Aktīvie lietotāji: 64 Šodien ievadītie novērojumi: 181 Kopējais novērojumu skaits: 964980
Tu neesi reģistrējies

Latvijas Dabas fonda tiešraides kameras 2016

2015         2017

Latvijas Dabas fonds 2016. gadā nodrošināja tiešraidi no piecu aizsargājamu putnu – melnā stārķa, jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga un lielā dumpja ligzdām.

 

Forums

Atbalsti projektu

#juraserglis

  

Forums

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

  

Forums

Atbalsti projektu

#vistuvanags

  

Forums

Atbalsti projektu

#zivjerglis

Visas tiešraides kameras vienā logā

Jaunumi

  • 2016. gada tiešraides kameru ligzdošanas sezona – vērtīgi novērojumi un spraigi notikumi, 20.10.2016.
  • Lielā dumpja ligzdā sezona beigusies nemaz tā īsti nesākusies, 28.05.2016.
  • Latvijas Dabas fonds uzsāk tiešraidi no lielā dumpja ligzdas, 20.05.2016.
  • Translācija no zivjērgļu ligzdas Vidzemē, 14.04.2016.
  • Māra Strazda komentārs par mātītes atgriešanos - notikumiem melnā stārķa ligzdā 7.aprīlī, 09.04.2016.
  • Latvijas Dabas fonds aicina sekot līdzi notikumiem vistu vanaga ligzdā, 31.03.2016.
  • Tiešraidē iespējams vērot melno stārķu ligzdu, 24.03.2016.
  • Īsfilma par jūras ērgļa Durberta ģimeni, 10.03.2016.
  • Īsfilma par 2015.gada ligzdošanas sezonu lielā dumpja lizgdā Engures ezerā, 07.03.2016.

  • JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla)

    Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

    2015. gadā šīs ligzdas mātīte Durbe bija gredzenota, kā mazulis ligzdā Igaunijā. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme mums nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

    2016. gada sākumā situācija ligzdā ir mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe ir nozudusi (pēdējo reizi ligzdā tā tika redzēta 2015. gada decembra beigās, visdrīzāk devusies uz citiem medību laukiem, jo bija sasniegusi pieklājīgu vecumu) un par ligzdas piederību aizsākās intensīvi konflikti. Tā arī šajā gadā ligzdošana netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumi – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, jauna pāra mēģinājumi uzsākt ligzdošanu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

    2016. gada rudenī jūras ērgļu ligzdā īpašuma tiesības ir pieteicis jauns pāris. Abi ērgļi ir gredzenoti - tēviņu 2010. gada vasarā, kā mazuli ligzdā Kurzemē, Kuldīgas pusē, gredzenojis ornitologs Jānis Ķuze (uz kreisās kājas C602, uz labās - Latvia Riga 221), savukārt mātīte ir gredzenota 2009. gadā Lietuvā (gredzena Nr.- B556) Šilutes rajonā, gredzenotājs - Deivis Dementavicius. Ligzdu vērotāji abiem ērgļiem devuši vārdus - Vents un Šiltute. Šobrīd notiek cītīgi ligzdas atjaunošanas darbi, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanas sezonu 2017. gadā!

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.


    MELNAIS STĀRĶIS (Ciconia nigra)

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms. 2015. gadā putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni bija negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja gadu iepriekš, mēs nevaram.

    2015. gadā stārķi ligzdoja sekmīgi – lai gan olu perēšanas laikā tie piedzīvoja jūras ērgļa uzbrukumu, kura laikā divas olas tika izmestas no ligzdas, atlikušās divas no izdētajām četrām olām izšķīlās un abi stārķēni izauga un sekmīgi atstāja ligzdu. Viens no jaunuļiem – stārķu meitene Zīļuka tika aprīkots ar satelītraidītāju un tā pārvietošanās ceļiem var sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv, kur tai dots vārds Upene. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit.

    2016. gada sezonas sākumā - marta beigās, aprīļa sākumā – melno stārķu tēviņš, nevarot sagaidīt savu partneri, uzsāka attiecības ar jaunu mātīti, tomēr tām nebija lemts ilgs mūžs, jo ligzdā atgriezās īstā saimniece un savu konkurenti izsvieda laukā. Taču tā kā neviens no pieaugušajiem putniem nav gredzenots, nevar droši apgalvot, ka šie bija tie paši putni, kas iepriekšējā gadā. Aprīļa pirmajā pusē ligzdā tika izdētas četras olas, no divām izšķīlās mazuļi, divas - vanckari. 5. augustā abi izaugušie stārķēni uzsāka migrāciju un ligzdā vairs netika redzēti.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    VISTU VANAGS (Accipiter gentilis)

    Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas pilsētas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

    2016. gadā sistēma ir aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošina labāku attēla un skaņas kvalitāti, ir mainīts arī kadrējums, kas tagad nodrošina labāku skatu uz ligzdu. Marta beigās mātīte ligzdā jau pavada salīdzinoši daudz laika, kas varētu liecināt par gatavojošanos olu dēšanai. Šogad ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divi mazuļi. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    ZIVJĒRGLIS (Pandion haliaetus)

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu (sarkanu „E82”), kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Tas pats putns ligzdā saimniekoja arī 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tēviņš ir cits, gredzenots ar sarkanu gredzenu „397”, kas ļauj secināt, ka arī šis ērglis ir Latvijas izcelsmes, šķīlies 2012. gadā 63 km attālumā no šīs ligzdas. Otrs pāra putns (mātīte) nevienā no šiem gadiem nav bijusi gredzenota, līdz ar to tās izcelsme mums nav zināma un nevaram arī būt pārliecināti, vai darīšana visus šos gadus bijusi ar vienu un to pašu putnu. 2015. gadā ligzdā tika izaudzināti trīs jaunie putni - par norisēm ligzdā šajā gadā vairāk varat izlasīt šeit.

