Aktīvie lietotāji: 86 Kopējais novērojumu skaits: 584698
Tu neesi reģistrējies

Latvijas Dabas fonda tiešraides kameras 2016

2015         2017

Latvijas Dabas fonds 2016. gadā nodrošināja tiešraidi no piecu aizsargājamu putnu – melnā stārķa, jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga un lielā dumpja ligzdām.

 

Forums

Atbalsti projektu

#juraserglis

  

Forums

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

  

Forums

Atbalsti projektu

#vistuvanags

  

Forums

Atbalsti projektu

#zivjerglis

Visas tiešraides kameras vienā logā

Jaunumi

  • 2016. gada tiešraides kameru ligzdošanas sezona – vērtīgi novērojumi un spraigi notikumi, 20.10.2016.
  • Lielā dumpja ligzdā sezona beigusies nemaz tā īsti nesākusies, 28.05.2016.
  • Latvijas Dabas fonds uzsāk tiešraidi no lielā dumpja ligzdas, 20.05.2016.
  • Translācija no zivjērgļu ligzdas Vidzemē, 14.04.2016.
  • Māra Strazda komentārs par mātītes atgriešanos - notikumiem melnā stārķa ligzdā 7.aprīlī, 09.04.2016.
  • Latvijas Dabas fonds aicina sekot līdzi notikumiem vistu vanaga ligzdā, 31.03.2016.
  • Tiešraidē iespējams vērot melno stārķu ligzdu, 24.03.2016.
  • Īsfilma par jūras ērgļa Durberta ģimeni, 10.03.2016.
  • Īsfilma par 2015.gada ligzdošanas sezonu lielā dumpja lizgdā Engures ezerā, 07.03.2016.

  • JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla)

    Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

    2015. gadā šīs ligzdas mātīte Durbe bija gredzenota, kā mazulis ligzdā Igaunijā. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme mums nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

    2016. gada sākumā situācija ligzdā ir mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe ir nozudusi (pēdējo reizi ligzdā tā tika redzēta 2015. gada decembra beigās, visdrīzāk devusies uz citiem medību laukiem, jo bija sasniegusi pieklājīgu vecumu) un par ligzdas piederību aizsākās intensīvi konflikti. Tā arī šajā gadā ligzdošana netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumi – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, jauna pāra mēģinājumi uzsākt ligzdošanu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

    2016. gada rudenī jūras ērgļu ligzdā īpašuma tiesības ir pieteicis jauns pāris. Abi ērgļi ir gredzenoti - tēviņu 2010. gada vasarā, kā mazuli ligzdā Kurzemē, Kuldīgas pusē, gredzenojis ornitologs Jānis Ķuze (uz kreisās kājas C602, uz labās - Latvia Riga 221), savukārt mātīte ir gredzenota 2009. gadā Lietuvā (gredzena Nr.- B556) Šilutes rajonā, gredzenotājs - Deivis Dementavicius. Ligzdu vērotāji abiem ērgļiem devuši vārdus - Vents un Šiltute. Šobrīd notiek cītīgi ligzdas atjaunošanas darbi, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanas sezonu 2017. gadā!

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.


    MELNAIS STĀRĶIS (Ciconia nigra)

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms. 2015. gadā putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni bija negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja gadu iepriekš, mēs nevaram.

    2015. gadā stārķi ligzdoja sekmīgi – lai gan olu perēšanas laikā tie piedzīvoja jūras ērgļa uzbrukumu, kura laikā divas olas tika izmestas no ligzdas, atlikušās divas no izdētajām četrām olām izšķīlās un abi stārķēni izauga un sekmīgi atstāja ligzdu. Viens no jaunuļiem – stārķu meitene Zīļuka tika aprīkots ar satelītraidītāju un tā pārvietošanās ceļiem var sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv, kur tai dots vārds Upene. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit.

    2016. gada sezonas sākumā - marta beigās, aprīļa sākumā – melno stārķu tēviņš, nevarot sagaidīt savu partneri, uzsāka attiecības ar jaunu mātīti, tomēr tām nebija lemts ilgs mūžs, jo ligzdā atgriezās īstā saimniece un savu konkurenti izsvieda laukā. Taču tā kā neviens no pieaugušajiem putniem nav gredzenots, nevar droši apgalvot, ka šie bija tie paši putni, kas iepriekšējā gadā. Aprīļa pirmajā pusē ligzdā tika izdētas četras olas, no divām izšķīlās mazuļi, divas - vanckari. 5. augustā abi izaugušie stārķēni uzsāka migrāciju un ligzdā vairs netika redzēti.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    VISTU VANAGS (Accipiter gentilis)

    Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas pilsētas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

    2016. gadā sistēma ir aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošina labāku attēla un skaņas kvalitāti, ir mainīts arī kadrējums, kas tagad nodrošina labāku skatu uz ligzdu. Marta beigās mātīte ligzdā jau pavada salīdzinoši daudz laika, kas varētu liecināt par gatavojošanos olu dēšanai. Šogad ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divi mazuļi. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    ZIVJĒRGLIS (Pandion haliaetus)

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu (sarkanu „E82”), kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Tas pats putns ligzdā saimniekoja arī 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tēviņš ir cits, gredzenots ar sarkanu gredzenu „397”, kas ļauj secināt, ka arī šis ērglis ir Latvijas izcelsmes, šķīlies 2012. gadā 63 km attālumā no šīs ligzdas. Otrs pāra putns (mātīte) nevienā no šiem gadiem nav bijusi gredzenota, līdz ar to tās izcelsme mums nav zināma un nevaram arī būt pārliecināti, vai darīšana visus šos gadus bijusi ar vienu un to pašu putnu. 2015. gadā ligzdā tika izaudzināti trīs jaunie putni - par norisēm ligzdā šajā gadā vairāk varat izlasīt šeit.

    Šogad zivjērglis pirmo reizi pie ligzdas tika novērots jau 29. martā. Nedēļu vēlāk (5. aprīlī) ligzdā tika redzēti divi putni – jau pieminētais tēviņš „397” un īslaicīgi arī mātīte ar melnu gredzenu „JE” (gredzenota Igaunijā 2013. gadā 88 km attālumā no šīs ligzdas). Aprīļa vidū, kad abi ērgļi ir aizņemti ar ligzdas atjaunošanu, mātīte ir bez gredzena – iespējams, ka tā pati, kas te ligzdoja iepriekšējā gadā. 2016. gadā ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, no kuriem 1. jūlijā vienu ligzdā nomedīja vistu vanags.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana, SIA „Rewind”), kā arī Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    LIELAIS DUMPIS (Botaurus stellaris)

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Tukuma novadā, Pūres pagastā. Ligzdu 2016. gada 11. maijā atrada ornitologi Artūrs Laubergs un Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Tiešraide uzsākta 19. maijā, diemžēl jau pēc nedēļas, 25. maijā, tiešraides sezona noslēdzās, jo nakts aizsegā ligzdā bija paviesojusies Amerikas ūdele un izēdusi visas piecas olas. Amerikas ūdele (Neovison vison) ir viena no zināmākajām ligzdojošo ūdensputnu ligzdu postītājām.

    Vairāk par lielo dumpi lasi šeit.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze, novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Artūrs Laubergs. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Projektu “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā

     

    2015. gada sezona


    ATBALSTĪTĀJI

     

    Datu pārraide: 

      

    Finansiālais atbalsts, 4G rūteri:

     

     

     

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Charadrius morinellus - 2018-08-14 Rallus 2
    Peltis grossa - 2018-08-10 felsi
    Aglais urticae - 2018-08-10 felsi
    Orthetrum cancellatum - 2018-08-13 vigulis
    Sympetrum vulgatum - 2018-08-13 vigulis
    Issoria lathonia - 2018-08-10 felsi
    Sympetrum flaveolum - 2018-08-10 felsi
    Ramalina fraxinea - 2018-08-10 felsi
    Lichenes - 2018-08-10 felsi
    Lichenes - 2018-08-10 felsi
    Lichenes - 2018-08-10 felsi
    Araneae sp. - 2018-08-14 lolitapetkevica
    Anthus pratensis - 2018-08-14 Igors
    Saxicola rubetra - 2018-08-14 Igors
    Camptogramma bilineata - 2018-08-14 lolitapetkevica
    Geometridae sp. - 2018-08-14 lolitapetkevica
    Circus pygargus - 2018-08-14 Igors 1
    Falco vespertinus - 2018-08-14 Igors
    - 2018-08-14 lolitapetkevica
    Lepidoptera sp. - 2018-08-14 lolitapetkevica
    Linaria cannabina - 2018-08-14 Igors
    Pernis apivorus - 2018-08-14 Igors
    Falco subbuteo - 2018-08-14 Igors
    Lanius collurio - 2018-08-14 Igors
    Mergus merganser - 2018-08-14 Igors
    Charadrius hiaticula - 2018-08-14 Igors
    Pluvialis squatarola - 2018-08-14 Igors
    Larus marinus - 2018-08-14 Igors
    Larus fuscus fuscus - 2018-08-14 Igors
    Hymenoptera sp. - 2018-08-14 Aigars
    Aquila pomarina - 2018-08-14 Rallus
    Sturnus vulgaris - 2018-08-14 Rallus
    Meles meles - 2018-08-14 Rallus
    Sturnus vulgaris - 2018-08-14 Rallus
    Vanellus vanellus - 2018-08-14 Rallus
    Falco tinnunculus - 2018-08-14 Rallus
    Cygnus cygnus - 2018-08-14 Rallus
    Dryocopus martius - 2018-08-14 Rallus
    Grus grus - 2018-08-14 Rallus
    Falco tinnunculus - 2018-08-14 Rallus
    Turdus merula - 2018-08-14 Rallus
    Cygnus olor - 2018-08-14 Rallus
    Circus aeruginosus - 2018-08-14 Rallus
    Anas platyrhynchos - 2018-08-14 Rallus
    Egretta alba - 2018-08-14 Rallus
    Columba palumbus - 2018-08-14 Rallus
    Columba oenas - 2018-08-14 Rallus
    Streptopelia turtur - 2018-08-14 Rallus
    Streptopelia turtur - 2018-08-14 Rallus
    Vanellus vanellus - 2018-08-14 Rallus
    Pluvialis apricaria - 2018-08-14 Rallus
    Streptopelia turtur - 2018-08-14 Rallus
    Cyanistes caeruleus - 2018-08-14 Rallus
    Ciconia ciconia - 2018-08-14 Rallus
    Gallinago gallinago - 2018-08-14 Rallus
    Columba oenas - 2018-08-14 Rallus
    Aquila pomarina - 2018-08-14 Rallus
    Garrulus glandarius - 2018-08-14 Rallus
    Vanellus vanellus - 2018-08-14 Rallus
    Turdus pilaris - 2018-08-14 Rallus
    Turdus viscivorus - 2018-08-14 Rallus
    Turdus iliacus - 2018-08-14 Rallus
    Poecile palustris - 2018-08-14 Rallus
    Shizophyllum commune - 2018-07-01 AgneseS
    Anas crecca - 2018-08-14 Rallus
    Calidris alpina - 2018-08-14 Rallus
    Charadrius hiaticula - 2018-08-14 Rallus
    Alauda arvensis - 2018-08-14 Rallus
    Coturnix coturnix - 2018-08-14 Rallus
    Anguis fragilis - 2018-08-02 AgneseS
    Lasius fuliginosus - 2018-08-14 Formicadae
    Araneus quadratus - 2018-08-14 AgneseS
    Vanessa atalanta - 2018-08-14 Mierss
    Aglais urticae - 2018-08-14 Mierss
    Larus canus - 2018-08-14 Mierss
    Sterna hirundo - 2018-08-14 Mierss
    Vanessa atalanta - 2018-08-14 Mierss
    Pica pica - 2018-08-14 Rallus
    Accipiter gentilis - 2018-08-14 Rallus
    Oenanthe oenanthe - 2018-08-14 Rallus
    Anser anser - 2018-08-14 Rallus
    Grus grus - 2018-08-14 Rallus
    Columba palumbus - 2018-08-14 Rallus
    Emberiza schoeniclus - 2018-08-14 Rallus
    Grus grus - 2018-08-14 Rallus
    Grus grus - 2018-08-14 Rallus
    Circus aeruginosus - 2018-08-14 Rallus
    Grus grus - 2018-08-14 Rallus
    Vanellus vanellus - 2018-08-14 Rallus
    Pluvialis apricaria - 2018-08-14 Rallus
    Pluvialis squatarola - 2018-08-14 Rallus
    Larus canus - 2018-08-14 Rallus
    Numenius phaeopus - 2018-08-14 Rallus
    Numenius arquata - 2018-08-14 Rallus
    Calidris pugnax - 2018-08-14 Rallus
    Papilio machaon - 2018-08-14 narcise104
    Numenius phaeopus - 2018-08-14 Rallus
    Sturnus vulgaris - 2018-08-14 Rallus
    Pluvialis apricaria - 2018-08-14 Rallus
    Vulpes vulpes - 2018-08-14 Rallus
    Vanellus vanellus - 2018-08-14 Rallus
    Calidris pugnax - 2018-08-14 Rallus
    Passer montanus - 2018-08-14 Rallus
    Motacilla flava - 2018-08-14 Rallus
    Clavicorona pyxidata - 2018-08-14 he*
    - 2018-08-13 he*
    Circus pygargus - 2018-08-14 IevaM
    Corvus frugilegus - 2018-08-14 Rallus
    Pyrrhula pyrrhula - 2018-08-14 Rallus
    Sylvia communis - 2018-08-14 Rallus
    Linaria cannabina - 2018-08-14 Rallus
    Spinus spinus - 2018-08-14 Rallus
    Saxicola rubetra - 2018-08-14 Rallus
    Pernis apivorus - 2018-08-14 Rallus
    Luscinia luscinia - 2018-08-14 Rallus
    Columba palumbus - 2018-08-14 Rallus
    Erithacus rubecula - 2018-08-14 Rallus
    Sylvia curruca - 2018-08-14 Rallus
    Muscicapa striata - 2018-08-14 Rallus
    Buteo buteo - 2018-08-14 Rallus
    Chloris chloris - 2018-08-14 Rallus
    Polypodium vulgare - 2018-08-14 Rallus
    Dactylorhiza cruenta - 2018-08-14 Rallus
    Neottia nidus-avis - 2018-08-14 Rallus
    Phylloscopus trochilus - 2018-08-14 Rallus
    Vanessa atalanta - 2018-08-14 Rallus
    Dryocopus martius - 2018-08-14 Rallus
    Numenius arquata - 2018-08-14 Rallus
    Corvus corax - 2018-08-14 Rallus
    Poecile montanus - 2018-08-14 Rallus
    Delichon urbicum - 2018-08-14 Rallus
    Podiceps cristatus - 2018-08-14 Rallus
    Melanitta nigra - 2018-08-14 Rallus
    Gavia arctica - 2018-08-14 Rallus
    Riparia riparia - 2018-08-14 Rallus
    Cygnus olor - 2018-08-14 Rallus
    Anas platyrhynchos - 2018-08-14 Rallus
    Certhia familiaris - 2018-08-14 Rallus
    Aegithalos caudatus - 2018-08-14 Rallus
    Periparus ater - 2018-08-14 Rallus
    Coenonympha pamphilus - 2018-08-14 Rallus
    Charadrius hiaticula - 2018-08-14 Rallus
    Calidris alpina - 2018-08-14 Rallus
    Loxia curvirostra - 2018-08-14 Rallus
    Anthus campestris - 2018-08-14 Rallus
    Bucephala clangula - 2018-08-14 Rallus
    Apus apus - 2018-08-14 Rallus
    Sitta europaea - 2018-08-14 Rallus
    Sterna hirundo - 2018-08-14 Rallus
    Ardea cinerea - 2018-08-14 Rallus
    Melanitta nigra - 2018-08-14 Rallus
    Melanitta fusca - 2018-08-14 Rallus
    Tringa totanus - 2018-08-14 Rallus
    Larus marinus - 2018-08-14 Rallus
    Columba livia domestica - 2018-08-14 Rallus
    Cyanistes caeruleus - 2018-08-14 Rallus
    Lullula arborea - 2018-08-14 Rallus
    Anthus pratensis - 2018-08-14 Rallus
    Pluvialis squatarola - 2018-08-14 Rallus
    Oenanthe oenanthe - 2018-08-14 Rallus
    Parus major - 2018-08-14 Rallus
    Charadrius hiaticula - 2018-08-14 Rallus
    Gavia sp. - 2018-08-14 Rallus
    Gavia arctica - 2018-08-14 Rallus
    Mergus merganser - 2018-08-14 Rallus
    Lophophanes cristatus - 2018-08-14 Rallus
    Larus marinus - 2018-08-14 Rallus
    Gavia arctica - 2018-08-14 Rallus
    Clangula hyemalis - 2018-08-14 Rallus
    Dendrocopos major - 2018-08-14 Rallus
    Sterna paradisaea - 2018-08-14 Rallus
    Phalacrocorax carbo - 2018-08-14 Rallus
    Corvus cornix - 2018-08-14 Rallus
    Hirundo rustica - 2018-08-14 Rallus
    Larus argentatus - 2018-08-14 Rallus
    Larus ridibundus - 2018-08-14 Rallus
    Sterna sandvicensis - 2018-08-14 Rallus
    Phylloscopus collybita - 2018-08-14 Rallus
    Fringilla coelebs - 2018-08-14 Rallus
    Larus canus - 2018-08-14 Rallus
    Emberiza citrinella - 2018-08-14 Rallus
    Oenanthe oenanthe - 2018-08-14 Rallus
    Motacilla alba - 2018-08-14 Rallus
    Anthus trivialis - 2018-08-14 Rallus
    Pycnoporellus fulgens - 2018-08-14 roosaluristaja
    - 2018-08-14 ER
    Haliaeetus albicilla - 2018-08-14 Platacis
    Buteo buteo - 2018-08-14 DanaH
    Vespa crabro - 2018-08-14 Matrus
    Laetiporus sulphureus - 2018-08-14 Matrus
    Limosa lapponica - 2018-08-14 Mareks Kilups
    Passer montanus - 2018-08-14 dekants
    Anthus pratensis - 2018-08-14 dekants
    Buteo buteo - 2018-08-14 dekants
    Hirundo rustica - 2018-08-14 dekants
    Oriolus oriolus - 2018-08-14 dekants
    Dendrocopos major - 2018-08-14 dekants
    Corvus cornix - 2018-08-14 dekants
    Aegithalos caudatus - 2018-08-14 dekants
    Poecile montanus - 2018-08-14 dekants
    Turdus merula - 2018-08-14 dekants
    Erithacus rubecula - 2018-08-14 dekants
    Troglodytes troglodytes - 2018-08-14 dekants
    Sitta europaea - 2018-08-14 dekants
    Regulus regulus - 2018-08-14 dekants
    Sturnus vulgaris - 2018-08-14 dekants
    Delichon urbicum - 2018-08-14 dekants
    Linaria cannabina - 2018-08-14 dekants
    Certhia familiaris - 2018-08-14 dekants
    Chloris chloris - 2018-08-14 dekants
    Garrulus glandarius - 2018-08-14 dekants
    Cyanistes caeruleus - 2018-08-14 dekants
    Emberiza citrinella - 2018-08-14 dekants
    Dryocopus martius - 2018-08-14 dekants
    Coccothraustes coccothraustes - 2018-08-14 dekants
    Columba palumbus - 2018-08-14 dekants
    Turdus pilaris - 2018-08-14 dekants
    Phalacrocorax carbo - 2018-08-14 dekants
    Corvus corax - 2018-08-14 dekants
    Fringilla coelebs - 2018-08-14 dekants
    Pyrrhula pyrrhula - 2018-08-14 dekants
    Passer montanus - 2018-08-14 dekants
    Saxicola rubetra - 2018-08-14 dekants
    Parus major - 2018-08-14 dekants
    Phylloscopus sibilatrix - 2018-08-14 dekants
    Turdus philomelos - 2018-08-14 dekants
    Spinus spinus - 2018-08-14 dekants
    Poecile montanus - 2018-08-14 dekants
    Prunella modularis - 2018-08-14 dekants
    Anthus trivialis - 2018-08-14 dekants
    Phylloscopus trochilus - 2018-08-14 dekants
    Garrulus glandarius - 2018-08-14 dekants
    Troglodytes troglodytes - 2018-08-14 dekants
    Fringilla coelebs - 2018-08-14 dekants
    Dryocopus martius - 2018-08-14 dekants
    Sturnus vulgaris - 2018-08-14 dekants
    Anas platyrhynchos - 2018-08-14 dekants
    Periparus ater - 2018-08-14 dekants
    Corvus cornix - 2018-08-14 dekants
    Anas crecca - 2018-08-14 dekants
    Aquila pomarina - 2018-08-14 dekants
    Certhia familiaris - 2018-08-14 dekants
    Regulus regulus - 2018-08-14 dekants
    Larus ridibundus - 2018-08-14 dekants
    Pica pica - 2018-08-14 dekants
    Nucifraga caryocatactes - 2018-08-14 dekants
    Delichon urbicum - 2018-08-14 dekants
    Erithacus rubecula - 2018-08-14 dekants
    Hirundo rustica - 2018-08-14 dekants
    Pyrrhula pyrrhula - 2018-08-14 dekants
    Corvus corax - 2018-08-14 dekants
    Columba palumbus - 2018-08-14 dekants
    Sitta europaea - 2018-08-14 dekants
    Cyanistes caeruleus - 2018-08-14 dekants
    Linaria cannabina - 2018-08-14 dekants
    Anthus pratensis - 2018-08-14 dekants
    Alauda arvensis - 2018-08-14 dekants
    Cygnus cygnus - 2018-08-14 bišudzenis
    Buteo buteo - 2018-08-14 DanaH
    Pluvialis squatarola - 2016-08-28 MoreOrLess
    Falco vespertinus - 2018-08-14 Mareks Kilups
    Pluvialis squatarola - 2016-09-12 MoreOrLess
    Pluvialis squatarola - 2017-09-10 MoreOrLess
    Parnassia palustris - 2018-08-14 roosaluristaja
    Fulica atra - 2018-08-14 de kje
    Bucephala clangula - 2018-08-12 de kje
    Betula humilis - 2018-08-14 meža_meita
    Euphorbia cyparissias - 2018-08-12 kamene
    Peucedanum oreoselinum - 2018-08-12 kamene
    Epilobium hirsutum - 2018-08-12 kamene
    Brachycera - 2018-08-11 kamene
    Anguis fragilis - 2018-08-11 kamene
    Populus alba - 2018-08-11 kamene
    Euphrasia sp. - 2018-08-11 kamene
    Fragaria vesca - 2018-08-11 kamene
    Calidris minuta - 2018-08-13 Ilona_rasa
    Acer negundo - 2018-08-11 kamene
    Carlina vulgaris - 2018-08-11 kamene
    Dryopteris filix-mas - 2018-08-11 kamene
    Vanessa atalanta - 2018-08-10 kamene
    Limosa lapponica - 2018-08-13 Ilona_rasa
    Calidris alpina - 2018-08-13 Ilona_rasa
    Hydroprogne caspia - 2018-08-13 Ilona_rasa 1
    Charadrius hiaticula - 2018-08-13 Ilona_rasa
    Ardea cinerea - 2018-08-14 DG
    Accipiter nisus - 2018-08-14 Rallus
    Falco subbuteo - 2018-08-14 Rallus
    Falco subbuteo - 2018-08-14 Rallus
    Dendrocopos major - 2018-08-14 laaga
    Capreolus capreolus - 2018-08-14 Rallus
    Falco subbuteo - 2018-08-14 Rallus
    Capreolus capreolus - 2018-08-14 Rallus
    Lepus europaeus - 2018-08-14 Rallus
    Nezināms
    @ girtsbar
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    sandis 15.augusts, 01:10

