Aktīvie lietotāji: 60 Šodien ievadītie novērojumi: 34 Kopējais novērojumu skaits: 629211
Tu neesi reģistrējies

Latvijas Dabas fonda tiešraides kameras 2016

2015         2017

Latvijas Dabas fonds 2016. gadā nodrošināja tiešraidi no piecu aizsargājamu putnu – melnā stārķa, jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga un lielā dumpja ligzdām.

 

Forums

Atbalsti projektu

#juraserglis

  

Forums

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

  

Forums

Atbalsti projektu

#vistuvanags

  

Forums

Atbalsti projektu

#zivjerglis

Visas tiešraides kameras vienā logā

Jaunumi

  • 2016. gada tiešraides kameru ligzdošanas sezona – vērtīgi novērojumi un spraigi notikumi, 20.10.2016.
  • Lielā dumpja ligzdā sezona beigusies nemaz tā īsti nesākusies, 28.05.2016.
  • Latvijas Dabas fonds uzsāk tiešraidi no lielā dumpja ligzdas, 20.05.2016.
  • Translācija no zivjērgļu ligzdas Vidzemē, 14.04.2016.
  • Māra Strazda komentārs par mātītes atgriešanos - notikumiem melnā stārķa ligzdā 7.aprīlī, 09.04.2016.
  • Latvijas Dabas fonds aicina sekot līdzi notikumiem vistu vanaga ligzdā, 31.03.2016.
  • Tiešraidē iespējams vērot melno stārķu ligzdu, 24.03.2016.
  • Īsfilma par jūras ērgļa Durberta ģimeni, 10.03.2016.
  • Īsfilma par 2015.gada ligzdošanas sezonu lielā dumpja lizgdā Engures ezerā, 07.03.2016.

  • JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla)

    Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

    2015. gadā šīs ligzdas mātīte Durbe bija gredzenota, kā mazulis ligzdā Igaunijā. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme mums nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

    2016. gada sākumā situācija ligzdā ir mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe ir nozudusi (pēdējo reizi ligzdā tā tika redzēta 2015. gada decembra beigās, visdrīzāk devusies uz citiem medību laukiem, jo bija sasniegusi pieklājīgu vecumu) un par ligzdas piederību aizsākās intensīvi konflikti. Tā arī šajā gadā ligzdošana netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumi – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, jauna pāra mēģinājumi uzsākt ligzdošanu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

    2016. gada rudenī jūras ērgļu ligzdā īpašuma tiesības ir pieteicis jauns pāris. Abi ērgļi ir gredzenoti - tēviņu 2010. gada vasarā, kā mazuli ligzdā Kurzemē, Kuldīgas pusē, gredzenojis ornitologs Jānis Ķuze (uz kreisās kājas C602, uz labās - Latvia Riga 221), savukārt mātīte ir gredzenota 2009. gadā Lietuvā (gredzena Nr.- B556) Šilutes rajonā, gredzenotājs - Deivis Dementavicius. Ligzdu vērotāji abiem ērgļiem devuši vārdus - Vents un Šiltute. Šobrīd notiek cītīgi ligzdas atjaunošanas darbi, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanas sezonu 2017. gadā!

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.


    MELNAIS STĀRĶIS (Ciconia nigra)

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms. 2015. gadā putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni bija negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja gadu iepriekš, mēs nevaram.

    2015. gadā stārķi ligzdoja sekmīgi – lai gan olu perēšanas laikā tie piedzīvoja jūras ērgļa uzbrukumu, kura laikā divas olas tika izmestas no ligzdas, atlikušās divas no izdētajām četrām olām izšķīlās un abi stārķēni izauga un sekmīgi atstāja ligzdu. Viens no jaunuļiem – stārķu meitene Zīļuka tika aprīkots ar satelītraidītāju un tā pārvietošanās ceļiem var sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv, kur tai dots vārds Upene. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit.

    2016. gada sezonas sākumā - marta beigās, aprīļa sākumā – melno stārķu tēviņš, nevarot sagaidīt savu partneri, uzsāka attiecības ar jaunu mātīti, tomēr tām nebija lemts ilgs mūžs, jo ligzdā atgriezās īstā saimniece un savu konkurenti izsvieda laukā. Taču tā kā neviens no pieaugušajiem putniem nav gredzenots, nevar droši apgalvot, ka šie bija tie paši putni, kas iepriekšējā gadā. Aprīļa pirmajā pusē ligzdā tika izdētas četras olas, no divām izšķīlās mazuļi, divas - vanckari. 5. augustā abi izaugušie stārķēni uzsāka migrāciju un ligzdā vairs netika redzēti.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    VISTU VANAGS (Accipiter gentilis)

    Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas pilsētas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

    2016. gadā sistēma ir aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošina labāku attēla un skaņas kvalitāti, ir mainīts arī kadrējums, kas tagad nodrošina labāku skatu uz ligzdu. Marta beigās mātīte ligzdā jau pavada salīdzinoši daudz laika, kas varētu liecināt par gatavojošanos olu dēšanai. Šogad ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divi mazuļi. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    ZIVJĒRGLIS (Pandion haliaetus)

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu (sarkanu „E82”), kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Tas pats putns ligzdā saimniekoja arī 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tēviņš ir cits, gredzenots ar sarkanu gredzenu „397”, kas ļauj secināt, ka arī šis ērglis ir Latvijas izcelsmes, šķīlies 2012. gadā 63 km attālumā no šīs ligzdas. Otrs pāra putns (mātīte) nevienā no šiem gadiem nav bijusi gredzenota, līdz ar to tās izcelsme mums nav zināma un nevaram arī būt pārliecināti, vai darīšana visus šos gadus bijusi ar vienu un to pašu putnu. 2015. gadā ligzdā tika izaudzināti trīs jaunie putni - par norisēm ligzdā šajā gadā vairāk varat izlasīt šeit.

    Šogad zivjērglis pirmo reizi pie ligzdas tika novērots jau 29. martā. Nedēļu vēlāk (5. aprīlī) ligzdā tika redzēti divi putni – jau pieminētais tēviņš „397” un īslaicīgi arī mātīte ar melnu gredzenu „JE” (gredzenota Igaunijā 2013. gadā 88 km attālumā no šīs ligzdas). Aprīļa vidū, kad abi ērgļi ir aizņemti ar ligzdas atjaunošanu, mātīte ir bez gredzena – iespējams, ka tā pati, kas te ligzdoja iepriekšējā gadā. 2016. gadā ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, no kuriem 1. jūlijā vienu ligzdā nomedīja vistu vanags.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana, SIA „Rewind”), kā arī Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    LIELAIS DUMPIS (Botaurus stellaris)

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Tukuma novadā, Pūres pagastā. Ligzdu 2016. gada 11. maijā atrada ornitologi Artūrs Laubergs un Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Tiešraide uzsākta 19. maijā, diemžēl jau pēc nedēļas, 25. maijā, tiešraides sezona noslēdzās, jo nakts aizsegā ligzdā bija paviesojusies Amerikas ūdele un izēdusi visas piecas olas. Amerikas ūdele (Neovison vison) ir viena no zināmākajām ligzdojošo ūdensputnu ligzdu postītājām.

    Vairāk par lielo dumpi lasi šeit.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze, novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Artūrs Laubergs. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Projektu “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā

     

    2015. gada sezona


    ATBALSTĪTĀJI

     

    Datu pārraide: 

      

    Finansiālais atbalsts, 4G rūteri:

     

     

     

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Tetrao urogallus - 2019-03-23 Vabale
    Turdus merula - 2019-03-23 Siona
    Capreolus capreolus - 2019-03-23 Vabale
    Corvus monedula - 2019-03-22 ūdensvistiņa
    Turdus merula - 2019-03-22 ūdensvistiņa
    Fulica atra - 2019-03-22 ūdensvistiņa
    Mergus albellus - 2019-03-22 ūdensvistiņa
    Podiceps grisegena - 2019-03-22 ūdensvistiņa
    Bucephala clangula - 2019-03-22 ūdensvistiņa
    Emberiza schoeniclus - 2019-03-22 ūdensvistiņa
    Periparus ater - 2019-03-23 dekants
    Poecile palustris - 2019-03-23 dekants
    Garrulus glandarius - 2019-03-23 dekants
    Parus major - 2019-03-23 dekants
    Dendrocopos major - 2019-03-23 dekants
    Certhia familiaris - 2019-03-23 dekants
    Corvus corax - 2019-03-23 dekants
    Lullula arborea - 2019-03-23 dekants
    Turdus merula - 2019-03-23 dekants
    Fringilla coelebs - 2019-03-23 dekants
    Sturnus vulgaris - 2019-03-23 dekants
    Carduelis carduelis - 2019-03-23 dekants
    Pyrrhula pyrrhula - 2019-03-23 dekants
    Dendrocopos leucotos - 2019-03-23 dekants
    Anser sp. - 2019-03-23 dekants
    Columba palumbus - 2019-03-23 dekants
    Emberiza citrinella - 2019-03-23 dekants
    Tetrao tetrix - 2019-03-23 dekants
    Grus grus - 2019-03-23 dekants
    Vanellus vanellus - 2019-03-23 dekants
    Alauda arvensis - 2019-03-23 dekants
    Emberiza schoeniclus - 2019-03-23 dekants
    - 2019-03-21 Vīksna
    Marchantia polymorpha subsp. ruderalis - 2019-03-21 Vīksna
    Grus grus - 2019-03-22 nekovārnis
    Grus grus - 2019-03-22 nekovārnis
    - 2019-03-21 Vīksna
    - 2019-03-21 Vīksna
    Pseudoscorpionida sp. - 2019-03-22 nekovārnis
    Gastrodes abietum - 2019-03-22 nekovārnis
    Adomerus biguttatus - 2019-03-22 nekovārnis
    Ciconia ciconia - 2019-03-22 runagoze
    Bisporella citrina - 2019-03-22 Laimeslācis
    Araneae sp. - 2019-03-22 Vīksna
    - 2019-03-22 dziedava
    Araneae sp. - 2019-03-22 Vīksna
    Diplopoda sp. - 2019-03-17 Vīksna
    Gibbaranea gibbosa - 2019-03-17 Vīksna
    Larus ridibundus - 2019-03-22 angel
    Crocus vernus subsp. vernus - 2019-03-22 Vīksna
    Haliaeetus albicilla - 2019-03-20 Alvis Āboliņš
    Nematocera - 2019-03-22 nekovārnis
    Lebia chlorocephala - 2019-03-22 nekovārnis
    Pyrrhocoris apterus - 2019-03-22 nekovārnis
    Pseudoscorpionida sp. - 2019-03-22 nekovārnis
    Mergus albellus - 2019-03-22 Ilona_rasa
    Pselaphidae sp. - 2019-03-22 nekovārnis
    Drymus sylvaticus - 2019-03-22 nekovārnis
    Anser sp. - 2019-03-22 Ilona_rasa
    Psammoecus bipunctatus - 2019-03-22 nekovārnis 1
    Oniscoidea sp. - 2019-03-22 Laimeslācis
    Philorhizus sigma - 2019-03-22 nekovārnis
    Archiearis parthenias - 2019-03-22 Ilona_rasa
    Gonepteryx rhamni - 2019-03-22 Ilona_rasa
    Acari sp. - 2019-03-22 Laimeslācis
    Cygnus olor - 2019-03-22 Ilona_rasa 1
    Salticus scenicus - 2019-03-22 Vīksna
    Pisaura mirabilis - 2019-03-22 Vīksna
    Turdus philomelos - 2019-03-22 forelljjanka
    Araneae sp. - 2019-03-22 Vīksna
    Turdus philomelos - 2019-03-22 forelljjanka
    Pisaura mirabilis - 2019-03-22 Vīksna
    Staphylinidae sp. - 2019-03-22 Vīksna
    Anser albifrons - 2019-03-22 Rallus
    Larus ridibundus - 2019-03-22 Ilona_rasa
    Anser albifrons - 2019-03-22 Rallus
    Bucephala clangula - 2019-03-22 Rallus
    Vulpes vulpes - 2019-03-22 Rallus
    Ciconia ciconia - 2019-03-22 Vabale
    Nymphalidae sp. - 2019-03-22 LailaG
    Strix aluco - 2019-03-22 Divpēdis
    Capreolus capreolus - 2019-02-22 LailaG
    Pyrrhocoris apterus - 2019-02-27 LailaG 1
    Larus ridibundus - 2019-03-22 Ilona_rasa
    Bufo calamita - 2019-03-17 antra.m
    Pluvialis apricaria - 2019-03-22 Ilona_rasa 1
    Larus ridibundus - 2019-03-22 Arnis2
    Eremocoris plebejus - 2019-03-22 nekovārnis 1
    Elasmostethus interstinctus - 2019-03-22 nekovārnis 1
    Stenodema calcarata - 2019-03-22 nekovārnis 1
    Anas penelope - 2019-03-22 zemesbite
    - 2019-03-22 eksperts 3
    Dendrocopos minor - 2019-03-22 eksperts 3
    Columba palumbus - 2019-03-22 eksperts 3
    Pyrrhula pyrrhula - 2019-03-22 eksperts 3
    Buteo buteo - 2019-03-22 eksperts 3
    Capreolus capreolus - 2019-03-22 eksperts 3
    Cygnus cygnus - 2019-03-22 eksperts 3
    Turdus pilaris - 2019-03-22 eksperts 3
    Grus grus - 2019-03-22 eksperts 3
    Anser albifrons - 2019-03-22 eksperts 3
    Grus grus - 2019-03-22 Rallus
    Scolopax rusticola - 2019-03-22 Rallus
    Strix aluco - 2019-03-22 Rallus
    Turdus merula - 2019-03-22 Rallus
    Fulica atra - 2019-03-22 Liepzieds
    Glaucidium passerinum - 2019-03-22 Rallus
    Cygnus cygnus - 2019-03-22 Rallus
    Anas platyrhynchos - 2019-03-22 Liepzieds
    Anser sp. - 2019-03-22 eksperts 3
    Trametes hirsuta - 2019-03-21 marsons
    Polypores sp. - 2019-03-22 marsons
    Sturnus vulgaris - 2019-03-22 Liepzieds
    Larus ridibundus - 2019-03-22 Arnis2
    Cygnus columbianus bewickii - 2019-03-22 dagnis
    Tussilago farfara - 2019-03-22 kamene
    Turdus merula - 2019-03-22 PutnuDraugsNagļos
    Trametes pubescens - 2019-03-22 marsons
    Cygnus columbianus bewickii - 2019-03-22 dekants
    Rigidoporus crocatus - 2019-03-22 marsons
    Larus ridibundus - 2019-03-22 Arnis2
    Gloeoporus dichrous - 2019-03-21 marsons
    Anguis fragilis - 2019-03-22 PutnuDraugsNagļos
    Cygnus cygnus - 2019-03-22 Arnis65
    Exidia repanda - 2019-03-21 marsons
    Antrodia sp. - 2019-03-18 marsons
    Tringa ochropus - 2019-03-22 Fuatra
    Aythya ferina - 2019-03-22 Fuatra
    Anas strepera - 2019-03-22 Fuatra
    Cygnus olor - 2019-03-22 gunitak
    Sitta europaea - 2019-03-22 gunitak
    Corticium roseum - 2019-03-16 marsons
    Buteo buteo - 2019-03-22 Ilona_rasa
    Cylindrobasidium evolvens - 2019-03-18 marsons
    Capreolus capreolus - 2019-03-22 BioEliina
    Anser albifrons - 2019-03-22 BioEliina
    Alauda arvensis - 2019-03-22 Ilona_rasa
    Vanellus vanellus - 2019-03-22 BioEliina
    Grus grus - 2019-03-22 Ilona_rasa
    Haliaeetus albicilla - 2019-03-22 BioEliina
    Grus grus - 2019-03-22 Ilona_rasa
    Grus grus - 2019-03-22 Ilona_rasa
    Grus grus - 2019-03-22 Ilona_rasa
    Motacilla alba - 2019-03-22 Latvju_zēns