    Šogad zivjērglis pirmo reizi pie ligzdas tika novērots jau 29. martā. Nedēļu vēlāk (5. aprīlī) ligzdā tika redzēti divi putni – jau pieminētais tēviņš „397” un īslaicīgi arī mātīte ar melnu gredzenu „JE” (gredzenota Igaunijā 2013. gadā 88 km attālumā no šīs ligzdas). Aprīļa vidū, kad abi ērgļi ir aizņemti ar ligzdas atjaunošanu, mātīte ir bez gredzena – iespējams, ka tā pati, kas te ligzdoja iepriekšējā gadā. 2016. gadā ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, no kuriem 1. jūlijā vienu ligzdā nomedīja vistu vanags.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana, SIA „Rewind”), kā arī Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    LIELAIS DUMPIS (Botaurus stellaris)

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Tukuma novadā, Pūres pagastā. Ligzdu 2016. gada 11. maijā atrada ornitologi Artūrs Laubergs un Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Tiešraide uzsākta 19. maijā, diemžēl jau pēc nedēļas, 25. maijā, tiešraides sezona noslēdzās, jo nakts aizsegā ligzdā bija paviesojusies Amerikas ūdele un izēdusi visas piecas olas. Amerikas ūdele (Neovison vison) ir viena no zināmākajām ligzdojošo ūdensputnu ligzdu postītājām.

    Vairāk par lielo dumpi lasi šeit.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze, novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Artūrs Laubergs. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Projektu “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā

     

    2015. gada sezona


    ATBALSTĪTĀJI

     

    Datu pārraide: 

      

    Finansiālais atbalsts, 4G rūteri:

     

     

     

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Scolopax rusticola - 2020-07-04 Wiesturs
    Crex crex - 2020-07-04 Wiesturs
    Asio otus - 2020-07-04 Wiesturs
    Vulpes vulpes - 2020-07-04 Wiesturs
    Nucifraga caryocatactes - 2020-11-07 Edgars Smislovs
    Glaucidium passerinum - 2020-11-07 Edgars Smislovs
    Scolopax rusticola - 2020-11-07 Edgars Smislovs
    Nezināms
    @ maariite
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    Laimeslācis 24.novembris, 20:08

    Paldies, Uģi! Man 187 suga :)


    megere 24.novembris, 19:51

    Ar kašķi slims dzīvnieks. Ikdienišķa parādība starp lapsām un jenotsuņiem. Reizēm arī kāds mājas suns to noķer.


    Ukaduks 24.novembris, 18:49

    O! Cik interesanti! Aiziešu paspaidīt, ja labi smaržos, vienu aizņemšos sirdsmājiņai vai istabā goda vietā! :)


    DD 24.novembris, 18:45

    :) viss labi!


    Mežirbe777 24.novembris, 18:19

    Starp 1,5 un 1,55 m


    dziedava 24.novembris, 18:04

    Kādā augstumā dalās 2 starās?


    kamene 24.novembris, 15:22

    Paldies, Ivar, par divām man jaunām sugām.


    Laimeslācis 24.novembris, 13:38

    Liels paldies, Julita! :)


    dziedava 24.novembris, 13:34

    Jā, viena no sēņu sugām, ko notur par gļotsēni :)


    degunlācis 24.novembris, 13:27

    Paldies! Kaut kā nevarēju sablenzt nekādus radziņus.


    Valdis 24.novembris, 11:46

    Paldies.


    dziedava 24.novembris, 11:41

    Tā varētu būt ne gluži pelējuma sēne, bet sēne, kas aug uz augu, sēņu atliekām - Tilachlidium brachiatum


    CerambyX 24.novembris, 11:39

    Manuprāt, ka šādi saskatu.


    Valdis 24.novembris, 11:38

    Paldies. Vai ir kāda versija par baltajiem pūkainajiem kažociņiem? Pelējuma sēne?


    dziedava 24.novembris, 09:40

    2. foto tās fonā esošās sarkanīgās varētu būt cita suga :). Tām cita foto nav?


    felsi 23.novembris, 23:13

    Labs salīzinājums!


    Laimeslācis 23.novembris, 22:51

    Paldies, Ivar! Šī mani ļoti interesēja! Bija ļoti skaista, neparasta. Mazliet atgādināja liesu mannas putru. :)


    dziedava 23.novembris, 22:40

    Ja tā ir lapiņsēne, sugas noteikšanai svarīgi jau redzēt arī lapiņas. Tās te nav redzamas. Baidos, ka jaunībā iepazītu puisi, kad tas būs lielākā vecumā, ja foto būs redzams tikai pliks pakausis, arī būs grūti atpazīt :(


    IlzeP 23.novembris, 22:19

    Datumu izlaboju.


