Aktīvie lietotāji: 92 Šodien ievadītie novērojumi: 1 Kopējais novērojumu skaits: 610861
Tu neesi reģistrējies

DABAS SIMBOLU PLAKĀTS (pdf), Dabas aizsardzības pārvalde

 

Gada putns - meža pūce Strix aluco

Par 2011. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība pasludinājusi meža pūci Strix aluco. Intensīvās mežizstrādes dēļ gada putnam Latvijas mežos trūkst piemērotu ligzdošanas vietu - vecu un dobumainu koku. Tādēļ meža pūces, pretēji savam nosaukumam, arvien biežāk apmetas lauku ainavā - īpaši saudzētos liela apmēra kokos pagalmos, parkos, kapsētās un apdzīvotās vietās. Izvēloties akcijai devīzi - "Meža pūcei mājas arī mežā!", LOB sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi aicina iedzīvotājus palīdzēt gada putnam, izgatavojot un izliekot mežos mākslīgās ligzdvietas - pūču būrus.

Ziedo meža pūču būru izgatavošanai un izvietošanai mežos labdarbības portālā www.labdaribasfaktors.lv! Vai arī izgatavo būri pats - šeit Tu atradīsi instrukcijas. Būri izliec mežā vai nodod ornitologiem, kas pūču būri izvietos piemērotā mežaudzē. Lai sazinātos, raksti - putni@lob.lv vai zvani - 67221580. Akcijas laikā tiks arī rīkotas pūču nakts ekskursijas un aktīvākie akcijas dalībnieki varēs piedalīties pūču gredzenošanā. Notiks arī konkursi. Par gada putna akciju vairāk lasi šeit.

Seko līdzi meža pūces ligzdošanai online kamerā, kas raida no Palsmanes: http://owl-lv.appspot.com/

Meža pūces foto: Andris Avotiņš

Gada zvērs - Eiropas platausis Barbastella barbastellus

Par 2011. gada zvēru (jeb dzīvnieku) Latvijas Dabas muzejs izvēlējies Eiropas platausi Barbastella barbastellus - vienu no retākajām Latvijas sikspārņu sugām, kas iekļauta ES Biotopu direktīvas II pielikumā. Mūsu valstī sikspārņu pētnieki līdz šim plataušus atraduši atsevišķās vietās Vidzemē un Zemgales austrumu daļā. Visticamāk, ka tie sastopami arī citur Latvijā - tomēr ne īpaši lielā skaitā. Latvijā Eiropas platausis ziemas guļā visbiežāk dodas vecos, plašos muižu un piļu pagrabos, bet vasarā tas novērojams lielos, vecos, nekoptos muižu parkos. Par Eiropas platauša, tāpat kā citu sikspārņu novērojumiem ziņo www.dabasdati.lv.

Akcijas laikā Latvijas Dabas muzejs rīkos komiksu konkursu „Gribi tici, gribi nē!", aicinot ilustrēt izdomātus vai patiesus stāstus par sikspārņiem. Skolēniem muzejs piedāvās nodarbības „Sikspārņi - ar kājām gaisā!", bet ģimenēm - piedzīvojumu vakarus „Sikspārņa vēstījums". Tiks rīkots arī seminārs bioloģijas skolotājiem. Par gada zvēra akciju vairāk lasi šeit.

Interesanti, ka sikspārņi būs sabiedrības uzmanības centrā ne tikai Latvijā, bet arī citviet - 2011. un 2012. gadu pasaulē atzīmēs kā starptautisko sikspārņu gadu (Year of the Bat), vairāk informācijas atradīsi www.yearofthebat.org.

Eiropas platauša foto: Viesturs Vintulis

Gada kukainis - ošu pļavraibenis Euphydryas maturna

Latvijas Entomoloģijas biedrība par gada kukaini atzinusi Eiropā aizsargājamo ošu pļavraibeni, kas sastopams ošu mežos ar dažādu koku vecuma struktūru, laucītēm un izgāztu koku radītajiem atvērumiem. Tas atrodams arī arī ziediem bagātās mežmalās un meža pļavās. Tauriņi lido galvenokārt jūnijā. Kāpuri barojas uz ošiem vasaras otrā pusē un uz lakstaugiem pavasarī pēc ziemošanas. Gada kukaini visvairāk apdraud ošu mežu platību samazināšanās. Tiek uzskatīts, ka Latvijā ošu pļavraibeņa stāvoklis ir labvēlīgs, pie mums suga sastopama astoņās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000 vietās). Ja novērojat gada kukaini, ziņojiet www.dabasdati.lv (lūgums pievienot tauriņa fotogrāfiju) vai rakstiet uz e-pastu - adalia@lanet.lv, entomologam Voldemāram Spuņģim.

Ošu pļavraibeņa foto: Voldemārs Spuņģis

Gada gliemis - lielais dīķgliemezis Lymnaea stagnalis

Latvijas Malakologu biedrība par 2011. gada gliemi ievēlējusi lielo dīķgliemezi Lymnaea stagnalis, kas sastopams ezeros un dīķos. Lielais dīķgliemezis elpo atmosfēras skābekli, tādēļ nereti redzams uzrāpies pa kādu auga stumbru līdz ūdens virsmai un atvēris elpatveri, kas izskatās kā neliels caurumiņš gliemeža sānos. Evolūcijas gaitā dīķgliemeži atgriezušies dzīvot ūdenī pēc tam, kad viņu senči bija kļuvuši par sauszemes gliemežiem. Bet paši senākie dīķgliemežu senči, tāpat kā mums visiem, bijuši jūras iemītnieki. Kā norāda gliemežu pētnieki, dažkārt lielo dīķgliemezi iespējams novērot ļoti lielā skaitā - ienākot jaunā ūdenskrātuvē jebkura ūdens gliemežu suga var strauji savairoties, ja nav konkurējošo sugu. Pievienojoties citām sugām, izveidojas līdzsvars.

Lielais dīķgliemezis un arī citi dīķgliemeži piedalījušies pirmajā mūsu valstī veiktajā ekoloģiskajā eksperimentā par gliemežu izplatīšanās spēju. Eksperimentu veikusi Neimaņu Meta Latvijas Universitātes profesora N.Lebedinska vadībā, raksts par to publicēts 1924.gadā. Tā ir pirmā publikācija latviešu valodā par gliemju faunu.