    Iespaidīgs bars! Apsveicu ar "self-found" :)


    IlzeP 14.augusts, 20:39

    Piedošanu, tādā gadījumā mainu sugu atpakaļ :)


    forelljjanka 14.augusts, 20:13

    Visu vecumu trulīšiem(spalvu tērpos kādi pie mums redzami)uz muguras izteikts zīmējums V burta veidā.Gaišajām tāda nav,tas arī manāmi lielāks par trulīti.Nosacīti pie mums ir divi mazi šņibīši ,trulītis un temminka,tad ir lielais, kas patiešam ir vislielākais(tuvu tam gan jūras)nu un tad pārējie visi līdzīga izmēra.Vēl tāda interesanta nianse,gaišajam šņibītim kājā praktiski nav pakaļējā pirksta.Ja nemaldos ,DDatiem ir šņibīšu noteicējs,lielos vilcienos(ir gan tur pie kā piesieties;))tas varētu palīdzēt.


    Bekuvecis 14.augusts, 20:13

    Es savukārt nemaz nebiju lāgā ieskatījies trešajā foto - jo jau pirmajos divos uzreiz saskatīju vītenītes! Jā, tās uz celma jānodala nost. Tikai ir visai mazticami, ka tām jelkad izdosies noteikt sugu...


    IevaM 14.augusts, 19:50

    Jā, te izskatās ir divi dažādi piekūni, pirmajā bildē tiešām purva


    Ilona_rasa 14.augusts, 19:17

    Paldies, pētīju ilgi, kurš no abiem, bet nu beigās noteicu nepareizi


    Ivars L. 14.augusts, 18:33

    Nav ķērpis, bet sēne - parastā skaldlapīte.;) Pēdējā bildē blakus sēnei ir arī divi ķērpji: kreisā pusē - rievainā parmēlija, pa labi - plūmju evernija.


    W 14.augusts, 18:18

    Tātad tās sēnītes uz celma būtu jāliek atsevišķā novērojumā?


    forelljjanka 14.augusts, 17:33

    Pēc noteicēja(neesmu redzējis;)),meža balodim jābūt izteikti apaļākai(kā jau dobumperētājam),izmērs jau ar nav skaidrs,varbūt lauku tomēr?;)


    forelljjanka 14.augusts, 17:26

    Tas ,uz izolatora sēdošais, tā kā pēc purva izskatās,savukārt lidojumā aste gara,gara,muguras krāsa nav saprotama...


    forelljjanka 14.augusts, 17:14

    Būs cits šņibītis-trulītis,juv.putns.;)


    IevaM 14.augusts, 16:38

    Meža balodis?


    Inita 14.augusts, 14:44

    Atkal nepaskatījos, ka dažādas sēnes. Divas vītenītes, bet trešā - nē. Trešā varbūt veca pacelmene vai kas uz to pusi.


    Aleksandra 14.augusts, 11:09

    Paldies, Sandi un Ilze!


    Matrus 14.augusts, 10:01

    Cits novērojums no šīs vietas bija par mazajiem dūkuriem, droši vien tie paši mazuļi. Labāk šajā novērojumā atstāt gaigalu, bet dūkuru mazuļu bildi pārlikt blakus novērojumā, lai nav divi vienādi ziņojumi.


    Ikerti 14.augusts, 08:53

    Novērojumu reģistrēju telefonā ,tagad datorā redzu,ka GPS koordinātes nav noteiktas pareizi. Jābūt lielceļam otrā pusē, krietni iekšā mežā, novērots priežu-egļu mežā, tuvu robežai starp izcirtumu un mežu. Nebiju pārliecināta, vai tā bija rubeņu vai medņu vista, bet bija krietna tītara lielumā. Nofotografēt nepaspēju.


    IlzeP 14.augusts, 08:33

    Tiešām izskatās sašauts (?)


    IlzeP 14.augusts, 08:31

    Tīri melnbaltais krāsojums kā jūras ķīvītei. Bet vai bez padušu redzēšanas var droši spriest?


    IlzeP 14.augusts, 08:29

    Pirmajā attēlā esošo gaigalu vajadzētu atdalīt atsevišķā novērojumā. Vai tas ir droši, ka tie ir tieši mazā dūkura mazuļi?


    dziedava 14.augusts, 08:29

    Ja ieskatās, diezgan bieži sastopama, bet šādus augus nereti kaut kā nepamana :)


    OKK 14.augusts, 03:49

    Man tikai nav skaidrs, kāpēc Uldis Ļoļāns (roosaluristaja) šo neatķeksēja kā interesanto...


    OKK 14.augusts, 03:45

    Šis ir 100% "Interesants novērojums", gan 1. reizi DD, gan no latvijasdaba.lv "Izplatība un sastopamība : Eiropa, Ziemeļ- un Dienvidamerika, Dienvidāzija, Jaunzēlande. Latvijā reti, atrasts alās." !!!


    sandis 13.augusts, 23:59

    Parastais sīksamtenis


    Liepzieds 13.augusts, 23:29

    Arī šeitan bija dzeltenā, nevis pelēkā cielava.


    Liepzieds 13.augusts, 23:28

    Mans misēklis - nevis pelēkās, bet 4-5 dzeltenās cielavas. (Arī baltās bija, bet tās ir atsevišķā novērojumā.)


    Līga Strazdiņa 13.augusts, 23:08

    Paldies, Inita!!


    forelljjanka 13.augusts, 19:55

    4-5 pelēkās cielavas ?;) Gan jau ,ka baltās!


    Vīksna 13.augusts, 19:52

    Putnu medību sezona sākās ! Bet mūsu pusē zemnieki tāpat gārņus šauj nost. Arī malu zvejnieki muld, ka gārņi viņiem visas zivis aprij.Es gan tikai reizēm dažus gārņus redzu.


    Vīksna 13.augusts, 19:40

    Paldies !


    IevaM 13.augusts, 19:34

    Vieta tāda ne pārāk raksturīga rubenim. Kā tika noteikts?


    forelljjanka 13.augusts, 17:38

    Manuprāt,arī! ;)


    felsi 13.augusts, 17:19

    Paldies Ivar!


    Irbe 13.augusts, 16:47

    Manuprāt jūras ķīvīte


    Bekuvecis 13.augusts, 16:30

    Es tomēr tiecos palikt pie sava: zaru vītenīte, tikai stipri apvītusi. Bija taču pēc vella sauss un karsts! Bet morfoloģija man šķiet viscaur pareizā.


    Bekuvecis 13.augusts, 16:22

    Ir!


    Matrus 13.augusts, 16:16

    Divi mazuļi attēlā nav gaigalas (tie ir ar raksturīgu nokrāsu), droši vien mazā dūkura mazuļi.


    Inita 13.augusts, 11:51

    Šaubīgais zemespūpēdis Melanogaster ambiquus


    Inita 13.augusts, 11:43

    Varētu būt liesmenīte Flammulaster sp., bet pārāk liela izskatās.


    Inita 13.augusts, 11:37

    Domāju, ka lauvu jumtene, ja tik koša!


    Inita 13.augusts, 11:32

    Lipīgā zaraine Calocera viscosa


    Inita 13.augusts, 11:30

    Liesmene Gymnopilus sp.


    Inita 13.augusts, 11:29

    Jumtene Pluteus sp.


    Inita 13.augusts, 11:27

    Tā uz koka ir jumtene Pluteus sp. Man šķiet, ka tur ir divas dažādas sēnes!


    Inita 13.augusts, 11:24

    Sārtlapīte Entoloma sp.


    Inita 13.augusts, 11:23

    Baltā greznulīte Delicatella integrella


    Inita 13.augusts, 11:21

    Šķiedrgalvīte Inocybe sp.


    Inita 13.augusts, 11:17

    Noteikti nav vītenīte!