    Valdis 23.novembris, 22:07

    Lai nesabojātu statistiku, 2021.gadā būs jāaiziet apskatīt vai sēnes joprojām vēl ir vietā. Savukārt, lai reabilitētos, jāatzīst, ka novērojums tomēr ir no pagātnes, respektīvi, 16.07.2020. Atvainojos par pieļauto tehniska rakstura kļūdu. Žēl. Ceru, ka paliekot vecākam, vismaz kāds mani vēl būs spējīgs atpazīt.


    Mežirbe777 23.novembris, 21:43

    Nē, 2018. gadā šim kokam bija pazīstamās sarkanās pīlādžogas, tāpēc noteikti pīlādzis.


    marsancija 23.novembris, 21:37

    Paldies Uldim un Ansim par noteitajām sugām!


    Ansis 23.novembris, 20:58

    Vai tā nevarētu būt ieva?


    forelljjanka 23.novembris, 20:01

    Vienīgais novērojums DDatos un uzreiz retā zaļā dzilna.Kāpēc ne pelēkā?Kura arī ir zaļa.;) http://www.putni.lv/piccan.htm


    Ivars L. 23.novembris, 19:51

    Vajadzēja paspaidīt to sēni, tad arī Tu smaržotu, nu vismaz pirksti.:) Senos laikos lika drēbju skapī aromam.


    VijaS 23.novembris, 19:20

    Paldies, Uldi!


    Ukaduks 23.novembris, 19:15

    Jauks nosaukums! Tad jau smaržo, iespējams!


    roosaluristaja 23.novembris, 18:13

    Bez attēla diezgan šaubīgs novērojums


    roosaluristaja 23.novembris, 18:06

    Attēli ne visai. Manuprāt vēlā pundurkamolene


    forelljjanka 23.novembris, 17:28

    Pēc bildes jau te neko nepateikt,jāatceras tikai,ka mazais ir 2x mazāks par lielo,tieši tik pat liels kā parastais vai gaišais šņibītis.;)


    VijaS 23.novembris, 16:51

    Paldies, Ruslan!


    VijaS 23.novembris, 16:39

    Pēdējā bilde - mēnesi vēlāk.


    roosaluristaja 23.novembris, 13:54

    Novērojums no nākotnes? Vecas jau. Grūti pateikt, kas tās varētu but.


    roosaluristaja 23.novembris, 13:51

    Kašķis. Pirmos sniegpulkstenīšus diez vai redzēs.


    roosaluristaja 23.novembris, 13:43

    Manuprāt tomēr melnkausene


    Matrus 23.novembris, 08:16

    Vai novērots Jūrasleju pļavās?


    pustumsa 22.novembris, 22:48

    Paldies! Tāda doma bija, tikai slikts foto.


    pustumsa 22.novembris, 21:46

    Paldies!


    Mari 22.novembris, 20:34

    Paldies, Julita! Tos tīkliņus izvērtēt vēl jāpiešaujas :)


    dziedava 22.novembris, 20:31

    Smuki! :) T.decipiens atšķiras ar to, ka sporām mēdz būt pilnīgs tīkliņš (pamīšus ar sporām ar nepilnīgu tīkliņu), kamēr T.crateriformis sporas ir kārpainas, kur dažas kārpas savienotas jeb ar tādu kā saplēstu tīkliņu, nekad pilnīgu.


    MoreOrLess 22.novembris, 19:37

    Paldies!


    angel 22.novembris, 19:08

    Paldies!


    OKK 22.novembris, 17:47

    Kāda no dzegužpirkstītēm (Dactylorhiza)


    OKK 22.novembris, 17:39

    Dzeguzene - platlapu vai purva


    OKK 22.novembris, 17:25

    Parastā čīkstene (čīkstuļu laimiņš) Sedum telephium


    Siona 22.novembris, 17:11

    Liels paldies! :)


    MoreOrLess 22.novembris, 16:51

    Physocarpus opulifolius - irbeņlapu fizokarps jeb parastā irbeņspireja - šķiet, ka nav sarakstā. https://www.latvijasdaba.lv/augi/physocarpus-opulifolius-l-maxim/


    CerambyX 22.novembris, 15:39

    Lokāls Dārziņu retums :)


    dziedava 22.novembris, 15:37

    Paldies, Inguna, skatīšu :)


    felsi 22.novembris, 15:35

    Julitai, krāterfomas ir smalkākas, man liekas uz garāka kātiņa, bet vāles kā smagnējas ūdens glāzes uz īsāka kātiņa. Bez sporām var aizšaut šķībi nosakot:)


    CerambyX 22.novembris, 15:35

    "Pagaidām pirmais', jo nu ir vismaz divi ziņojumi DD.lv, kas ir kaut kas no homalonotus/micropthalmus pāra - Mareka novērojums (https://dabasdati.lv/lv/observation/gordpnqrc41dtg8348mb1i5m85/), manuprāt, ļoti velk uz homalonotus, bet tam kaut kā nedaudz pazīmes konfliktē (izmērs gan ir atbilstošs - 7,5mm) un Mārītes novērojums (https://dabasdati.lv/lv/observation/f9b2u6tq9nbcll5gj3no92rfe6/), kur nu ir tikai foto, nav zināms izmērs. Varbūt ar laiku tomēr izdodas iegūt pārliecību un kādu no šiem novērojumiem pārceļot uz homalonotus, šis mans tad vairs nebūs hronoloģiski pirmais :)


    dziedava 22.novembris, 12:39

    Inguna, tas arī Tev būtu jāizlasa - varbūt Tev ir lielākas iemaņas atšķiršanā?