Lielā dīķgliemeža foto: Mudīte Rudzīte

Gada augs - ķekarpaparde Botrychium

Latvijas Botāniķu biedrība par 2011. gada augu izvēlējusies ķekarpapardes Botrychium - mazus daudzgadīgus augus, kas pieder čūskmēlīšu dzimtai. Mūsu valstī sastopamas piecas ķekarpaparžu Botrychium sugas: pusmēness ķekarpaparde B. lunaria, Virdžīnijas ķekarpaparde B. virginianum, zarainā ķekarpaparde B. matricariifolium, plūksnu ķekarpaparde B. multifidum un vienkāršā ķekarpaparde B. simplex. Ķekarpapardes ir reti vai pat ļoti reti sastopami augi gan Latvijā, gan visā Baltijas jūras reģionā. Tās atrodamas pļavās, priežu mežos, atmatās, ceļmalās, mežmalās. Visbiežāk ķekarpapardes veido nelielas grupas vai atrodami tikai atsevišķi augi. Botāniķi norāda, ka ķekarpapardes parasti ir visai grūti pamanāmas retās sastopamības, necilā augstuma un mazo audžu dēļ. Ķekarpaparžu dzīvesvietas apdraud cilvēka darbība, piemēram, izmīdīšana, uzaršana, teritoriju apmežošana un pļavu aizaugšana ar krūmiem.

Biežāk sastopamā ķekarpaparde mūsu valstī ir pusmēness ķekarpaparde (attēlā). Tas ir neliels, līdz 20 cm augsts augs, kas sastopams sausās dzīvotnēs ar skraju augāju - pļavās, mežmalās, skrajos priežu mežos. Ieraudzīt to var vien vasaras sākumā, jo vasaras otrajā pusē augs pastāv tikai augsnē. Savu latvisko nosaukumu - pusmēness ķekarpaparde - augs ieguvis mazo, skaisto, pusmēness formas lapu plūksnu dēļ, pēc kurām to var labi atšķirt no citām ķekarpaparžu sugām. Pēc dažu tautu ticējumiem šo papardīti sauca par „zāli - atslēgu". Ticējumi vēsta, ka to sporangiju sastati vasaras saulgriežos norāda virzienu, kurā meklējami aprakti dārgumi.

Pusmēness ķekarpapardes foto:Daiga Brakmane

Gada sēne - zaļā mušmire Amanita phalloides

Latvijas Mikologu biedrība par 2011. gada sēni izvirzījusi zaļo mušmiri Amanita phalloides, kas tiek uzskatīta par Latvijas indīgāko sēni. Tā satur ap 110 indīgu savienojumu un 90 % saindēšanās gadījumu beidzas ar nāvi. Īpaši bīstama tā ir tāpēc, ka saindēšanās pazīmes parādās ļoti vēlu - pēc 10-30 stundām. Zaļā mušmire Latvijā sastopama diezgan bieži. Tā ir ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos, trūdvielām bagātās augsnēs. Kā visas mikorizas sēnes, tā palīdz kokam uzņemt ūdeni un minerālvielas.

Par gada sēni zaļā mušmire ievēlēta, lai pievērstu uzmanību indīgo sēņu bīstamībai. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka zaļās mušmires labprāt aug vecos, lieliem ozoliem bagātos parkos. Tajos bieži vien atrodas lauku skolas, tādēļ īpaši jāpieskata bērni.
Iespējams, ka tieši ar šo sēni savulaik noindēts Romas imperators Klaudijs, kā arī varākas citas pasaules vēsturē pazīstamas personas.

Sēnes cepurīte 5-12 cm plata, sākumā olveida vai zvanveida, vēlāk izpletusies, gaiši zaļa vai olīvbrūna, reizēm ar baltām pārslām, gluda, mitrā laikā lipīga, sausā - zīdaini spīdīga. Mīkstums balts, mīksts, ar medus smaržu un riekstu garšu. Lapiņas baltas, mīkstas, brīvas, ar pārslainām šķautnēm. Kātiņš 8-15 cm garš, 1-2,5 cm resns, balts, ar tikko saskatāmu zaļganu zigzagveida rakstu, ar baltu, rievotu, reizēm izzūdošu gredzenu un bumbuļveida paresninājumu pie pamata, kuru ietver plata maisveida maksts.

Zaļās mušmires foto: Inita Dāniele

Gada ģeoloģiskais objekts - Kulšēnu sēravots

Latvijas Petroglifu centrs par 2011. gada ģeoloģisko objektu izvēlējies Zemgalē, Bauskas novada Vecsaules pagastā atrodamo Kulšēnu jeb Ozolaines sēravotu. Lielākais avots Zemgalē un, iespējams, visā Latvijā, atrodas līdzenumā uz ziemeļaustrumiem no Ozolaines ciema, ap 300 metrus no Kulšēnu mājām. Avots izplūst Iecavas pietekas - Avotu grāvja labā krastā, mitras pļavas vidū, 7 x 15 metrus plašā iedobē. Pirmoreiz milzīgo avotu aprakstījis dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis 1920. gados. Plašāk par Kulšēnu sēravotu rakstītssamērā reti, pēdējos 10 gados. Kopš 2001. gada tas ir aizsargājamais dabas piemineklis, un ap to izveidotā aizsargājamā teritorija ir nedaudz lielāka par 20 hektāriem.

Latvijas Petroglifu centra organizēto Kulšēnu sēravota nominēšanu par Latvijas 2011. gada ģeoloģisko objektu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Ziemeļvidzemes Ģeoparks, Bauskas novada dome un Bauskas Tūrisma informācijas centrs. Pavasarī, kā jau tradicionāli, pie gada ģeoloģiska objekta tiks organizēts izglītojošs pasākums.

Kulšēnu sēravota foto: Andris Grīnbergs

 

Gada zivs - grundulis Gobio gobio

Biedrības "Latvijas Makšķernieku asociācija" (LMA) valde par zivju resursu aizsardzības akcijas "Dzīvais ūdens 2011" Gada zivi ir nominējusi grunduli, kas ir ļoti jutīgs pret ūdens piesārņojumu. Kā skaidro LMA valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs, šādu simbolisku izvēli noteica divi LMA darbības virzieni šajā gadā.

