Rasenes ir visā Latvijā purvos bieži sastopams kukaiņēdājs augs, kas sīkā auguma dēļ visbiežāk paliek cilvēkiem nepamanīts. Latvijā sastopamas 4 sugas (no tām viena suga ir starpsugu hibrīds). Visbiežāk sastopama apaļlapu rasene, diezgan bieži - garlapu rasene, bet vidējā rasene aug tikai purvos jūras tuvumā Kurzemē.

Apaļlapu rasene.

Purvā ir īpaši apstākļi - liels mitrums, kur slikti sadalās organiskās vielas, zema temperatūra, kūdra ļoti lēni sasilst, tādēļ barības vielas nesadalās. Taču rasenes šādiem apstākļiem ir labi pielāgojušās un barības vielas uzņem nevis tikai no augsnes, bet lielākoties no kukaiņiem. Rasenes gaišzaļās lapas klātas ar spilgti sarkaniem dziedzermatiņiem. Katra matiņa galā veidojas sīks līmveida piliens, kas saldi smaržo un atgādina rasas lāsi. Neuzmanīgs kukainis, kas uzlaižas uz lapas, tūlīt pielīp, un auga dziedzeru matiņi izdala paralizējošās vielas, kas kukaini nogalina. Tad rasene izdala gremošanas sulai līdzīgu sekrētu, kas izšķīdina kukaiņa mīkstos audus, un rasene uzsūc sev izmantojamās barības vielas, pāri atstājot vien kukaiņa hitīna čaulu. Tā rasene lielāko daļu barības vielu iegūst medījot kukaiņus, nevis barojoties no augsnes caur saknēm.

Pārsvarā par rasenes upuriem kļūst mazas mušiņas, odi un skudras, taču reizēm izdodas arī kāds lielāks ķēriens - piemēram, spāres.

Jūlijā rasenes uzzied ar sīkiem, baltiem ziediem, kas uz sprīdi gara ziedneša paceļas virs sūnām pieplakušās lapu rozetes. Vasaras laikā kūdras virskārta sasilst, līdz ar to purvā rudenī ir siltāks nekā, piemēram, mežos, tādēļ rasene turpina augt un medīt kukaiņus līdz pat pirmajām salnām.

Raseņu noteicēju skatīt šeit.

Nora Rustanoviča, Dabasdati.lv