    Emberiza citrinella - 2019-03-22 Ilona_rasa
    Grus grus - 2019-03-22 Ilona_rasa
    Phalacrocorax carbo - 2019-03-22 Matrus
    Fulica atra - 2019-03-22 Matrus
    Larus canus - 2019-03-22 Matrus
    Larus ridibundus - 2019-03-22 Matrus
    Gonepteryx rhamni - 2019-03-22 Matrus
    Motacilla alba - 2019-03-22 Matrus
    Fulica atra - 2019-03-22 Matrus
    Fulica atra - 2019-03-22 Matrus
    Fringilla coelebs - 2019-03-22 Matrus
    Archiearis parthenias - 2019-03-22 Matrus
    Botaurus stellaris - 2019-03-22 Matrus
    Sarcoscypha austriaca - 2019-03-22 bišudzenis
    Hepatica nobilis - 2019-03-22 Klintslejas
    Tachinus subterraneus - 2019-03-22 nekovārnis
    Tussilago farfara - 2019-03-22 dagnis
    Nymphalis xanthomelas - 2019-03-22 Klintslejas 5
    Gonepteryx rhamni - 2019-03-22 Klintslejas
    Rana sp. - 2019-03-22 Klintslejas 1
    Accipiter gentilis - 2019-03-22 Anta.S.
    Tussilago farfara - 2019-03-22 Astrantia
    Zootoca vivipara - 2019-03-22 montavulgaris
    Archiearis parthenias - 2019-03-22 Astrantia
    Corvus frugilegus - 2019-03-22 Astrantia
    Aelia acuminata - 2019-03-22 CerambyX
    Archiearis parthenias - 2019-03-22 IevaM
    Lanius excubitor - 2019-03-22 VijaVavere 1
    Piezodorus lituratus - 2019-03-22 CerambyX 1
    Capreolus capreolus - 2019-03-22 Vabale
    Capreolus capreolus - 2019-03-22 IevaM
    Alces alces - 2019-03-22 IevaM
    Tetrao tetrix - 2019-03-22 IevaM
    Neovison vison - 2019-03-22 BioEliina
    Araneae sp. - 2019-03-22 IevaM
    - 2019-03-22 IevaM
    Turdus viscivorus - 2019-03-22 Astrantia
    Lullula arborea - 2019-03-22 IevaM
    Gastrodes grossipes - 2019-03-22 CerambyX
    Certhia familiaris - 2019-03-22 Astrantia
    Buteo buteo - 2019-03-22 rkroics
    Chlorochroa pinicola - 2019-03-22 CerambyX 1
    Gonepteryx rhamni - 2019-03-22 Astrantia 1
    Rhyparochromus phoeniceus - 2019-03-22 CerambyX 1
    Crocus vernus subsp. vernus - 2019-03-22 Astrantia
    Archiearis parthenias - 2019-03-22 putnels
    Stictopleurus punctatonervosus - 2019-03-22 CerambyX
    Rhyparochromus phoeniceus - 2019-03-22 CerambyX 3
    Jalla dumosa - 2019-03-22 CerambyX 1
    Phoenicurus ochruros - 2019-03-22 Astrantia 1
    Rhyparochromus pini - 2019-03-22 CerambyX
    Polyporus brumalis - 2019-03-21 Vīksna
    Planorbidae sp. - 2019-03-21 Vīksna
    Exidia glandulosa - 2019-03-21 Vīksna
    Sarcoscypha austriaca - 2019-03-21 Vīksna
    Mollisia amenticola - 2019-03-21 Vīksna
    Buteo buteo - 2019-03-22 Aigars
    Plectrophenax nivalis - 2019-03-22 Lapukalns 1
    Oniscoidea sp. - 2019-03-22 Vīksna
    Apidae sp. - 2019-03-22 Vīksna
    Apidae sp. - 2019-03-22 Vīksna
    Emberiza citrinella - 2019-03-22 DabaLaba
    Lullula arborea - 2019-03-22 Astrantia
    Phalacrocorax carbo - 2019-03-22 aer
    Fringilla coelebs - 2019-03-22 Astrantia
    Vulpes vulpes - 2019-03-22 Liepzieds
    Grus grus - 2019-03-22 Liepzieds
    Alauda arvensis - 2019-03-22 bišudzenis
    Grus grus - 2019-03-22 bišudzenis
    Mergus merganser - 2019-03-22 aer
    Larus argentatus - 2019-03-22 aer
    Columba palumbus - 2019-03-22 DabaLaba
    Bucephala clangula - 2019-03-22 aer
    Plectrophenax nivalis - 2019-03-22 DabaLaba 1
    Tetrao tetrix - 2019-03-22 Aigars
    Triturus vulgaris - 2019-03-22 maariite
    Cygnus olor - 2019-03-22 Arnis2
    Ardea cinerea - 2019-03-22 Arnis2
    Anas platyrhynchos - 2019-03-22 Arnis2
    Bucephala clangula - 2019-03-22 Arnis2
    Mergus merganser - 2019-03-22 Arnis2
    Larus ridibundus - 2019-03-22 Arnis2
    Fulica atra - 2019-03-22 Arnis2
    Milvus milvus - 2019-03-22 Lapukalns
    Pica pica - 2019-03-22 aer
    Chloris chloris - 2019-03-22 Arnis2
    Alsophila aescularia - 2019-03-21 Rallus
    Fringilla coelebs - 2019-03-22 Arnis2
    Peltigera sp. - 2019-03-22 Astrantia
    Dendrocopos major - 2019-03-22 Arnis2
    Parus major - 2019-03-22 aer
    Dendrocopos minor - 2019-03-22 Arnis2
    Chrysopidae sp. - 2019-03-22 Rallus
    Turdus philomelos - 2019-03-22 Astrantia
    Sitta europaea - 2019-03-22 aer
    Anthus pratensis - 2019-03-22 IevaM
    Lullula arborea - 2019-03-22 Astrantia
    Alcedo atthis - 2019-03-22 Arnis2
    Dytiscus marginalis - 2019-03-22 Rallus
    Eupsilia transversa - 2019-03-21 Rallus
    Phigalia pilosaria - 2019-03-21 Rallus
    Dendrocopos medius - 2019-03-22 Sintija Martinsone
    Conistra vaccinii - 2019-03-21 Rallus
    Capreolus capreolus - 2019-03-20 kamene
    Cervus elaphus - 2019-03-20 kamene
    Alces alces - 2019-03-20 kamene
    Capreolus capreolus - 2019-03-20 kamene
    Haliaeetus albicilla - 2019-03-22 IevaM
    Capreolus capreolus - 2019-03-22 kamene
    Stereum fasciatum - 2019-03-21 kamene
    Exidia glandulosa - 2019-03-21 kamene
    Columba oenas - 2019-03-22 IevaM
    Lophophanes cristatus - 2019-03-22 IevaM
    Turdus viscivorus - 2019-03-22 IevaM
    Tetrao urogallus - 2019-03-22 IevaM
    Lichenes - 2019-03-21 kamene
    Ulota crispa - 2019-03-21 kamene
    Larus ridibundus - 2019-03-20 Ilona_rasa
    Corylus avellana - 2019-03-22 kamene
    Graphis scripta - 2019-03-21 kamene
    Neckera pennata - 2019-03-21 kamene
    Ptilium crista-castrensis - 2019-03-21 kamene
    Ciconia ciconia - 2019-03-21 apse
    Dendrocopos major - 2019-03-21 tatia
    Cervus elaphus - 2019-03-21 kamene
    Garrulus glandarius - 2019-03-21 tatia
    Fringilla coelebs - 2019-03-21 tatia
    Phellinus chrysoloma - 2019-03-21 kamene
    Alauda arvensis - 2019-03-22 bišudzenis
    Lepidozia reptans - 2019-03-21 kamene
    Corvus monedula - 2019-03-22 RedStar7
    Fomitopsis pinicola - 2019-03-21 kamene
    Larus ridibundus - 2019-03-22 RedStar7
    Dryocopus martius - 2019-03-21 kamene
    Lichenes - 2019-03-21 kamene
    Fringilla coelebs - 2019-03-22 Ilze_Sa
    Dicranella heteromalla - 2019-03-21 kamene
    Anser albifrons - 2019-03-21 ūdensvistiņa
    Lullula arborea - 2019-03-21 ūdensvistiņa
    Columba oenas - 2019-03-22 IevaM
    Columba palumbus - 2019-03-22 Rallus
    Fringilla coelebs - 2019-03-22 Rallus
    Corvus corax - 2019-03-22 Rallus
    Lullula arborea - 2019-03-22 Rallus
    Turdus philomelos - 2019-03-22 Rallus
    Larus ridibundus - 2019-03-21 DainisKR
    Sciurus vulgaris - 2019-03-19 megere
    Larus ridibundus - 2019-03-18 DainisKR
    Mergus merganser - 2019-03-18 DainisKR
    Pyrrhula pyrrhula - 2019-03-18 DainisKR
    Columba palumbus - 2019-03-18 DainisKR
    Parus major - 2019-03-18 DainisKR
    Alauda arvensis - 2019-03-18 DainisKR
    Corvus cornix - 2019-03-18 DainisKR
    Larus argentatus - 2019-03-18 DainisKR
    Nezināms
    @ laaga
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    Laimeslācis 22.marts, 23:38