Pirmais no šiem virzieniem - Latvijas ūdens objektu apsaimniekošanas problēmu risināšana: principu, kritēriju, pienākumu un atbildības noteikšana un to iekļaušana attiecīgajos normatīvajos aktos.

Otrs virziens ir valsts zivju resursu saglabāšanas jautājuma risināšana - to dzīves vides kvalitātes un dabiskā nārsta nodrošināšana, jo šādiem pasākumiem pašreiz nav paredzēts deleģējums Zvejniecības likumā. Šobrīd tas paredz tikai zivju resursu mākslīgu atražošanu un pavairošanu, un ilgtermiņā tas negatīvi ietekmēs zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas iespējas un bioloģisko daudzveidību.

 

Pēdējie novērojumi
Sciurus vulgaris - 2018-12-15 galochkin
Strix aluco - 2018-12-12 eksperts 3
Buteo buteo - 2018-12-15 eksperts 3
Coccothraustes coccothraustes - 2018-11-19 eksperts 3
Cyanistes caeruleus - 2018-11-19 eksperts 3
Perdix perdix - 2018-11-05 eksperts 3
Pyrrhula pyrrhula - 2018-11-11 eksperts 3
Columba palumbus - 2018-11-11 eksperts 3
Cygnus cygnus - 2018-11-11 eksperts 3
Aythya fuligula - 2018-11-11 eksperts 3
Anas platyrhynchos - 2018-11-11 eksperts 3
Picus canus - 2018-11-11 eksperts 3
Buteo buteo - 2018-12-16 Pūcis
Acanthis cabaret - 2018-12-16 Pūcis
Circus cyaneus - 2018-12-16 Pūcis
Trametes hirsuta - 2018-12-16 Kristers K
Corvus monedula - 2018-12-15 Kristers K
Pica pica - 2018-12-16 Kristers K
Aves sp. - 2018-12-16 Kristers K
Capreolus capreolus - 2018-12-16 Kristers K
Vulpes vulpes - 2018-12-16 Laimeslācis
Acanthis flammea - 2018-12-16 Laimeslācis
- 2018-12-16 Aceralba
Troglodytes troglodytes - 2018-12-16 forelljjanka
Fomes fomentarius - 2018-12-16 Aceralba
Sturnus vulgaris - 2018-12-16 Laimeslācis
Exidiopsis effusa - 2018-12-16 forelljjanka
Sus scrofa - 2018-12-16 forelljjanka
Neottia nidus-avis - 2018-06-04 Vīksna
Cervus elaphus - 2018-12-16 forelljjanka
Brachycera - 2018-06-04 Vīksna
Coleoptera sp. - 2018-06-05 Vīksna
Scutellaria galericulata - 2018-06-05 Vīksna
Urophora cardui - 2018-06-04 Vīksna
Brachycera - 2018-06-04 Vīksna
Asilidae sp. - 2018-06-04 Vīksna
Nematocera - 2018-06-04 Vīksna
Elateridae sp. - 2018-06-04 Vīksna
Mordellidae sp. - 2018-06-05 Vīksna
Tenthredinidae sp. - 2018-06-05 Vīksna
Oedemeridae sp. - 2018-06-05 Vīksna
Silene vulgaris - 2018-06-05 Vīksna
Acanthis flammea - 2018-12-16 Aceralba 1
Dactylorhiza baltica - 2018-06-05 Vīksna
Eurygaster testudinaria - 2018-06-04 Vīksna
Dendrocopos major - 2018-12-16 Aceralba
Sitta europaea - 2018-12-16 Aceralba
Cygnus cygnus - 2014-05-10 marsancija
Mergus merganser - 2018-12-16 Arnis2
Cygnus olor - 2018-12-16 Arnis2
Lophophanes cristatus - 2018-12-16 Kristers K
Corvus corax - 2018-12-16 PutnuDraugsNagļos
Periparus ater - 2018-12-16 Kristers K
Daphne mezereum - 2018-04-19 marsancija
Aves sp. - 2018-12-16 AinisP
Aves sp. - 2018-12-16 AinisP
Meles meles - 2017-12-22 marsancija 1
Zootoca vivipara - 2012-05-07 marsancija
Capreolus capreolus - 2018-12-16 Pūcis
Larus ridibundus - 2018-12-16 Arnis2
Picus canus - 2018-12-16 PutnuDraugsNagļos 1
Larus canus - 2018-12-16 Arnis2
Buteo buteo - 2018-12-16 Arnis2
Picea abies - 2018-12-16 marsancija
Certhia familiaris - 2018-12-16 Saila
Passer montanus - 2018-12-16 Pūcis
Pica pica - 2018-12-16 PutnuDraugsNagļos
Corvus corax - 2018-12-16 Pūcis
Chloris chloris - 2018-12-16 Astrantia
Parus major - 2018-12-16 Astrantia
Sitta europaea - 2018-12-16 IMUCENIECE
Pica pica - 2018-12-14 IMUCENIECE
Larus sp. - 2018-12-16 IMUCENIECE
Anas platyrhynchos - 2018-12-16 IMUCENIECE
Bombycilla garrulus - 2018-12-16 IMUCENIECE
Lophophanes cristatus - 2018-12-16 Pūcis
Poecile montanus - 2018-12-16 Pūcis
Aegithalos caudatus - 2018-12-16 Pūcis
Acanthis flammea - 2018-12-16 Ilona_rasa
Ardea cinerea - 2018-12-16 Ilona_rasa 1
- 2018-12-16 laaga 1
Corvus monedula - 2018-12-15 laaga
Corvus frugilegus - 2018-12-16 laaga
Garrulus glandarius - 2018-12-16 Pūcis
Spinus spinus - 2018-12-16 Pūcis
Dryocopus martius - 2018-12-16 elektrolitr
Tremella mesenterica - 2018-12-16 gunitak
Anas penelope - 2018-12-16 Arnis2
Trichaptum sp. - 2018-12-16 gunitak
- 2018-12-16 gunitak
Psittacula krameri - 2018-12-16 Inga S 4
Betula pendula - 2017-07-26 marsancija
Eptesicus nilssoni - 2018-12-16 madara8048
Plecotus auritus - 2018-12-16 Acenes
Lutra lutra - 2018-12-16 Vabale
Accipiter gentilis - 2018-12-16 mazais_ezis
Corvus cornix - 2018-12-16 mazais_ezis
Trichoptera sp. - 2018-06-04 Vīksna
Crepis paludosa - 2018-06-04 Vīksna
Rana temporaria - 2018-05-12 Vīksna
Pelophylax esculenta - 2018-05-12 Vīksna
Lutra lutra - 2018-12-16 Vabale
Castor fiber - 2018-12-16 Vabale
Martes martes - 2018-12-16 Vabale
Castor fiber - 2018-12-16 Vabale
Nezināms
@ Kambars
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
felsi 16.decembris, 21:48

