Sadarbībā ar herpetologu Andri Čeirānu tapis Latvijas rāpuļu noteicējs.

Latvijā sastopamas septiņas rāpuļu sugas – viena bruņurupuču (purva bruņurupucis), trīs čūsku (gludenā čūska, zalktis un odze) un trīs ķirzaku (glodene, pļavas un sila ķirzaka) sugas. Latvijā konstatētas arī vairākas svešzemju (introducētas) bruņurupuču sugas, kuras visdrīzāk cilvēki, kas tos turējuši mājās, izlaiduši savvaļā. Viena no sugām, kas labi iedzīvojusies ir sarkanausu bruņurupucis, kura nokļūšana dabā apdraud vietējās sugas – purva bruņrupuču – nākotni un var sekmēt dažādu Latvijai neraksturīgu parazītu un slimību izplatīšanos.

Dzeltenie plankumi galvas sānos ir zalkša raksturīgākā pazīme, kas ļauj to atšķirt no citām Latvijā dzīvojošām čūskām, tai skaitā no odzes melnās formas. Foto: D. Jansons

Visi Latvijas rāpuļi ziemu pavada neaktīvā stāvoklī – ķirzakas un čūskas parasti ziemo dziļi alās un celmos, starp koku saknēm, arī zem ēku pamatiem, drupās, bet purva bruņrupuči ierokas dūņās zem ūdens.

Trīs rāpuļu sugas – purva bruņurupucis, gludenā čūska un sila ķirzaka ir aizsargājamas sugas gan Latvijā, gan Eiropā.

Nora Rustanoviča, Dabasdati.lv