    Kārpainā peltīgera.


    Laimeslācis 22.marts, 23:28

    Paldies, Marek! Gribēju likt - samtērce, bet nospriedu ka laikam tomēr nebūs pareizi, tāpēc ieliku zirneklis (nenoteikts).


    Vīksna 22.marts, 22:14

    Ledusskapī 2 ērces burciņās jau ir.


    zemesbite 22.marts, 20:05

    Paldies, Valt! :)


    Latvju_zēns 22.marts, 20:03

    Baltvēderis


    asaris 22.marts, 19:39

    Vai nu nepareiza bilde vai nepareiza suga.


    Arnis2 22.marts, 19:29

    Žēl. Bija degungalā.


    Matrus 22.marts, 18:48

    Holandes gredzeniem ir x.xxx.xxx - Tev trūkst divu ciparu sākumā...


    Astrantia 22.marts, 17:13

    Paldies! Nebija pārliecības.


    Kukainis 22.marts, 15:30

    Tas nu par treku, tik daudz atradumu. Sestdien ap pusdienlaiku braucu uz Sviteni lenkt ērces ar "ērču deķi"!


    Edgars Smislovs 22.marts, 14:46

    Peļu klijāns.


    Edgars Smislovs 22.marts, 14:42

    Sila strazds.


    Sintija Martinsone 22.marts, 11:47

    Varbūt sīlis.


    tatia 22.marts, 09:38

    Kas tad var būt par putnu ar zili brūngano ķermeni, melno taisno knābi, meža strazda lielumā un papagaiļa dziesmai līdzīgo balsi? Ja tikai pats papagailis! :)


    alisija220alisija0alise 22.marts, 00:14

    jup sniedze... Paldies Ilze!


    alisija220alisija0alise 22.marts, 00:12

    cielava toč nebija...


    Vīksna 21.marts, 23:41

    Paldies !


    CerambyX 21.marts, 23:04

    Sēņgrauzis Mycetophagus quadriguttatus - reta suga, pēdējos ~30 gados vien 3 publicēti atradumi.


    Aceralba 21.marts, 21:36

    Paldies!


    Vīksna 21.marts, 20:57

    Paldies !


    Edgars Smislovs 21.marts, 20:55

    Denmark. http://www.cr-birding.org/node/865


    Matrus 21.marts, 20:51

    Trūkst sērijas (varbūt S) un pirmā cipara. Tad arī uzzināsim, kas šādi liek gredzenus...)


    Matrus 21.marts, 20:49

    Visi putnu gredzeni ir unikāli, bieži lielie ķīri tiek novēroti vienā vietā daudzu gadu periodā. Par tādiem atkārtotiem novērojumiem arī ir jāziņo pētniekiem...)


    Ievucis 21.marts, 19:31

    Skaidrs, paldies!


    Aceralba 21.marts, 19:30

    Jauki, paldies!


    Vladimirs S 21.marts, 19:25

    Putns apgredzenots: 17.07.2017 Rīga (Torņakalns). Arkādijas parks. Paldies!


    meža_meita 21.marts, 19:13

    Julita, vai śī arī būs Cladonia botrytes?


    Igors 21.marts, 19:10

    https://dabasdati.lv/lv/observation/92m1jjvai12qbqk1fvum75jhd2/


    meža_meita 21.marts, 19:07

    Paldies Ivar!


    meža_meita 21.marts, 19:03

    Paldies Uģim!


    zemesbite 21.marts, 18:29

    Šajās bildēs bumbulīšus neredz, varbūt izdosies ieraudzīt uz citas Parmelia sulcata.


    kamene 21.marts, 18:09

    Par ciprešu hipnu liecina arī bizītes veidā sakārtotas sirpjveida lapas. Īsvācelītēm lapas parasti taisnas.