Julitai! Pievienoju 3 bildes ar brūno, t.sk., 10X mikroskopa palielinājums un 2 bildes dzeltenai.


gunitak 16.decembris, 20:30

Uldi, paldies!


roosaluristaja 16.decembris, 20:03

Bez himenofora bildes manuprāt droši nevar noteikt.


Aceralba 16.decembris, 20:03

Paldies!


marsancija 16.decembris, 19:53

Ups! Šo gan laikam vajadzēja pazīt! Paldies, ka izlabojāt.


forelljjanka 16.decembris, 19:22

Nu jāā...Suns,lapsa...


forelljjanka 16.decembris, 19:17

Šī būs pļavas ķirzaka,bet novērojums vienalga interesants!Ķirzakas var nomest un ataudzēt asti(atšķirībā no tritona;)),kaut kas tur ir nojucis un izaugusi otra.;)


forelljjanka 16.decembris, 19:11

Gaišs peļu klijāns,bikšainais klijāns,katrā ziņā, tas pilnīgi noteikti nav bijis čuskērglis! ;)


meža_meita 16.decembris, 19:11

Vai, cik operatīvi! Ansi, liels paldies! Negaidīti interesanti. Auga labā klājienā, pēc piejūras neskuma. :)


Aceralba 16.decembris, 17:45

Šodien virs tā paša mežiņa redzēju pārlidojam 2 kraukļus (ķērca).


Laimeslācis 16.decembris, 17:27

Paldies, Ruslan!


marsancija 16.decembris, 16:16

Paldies, Julita par labojumu! Bet, baidos, vai līdz dižkokam šī egle izaugs, jo trūkst vēl veseli 30 cm un tās stāvoklis nav pārāk veselīgs. Laikam vajadzētu attīrīt apkārtējos kokus, lai netraucē. Vai arī neaiztikt, kā būtu labāk?


Matrus 16.decembris, 15:54

Paldies par informāciju! Abi gulbji ligzdo kopā sešus gadus pēc kārtas (2013-2018), droši vien M.Baltezerā (ne visos gados ir ziņas no ezera, trīs sezonas ar perējumu novēroti rudens pusē Māras dīķī).


Matrus 16.decembris, 15:47

Paldies par gulbju kontrolēm! CT09 ir 17 zināma ziemošanas sezona Rīgā un apkārtnē, bet LREK226 - 8 sezona.


marsancija 16.decembris, 15:34

Jau domāju, ka tas varētu būt Betula pendula, bet nebiju 100% pārliecināta.


dziedava 16.decembris, 14:42

Tie krikumiņi bija kā apaugums vai neatkarīgi (neturējās cieši klāt)?


dziedava 16.decembris, 14:29

Varbūt Lecanora chlarotera?


dziedava 16.decembris, 13:46

Šis jau izskatās pārliecinošs Xanthoriicola physciae :)


dziedava 16.decembris, 13:35

Šis atkal no interesanto gala - tādi tumši punktiņi, plankumi droši vien ir sēne uz ķērpja. Hipotēze - Xanthoriicola physciae. Ja būtu tādi izteiktāki bumbulīši, varētu būt Sphaerellothecium parietinarium. Xanthoriicola physciae ļoti līdzīgs attēls: http://www.aranzadi.eus/fileadmin/images/micologia/Eskaneatuak/12_digital/Xanthoriicola_physciae_ioi_120107.jpg


gunitak 16.decembris, 12:52

Paldies, Julita!


dziedava 16.decembris, 12:46

Pa kreisi ar skropstiņām un sorāļiem, manuprāt, ir Physcia tenella. Kam varētu būt platie gaišzaļie apotēciji labajā pusē - pagaidām nezinu.


IlzeP 16.decembris, 12:37

Čipstēm aprakstītais lidojums ar dziesmu ir ļoti raksturīgs


IlzeP 16.decembris, 12:33

Mēnesi jau laikam izturējis, pelnījis nosaukumu :)


dziedava 16.decembris, 12:14

Samtainā ziemene?


dziedava 16.decembris, 12:13

Tas melnais vai dzeltenais? Tā nav pati miza?


marsancija 16.decembris, 11:16

Paldies! Pavasarī būs jāpalūko, vai zied tik pat skaisti kā pirms 8 gadiem tajā vietā.


Vīksna 16.decembris, 10:57

Domāju, ka pievienoju šīs vardes, bet neatradu.


dziedava 16.decembris, 10:39

Vai nevar būt mazliet sažuvusi dzeltenā receklene Tremella mesenterica?


OKK 16.decembris, 00:23

Fantastiski skaists foto!


Vīksna 15.decembris, 22:38

Paldies !


marsancija 15.decembris, 22:35

Paldies!


IevaM 15.decembris, 22:30

Tā ir lapkoku svečtursēne


Vīksna 15.decembris, 22:15

Grāvmalas utt. vietām nomiglotas.


Vīksna 15.decembris, 22:08

Paldies !


Igors 15.decembris, 21:24

Šajā vietā kopš 06/12/2018 https://dabasdati.lv/lv/observation/iqlrb1bas8i9tisddc1q1ciat4/


IevaM 15.decembris, 21:20

Man arī tā šķiet :)


Vīksna 15.decembris, 20:03

Paldies ! Tur viņš arī lidinājās.Uz Klāvu pusi bija neskarts mežiņš, bet uz rudeni zāģēja nost.Tajos mežos neesmu ligzdas meklējusi.Bet apkārt riktīgi indē arī grāvjus, dārzus šķūrē nost, rok grāvjus un mazos mežus nozāģē, laikam no zemniekiem.


forelljjanka 15.decembris, 19:12

Manuprāt, pelēkais.;)


Latvju_zēns 15.decembris, 17:28

Baltpieres zoss


gunitak 15.decembris, 17:08

Paldies, Inguna!


felsi 15.decembris, 17:08

Īstā posas piepe.


felsi 15.decembris, 17:06

Želejas flēbija


felsi 15.decembris, 17:05

Sēne parastā piestenīte.