    dziedava 22.novembris, 12:37

    Par tām krāterformas trihijām pareizi jautājumu pacēli - es te tagad ar skatos, ka varbūt viņas pēdējā laikā pārāk dāsni noteiktas. Te var redzēt pufīgo sporu mākoni, kas raksturīgs hemitrihijām, tāpēc jautājumu nav, bet kamēr tas mākonis vēl nav izlīdis, trihijas un hemitrihijas izskatās ļoti līdzīgi. Un nelaimīgā kārtā hemitrihijai tāpat kā krāterformas trihijai vāciņš plīst pa apli. Tā ka šādām es pati vācu paraudziņus, ja nav pilnīga sporu stadija, un gaidu, kad iestāsies vai mikroskopēju. Varbūt ar laiku varēs iemanīties arī no skata tādu pusnobriedušu noteikt, bet pagaidām man prasās to sporu mākoni redzēt.


    Laimeslācis 22.novembris, 12:18

    Paldies, Julita!


    Laimeslācis 22.novembris, 11:02

    Paņemšu šodien


    dziedava 22.novembris, 11:00

    Un šīm ir paraugs? Abi ziņojumi ir no tās sarežģītās sugu grupas, kurai tā īsti neesmu vēl pieķērusies. Kaut kad jau ķeršos. Bet, kad attapšu, ka noteikti vajag paraugu, varētu būt jau par vēlu. :) Šitādām parasti svarīgi ir redzēt "iekšas" - kādas krāsas un vai iekšā ir un kāda ir kolumella.


    Laimeslācis 22.novembris, 11:00

    Paldies, Uldi!


    kapso 22.novembris, 11:00

    Paldies par noteikšanu, Uģi!


    roosaluristaja 22.novembris, 08:14

    Domāju, ka Exidia nigricans. Brūnās manuprāt ir Exidia saccharina


    dziedava 22.novembris, 00:33

    Tai sēnei tiešām ir dažādi izskati.


    dziedava 22.novembris, 00:08

    Paldies, Ansi, tāpēc man īsti nesanāca. Bet lapas tad sanāk ļoti līdzīgas!


    felsi 21.novembris, 22:13

    B. populina tiešām atkrīt, to jau sapratu pati. Blīvajai ir 2 veidu sporas. Varbūt macrocarpa?


    dziedava 21.novembris, 21:55

    Konkrēti Badhamia populina sporām raksturīgs grupēties pa 4-40, turklāt sporas mēdz būt bumbierveidīgas - visas nav apaļas.


    Laimeslācis 21.novembris, 21:52

    Ļoti skaists seriāls :)


    dziedava 21.novembris, 21:39

    Nu, Inguna, tik smukas sporas! :)


    felsi 21.novembris, 21:10

    Pievienoju 2 foto: galviņa 4X palielinājums, 2.-40X palielinājums.


    kapso 21.novembris, 21:02

    Paldies!


    VijaS 21.novembris, 20:42

    Man liekas, kāda no pulkstenītēm - Campanula, bet sugu gan nepateikšu.


    OKK 21.novembris, 20:29

    Laikam uzliku tāpēc, ka bija rakstīts "Slēpjama atradnes vieta", atslēdziņa un nodomāju, ka tas jādara man :)


    OKK 21.novembris, 20:26

    Ok, sapratu, paldies


    VijaS 21.novembris, 20:11

    Attīstībai - tās baltās bumbiņas bija 08.11. Paraudziņš manuprāt drusku sažuvis, sarāvies, turklāt sporas arī jau birst ārā.


    dziedava 21.novembris, 19:47

    Slēpjama atradnes vieta jau norāda, ka publiski nebūs pieejamas koordinātas. Tas te jau ir. Ja uzliek "Publiskā pieejamība" = Slēpts, tad nebūs vispār redzams un atrodams nekas


    dziedava 21.novembris, 19:46

    Tāpēc, ka publiskā pieejamība ir uzlikta "slēpts". Man šķiet, ka pats to var noņemt?


    IevaM 21.novembris, 19:32

    Paldies, Julita!


    OKK 21.novembris, 19:30

    Adminiem: man nerādās "Novērojumu atlasē - Bruņcepuru dzegužpuķe" šis mans novērojums. Kāpēc?


    kapso 21.novembris, 19:12

    Rozā, nezin kāpēc te izskatās tāds blāvs


    VijaS 21.novembris, 18:51

    Paldies, Inita!


