Vasara pilnā plaukumā, viss zied un san (ja vien nav sausuma nomākts...). Vai atceries, ka šogad Gada auga godā ir celtas madaras? Kāpēc daudzskaitlī? Jo runa ir nevis tikai par vienu sugu, bet par veselu ģinti, kurā Latvijā konstatētas 17 sugas, tostarp ļoti bieži sastopamas un visiem tik pazīstamas un mīļas, Latvijas ainavu rotājošas, gan arī mazāk zināmas, tomēr neretas, un visbeidzot retas un Sarkanajā grāmatā ierakstītas. Šeit neliela iepazīšanās ar biežāk sastopamajām un dažām retām madaru sugām. Atšķirt tās var gan pēc dažādām raksturīgām pazīmēm, kā arī pēc augtenes, kur tās sastopamas.

Foto: Valda Baroniņa

Par madarām runājot, pirmkārt iedomājamies balto madaru Galium album kuplās, bišu iecienītās baltās ziedu kupenas. Jā, tā ir mūsu pļavās visbiežāk sastopamā šīs ģints pārstāve, iecienīta jāņuzāle. Gana liela auguma, noziedot veidojas sīki kaili auglīši. Visām madarām lapas izvietotas mieturī, to skaitam un formai ir nozīme. Baltajai madarai mieturī 6-8 lapiņas.

Baltā madara. Foto: Santa Ločmele un Julita Kluša

Izvēlīgāka augtenes ziņā ir ziemeļu madara Galium boreale. Šī suga neaug kurā katrā pļavā vai ceļmalā – tā ir viena no dabisku, neielabotu zālāju indikatoriem. Šādu zālāju, kuros ziemeļu madara aug kopā ar citām indikatorsugām, Latvijā saglabājies maz, lielākoties tie atbilst kādam no ES aizsargājamiem biotopiem un ir pelnījuši īpašas rūpes, pļaujot vai ganot un neļaujot tām aizaugt. Šī madara ir vidēja auguma, stingra, stāva un ar 4 lapiņām mieturī.

Foto: Valda Baroniņa un Edgars Laucis

Retāk sastopama mūsu vienīgā madara ar dzelteniem ziediem – tā ir īstā madara Galium verum, dēvēta arī par dzelteno madaru. Aug sausos zālājos, viegli pazīstama pēc ziedu krāsas, bet, ja noziedējusi, tad šai sugai lapiņas mieturī ir ļoti šauras, gandrīz adatveida, 8-12. Arī šī suga ir dabisku, neielabotu zālāju indikatorsuga, biežāk sastopama Kurzemē. Augot kombinācijā ar citām indikatorsugām, iespējams, norāda uz kādu no ES aizsargājamiem biotopiem.

Foto: Valda Ērmane un Agnese Priede

Madaru ģints pārstāves satopamas ne tikai pļavās, bet arī mežos. Sugām bagātos, auglīgos jauktos un lapkoku (īpaši platlapju) mežos pavasarī gana bieži sastopama smaržīgā madara Galium odoratum. Pašreiz tās visticamāk jau noziedējušas un nogatavojušies auglīši, kas klāti ar āķveidīgiem matiņiem. Lapas šai madarai tāpat mieturos kā citām madarām, bet tās ir gana platas – lancetiskas, augšējos mieturos parasti pa 8.

Smaržīgā madara. Foto: Ģirts Baranovskis

Mitros mežos un purvainās vietās, arī kūdrainās pļavās un slīkšņainās ezeru krastmalās sastopama purva madara Galium palustre. Augumā daudz mazāka, smalkāka un ļoganāka par balto madaru, un lapu mieturī tikai 4 galotnē strupas lapiņas. Līdzīga purva madarai un arī līdzīgās augtenēs sastopama dūkstu madara Galium uliginosum, tomēr atšķirama pēc 6 lapiņām mieturī, turklāt katras lapiņas galā ir mazs dzelonītis.

Purva madara. Foto: Agnese Priede

Dūkstu madara. Foto: Ansis Opmanis

Upmalās starp citiem augstiem lakstaugiem nereti apģērbā ķeras gara auguma vijīga madara – upmalu madara Galium rivale. No pārējām madarām atšķiras ar savu patiešām garo izmēru, kas sasniedz teju 1 metru. Auglīši sīki, kaili. Līdzīga izmēra ir arī ķeraiņu madara Galium aparine, bet tā biežāk sastopama tīrumos vai ruderālās vietās, laba atšķiršanas pazīme ir āķveidīgi matiņi uz auglīšiem un viss augs ar ķerainiem dzelonīšiem.

Upmalu madara. Foto: Valda Baroniņa

Ķeraiņu madara. Foto: Vēsma Vijupe

Visas iepriekšminētās madaras sastopamas gana bieži, bet der atzīmēt to, ka vairākas madaru sugas ir arī retas un aizsargājamas. Tādas, piemēram, ir Šultesa madara Galium schultesii, trejdaļu madara Galium trifidum un trejziedu madara Galium triflorum. Divas pirmās sugas ir dabisku, vecu mežu indikatorsugas, un, tā kā šādu mežu Latvijā nav daudz palicis, tad varbūtība ieraudzīt šīs retās sugas ir neliela. Šultesa madara sastopama tikai valsts dienvidaustrumos, tā ir liela auguma, bet ļoganu stublāju, visam augam raksturīga zaļganpelēcīga nokrāsa. Trejdaļu madara no citām atšķiras ar to, ka tai zieda vainags ir trīsdaļīgs (pārējām madarām četrdaļīgs). Savukārt trejziedu madarai ziedi pa 3 un auglīši ar āķveidīgiem matiņiem. Visām trim retajām madarām Latvijā ir izplatības areāla robeža vai tuvu tai.

Šultesa madara. Foto: Valda Baroniņa

Trejdaļu madara. Foto: Julita Kluša

Trejziedu madara. Foto: Julita Kluša

Madaras ir ilgziedētājas – tās lielākoties zied visu vasaru līdz pat septembrim, ataug un zied arī atālā. Tāpēc, lai arī kā liekas, ka pēc Jāņiem vasara jau iet uz otru pusi, nekas vēl nav nokavēts – ja ieskatīsies dabā vērīgi, līdz rudenim atradīsi ne vienu vien madaru sugu!

Valda Baroniņa

2018-06-29

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.