Ansis 15.decembris, 16:43

Pirmajā foto, augumā mazākā ir alksnāja pūšļcepurene (Physcomitrium pyriforme); to varētu izdalīt atsevišķā ziņojumā.


Vīksna 15.decembris, 10:03

Paldies !


Vīksna 15.decembris, 09:30

Vēl 12 maijā bildēts. Visa egļu audze vēžās strīpām izbraukāta , blakus mitrā vieta ar bērziem nozāģēta.Kur mikroliegums vēl pēc normāla meža izskatās.


Vīksna 15.decembris, 09:17

Paldies !


Vīksna 14.decembris, 23:52

Sakopta mājvieta - noindēta, tāpat kā tuvējie ceļi un grāvmalas.


Vīksna 14.decembris, 23:22

Sakopts dziļais robežgrāvis - noindēts,(lai gan aizliegts) noarts, arī krūmi vairs neaug !


Vīksna 14.decembris, 21:55

Paldies !


IlzeP 14.decembris, 21:43

Jaunais putns


Fuatra 14.decembris, 21:40

pelēkbrūnā zāļpūcīte manuprāt


Vīksna 14.decembris, 20:02

Paldies !


CerambyX 14.decembris, 19:59

Vizuāli līdzīgi ir vairāki - ja nav kāds ekstrēms retums, tad šim vajadzētu būt Athous haemorrhoidalis, manuprāt.


Vīksna 14.decembris, 17:12

Šādi sprakšķi vairākas sugas, vai viena ?


Vīksna 14.decembris, 15:53

Vairākas reizes nevarēju pievienot, lai gan viss bija sarakstīts.Arī pūkbites uz kā parazitē tur kleķa sienā bija.Augstāk pat medus bišu spiests jau kādu laiku dzīvo.


Klintslejas 14.decembris, 14:50

Jābūt 2. Nezinu, kur tas 1-2 radies. Šodien gan tikai viens ziemeļnieks atrādijās. Tūlīt pievienošu jauno novērojumu.


Aleksandra 14.decembris, 10:11

Paldies, Uldi!


Vīksna 13.decembris, 23:17

Paldies !


OKK 13.decembris, 23:12

Parastā jāntārpiņa tēviņš


Aleksandra 13.decembris, 23:09

Paldies, Julita! Pārskatot Dziedavas bildes, man arī tā likās :)


Ansis 13.decembris, 20:50

Varētu būt dakrimicēte Dacrymyces stillatus.


CerambyX 13.decembris, 20:26

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:26

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:26

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:25

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:24

Gan jau purva


CerambyX 13.decembris, 20:24

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:24

Gan jau ar purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:24

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:23

Purva zīlīte


Vīksna 13.decembris, 17:50

Paldies ! Pārējo vēlāk.


Vīksna 13.decembris, 16:56

Īsti neatceros, bet vai tik šis - I.Šulcu ieinteresēja.


Vīksna 13.decembris, 16:17

Paldies par nosaukumiem !


Vīksna 13.decembris, 16:16

Atvaino, domāju, ka nepareizi ko uzspiedusi.


marsancija 13.decembris, 15:51

Paldies par sugas labojumu!


Vīksna 13.decembris, 15:26

Paldies !


paliec 13.decembris, 15:25

Sarkanajam kailgliemezism ķermeņa aizmugurē nav ķīlis. citiem vārdiem sakot, "astīte" izskatās citādi. Sarkanajam kailgliemezim pašreiz LV ir zināmas 5 populācijas un visas atrodas Dienvidkurzemē.


roosaluristaja 13.decembris, 15:04


IlzeP 13.decembris, 14:09

Vai šī ģints jāliek zem "citas sēnes"?


Vīksna 13.decembris, 12:13

Paldies ! Varbūt pie kanāla arī bildēju.


nekovārnis 13.decembris, 11:46

Man jau ar izskatās pēc Galerucella nymphaeae, bet šī suga šķiet diezgan cieši saistīta ar ūdeņiem un ūdensaugiem (lēpēm, utml), tāpēc neesmu drošs.


nekovārnis 13.decembris, 11:37

Arī daudz iespējamo variantu. Bez nopietna noteicēja nekā:(


nekovārnis 13.decembris, 11:25

Kaut kāda Cylindromyia droši vien jau ir, bet drīzāk varētu būt Cylindromyia pilipes vai Cylindromyia brassicaria vai vēl kaut kas tamlīdzīgs:) Diemžēl kāpurmušas, kaut arī tādas ļoti krāšņas, ir ļoti sarežģīta grupa. Pieejamie resursu ir ļoti maz un tie ir fragmentāri. Specializētā literatūra ļoti dārga. Tā kā pagaidām droši vien 95% kāpurmušu ies kā kāpurmuša (nenoteikta) un gaidīs savas grupas speciālistu. Lai šim speciālistam nākotnē atvieglotu darbu ieteiktu kāpurmušas fotografēt pēc iespējas detalizētāk un vairākos rakursos. Svarīgas pazīmes var būt gan sariņu izkārtojums uz galvas, ķermeņa vai kājām (no augšas vai sāniem), gan spārnu dzīslojums, gan seja un vēl viss kaut kas:)


marsancija 13.decembris, 10:25

Jau rakstīju, ka neesmu pārliecināta par sugu. Būtu labi, ja kāds precizētu.


Vīksna 13.decembris, 09:45

Paldies ! Tauriņus vēlāk turpināšu likt, pārmaiņām ko citu.


W 13.decembris, 02:06

Lūdzu pievienojiet sarakstam, kurš to spēj!


W 13.decembris, 02:05

Paldies, Ansi!


CerambyX 13.decembris, 01:01

Nu jā, kāpēc ne tumšais kailgiemezis?