    VijaS 21.novembris, 18:49

    Ir paraudziņš. Tur vieta tāda, ka ne ar fotoaparātu, ne ar lineālu neielīst, bet ar nazi tikt klāt izdevās. :)


    dziedava 21.novembris, 18:44

    Garas kājiņas neredzu, galviņu daudz, man šķiet drīzāk šūnu.


    dziedava 21.novembris, 18:36

    Šīs ir ļoti interesantas, bet bez tuvplāniem un mērījumiem droši vien neiztiks. Pēc piezīmēm saprotu, ka ir paraudziņš? :)


    dziedava 21.novembris, 18:34

    Balts vai rozā?


    gunitak 21.novembris, 18:33

    Paldies, Inita!


    gunitak 21.novembris, 18:31

    Paldies, Inguna, domāju ka būs kaut kas nenosakāms. Prieks par nosaukumu!


    dziedava 21.novembris, 18:15

    Bez izmēriem (garums, d) un sporām, domāju, te neko līdz sugai droši noteikt nevarēs


    Inita 21.novembris, 16:43

    Kārpainais pūpēdis Lycoperdon perlatum


    Inita 21.novembris, 16:42

    Sēdene Crepidotus sp.


    Inita 21.novembris, 16:40

    Vēlā pundurkamolene Hohenbuehelia serotina


    Inita 21.novembris, 16:38

    Austeru sānause Pleurotus ostreatus


    Inita 21.novembris, 16:36

    Diez vai celmene...


    Inita 21.novembris, 16:34

    Līganā aplocene Paralepista flaccida


    Inita 21.novembris, 16:34

    Zvīņene Pholiota sp.


    Inita 21.novembris, 16:32

    Parastais cietpūpēdis Scleroderma citrinum


    Inita 21.novembris, 16:31

    Parastais cietpūpēdis Scleroderma citrinum


    Inita 21.novembris, 16:31

    Sviesta vērdiņsēne Rhodocollybia buryracea


    Inita 21.novembris, 16:30

    Austeru sānause Pleurotus ostreatus


    Inita 21.novembris, 16:29

    Dzeltensarkanā negailene Hygrophoropsis aurantiaca


    felsi 21.novembris, 16:29

    Jaukie vīnogķekari, tā ir spīdīgā pūšļu badhāmija.


    Inita 21.novembris, 16:16

    Vēlā pundurkamolene Hohenbuehelia serotina


    dziedava 21.novembris, 15:46

    Hipotēze Mycoacia uda, bet sen neesmu sēnēm pievērsusies, varbūt galīgi garām.


    kapso 21.novembris, 15:43

    Atim Mārtiņsonam te nupat bija debates par exidia nigricans uz skujkokiem, tāpēc iedomājos iesūtīt šo novērojumu.


    kapso 21.novembris, 15:37

    Paldies !


    dziedava 21.novembris, 15:30

    Ģintī daudz sugu; šobrīd nepateikšu, kura.


    Mari 21.novembris, 14:04

    Skaistules :)


    Ivars L. 21.novembris, 10:20

    Paldies, Ilze!


    IlzeP 21.novembris, 09:14

    Izlaboju. Tā vecā versija rādās kā izdzēsta, t.i. neaktīva.


    marsons 21.novembris, 08:19

    Te dažas solītās norādes par nigricans uz skujkokiem. Pēdējā (vācu val.) ir diezgan sīki aprakstītas makroskopiskās atšķirības starp nigrians un pithya; ar ilustratīviem foto. https://svampe.databasen.org/taxon/60657kc https://grzyby.pl/gatunki/Exidia_plana.html https://mycology.su/exidia-nigricans.html https://forum.pilze-bayern.de/index.php/topic,565.msg5793.html#msg5793


    Ivars L. 20.novembris, 23:44

    Ai, tikai tagad pamanīju, esmu ievadījis sugai nepareizu latvisko nosaukumu. Anša ieteiktais bija "līkumotā sprogaine". Ilze, vai varu lūgt šo izlabot, un pie reizes no sugu bāzes izdzēst vēl vienu vecāku versiju?


    Laimeslācis 20.novembris, 20:20

    Paldies, Ilze!


    IlzeP 20.novembris, 17:32

    Andri, tur taču rakstīts, ka skraidīja pa pļavu! Problēma būs ar punktu.


    nekovārnis 20.novembris, 17:28

    Paldies, Uģi! :)


    zane_ernstreite 20.novembris, 17:00

    Paldies!


    Rekmanis 20.novembris, 16:55

    Precīzi!


    nekovārnis 20.novembris, 16:34

    Paldies, Voldemār! :)


    dekants 20.novembris, 16:07

    Šeit ir kāds pārpratums. 10 - 20 ļoti retās pelēkās cielavas nemēdz būt un ganīties ciema centriņā. Visticamāk, ka baltās cielavas?


    dekants 20.novembris, 16:06

    Šeit punkts ielikts mežā. Laukirbe mežā īsti nebūs. Varbūt tā bija mežirbe? Pēc kādām pazīmēm noteikta suga?


    dekants 20.novembris, 16:05

    Šeit visticamāk kāds pārpratums ar sugu. Grieze mežā nebūs un nedziedās.


    Laimeslācis 20.novembris, 12:43

    Lūdzu pievienot ziedaugu sarakstam Meiteņu zeltpīpeni Tanacetum parthenium


    ivars 20.novembris, 09:53

    Jūras ērglis.


    roosaluristaja 20.novembris, 08:20

    Jā, Jums taisnība. Literatūrā ir minēts, ka ļoti reti var būt arī uz skujkokiem. Vizuāli abas sugas ir stipri līdzīgas. Nomainu atpakaļ un E.nigricans.


    roosaluristaja 20.novembris, 08:15

    Šī nav piepe. Poru nav.


