Puķu sprigane Impatiens glandulifera cēlusies no Himalajiem, un kā dekoratīvs augs plaši kultivēta daudzviet Eiropā. Pirmo reizi ievesta 1839. gadā Lielbritānijā, kur tās izplatība bija tik strauja, ka jau 60 gadus pēc introdukcijas puķu sprigane bija ieguvusi agresīvas nezāles statusu. Latvijā pirmās ziņas par šo augu ir no 1898. gada Latvijas Universitātes herbārija.

Sugas latīniskais nosaukums Impatiens nozīmē «nepacietīgā», Indijā šo augu sauc arī par «nepieskaries man». Tas tādēļ, ka augs rudenī izšauj sēklas, tiklīdz tam pieskaras. Viens augs saražo līdz pat 2000 sēklu, kas tiek aizšautas vairāku metru attālumā, kur tās nākamajā pavasarī izdīgst, nodrošinot auga tālāku izplešanos. Augs ir viengadīgs, rudens pirmajās salnās nosalst, taču izplatīšanās maniere nodrošina sugas ātru savairošanos vietās, kur tā reiz parādījusies. Parasti augs nonāk jaunās vietās līdz ar dārza atkritumiem, kas neapdomīgi tiek izsviesti dārzu malās, izgāztuvēs un upju krastos. Spriganei vispiemērotākās ir bagātas, mitras augsnes, it īpaši gar upēm. Ūdens tuvums nodrošina sēklu izplatību lielākos attālumos, kā rezultātā suga var pārņemt upes krastus, pilnībā izspiežot vietējās, upju krastu veģetācijai raksturīgās sugas.

Latvijā puķu sprigane ir agresīva - invazīva suga, jo daudzviet izplatījusies gar upju krastiem, kur tā veido vienlaidus audzes. Sprigane ir liels lakstaugs, kurš var sasniegt aptuveni 3 m augstumu, noēno citas sugas, kas tur vairs nespēj augt, līdz ar to lakstaugu apakšējā stāvā neaug nekas, kas rada pastiprinātu upju krastu eroziju un augsnes izskalošanos.

Sprigaņu audzes var novērot gan Pārdaugavā gar Mārupīti, Saulkrastos pie Pēterupes, Iecavā, Sabilē, Ķekavā, kur tā lekni aug gar upju krastiem (A. Priede). Puķu sprigane Latvijā zied no jūlija līdz pat oktobrim.

Šī suga izplatījusies visā Eiropā vairāk nekā 20 valstīs. Vislielākās raizes suga sagādā Lielbritānijā, kur tā apsēdusi teju visu upju un upīšu krastus. Pagaidām šā auga izplatīšanos Eiropas ziemeļos ierobežo klimatiskie apstākļi, taču sagaidāms, ka, paaugstinoties vidējām gada temperatūrām, sprigane, līdzīgi kā Lielbritānijā, varētu izplatīties arī Eiropas ziemeļos.

Puķu spriganes visefektīvāk var apkarot tās nopļaujot pirms tiek nogatavinātas sēklas.

Nora Rustanoviča, Dabasdati.lv (izmantota informācija no A. Priedes raksta Vides Vēstīs (2007.g.) „Svešie ienācēji Latvijas florā”)