OKK 13.decembris, 00:16

https://dabasdati.lv/lv/article/sarkanais-kailgliemezis-2012-gada-gliemis/2012/


OKK 13.decembris, 00:15

Diez vai sarkanais kailgliemezis, viņš Latvijā ir ļoti rets...


zemesbite 12.decembris, 21:49

Nē, šķidrums nenāca.


dziedava 12.decembris, 21:45

Mīksta, bet šķidrums ārā nenāk? Man izskatās pēc sēnes, kkas oranžajai galertenei līdzīgs


asaris 12.decembris, 21:35

Lapgrauzis Galerucella nymphaeae?


zemesbite 12.decembris, 20:09

Varbūt Cylindromyia bicolor?


zemesbite 12.decembris, 20:02

Gymnosoma nudifrons?


marsancija 12.decembris, 20:01

Kļūda. Martā.


zemesbite 12.decembris, 19:58

Gymnosoma rotundatum?


roosaluristaja 12.decembris, 19:42

Tas tiešām ir fotografēts decembrī?? Atbilstoši grāmatas "Eesti imetajad" informācijai mazuļi roņiem dzimst februārī martā, agrākais janvāra beigās


felsi 12.decembris, 18:00

Varētu būt.


felsi 12.decembris, 17:42

Paldies Ansi! Leucostoma sp. līdzīga.


Vīksna 12.decembris, 16:30

Paldies !


Vīksna 12.decembris, 13:08

Paldies ! Pati nevaru saprast kas likts, kas nav, īpaši no tauriņiem, kuri gandrīz katru nakti sezonā bildēti.


Anete PB 12.decembris, 12:46

Es šogad atradu Rāznas apkārtnē aizaugošā mitrā pļavā (biotops 6270_3, ļoti degradējies (suņuburkšķi, nātres, daudz vīgriežu) un nedaudz uz pārpurvošanos velk (bija purvpapardes)).


Grislis 12.decembris, 12:34

Re kā esmu palaidusi garām interesantu atradumu! Jā, Julita, tas ir interesants, jo vairāk tāpēc, ka pēdējā laikā katru gadu pa kādai atradnei nāk klāt, reti, bet tomēr. Arī man protams atmiņā šīs sugas klājieni Lietuvas A daļā, rietumos nebija, un visur staignos, pat nedaudz avoksnainos mežos. Tāda atradne mums bija arī pagājušajā gadā kopā ar Viju. Ar priežu klātbūtni man šī suga nesaistās, bet tā varētu būt.


Vīksna 12.decembris, 11:20

Paldies !


meža_meita 12.decembris, 10:16

Malacis, Daiga! :)


Vīksna 12.decembris, 09:23

Pameklē vēl(arī sev), ja nav ko likt DD, ne visiem brilles vai augstākā biologa izglītība. Manējo gan jau kāds specs vai kritiķis palabos.


Astrantia 12.decembris, 07:07

Paldies!


OKK 12.decembris, 02:09

Pat vienā vārdā 2 kļūdas :(


OKK 12.decembris, 02:07

Kas ir "Krstiāns"?


OKK 12.decembris, 00:56

Visdrīzāk Spānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus)


Vīksna 11.decembris, 23:57

Paldies !


CerambyX 11.decembris, 23:44

Griezējbite Coelioxys sp.


Vīksna 11.decembris, 23:28

Vai šī kāda bite ?


Vīksna 11.decembris, 23:23

Paldies par tik daudz nosaukumiem !


Ansis 11.decembris, 22:27

Varētu būt asku sēne Leucostoma massarianum (Cytospora massariana)


IlzeP 11.decembris, 22:23

Man šķiet, ka tumšie spārni arī liecina par parazītkameni


Ansis 11.decembris, 22:21

Izskatās pāc asku sēnes Valsa nivea (Cytospora nivea)


marsancija 11.decembris, 21:12

Konstatēts, ka tā ir mātīte un šī atradneir piefiksēta. Nav vēl īsti skaidrs, vai ziemo Latvijā.


nekovārnis 11.decembris, 20:51

Foršs novērojums!:)


Fuatra 11.decembris, 20:30

vēl viens!


Vīksna 11.decembris, 19:48

Paldies !


CerambyX 11.decembris, 19:38

Nu jā izskatās, ka ir tiešām kāda no parazītkamenēm Psithyrus (pakaļkāju stilbi bez gluda laukuma, kur kamenes 'parastās' vāc putekšņus) un no tām tādā krāsojumā (viss ķermenis melns, vien vēdera gals oranžs) laikam tiešām ir tikai Psithyrus (Bombus) rupestris (nu vismaz no parastajām sugā. Par 'retumiem' jāpapēta).


Vīksna 11.decembris, 19:29

Paldies !


Wiesturs 11.decembris, 18:33

Jā, nu nepārprotami Naterers. Otrajā bildē skaidri var redzēt ausu garumu un formu - izņemot garausaino, kam tās ir vēl garākas, citam nevienam tik garas un šauras ausis nav.


Wiesturs 11.decembris, 18:18

Varētu būt Bombus rupestris (ja Bombus)? Tā pēc kopskata varētu būt, bet nezinu, kādas pazīmes jāskatās.


nekovārnis 11.decembris, 17:27

Izskatās, ka jā. Atrodu tikai vienu līdzīgu - Hemyda vittata, bet tai dzelteno vēderu pārdala gandrīz nepārtraukta melna josla.


zemesbite 11.decembris, 17:11

Vai kāpurmuša Hemyda Obscuripennis?


zemesbite 11.decembris, 16:50

Nē, šķidrs tas nebija, tikai ļoti plāns. Nofotografēju tagad, kad ir sauss. Varbūt tas vispār nav nekas, vienkārši miza? :)


Kristers K 11.decembris, 15:59

Ups man vienkārši nesaglabājās.


Vīksna 11.decembris, 15:49

Paldies !


Vīksna 11.decembris, 15:48

Paldies !


kamene 11.decembris, 15:43

Smailā skrajlape Plagiomnium cuspidatum


kamene 11.decembris, 15:39

Spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens


kamene 11.decembris, 15:38

Slotiņu divzobe Dicranum scoparium


roosaluristaja 11.decembris, 15:03

Varbūt veca Hapalopilus aurantiacus?