    Ansis 21.marts, 17:01

    Īsvācelītes parasti ir tumšāk zaļas ar īsākām un platākām (kā minēts ģints nosaukumā) sporu vācelītēm.


    Ansis 21.marts, 16:49

    Sievpaparde mūsu klimatā nekad nepārziemo; dzeloņainā ozolpaparde ir daļēji ziemzaļa, viegli atpazīstama šai laikā.


    Ansis 21.marts, 16:27

    Izskatās pēc lielās pūkcepurenes. Krokvācelītei krāsa un forma līdzīga, bet tā ir vismaz 2 x mazāka, meklējama mežos, noēnotās nogāzēs uz smilts vai kūdras


    CerambyX 21.marts, 15:05

    Ķirmis Anobium (Hadrobregmus) pertinax


    CerambyX 21.marts, 15:04

    Līķvabole Phosphuga atrata


    CerambyX 21.marts, 15:03

    Kāds nu administrators bija tuvāk sugu nomainīt tāds bija - šoreiz 'Blakts' izrādījās ātrāka par citiem :D Par taksonomiju gan jāpapēta - droši vien kailvaboļu dzimta ir aktuālākais variants, bet pagaidām DD ievietota kā 'pa vecam' jeb blusvaboļu (Leptinidae) dzimtā.


    marsancija 21.marts, 14:45

    Sanāca 1. aprīļa joks.ar blakti. Sirsnīgi atvainojos!


    marsancija 21.marts, 14:40

    Tad tomēr bebru blusvabole blaktīm piederoša? DD Mārtiņa Kalniņa rakstā un citur literatūrā atrodu, ka Kailvaboļu (Leiodidae) dzimta.


    lichen_Ro 21.marts, 14:35

    Gan jau ka Aspicilia sp. līdz sugai noteikt nav iespējams.


    dziedava 21.marts, 13:24

    Sarkanā krāsa uz Parmelia sulcata ļoti jau atgādina pēdējo foto no parazītiskās sēnes Marchandiomyces corallinus lapas: http://www.lichensmaritimes.org/index.php?task=fiche&lichen=381&lang=en Bet pēc tā vien es neņemtos sugu noteikt. Derētu atrast arī kādus pašas sēnes rozā bumbulīšus :)


    pētniece 21.marts, 12:44

    Paldies Baiba un Ilze


    dziedava 21.marts, 12:41

    Tagad, neatkarīgi no komentāriem skatot, arī nonācu pie tā paša, ka visdrīzāk P.stellaris, tāpēc uz to nomainīšu. Ja tomēr nav, priecāšos par citām versijām ar komentāriem, kāpēc. :)


    IevaM 21.marts, 11:49

    Noteikti nebūs zaļā vārna. Tās Latvijā atgriežas maija sākumā, un arī mazdārziņos nesēž un nedzied. Varbūt var pievienot fotogrāfiju vai dziesmas ierakstu?


    dziedava 21.marts, 10:45

    Šis man kaut kā tā pārliecinoši nedodas rokā. Vispirms par plankumiem, kas vairāk redzami 2. foto - tādi lielāki ar sarkanbrūnu malu -tie man izskatās pēc sēnes darba - liepu lapu lielplankumainība Gloeosporium tiliae, bet sēne nerada caurgrauztās rūtiņas. Tas, kas šajos foto ir visvairāk, hipotētiski man sanāk gļotainās liepu zāģlapsenes Caliroa annulipes kāpuru grauzumi. Pati tādus esmu redzējusi uz ozoliem. Mulsina tas, ka šajā lapā: https://bladmineerders.nl/parasites/animalia/arthropoda/insecta/hymenoptera/symphyta/tenthredinidae/heterarthrinae/caliroa/caliroa-annulipes/ minētas tikai platlapu liepas. Te: https://www.naturespot.org.uk/species/oak-slug-sawfly gan minētas vienkārši liepas. Interesanti arī, ka "gļotainā liepu zāģlapsene" ir akadēmiskajā terminu datubāzē, tātad Latvijā aktuāla tieši liepām, kaut angliski ir "oak slug sawfly". Nez vai latviski tā būtu dēļ platlapu liepām? LV googlē gan ārpus termini.gov.lv (nu, neskaitot Dziedavu un Dabasdatus:)) gan nekas par šo sugu neatrodas. Un principā šis ir vienīgais ticamais variants, cik izskatīju.


    kamene 21.marts, 10:40

    Parastā rožgalvīte Rhodobryum roseum


    Edgars Smislovs 21.marts, 10:31

    Zaļā vārna -nevar būt!


    kamene 21.marts, 10:29

    Paldies!


    IlzeP 21.marts, 09:02

    Vai nav pārāk balta cielavai - pie galvas nekā melna?


    Kaimiņiene 21.marts, 07:25

    Specializētie minī spraudeņi ar kabeli datoram-fotoaparātam nav meklējami foto veikalos, bet parastā Cenuklubā, savējam tā atradu.


    Vīksna 21.marts, 06:48

    Paldies


    CerambyX 21.marts, 02:14

    Bez šaubām A.aescularia


    Vīksna 21.marts, 00:44

    Varbūt zirgkastaņu sprīžmetis Alsophila aescularia ?


    OKK 21.marts, 00:24

    " jo fotoaparāts nesavienojams ar datoru" <<< Tas nav iespējams... tas ir tikai tajā gadījumā, ja Tev fotoaparātu, redzot Tavu aktivitāti DD, ir uzdāvinājis sen pensionētais onkulis , kuram ir "jāatīsta filmiņas" (fotoaparāta īpatnība). Iedrukā fotoaparāta nosaukumu un datora operētājsistēmas nosaukumu!


    dziedava 20.marts, 23:09

    Straussūna gan tā nav - pēdējā foto labi var redzēt, ka uzaudzis nākamais "stāvs", tāpēc to sauc par stāvaini.


    MJz 20.marts, 22:46

    Palielinot bildi izskatās pēc baltās cielavas. Biotops arī labāk atbilst cielavai nekā sniedzei.


    felsi 20.marts, 22:38

    Apkārt apses, kārkli.


    W 20.marts, 22:19

    Aizbraukšu noskaidrot, ja sanāks:)


    dziedava 20.marts, 22:01

    Te derētu koka suga. Kas par kokiem tur apkārt bija? Atgādina kaut ko no Lachnellula (kad viņas tādas aizvērušās, tad lāga neredz, vai tur iekšā ir koša krāsa vai nav)


    IlzeP 20.marts, 21:51

    Man arī šķiet, ka varētu būt sniedze


    IlzeP 20.marts, 21:50

    Nu jau izklausās ticami :)


    dziedava 20.marts, 21:49

    Tā nevar būt zeme, kas "iesprūdusi" tajos trauciņos? :) Izskatās nu pilnīgi neredzēti, pat nav virziena, kurā meklēt.


    forelljjanka 20.marts, 21:37

    Bez 100 % pārliecības,bet dikti izskatās pēc oša kritalas.;)


    W 20.marts, 21:33

    Visa tā kritala izskatījās kā tikko atbrīvojusies no sniega, ļoti slapja. Melnās podziņas vietām bija sablīvējušās kopā, veidoja tādu kā garozu . Tajās vietās, kur masa bija izsmērējusies, no apakšas auga jauni veidojumi.


    dziedava 20.marts, 21:25

    Tas bija slapjš, saķepis?


    asaris 20.marts, 21:19

    Varbūt sniedze?


