Aktīvie lietotāji: 333 Kopējais novērojumu skaits: 2320372
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Kas notiek ērgļu ligzdās rudenī?
Pievienots 2012-02-21 18:50:51

Atšķirībā no Āfrikā ziemojošajiem zivjērgļiem, kas savās ligzdās atgriezīsies tikai nākamā gada aprīlī, jūras ērgļi savu saistību ar ligzdošanas teritoriju un ligzdu saglabā arī rudenī un ziemā. Līdz oktobrim salīdzinoši bieži viesi ligzdās ir tajās uzaugušie jaunie ērgļi, kas lidotspēju ir ieguvuši jūlija sākumā, bet turpmākos pāris mēnešus mēdz ligzdu izmantot kā atpūtas un barības sadalīšanas vietu. Šajā laikā jaunā ērgļu paaudze joprojām saņem atbalstu no saviem vecākiem, kas tos pieskata un baro, par barības galdu nereti izmantojot ligzdu. Pieaugušo putnu interese par ligzdu nozīmīgi pieaug vēlāk rudenī, kad, gatavojoties jaunajai ligzdošanas sezonai, tie ligzdas vainagu sāk papildināt ar svaigu zaru krāvumu un pušķot ar svaigiem egļu vai priežu zariem. Pēcligzdošanas laikā ligzdās mēdz iegriezties arī svešinieki – gan pieauguši, gan nepieauguši jūras ērgļi, kas parasti tajās uzturas īsu laiku un „ziņkārojas”, pārbaudot ligzdā atrodamās barības atliekas.

Jūras ērgļa mātīte ligzdā pie Saldus. Gredzenota kā mazulis Igaunijā 1998. gadā
Jūras ērgļa mātīte ligzdā pie Saldus. Gredzenota kā mazulis Igaunijā 1998. gadā. Foto: J. Ķuze.

Tā paša pāra tēviņš (priekšplānā) un šī gada jaunais putns pie barības
Tā paša pāra tēviņš (priekšplānā) un šī gada jaunais putns pie barības. Foto: J. Ķuze.

Pēdējo gadu laikā lieliskas iespējas putnu pētniekiem sniedz automātisko kameru izmantošana. Šoruden tādas Latvijā tika izvietotas pie četrām jūras ērgļu ligzdām, sniedzot priekšstatu par to, cik bieži pēcligzdošanas sezonā ligzdas mēdz apmeklēt gan paši jūras ērgļi, gan citu sugu putni, kā arī zvēri. Ar automātisko kameru palīdzību veicām vairākus interesantus ārzemēs gredzenotu ērgļu gredzenu nolasījumus – ligzdā netālu no Saldus izdevās nolasīt gredzenus vienam no pāra putniem (mātītei), kas 1998. gadā kā mazulis gredzenota ligzdā Igaunijas D daļā vairāk nekā 300 km attālumā no savas ligzdošanas vietas. Citā ligzdā Ventspils novadā iegriezās trīs dažādi ārzemju izcelsmes putni, no tiem viens gredzenots Lietuvā, un viens – Somijā. Ligzdas apmeklēja arī citu sugu putni (parastākais viesis – lielā zīlīte) un zvēri (vāvere un meža cauna).

Ligzda Ventspils novadā. Attēlā redzamais putns ir „nepiederoša persona”, gredzenots 2009. gadā Lietuvā
Ligzda Ventspils novadā. Attēlā redzamais putns ir „nepiederoša persona”, gredzenots 2009. gadā Lietuvā. Foto: J. Ķuze.

Ērgļa ligzdu naktī inspicē meža cauna
Ērgļa ligzdu naktī inspicē meža cauna. Foto: J. Ķuze.

Cits viesis – jaunais putns, kas šogad šķīlies ligzdā Somijā, netālu no Turku
Cits viesis – jaunais putns, kas šogad šķīlies ligzdā Somijā, netālu no Turku. Foto: J. Ķuze.

Uz īsu brīdi uz ligzdas malas nolaidusies meža pūce
Uz īsu brīdi uz ligzdas malas nolaidusies meža pūce. Foto: J. Ķuze.

Teksta autors: Jānis Ķuze.

Projektu "Ērgļi pāri robežām" īsteno Latvijas Dabas fonds (projekta vadošais partneris Latvijā) un Igaunijas Ornitoloģijas biedrība (projekta partneris Igaunijā). Projektu finansē Igaunijas - Latvijas programma.
Komentāri
Rakstu arhīvs

Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts