Tīklkožu dzimtai (Yponomeutidae) pieder sīki, līdz 1 cm gari tauriņi, galvenokārt gaiši ar sīkiem punktiņiem uz segspārniem. Ne jau šie sīkie tauriņi raisa bažas iedzīvotājos, bet gan to kāpuri.

Ievu tīklkode. Foto: Jānis Gailis

Pie mums ir zināms ap 20 tīklkožu sugu. Tīklkodēm raksturīgi, ka kāpuri veido smalku pavedienu tīklu, kas tos aizsargā no dabiskajiem ienaidniekiem – putniem, spožlapsenītēm, jātnieciņiem, kāpurmušām, u.c. plēsoņām, kā arī no augu slimībām un ķīmiskās aizsardzības līdzekļiem (izsmidzināti tie neiekļūst hidrofobajās kāpuru ligzdās). Dabiskie ienaidnieki var kādas tīklkodes populāciju regulēt zemā tās populācijas blīvumā. Taču laika gaitā ir paaugstinājusies sugas rezistence pret auga aizsargvielām, plēsoņām, mikroorganismiem, un suga masveidā savairojas. To, protams, nodrošina arī labvēlīgi klimatiskie apstākļi.

Ievu tīklkodes kāpuri. Foto: Jeļena Plinta

2018. gads iesākās ar ievu tīklkodes Yponomeuta evonymella uzbrukumu ievām visā Latvijā, taču lielāko rezonansi ieguva tieši Rīgā, jo tur daudzi iedzīvotāji ievēro krasas vides izmaiņas. Ievu tīklkodes kāpuri barojas ar parastās ievas lapām, tie ir monofāgi – nevienu citu augu neēd. Šīs sugas savairošanās novērota visā Latvijā un, iespējams, arī ārpus tās. Bojājumu intensitāte ir dažāda, vietām ievas ir pilnībā atlapotas, citur redzami tikai dažu tīklkožu kāpuru pinumi.

Pēdējais masveida uzliesmojums, pēc maniem datiem, bija 2012. gadā, t.i. pirms 7 gadiem. Normāli tam vajadzētu notikt robežās no 8-12 gadiem, jo suga ir viena no t.s. periodiskajām sugām, kurām masveida savairošanās ir neregulāra. Iespējams, ka klimata izmaiņas ieviesušas korekcijas.

Jauna lielā zīlīte barojas ar tīklkodes kāpuriem. Foto: Ilze Priedniece

Ko darīt? Nevajadzētu uzticēties ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, tie varētu izraisīt visai īslaicīgu kukaiņu bojāeju. Galvenie tīklkožu ienaidnieki ir vīrusi. Jau šogad starp kāpuriem novēroju pēc krāsojuma melnus kāpurus, inficētus ar vīrusiem – tādu kā “kāpuru gripas” infekciju. Tā var izraisīt nākošā gada kāpuru masveida saslimšanu un lēnu nāvi. Paredzams, ka 2019. gadā vēl būs redzami ievu tīklkodes kāpuru bojājumi, bet pēc tam par tiem aizmirsīsim uz vairākiem gadiem.

Ir arī citas tīklkožu sugas. Augļu koku tīklkode Yponomeuta padellus bojā galvenokārt plūmes, it īpaši ērkšķplūmes. No bojātiem kokiem ir mazas cerības ievākt bagātu ražu - plūmes būs maz un cietas. Arī ābeļu tīklkode Yponomeuta malinellus šogad ir sastopama lielākā skaitā. Tās kāpuri bojā galvenokārt ābeles, bet sastopami arī uz citiem rožu dzimtas kokiem, taču retāk. Iespējami būtiski postījumi augļkopjiem. Ja šī bija fona auga ābeļu stādījumos agrākajos gados, tad šogad varētu būt īpaši kaitīga.

Tīklkožu ietīts vītols Rīgā. Foto: Ilze Priedniece

Segliņu tīklkode Yponomeuta cagnagella, tāpat kā ievu tīklkode, savairojas uz Eiropas segliņa. Tā ir monofāgs, pēdējais masveida uzliesmojums bija 2007. gadā. Tas varētu interesēt apstādījumu ierīkotājus.

Šovasar tīklkodēm pievienojās arī ābeļu lapu pasvilnis Simaethis pariana, kas šajā gadā vietām krietni bojā vilkābeles.

Vairums tīklkožu sugu ir t.s. periodiskie kaitēkļi, kas savairojas samērā neprognozējami. Iepriekšējā maigā ziema un siltais pavasaris veicināja šo sugu attīstību. Nākotnē galvenokārt jācer uz kukaiņu vīrusu ietekmi uz tīklkožu populāciju skaita samazināšanu.

Voldemārs Spuņģis

2018-06-01

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.