebrukuma gadi”, kas atkārtojas vidēji ik pa četriem gadiem.Pārsvarā klejojumos uz dienvidiem dodas jaunie putni, taču, ja barības krājumi krasi sarukuši,tiem var pievienoties arī pieauguši īpatņi. Izteikts “iebrukuma gads” bijusi 2011.-2012. gada ziema Amerikā, kad tūkstošiem balto pūču novērotas ārpus sava dabiskā ligzdošanas areāla.
Interesanti, ka agrāk, kad Arktiskais klimats pletās tālāk uz dienvidiem, arī baltās pūces bija sastopamas tālāk dienvidos. To pierāda alu sienu gleznojumi Francijā, kur attēlotas divas baltās pūces un to mazuļi (http://www.guardian.co.uk/).
