Vieta pašlaik ir iezīmēta aptuveni, jāaiziet atkal no Smārdes uz Ķemeriem, tad to vietu, iespējams, izdosies iezīmēt precīzāk. Tolaik, ejot gar dzelzceļu no Smārdes uz Ķemeriem, gludeno čūsku ieraudzīju dzelzceļa kreisajā pusē diezgan stāvā, smilšainā nogāzē pie dzelzceļa sildāmies saulē (sākās paugurains reljefs). Nogāze bija apaugusi ar retu, īsu zāli un smilgām. Dzelzceļa labajā pusē auga krūmāji, aiz tiem – lielas priedes, bet aiz tām atradās milzīgs virsājs, ar baltām smiltīm un nelielām priedītēm. Virsājā bija daudz sila ķirzaku, arī jaunās sila ķirzakas, gar dzelzceļu novēroju arī pļavas ķirzakas. Atrodot 1. gludeno čūsku, pastaigāju dzelzceļa otrajā (labajā) malā un starp paretiem viršiem ieraudzīju vēl vienu gludeno čūsku. Domājot, ka man, kā skolēnam, neviens sevišķi neticēs, ka esmu atradis gludeno čūsku, pirmo ieliku drēbes maisiņā un aiznesu uz toreizējo Jūrmalas Jauno naturālistu staciju, lai kāds to nofotografētu, pēc tam to palaidu atrašanas vietā. Aizbraucot ar mašīnu 2018. gadā un pastaigājot gar dzelzceļmalu tajā rajonā, izbrīnīja izcirsta plata un gara meža josla abās dzelzceļa pusēs.