    Edgars Smislovs 20.marts, 21:10

    Tā nebūs garastīte.


    W 20.marts, 21:09

    Tas bija izsmērēts pa kritalu - putrasveidīgs.


    Laimeslācis 20.marts, 20:55

    Vēlreiz pārjautāju šoferītim par stārķu novērošanas apstākļiem. Teica, ka stārķi nelielā attālumā (apm. 50-60m ) priekšā pārlidojuši ceļam un laidušies uz pļavu. Uz jautājumu, vai tās nebija dzērves, atbildēja, ka putni bija balti ar sarkanām kājām, nevis pelēki un stārķus no dzērvēm atšķirt protot. Un nosolījās turpmāk fotografēt. :)


    dziedava 20.marts, 20:53

    Saturs ciets vai pulverains? Nevar īsti saprast


    Bekuvecis 20.marts, 20:32

    Nu var jau būt... Bet vsp - veca pļeka.


    W 20.marts, 20:25

    Kritalas piederību nebija iespējams noteikt:)


    dziedava 20.marts, 20:22

    Vou, izskatās kā uz galda trauki ar ēdienu - daļa pilni, daļa jau tukši. :) Ideju sugai gan pagaidām nav.


    Bekuvecis 20.marts, 20:22

    Ziemene baros uz zemes neaug! Tai vajag koksni. Un izskata detaļas arī neatbilst.


    Bekuvecis 20.marts, 20:15

    Skrimšļainā eksīdija. Šopavasar atkal aug kā negudra, ne mazāk kā 2015.g.


    meža_meita 20.marts, 20:10

    Paldies abiem!


    Bekuvecis 20.marts, 20:09

    Nekas nav jāiesāk! :) Melnajai pseidoplektānijai šķērsgiezumā tik tiešām pienākas būt blāvi pelēkai, un tā mēdz augt ne vien pie eglēm, bet arī pie priedēm, tikai krietni retāk (ne pēc teorijas vien - pats esmu uzgājis 2008.g.). Citādi pēc ārienes - arī īstā.


    zemesbite 20.marts, 19:32

    Paldies, Julita!


    DabaLaba 20.marts, 19:12

    Paldies!


    dziedava 20.marts, 19:11

    Nu vo, es šito nekad neesmu griezusi! Egļu mežos uz stumbra pamatnes raksturīga suga. Ko iesākt tagad ar šķērsgriezumu un priedi - nezinu..


    LV zilzīlīte 20.marts, 19:10

    Jā tas ir jūras ērglis.


    dziedava 20.marts, 19:08

    Es mācībās biju 1x redzējusi, kartēšanā reizēm piedomāju, bet tml. aizdomīgie tomēr šķita apšaubāmi. Laikam tikai vienu ieliku DD, un tas pats droši, ka nebija īstais. Tev vnk labākie meži. ;)


    Kristers K 20.marts, 18:58

    Zilais gredzena kods -CTO9


    Kristers K 20.marts, 18:56

    Jā, pļava bija aplūdusi


    forelljjanka 20.marts, 18:51

    Tā pļava vismaz bija applūdusi?Jo lielās gauras pa pļavām nestaigā.Statusu arī mainu,tas nav gauru ligzdošanas biotops.Lielā gaura ir dobumperētājs,vēl ligzdošana iespējama straujupīšu stāvkrastu nišās(sava veida dobums zemē).


    Ievucis 20.marts, 18:44

    Paldies! Sadalīju uz 3 novērojumiem.


    Laimeslācis 20.marts, 18:38

    Paldies, Julita!


    meža_meita 20.marts, 18:36

    Šodien iemanījos no attāluma pamanīt. Žēl,ka agrāk nepazinu. Labās vietās samērā bieži.


    meža_meita 20.marts, 18:34

    Liels paldies, Ivar, par visām sugām.


    meža_meita 20.marts, 18:32

    Paldies Julita. Tās nav baltas malas, tas ir šķērsgriezumā. Drīzāk priede, bet droši nezinu.


    lichen_Ro 20.marts, 17:53

    Trapeliopsis sp. Pēc personīgās pieredzes - drīzāk Trapeliopsis flexuosa


    dziedava 20.marts, 17:38

    Tūkstoškājis Ommatoiulus sp.


    Siona 20.marts, 17:18

    Super, paldies! :)


    dziedava 20.marts, 16:44

    1. foto varētu būt melnā pseidoplektānija Pseudoplectania nigrella (tur varētu būt egles koksnes gabaliņš?). Bet 2. foto tās ar baltajām malām???


    Vīksna 20.marts, 16:37

    Paldies !


    kamene 20.marts, 16:25

    Paldies, Ivar. sadalīšu divos novērojumos.


    Ivars L. 20.marts, 16:20

    Pēdējā bildē cita - dzeltenā antrodija Antrodia xantha.


    Ivars L. 20.marts, 16:15

    Varētu būt Antrodia mellita.


    dziedava 20.marts, 16:05

    Ilze, jāievieš suga!


    Ivars L. 20.marts, 15:53

    Varētu būt mizas apaļpore Oxyporus corticola.


    dziedava 20.marts, 15:52

    Graudzāļu svītru rūsa Puccinia graminis - parazitē pamīšus uz graudzālēm un bārbelēm.


    dziedava 20.marts, 14:16

    Tā ir kāda kladonija. Varbūt lodīšu kladonija Cladonia coccifera


    Aceralba 20.marts, 12:29

    Briti jau atsūtīja atbildi: These records will appear in the next week once loaded on our web site at the following link(s): http://www.ntgg.org.uk/map/EY45430


    Kristers K 20.marts, 12:14

    Labi


    Kristers K 20.marts, 12:14

    Ilze Priedniece pēc balss arī atšķīru :)


    galochkin 20.marts, 11:53

    Спасибо, Владимир! Да, уже начитался вчера и теперь в курсе. Но всё равно не ожидал от неё такой наглости. :) В прошлом году по весне видел как скворцы два раза сбивали белку, пытающуюся забраться к ним в дупло. Она падала на землю с высоты 8-9 метров, отряхивалась и шла по своим делам дальше. За неё точно можно не волноваться. :)


    IlzeP 20.marts, 11:44

    Šo vajadzētu izdzēst un pievienot no jauna pareizajā vietā.


    IlzeP 20.marts, 11:43

    Pārlidojošus cīruļus pamana un atšķir galvenokārt pēc balss, ne izskata


    Kristers K 20.marts, 10:48

    Jā, foto nav. Un ko man darīt ja laikapstākļi nebija tie tīkamākie?!?! Un ,otrkārt, nevaru pievienot bildes DD, jo fotoaparāts nesavienojams ar datoru


    Kristers K 20.marts, 10:44

    Vispār lielās gauras bija pļavā blakus ir upe un netālu mežs


    Kristers K 20.marts, 10:41

    Īstais biotops jūra


    Kristers K 20.marts, 10:41

    Iedomājaties varbūt nepareizas koordinātes man ir


    Kristers K 20.marts, 10:39

    Jo purva zīlīte ir tumšāka, uz spārniem nebija baltas joslas.


