Trakā Liepas / Jāņmuižas medņu vista beidzot atkļuvusi līdz Cēsīm. Pamanīju to zālienā starp Cēsu apvedceļu un Magoņu mājām un laikam kādu brīdi vēl nenoticēju tam, ko redzu. Kad izkāpu no mašīnas, lai medni nobildētu, tas pārlidoja pāri ceļam uz Poruka ielas siltumnīcu pusi. Gandrīz izdevās dabūt to vienā kadrā ar plakātu “Karjers”.
Domāju, ka šis ir tas pats putns, ko pirms četriem gadiem (19.04.2015.) redzēju šosejas malā pie Liepas pag. Dukuļiem. Divas dienas vēlāk (21.04.2015.) medņu vista vēlreiz novērota ceļmalā starp Dukuļiem un Jāņmuižu (21.04.2015., Ģirts Baranovskis). Nākamajā gadā – 21.04.2017. – tā jau bija aizkļuvusi līdz Jāņmuižai, kur to ar Mārtiņu Plataci “ieķeksējām” ciema stadionā. Pēc vietējo stāstītā, vista tur esot uzturējusies jau apmēram nedēļu. Toreiz ar MP nosmējāmies, ka nākamai pieturas vietai vajadzētu būt Cēsīm. Pagājušajā gadā putns nekur netika manīts, bet šogad tiešām atkūlusies līdz Cēsīm (gaisa līnijā 4,35 km no Jāņmuižas). Tuvākajā apkaimē medņu riesti nav zināmi, tāpēc šis putns visdrīzāk nošķīries no kāda attālāka meža zāģētāju iztramdīta riesta un gadu no gada īpaši uzvelkas ap aprīļa 20. datumiem, kad novērojams ceļmalās.
Vēl viens interesants fakts – ja šis ir viens un tas pats putns (un tā visdrīzāk arī ir), pirms četriem gadiem tas bija mans mūža ķeksis Latvijas sarakstam. Vakar tas kļuva arī par mūža ķeksi manam Cēsu pilsētas (nr. 186) un pat Lauciņu karjera sarakstam (nr. 163). Cēsu pilsētas “pelēkajā sarakstā” šī suga jau bija: 19. gs. 80. gados medņi esot ligzdojuši Meijermuižas mežaparkā, kas mūsdienās daļēji ietilpst Cēsu pilsētā (Cīrulīšu dabas takas un Žagarkalns), daļēji – Amatas novadā (Löwis 1892). Redzēt šo “pelēkā saraksta” sugu Cēsīs savām acīm, protams, nebiju cerējis. Palaimējās īstajā brīdī būt īstajā vietā.