Latvijas gliemežu pētnieki par 2017. gada sugu ir izvēlējušies Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris. Šī suga nav vietējā Latvijas faunā, bet gan ievazāta cilvēka darbības rezultātā, visticamāk, ar augu stādāmo materiālu. Pirmo reizi Latvijā konstatēta 2009. gadā, un šobrīd jau zināmas 16 Spānijas kailgliemežu atradnes. Iespējams, ka suga sastopama arī citās vietās Latvijā, tādēļ zinātnieki aicina ikvienu ziņot par redzētiem šīs sugas īpatņiem speciāli sagatavotā aptaujas anketā (pieejama šeit), vai arī portālā Dabasdati.lv. Latvijā Spānijas kailgliemezis līdz šim konstatēts dārzos.

Malakologs Edgars Dreijers stāsta: "Pašreiz šie kailgliemeži jau ir sasnieguši pieauguša dzīvnieka izmērus (10-15 cm), līdz ar to tie ir vieglāk pamanāmi un atšķirami no citiem Latvijā esošiem kailgliemežiem. Šogad uzsākts kailgliemežu monitorings, īpaši pievēršot uzmanību Latvijai svešajām sugām. Šim nolūkam ir sagatavota aptaujas anketa, un papildus pievienoti apraksti un attēli arī citām Latvijā atrodamām liela izmēra kailgliemežu sugām, par kurām cilvēki jau iepriekš ir ziņojuši kā par 'spānieti'."

Spānijas kailgliemeži ir liela izmēra gliemeži, to ķermeņa garums var sasniegt 10–15 cm, krāsojums: no oranža (kā apelsīnu miza) līdz ogļu melnam. Visbiežāk ir sastopami netīri brūnganoranži īpatņi. Pēda vienkrāsaina, gļotas bezkrāsainas vai dzeltenīgi oranžas. Augusta vidū tie sasniedz dzimumbriedumu, kad sākas pārošanās laiks, kas ilgst apmēram mēnesi. Gliemeži cenšas sapāroties ar pēc iespējas lielāku skaitu partneru. Pēc tam sākas olu dēšanas laiks, kas ilgst līdz dzīvnieks iet bojā. Olas dēj mitrās vietās augsnē vai komposta kaudzēs, kā arī zem dažādiem priekšmetiem. Vienā dējumā var būt ap 120 olām, kuru apaugļošanā ir izmantoti gan paša (ir arī pašapaugļošanās), gan pārējo partneru spermatozoīdi. Aktīvs vakarā, naktī un no rīta. Dienā uzturas ēnainās un mitrās vietās zem krūmiem, dēļiem un citiem priekšmetiem. Lietainā un vēsā laikā aktīvs arī dienā. Barojas ar dažādiem lakstaugiem. Ziemo mazuļu stadijā. Dzīves ilgums ir aptuveni viens gads. Traucējuma gadījumā (ja tos aiztiek) parasti tikai saraujas. Vairāk par Spānijas kailgliemežiem iespējams uzzināt šeit.
Spānijas kailgliemezi var sajaukt ar sarkano kailgliemezi (Arion rufus). Līdz šim Latvijā konstatētie sarkanie kailgliemeži ir atrasti dabiskos mežos un bijuši melnā krāsā. Spānijas kailgliemezim melni īpatņi ir ļoti reti.

Spānijas kailgliemezis šobrīd ir sastopams gandrīz visā Eiropā. Dabiskais izplatības apgabals — Ibērijas pussala, citās vietās (arī Latvijā) suga ir ievesta. Pirmo reizi Eiropā, ārpus sugas dabiskā areāla, suga konstatēta 1972. gadā Austrijā. Spānijas kailgliemežu izplatīšanos veicina galvenokārt stādu audzētavas, kā arī dārzeņu imports un augu tirdzniecība. Ar stādiem pārvadā gan gliemežu olas, gan mazuļus. Valstīs, kur Spānijas kailgliemezis ir ievazāts, tas kļūst par ļoti nopietnu kaitēkli, nodarot milzīgus zaudējumus lauksaimniecībai un dārzkopībai.

Baltijas valstīs suga pirmo reizi konstatēta 2008. gadā Igaunijā, 2009. gadā Latvijā un 2012. gadā Lietuvā. Precīza sugas izplatība Latvijā vēl nav zināma. Pašreiz tiek vākta informācija, apkopoti ziņojumi un apsekotas konkrētas teritorijas, lai ievāktu materiālu anatomiskai izmeklēšanai un precīzai sugas noteikšanai. Šogad ir uzsāktas Spānijas kailgliemežu uzskaites Dobelē, lai varētu aprēķināt populāciju raksturojošos lielumus – dzīvnieku daudzumu, mirstību u.c.

Savairojoties lielā skaitā, kailgliemeži var būtiski apdraudēt vietējās augu sugas, gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādas augu slimības. Dabiskos biotopos suga apdraud vietējās gliemežu sabiedrības. Ir novērota krustošanās ar dažām vietējām kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās asimilējas un izzūd. Centrāleiropā šis ir viens no visnopietnākajiem lauksaimniecības kaitēkļiem un, domājams, ka Latvijā gaidāmas tādas pašas problēmas.