Vīksna 11.decembris, 13:59

Paldies ! Bagātīgi baltalkšņa kritala bija noaugusi,3 bildē stumbra turpinājums.Varbūt aukstums to formu nedaudz pamainījis.


dziedava 11.decembris, 13:49

Foto neizdevās pievienot?


Saila 11.decembris, 13:43

Paldies par komentāriem! Turpināšu vērot. Mēģināšu saskatīt vēdera apspalvojumu, nofotografēt. Dziesma mūsējam gan īpaša - tā arī viņu dara atšķirīgu.


dziedava 11.decembris, 13:27

Nē, pēc oranžās galertenes man neizskatās gan. Ir ļoti daudz tml. sugu, kas varbūt aug arī Latvijā, bet neviens nav mēģinājis tās noteikt. Ja ko līdzīgu redz, lielākoties mēģina iebāzt vienā vai otrā jau zināmā kastītē, bet patiesībā tā varbūt ir kāda jauna suga, - pat ne tāpēc, ka reta, bet tāpēc, ka neviens nav papūlējies noteikt. Ir, piemēram, tāda galvainā galertene Dacrymyces capitatus, kas līdzīga, bet šobrīd neņemos droši apgalvot, ka ir tieši šī vai tomēr kāda cita.


Vīksna 11.decembris, 13:05

Paldies !


dziedava 11.decembris, 12:59

Varbūt Trichia decipiens. No Hemitrichia clavata šajā stadijā grūti atšķirama.


dziedava 11.decembris, 12:31

Tā tiešām nav sēne, bet gļotsēne, bet nav arī ragansviests. Tā ir gļotsēne sporu stadijā (viss lielais klājums ir izkaisītās sporas), un tāda tā var būt sastopama cauru gadu. Jaunām gļotsēnēm veidot augļķermeņus vajag noteiktus apstākļus, bet, kad sporas jau izputējušas - tās arī paliek, kamēr vējš vai kādi citi apstākļi neiznēsā. Te pašā labajā pusē, arī apakšā zem klājuma un pa kreisi tālāk apakšā var redzēt saglabājušos arī atsevišķus augļķermeņus - apgrieztus konusiņus. Šī ir kāda no trihijām. Varbūt Trichia favoginea (minējums).


dziedava 11.decembris, 12:24

Tas brūnais? Grūti saprast, kas (kāds!) tas varētu būt - izskatās šķidrs! :D Varbūt var aprakstīt kaut ko vairāk?


marsons 11.decembris, 12:22

Paldies!


marsons 11.decembris, 12:19

Slēdziens "Sēne (nenoteikta)" mani nesajūsmina. Laikam aizsūtīšu attēlus un īsu aprakstu uz kādu citu vietni, lai iegūtu, kā tagad moderni saka - "otro viedokli".


marsons 11.decembris, 12:07

Paldies!


zemesbite 11.decembris, 12:02

Julita, ja tā drīkst, izdzēstās sūnas vietā ieliku citu novērojumu, tikai nezinu, kas tas ir - ķērpis, vai sēne. :)


kamene 11.decembris, 09:25

Abinieku sūrene Polygonum amphibium


Kristers K 11.decembris, 08:24

Labi paldies!


IlzeP 11.decembris, 07:59

Paldies par vērtīgu datu ziņošanu!


KM 11.decembris, 00:36

Pie savām bērnībā vāktajām kolekcijām piekļuvu nesen, tapēc publicēju datus tikai tagad. Neesmu nevienu aizskāris vai kritizējis, šādas lietas mani neinteresē un gluži vienkārši tam nav laika. Mani vienīgi interesē, lai dati nonāktu tur kur tiem jābūt, nevis stāv atvilktnē un krāj putekļus.


Vīksna 10.decembris, 23:22

Paldies ! Vienu brīdi pat uz jautājuma zīmes mikroliegums bija.Citā vietā plēsējputna ligzda bija nogāzta. Melnā stārķa ligzda veca vēl gan stāv,tuvumā vēl cits piemērots ozols,tikai mednieki jau mastu strīpu salikuši uz to pusi.


Durkts 10.decembris, 22:53

:) Es tad rakstītu, ka nav redzēti 12 putni, kaut speciāli meklēti ;)


CerambyX 10.decembris, 22:38

Ir pareizi - Lamia textor.


Laimeslācis 10.decembris, 22:35

Paldies, Jāni! Noņemšu un ielikšu atsevišķā novērojumā.


forelljjanka 10.decembris, 22:17

Ligzda atrodas mazā ērgļa mikroliegumā.


forelljjanka 10.decembris, 22:10

Ir tur arī ķerras.;)


Laimeslācis 10.decembris, 21:59

Paldies, Edgar un Ilze!


asaris 10.decembris, 21:51

Parastais sņibītis


Kristers K 10.decembris, 21:41

*Bernāni


Kristers K 10.decembris, 21:41

Kārli Bērmani neesi pārliecināts kas tas ir?


Aleksandra 10.decembris, 21:26

Paldies, Ieva un Ruslan!


felsi 10.decembris, 21:25

Paldies!


Vīksna 10.decembris, 20:25

Pat galertenes savādāk izskatās, vismaz uz skujkokiem.Pēc kārtas visas biju ielikusi.


asaris 10.decembris, 20:17

Pēc šī https://www.naturespot.org.uk/content/id-guide-helophilus, ja Latvijā nav vēl kāda līdziga suga sanāk Helophilus pendulus.


roosaluristaja 10.decembris, 20:09

Izskatās pēc oranžajām galertenēm, bet tās gan uz lapu kokiem ir reti.


roosaluristaja 10.decembris, 20:06

Kaut kādas dīvainas sīkas sēnes. Domāju, ka tās nav receklenes un eksīdijas jau nu ne tik.


Kambars 10.decembris, 20:05

Paldies!!!


asaris 10.decembris, 20:02

Izskatās pēc vītolu koksngrauža Lamia textor.


Bekuvecis 10.decembris, 19:51

Ir! Par cik DD listē visteņu vsp nav, nomainīju uz Tricholoma sp., kas arī NAV nepareizi.


Vīksna 10.decembris, 19:48

Vairāk gan kukaiņus bildēju, bet reizēm arī citu, un paldies visiem, kas man pieraksta sugu nosaukumus !