    Ansis 19.novembris, 23:28

    Tas tikai minējums. Tad jāmaina uz pareizo sugu. Te būs vēl kādas fotografētas, bet bez paraudziņiem.


    marsancija 19.novembris, 23:02

    Skaidrs. Ne viss ir tā kā izskatās:)


    dziedava 19.novembris, 22:51

    Kāpēc ne Stemonitis axifera? Vairāk pēc tādas izskatās.


    Laimeslācis 19.novembris, 22:28

    Pievienojos apsveicējiem!


    kaarlisfrei 19.novembris, 22:26

    Sveicu!


    CerambyX 19.novembris, 22:16

    Uz ziemošanas periodu tās paliek tādas vairāk via mazāk brūnas - droši vien, lai nebūtu tik uzkrītošas un labāk saplūstu ar nobirušo lapu fonu, kur tās mēdz pārziemot.


    CerambyX 19.novembris, 22:14

    Pēc maniem aprēķiniem 27, bet nu jābūt jau vēl :)


    marsancija 19.novembris, 22:11

    Paldies, Uģi! Man kārtējā neveiksme kukaiņu noteikšanā :) ! Bet kāpēc viņa nav zaļa?


    nekovārnis 19.novembris, 22:05

    Apsveicu! :) Cik tad šobrīd Latvijā koku laupītājblakšu sugas jau atrastas?


    marsancija 19.novembris, 21:37

    Vai nav dzeltenā zeltnātrīte Galeobdolon luteum?


    dziedava 19.novembris, 21:34

    Jā, un kolumellas galam arī jābūt viļņainam.:)


    dziedava 19.novembris, 21:32

    Vēlreiz izgāju atslēgai. Nu tīri pēc sporu kārpainuma (nav tīkliņš) + smalks vālītes ārējais tīkls + sporas 9mkm + kopējais izmērs sanāk tikai S.herbatica. Un ja vēl ņem vērā, ka uz nobirām! Un citi apraksta parametri arī sakrīt. Pieņemsim, ka tā krāsa, nu, šoreiz ir tāda. :)


    VijaS 19.novembris, 21:24

    Paldies, Ansi!


    Mari 19.novembris, 20:54

    Varbūt tāpēc tāds tumšs, ka paraudziņš pamatīgi izkaltis ...


    dziedava 19.novembris, 20:39

    Cik interesantas tās izmaiņas! :)


    dziedava 19.novembris, 20:34

    Šobrīd esmu apmulsusi un mājās šobrīd tāds šurumburums, ka nevaru koncentrēties - bet S.herbatica it kā vairāk būtu jābūt gaišākai. Te tā izskatās patumša. Viss cits izskatās, ka tai atbilstu.


    Mari 19.novembris, 20:13

    Te sanācis kaut kāds haoss attīstībā, bet normāli, laikam, jābūt pēdējos divos foto redzamajām lampiņgļotsēnēm (tādas paraudziņā bija visai maz)


    Mari 19.novembris, 19:49

    Vēl palikušas sporas :)


    Mari 19.novembris, 19:48

    Nedaudz tumšāka kā uz lineāla - tumšās šokolādes krāsa :) Par vālītes izmēriem gan drusku šaubos, jo gals tai pairis vai pat nedaudz nolūzis ...


    dziedava 19.novembris, 19:47

    Visi tie makro tik skaisti! :)) Vēlāk tikai varēšu papētīt noteicēju


    andrisb 19.novembris, 19:45

    5.foto.


    Mari 19.novembris, 19:43

    Ja vakar baltie kristāliņi bija labi saskatāmi, tad šodien jāmeklē, toties sporas paraudziņam putēja ļoti intensīvi.


    dziedava 19.novembris, 19:39

    Kāda ir krāsa vālītei, pieņemot, ka varbūt ir gaismots, resp., kāda ir "pa īstam"? :)


    Mari 19.novembris, 19:25

    Sietiņi ļoti blīvi, un nebūt ne trausli. Kolumellu nedaudz var saskatīt, bet vai ar to pietiek?


    andrisb 19.novembris, 19:24

    4.foto.


    Mari 19.novembris, 19:02

    Sporas vid. 9mkm. Kolumellas gals šķiet tāds izlocīts :)


    VijaS 19.novembris, 18:26

    Otrreiz ievāktais paraudziņš pāris vakarus pavadīja zem lampas, un nu jau izskatās tā, kā vajadzētu.


    felsi 19.novembris, 16:33

    Paldies par sienāžiem!


    Codex Seraphinianus 19.novembris, 16:02

    Šis tomēr ir T. cantans, jo T. viridissima ir ievērojami garāki spārni.


    Codex Seraphinianus 19.novembris, 15:59

    Tettigonia cantans, jo bildē labi saskatāms, ka spārni ir īsāki kā T. viridissima, tie tikai nedaudz pārsniedz vēdera galu, un ir izteikti jumtveida. Bet bilde tiešām iespaidīga. Lielie sienāži ir visēdāji - uzēdīs gan savus radiniekus siseņus, gan citus mazākus kukaiņus, gan arī kaut ko no augu izcelsmes :)


    Codex Seraphinianus 19.novembris, 15:57

    Tettigonia cantans, jo bildē labi saskatāms, ka spārni ir īsāki kā T. viridissima, tie tikai nedaudz pārsniedz vēdera galu, un ir izteikti jumtveida.


    marsons 19.novembris, 15:47

    Nepiekrītu. Sēņu absolūtais specifiskums attiecībā uz substrātu ir stipri rets izņēmums. Par ļoti daudzām tiek rakstīts: "aug uz lapkokiem, reti vai ļoti reti uz skujkokiem"; vai otrādi. Kādā brīdi savākšu literatūras atsauksmes par E.nigricans uz skujkokiem. Bez tam - E.pithya izskatās citādi; salīdzināšanas pēc var paskatīties arī manis agrāk ieziņotās E.pithya.