    Inita 13.augusts, 11:15

    Zvīņainā sīkstene Neolentinus lepideus


    Aleksandra 13.augusts, 09:55

    Paldies, Marek!


    Vīksna 13.augusts, 01:36

    Paldies !


    Vīksna 13.augusts, 01:35

    Paldies !


    nekovārnis 13.augusts, 01:08

    Izskatās ka Pipiza ģints ziedmuša - iespējams Pipiza austriaca.


    dziedava 13.augusts, 00:56

    :D Nu skaista tā vazanķe! Mulsina tas koši brūnais kātiņš. Visi materiāli man Rīgā, tāpēc negribas izvirzīt apšaubāmas hipotēzes. Kad tikšu mājās, tad varēšu nopietnāk padomāt. Tagad jāiztiek ar priecāšanos. :)


    meža_meita 13.augusts, 00:32

    Diemžēl nav, bet to labi atceros, bija skaisti noaugusi lapas mala. Sākumā nodomāju, ka aug tikai uz sūnām. Kad pamanīju, ka aug arī visur citur, nodomāju "nu vazanķe" un aizgāju prom :D


    dziedava 13.augusts, 00:05

    O, tas interesanti gan! Uz koku lapām foto ir? Meklēju sugu, kas raksturīga tieši sūnām, bet tad jāskata plašāk. :)


    Blakts 12.augusts, 23:53

    Jā, viss pareizi - bruņublakts Odontoscelis fuliginosa. Varētu būt reta vai nu vismaz reti konstatēta suga Latvijā. Tieši Lilastes pusē šī suga gan ir atrasta - dzelzceļmalā uz DR no Lilastes stacijas.


    meža_meita 12.augusts, 23:30

    :) Ja noder, bija uzaugušas arī uz citām sūnām un koku lapām.


    galochkin 12.augusts, 22:26

    Paldies, Laima! Man arī )))


    roosaluristaja 12.augusts, 21:48

    Izskatās pēc sakņkāta bekas (Boletus radicans). Gan jau Bekuvecis pateiks, vai tā patiesi ir.


    Vīksna 12.augusts, 20:57

    Paldies !


    Vīksna 12.augusts, 20:43

    1 augustā 25 vecas un jaunas bārkstainās mušmires tur saskaitīju.Pēc tam sausums, mežos mitrās vietas un grāvji izžuvuši.


    dziedava 12.augusts, 20:40

    Paldies, apskatīju, bet hipotēzēm īsti neatbilst. Paturēšu prātā un vélāk vēl papētīšu :)


    Fuatra 12.augusts, 20:38

    līdzīgs ir arī D.sylvicolana, bet mazāks- 5mm un lido jūnijā-jūlijā ?


    Laimeslācis 12.augusts, 20:25

    Paldies! Iepazinos (izlasīju Uģa Piterāna dabas foto bloga rakstu http://upiterans.blogspot.com/2014/07/scolia-hirta-jauna-suga-latvijai.html un izskatīju visus novērojumus DD).


    meža_meita 12.augusts, 20:15

    Julita, pievienoju tuvāku attēlu.


    Martins 12.augusts, 20:08

    Novērojums, nenoliedzami ir interesants - sāk iezīmēties regularitāte un tieši tas ir inetersanti. Bet kas ir PapesSpāres? Jauns sākums vai konts, lai bezpersoniski piereģistrētu vienu novērojumu? Lūdzu izskaidrojiet!


    Martins 12.augusts, 20:00

    Ir brūnā ezerspāre un tieši tā - vecs eksemplārs.


    Laimeslācis 12.augusts, 19:49

    Paldies, Marita, mēģināšu iepazīties! :)


    Vīksna 12.augusts, 19:47

    Dēļ darbiem maz sanāca bildēt, un to pašu, daļu tikai ziemā varbūt varēšu DD ielikt.


    Mari 12.augusts, 19:32

    Vai tikai tā nav visai retā Skolija (Scolia hirta) ?


    Vīksna 12.augusts, 18:25

    Paldies !


    pustumsa 12.augusts, 18:25

    Atkal es izgāzos! Paldies par komentāru! Un šis tārtiņš atkal pievienojas Latvijas 100 putniem! Uz valsts svētkiem būs jāpārskaita!


    forelljjanka 12.augusts, 18:17

    Raksturīga un nesajaucama pazīme gan juv.gan ad.jūras ķīvītei ir melnais laukums spārnapakšā tuvāk ķermenim(saukta arī par padusi).Dzeltenajam tārtiņam tā ir sniegbalta,ārkārtīgi retajam tundras tārtiņam -pelēka(joprojām esmu vienīgais kas Latvijā to Dabā redzējis:D),tāpat pelēka tā ir Pluvialis dominica kurš Latvijā vēl nav konstatēts.Jā,jūras ķīvīte ir tārtiņš.;)


    Fuatra 12.augusts, 18:17

    paldies, atbilstošs nosaukums


    Vīksna 12.augusts, 18:13

    Tīruma zilausis.


    Ara 12.augusts, 18:11

    Paldies!


    pustumsa 12.augusts, 17:44

    Nu gan! Es domāju, tārtiņš... Laikam atkal jāiet kursos!


    pustumsa 12.augusts, 17:43

    Paldies! Tā kā ar elektrību nodeva tas sauciens. Man nav gadījies mežā būt, vairāk pļavā un pie jūras. Bet Seivi ķauķis man arī vēl nebija. Es vēl tikai mācos atpazīt. Paceplīša saucienu tagad zināšu! Paldies!


    Laimeslācis 12.augusts, 17:35

    Izmocījos, bet palika nenoteikts. Lūdzu palīdzību!


    forelljjanka 12.augusts, 17:34

    Ēva,domāju,šogad esi pagājusi garām 100-iem paceplīšu!;)Paklausies saucienu un ieej jebkurā mežā ar biezāku pamežu,ja vēl izgāzušās egļu saknes,viņš tur ir un šauj uz Tevi ar savu mazo ložmetēju(brīdinājumsauciens)! ;) http://www.putni.lv/trotro.htm


    pustumsa 12.augusts, 16:19

    Nu re! Arī šis ir labs!


    pustumsa 12.augusts, 16:16

    Paldies


    Fuatra 12.augusts, 15:04

    Apakšējā bildē ar līkšņibīti.


    grieze 12.augusts, 15:02

    Tegenaria domestica, det.: Inese Cera :)


    roosaluristaja 12.augusts, 11:44

    Manuprāt uzpūstā saknene (Rhizinba undulata)


    IlzeP 12.augusts, 08:03

    Vai nevarētu būt Seivi ķauķis netipiskās pozās?


    IlzeP 12.augusts, 07:59

    Paceplītis gan tas nav. Bet kas tas ir - samulsu...


    Laimeslācis 12.augusts, 00:00

    O, Paldies, Marek, :) iemetu Googlē - dikti līdzīga, bet interesanti, ko Uģis teiks :)


    nekovārnis 11.augusts, 23:10

    Vajadzētu būt bruņublaktij Odontoscelis fuliginosa, ja neesmu aizšāvis kaut kur pamatīgi garām:) Jāpagaida Uģa viedoklis.


    pustumsa 11.augusts, 22:58

    Urrā! + atkal!! Paldies!! Par katru jaunu sugu manā sarakstā man prieks!


    pustumsa 11.augusts, 22:57

    Super!! Manam simtgades sarakstam + ! Tā jau tā astīte izskatījās cēli gaisā! Paldies!!


    pustumsa 11.augusts, 22:55

    Paldies!


    Jonis 11.augusts, 22:41

    Asmalis Ostoma ferruginea.


    pustumsa 11.augusts, 22:38

    Paldies!


    roosaluristaja 11.augusts, 22:34

    Jā, patiesi, niedru lijas tēviņš


    pustumsa 11.augusts, 22:19

    Laikam niedru lija. Pēdējos 2 foto var spārnu krāsu redzēt.


    roosaluristaja 11.augusts, 22:13

    Zvirbuļvanags tas nekādā gadījumā nav. Pēc tādiem attēliem sugu precīzi neriskēšu noteikt.


    roosaluristaja 11.augusts, 21:12

    Viena no ežgalvītēm (Sparganium)


    Laimeslācis 11.augusts, 20:51

    Paldies, Voldemār, par komentāru! Izložņāju pa internetu pie visādam vabolēm, bet ka tā ir blakts, neienāca prātā. Viņa dabā izskatījās pilnīgi melna, samtaina.