    OKK 20.marts, 09:40

    Gaigala pilsētas centrā? Biotops "Jūra" ??? Ceru, šiem K.K. novērojumiem ir piemērots statuss "Tīņi ākstās" vai tml.?


    OKK 20.marts, 09:35

    Kāpēc tieši purva zīlīte?


    OKK 20.marts, 09:32

    Foto, protams, kā parasti nav?


    Ivars L. 19.marts, 23:30

    Laikam galīgi vecas alkšņu spulgpiepes.


    Ivars L. 19.marts, 23:11

    Varētu būt īlenveida kladonija.


    Ivars L. 19.marts, 23:07

    Pirmajā attēlā Hypogymnia physodes un Parmelia sulcata. Otrajā, tas ar brūno apakšu - Platismatia glauca.


    Ivars L. 19.marts, 23:01

    Man šķiet, ka kladonija.


    Ievucis 19.marts, 22:57

    Tur auga bērzi, alkšņi, lazdas un arī pa vidu pa kādam skujkokam.


    Ievucis 19.marts, 22:53

    Pēc attēliem atbilst Enteridium lycoperdon.


    Ievucis 19.marts, 22:51

    Iekšējais saturs uzspiežot saira un krita ārā. Vidēji cieta, jo diezgan blīvs arējais apvalks.


    Ievucis 19.marts, 22:44

    Hmm, dažas pazīmes, piemēram, viļņains laponis un pseidocifellas, atbilst šai sugai. Un biotops noteikt ir vecs pārmitrs mežs. Kāda no Cetrelia sp. varētu būt.


    dziedava 19.marts, 22:37

    Ja saturs stipri irstošs, tad man vairāk izskatās pēc gļotsēnes, neīstā pūpēža Enteridium lycoperdon. Ko saprast ar "vidēji cieta", ja pēc skata vidus gandrīz tukšs?


    dziedava 19.marts, 22:30

    Bumbuļu sklerocīnija ir lielāka. Šī ir kāda no ciborijām, kas aug uz koku spurdzēm (ne uz augsnes) - gan jau bija spurdze apakšā, tik varbūt grūti pamanāma. Kādi koki tur auga?


    dziedava 19.marts, 22:25

    Ja nav pilnīgas pārliecības par sugu, es ieteiktu ziņot kā nenoteiktu, piem., ķērpis (nenoteikts), un hipotētisko sugu rakstīt piezīmēs. Jo nepareizi noteiktas sugas izķert daudz grūtāk, tā kā laika trūkuma dēļ nereti tiek pieņemts, ka ziņotājs ir pārliecināts par sugu, un novērojums nemaz netiek apskatīts; un tā paliek nepareizi noteikta suga. Nenoteiktu sugu tomēr lielāka varbūtība, ka apskata, vai vismaz nestāv ar nepareizi noteiktu nosaukumu.


    dziedava 19.marts, 22:19

    Man šķiet tūkstoškājis. Pēc izmēra un posmu skaita varētu būt Brachydesmus superus.


    Aleksandra 19.marts, 21:59

    Paldies!


    felsi 19.marts, 21:52

    Izskatās pēc cietpūpēža.


    Vladimirs S 19.marts, 21:28

    На сколько знаю, ушастая сова не представляет опасности для белки т.к. главным в рационе являются мелкие рызуны (мыши,полевки,бурозубки) охотится на земле. А вот сама белка представляет большую опасность для мелких птиц разоряя их гнезда как с яйцами так и с птенцами. p.s. За Лялю можно не волноваться. :)


    Aleksandra 19.marts, 21:21

    Julitai - pievienoju vēl bildes, kur vairāk redzama augšpuse.


    dziedava 19.marts, 21:04

    Droši vien pertuzārija. Vajag pagaršot - ja rūgts, tad rūgtā pertuzārija.


    Vīksna 19.marts, 21:03

    Paldies !


    Ievucis 19.marts, 20:33

    Pēc attēliem drīzāk jābūt Physcia tenella. Paldies!


    Aceralba 19.marts, 20:27

    Paldies, aizrakstīšu!


    Matrus 19.marts, 19:53

    Gredzenots Lielbritānijā, ziņot: ntgg_sightings@hotmail.co.uk


    Matrus 19.marts, 19:43

    15 gadi lielajam ķīrim ir labs vecums! Latvijas rekords varētu būt 29 gadi 8 mēneši (gredzenots mazulis Babītes ezerā 05.06.1958, pēdējo reizi novērots Holandē 15.01.1988.), kas bija 10-tais vecākais Eiropas ķīris (uz 2012. gadu), savukārt vecākais - 32 gadi 10 mēneši (1978-2011).


    gunitak 19.marts, 19:38

    Paldies par ziņu!


    Matrus 19.marts, 19:36

    Vēsturiski agrākais šīs sugas pavasara atlidošanas datums Juglas ezerā (agrākais iepriekš - 20.03.2015., vidējais bija 25. martā)!


    Vīksna 19.marts, 19:28

    Paldies !


    Vīksna 19.marts, 19:22

    Paldies !


    Vīksna 19.marts, 19:21

    Paldies !


    Aceralba 19.marts, 19:20

    Paldies!


    Vīksna 19.marts, 18:44

    Jā, burciņā saldētavā.


    Kukainis 19.marts, 16:25

    Sagūstīji un ieliki ledusskapī?


    sandis 19.marts, 16:23

    Oho, varētu šo nedaudz plašāk pakomentēt? Tika novērots vizuāli?


    felsi 19.marts, 14:37

    Paldies Valda!


    dziedava 19.marts, 14:11

    T.s. "lūpveida" sorāļi ir Physcia tenella - var paskatīties googlē, vai kas tāds?


    Ievucis 19.marts, 13:49

    Te būs smalkāks apotēciju attēls.


    Ievucis 19.marts, 13:48

    Pievienoju vēl vienu kopskata attēlu.


    Ievucis 19.marts, 13:36

    Nē, tuvāka foto nav, bet es palielināju fragmenta foto. Sorāļi šķiet drīzāk izskatījās kā apmales nevis ķiverveida (Drīzāk plakani nevis telpiski).


    Ievucis 19.marts, 13:31

    Paldies!


    Arnis2 19.marts, 13:14

    Paldies, Edmund! Tad jau ilgdzīvotājs.


    ER 19.marts, 12:25

    LARRID ar S1320 gredzenots 20.06.2004. kā mazulis Saulkalnē (Ainis Platais).


    marsons 19.marts, 11:28

    Flēbiju ieziņošu atsevišķi, no šejienes izdzēsu.


    Vīksna 19.marts, 10:57

    Vai tas kas kas no sēnēm, vai kukaiņiem ?


    DabaLaba 19.marts, 10:24

    Skaidrs. Paldies par ieteikumu!


    Vīksna 19.marts, 10:21

    Vēl vienu tādu ērci mājās atnesusi.Ieliku burciņā saldētavā.Vai man visas salasītās ērces, katru atsevišķā traukā jāsavāc.Tā jau pilns ledusskapis būs.


    dekants 19.marts, 10:16

    Ieraksts laikam koriģēts (frekvences) un tādēļ kļuvis ļoti īpatnējs. Labāk augšupielādēt oriģinālu (ja grib ko ierakstā labot, tad to var noīsināt, noņemt apakšas (low-cut) un padarīt skaļāku). Šī būs niedru stērste.


    Matrus 19.marts, 10:06

    Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


    Matrus 19.marts, 10:03

    Paldies par kontroli, papildināju datu bāzi!


    Matrus 19.marts, 10:02

    Paldies par gulbja kontroli, papildināju datu bāzi! Mātīte, dzimusi 2010. gadā vai agrāk, gredzenota Buļļupē pie tilta 20.04.2013., datu bāzē ir 22 kontroles, šopavasar turpat pirmo reizi atzīmēta 02.03.2019. (A.Arnicāns, A.Borzenko).


    dziedava 19.marts, 09:46

    Šī droši noteikta? Tuvāka foto nav? Pacilus fiscijai raksturīga pazīme, ka lapoņu galos sorāļi veido ķiveres formu; te nevar saskatīt.


    dziedava 19.marts, 09:38

    Visas podziņas uzreiz nav lekanoras. Vai šī drīzāk nav kāda Caloplaca vai vēl kas cits?


    Kukainis 19.marts, 09:32

    Noteikti vēlāk pavasarī aizbraukšu, lai noteiktu biotopu un populācijas blīvumu.


    Vīksna 19.marts, 08:50

    Paldies ! Šī vairs nav, bet tādas biežāk redzu(vai nu tāpēc, ka lielākas), salasu, tikai nepiesūcās, kā parastās.Labi, pārējās savākšu burciņā.Tuvējos mežos, pat mājās tādas trāpās.Drīz atkal iešu uz mežu.


    sandis 19.marts, 08:03

    Man nav viedokļa šajā jautājumā. Nedomāju, ka šobrīd var droši pierādīt jebkuru no opcijām - ziemotājs vai migrants. Fakti sekojoši - 14.03. pelēkās pīles redzēju gan Liepājas ezerā no Golodova dambja torņa (pāris), gan Liepājas ostā (pāris). Tas, ka pelēkās pīles ZIEMAS PIRMAJĀ PUSĒ Liepājā bija, ir fakts. Par ziemotājiem dabasdati.lv un latvijasputni.lv ir vairāki ziņojumi no 31.12.2018. līdz 13.01.2019. Pēc tam divus mēnešus nav neviena novērojuma. Tātad pelēkās pīles Liepāja ziemoja, bet jautājums - vai pārziemoja??? Janvāra beigās un februāra sākumā LV uznāca aukstuma vilnis, un šajā laika posmā par pelēkajām pīlēm Liepājā nav ziņots. No otras puses, marta vidū Latvijā sāk ierasties pirmās migrējošās pelēkās pīles, šis nebūtu agrākais novērojums. Tavā lapā pirmie šī gada migranti atzīmēti 17.03. un 18.03. Rīgas apkārtnē. Tas, ka pirmie migranti būtu novēroti trīs dienas agrāk Liepājā, man nešķistu nekas pārdabisks. Liepājas ostā tuvāk ziemeļu molam bija arī brūnkakļu pāris - skaidrs, ka migranti. Par Liepājas ezeru vispār nerunāsim - tajā migrējošās pīles (cekulpīles, arī pirmie brūnkakļi) skaitāmi simtos. Tas, ka starp tām būtu arī pirmās pelēkās pīles, nebūtu nekāds pārsteigums. Bet var jau būt, ka man pēc divu mēnešu pārtraukuma izdevās īpaši nemeklējot dažādās Liepājas vietās novērot 4 no 5 ziemotājām. Kurš gan to šobrīd var pierādīt?


    Kukainis 19.marts, 06:27

    Man šo ērci vajag!


    Vīksna 19.marts, 00:51

    Ar citu bildēju, mazliet lielāks palielinājums.


    Vīksna 18.marts, 23:57

    Šīs laikam skaldlapītes.


    karlowitch 18.marts, 23:48

    Tiešām migranti, ir korekti? Liepajā ziemoja vismaz 5 ex.


    Fuatra 18.marts, 23:12

    Paldies.


    Ievucis 18.marts, 23:07

    Skaidrs! Paldies!


    dziedava 18.marts, 23:03

    Pūslīšus nemanu. Virsma izskatās plakana un lauzīta kā rievainajai parmēlijai


    Ievucis 18.marts, 23:03

    Paldies!


    Ievucis 18.marts, 22:37

    Paldies!


    Vīksna 18.marts, 22:33

    Varbūt sūrā pundurkamolene.


    CerambyX 18.marts, 22:30

    Ramalina farinacea


    IevaM 18.marts, 22:09

    Mierīgi var būt mežacūka


    Ievucis 18.marts, 22:00

    Skaidrs! Paldies! :)


    gunitak 18.marts, 21:23

    Paldies!


    Ansis 18.marts, 21:21

    Dārzos diezgan bieži stādītā baltās sniegpulkstenītes kuplziedu forma - Galanthus nivalis fo. pleniflorus


    Ansis 18.marts, 21:16

    Jā, ir sausienes skrajlape


    W 18.marts, 20:03

    Paldies, Julita!


    W 18.marts, 18:59

    Jā , var gan būt:)


    W 18.marts, 18:55

    Izskatījās kā posmkāja dētas oliņas - visas vienādas.


    dziedava 18.marts, 18:44

    Es pilnīgi droša neesmu, tāpēc labāk mainu uz nenoteiktu lekanoru:)


    dziedava 18.marts, 18:42

    Tā nebūs konusgalvīte, bet maršancija. Tik tagad tās sadalītas subsp., un kura tieši - to nevarēšu pateikt. Konusgalvītēm uz virsmas tās šūnas ir lielākas un "lietussardziņi" nav kā te 2. foto centrā - ziedlapām līdzīgi stariņi, bet gan konusiņi (no kā arī nosaukums).


    Laimeslācis 18.marts, 18:36

    Paldies, Julita! Iepazinos ar sugu un mēģināju nomainīt, bet saraksts šādu nepiedāvāja.


    Laimeslācis 18.marts, 18:22

    Paldies, Julita!


    dziedava 18.marts, 18:18

    Tā nevar būt melnalkšņa lapa? Man pēc tādas vairāk izskatās; tad būtu kāda no alkšņu rūsām Melampsoridium sp. - līdzīgi izskatās kā foto.


    DabaLaba 18.marts, 17:21

    Paldies! :)


    W 18.marts, 17:20

    Paldies!


    CerambyX 18.marts, 17:14

    Tie divi labajā pusē ir brūnkakļi. Nu un 'gaigala' ir cekulpīle (priekšplānā aiz niedrēm vēl viena) :)


    nekovārnis 18.marts, 16:52

    Pievienoju to pašu foto (neapgrieztu), lai vieglāk novērtēt sēnes izmēru.


    dziedava 18.marts, 16:47

    Nu jā, bildē liekas tik Milzīga. :D Der tādas nobildēt arī pa gabalu, lai redzams, kā tas izskatās bez palielinājuma :)


    nekovārnis 18.marts, 16:42

    Droši ka uz skujas. Bildē to turu starp pirkstiem. Īpaši nepētīju vai daudz, ļoti jau sīkas. tāpēc arī nebija īpašu iespēju taustīt - sēne mikroskopiska, neko nebūtu sajutis.


    nekovārnis 18.marts, 16:38

    Paldies! :) Tur diezgan maza varbūtība ka kaut kas cits. Pamežs samērā rets. Šo sēnīšu žāklē diezgan daudz.


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
    © dabasdati.lv
    Saglabāts