    Lemmus 19.novembris, 15:06

    Paldies par labojumu,Ivar!


    dziedava 19.novembris, 14:13

    Esmu tādu redzējusi sadīgušu. Nezinu, vai var, bet bija. :D


    Ivars L. 19.novembris, 14:03

    Atvaino, Dāvi, mana vaina, tomēr būs Skeletocutis stellae.


    Ivars L. 19.novembris, 13:59

    Bildē izskatās, ka apakšējie slāņi drupeni.


    Rekmanis 19.novembris, 13:48

    Vai sēklas var sadīgt, ja tās joprojām ir ziedkopā?


    roosaluristaja 19.novembris, 13:08

    Šī droši vien ir kāda no piepēm. Bet attēls stipri miglains


    roosaluristaja 19.novembris, 13:07

    Pēc šāda attēla neko noteikt nesanāks.


    dziedava 19.novembris, 12:28

    Otrādi uzrakstīju, tajā aprakstā no L.arcyrioides tagad izdalīts L.nigrescens. Vizuāli pēc grāmatas L.violaceum ir līdzīgs. bet tie kristāli..


    dziedava 19.novembris, 12:21

    P.S. adatveida kristālu gan nav. var.irideum frančiem nav


    dziedava 19.novembris, 12:19

    Pēc franču grāmatas L.arcyrioides var.leucofilum = L.violaceum, tas ir pie tām nesniegainajām. Un L.nigrescens arī tagad kā L.arcyrioides, bet tā arī pie nesniegainajām. Kopējais apraksts tām abām pat laikam atbilst, neskatot to kolumellu. Te var izlasīt abām nesniegainajām aprakstu (punkts b)): https://dziedava.lv/dok/Lamproderma.jpg


    Astrantia 19.novembris, 12:03

    Paldies!


    dziedava 19.novembris, 11:53

    Jauki, jā, šīs varētu būt vērtīgi apskatīt! :)


    CerambyX 19.novembris, 11:53

    Virspuses krāsojums icarus mātītēm ir visai variabls - var būt arī šādi varianti ar daudz zila krāsojuma virspusē. Citas retākas sugas te neatbilst pēc citām pazīmēm :)


    Astrantia 19.novembris, 11:44

    Tāds dīvains tauriņš. It kā P.icarus mātīte, bet kāpēc tāds virsspārnu krāsojums dīvains?


    kapso 19.novembris, 11:41

    Julita, ja būs pārdzīvojis ziemu, tad šai šokolādes gļotsēnei, kura aug uz nobirām, arī ir ievākts paraudziņš. Tā nu sanāca, ka visi paraudziņi palika Rīvā.


    Mari 19.novembris, 08:19

    Man jau arī šķiet, ka būs L.arcyrioides, bet vakar, 18.nov. atradu ko līdzīgu vēl divās vietās šajā apvidū (pie Lustūžkalna un iepretī Valguma ezeram) . Paņēmu paraudziņus abās atradnēs, tie jau bija nobrieduši un birdināja sporas, tuvākajā laikā mēģiānšu papētīt sīkāk. Jācer, ka beidzot izdosies atrast to kolumellu :) Man šķiet, ka kājiņas garums (īsums) nebūs noteicošā pazīme, jo dažādos interneta attēlos kājiņas ir gan īsas, gan garākas. Varbūt vainīgs sniega trūkums :)) Un vēl uzdūros L.arcyrioides var.leucofilum un L.arcyrioides var.irideum , neatrdu ar ko šie atšķiras


    Laimeslācis 19.novembris, 05:47

    Paldies, Ansi, par noteikšanu!


    dziedava 19.novembris, 00:57

    Ļoti smuks tīkliņš pēdējā foto! Pēc tā foto nu ļoti līdzīga kā http://www.myxomycetes.net/Species_galleries-D-L/section-3/Lamproderma_arcyrioides/ Izgāju cauri atslēgai. Ja skata sniegainās sugas, tad sanāk šī arī pēc atslēgas, vienīgi kājiņa tur norādīta īsa, ne garāka par pusi visa garuma; discoverlife.org gan pieļauj līdz 75%. Ja skata nesniegainās sugas, tad nevienai nav norādīti tādi adatveida kritāli. Taču noteikšana sarežģīta, t.i., jāredz kapilīcija novietojums attiecībā pret kolumellu, kas nozīmē gaidīt vai panākt, ka izbirst sporas un pārskatāmi redz visas iekšas. Mans priekšlikums būtu ielikt šos foto FB gļotsēņu grupā un cerēt uz Edvīna komentāru, vai ar tiem kristāliem (+pārējām jau redzamām pazīmēm) pietiek, lai droši noteiktu sugu. Vai arī vajag sagaidīt, kad nobriest tā kārtīgi, ka perīdijs jau lobās nost, un tad sabildēt - tādā stadijā kā redzams pēdējā foto, bet kopskatu pa gabalu, no sāna - vai tad ārējais kopskats un apraksts arī atbilst. Nu un galu galā ieraudzīt to kolumellu. Ja tie kristāli ir būtisks parametrs, tad visa pārējā pētīšana automātiski atkristu, tāpēc gribētos to speciālista komentāru.