    Mari 11.augusts, 20:41

    Man šķiet, ka Brūnā ezerspāre, bet tāda ļoti tumša. Varbūt vecs īpatnis?


    W 11.augusts, 20:11

    Paldies!


    Aceralba 11.augusts, 19:40

    Paldies!


    Aceralba 11.augusts, 17:39

    Paldies!


    lichen_Ro 11.augusts, 16:50

    Cladonia macilenta


    lichen_Ro 11.augusts, 16:49

    Ir Evernia mesomorpha :)


    Kukainis 11.augusts, 16:06

    Ļoti interesanta blakts. Es jau biju gatavs nosaukt par Coptosoma, bet tie matiņi traucē, nepieciešams UP komentārs, viņam ir noteicēji.


    Laimeslācis 11.augusts, 13:57

    :)) Kā man patīk šitās bildes!! :))


    Laimeslācis 11.augusts, 13:53

    Jā dadžu :)


    de kje 11.augusts, 12:01

    paldies Edgar!


    Karmena 11.augusts, 09:06

    Paldies, Marek!


    Jonis 11.augusts, 08:34

    Kaut kādas bruņutis.


    Mari 11.augusts, 07:02

    Paldies par komentāriem, sapratu, ka naktstauriņ i- tas nemaz nav vienkārši :) Man tas pagaidām ir absolūti tumšs lauciņš.Lai nu paliek Amphipyra sp., Paldies, Marek!


    LailaG 10.augusts, 23:54

    Paldies,Marek,šādu brīnumu redzēju pirmo reizi.Gana liels.


    nekovārnis 10.augusts, 23:31

    Tajā poļu tauriņlapā A.berbera izplatība iekrāsota gandrīz tikpat smuki kā A.pyramidea - no Eiropas pietrūkst tik Norvēģija un Īrija. Jā, tas nosaukums berbera uzvedina domu par migrantu, bet pie tik karstas vasaras... Diemžēl tādus resursus par tās vai citas sugas novērojumiem un izplatību Latvijā vēl neesmu iemācījies atrast - parasti ja kaut ko atrodu, tad pagalam fragmentāru - meklēšanā ieguldītais laiks parasti neatmaksājas.


    Rallus 10.augusts, 23:15

    Marek, ne par to - skatījos, ka tā Berberu plakanpūcīte nav DD sarakstā, bet Zviedrijā konstatēta biežāk, minēts arī, ka izplatās uz Z. Domāju, ka ir kādi saraksti vai Entomoloģijas biedrības publikācijas, ko vnk. nezinu, bet Tev kaut kur pieejams. Ok


    nekovārnis 10.augusts, 23:12

    Andri, tik tālu manas zināšanas naktstauriņu jomā nesniedzas:) Vispār pagaidām naktstauriņiem ķeros klāt tikai tad, ja ir kādas izteiktākas pazīmes - šajā gadījumā sarkanie apakšspārni. https://lepidoptera.eu/listThumbnails > Latvia > Noctuidae (šajā gadījumā). Tālāk ar izslēgšanas metodi nonācu līdz Amphipyra sp. un te arī manas zināšanas izbeidzās:) Tālāk nododu stafeti naktstauriņos par mani zinošākiem ļaudīm, tai skaitā Tev.


    Ivars L. 10.augusts, 22:01

    Uz lapu koka kritalas būs cita mīkstpiepe - pelēkā mīkstpiepe, Postia tephroleuca. Izskats arī vairāk atbilst šai sugai.


    MJz 10.augusts, 21:48

    Neko daudz par spārēm nezinu, bet domājams, ka šis vēl ir interesants novērojums.


    MJz 10.augusts, 21:42

    Pēc Oskara teiktā - labākā sezona ir bijusi 1989.gadā, kad tika noķerti 5 īpatņi. Šo gan varbūt jāpārprasa Agrim Celmiņam.


    MJz 10.augusts, 21:41

    Oskars Keišs, Māris Jaunzemis, Ance Priedniece.


    LailaG 10.augusts, 18:27

    Paldies,Marek,par labojumu!


    Pēteris 10.augusts, 18:19

    Pateicos!


    Aceralba 10.augusts, 18:09

    Paldies!


    gunitak 10.augusts, 18:03

    Rāceņu.


    Mareks Kilups 10.augusts, 17:21

    malači! labi jums tur iet! cik ir vienas sezonas rekords?


    W 10.augusts, 16:59

    Paldies!


    Ivars L. 10.augusts, 14:28

    Domāju, ka veca Fomitopsis pinicola.


    Ivars L. 10.augusts, 14:27

    Jā, alkšņu spulgpiepe.


    Latvju_zēns 10.augusts, 13:48

    Interesants novērojums - trešais grīšļu ķauķis šogad.


    dziedava 10.augusts, 13:46

    Skatos tagad citur uz vertkāla stumbra ko ļoti līdzīgu - ka tik nav alkšņu spulgpiepe


    roosaluristaja 10.augusts, 11:56

    Ja tās cepurītes arī pieder šai piepei, tad Phellinus ferruginosus nekādā gadījumā nav. Un vispār Ph. ferruginosus normāli nav drupena.


    roosaluristaja 10.augusts, 11:53

    Ļoti šaubos. Manuprāt veca Fomitopsis pinicola.


    OKK 10.augusts, 11:53

    Amphipyra pyramidea


    Gaidis Grandāns 10.augusts, 11:14

    Phellinus ferruginosus?


    Rallus 10.augusts, 10:55

    Marek, vai tā Berberu plakanpūcīte vispār Latvijā ir sastopama, daudz zināmu novērojumu?


    Aleksandra 10.augusts, 10:48

    Paldies, Ilze un Uldi!


    Jonis 10.augusts, 10:30

    Rāceņu balteņu Pieris rapae klubiņš.


    Jonis 10.augusts, 10:29

    Izskatās pēc apskriduša kāļu balteņa Pieris napi.


    IlzeP 10.augusts, 07:09

    Pievienoju datu bāzei. Skaists latviskais nosaukums :)


    IlzeP 10.augusts, 07:04

    Vai nebūs tomēr pļavas?


    Aleksandra 10.augusts, 01:08

    Albīns eksemplārs (varbūt ir interesants novērojums?)


    Aleksandra 10.augusts, 01:04

    Gatavojas ziedēt augustā. Iespējams, laika apstākļi izjaukuši ritmu.


    alisija220alisija0alise 09.augusts, 23:57

    Paldies par labojumu! Visticamāk Chrysolina fastuosa


    alisija220alisija0alise 09.augusts, 23:54

    Paldies par labojumu!


    nekovārnis 09.augusts, 23:09

    Manuprāt plakanpūcīte - vai nu Amphipyra pyramidea vai Amphipyra berbera.


    Bekuvecis 09.augusts, 22:41

    Patiesībā šeit ir tas retais gadījums, kad pēc augtenes var droši pateikt, kura no divām vizuāli neatšķiramām sugām: Coprinopsis lagopus.


    KM 09.augusts, 22:21

    Paldies par ieteikumu, nogādāšu paraugus uz muzeju tuvākajā laikā.


    W 09.augusts, 20:20

    Paldies, Edgar!


    Bekuvecis 09.augusts, 19:31

    Šīs sugas augļķermeņu izskats ļoti mainās attīstības gaitā. Atpletušās sēnes (kā šeit) izskatās pilnīgi citādas nekā jaunas.


