Februāris ir grūtākais mēnesis tiem ūdensputniem, kuri paliek ziemot iekšzemes ūdenstilpnēs Latvijā. Īpaši šis februāris, kas ir atzīts par bargāko kopš 1987. gada. Turklāt pēdējo divu auksto ziemu rezultātā vairāku ūdensputnu sugu populācijas ir samazinājušās, jo bija vērojama paaugstināta mirstība ziemas mēnešos.
Paugurknābja gulbji un citi putni Dārziņu attekā. Foto: R.Matrozis
Rīgā un citās pilsētās pārziemo tūkstošiem ūdensputnu, turklāt tie pārsvarā uzturas vietās, kur cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā ir neaizsalstošas ūdens platības, piemēram, ieplūst siltie notekūdeņi. Lielākoties šajās vietās ūdensputniem ir grūtības sameklēt sev atbilstošu barības daudzumu, un tie ir spiesti meklēt citas barošanās vietas. Piemēram, 10. februārī, staigājot gar Rīgas kanālu, kas ir pilnīgi aizsalis, nav redzēta neviena dzīva meža pīle. Atrasta tikai viena mirusi. Kanāls bez pīlēm rīdziniekiem ir kaut kas neiedomājams...
Rīgā un tās apkārtnē ir vairākās vietas, kur ūdensputnus aktīvi piebaro pilsētnieki. Minēšu dažas no tām:
Dārziņu atteka. Rīgas HES ūdens novadīšanas kanāla ietekmē ūdens nekad neaizsalst pat bargākajās ziemās. Šobrīd tur uzturas ap 110 paugurknābja gulbjiem, līdz 6 ziemeļu gulbjiem (kuri arī aktīvi cīnās par cilvēku pasniegto baltmaizi!), ap 120 meža pīlēm un citi ūdensputni. Gulbju skaits ir lielākais kopš 1992. gada februāra, kad attekā uzskaitīti 150 gulbji, bet toreiz ziema bija siltāka un atklātā ūdens virsma bija krietni lielāka nekā šobrīd, un gulbji varēja baroties plašākā teritorijā. Pašlaik gulbjiem un pīlēm ir grūtības sameklēt pietiekošu barības daudzumu. Šoziem novērota pat lielā gaura, kas ēda baltmaizi kopā ar meža pīlēm!
Daugava pie Dārziņiem (pie Dārziņu attekas ietekas upē). Slūžas veido ūdens straumi, kas nekad neaizsalst. Uzturas līdz 150 meža pīlēm, līdz 10 paugurknābja gulbjiem un vairāki ziemeļu gulbji.
Daugava pie Ķengaraga (pie putnu torņa). Daugavā ieplūst notekūdeņi. Pašlaik tur uzturas ap 300 meža pīlēm, 4 paugurknābja gulbji, 1 garkaklis.
Gaiļupīte starp Gaiļezeru un Dambjapurva ezeru. Upītē ieplūst notekūdeņi. Pašlaik tur uzturas ap 100 meža pīlēm. Šajā vietā pīles pārtiek galvenokārt no cilvēku sagādātas barības.
Sarkandaugavas grāvis pie tilta. Ap 130 meža pīles.
Sarkandaugava pie Vecmīlgrāvja. Ap 100 meža pīles.
Ūdensputnu piebarošanai ieteicams izmantot svaigu baltmaizi bez piemaisījumiem. Pīles labprāt ēd arī sausus putraimus. Ieteicams baltmaizi sagriezt mazos gabaliņos, lai putniem ir vieglāk to norīt. Piebarošana jāturpina līdz laikam, kad no ledus atbrīvosies citas ūdenstilpnes, kur barības meklējumos pārvietosies daļa no veiksmīgi pārziemojušajiem ūdensputniem.
Dabasdati.lv forumā esat aicināti arī uz sarunām par savvaļas augu un dzīvnieku novērojumiem dabā, dabas foto un arī citām ar dabu un tās vērošanu saistītām tēmām.