Bekuvecis 10.decembris, 19:48

Abas divas brūnās receklenes vien būs, tikai dažādā vecumā un attiecīgi piedzīvojušas atšķirīgus laikapstākļus. Akurāt tādu pašu "pāri" esmu novērojis pirms 2 gadiem un 15 dienām, resp. līdzīgos apstāķļos.


roosaluristaja 10.decembris, 19:28

Te manuprāt ir vairākas sugas. Tumšā ir Tremella foliacea, bet gaišā varētu būt kas cits.


IlzeP 10.decembris, 18:56

Tā kā purva un pelēkā zīlīte ir pēc izskata ļoti līdzīgas, esmu ieviesusi iespēju ziņot arī "Purva/pelēkā zīlīte Poecile sp." Šo gan riskēju nosaukt par purva, jo domas sakrita ar Jāņa.


IlzeP 10.decembris, 18:48

Jā, nulle nav paredzēta


IlzeP 10.decembris, 18:46

Decembrī gan vajadzētu būt pieaugušo putnu tērpam


IlzeP 10.decembris, 18:45

Pie barotavām vidējie dzeņi nāk, par to nav šaubu. Cik sapratu, šeit bija jautājums tieši par čiekuru lobīšanu. Nosakot šīs abas sugas, jāņem vērā, ka dižraibo dzeņu jaunuļiem arī ir galvas virsa sarkana, var aplūkot, piemēram, http://www.putni.lv/denmaj.htm


Vīksna 10.decembris, 17:30

Paldies !


CerambyX 10.decembris, 17:21

Kāds no daudzajiem jātnieciņiem


CerambyX 10.decembris, 17:19

Xanthorhoe ferrugata


CerambyX 10.decembris, 17:17

Tinējs, Acleris rhombana, manuprāt.


Vīksna 10.decembris, 17:16

Paldies !


CerambyX 10.decembris, 17:16

Tinējs Pandemis dumetana tā kā


CerambyX 10.decembris, 17:13

Svilnis Ostrinia nubilalis


CerambyX 10.decembris, 17:12

Skudras


Vīksna 10.decembris, 17:10

Paldies ! Tur bija vairāki, dažādu putnu balsis, vairs neatceros.Ar sēnēm, kukaiņiem vienkāršāk.


CerambyX 10.decembris, 17:10

Otiorhynchus sp. - raucus vai kas uz to pusi.


forelljjanka 10.decembris, 16:44

Meža tā gan nav,varētu būt purva.Kārtējo reizi varu tikai atgādināt,purva/pelēko atšķirt pēc bildēm var,bet tas ir sarežģīti,savukārt-pēc dziesmas vai sauciena,vienkāršāk par vienkāršu.Jāklausās,jāatcerās(jāieraksta telefonā),zīlītes neklusē!;)


Kristers K 10.decembris, 15:50

Man šķiet, ka tā ir meža zīlīte taču neesmu pārliecināts


Kristers K 10.decembris, 15:11

Paldies Aivi T :)


Kristers K 10.decembris, 15:10

Vladimir atvaino bet es neesmu vainīgs,ka jūs manā novērojumā neredzat, ka gārni esmu redzējis 8Septembrī


kamene 10.decembris, 14:57

Paldies, Krister! Salīdzināju ar citiem šīs sugas attēliem - jā, ir līdzīgi. Ja tik nav vēl kāda ļoti līdzīga suga.


Durkts 10.decembris, 14:55

Vai būtu jāliek "skaits -1", ja putnu nav? Vai arī sistēma neļauj likt "0"?


Durkts 10.decembris, 14:53

Vladimir, nespēj aizmirst šo: "https://dabasdati.lv/lv/observation/0050n7ldc3ifuqjk0o12c1oa73/"? Man šķiet, ka Jums, kā pieaugušam cilvēkam, nebūtu šādi "jājoko", bet savādākā veidā jāveicina jaunekļa interese par dabu?!


Kristers K 10.decembris, 13:04

Līdzīga (Trichia favoginea) apskaties vārbūt ir tā pati suga.


Kristers K 10.decembris, 12:59

Jā tā ir gļotsēne. Kad atnākšu no skolas paskatīšos kas tā par gļotsēni pierakstos.


Vīksna 10.decembris, 10:36

N.Savenkova, I.Šulca Latvijas tauriņu katalogā (2010) norādīts: „Ļoti reti, suga ir zināma tikai no vienas vai dažām atradnēm, vienā vai atsevišķos eksemplāros. Latvijā konstatēts līdz 1960. gadam, pēc tam vairs nav konstatēts.”Tikai tagad viens novērojums un šis. 1999 g. nebija vēl DD, un kāpēc tik izcilu novērojumu 2015 g. nepievienoja, neziņoja speciālistiem ? Agris, Krstiāns, pārsvarā liek un komentē-viena persona OKK, kopēji novērojumi, regulāri citus kritizē, aizskar.


Saila 10.decembris, 10:12

Tā kā mums sētā uzturās gan dižraibais, gan vidājais dzenis, atsķirība ir labi novērojama. Mūsu vidējam dzenim ir riktīga sarkana panku frizūra un sarkana pavēdere, arī melnie un baltie laukumi ir citadaki, nekā dižraibajam dzenim. Čiekuru lobīšanas vietu mūsu sētas elektrības stabos ir iekopis dižraibais dzenis, bet vidējo esmu redzējusi tur uzlaižamies. Turpmak uzmanīgak pavērošu, ko viņs tur dara. Tas, ka viņš bija pie barotavas uz palodzes ir fakts. Šovasar bija iespēja novērot, kā viņš pieaug. Sākumā pēc izlidošanas ( nezinu, kur ligzda, te daudz vecu koku) dzīvojās daudz pa pagalma zālienu, bija ļoti skaļš un pat nāca pretīm, jo gribēja ēst, bet, kad neko nedabūja, palaidās prom. Bijām noraizējušies, ka viņu nenotver kāds klijāns vai lapsa, vai kaimiņu kaķis.Vispār viņš joprojām ir diezgan skaļš un piefiksējams. Ceru, ka atlidos kādreiz atkal uz barotavu un varēšu nofotogrāfēt:)


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2018
© dabasdati.lv
Saglabāts