    Bekuvecis 09.augusts, 19:12

    Man neizskatās ne pēc Elaphomyces sp., ne pēc Rhizopogon sp. Jā, varētu būt kāda Tuber sp., ja vien tā granulārā struktūra iekšpusē ir PAREIZAJĀ veidā granulāra. Diemžēl tā redzama neskaidri, būtu vajadzīgs labs šķērsgriezuma foto. Bet vislabāk un visdrošāk - aizgādāt paraugu uz Dabas muzeju Diānai Meierei. Viņa ir mūsu vienīgā pazemes sēņu speciāliste.


    forelljjanka 09.augusts, 18:47

    Dumbrcālim protams ir ļoottii bagātīgs saucienu arsenāls,vairāki no tiem ir līdzīgi pelēkvaigu dūkura saucienam.Piemēram "kviekšana"ar krītošo intonāciju nebūt nav brīdinājuma sauciens,kā daudzi domā,tā drīzāk ir komunikācija starp tuvumā esošiem sugasbrāļiem.Savukārt pelēkvaigu dūkuris aprīļa otrā pusē var būt jebkur,ūdens dziļums vai biezs niedrājs(protams ūdenim tur jābūt)nevar būt arguments-te tie nevar būt.Var ,un kā vēl:Zvārdes bij.poligona bebraines,sekli Sātiņu dīķi,Liepājas ezers galu galā.Vai ligzdos,tas cits jautājums,bet var arī ligzdot.Pelēkvaigu dūkuri šovasar bija izligzdojuši dīķeļos pie Karaļkalna Aglonas pusē,nu ,vismaz konkrētājā kur uzturējās pull ,nebija dziļš,viss ūdensaugos.Savukārt Vītiņu pļavās dažus gadus atpakaļ jūras ērglis plūca cekuldūkuri,nav jau šim kur sprukt,ūdens vasarā reti kur dziļāks par pusmetru,bet dzīvo.Konkrētajā novērojumā varbūt apšaubāms ir statuss,bet tā-Rīgai pāri un garām aizmigrē tukstošiem pelēkvaigu dūkuru.;)


    CerambyX 09.augusts, 18:15

    Nē nu citreiz jau gadās dzirdēt/redzēt kādu putnu tur kur tam it kā nevajadzētu būt - viss jau ok, tā var gadīties, jo putni māk lidot un jebkas var principā parādīties jebkur. Tad (vismaz man) parasti pirmais jautājums ir pašam sev - vai tas ko es redzu/dzirdu tiešām ir tas ko es domāju? Ja tomēr sākotnējā versija tomēr ir pareiza (gadās jau, ka tomēr nav - rūpīgi ieskatoties/ieklausoties atklājas patiesība), tad censtos šo novērojumu pienācīgi dokumentēt (foto/audio ieraksts), lai nebūtu nekādu šaubu (nedz pašam, nedz citiem). Ja dokumentēt neizdodas (piemēram, putns jau aizlidojis vai saucienus atkārtoti neizdod), tad nu teorētiski jau pietiktu arī ar precīzu un pilnīgu novērojuma aprakstu, bet nu tas jau tad atkarīgs no katra konkrētā vērotāja pieredzes, pārliecības, ambīcijām utt. Piemēram, es tādos gadījumos (kad 'it kā ir', bet nav dokumentēts) novērojumu 'aizairēju miskastē', jo parasti rodas kaut kādas šaubas, jo kļūdīties jau var jebkurš (t.i. runa nav par 100% pārliecinošiem novērojumiem, kā, piemēram, ja te pelēkvaigu dūkuri būtu redzēti vizuāli). Tā ka atbilde uz jautājumu principā slēpjas noteikšanas pārliecībā. Es ieteiktu vienmēr tomēr būt maksimāli kritiskiem, maksimāli (saprāta robežās, protams) sevi neticēt un uzdod sev papildus jautājumus un, ja kaut kas neštimmē, tad labāk novērojumu nereģistrēt. Tas vismaz mans piegājiens, kā rezultātā gribētos domāt, ka maksimāli tiek samazināts kļūdu skaits. Protams, jā - līdz ar to miskastē iekrīt arī kāds % patiesu un teorētiski pareizi noteiktu novērojumu, bet labāk tā, kā 'ēterā aiziet' neliels % muļķību.


    Arnis2 09.augusts, 17:31

    Gribētos saprast, vai tad , ja Andris būtu atpazinis saucienus, bet nebūtu tos reģistrējis, jo biotops, redz, nav īstais, vai tad šāda rīcība būtu bijusi pareizāka?


    W 09.augusts, 17:30

    Paldies!


    CerambyX 09.augusts, 16:02

    Platknābis un prīkšķe tur jau gan ir daudz 'tipiskāka' suga (salīdzinoši ar pelēkvaigu dūkuri) pavasara migrācijas laikā - nelielā skaitā, protams, bet pat man (kas Daugavgrīvu apmeklē samērā neregulāri, vairāk rudens pusē) ir tur abām sugām pavasarī bijuši vismaz pāris novērojumi (tā no atmiņas, ja vajag precīzi tad jāmeklē novērojumi rokā). Tā ka šo sugu klātbūtne kā papildus arguments pelēkvaigu dūkura eksistencei tajā dienā diez vai ir :)


    Matrus 09.augusts, 15:46

    Punkts stāv uz peļķes pie ceļa, kuru var labi pārskatīt, ja balss bija no peļķes aiz niedrāja - pēdējos gados to vairākas reizes izstaigāju, tur dziļums ir visai neliels, max kadi 20-40cm, vasara pelke pilniba izzust. Dukurim varetu but pa seklu un ar visai ierobežotu zivju daudzumu. 1991. gadā 3. ezers, kur ilgstosi uzturejas viens paris, bija pa vidu apm. 80 cm dzils (laiku pa laiku gajam sim ezeram pari, veicot udensputnu ligzdu meklesanu). Ja nav citu pieradijumu, tad sis noverojums ir nepietiekami dokumentets, nemot vera zinasanas par pasreizejo sis sugas sastopamibu Riga.


    Matrus 09.augusts, 15:35

    Vismaz 29, liels skaits rudens migrantiem un reti iekšzemē!


    dekants 09.augusts, 15:32

    Piekrītu, ka netipiska vieta. Vai varēja būt, ka piemirsies sauciens? Drīzāk, ka nē, bet noteikti var gadīties. Tas, ka apkārt bija dažādas palielas peļķes, to gan atceros. Vai varēja dūkuris migrācijā piestāt? Iespējams. Arī platknābis un prīkšķe nemaz tur nav tik tipiska. "Pāris" kā ligzdotājs piekrītu, ka tur gan nebūtu piemērots. Kā jau minēju šodien vairs precīzi konkrēto novērojumu neatceros (nevaru atsaukt atmiņā un iztēloties dziesmu, kuru dzirdēju), tādēļ drīzāk uzticētos tā brīža vērtējumam. Netipiska vieta un nevaru vairs to nekādīgi pamatot (putnus neredzēju), tādēļ pieņemu, ka citi savās datu atlasēs to neizmantos vai atzīmēs kā šaubīgu. Žēl, ka vairs nevar tajā brīdi atgriezties vēlreiz.


    roosaluristaja 09.augusts, 15:31

    Vēl ir tādi jumjupūpēži (Rhizopogon). Normālā paskatā viņi galīgi neizskatās pēc šiem, bet vecumā visādi var būt.


    roosaluristaja 09.augusts, 15:27

    Man arī ir versija, ka tas varētu būt kaut kas no Tuber ģints. Granulāra melna struktūra it kā vairāk norāda uz briežtrifelēm (Elaphomyces). Bet briežtrifelēm parasti nav tik neregulāra forma. Pazemes sēnēs galīgi neesmu speciālists. Jāpagaida kompetentāku cilvēku domas.


    KM 09.augusts, 15:14

    Izskatās pēc tādām kā trifelēm. Iekšpusē struktūra granulāra, melnā krāsā.


    roosaluristaja 09.augusts, 15:05

    Ja tās patiešām ir sēnes, varētu būt kaut kas interesants.


    Matrus 09.augusts, 14:21

    Augusta pirmajā dekādē jūras žagatas pamet Daugavas baseinu. Novērot šādus migrantus iekšzemē ir liela veiksme, visai interesants novērojums!