    Ansis 18.novembris, 23:55

    Nav.


    dziedava 18.novembris, 23:14

    Ievākts nav?


    dziedava 18.novembris, 22:59

    Viņām ir kātiņi, ja? Un izmēri?


    dziedava 18.novembris, 22:58

    Grūti pateikt, kad vēl nav īsti nokritis vāciņš, bet varētu būt


    dziedava 18.novembris, 22:45

    Un par Vijas novērojumu es ar iedomājos :)


    dziedava 18.novembris, 22:42

    Izskatās līdzīga Anša atklātajai augu š.g. S.herbatica, kam turklāt ir raksturīgi augt uz nobirām. Tai ir smukas sporas! :) Un vajag samērīt.


    dziedava 18.novembris, 22:32

    Lieliski! :) Gan jau ar laiku tie tiks arī pie mikroskopa :) Te jau vēl tie interesantie sīkumi, tie sīkie izstieptie


    dziedava 18.novembris, 21:29

    Jā, raksturīgas dzeltenas elateras ar gariem nosmailotiem galiem - tieši kā šai foto! Man šai stadijā ārēji jūk ar Hemitrichia clavata, bet tai elaterai gals nereti ir ar tādu kā bumbulīti un īsu spicu galiņu - pavisam citādāka :), nekad nav tādi gari nosmailoti gali.


    Mari 18.novembris, 20:57

    Jauki, paldies, Julita! Tad jau ne tikai makroskopiskā forma, bet arī sporas un elateras atbilst šai sugai :)


    dziedava 18.novembris, 20:42

    Tas ir kas interesants :)


    dziedava 18.novembris, 20:41

    P.S. T.decipiens sporām ir pilns vai daļējs tīkliņš, kamēr krāterformas trihijai sporas ir tikai kārpainas, tādu tīkliņu neveido.


    Laimeslācis 18.novembris, 20:40

    Paldies, Marek, par noteikšanu! :)


    dziedava 18.novembris, 20:39

    Jā, izskatās, ka ir! :) Man pašai vēl tik labu sporu foto šai sugai nebija :)


    nekovārnis 18.novembris, 20:33

    Spriežot pēc eju raksta plus vaboles izmēra varētu būt egļu astoņzobu mizgrauzis


    CerambyX 18.novembris, 19:53

    Mātīte :) Nu un arī nav līdz galam nobriedis eksemplārs


    RedStar7 18.novembris, 19:48

    Diez ko sarkanas tās acis neizskatās, bet, nu, labi :)


    dziedava 18.novembris, 19:37

    Jā, paldies par darbu! :) Būsim zināt, ka var izskatīties arī tā. Ne velti - daudzveidīgā! :)


    Laimeslācis 18.novembris, 19:22

    Ups! Paldies, Uģi! :)


    Mari 18.novembris, 19:18

    Mikroskopēju gan tumši brūnās, gan dzeltenās - pievienoju foto (8.att.) no dzeltenā mājas paraudziņa, no kura tika ņemts materiāls mikroskopēšanai. Abos variantos rezultāts bija identisks, tāpēc pieļāvu, ka viss tas mazliet dīvainais komplekss ir T.varia :)


    Laimeslācis 18.novembris, 18:59

    Lai paliek plēvspārnis, nemainīšu atpakaļ - laba doma, ka kāds vēl pamanīs, vai nepazudīs star visiem. nezināmajiem! Paldies, Ilze! :) Pagaidām vēl arī urķējos un meklēju īpašnieku pudelītēm :)


    Laimeslācis 18.novembris, 18:50

    Teiktu, ka Melngalvas ugunsvabole Pyrochroa coccinea ;)


    Laimeslācis 18.novembris, 18:48

    Agrā smaragdspāre ;)


    IlzeP 18.novembris, 18:47

    Var jau mainīt atpakaļ. Visi pieminētie varianti bija plēvspārņi. Nezinu, kā vairāk iespēju, ka kāds zinātājs novērojumu pamana.


    Laimeslācis 18.novembris, 18:38

    Paldies par noteikšanu, Julita! :)


    Laimeslācis 18.novembris, 18:37

    Paraudziņi ir abām. ... mikroskopa nav :)


    dziedava 18.novembris, 18:32

    Visdrīzāk varētu būt nelīdzenā trihija, bet droši laikam tikai mikroskopā vislielākajā palielinājumā nosakāms.


    CerambyX 18.novembris, 15:03

    Jautājums gan, manuprāt, netika atrisināts - vai tas ir plēvspārņu 'nedarbs' :)


    IlzeP 18.novembris, 14:44

    Pagaidām nomainu uz plēvspārni


    IlzeP 18.novembris, 14:43

    Paļaujoties uz Ivara rakstīto, nomainīju


    IlzeP 18.novembris, 14:40

    Vai šeit nevarētu būt nejauši izvēlēta blakus suga?


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2020
    © dabasdati.lv
    Saglabāts