    Matrus 09.augusts, 14:15

    Pelekvaigu dukuris Daugavgrivas lieguma noverots vien 1991. gada, kad pavasari (aprili un maija) kadu menesi divi putni uzturejusies 3. ezera. Citur Riga so sugu noveroju paris reizes Daugava pie Kengaraga, vairakkart (1990. gadu sakuma) Darzinu atteka un vienu reizi Kisezera. Apzimeta vieta Daugavgrivas lieguma visai netipiska sai sugai.


    Arnis2 09.augusts, 14:14

    Īsti nezinu, kāds biotops pavasarī pelēkvaigu dūkurim būtu vajadzīgs, bet šopavasar pie paša niedrāja, mazliet gan uz kreiso pusi no punkta , ilgstoši bija liela ūdens peļķe.Vismaz šajā pavasarī tur bija sugas, kas citkārt tur nav tik bieži sastopamas.


    CerambyX 09.augusts, 13:56

    Tāpēc jau jautāju, ka dumrcāļi tur pavasarī 'kviec' visapkārt 'biezā slānī'. 24. aprīlī arī Andris dumbrcāli te nav ziņojis, kaut gan pavasrī tur Daugavgrīvā, putnu torņa apkārtnē, pastāvot mazliet ilgāku laiku (minūtes 15-30, un tā kā tajā dienā Andris ir ziņojis 40 citas sugas - tātad bijus ne gluži 5 minūšu pastaiga, bet pavadīts ilgāks laiks), parasti nevar nedzirdēt. Un atzīmētais punkts ir tāds, ka nu tur, manuprāt, nav pat pelēkvaigu dūkurim īsti kur peldēt. Papildus moments tāds, ka 2018. gadā pirms šī datuma dumbrcāļus Andris nav ziņojis - iespējams pa ziemu aizmirsies sauciens/kvieciens un dzirdētais asociējies ar pelēkvaigu dūkuri... Katrā ziņā, manuprāt, te 99% ir dzirdēts dumbrcālis ne pelēkvaigu dūkuris.


    dekants 09.augusts, 13:55

    Labs jautājums! Vairs gan precīzi neatceros, bet šķiet, ka ar grupiņu vēl piestājām klausīties viņu kviekšanu.


    Irbe 09.augusts, 13:49

    Paldies!


    CerambyX 09.augusts, 13:47

    Tīteņu sfings


    IlzeP 09.augusts, 13:17

    Ja paliekam pie principa, ka katras sugas pirmo ziņojumu DD atzīmējam kā interesantu, tad šis tāds ir. Man gan vismaz uz dārzbērgļiem un citām nesavvaļas sugām to negribētos attiecināt, jo Dabasdati tomēr ir savvaļas sugu novērojumu portāls.


    Sintija Martinsone 09.augusts, 08:39

    Šajā vietā ir daudz dumbrcāļa novērojumu, t.sk. paša Andra.


    dziedava 09.augusts, 00:10

    Paldies, tad nav gluži parastā salvija no dārza izbēgusi! :)


    Ansis 08.augusts, 23:59

    Birztalas jeb stepes salvija. Pie mums tā ir rets ieceļotājs no Eiropas kontinentālās DA daļas, atrodama sausās pļavās, gar dzelzceļiem. Dabas Datos pirmais šīs ģints ziņojums ;)


    AAvj 08.augusts, 22:42

    Olas taču ir no izēstas ligzdas - plēsējs nosmulējis. Es par gaigalu.


    CerambyX 08.augusts, 22:00

    Tiešām pelēkvaigu dūkuris tur, Daugavgrīvas niedrājā? Nav kaut kas sajaukts? Dumbrcālis varbūt domāts?


    pustumsa 08.augusts, 21:47

    Paldies!


    Liepzieds 08.augusts, 21:25

    Paldies, sadalīšu divos novērojumos. Kompānija man arī lika pasmaidīt un atsauca atmiņā padomju laiku čehu multeni par melno un balto sunīti - Stremjanku un Makaronu :)


    Fuatra 08.augusts, 21:10

    paldies, nezināju, ka ir arī suņkumelītes ;)


    Liepzieds 08.augusts, 21:07

    Google piedāvātās gaigalu olas izskatās vienlaidus krāsā; šīm bija sīki, brūni lāsumiņi. Kaut gan vispār Alūksnes ezerā gaigalas esot. Atradu tādā kā mežājā-briksnājā starp diviem ezeriem, zem palielas egles. Tuvākie koki apkārt arī egles.


    IevaM 08.augusts, 20:50

    Gaigala?


    roosaluristaja 08.augusts, 20:10

    Spriežot pēc lapām, šai vajadzētu būt nesmaržīgajai suņkumelītei nevis ilzītei. Nezālēs gan nejūtos pārak zinošs.


    Edgars Smislovs 08.augusts, 20:09

    Bija gan jaunais CALALP, gan CALMEL.


    Matrus 08.augusts, 19:50

    Visai operatīvi atbildēja un ir iegūta zinātniskā informācija pētniekiem!


    IlzeP 08.augusts, 19:02

    Ticamības līmeni redz administratori.


    Astrantia 08.augusts, 18:23

    Saņēmu atbildi no Somijas. Kaija ir gredzenota 11.07.2017. Tuusniemi apvidū, kā jauns putns.


    lolitapetkevica 08.augusts, 16:48

    Paldies!!!


    Mierss 08.augusts, 15:40

    Paldies !


    Bekuvecis 08.augusts, 13:17

    P.S. Ja uzradusies vēl viena balss par Polyporus badius, tad uzskatām, ka arī tā - droši! :)


    Bekuvecis 08.augusts, 13:14

    Jauka kompānija! :) Pa labi - retā un aizsargājamā koraļļu dižadatene (pilnīgi droši), pa kreisi - ne tik retā kastaņbrūnā kātiņpiepe, jau krietni paveca (ne pilnīgi droši, jo nav apakšpuses foto). Lai abām piešķirtu šīs sugas, novērojums acīmredzot jāsadala divos.


    roosaluristaja 08.augusts, 13:10

    Tumšā ir Polyporus badius. Gaišā īsti nevar saprast. Iespējams, Hericium coralloides


    lolitapetkevica 08.augusts, 11:45

    Paldies!!!


    lolitapetkevica 08.augusts, 11:41

    Paldies!!


    roosaluristaja 08.augusts, 11:34

    Otrajā attēlā stumbra apakšā ir melnās dzilnas kalumi. Bet koku ir kalis arī trīspirkstu dzenis.


    Rallus 08.augusts, 09:45

    Lai arī pagājušā gada novērojums, šis bija āķīgi - tā salocīto atkarināto spārnu poza vedināja domāt par "Angle Shades", bet izrādījās "Small Angle Shades" - aprakstā tas ir minēts, bet noteicēja bildēs nebūtu aizdomājies. Protams, ka krāsojums arī atbilstošs. Paldies par erudīcijas bagātināšanu šajā jomā.


    Rallus 08.augusts, 09:39

    Tik agri reģionā (ieskaitot Igauniju) šī suga vēl nebija atrādījusies! Kā paliek ar to vienu jauno parasto šņibīti, ko ziņojāt 265 putnu barā. Vai tas tad arī ir vai sākotnēji šis tika nosaukts par jauno un, analizējot bildes tad nonākts pie cita secinājuma?


    Mimi Serada 08.augusts, 09:28

    Paldies, Līga! Ļoti skaista sūna!


    IlzeP 08.augusts, 07:57

    Agni, ko Tu testē?


    Laimeslācis 08.augusts, 07:49

    Ooooo! Tas gan interesanti! Paldies, Uģi! Paldies, Marek! :)


    Vīksna 08.augusts, 02:43

    Paldies !


    OKK 08.augusts, 01:28

    Kur un kā DD var redzēt to, ka novērojumam ir piešķirta kategorija "Ticams"?


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2018
    © dabasdati.lv
    Saglabāts